—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Dzīvību glābšana: autotransporta drošības uzlabošana ES. Ziņojums par uzraudzību un novērtējumu attiecībā uz transportlīdzekļu uzlabotajiem drošības līdzekļiem, to rentabilitāti un īstenošanas iespējām, lai izvērtētu transportlīdzekļu Vispārējās drošības regulas un Gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzības regulas” (COM(2016)0787) un tam pievienoto Komisijas dienesta darba dokumentu (SWD(2016)0431),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 78/2009 par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/719, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma “112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (6),

—

ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti (7),

—

ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par autotransportu Eiropas Savienībā (8),

—

ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par ceļu satiksmes drošību 2011.–2020. gadā — pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju (9),

—

ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošību no 2011. līdz 2020. gadam (10),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ceļvedi uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu (11),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos” (COM(2016)0766),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (COM(2010)0389),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “CARS 2020: rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei” (COM(2012)0636),

—

ņemot vērā Komisijas balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu (COM(2011)0144),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Ieguvumi un iespējas, ko sniedz vairākas jaunās tehnoloģijas un neregulētie pasākumi attiecībā uz transportlīdzeklī esošu personu drošību un ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību”, ko sagatavojusi Transporta izpētes laboratorija un kas publicēts 2015. gada 26. martā,

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Par 6. mērķa īstenošanu Eiropas Komisijas satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam: pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju” (SWD(2013)0094),

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 8. jūnija secinājumus par ceļu satiksmes drošību, ar kuriem atbalsta Valletas 2017. gada marta deklarāciju,

—

ņemot vērā dokumentu paketi ar nosaukumu “Eiropa kustībā”, kuru Komisija publiskoja 2017. gada 31. maijā un kura ietver astoņas likumdošanas iniciatīvas, īpašu uzmanību pievēršot autotransportam,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2016. gada 15. aprīļa Rezolūciju 70/260 par ceļu satiksmes drošības uzlabošanu pasaulē,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0330/2017),

A.

tā kā ik gadu uz Eiropas autoceļiem dzīvību zaudē aptuveni 25 500 cilvēku un aptuveni 135 000 gūst smagus ievainojumus, tāpēc, apspriežoties ar dalībvalstīm, ir nepieciešams veikt vairāk un efektīvākus pasākumus nolūkā sasniegt tā saukto “nulles vīzijas” mērķi;

B.

tā kā ceļu satiksmes drošība ir atkarīga no trīs faktoriem — transportlīdzekļiem, infrastruktūras un autovadītāju uzvedības, un tā kā tādēļ ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā pasākumi ir nepieciešami visās trīs minētajās jomās un ir jāveic iedarbīgi pasākumi transportlīdzekļu aktīvās un pasīvās drošības jomā;

C.

tā kā vieglo automobiļu, vieglo kravas automobiļu un smago kravas automobiļu vidējais vecums ES pastāvīgi pieaug un pašlaik tas pārsniedz 10 gadus; tā kā transportlīdzekļa vecumam ir tieša saikne ar ceļu satiksmes negadījumu sekām un tajos gūtajiem ievainojumiem;

D.

tā kā autovadītāja palīgsistēmas padara transportlīdzekļus drošākus, kā arī ļauj personām ar ierobežotām pārvietošanas spējām un vecākiem cilvēkiem droši un aktīvi piedalīties ceļu satiksmē;

E.

tā kā intelektiskas transportlīdzekļu vadīšanas sistēmas mazina sastrēgumus, brīdina autovadītāju par apdraudējumiem izvēlētajā maršrutā un tādējādi palīdz samazināt satiksmes negadījumu risku;

F.

tā kā notiek strauja pāreja uz autonomi braucošiem transportlīdzekļiem un ceļu satiksmes drošība kopumā ir steidzami risināms jautājums, un tāpēc vēlākais 2018. gada pirmajā ceturksnī Komisijai ir jāierosina Vispārējās drošības regulas pārskatīšana; tā kā jebkurā gadījumā jebkāda turpmāka kavēšanās būtu nepieņemama;

G.

tā kā 38 % visu nelaimes gadījumu, kuros ir bojāgājušie, notiek pilsētu teritorijās un tajos bieži vien ir iesaistīti ievainojami ceļu satiksmes dalībnieki un tā kā dalībvalstīm minētie dalībnieki būtu jāņem vērā satiksmes plānošanā, nodrošinot viņiem labāku vietu citu tādu transporta veidu vidū kā, piemēram, automobiļi un autobusi; tā kā Komisijai būtu jāiesniedz pārskats par gājēju aizsardzības regulu;

H.

tā kā pastāv skaidra saikne starp ceļu satiksmes drošību un transportlīdzekļu profesionālo lietotāju darba apstākļiem,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu (5),

—

ņemot vērā 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 (7),

—

ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos (8),

—

ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par kohēzijas politiku ES kalnu reģionos (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (10);

—

ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (11),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par demogrāfiskām izmaiņām un to ietekmi uz ES turpmāko kohēzijas politiku (12),

—

ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti (13),

—

ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai (14),

—

ņemot vērā 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni (15),

—

ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par demogrāfiskām problēmām un paaudžu solidaritāti (16),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu “2015. gada pārskats par novecošanu. Ekonomiskās un budžeta prognozes 28 valstu ES (2013-2060)” (European Economy 3|2015),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlijā publicēto Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē: Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa paziņojumu “Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi (2009. gada ziņojums par novecošanu)” (COM(2009)0180),

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu “Paaudžu solidaritātes veicināšana” (COM(2007)0244),

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu “Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju” (COM(2006)0571),

—

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojumu “Zaļā grāmata “Jauna solidaritāte paaudžu starpā saistībā ar demogrāfiskām izmaiņām”” (COM(2005)0094),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

—

ņemot vērā Eiropas Reģionu Komitejas 2016. gada 16. jūnija atzinumu “ES risinājumi demogrāfijas problēmai” (17),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departamenta (Strukturālā un kohēzijas politika) 2013. gada septembra pētījumu “Kā ar reģionālo un kohēzijas politiku var risināt demogrāfiskās problēmas?”,

—

ņemot vērā ESPON publikāciju “Atklāt teritoriālo potenciālu un izstrādāt jaunu politiku konkrētiem teritoriju veidiem Eiropā: salām, kalniem un mazapdzīvotiem un piekrastes reģioniem (18),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0329/2017),

A.

tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ir patiesa problēma Eiropā un visā pasaulē un tās līdz ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem, nekontrolētu globalizāciju, klimata pārmaiņām, pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un uzdevumiem, ko rada rūpnieciskā un tehnoloģiskā pāreja sociālā un ekonomiskā iekļautība, ir īpaši svarīgs problēmuzdevums ne vien kopumā, bet arī attiecībā uz vietējās attīstības un teritoriālās veicināšanas politikas virzieniem ES šobrīd

