(1)

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (“pīlārs”), ko 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (2), nosaka vairākus principus taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam. Pīlārs ietver pirmo principu par tiesībām uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, otro principu par dzimumu līdztiesību, trešo principu par vienādām iespējām, ceturto principu par aktīvu atbalstu nodarbinātībai, piekto principu par drošu un pielāgojamu nodarbinātību un 11. un 16.–20. principu par bērnu, personu ar invaliditāti un bezpajumtnieku sociālo aizsardzību un iekļaušanu, kā arī piekļuvi pamatpakalpojumiem, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei.

(2)

Eiropadome 2021. gada jūnijā atbilstīgi Portu deklarācijai atzinīgi novērtēja Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā (3) izvirzītos ES galvenos mērķus 2030. gadam. Minētie mērķi ir vērsti uz to, lai sasniegtu vismaz 78 % nodarbinātības līmeni, vismaz 60 % pieaugušo ikgadējo dalību apmācībā, un par vismaz 15 miljoniem samazinātu to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība (no tiem vismaz 5 miljoni ir bērni). Pēc tam dalībvalstis ir noteikušas valsts mērķus visās trīs jomās, lai palīdzētu sasniegt minētos kopīgos mērķus.

(3)

Neskatoties uz progresu, kas pēdējā desmitgadē panākts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, 2021. gadā šādam riskam joprojām bija pakļauti 95,4 miljoni cilvēku. Nabadzības risks ir palielinājies cilvēkiem, kuri dzīvo (kvazi)bezdarbnieku mājsaimniecībās, un daudzās dalībvalstīs nabadzības posts un ilgums ir pieaudzis. Lai mazinātu šo problēmu, būtiska nozīme ir kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanai. Pateicoties sociālās ekonomikas darbības veidam, tās pasākumiem un izvirzītajiem mērķiem, sociālajai ekonomikai ir būtiska nozīme, lai uzlabotu sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Tādējādi tā veicina veiksmīgu pīlāra īstenošanu.

(4)

Sociālās ekonomikas struktūras var radīt un saglabāt kvalitatīvas darbvietas, un tās veicina nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu sociālo iekļaušanu, kā arī iekļaušanu darba tirgū un vienlīdzīgas iespējas visiem. Tas atbilst iekļaujošas atveseļošanas sistēmai, kā uzsvērts ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/2296 (4) noteiktajās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs. Sociālās ekonomikas struktūras var stimulēt ilgtspējīgu ekonomikas un rūpniecības attīstību un veicināt aktīvu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā. Tās sniedz arī būtisku ieguldījumu Savienības sociālās drošības sistēmās, papildinot sabiedriskos pakalpojumus, atdzīvinot Savienības lauku apvidus un mazapdzīvotās vietas un spēlējot nozīmīgu lomu starptautiskajā attīstības politikā.

(5)

Komisija 2021. gada 9. decembrī pieņēma sociālās ekonomikas rīcības plānu (5) . Minētais rīcības plāns palīdz īstenot Komisijas prioritāti – veidot “ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā”, un tas ir saskaņots ar Padomes 2015. gada secinājumiem “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (6) . Rīcības plānā Komisija izvirzīja konkrētus pasākumus, kas jāīsteno gan Savienības, gan valstu līmenī. Pasākumu mērķis ir veicināt sociālo inovāciju, atbalstīt sociālās ekonomikas attīstību un atraisīt tās sociālo un ekonomisko pārveidojošo spēku. Pasākumi ir vērsti uz piemērotu apstākļu radīšanu sociālās ekonomikas uzplaukumam, uz iespēju radīšanu sociālās ekonomikas struktūrām, kas aptver uzņēmumus un cita veida organizācijas, darbības uzsākšanai un paplašināšanai un uz to, ka tiek nodrošināts, lai sociālā ekonomika un tās potenciāls būtu pamanāmāki. Eiropas Parlaments atzinīgi novērtēja minēto rīcības plānu 2022. gada 6. jūlija rezolūcijā (7).

