1.   Katra Puse otrai Pusei – izņemot I pielikumā minētos gadījumus – piešķir šādas tiesības veikt starptautisku gaisa transportu, ko īsteno otras Puses gaisa pārvadātāji:

2.   Nekas šajā nolīgumā nepiešķir –

1.   Jebkuras Puses kompetentās iestādes var atsaukt, pārtraukt vai ierobežot darbības atļaujas vai citādi pārtraukt vai ierobežot kāda otras Puses gaisa pārvadātāja darbību, ja:

2.   Ja vien nav būtiski svarīga tūlītēja rīcība, lai novērstu turpmāku neatbilstību 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, šajā pantā paredzētās tiesības īsteno tikai pēc kompetentu otras Puses iestāžu uzklausīšanas.

1.   Ielidojot vienas Puses teritorijā, atrodoties tajā vai to atstājot, otras Puses gaisa pārvadātāji ievēro attiecīgā teritorijā piemērojamos tiesību aktus un noteikumus par starptautiskā gaisa transportā iesaistītu lidaparātu uzņemšanu vai aizlidošanu no tās, vai par lidaparātu ekspluatāciju vai navigāciju.

2.   Ielidojot vienas Puses teritorijā, atrodoties tajā vai to atstājot, otras Puses gaisa pārvadātāji pasažieru, apkalpju vai kravu sakarā ievēro attiecīgajā teritorijā piemērojamos tiesību aktus un noteikumus par lidaparātu pasažieru, apkalpju vai kravu uzņemšanu vai izceļošanu no minētās teritorijas (arī noteikumus par ieceļošanu, formalitātēm, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai – pasta gadījumā – pasta noteikumus).

1.   Puses atzīst, ka valstu subsīdijas gaisa pārvadātājiem kropļo vai draud kropļot konkurenci, jo to izmantojums dažiem uzņēmumiem dod priekšrocības gaisa transporta pakalpojumu sniegšanā, subsīdijas apdraud šā nolīguma galvenos mērķus, un tās nav savienojamas ar atvērtas aviācijas telpas principu.

2.   Ja ir atzīts, ka gaisa pārvadātājam vai pārvadātājiem, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, būtiski svarīgi ir piešķirt valsts subsīdijas, lai sasniegtu likumīgu mērķi, tādas subsīdijas ir samērīgas ar attiecīgo mērķi, pārskatāmas un tādas, lai pēc iespējas mazinātu negatīvu ietekmi uz otras Puses gaisa pārvadātājiem. Puse, kas piešķir kādas subsīdijas, tūlīt informē otru Pusi par nodomu piešķirt subsīdijas un to atbilstību šā nolīguma kritērijiem.

3.   Ja viena Puse uzskata, ka otras Puses – vai, attiecīgā gadījumā, kādas citas valsts, kas nav Puse – publisko tiesību struktūras vai valsts iestādes piešķirtas subsīdijas nesader ar 2. punkta kritērijiem, tā, kā paredzēts 21. pantā, var lūgt sasaukt Apvienotās komitejas sanāksmi, lai apspriestu jautājumu un izstrādātu piemērotu atbildes reakciju, ja norūpētība atzīta par pamatotu.

4.   Ja Apvienotā komiteja nevar izšķirt strīdu, Puses patur iespējas piemērot savus attiecīgus pretsubsīdiju pasākumus.

5.   Šis pants neskar Pušu tiesību aktus un noteikumus par būtiskiem gaisa satiksmes pakalpojumiem un sabiedrisko pakalpojumu saistībām Pušu teritorijās.

1.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības izveidot birojus otras Puses teritorijā, lai veicinātu un pārdotu gaisa transporta pakalpojumus un ar tiem saistītas darbības.

2.   Katras Puses gaisa pārvadātāji saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem un noteikumiem par ieceļošanu, uzturēšanos un nodarbinātību ir tiesīgi otras Puses teritorijā ievest un uzturēt personālu vadības, noieta, tehniskos, operatīvos jautājumos, kā arī citus speciālistus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu gaisa transporta pakalpojumu sniegšanu.

4.   Ikviens katras Puses gaisa pārvadātājs otras Puses teritorijā tieši un/vai pēc gaisa pārvadātāja izvēles – izmantojot tirdzniecības aģentus vai citus gaisa pārvadātāja izraudzītus starpniekus – drīkst iesaistīties gaisa transporta pakalpojumu pārdošanā. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības pārdot tādus transporta pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus transporta pakalpojumus attiecīgās teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās.