B.

tā kā līdzīgi lielākai daļai postindustriālo sabiedrību Eiropas iedzīvotājiem vairākas desmitgades ir raksturīgs pieaugošs mūža ilgums un zemi auglības rādītāji, kas varētu mainīt iedzīvotāju struktūru un vecuma piramīdu, izraisot darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās blakusietekmi; tā kā ekonomikas krīze, kas ir skārusi visu Eiropas Savienību, ir ievērojami ietekmējusi daudzus apvidus un reģionus, jo īpaši laukos, un jo īpaši izraisījusi nabadzību un iedzīvotāju skaita samazināšanos; tā kā pastāvīga darba samaksas un pensiju dzimumšķirtne būtiski kavē sieviešu līdzdalību darba tirgū;

C.

tā kā tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaita straujā pieauguma jaunattīstības valstīs un ES iedzīvotāju demogrāfiskās lejupslīdes dēļ pasaules iedzīvotāju Eiropas Savienības procentuālā daļa samazināsies no 6,9 % 2015. gadā līdz 5,1 % 2060. gadā (19);

D.

tā kā tiek prognozēts, ka 132 no 273 NUTS 2. līmeņa reģioniem iedzīvotāju skaits no 2015. līdz 2050. gadam samazināsies (20); tas jo īpaši skars Vietējās administratīvās vienības (LAU);

E.

tā kā Eiropas Savienības un dalībvalstu galvenā prioritāte ir veicināt tādu attīstību, kas ir vienlaikus vieda, ilgtspējīga un iekļaujoša;

F.

tā kā ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās iezīmes var padziļināt attīstības problēmas; tā kā šā iemesla dēļ Lisabonas līgumā ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķiem ir pievienota sociālā kohēzija;

G.

tā kā demogrāfiskās pārmaiņas neskar visas valstis un reģionus vienādi gan to dabiskās dinamikas, gan migrācijas plūsmu dēļ un lielākā daļa pilsētu un jo īpaši lielpilsētu teritoriju piedzīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt lielākā daļa lauku un attālu apvidu saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, situācijai esot ļoti atšķirīgai tālākajos reģionos; tā kā šāda nelīdzsvarotība rada milzīgas problēmas gan teritorijām, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan reģioniem, kas saskaras ar iedzīvotāju pieplūdumu; tā kā demogrāfiskajai lejupslīdei visvairāk ir pakļauti izolēti apvidi un apvidi ar ierobežotu piekļuvi; tā kā, no otras puses, būtu jāpievērš uzmanība piepilsētu paplašināšanās ietekmei, kas kā plašas iedzīvotāju kustības no lielām pilsētām uz to apkārtni sekas rada spiedienu gan uz vietējām, gan reģionālām iestādēm;

H.

tā kā Eiropas reģioni nevar nepārtraukti paplašināties; tā kā tajos var veidoties bezdarbs vai nabadzība un tie var saskarties ar īpašām problēmām, piemēram, attiecībā uz demogrāfiskajām pārmaiņām, padarot īpaši svarīgu mērķtiecīgu instrumentu izveidi, lai mazinātu atšķirības starp reģioniem un palīdzētu nodrošināt labāku teritoriālo līdzsvaru starp pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijām;

I.

tā kā sievietes un jo īpaši vientuļās mātes ir lielākā mērā pakļautas nabadzības un atstumtības riskam;

J.

tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada grūtības nodrošināt sociālo kohēziju un labklājību visiem iedzīvotājiem un veicināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību; tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kas izraisa savienojamības atšķirības un “medicīnas tuksnešus”, un bieži vien to iemesls ir nepietiekama saikne starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem;

K.

tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada smagas politiskas problēmas dažādās jomās, kas saistītas ar virkni kohēzijas politikas virzienu; tā kā reģionālā politika un un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, tostarp Kohēzijas fonds, ir īpaši būtiski instrumenti, lai risinātu ar šīm pārmaiņām saistītās problēmas;

L.

tā kā teritorijās ārpus pilsētām dzīvo 113 miljoni cilvēku, tajās ir 12 miljoni lauku saimniecību un 172 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes un tās sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas tautsaimniecībās, kultūrās un ekosistēmās;

M.

tā kā neietiekama infrastruktūra un nepietiekams pakalpojumu līmenis ir būtiski faktori, pārvaldot iedzīvotāju struktūru biezi apdzīvotos reģionos vai reģionos, kuri cieš no emigrācijas un kuros ir visvairāk vajadzīgi ieguldījumi un darbvietas;

N.

tā kā neatbilstīga infrastruktūra un nepietiekama piekļuve sabiedriskiem pakalpojumiem un kvalitatīvām darbvietām ir būtiski faktori, kas ietekmē lēmumu palikt vai nepalikt konkrētā teritorijā;

O.

tā kā sievietes vairāk nekā vīrieši ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, īpaši vecumā virs 60 gadiem;

P.

tā kā demogrāfiskās pārmaiņas vairāk ietekmē atpalikušākus reģionus;

Q.

tā kā demogrāfiskām pārmaiņām, kas ietekmē lauku teritorijas, ir ekonomiska un sociāla ietekme un tās papildus nopietnajām demogrāfiskajām sekām izraisa teritoriālu fragmentāciju un ietekmē dzīves kvalitāti un vidi;

R.

tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no pamattiesībām, kopīga ES vērtība un priekšnosacījums ES mērķu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā;

S.

tā kā dzimumu līdztiesība ir svarīgs līdzeklis, ar ko panākt ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju;

T.

tā kā negatīvas demogrāfiskās pārmaiņas palielina vajadzību pēc spēcīgākas paaudžu solidaritātes,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. aprīļa Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (1) (Patēriņa kredītu direktīvu),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (2) (Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra Zaļo grāmatu “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

—

ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2014. gada ziņojumu par labu praksi salīdzināšanas tīmekļa vietņu jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2016. gada aprīlī ES institūcijām adresēto atzinumu par aroda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām paredzētu kopēju riska izvērtēšanas un pārredzamības satvaru,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (4) (Hipotekāro kredītu direktīvu),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (7), (Maksājumu kontu direktīvu),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību (COM(2014)0509),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (10) (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. decembra Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem: labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem (COM(2015)0630),

—

ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2016. gada 21. martā iesniegtās atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti Komisijas Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem,

—

ņemot vērā 2016. gada jūlija īpašo Eirobarometru Nr. 446 par finanšu produktiem un pakalpojumiem,

—

ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem (11),

—

ņemot vērā asociācijas “Better Finance” 2016. gada ziņojumu “Pension Savings: The Real Return” (“Pensijas uzkrājumi: reālā peļņa”),

—

ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni (12),

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 21. marta konsultatīvo dokumentu par EUI pārskatīšanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 23. marta rīcības plānu “Patēriņa finanšu pakalpojumi: labāki produkti, lielāka izvēle” (COM(2017)0139),

