1)

Aerācija vai barbotēšana ar argonu, slāpekli vai skābekli.

2)

Termiskā apstrāde.

3)

Tādu svaigu vīna nogulšņu izmantošana sausajos vīnos, kas ir nebojātas un neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies sausā vīna nesenā vinifikācijā.

4)

Centrifugēšana un filtrēšana ar inertu filtrēšanas aģentu vai bez tā ar noteikumu, ka tādā veidā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas.

5)

Raugu izmantošana vīnu ražošanai.

6)

Rauga šūnsienu preparātu izmantošana.

7)

Polivinilpolipirolidona izmantošana.

8)

Pienskābes baktēriju izmantošana vīna suspensijā.

9)

Vienas vai vairāku šādu vielu pievienošana, lai veicinātu raugu augšanu:

10)

Oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, pasargājot to no gaisa iedarbības.

11)

Oglekļa dioksīda pievienošana.

12)

Sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfātu, izmantošana.

13)

Sorbīnskābes vai kālija sorbāta pievienošana.

14)

L-askorbīnskābes pievienošana.

15)

Citronskābes pievienošana vīna stabilizācijai ar noteikumu, ka galīgais saturs apstrādātajā vīnā nepārsniedz 1 gramu litrā.

16)

Vīnskābes izmantošana paskābināšanai ar noteikumu, ka sākotnējo skābumu palielina ne vairāk kā par 2,5 g/l, izsakot vīnskābē.

17)

Vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana atskābināšanai:

18)

Dzidrināšana, vīndarībā izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas:

19)

Tanīna pievienošana.

20)

Nenorūgušas vīnogu misas un jaunvīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, apstrāde ar vīndarībā izmantojamo kokogli līdz zināmai robežai.

21)

Šāda apstrāde:

22)

Mezovīnskābes pievienošana.

23)

Akācijas izmantošana pēc fermentācijas.

24)

DL-vīnskābes, ko sauc arī par racēmisko skābi, vai tās neitrālo kālija sāļu izmantošana kalcija pārākuma izgulsnēšanai.

25)

Šādu vielu izmantošana, lai izgatavotu dzirkstošos vīnus, kas iegūti, fermentējot tos pudelē, un kam nogulsnes atdala dekantējot:

26)

Vara sulfāta izmantošana.

27)

Kālija bitartarāta vai kalcija tartrāta pievienošana vīnakmens nogulsnēšanās veicināšanai.

28)

Grauzdēta cukura pievienošana deserta vīnu krāsas pastiprināšanai.

29)

Kalcija sulfāta izmantošana, lai ražotu dažus NRR kvalitatīvus deserta vīnus.

30)

Alepo priedes sveķu izmantošana, lai ražotu galda vīnu Retsina, ko drīkst ražot tikai Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā, saskaņā ar Kopienas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.

31)

Lizocīma pievienošana.

32)

Elektrodialīze, lai garantētu vīna vīnskābes stabilizāciju.

33)

Ureāzes izmantošana urīnvielas satura samazināšanai vīnā.

34)

Vīnogu misas vai attīrītas koncentrētas vīnogu misas pievienošana vīna saldināšanai, ievērojot Kopienas noteikumos minētos nosacījumus.

35)

Daļēja koncentrācija ar fizikāliem procesiem, ieskaitot apgrieztās osmozes metodi, lai palielinātu vīnogu misas vai vīna dabīgo alkohola saturu.

36)

Saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas izmantošana, lai palielinātu vīnogu, vīnogu misas vai vīna dabīgo alkohola saturu, ievērojot Kopienas noteikumus.

37)

Vīna vai žāvētu vīnogu destilāta vai neitrāla vīna izcelsmes alkohola izmantošana deserta vīnu ražošanai.

38)

L-askorbīnskābes pievienošana līdz zināmai robežai.

39)

Vīnu mikrobioloģiskā stabilizācija, pievienojot dimetildikarbonātu (DMDC) zināmās robežās un ievērojot tādus noteikumus, kuri vēl jāparedz.

40)

Rauga mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīniem vīnskābes un proteīna stabilizāciju.

41)

Ozola koksnes gabalu izmantošana vīna darīšanas procesā.”