5.   Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības konvertēt un pārskaitīt ienākumus no otras Puses teritorijas uz savu teritoriju un – izņemot gadījumus, kad tas neatbilst vispārēji piemērojamiem tiesību aktiem vai noteikumiem – pēc lūguma, uz paša izraudzītu valsti vai valstīm. Ieņēmumus konvertēt un pārskaitīt ir atļauts tūlīt, bez ierobežojumiem un neuzliekot tiem nodokļus, pēc maiņas kursa, ko kārtējiem darījumiem un pārskaitījumiem piemēro dienā, kad gaisa pārvadātājs iesniedz pārskaitījuma pieteikumu.

6.   Ikvienas Puses gaisa pārvadātājiem ir atļauts vietējā valūtā segt vietējos izdevumus, arī pirkt degvielu otras Puses teritorijā. Ikvienas Puses gaisa pārvadātāji pēc savas izvēles tādus izdevumus otras Puses teritorijā var maksāt brīvi konvertējamās valūtās, ievērojot vietējos noteikumus valūtas jomā.

7.   Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ikviens jebkuras Puses gaisa pārvadātājs var slēgt mārketinga sadarbības nolīgumus, piemēram, nolīgumus par konkrētām vietām katrā reisā vai par kodu koplietojumu – ar

ja: i) visiem tādos nolīgumos iesaistītiem ir pienācīgas pilnvaras un ii) nolīgumi atbilst drošuma un konkurences prasībām, ko parasti piemēro tādiem pasākumiem. Pārdodot pasažieru transporta pakalpojumus ar kodu koplietojumu, pārdošanas punktā vai vismaz pirms iekāpšanas pircējus informē par to, kuri transporta pakalpojumu sniedzēji apkalpos katru pakalpojuma sektoru.

1.   Vienas Puses teritorijā otras Puses gaisa pārvadātāju veiktā starptautiskā gaisa transportā iesaistīti lidaparāti, to parastas iekārtas, degviela, smērvielas, tehniskās apkopes palīgmateriāli, lidlauka iekārtas, rezerves daļas (arī dzinēji), lidaparātu krājumi (pie tiem pieder pārtika, dzērieni un alkoholiski dzērieni, tabaka un citi ražojumi, ko lidojuma laikā paredzēts ierobežotos daudzumos pārdot pasažieriem vai kas paredzēti pasažieru lietošanai – bet ne tikai) un citi izstrādājumi, ko paredzēts izmantot vai ko izmanto tikai saistībā ar starptautiskā gaisa transportā iesaistītu lidaparātu darbību vai apkopi, saskaņā ar savstarpējības principu ir atbrīvoti no visiem importa ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodevām, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējas iestādes, vai Eiropas Kopiena un b) ko nenosaka sniedzamo pakalpojumu izmaksas – ar nosacījumu, ka iekārtas un krājumi paliek lidaparātā.

2.   No šā panta 1. punktā minētiem nodokļiem, nodevām un maksājumiem, izņemot maksājumus, ko nosaka sniegtā pakalpojuma izmaksas, pēc savstarpējības principa ir atbrīvoti arī:

3.   Degviela, ko viena Puse savā teritorijā piegādā gaisa pārvadātājiem, ar šo nolīgumu nav atbrīvota no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kas ir līdzīgi 1. punktā minētajiem. Ielidojot vienas Puses teritorijā, uzturoties tajā un to atstājot, otras Puses gaisa pārvadātāji ievēro attiecīgās Puses tiesību aktus un noteikumus par lidaparātu degvielas pārdošanu, piegādi un izmantojumu.

4.   Var prasīt, lai šā panta 1. un 2. punktā minētās iekārtas un krājumus glabātu attiecīgu iestāžu pārraudzībā un kontrolē.

5.   Šajā pantā paredzētie izņēmumi ir spēkā arī gadījumos, ja vienas Puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra Puse ir piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, lai otras Puses teritorijā īrētu vai nodotu 1. un 2. punktā minētos izstrādājumus.

6.   Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Pusei uzlikt nodokļus, nodevas un maksājumus precēm, ko nepārdod pasažieru patēriņam lidaparātā, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumu starp diviem punktiem tās teritorijā, kur ir atļauts izkāpt vai iekāpt.