—

ņemot vērā Apvienotās Karalistes finanšu regulatīvās institūcijas “Financial Conduct Authority” 2017. gada jūnija pētījumu par aktīvu pārvaldības tirgu,

—

ņemot vērā 1. Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā 2. Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0326/2017),

A.

tā kā, neraugoties uz vairāku dalībvalstu attiecīgajā jomā īstenotajiem centieniem, ES mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts un ļoti sadrumstalots; tā kā tādēļ ir nepieciešama steidzama un efektīva rīcība, lai atvieglotu galalietotājiem labumu sniedzošu inovāciju, vienlaikus pilnībā atraisot mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, lai veicinātu konkurētspēju, pazeminātu cenas un palielinātu produktu izvēli un daudzveidību;

B.

tā kā mums ir jāsaglabā vērienīgums attiecībā uz valstu radīto šķēršļu likvidēšanu un pastāvošo tendenču, kas bloķē inovāciju mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, ierobežošanu; aicina Komisiju un Padomi būt vērienīgākām saistībā ar kapitāla tirgu savienību (KTS) indivuduāli veikto pārrobežu investīciju jomā, risinot ne tikai vieglākos jautājumus, bet arī jautājumus, kas saistīti ar svarīgākajiem šī tirgus darbību kavējošiem šķēršļiem, tādiem kā valodas barjera, bažas par krāpšanu vai noziedzību, neskaidrība par fiskālo ietekmi, atšķirības vērtspapīrus un uzņēmējdarbību reglamentējošajos tiesību aktos, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procedūru nepārzināšana un neuzticēšanās patērētāju aizsardzības satvariem;

C.

tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus būs dzīvotspējīgs tikai tad, ja tas patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem sniegs reālu pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu konkurenci un patērētāju aizsardzību, it īpaši attiecībā uz produktiem, kas ir nepieciešami dalībai ekonomiskajā dzīvē un mazaizsargātiem patērētājiem;

D.

tā kā īpašajā Eirobarometrā Nr. 446 secināts, ka Eiropas iedzīvotāji finanšu produktus un pakalpojumus joprojām iegādājas galvenokārt savā valstī un bieži vien pat nepauž vajadzību vai vēlmi iegūt piekļuvi šiem pakalpojumiem ārzemēs, lai gan to darīt viņus kavē arī daži reāli pastāvoši šķēršļi; tā kā pat savā dalībvalstī tikai neliela daļa patērētāju meklē izdevīgākus piedāvājumus un maina piegādātājus; tā kā no tā izrietošais (pārrobežu) konkurences trūkums var kavēt patērētājus un mazos investorus saņemt visizdevīgāko piedāvājumu attiecībā uz finanšu produktiem un pakalpojumiem, ko tie iegādājas;

E.

tā kā finanšu tehnoloģijas (FinTech) definīcija ir dota Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcijā, kurā teikts, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visās tās sastāvdaļās — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investēšanas konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai; tā kā tehnoloģiju izmantošana mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniegšanā, iespējams, var palīdzēt pārvarēt atsevišķus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un uzlabot nozares funkcionēšanas efektivitāti; tā kā minēto šķēršļu pārvarēšanai ar digitalizāciju vien nepietiek; tā kā pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu ciešāka integrācija un labāka informēšana par šī tirgus piedāvātajām iespējām var palīdzēt palielināt uz informāciju balstītu pieprasījumu, kas paaugstina prasības šajā jomā piemēroto kvalitātes standartu ziņā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 6., 9. un 10. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 47. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par ES pilsonību par maksu (1),

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un daudzos ANO līgumus cilvēktiesību jomā, kuri ir saistoši visām dalībvalstīm,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

—

ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra plenārsēdē notikušās debates par plašsaziņas līdzekļu brīvību Maltā,

—

ņemot vērā Starptautiskā Pētnieciskā žurnālistikas konsorcija un Eiropas Pētnieciskā sadarbības tīkla atklāto informāciju saistībā ar Panamas dokumentiem un Maltas dokumentiem,

—

ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (2),

—

ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs (3),

—

ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, (PANA komitejas) ziņojumu un ieteikumus un ziņojumam pievienoto pielikumu par komitejas misiju Maltā,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana un tā kā šīs vērtības ir universālas un kopējas dalībvalstīm;

B.

tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir viens no ES primārajiem tiesību aktiem; tā kā Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā ir noteiktas tiesības uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu; tā kā saskaņā ar LES 2. pantu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu tās kopējās vērtības, kas ir tās pamatā; tā kā tiesiskuma mehānisms būtu vienlīdz spēcīgi jāpiemēro visās dalībvalstīs;

C.

tā kā ES ir konstitucionāla sistēma, kas darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju uzticēšanos, proti, ka dalībvalstis rīkosies atbilstīgi demokrātijas un tiesiskuma principiem un pamattiesībām;

D.

tā kā Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā ir nostiprināta tiesu sistēmas neatkarība un tā ir būtiska prasība demokrātiskā varas dalīšanas principa ievērošanai;

E.

tā kā 2017. gada 16. oktobrī, sprāgstot automašīnā ievietotam spridzeklim, tika nogalināta Maltas pretkorupcijas pētnieciskā žurnāliste un blogere Daphne Caruana Galizia;

F.

tā kā pēc šīs slepkavības Maltā sākās ielu demonstrācijas un pilsoniskās sabiedrības protesti, prasot panākt taisnīgumu, vainīgo saukšanu pie atbildības un tiesiskuma ievērošanu;

G.

tā kā Plašsaziņas līdzekļu uzraudzības instrumenta 2016. gada pārskatā par Maltu ir identificēts vidēja (gandrīz augsta) līmeņa apdraudējums tirgus plurālismam un politiskajai neatkarībai, kā arī ir identificēti risku pastiprinoši apstākļi saistībā ar to, ka trūkst datu par plašsaziņas līdzekļu tirgu, nav nodrošināta žurnālistu aizsardzība un pašregulējums, redakcionālā autonomija, trūkst plašsaziņas līdzekļu tiešas politiskas atbildības un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes (4);

H.

tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” publicētajā 2017. gada pasaules preses brīvības sarakstā kā galvenais apstāklis, kas ierobežo vārda brīvību Maltā, ir minēti Maltas tiesību akti par neslavas celšanu, kuri ir nosodāmi par to, ka tajos ir noteikti naudas sodi vai ieslodzījums, un kurus, jo īpaši politiķi, plaši izmanto pret žurnālistiem (5);

I.

tā kā Maltas parlamentā pašreiz tiek apspriests Maltas valdības piedāvātais likumprojekts, ar kuru atceļ kriminālsodus par apmelošanu un ievieš ad hoc aizliegumu izdot jebkāda veida drošības orderus vai rīkojumus lietās par apmelošanu vai neslavas celšanu saskaņā ar jebkuriem tiesību aktiem (6);