(6)

Apvienoto Nāciju Organizācija 2023. gada 18. aprīlī pieņēma rezolūciju par sociālās un solidaritātes ekonomikas veicināšanu ilgtspējīgai attīstībai; tajā ir iekļauta visaptveroša sociālās un solidaritātes ekonomikas definīcija un ceļvedis sociālās un solidaritātes ekonomikas attīstības atbalstam globālā līmenī. Arī citas starptautiskas organizācijas ir pieņēmušas stratēģijas sociālās ekonomikas attīstībai, piemēram, rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo un solidaritātes ekonomiku, kas pieņemta Starptautiskās Darba organizācijas 110. Starptautiskajā Darba konferencē 2022. gada 10. jūnijā, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ieteikumu par sociālo un solidaritātes ekonomiku un sociālo inovāciju, kas arī pieņemts 2022. gada 10. jūnijā.

(7)

Sociālā ekonomika, ko dažās dalībvalstīs dēvē arī par solidaritātes ekonomiku vai sociālo un solidaritātes ekonomiku, aptver dažādas struktūras ar dažādiem uzņēmējdarbības un organizatoriskiem modeļiem, kuru prioritāte ir sabiedriskā mērķa, tostarp sociālo un vides mērķu, sasniegšana, nevis peļņa. Sociālās ekonomikas struktūras un to definīcija dažādās dalībvalstīs var nedaudz atšķirties, un tām var būt dažādas tiesiskās formas un statusi, piemēram, tās var būt kooperatīvi, savstarpējās biedrības, asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi. Tām ir kopīgi principi – atkārtoti investēt visu peļņu vai tās lielāko daļu, lai īstenotu savus sociālos vai vidiskos mērķus, un praktizēt demokrātisku vai līdzdalības pārvaldību. Sociālās ekonomikas struktūru pieņemtā specifiskā vadības un pārvaldības forma atšķiras atkarībā no to rakstura, mēroga un darbības konteksta. Tādējādi demokrātiskas vai līdzdalības pārvaldības princips izpaužas dažādi, sākot ar tiešu locekļu iesaisti pārvaldības procesos un beidzot ar locekļu vai partneru reprezentatīvo iesaistīšanu atsevišķās pārvaldības un vadības funkcijās. Piemēram, kooperatīvos, savstarpējās biedrībās un asociācijās šis princips bieži izpaužas kā “viena persona, viena balss”. Lēmumu pieņemšanas procesus sociālās ekonomikas struktūrās raksturo kontroles sistēmu kopums un attiecības starp dažādiem pārstāvjiem, kas piedalās struktūras darbā, tostarp vadītājiem, partneriem, darbiniekiem un labuma guvējiem. Pulcējot kopā minētos dažādos pārstāvjus, sociālās ekonomikas struktūras veicina daudzu ieinteresēto personu centienus, kuru centrā ir līdzdalības kultūra, pārskatatbildība un pārredzamība un kuri ir vērsti uz kopīga mērķa sasniegšanu.

(8)

Sociālās ekonomikas struktūras bieži tiecas radīt tādas ekonomiskās iespējas, kas veicina sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp personu ar invaliditāti un personu ar garīgās veselības problēmām, integrāciju darba tirgū. Sociālie darbā iekārtošanas uzņēmumi ir sociālo uzņēmumu veids, kura mērķis ir palīdzēt minētajam cilvēku grupām integrēties sabiedrībā un darbā, nodrošinot dažādu kvalifikācijas līmeņu darbvietas ar iekļaujošiem un elastīgiem darba apstākļiem. Piemēram, lingvistiskā atbalsta sniegšana viesstrādniekiem un personām ar invaliditāti pielāgoti darba uzdevumi un darba vide var nodrošināt viņiem izeju no nabadzības un sociālās atstumtības. Minētās darba iespējas var kalpot kā atspēriena punkts uz citām darba tirgus nozarēm, palīdzot pārvarēt šķēršļus ilgtermiņa bezdarbniekiem un citiem cilvēkiem, kuri saskaras ar grūtībām piekļūt darba tirgum.