1.   Puse otras Puses gaisa pārvadātājiem neuzliek vai neļauj uzlikt lielāku lietošanas maksu par to, ko tā uzliekt saviem gaisa pārvadātājiem, kuri sniedz līdzīgus starptautiskus gaisa satiksmes pakalpojumus.

2.   Maksājumu palielinājumiem vai jaunu maksājumu ieviešanai būtu jānotiek vienīgi pēc pietiekamām kompetentu maksājumu uzlikšanas iestāžu konsultācijām ar katras Puses gaisa pārvadātājiem. Lietotājiem būtu jāsaņem loģiski paziņojumi par visiem ierosinājumiem mainīt lietošanas maksas, lai varētu izteikt viedokli, pirms pārmaiņas notiek. Puses arī veicina apmaiņu ar tādu informāciju, kas var būt vajadzīga, lai varētu precīzi izvērtēt maksājumu loģiskumu, pamatojumu un samērīgumu, ievērojot šā panta principus.

1.   Puses ievēro 6.A pielikumā uzskaitītos Eiropas Kopienas tiesību aktus par aviācijas drošumu, ievērojot še turpmāk minētos nosacījumus.

2.   Puses nodrošina, ka vienai Pusei reģistrētus lidaparātus, par ko ir aizdomas, ka tie neatbilst saskaņā ar Konvenciju noteiktiem starptautiskiem aviācijas drošuma standartiem, nosēžoties starptautiskai gaisa satiksmei atvērtās lidostās otras Puses teritorijā, kompetentas otras Puses iestādes pārbauda no iekšpuses un ārpuses, un pārbauda gan lidaparāta un apkalpes dokumentus, gan lidaparāta un tā iekārtu faktisko stāvokli.

3.   Katra Puse jebkurā laikā var lūgt paskaidrojumus par otras Puses ievērotiem drošuma standartiem.

4.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tas ierobežotu kompetentu kādas Puses iestāžu pilnvaras veikt visus pienācīgus un tūlītējus pasākumus, kad vien tās konstatē, ka lidaparāts, ražojums vai darbība var

5.   Ja kompetentas vienas Puses iestādes veic darbības saskaņā ar 4. punktu, tām tūlīt jāinformē kompetentas otras Puses iestādes par tādu darbību sākšanu, minot iemeslus.

6.   Ja, piemērojot 4. punktu veiktos pasākumus nebeidz, kaut arī tiem vairs nav iemesla, jebkura Puse var iesniegt šo jautājumu Apvienotajā komitejā.

1.   Tā kā civilu lidaparātu, to pasažieru un apkalpes drošuma nodrošināšana ir svarīgs starptautisku gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanas priekšnoteikums, Puses atkārtoti apliecina to savstarpējās saistības gādāt par civilās aviācijas drošību pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem (un jo īpaši saistības, ko uzliek Čikāgas konvencija, Konvencija par noziegumiem un citām lidaparātos izdarītām nelikumīgām darbībām, kas Tokijā parakstīta 1963. gada 14. septembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu lidaparātu sagrābšanu, kas Hāgā parakstīta 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kas Monreālā parakstīta 1971. gada 23. septembrī, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas Monreālā parakstīts 1988. gada 24. februārī, un Konvenciju par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, kas Monreālā parakstīta 1991. gada 1. martā, ciktāl abas līgumslēdzējas Puses ir dalībvalstis šīm Konvencijām, kā arī citām konvencijām un protokoliem, kas saistīti ar civilās aviācijas drošumu).

2.   Puses pēc lūguma viena otrai sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai novērstu lidaparātu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības pret lidaparātu, to pasažieru un apkalpju, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu, kā arī visus citus draudus civilās aviācijas drošībai.

3.   Puses savstarpējās attiecībās ievēro aviācijas drošības standartus un Čikāgas konvencijas pielikumos ietverto Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas pieņemto ieteicamo praksi – ja tās tos piemēro – tiktāl, ciktāl tādus drošības noteikumus var attiecināt uz Pusēm. Abas Puses prasa tajās reģistrētiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgas uzturēšanās vieta ir to teritorija, kā arī lidostu pakalpojumu sniedzējiem to teritorijā darboties saskaņā ar aviācijas drošības noteikumiem.