J.

tā kā dažādi politiskie spēki Maltā bija izvirzījuši pret Daphne Caruana Galizia daudzas apsūdzības par apmelošanu;

K.

tā kā šogad Daphne Caruana Galizia bankas konti tika iesaldēti, pamatojoties uz tiesas orderi, un saistībā ar kāda valdības ministra ierosinātu lietu par apmelošanu tika izdoti drošības rīkojumi vēl pirms šīs lietas izskatīšanas pabeigšanas;

L.

tā kā plašsaziņas līdzekļi Maltā ir ziņojuši par to, ka banka Pilatus, pret kuru vērstas apsūdzības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izdara spēcīgu spiedienu, cenšoties panākt ar banku saistītu rakstu atsaukšanu vai dzēšanu; tā kā banka Pilatus ir sākusi tiesvedību ASV pret Maltas plašsaziņas līdzekļiem par tās reputācijas aptraipīšanu; tā kā nopludinātajā Finanšu ziņu analīzes vienības (FIAU) atbilstības ziņojumā ir norādīts, ka lielākā daļa bankas Pilatus klientu ir politiski redzamas personas no Azerbaidžānas, tomēr banka nav veikusi šo klientu pastiprinātu uzticamības pārbaudi pretēji tam, kā tas ir noteikts Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā (AMLD); tā kā kāds valdību veidojošās partijas deputāts ir pieprasījis sākt izmeklēšanu pret FIAU trauksmes cēlēju;

M.

tā kā pirms Daphne Caruana Galizia slepkavības persona, kas bija galvenā trauksmes cēlēja un vērsās pret korupcijā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iespējami iesaistītām politiski redzamām personām Maltā, pameta valsti;

N.

tā kā Maltas valdība ir īstenojusi 2013. gada Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu (7) un ir viena no mazākumā esošajām ES dalībvalstīm, kuras savos tiesību aktos ir ietvērušas mērķtiecīgus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus;

O.

tā kā saskaņā ar Maltas konstitūciju un likumiem policijas komisāru ieceļ ministru prezidents, ģenerālprokuroru ieceļ prezidents, apspriežoties ar ministru prezidentu, un kopš 2017. gada tiesnešus ieceļ pēc tam, kad komiteja ir pārbaudījusi tiesneša amata kandidātus pirms viņu iecelšanas amatā (8); tā kā tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu neatkarību Maltā var mazināt tas, ka valdībai ir pilnvaras iecelt policijas komisāru, FIAU vadītāju un ģenerālprokuroru;

P.

tā kā dažādos plašsaziņas līdzekļu ziņojumos ir norādīts, ka liels skaits darbvietu publiskā sektora uzņēmumos Maltā tika izveidots dažas nedēļas pirms 2017. gada jūnija vēlēšanām, raisot bažas par to, vai tas netika darīts ar vēlēšanām saistītu apsvērumu dēļ;

Q.

tā kā Malta ir atteikusies pievienoties Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kas ir neatkarīga Savienības iestāde un pilnvarota izmeklēt ES mēroga krāpšanas gadījumus un citus noziegumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un saukt pie atbildības par tiem;

R.

tā kā ziņas, kas 2016. gada aprīlī nonāca atklātībā sakarā ar Panamas dokumentiem, liecina, parāda, ka ar Maltu saistīti 714 uzņēmumi ir iekļauti Starptautiskā Pētnieciskā žurnālistikas konsorcija izveidotajā Panamas dokumentu datubāzē; tā kā minētajos dokumentos ir ziņas par pašreizējo ministru un iepriekšējās administrācijas bijušo ministru, kā arī par augsta ranga amatpersonām;

S.

tā kā Eiropas Parlaments saistībā ar tā izmeklēšanu Panamas dokumentu lietā 2017. gada februārī organizēja delegācijas vizīti Maltā; tā kā misijas ziņojumā šīs delegācijas locekļi secināja, ka ir iemesls uzskatīt, ka Maltas policijas spēki nav pietiekami labi aprīkoti un tāpēc tie nevar optimāli veikt savu uzdevumu, un tas norāda uz iespējamu administratīvas kļūmes gadījumu; tā kā šīs delegācijas locekļi norādīja, ka ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītu apsūdzību un konfiskāciju skaits Maltā ir ārkārtīgi mazs salīdzinājumā ar policijai nosūtīto FIAU ziņojumu vidējo skaitu; tā kā valdības amatpersona un bijušais ministrs atteicās no PANA komitejas ierosinājuma sarīkot tikšanos tās misijas laikā;

T.

tā kā Maltā 2017. gada maijā tika publicēti divi FIAU konfidenciāli 2016. gada ziņojumi Maltā un tajos tika secināts, ka pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā ir iesaistīta valdības amatpersona; tā kā tajā pašā laikā publicētajā trešajā ziņojumā tika norādīts, ka FIAU veica pārbaudi uz vietas bankā Pilatus, un tika konstatēts, ka banka, iespējams, pārkāpj Maltas tiesību aktus, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tā kā bankas Pilatus licencēšanas process noritēja ļoti ātri salīdzinājumā ar vidējo laika periodu, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Kapitāla prasību direktīvā noteiktajiem standartiem;

U.

tā kā FIAU vadītājs un policijas komisārs (šīs abas amatpersonas amatā tieši ieceļ valdība) drīz pēc šo ziņojumu pabeigšanas atkāpās no amata; tā kā policijas izmeklēšana pret politiski redzamām personām, tostarp valdības amatpersonu, saistībā ar apsūdzībām par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju netika sākta; tā kā iepriekš minēto lietu izskatīšanai tika iecelti tiesneši; tā kā pēc FIAU ziņojumu nopludināšanas presei divi FIAU darbinieki tika atstādināti no darba pienākumu pildīšanas;

V.

tā kā, vēlākais, 2017. gada jūnijā Eiropas Komisija tika informēta par šīm apsūdzībām un tā tika aicināta veikt papildu izmeklēšanu saistībā ar Maltu un to, vai tā ievēro un pienācīgi īsteno trešo AMLD un Kapitāla prasību direktīvu;

W.

tā kā ES pilsonība ir viens no izcilākajiem ES sasniegumiem un tā kā saskaņā ar Līgumiem jautājumi par uzturēšanos un pilsonību ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence; tā kā ES ir pilnvaras uzraudzīt dalībvalstu īstenoto pretkorupcijas praksi;

X.

tā kā iedibinātajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir apstiprināts, ka par pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas nosacījumiem lemj katra dalībvalsts, ievērojot Savienības tiesību aktus; tā kā pēc Māstrihtas līguma stāšanās spēkā dalībvalstu pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības piešķiršanu un tās ir spēcīgas papildu tiesības; un tas nozīmē to, ka dalībvalstu lēmumi par naturalizāciju nav neitrāli attiecībā uz citām dalībvalstīm un ES;