(9)

Jauni uzņēmumi sociālajā ekonomikā var būt ietekmīgs līdzeklis darbvietu radīšanai un pozitīvām sociālām pārmaiņām. Sociālā ekonomika var sniegt iespējas dažām nepietiekami pārstāvētām grupām, piemēram, sievietēm un jauniešiem, iekļauties darba tirgū vai izveidot sociālos uzņēmumus. Saskaņā ar Global Entrepreneurship Monitor datiem aptuveni 55 % no pasaules sociālajiem uzņēmējiem ir vīrieši, un 45 % – sievietes, bet kopumā pašnodarbinātu sieviešu ir divreiz mazāk nekā vīriešu. Balstoties uz neseno Eirobarometra pētījumu par jauniešu attieksmi pret sociālo uzņēmējdarbību, jaunieši augstu vērtē sociālo un vides mērķu un līdzdalības tipa vadības nozīmi. Dalībvalstis varētu apsvērt veidus, kā līdz minimumam samazināt šķēršļus potenciālajiem uzņēmējiem, piemēram, nodrošināt, ka viņiem saglabājas piekļuve pienācīgai sociālās drošības aizsardzībai. Dažas dalībvalstis ir samazinājušas sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai mudinātu sociālās ekonomikas struktūras pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Arī nodrošinot veicinošu satvaru uzņēmumu nodošanai darbiniekiem, lai veidotu darba ņēmēju kooperatīvus vai citus attiecīgus darba ņēmējiem piederošus sociālās ekonomikas modeļus, var panākt mazo un ģimenes uzņēmumu darbības turpināšanu un novērst darbvietu zaudēšanu, piemēram, pārstrukturēšanas gadījumā. Dalībvalstis varētu arī īstenot veicināšanas pasākumus, kas paredzēti parastajiem uzņēmumiem, lai tie pārkārtotos uz sociālās ekonomikas struktūrām.

(10)

Sociālās ekonomikas struktūras arī veicina jauniešu iekļaušanu, jo īpaši to jauniešu iekļaušanu, kuri nemācās, nestrādāun neapgūst arodu. Tās nodrošina mācību un prasmju pilnveidošanas programmas un mācekļu prakses vietas, kā minēts Padomes Ieteikumā (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (8), kā arī nodarbinātības iespējas. Tādējādi struktūras palīdz sasniegt ar Garantiju jauniešiem noteiktos mērķus, kā minēts Padomes Ieteikumā (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” (9) un Padomes Ieteikumā (2022. gada 16. jūnijs) par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā (10). Savienības finansējums, piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (11) , var atbalstīt sociālās ekonomikas struktūras šīs lomas pildīšanā. Šādā nolūkā dalībvalstīs ir īstenotas veiksmīgas sadarbības iniciatīvas starp valstu nodarbinātības dienestiem un sociālās ekonomikas struktūrām (12). Atbilstīgi minētajām iniciatīvām sociālās ekonomikas struktūrām ir svarīga loma to cilvēku identificēšanā, kuriem nepieciešama palīdzība, un pielāgotu plānu izstrādē, lai palīdzētu viņiem sasniegt sociālo un profesionālo integrāciju, tostarp iesaistīties apmācībā un rast darba iespējas.

(11)

Sociālās ekonomikas struktūras var veicināt taisnīgus darba apstākļus, iesaistot darbiniekus to pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā. Sociālā dialoga veicināšana sociālās ekonomikas jomā var uzlabot darbinieku darba apstākļus. Dalībvalstis var veicināt un balstīties uz šo sociālās ekonomikas aspektu un izmantot tās sniegto zinātību, iesaistot sociālās ekonomikas struktūras aktīvas darba tirgus politikas izstrādē un piemērošanā (13). Dalībvalstis var arī izpētīt iespējas veicināt sociālās ekonomikas darba devēju līdzdalību sociālajā dialogā.

(12)

Sociālā ekonomika sekmē Savienību, kurā valda līdztiesības stratēģijas, ko pieņēmusi Komisija, veicinot nelabvēlīgākā situācijā esošu un nepietiekami pārstāvētu grupu sociālo iekļaušanu, piemēram, nodrošinot sociālos un aprūpes pakalpojumus (tostarp bērnu aprūpi, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi), sociālos mājokļus un atbalstu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Sociālās ekonomikas struktūras palīdz samazināt nevienlīdzību, piemēram, dzimumu nodarbinātības atšķirību, gan tiešā veidā nodarbinot lielu skaitu sieviešu, gan nodrošinot aprūpes pakalpojumus, kas ļauj aprūpētājiem, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, iekļauties darba tirgū. Sociālā ekonomika kā nozīmīgs publiskā sektora partneris var sniegt vērtīgu ieguldījumu stacionāru, mājas un kopienā balstītu aprūpes pakalpojumu izstrādē un sniegšanā. Izmantojot partnerības iniciatīvas, valsts sektora iestādes un sociālās ekonomikas struktūras var nodrošināt fiziski un cenas ziņā pieejamus augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumus.