4.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina efektīvus pasākumus, lai aizsargātu lidaparātus, pārbaudītu pasažierus un viņu rokas bagāžu, un veiktu pienācīgas apkalpes, kravas (arī nododamās bagāžas) un lidaparāta krājumu pārbaudes pirms iekāpšanas un iekraušanas, kā arī tās laikā, un to, ka šos pasākumus pielāgo, pieaugot apdraudējumiem. Katra Puse piekrīt, ka to gaisa pārvadātājiem, ja to prasa otra Puse, var prasīt 3. punktā minēto aviācijas drošības noteikumu ievērošanu – ielidojot minētās otras Puses teritorijā, atstājot to vai atrodoties tajā. Katra Puse arī labvēlīgi reaģē uz jebkuru otras Puses lūgumu ieviest samērīgus, īpašus drošības pasākumus, lai vērstos pret kādiem konkrētiem draudiem.

5.   Ja notiek ar civila lidaparāta nelikumīgu sagrābšanu saistīts incidents vai pastāv tādi draudi, vai notiek citas nelikumīgas darbības pret kāda lidaparāta, tā pasažieru un apkalpes, lidostu vai aeronavigācijas iekārtu drošumu, Puses palīdz viena otrai, atvieglojot saziņu un veicot citus piemērotus pasākumus, lai ātri un droši likvidētu tādus incidentus vai to draudus.

6.   Ja vienai Pusei ir loģisks pamats uzskatīt, ka otra Puse ir atkāpusies no šajā pantā ietvertajiem aviācijas drošības noteikumiem, attiecīgā Puse var lūgt otrai Pusei tūlītējus paskaidrojumus.

7.   Neskarot šā nolīguma 4. pantu (Atļauju atsaukšana), ja piecpadsmit (15) dienās pēc lūguma nav panākta pietiekama vienprātība, tas ir iemesls abu Pušu gaisa pārvadātājiem pārtraukt, atsaukt, ierobežot vai uzlikt nosacījumus darbības atļaujai vai tehniskai atļaujai.

8.   Ja tas ir jādara tūlītēju un ārkārtas draudu dēļ, viena Puse var veikt pagaidu darbības, negaidot piecpadsmit (15) dienu termiņa beigas.

9.   Jebkādas darbības saskaņā ar šā panta 7. punktu izbeidz, kad otra Puse ievēro šo pantu.

1.   Puses ievēro 6.B pielikumā ietvertos tiesību aktus saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Puses apņemas gaisa satiksmes vadības jomā sadarboties cik vien iespējams cieši, lai uz Maroku attiecinātu Eiropas Vienotā gaisa telpa, veicinot pašreizējos drošuma standartus un Eiropas vispārējo gaisa satiksmes standartu efektivitāti kopumā, optimizētu jaudas un mazinātu kavējumus.

3.   Lai atvieglinātu Eiropas Vienotās gaisa telpas tiesību aktu piemērošanu savās teritorijās,

1.   Puses ievēro 6.C pielikumā uzskaitītos Kopienas tiesību aktus par gaisa transportu.

2.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, lai ierobežotu kompetentu kādas Puses iestāžu pilnvaras veikt visus attiecīgus pasākumus, novēršot vai citādi risinot saskaņā ar šo nolīgumu īstenota starptautiska gaisa transporta ietekmi uz apkārtējo vidi – ar nosacījumu, ka tādus pasākumus piemēro neatkarīgi no valstspiederības.

1.   Puses veic visus vajadzīgos pasākumus – vispārējus vai īpašus – lai nodrošinātu šā nolīguma uzlikto saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.   Katra Puse ir atbildīga par šā nolīguma pareizu īstenošanu tās teritorijā, un jo īpaši – par VI pielikumā uzskaitīto regulu un direktīvu īstenošanu gaisa transporta jomā.

3.   Katra Puse sniedz otrai Pusei visu vajadzīgo informāciju un palīdzību iespējamu pārkāpumu izmeklēšanā, ko otra Puse veic saskaņā ar savu kompetenci, kā paredzēts šajā nolīgumā.

4.   Kad Puses īsteno saskaņā ar šo nolīgumu piešķirtas pilnvaras jautājumos, kas izraisa otras Puses ieinteresētību un attiecas uz otras Puses iestādēm vai uzņēmumiem, kompetentām otras Puses iestādēm ir jāsaņem pilnīga informācija, un tām ir jādod iespēja paust viedokli pirms galīga lēmuma pieņemšanas.