Y.

tā kā Maltas valdība 2014. gadā izveidoja individuālo ieguldītāju programmu, ar kuru saskaņā trešās valsts valstspiederīgajiem tiek pārdota pilsonība par EUR 650 000; tā kā šīs pilsonības saņēmēju saraksts joprojām nav skaidrs, jo šīs personas netiek iekļautas publicētajā naturalizēto pilsoņu sarakstā; tā kā nopludinātajā 2016. gada FIAU ziņojumā ir paustas bažas par iespējamu korupciju šīs programmas administrācijā;

Z.

tā kā šīs individuālās ieguldītāju programmas pārvaldību valdība uzticēja starpniekuzņēmumam Nexia BT, kas Panamas dokumentos minēts kā Maltas politiski redzamo personu, tostarp valdības amatpersonas, trasta un ārzonas uzņēmumu veicinātāju; tā kā Panamas dokumentos ir norādīts, ka Nexia BT ir rīkojies bez pienācīgas rūpības, nodrošinot visu informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu faktiskos īpašniekus;

AA.

tā kā Eiropola Finanšu izlūkošanas grupas ziņojumā “From suspicion to action – converting financial intelligence into greater operational impact” (“No aizdomām līdz rīcībai — finanšu izlūkošanas pārveidošana par pasākumu ar lielāku darbības ietekmi”) ir uzsvērts, ka konkrētas personas, tostarp noziedzīgas organizācijas, ir ļaunprātīgi izmantojušas Maltas interneta uzņēmumus, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus; tā kā tas nebūtu jāinterpretē kā nozares raksturojums kopumā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

—

ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarāciju (1),

—

ņemot vērā PTO 2005. gada 18. decembra Honkongas ministru deklarāciju (2),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas attīstības programmu (DAP) un it īpaši 2008. gada 9. oktobra (3), 2009. gada 16. decembra (4), 2011. gada 14. septembra (5), 2013. gada 21. novembra (6) un 2015. gada 26. novembra (7) rezolūciju,

—

ņemot vērā 2013. gada decembrī Bali notikušās 9. Ministru konferences rezultātus un it īpaši Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TAN) (8),

—

ņemot vērā 2015. gada decembrī Nairobi notikušās 10. Ministru konferences rezultātus un 2015. gada 19. decembrī pieņemto ministru deklarāciju (9),

—

ņemot vērā noslēguma dokumentu, ko vienprātīgi pieņēma 2016. gada 14. jūnijā Ženēvā notikušajā Parlamentārās konferences par PTO ikgadējā sesijā (10),

—

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (11),

—

ņemot vērā sesto vispārējo palīdzības tirdzniecībai pārskatīšanu, kas notika Ženēvā no 2017. gada 11. jūlija līdz 13. jūlijam (12),

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā PTO kopš tās izveides ir bijusi centrāla loma daudzpusēju attiecību stiprināšanā, iekļaujošas pasaules ekonomiskās kārtības veicināšanā un atvērtas, uz noteikumiem balstītas un nediskriminējošas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas sekmēšanā; tā kā 2001. gadā tika sākta Dohas sarunu kārta, lai radītu jaunas tirdzniecības iespējas, pastiprinātu daudzpusējas tirdzniecības noteikumus un risinātu tirdzniecības sistēmā pastāvošās nelīdzsvarotības jautājumu, sarunu centrā izvirzot jaunattīstības valstu, it īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV), vajadzības un intereses;

B.

tā kā ES ir konsekventi atbalstījusi stingru, daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, vienlaikus atzīstot, ka tirdzniecības atvēršanu un ekonomisko attīstību var veicināt arī papildinošas pieejas, piemēram, divpusēji, reģionāli un daudzpusēji nolīgumi, it īpaši, atraisot liberalizāciju un modernizējot noteikumus, tostarp rīcības noteikumus, politikas jomās, kurām PTO pievērš mazāku uzmanību, un ka papildinošas pieejas var atbalstīt daudzpusēju sistēmu ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi atbilst PTO principiem, balstās uz kopīgiem noteikumiem un rada apstākļus iespējamai daudzpusēju attiecību izveidei nākotnē;

C.

tā kā sistēmiski nozīmīgi bija 2013. gadā notikušās 9. Ministru konferences rezultāti, it īpaši TAN noslēgšana, jo tas ir visnozīmīgākais daudzpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts kopš PTO izveides 1995. gadā;

D.

tā kā daži PTO dalībvalstis cenšas iedragāt pašreizējo starptautiskās tirdzniecības strīdu izšķiršanas modeli; tā kā PTO Apelācijas institūcijas tiesnešu skaits tuvojas minimālajam tās funkcionēšanai nepieciešamajam tiesnešu skaitam; tā kā ASV nesen noraidīja ES un dažu Latīņamerikas valstu priekšlikumus sākt atlases procedūru, lai aizpildītu brīvās štata vietas, kuru skaits arvien palielinās; tā kā šis strupceļš — kura dēļ vakantas jau ir divas no septiņām Apelācijas institūcijas štata vietām — varētu izraisīt pasaules ietekmīgāko tirdzniecības nāciju strīdu pārvaldīšanai svarīgas sistēmas sabrukumu;

E.

tā kā ļoti svarīgi bija arī 2015. gadā notikušajā 10. Ministru konferencē panāktie rezultāti — seši ministru lēmumi par lauksaimniecību, kokvilnu un jautājumiem, kas saistīti ar vismazāk attīstītām valstīm, tostarp apņemšanās atcelt eksporta subsīdijas lauksaimniecības preču eksportam, kas, iespējams, ir visnozīmīgākais PTO ietvaros jebkad panāktais iznākums lauksaimniecības jomā;

F.

tā kā nesenās diskusijas par to, kā panākt progresu DAP īstenošanā, skaidri parādīja, ka PTO dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi par to, kā vest sarunas, kas liecina par nepieciešamību pārskatīt vērienīguma pakāpi, lai nodrošinātu reālistisku iznākumu visos sarunu pīlāros, un tā kā šajā pārskatīšanā pilnībā ir jāņem vērā mūsdienu tirdzniecības vides realitāte;

G.

tā kā ekonomikas digitālā pārveide atver jaunus tirdzniecības kanālus, ar e-komercijas palīdzību atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību pasaules tirdzniecībā; tā kā tas arvien vairāk tiek uzskatīts par jautājumu, kurā PTO var būt svarīga loma;

H.

tā kā PTO 11. Ministru konference (MK11) notiks Buenosairesā (Argentīnā) no 2017. gada 10. decembra līdz 13. decembrim,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai” (COM(2017)0198),