(13)

Profesionālās izglītības un apmācības sistēmām ir izšķiroša nozīme cilvēku nodrošināšanā ar prasmēm, kas nepieciešamas darbvietā, personiskajai izaugsmei un pilsoniskumam. Tās arī palīdz nodrošināt kvalificētu darbaspēku, kas var veicināt taisnīgu divējādu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Sociālās ekonomikas struktūras nodrošina darba iespējas, apmācību darba vietā un darba vidē balstītas mācību programmas, kas pielāgotas personu un vietējās ekonomikas vajadzībām. Tās var palīdzēt ieviest individuālus mācību kontus kā iespējamu līdzekli to mērķu sasniegšanai, kas noteikti Padomes Ieteikumā (2022. gada 16. jūnijs) par individuāliem mācību kontiem (14). Sociālās ekonomikas struktūras var arī palīdzēt novērst pašreizējās digitālo prasmju un iespēju atšķirības starp dzimumiem, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu, kas stiprina sieviešu digitālās prasmes. Tādējādi šīs struktūras var palīdzēt iegūt kvalificētu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kas spēj reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, potenciāli atvieglojot pāreju no vienas darbvietas uz citu un mazinot darbaspēka trūkumu, tādējādi veicinot vispārējo ekonomikas izaugsmi. Dalībvalstis var izmantot šo potenciālu, veidojot prasmju izpēti, veicinot apmācību un izstrādājot izglītības programmas.

(14)

Divējādas pārkārtošanās un demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas jārisina reģionālā un vietējā līmenī, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Sociālās ekonomikas struktūras parasti darbojas augšupējā veidā ciešā saiknē ar kopienām, pilsoņiem un problēmām, ar kurām tie saskaras, bieži vien rīkojoties kā sociālie novatori un atrodot risinājumus, kurus var paplašināt vai atkārtot un kuri veicina sistēmiskas pārmaiņas. Sociālā ekonomika var arī veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, radot uzņēmējdarbību stratēģiskās nozarēs, kas atbilst vietējo kopienu interesēm un vajadzībām. Piemēram, sociālā ekonomika varētu sniegt kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas mazkvalificētiem darbiniekiem no nozarēm, kurās notiek lielas pārmaiņas, un nodrošināt cenas ziņā pieejamas pamatpreces grupām ar zemiem ienākumiem. Attālos un lauku apvidos, kur ir pieejams mazāk nodarbinātības un izglītības piedāvājumu, sociālās ekonomikas struktūras var nodrošināt tik ļoti nepieciešamās iespējas, padarot šos reģionus pievilcīgākus. Tāpēc Savienības sociālās ekonomikas ekosistēmu pilnveidošana palīdz mazināt iedzīvotāju novecošanas, depopulācijas un citu demogrāfisko tendenču sekas un veicināt vietējo ekonomikas un rūpniecības attīstību, tostarp laukos un nomaļās vietās un Savienības tālākajos reģionos, piemēram, lauksaimniecības, bioloģiskās pārtikas ražošanas un zilās ekonomikas jomās.

(15)