1.   Ar šo ir izveidota Pušu pārstāvju komiteja (še turpmāk – Apvienotā komiteja), kas ir atbildīga par šā nolīguma piemērošanu un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Lai to nodrošinātu, tā nāk klajā ar ieteikumiem un pieņem lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos.

2.   Apvienotā komiteja lēmumus pieņem kopīgi, un tie Pusēm uzliek saistības. Puses tos īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.

3.   Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā. Jebkura Puse var lūgt sanāksmes sasaukšanu.

4.   Puse var arī lūgt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai atrisinātu jebkurus jautājumus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Sanāksme sākas pēc iespējas drīzā datumā, un – vēlākais – divus mēnešus pēc lūguma saņemšanas dienas, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

5.   Lai pareizi īstenotu šo nolīgumu, Puses dalās informācijā, un pēc jebkuras Puses lūguma apspriežas Apvienotajā komitejā.

6.   Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem savu reglamentu.

7.   Ja viena Puse uzskata, ka otra Puse pienācīgi nepilda Apvienotās komitejas lēmumu, tā drīkst lūgt jautājuma apspriešanu Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotā komiteja nespēj šo jautājumu atrisināt divos mēnešos pēc tam, kad tas iesniegts tās izskatīšanai, lūguma iesniedzēja Puse var veikt attiecīgus pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 23. pantu.

8.   Apvienotās komitejas lēmumos ir minēts datums, kad Pusēm tie jāīsteno, un visa cita informācija, kas var interesēt uzņēmējus.

9.   Neskarot 2. punktu, ja Apvienotā komiteja par kādu jautājumu, kas iesniegts tās izskatīšanai nepieņem lēmumu sešos mēnešos pēc iesniegšanas datuma, Puses drīkst veikt attiecīgus pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 23. pantu.

10.   Apvienotā komiteja izskata jautājumus par divpusējām investīcijām īpašumu daļu kontrolpakešu īpašumtiesībās vai pārmaiņām Pušu gaisa pārvadātāju faktiskā kontrolē.

11.   Apvienotā komiteja arī izvērš sadarbību,

1.   Jebkura Puse var vērsties Apvienotajā komitejā sakarā ar jebkuru strīdu, kas izriet no šā nolīguma piemērošanas vai interpretācijas, un kas nav atrisināts saskaņā ar 21. pantu. Šajā pantā – saskaņā ar Asociācijas nolīgumu izveidotā Asociācijas padome ir Apvienotā komiteja.

2.   Apvienotā komiteja var izšķirt strīdu, pieņemot lēmumu.

3.   Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu 2. punktā minēto lēmumu.

4.   Ja strīdu nevar izšķirt saskaņā ar 2. punktu, pēc kādas Puses lūguma strīdu nodod šķīrējtiesai, kurā ir trīs šķīrējtiesneši, lai tā to izskatītu saskaņā ar še turpmāk izklāstīto procedūru:

5.   Jebkurš šķīrējtiesas pagaidu lēmums vai galīgs lēmums Pusēm uzliek saistības.

6.   Ja viena Puse neievēro saskaņā ar šo pantu pieņemtu šķīrējtiesas lēmumu, otra Puse trīsdesmit (30) dienās pēc tam, kad saņemts paziņojums par minēto lēmumu – kamēr vien minēto lēmumu neievēro – var ierobežot, pārtraukt vai atsaukt tiesības vai priekšrocības, ko tā saskaņā ar šo nolīgumu ir piešķīrusi vainīgai Pusei.

1.   Puses veic jebkādus vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šā nolīguma uzliktās saistības. Tās gādā par šajā nolīgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

2.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādas ar šo nolīgumu uzliktas saistības, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Aizsargpasākumi darbības jomas un termiņa ziņā nav nopietnāki par to, kas ir noteikti vajadzīgs, lai atrisinātu stāvokli vai saglabātu šo nolīgumu līdzsvarā. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

3.   Puse, kas apsver aizsargpasākumu iespēju, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē pārējās Puses un sniedz visu svarīgo informāciju.