—

ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu (1),

—

ņemot vērā ES dabas tiesību aktu (Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas) atbilstības pārbaudi (SWD(2016)0472),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba”,

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Ziņošana atbilstīgi ES Dzīvotņu direktīvai un Putnu direktīvai (2007–2012): dabas stāvoklis ES”,

—

ņemot vērā Eurostat 2016. gada novembra statistiku par bioloģisko daudzveidību,

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai (2),

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par Rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai” (O-000067/2017 – B8-0608/2017),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā apmēram tikai puse no aizsargājamām putnu sugām un mazākā daļa no pārējām aizsargājamām sugām un dzīvotnēm Savienībā pašlaik ir labā saglabāšanas stāvoklī un tā kā tikai 50 % no visām Natura 2000 vietām ir pārvaldības plāns ar saglabāšanas mērķiem un pasākumiem,

B.

tā kā Dabas direktīvām ir nozīmīga loma, lai palīdzētu sasniegt Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Stratēģiskā bioloģiskās daudzveidības plāna 2011.–2020. gadam, Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes klimata nolīguma mērķus;

C.

tā kā Eiropas Vides aģentūras novērtējumā “Dabas stāvoklis ES 2015. gadā” minēts, ka saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju lielāko spiedienu uz sauszemes ekosistēmām rada lauksaimniecība un dabiskās vides izmainīšana, savukārt jūras ekosistēmas visvairāk ietekmē dzīvo resursu izmantošana (zveja) un piesārņojums; tā kā visi uzskaitītie faktori ir cilvēka darbības izraisīti un būtiski un negatīvi ietekmē dabu;

D.

tā kā Eurostat 2016. gada statistika liecina, ka laikposmā starp 1990. un 2014. gadu vispārējā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir novērota visās 167 ES plaši izplatītajās putnu sugās (3),

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

—

ņemot vērā Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6. un 7. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Polijas Republikas konstitūciju,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu par jaunu ES mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (COM(2014)0158),

—

ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par stāvokli Polijā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūciju par notikumu aktuālo attīstību Polijā un tās ietekmi uz pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra ieteikums attiecībā uz tiesiskumu (3), ar ko papildina 2016. gada 27. jūlija ieteikumu, ievērojot notikumu aktuālo attīstību Polijā sakarā ar jauna Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. jūlija trešo ieteikumu attiecībā uz tiesiskumu (4), kurā tā pauž nopietnas bažas par plānoto tiesu iestāžu reformu Polijā, kas saskaņā ar Komisijas vērtējumu pastiprina sistēmisku apdraudējumu tiesiskumam Polijā, par ko jau tika norādīts ar tiesiskuma jautājumiem saistītajā procedūrā, kuru Komisija ierosināja 2016. gada janvārī,

—

ņemot vērā Polijas Republikas valdības 2017. gada 20. februāra atbildi, ar kuru tika noraidīta ideja, ka pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam Polijā, un Polijas valdības paziņoto 2017. gada 29. augusta atbildi, kurā tika noraidīti Komisijas iebildumi pret tiesu iestāžu reformu un apstrīdēta tās kompetence tiesu sistēmas novērtēšanai,

—

ņemot vērā Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras pret Poliju, tostarp 2017. gada 29. jūlija procedūru un 2017. gada 12. septembra argumentēto atzinumu attiecībā uz Likumu par vispārējo tiesu organizāciju, kurā teikts, ka Polijas likums nav saderīgs ar ES tiesību aktiem, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantu, Direktīvu 2006/54/EK par dzimumu līdztiesību darbā un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu saistībā ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu,

—

ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas 2017. gada 22. martā, 31. augustā un 6. novembrī notika Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā ar Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Frans Timmermans,

—

ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas notika Vispārējo lietu padomes sanāksmēs 2017. gada 16. maijā un 2017. gada 25. septembrī par tiesiskumu Polijā,

—

ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 14. oktobra atzinumu par Likumu par Konstitucionālo tiesu un Venēcijas komisijas priekšsēdētāja 2017. gada 24. janvāra paziņojumu, kurā ir paustas dziļas bažas par to, ka Polijā “stāvoklis pasliktinās” ,

—

ņemot vērā, to ka 2017. gada 18. maijā no Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietnes un tiešsaistes juridiskās datubāzes ir izņemti trīs spriedumi un, proti, šādi spriedumi: 2016. gada 9. marta spriedums, K 47/15 (kurā deklarēts, ka Polijas parlamenta pieņemtie grozījumi aktā par Konstitucionālo tiesu ir pretrunā konstitūcijai), 2016. gada 11. augusta spriedums, K 39/16 (ar kuru apstrīdēta otrā akta galveno noteikumu likumība un ar kuru groza Konstitucionālās tiesas darbību) un 2016. gada 7. novembra spriedums, K 44/16 (par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas likumību),

—

ņemot vērā Polijas parlamenta 2017. gada jūnijā un jūlijā pieņemtos četrus tiesību aktus, ar kuriem ir paredzēta tiesu iestāžu reforma, proti: likumu, ar ko groza Likumu par Valsts tiesnešu un prokuroru skolu, Likumu par vispārējo tiesu organizāciju un dažus citus likumus (turpmāk “likums par Valsts tiesnešu skolu”); likumu, ar ko groza Likumu par Tiesu iestāžu valsts padomi un dažus citus likumus (turpmāk “likums par Tiesu iestāžu valsts padomi”); likumu, ar ko groza Likumu par vispārējo tiesu organizāciju (turpmāk tekstā — “likums par vispārējo tiesu organizāciju”), un Likumu par Augstāko tiesu, kurš izraisīja nopietnas bažas saistībā ar pārkāpumiem varas dalīšanas un tiesu varas neatkarības jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2017. gada 18. jūlija vēstuli, kurā paustas bažas par politisko grupu vadītāju lielo vairākumu Parlamentā attiecībā uz pieņemtajiem likumiem par tiesu iestāžu reformām,

—

ņemot vērā Polijas Valsts prezidenta 2017. gada 27. jūlija lēmumu izmantot veto tiesības attiecībā uz diviem strīdīgiem likumiem, kurus Polijas parlaments bija pieņēmis agrāk tajā pašā mēnesī un kuri nopietni apdraudēja tiesu varas neatkarību Polijā,

—

ņemot vērā divus Polijas Valts prezidenta priekšlikumus attiecībā uz Tiesu iestāžu valsts padomi un Augstāko tiesu, kas izraisījuši bažas par to, vai tie atbilst Polijas Konstitūcijai, un kuri neatrisina problēmas, kas saistītas ar varas dalīšanu vai tiesu iestāžu neatkarību,

—

ņemot vērā Polijas Konstitucionālās tiesas 2017. gada 24. oktobra nolēmumu, ar kuru noteikts, ka noteikumi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Augstākas tiesas tiesnešu plēnuma iecelšanu ir pretrunā konstitūcijai,