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības un sociālajai inovācijai labvēlīgu ekosistēmu veicināšana stiprina sociālo ekonomiku un virza pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku atbilstīgi Eiropas Zaļajam kursam (15) un Zaļā kursa industriālajam plānam (16) . Ņemot vērā sociālās ekonomikas svarīgo lomu aprites ekonomikas attīstībā, kā arī iedzīvotāju vadītā atjaunīgās enerģijas ražošanā un izplatīšanā, kas notiek, izmantojot atjaunīgās enerģijas kooperatīvus un citas energokopienas, transversālu un saskaņotu rūpniecības politikas pasākumu izstrāde attiecībā uz atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu varētu veicināt funkcionējošu otrreizējo izejvielu tirgu, optimizējot sociālās ekonomikas ieguldījumu aprites ekonomikas rīcības plānā (17) noteikto mērķu sasniegšanā, un palielināt Savienības neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju. Sociālās ekonomikas struktūras, kas darbojas digitālajā jomā, ir pierādījušas potenciālu sniegt iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedalīties iekļaujošā un uz cilvēku vērstā digitālās pārkārtošanās procesā un aktīvi darboties, lai sasniegtu politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam mērķus, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/2481 (18) un Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (19). Lai sekmētu to, ka šī divējādā pārkārtošanās uz zaļu un digitālu sabiedrību ir noturīga, Komisija 2021. gada maijā atjaunināja savu Savienības industriālo stratēģiju. Stratēģijā ir izklāstītas problēmas, ar ko saskaras 14 rūpnieciskās ekosistēmas, tostarp “tuvienes un sociālās ekonomikas” ekosistēma, kam ir kopīgi veidots pārkārtošanās ceļš.

(16)

Lai sociālajai ekonomikai dotu iespēju izmantot savu potenciālu atbalstīt piekļuvi darba tirgum, sociālo iekļaušanu, prasmju pilnveidošanu, teritoriālo kohēziju, ekonomisko demokrātiju, klimatneitralitāti un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, tai ir nepieciešams veicinošs satvars. Sociālā ekonomika var būt klātesoša visās ekonomikas nozarēs un to ietekmē horizontālā un nozaru politika un noteikumi, tāpēc veicinošā satvarā jāņem vērā sociālās ekonomikas specifiskās iezīmes un papildu šķēršļi, ar kuriem sociālās ekonomikas struktūras saskaras savā attīstībā un kuri ierobežo to iespējas darboties līdztekus klasiskiem uzņēmumiem. Sociālās ekonomikas struktūru mērķis pirmām kārtām ir nevis palielināt efektivitāti un peļņu, bet gan visupirms radīt pozitīvus rezultātus sabiedrībā. Tām ir nepieciešami atbalsta pasākumi un labvēlīga finansiālā, administratīvā un juridiskā vide, kurā tiek ņemtas vērā to uzņēmējdarbības modeļu specifiskās iezīmes attiecībā uz pārvaldību, peļņas sadalījumu, darba apstākļiem un ietekmi. Minētie pasākumi ļauj tām, piemēram, nodarbināt mazāk produktīvus darba ņēmējus vai sniegt sociālos pakalpojumus par pieņemamām cenām. Ir nepieciešamas visaptverošas stratēģijas, lai izveidotu veicinošus satvarus. Tas var nozīmēt tādu regulējošu pasākumu pieņemšanu vai tādas politikas un iniciatīvu īstenošanu vai pielāgošanu, kas atbalsta sociālās ekonomikas ieguldījumus sociālo un vides mērķu sasniegšanā un palielina to ekonomisko un rūpniecisko vērtību. Minētajām stratēģijām būtu jāseko līdzi progresam, un tajās būtu jāmēra iniciatīvu efektivitāte, vajadzības gadījumā jāveic korekcijas un uzlabojumi un galu galā jāsasniedz efektīvāki un ietekmīgāki rezultāti nozarē. Stratēģijas var būt jāpieņem dažādos pārvaldes līmeņos (valsts, reģionālā un vietējā) atkarībā no institucionālās organizācijas un konteksta katrā dalībvalstī. Reģionos, pilsētās un citos vietējos līmeņos varētu tikt pieņemtas sociālās ekonomikas stratēģijas, kas ir skaidri saistītas ar reģionālās attīstības mērķiem un prioritātēm, maksimāli palielinot savstarpējo labumu.

(17)

Sekmīgai sociālās ekonomikas stratēģiju izstrādei un īstenošanai ir būtiski iesaistīt sociālās ekonomikas ieinteresētās puses un sekmēt visneaizsargātāko personu līdzdalību. Vairākas dalībvalstis jau ir izveidojušas augsta līmeņa grupas, kas veicina dialogu starp valsts sektora iestādēm un sociālās ekonomikas struktūrām (piemēram, Francijas Augstā sociālās un solidaritātes ekonomikas padome, Spānijas Sociālās ekonomikas attīstības padome, Portugāles Nacionālā sociālās ekonomikas padome un Itālijas Nacionālā trešā sektora padome). Sociālās ekonomikas pārstāvju tīkli var būt arī kolektīvas rīcības platforma, tie var veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī radīt apstākļus iespēju veidošanai un mācībām no līdzbiedriem.