4.   Puses Apvienotajā komitejā tūlīt sāk apspriedes, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

5.   Neskarot 3. panta d) punktu, 4. panta d) punktu, kā arī 13. un 14. pantu, attiecīgā Puse nevar sākt aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis kopš dienas, kad sniegts paziņojums saskaņā ar 3. punktu, ja vien 4. punktā paredzētā apspriežu procedūra nav pabeigta pirms noliktā termiņa beigām.

6.   Attiecīgā Puse tūlīt informē Apvienoto komiteju par veiktajiem pasākumiem un sniedz visu svarīgo informāciju.

7.   Visas darbības, ko veic saskaņā ar šo pantu, pārtrauc, līdzko vainīgā Puse atkal ievēro šo nolīgumu.

1.   Šā nolīguma noteikumi aizstāj attiecīgus noteikumus spēkā esošos divpusējos Marokas un dalībvalstu nolīgumos. Tomēr arī turpmāk var īstenot spēkā esošās satiksmes tiesības, ko rada minētie divpusējie nolīgumi, un uz ko neattiecas šis nolīgums – ar nosacījumu, ka nav Eiropas Kopienas dalībvalstu un to valstspiederīgo diskriminācijas.

2.   Ja Puses kļūst par kāda daudzpusēja nolīguma Pusēm vai apstiprina kādu Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kurā skarti šajā nolīgumā ietverti jautājumi, tās Apvienotajā komitejā apspriežas, lai noteiktu, vai šajā nolīgumā būtu jāizdara grozījumi, lai ņemtu vērā tādus jauninājumus.

3.   Šis nolīgums neskar nekādus abu Pušu lēmumus īstenot turpmākus ieteikumus, ar ko var nākt klajā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Puses neatsaucas uz šo nolīgumu, ne arī kādu tā daļu, lai Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā pamatotu iebildumus pret alternatīvas politikas izskatīšanu jebkuros jautājumos, uz ko attiecas šis nolīgums.

1.   Ja viena no Pusēm vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā attiecīgi informē Apvienoto komiteju. Šā nolīguma grozījums, par ko ir panākta vienošanās, stājas spēkā pēc attiecīgu iekšēju procedūru pabeigšanas.

2.   Apvienotā komiteja pēc kādas Puses ierosinājuma un saskaņā ar šo pantu var pieņemt lēmumu grozīt šā nolīguma pielikumus.

3.   Šis nolīgums saskaņā ar nediskriminācijas principu un šā nolīguma noteikumiem, kas paredz vienpusēji pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošos, VI pielikumā minētos gaisa transporta jomas vai kādas saistītas jomas tiesību aktus, neskar Pušu tiesības attiecībā uz nediskriminācijas principu un saskaņā ar šo nolīgumu.

4.   Līdzko viena Puse izstrādā jaunu tiesību aktu, tā cik iespējams pilnīgi informē otru Pusi un apspriežas ar to. Pēc vienas Puses lūguma Apvienotajā komitejā var notikt provizoriska viedokļu apmaiņa.

5.   Līdzko viena Puse ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu vai grozījumu VI pielikumā minētos gaisa transporta jomas vai ar to saistītas jomas tiesību aktos, tā informē otru Pusi vēlākais trīsdesmit dienās pēc tā pieņemšanas. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotā komiteja sešdesmit dienās sarīko viedokļu apmaiņu par jaunā tiesību akta vai grozījuma ietekmi uz šā nolīguma pareizu darbību.

6.   Apvienotā komiteja

1.   Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

2.   Jebkura Puse jebkurā laikā ar diplomātiskiem līdzekļiem var darīt zināmu otrai Pusei lēmumu izbeigt šā nolīguma darbību. Tādu paziņojumu reizē nosūta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai. Šis nolīgums zaudē spēku divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu nav atsaukts pirms minētā termiņa beigām.

3.   Šis nolīgums zaudē spēku vai tā darbība pārtrūkst, ja attiecīgi pārstāj būt spēkā vai tiek pārtraukts Asociācijas nolīgums.

1.   Šo nolīgumu saskaņā ar Pušu valsts tiesību aktiem provizoriski piemēro no parakstīšanas dienas.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo diplomātisko notu ir pabeigta Pušu notu apmaiņa, apliecinot, ka ir pabeigtas visas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā. Apmaiņā Marokas Karaliste iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam diplomātisku notu, kas adresēta Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm, un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts iesniedz Marokas Karalistei Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu diplomātisku notu. Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir pabeigtas tās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.