—

ņemot vērā pagaidu lēmumu, ko ES Tiesa pasludināja 2017. gada 27. jūlijā lietā C–441/17, lai apturētu liela mēroga mežistrādi Belovežas mežos, kuru Polijas valdība nav izpildījusi, un bažas par to, ka mežu izciršanas turpināšana radītu “būtisku un neatgriezenisku kaitējumu” mežiem, kamēr tiesa nodarbojas ar lietas izskatīšanu,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas pasludinātos 2017. gada 8. jūnija pagaidu lēmumus, lai apturētu tūlītējas izraidīšanas uz Baltkrieviju; ņemot vērā Polijas Iekšlietu ministra 2017. gada janvāra priekšlikumus grozīt Likumu par ārvalstniekiem, kuri rada bažas par to saderību ar Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem,

—

ņemot vērā Likumu par publisku pulcēšanos, kas tika grozīts 2016. gada decembrī un ar ko pieļauj plašus ierobežojumus attiecībā uz pulcēšanās brīvību, tostarp prioritātes piešķiršanu tā dēvētajiem “standarta/cikliskajiem pulcēšanās pasākumiem”, kas veltīti patriotiskiem, reliģiskiem un vēsturiskiem notikumiem, kā arī paredz iespējas iestādēm aizliegt pretdemonstrācijas,

—

ņemot vērā 2017. gada 15. septembra Likumu par Valsts brīvības institūtu —Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru, kurš paredz, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju piekļuve valsts finansējumam, tostarp no ES fondiem, ir pakļauta valdības kontrolei, tādējādi radot bažas par NVO, tostarp sieviešu tiesību organizāciju, pienācīgu finansējumu,

—

ņemot vērā starptautisko NVO ziņojumus par tiesiskumu un pamattiesībām Polijā, tostarp organizācijas “Amnesty International”2017. gada 19. oktobra ziņojumu ar nosaukumu “Polija — izejot uz ielām, lai aizstāvētu cilvēktiesības” un organizācijas “Human Rights Watch”2017. gada 24. oktobra ziņojumu ar nosaukumu “Situācijas pasliktināšanās pārbaudes un līdzsvars — tiesiskuma un cilvēktiesību apdraudējumi Polijā”,

—

ņemot vērā EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja 2017. gada 5. maija atzinumu par grozījumu priekšlikumiem aktā par Tiesu iestāžu valsts padomi un dažos citos Polijas tiesību aktos, 2017. gada 22. augusta atzinumu par Polijas tiesību akta projektu par Valsts brīvības institūtu —Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru un 2017. gada 30. augusta atzinumu par konkrētiem noteikumiem tiesību akta projektā par Polijas Augstāko tiesu, kurā ir norādīts, ka ierosinātie noteikumi pēc būtības nav saderīgi ar starptautiskajiem standartiem un EDSO saistībām,

—

ņemot vērā noslēguma apsvērumus un ieteikumus par septīto kārtējo ziņojumu attiecībā uz Poliju, ko 2016. gada 31. oktobrī ir pieņēmusi ANO Cilvēktiesību komiteja un kurā Polija ir mudināta veikt pasākumus, lai aizsargātu Konstitucionālās tiesas un tiesu iestāžu neatkarību, kā arī precīzāk definēt terorisma nodarījumu, lai nenotiktu šīs definīcijas ļaunprātīga izmantošana,

—

ņemot vērā Kanādas iejaukšanos 2017. gada 9. maija ANO Cilvēktiesību padomē saistībā ar vispārējo regulāro pārskatu attiecībā uz Poliju, kā arī ANO augstā cilvēktiesību komisāra Polijā 2017. gada 23. oktobra vēstuli,

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību 2017. gada 27. oktobra sākotnējos apsvērumus par oficiālo vizīti Polijā, kuros paustas bažas par situāciju attiecībā uz tiesu varas neatkarību Polijā,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2017. gada 11. oktobra Rezolūciju Nr. 2188 (2011) ar nosaukumu “Jauns apdraudējums tiesiskumam Eiropas Padomes dalībvalstīs — atsevišķi izvēlēti piemēri”,

—

ņemot vērā atkārtotos masveida protestus pret valdības politiku un tiesību aktiem, tostarp 2016. gada oktobra “melno” protestu, kas bija vērsts pret izmaiņām pašreizējā likumā par abortiem, 2017. gada 6. maija“brīvības gājienu” un protestus 2017. gada jūlijā pēc tam, kad tika pieņemti tiesību akti par tiesu iestāžu reformu,

—

ņemot vērā 2017. gada jūnija tiesību aktu, kas ierobežo piekļuvi kontracepcijas tabletēm ārkārtas gadījumos sievietēm un meitenēm; ņemot vērā PVO 2017. gada jūnijā sagatavoto faktu lapu, kurā kontracepcijas tabletes ārkārtas gadījumiem tiek uzskatītas par drošām un ieteikts, ka to pieejamība uzskatāma par reproduktīvās veselības nepieciešamu daļu; ņemot vērā Komisijas 2015. gada 7. janvāra Īstenošanas lēmumu, ar ko groza tirdzniecības atļauju, kas ar Lēmumu C(2009)4049 piešķirta “ellaOne — ulipristāla acetātam” cilvēkiem paredzētām zālēm;

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība; tā kā apņemšanās ievērot šīs vērtības Polijas tauta ir apstiprinājusi referendumā, kas notika 2003. gadā;

B.

tā kā Polijas konstitūcijas 9. pantā ir noteikts, ka Polijas Republika ievēro starptautiskās tiesības, kas tai ir saistošas;

C.

tā kā ES darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, proti, pieņēmumu par to, ka dalībvalstis rīkojas, ievērojot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ECTK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

D.

tā kā tiesiskums ir viena no kopējām vērtībām, uz kurām balstās ES, un Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir saskaņā ar līgumiem atbildīga par to, lai garantētu tiesiskuma ievērošanu kā mūsu Savienības pamatvērtību un nodrošinātu, ka tiek ievēroti ES tiesību akti, vērtības un principi;

E.

tā kā tādi principi ietver: likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku tiesību aktu ieviešanas procesu, juridisko noteiktību, izpildvaras patvaļas aizliegumu, neatkarīgas un objektīvas tiesas, tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, tostarp cilvēktiesību neierobežotu ievērošanu, un vienlīdzību likuma priekšā;

F.

tā kā tiesu sistēmas neatkarība ir nostiprināta Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā un ir būtiska prasība demokrātiskā principa par varas dalījumu ievērošanai, ko atspoguļo arī Polijas konstitūcijas 10. pants;

G.

tā kā ir jāaizsargā biedrošanās brīvība; tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, veicinot atvērtu un plurālistisku sabiedrību, sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesā un valdību atbildības stiprināšanu; tā kā NVO ir jāparedz pienācīgs finansējums;