(18)

Valsts finansiālajam atbalstam var būt svarīga nozīme sociālās ekonomikas struktūru darbības uzsākšanas un pilnveidošanas veicināšanā. Kopumā sociālās ekonomikas struktūrām ir grūtāk piekļūt finanšu resursiem nekā citiem uzņēmumiem. Piemēram, neskatoties uz dažiem uzlabojumiem, sociālo uzņēmumu finansēšanas tirgu analīze atklāja pastāvīgu neatbilstību starp finansējuma piedāvājumu sociālajiem uzņēmumiem un pieprasījumu pēc tā Savienībā attiecībā uz piekļuvi parāda un kapitāla finansējumam. Tā kā sociālās ekonomikas struktūru mērķis ir radīt pozitīvu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi un tās var sadalīt peļņu saviem finansētājiem un īpašniekiem tikai ierobežotā apjomā, ja vispār, tās parasti nav piemērotas ieguldītājiem, kuri vēlas gūt ievērojamu finansiālo atdevi. Šīs problēmas risināšanai pieejamie atbalsta pasākumi mēdz būt nevienmērīgi, un to efektivitāte ievērojami atšķiras. Pasākumi atšķiras, sākot ar dotācijām un subsīdijām un beidzot ar konsultāciju un spēju veidošanas pakalpojumiem, un tos bieži sniedz inkubatori. Tāpēc joprojām ir daudz iespēju uzlabojumiem, nodrošinot pielāgotu finansējumu dažādiem sociālās ekonomikas struktūras dzīves cikla posmiem, un varētu būt noderīgs turpmāks atbalsts privātā finansējuma mobilizācijai un citi papildu pasākumi, lai uzlabotu sociālās ekonomikas struktūru piekļuvi finansējumam. Viena no šādām pieejām paredz izvēli atsevišķiem noguldītājiem vai darbiniekiem, kuri iesaistās darba devēja finansētos pensijas vai uzkrājumu plānos, ar iespēju izvēlēties uzkrājumu plānu, kura ietvaros daļa no viņu uzkrājumiem tiek ieguldīti sociālajā uzņēmumā (20).

(19)

Savienība piedāvā daudzas finansējuma iespējas sociālās ekonomikas atbalstam. Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (21) , Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (22) , Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (23), vienotā tirgus programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (24), programma InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (25), un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (26) izveidotais Atveseļošanas un noturības mehānisms – tie visi nodrošina finansējumu.

Savienība arī sniedz konsultatīvu atbalstu, izmantojot platformu fi-compass finanšu instrumentu izstrādei saskaņā ar Kohēzijas politikas fondiem. Dalībvalstis, tostarp reģionālās un vietējās iestādes, varētu labāk izmantot šīs iespējas, pieņemot konkrētus sociālās ekonomikas pasākumus. Tehniskais atbalsts (27) ir vēl viens Savienības instruments, kas pieejams, lai uzlabotu dalībvalstu spēju izstrādāt un īstenot politiku sociālās ekonomikas stiprināšanai.

(20)

Preču un pakalpojumu nodrošināšana un sadarbība gan ar valsts sektora iestādēm, gan ar vidusmēra uzņēmumiem ir kritiski svarīga sociālās ekonomikas attīstībai, ieņēmumu gūšanai un palīdzības sniegšanai sociālās ekonomikas struktūrām, lai tās kļūtu finansiāli pašpietiekamas. Pateicoties Savienības un valsts publiskā iepirkuma noteikumos un stratēģijās paredzētajam elastīgumam, līgumslēdzējas iestādes var izmantot publisko iepirkumu stratēģiskākā veidā, nosakot novatoriskus, zaļus un sociālus kritērijus un tādējādi veicinot ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Tomēr lielākajai daļai piedāvājumu līgumslēgšanas tiesības tiek piešķirtas, joprojām pamatojoties tikai uz cenu. Tā kā sociālās ekonomikas struktūru mērķis ir nodrošināt sabiedriskus un kolektīvus labumus, nevis sniegt pakalpojumus par zemāko cenu, tām ir grūtības konkurēt tradicionālos publiskā iepirkuma procesos, neskatoties uz to, ka tās var nodrošināt plašāku pievienoto vērtību iepirkuma procesam. Pastāv arī iespējas palielināt sociālās ekonomikas struktūru spēju īstenot uzņēmējdarbību, tostarp, sistemātiskāk integrējoties vidusmēra uzņēmumu vērtību ķēdēs un sadarbojoties ar šiem uzņēmumiem, lai kopīgi pieteiktu piedāvājumu publiskā iepirkuma konkursam un radītu jaunas tirgus iespējas.

(21)

Gadījumos, kad tirgus vien nespēj nodrošināt apmierinošu piekļuvi darba tirgum un sociālo iekļaušanu, valsts sektora iestādes bieži neizmanto maksimāli visas iespējas, ko nodrošina pašreizējā valsts atbalsta noteikumu darbības joma, lai atbalstītu sociālo ekonomiku, aprobežojoties ar pasākumiem, kas atbilst vispārējam de minimis slieksnim, un neizmantojot iespēju noteikt pasākumus saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (28) (Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu), piemēram, reģionālo atbalstu, riska finansējuma atbalstu un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku pieņemšanai darbā. Kas attiecas uz de minimis atbalstu pašlaik tas ir ierobežots līdz 200 000 EUR trīs gadu laikā, bet pašreizējie noteikumi zaudēs spēku 2023. gada 31. decembrī un tiek pārskatīti. Savienības noteikumi, kas reglamentē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, arī paredz iespējas atļaut valsts atbalstu, taču valsts sektora iestādes bieži vien pilnībā neizmanto šīs iespējas, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem saistībā ar neaizsargātu personu iekārtošanu darbā. Valsts sektora iestādēm vispirms ir jāpārbauda, vai pasākums ir kvalificējams kā valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(22)

Nodokļu politikai var būt arī nozīmīga loma, lai veicinātu sociālo ekonomiku un lai nodrošinātu to, ka sociālās ekonomikas struktūras var atļauties darboties kopā ar vidusmēra uzņēmumiem, radot vienlīdzīgāku uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus veicinot sociālo integrāciju un labāku piekļuvi nodarbinātībai. Dažas dalībvalstis ir izveidojušas nodokļu sistēmu, kas veicina sektora attīstību, tostarp noteikušas nodokļu atvieglojumus, kas pielāgoti sociālās ekonomikas vajadzībām, vienlaikus atzīstot tās daudzveidību un novēršot sadrumstalotību. Vairākās dalībvalstīs joprojām pastāv administratīvi šķēršļi attiecībā uz sabiedriskā labuma ziedojumiem pāri dalībvalstu robežām. Labi izstrādāti nodokļu atvieglojumi ziedojumiem uz sabiedrisko labumu vērstajām sociālās ekonomikas struktūrām var stimulēt to finansējumu arī aiz Savienības robežām atbilstīgi Līgumā noteiktajam nediskriminēšanas principam. Jāatgādina arī, ka konkrētām precēm un pakalpojumiem, ko bieži nodrošina sociālās ekonomikas struktūras, var piemērot samazinātu PVN likmi saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (29) 98. pantu un III pielikumu.

(23)