H.

tā kā Polijas valdības atteikšanās izpildīt ES Tiesas lēmumu par Belovežas meža izstrādi un atteikšanās pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu lēmumus par izraidīšanu uz Baltkrieviju ir simboliski apliecinājumi tam, ka Polija neievēro ES līgumus;

I.

tā kā pret ļoti daudziem protestētājiem ir piemērotas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās sankcijas un dažos gadījumos pat kriminālkodeksā paredzētie sodi; tā kā vairāk nekā 300 cilvēku ir informējuši, ka viņi tikuši izsaukti uz policiju saistībā ar viņu dalību 2017. gada oktobrī notikušajos protestos;

J.

tā kā saskaņā ar Pamattiesību hartu, ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība ir saistīta ar vairākām cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu, aizsardzību pret necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, veselības aprūpes pieejamību, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz izglītību un diskriminācijas aizliegumu, kā tas atspoguļots arī Polijas konstitūcijā;

K.

tā kā piekļuves liegšana seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, tostarp drošiem un legāliem abortiem, ir sieviešu pamattiesību pārkāpums; tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja ir aicinājusi Poliju atturēties no jebkādu tiesību aktu reformas pieņemšanas, kas vel vairāk pastiprinātu jau tā ierobežojošus tiesību aktus par sieviešu piekļuvi drošiem un likumīgiem abortiem; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās ir taisījusi spriedumus pret Poliju saistībā ar to, ka Polija šīs tiesības interpretē ierobežojoši,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sudānā, īpaši 2012. gada 13. jūnija (1), 2013. gada 10. oktobra (2), 2014. gada 18. decembra (3) un 2016. gada 6. oktobra (4) rezolūcijas,

—

ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju (5) par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

—

ņemot vērā 2009. gadā pieņemto Sudānas Preses un publikāciju aktu,

—

ņemot vērā 2015. gadā pieņemto Sudānas Informācijas brīvības likumu,

—

ņemot vērā 2017. gada 26. marta Panāfrikas konferences par vārda brīvību un informācijas pieejamību Kampalas deklarāciju,

—

ņemot vērā ES, Norvēģijas, ASV un Kanādas 2016. gada 7. decembra kopīgo paziņojumu par politisku apcietināšanu un laikrakstu cenzūru Sudānā,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

—

ņemot vērā ANO neatkarīgā eksperta par cilvēktiesību situāciju Sudānā Aristide Nononsi paziņojumu, ko viņš sniedza pēc Sudānas apmeklējuma 2017. gada 11.–21. maijā,

—

ņemot vērā komisāra Christos Stylianides Sudānas apmeklējumu 2017. gada 22.–23. oktobrī,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju ES vārdā sakarā ar Starptautisko dienu, kas veltīta pret žurnālistiem vērstu noziegumu nesodāmības izbeigšanai (2017. gada 2. novembris)

—

ņemot vērā “Reportieru bez robežām” 2017. gada Pasaules Preses brīvības indeksu,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Mohamed Zine al-Abidine2012. gada 23. februārī publicētais raksts laikrakstā Al-Tayar kritizēja iespējamo korupciju Sudānas prezidenta Omar al-Bashir ģemenē;

B.

tā kā Sudānas Nacionālais izlūkošanas un drošības dienests (NISS) iesniedza apsūdzības pret Mohamed Zine al-Abidine un viņa galveno redaktoru Osman Mirgani;

C.

tā kā 2017. gada 23. oktobrī Sudānas tiesa piesprieda Mohamed Zine al-Abidine nosacītu cietumsodu ar piecu gadu pārbaudes laiku, pamatojoties uz apsūdzību, ka viņš pārkāpis žurnālistu ētikas kodeksu;

D.

tā kā laikraksta Al-Tayar galvenajam redaktoram Osman Mirgani tika piespriests 10 000 Sudānas mārciņu naudas sods vai seši mēneši ieslodzījumā, pamatojoties uz to pašu iepriekšminēto apsūdzību, un viņš tika atbrīvots pēc tam, kad Sudānas Žurnālistu savienība samaksāja naudas sodu;

E.

tā kā jurists, kas pārstāvēja gan Mohamed Zine al-Abidine, gan Osman Mirgani, ir paziņojis par savu nolūku iesniegt apelāciju pret šo spriedumu;

F.

tā kā ir ziņots, ka NISS nopratina un apcietina žurnālistus un ir ierosinājis vairākas tiesas prāvas pret Sudānas žurnālistiem un patvaļīgi konfiscējis veselus laikrakstu izlaidumus, piemēram, laikrakstu Al-Tayar, Al-Jareeda, Al-Watan, Al-Youm, Al-Tali, Al-Ayam un Akhir Lahza izlaidumus, kuros bija raksti, kas kritizēja valdību;

G.

tā kā 2016. gadā bija vismaz 44 publikāciju konfiscējumi, kas skāra 12 laikrakstus, tostarp piecus Al-Jareeda izlaidumus tikai vienā nedēļā vien; tā kā 2016. gada 14. augustā Nacionālā Preses un publikāciju padome uz nenoteiktu laiku apturēja laikrakstu Elaf, Al-Mustagilla, Al-Watan un Awal Al-Nahar publicēšanu;

H.

tā kā brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā,

I.

tā kā 2017. gada 8. janvārī Sudāna parakstīja Deklarāciju par preses brīvību arābu pasaulē kļūdama par ceturto parakstītāju pēc Palestīnas, Tunisijas un Jordānas; tā kā ministrs plašsaziņas līdzekļu jautājumos ir norādījis uz valdības apņēmību ievērot preses brīvību Sudānā;

J.

tā kā “Reportieri bez robežām” savā 2017. gada Pasules preses brīvības indeksā ierindo Sudānu starp vismazāk brīvajām valstīm — 174. vieta no 180, jo “notiek mediju iebiedēšana, cenzūra, laikrakstu izlaidumu konfiskācija, plašsaziņas līdzekļu slēgšana un Interneta pārrāvumi”;

K.

tā kā ANO neatkarīgā eksperta par cilvēktiesību situāciju Sudānā 2017. gada jūlija ziņojumā ir norādīts, ka NISS īstenotā laikraksta Al-Jareeda cenzūra ir pretrunā Sudānas pagaidu nacionālajai konstitūcijai;

L.

tā kā Sudāna ir parakstījusi bet nav ratificējusi 2005. gada pārskatīto Kotonū nolīguma redakciju;

M.

tā kā PV/AP Federica Mogherini2017. gada 14. novembrī sniedza paziņojumu par Sudānas prezidenta Omar al-Bashir vizīti Ugandā, un šajā paziņojumā viņa atgādināja visām Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pusēm ievērot un īstenot to saistības saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem;

N.

tā kā Sudānā joprojām tiek apspiestas cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības;

1.

2.