Sociālās ietekmes mērīšanas un pārvaldības procesi ir īpaši svarīgi sociālās ekonomikas struktūrām, jo tie ļauj izprast un informēt par to ietekmi un piekļūt uz ietekmi balstītam finansējumam. Sociālās ietekmes mērīšana ietver sevī metrikas un rīku izmantošanu, lai novērtētu konkrētas intervences vai iniciatīvas sociālo ietekmi. Sociālās ietekmes pārvaldība ietver sevī tādu sistēmu, procesu un iespēju veidošanu, kuras organizācijai ir nepieciešamas, lai proaktīvi pārvaldītu un palielinātu savu ietekmi. Taču plašais pieejamo satvaru un rīku klāsts var būt problēma, jo īpaši struktūrām ar mazākiem resursiem. Publisko ieguldījumu radīto sociālo rezultātu uzraudzība nodrošina publisko kontroli, var palīdzēt pamatot to, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota sociālās ekonomikas struktūru vai darbību atbalstam, kā arī var palīdzēt novērst “maldināšanu par ietekmi” (impact washing) (ietekmes pārspīlēšanu vai nepatiesa priekšstata radīšanu par to). Šajā ziņā varētu būt noderīgas sociālās ietekmes mērīšanas un pārvaldības pieejas, kas ir pārdomātas, samērīgas un pielāgotas atsevišķu struktūru vajadzībām. Tām jābūt balstītām uz standarta metodēm un rādītājiem, kā arī tādiem faktoriem kā apmērs, attīstības stadija un struktūru daudzveidība. Sociālās ietekmes mērīšanas un pārvaldības metožu sasaiste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem var būt noderīgs satvars ietekmes pierādīšanai.

(24)

Pēdējā desmitgadē ir uzlabojusies sociālās ekonomikas pamanāmība un atpazīstamība valsts un reģionālā līmenī visā Savienībā. Tomēr sektora potenciāls daudzās dalībvalstīs joprojām ir nepietiekami izmantots. Koordinācijas un apmaiņas trūkums starp dalībvalstīm pastiprina sociālās ekonomikas attīstības atšķirības, tāpēc dalībvalstīm ir skaidras iespējas gūt labumu, mācoties citai no citas un daloties ar labāko praksi. Plašākai sabiedrībai ir arī ierobežota izpratne par sociālo ekonomiku un tās pozitīvo ieguldījumu. Tas var kavēt sociālās ekonomikas atbalsta politikas un tirgus iespēju izveidi. Reglamentēšana, kas vienlaikus nodrošina, ka jaunie tiesību akti atbilst sociālās ekonomikas struktūru vajadzībām, var palielināt izpratni un piešķirt tām lielāku leģitimitāti, kas atvieglo piekļuvi finansējumam un tirgiem. Valsts sektora iestādes un ieinteresētās personas ir uzsākušas vairākas iniciatīvas, piemēram, attiecībā uz konkrētām sociālās ekonomikas tiesiskajām formām, marķējumiem un statusiem (30), kā arī liela mēroga komunikācijas kampaņas, lai palielinātu izpratni par sociālo ekonomiku un tās pamanāmību. Pie citām veiksmīgām reformām pieder konkrētu ministriju sociālās ekonomikas nodaļu izveide un pastiprināts dialogs starp ieinteresētajām personām un valsts sektora iestādēm. Sociālās ekonomikas pamanāmības veicināšana ir ļoti svarīga, lai, kā uzsvērts sociālās ekonomikas rīcības plānā, pilnībā atzītu tās pozitīvo ietekmi uz sabiedrību, nodrošinot sociālās ekonomikas vārtejas ieviešanu.

(25)

Precīzu datu un statistikas pieejamība ir būtiska, lai uzlabotu izpratni par sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļiem un pieņemtu uz pierādījumiem balstītus politikas lēmumus. Tomēr trūkst ticamu datu par sociālo ekonomiku, tostarp datu par tās ekonomisko pievienoto vērtību un darbības rezultātiem. Esošie dati bieži vien ir nepilnīgi un grūti salīdzināmi. Piemēram, tikai dažas dalībvalstis ir paplašinājušas savas valsts grāmatvedības sistēmas, lai apkopotu papildu datus (piemēram, satelītkontos) par sociālo ekonomiku, neskatoties uz to, ka Savienības budžetā ir pieejams finansiāls atbalsts šim mērķim. Sociālo ekonomiku parasti neiekļauj uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, piemēram, ja statistika ir balstīta uz ekonomiskajiem datiem, ko ģenerējuši peļņas uzņēmumi, un tradicionālās sociālās ekonomikas struktūras ir iekļautas tikai atlikušajās kategorijās. Padarot pieejamu būtisku statistiku par sociālās ekonomikas apmēru, darbaspēku, attīstību un problēmām, ieviestās stratēģijas un pasākumi būtu efektīvāki un tiktu pielāgoti dažādajām situācijām sektorā.

(26)

Plašākā nozīmē sociālās ekonomikas veicināšanai var būt izšķiroša nozīme Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā,