This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C:2017:202:FULL
Official Journal of the European Union, C 202, 26 June 2017
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 202, 2017. gada 26. jūnijs
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 202, 2017. gada 26. jūnijs
Display all documents published in this Official Journal
|
ISSN 1977-0952 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
60. gadagājums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
|
2017/C 202/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2017/C 202/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/2 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums – FSL Holdings, Firma Léon Van Parys, Pacific Fruit Company Italy SpA/Eiropas Komisija
(Lieta C-469/15 P) (1)
(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas banānu tirgus Itālijā, Grieķijā un Portugālē - Cenu noteikšanas saskaņošana - Valsts nodokļu iestāžu iesniegto pierādījumu pieņemamība - Tiesības uz aizstāvību - Naudas soda apmēra aprēķins - Pārbaudes tiesā apjoms - Kvalificēšana par “nolīgumu, kura mērķis ir ierobežot konkurenci”)
(2017/C 202/02)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: FSL Holdings, Firma Léon Van Parys, Pacific Fruit Company Italy SpA (pārstāvji – P. Vlaemminck un B. Van Vooren, advocaaten, C. Verdonck, avocate, J. Auwerx, advocaat un B. Gielen, avocate)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan, M. Kellerbauer un P. Rossi)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
FSL Holdings NV, Firma Leon Van Parys NV un Pacific Fruit Company Italy SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/2 |
Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums – Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals GmbH, Akzo Nobel Chemicals BV/Akcros Chemicals Ltd, Eiropas Komisija
(Lieta C-516/15 P) (1)
(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Eiropas alvas savienojumu un ESBO/esteru termisko stabilizatoru tirgi - Cenu noteikšana, tirgus sadale un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Mātesuzņēmuma vainojamība meitasuzņēmumu pārkāpjošā rīcībā - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 25. panta 1. punkts - Noilgums sodu noteikšanā meitasuzņēmumiem - Ietekme uz mātesuzņēmuma tiesisko stāvokli)
(2017/C 202/03)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals GmbH, Akzo Nobel Chemicals BV (pārstāvji – C. Swaak un R. Wesseling, advocaten)
Pārējās lietas dalībnieces: Akcros Chemicals Ltd, Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka un P. Rossi)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/3 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Freie und Hansestadt Hamburg/Jost Pinckernelle
(Lieta C-535/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Ķimikālijām piemērojamā reģistrācija, novērtēšana, atļaušana un ierobežojumi - Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula) - Vispārējs reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju - Nereģistrētas ķimikālijas - Nereģistrētu ķimikāliju izvešana no Eiropas Savienības)
(2017/C 202/04)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Freie und Hansestadt Hamburg
Atbildētājs: Jost Pinckernelle
Piedaloties: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/12, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 5. pants, skatīts kopā ar šīs regulas 3. panta 12. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka vielas, kas to importēšanas brīdī Savienībā nav reģistrētas, saskaņā ar minēto regulu var tikt izvestas ārpus šīs teritorijas.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/4 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Onix Asigurări SA/Istituto per la Vigilanza Sulle Assicurazioni (IVASS)
(Lieta C-559/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 73/239/EEK - Direktīva 92/49/EEK - Vienotas licences princips - Piederības dalībvalsts īstenotas uzraudzības princips - 40. panta 6. punkts - “Pārkāpumu” jēdziens - Akcionāru reputācija - Dalībvalstī dibinātam apdrošināšanas uzņēmumam noteikts aizliegums slēgt jaunus līgumus otras dalībvalsts teritorijā)
(2017/C 202/05)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Prasītājs: Onix Asigurări SA
Atbildētājs: Istituto per la Vigilanza Sulle Assicurazioni (IVASS)
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva), un it īpaši tās 40. panta 6. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj dalībvalsts uzraudzības iestādēm ar mērķi aizsargāt apdrošināto personu un personu, kam var būt tiesības uz attiecīgo apdrošināšanas segumu, intereses, attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumu, kurš darbojas tiešās apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, jomā un veic savu darbību šīs dalībvalsts teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, steidzami veikt tādus pasākumus kā aizliegums slēgt jaunus līgumus šajā teritorijā, pamatojot ar to, ka tā savas rīcības brīvības robežās ir konstatējusi, ka jau sākotnēji vai arī vēlāk nav izpildīta kāda no subjektīvajām paredzētajām prasībām, lai varētu izdot licenci veikt uzņēmējdarbību apdrošināšanas jomā, kā, piemēram, prasība par reputāciju. Turpretī šī direktīva neliedz šai dalībvalstij, īstenojot pilnvaras, kas tai ir ārkārtējās situācijās, noteikt, vai noteiktas neatbilstības vai neskaidrības saistībā ar attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma vadītāju reputāciju rada reālu un tūlītēju risku, ka varētu rasties pārkāpumi, kaitējot apdrošināto personu vai personu, kam var būt tiesības uz attiecīgo apdrošināšanas segumu, interesēm, un, ja tas tā ir, tūlītēji veikt tādus atbilstošus pasākumus kā attiecīgā gadījumā aizliegums slēgt jaunus līgumus tās teritorijā.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/4 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A-Rosa Flussschiff GmbH/Union de recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales d’Alsace (Urssaf), kas ir Urssaf du Bas-Rhin tiesību pārņēmēja, Sozialversicherungsanstalt des Kantons Graubünden
(Lieta C-620/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējoši darba ņēmēji - Sociālais nodrošinājums - Piemērojamie tiesību akti - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Regula (EEK) Nr. 574/72 - 12.a panta 1.a punkts - Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju - Kuģa apkalpe - Darba ņēmēji, kas norīkoti darbā citā dalībvalstī - Filiāle Šveicē - Apliecība E 101 - Pierādījuma spēks)
(2017/C 202/06)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Pamatlietas puses
Prasītāja: A-Rosa Flussschiff GmbH
Atbildētājas: Union de recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales d’Alsace (Urssaf), kas ir Urssaf du Bas-Rhin tiesību pārņēmēja, Sozialversicherungsanstalt des Kantons Graubünden
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, – redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, un ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, – 12.a panta 1.a punkts ir interpretējams tādējādi, ka apliecība E 101, ko atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 – redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, – 14. panta 2. punkta a) apakšpunktam izdevusi kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, ir saistoša gan dalībvalsts, kurā tiek veikts darbs, sociālā nodrošinājuma iestādēm, gan šīs dalībvalsts tiesām, pat ja tās ir konstatējušas, ka attiecīgā darba ņēmēja darba nosacījumi acīmredzami neietilpst šīs Regulas Nr. 1408/71 normas materiāltiesiskajā piemērošanas jomā.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/5 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums (Tribunal de grande instance de Perpignan (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Noria Distribution SARL
(Lieta C-672/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2002/46/EK - Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz uztura bagātinātājiem - Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā - Maksimālais daudzums - Dalībvalstu kompetence - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir noteikts šis daudzums - Savstarpējā atzīšana - Neesamība - Noteikumi, kas jāievēro, un elementi, kuri ir jāņem vērā, nosakot minēto daudzumu)
(2017/C 202/07)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal de grande instance de Perpignan
Lietas dalībnieks kriminālprocesā pamatlietā
Noria Distribution SARL,
piedaloties: Procureur de la République, Union fédérale des consommateurs des P.O (Que choisir)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvas 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem normas un LESD normas attiecībā uz preču brīvu apriti ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā tas, uz ko attiecas pamatlieta un saskaņā ar ko nav paredzēta procedūra tādu uztura bagātinātāju laišanai tirgū šajā dalībvalstī, kuros uzturvielu daudzums pārsniedz šajā tiesiskajā regulējumā noteiktās diennakts devas un kuri tiek likumīgi ražoti vai tirgoti citā dalībvalstī; |
|
2) |
Direktīvas 2002/46 normas, kā arī LESD normas attiecībā uz preču brīvu apriti ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 5. pantā minētais maksimālais daudzums ir jānosaka katrā individuālā gadījumā atsevišķi un ņemot vērā visus šī 5. panta 1. un 2. punktā ietvertos elementus, it sevišķi attiecīgo uzturvielu augstāko drošo daudzumu, kas ir noteikts, veicot padziļinātu zinātnisku novērtējumu attiecībā uz riskiem cilvēku veselībai, kurš balstīts nevis uz vispārīgiem vai hipotētiskiem apsvērumiem, bet gan atbilstīgiem zinātniskiem datiem. Tas, vai minētā daudzuma noteikšanas metode, uz kuru attiecas pamatlieta, atbilst šīm prasībām, ir jāizvērtē iesniedzējtiesai; |
|
3) |
Direktīvas 2002/46 normas un LESD normas attiecībā uz preču brīvu apriti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām tiek liegts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto zinātnisko risku novērtējumu, kas ir jāveic, pirms tiek noteikts augstākais drošais daudzums, kurš tostarp ir jāņem vērā, nosakot šajā 5. pantā minēto maksimālo daudzumu, īstenot, pamatojoties vienīgi uz valsts līmeņa zinātniskiem atzinumiem, lai gan attiecīgā pasākuma noteikšanas datumā ir pieejami arī uzticami un neseni starptautiski zinātniski atzinumi, kuros ir secināts, ka var tikt noteikts arī lielāks augstākais daudzums. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/6 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asklepios Kliniken Langen-Seligenstadt GmbH/Ivan Felja (C-680/15), Asklepios Dienstleistungsgesellschaft mbH/Vittoria Graf (-681/15)
(Apvienotās lietas C-680/15 un C-681/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Uzņēmuma pāreja - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Direktīva 2001/23/EK - 3. pants - Darba līgums - Dalībvalsts tiesību akti, ar ko ir atļauts vienoties par noteikumiem, kuros ir norādīts uz darba koplīgumiem pēc pārejas dienas - Attiecināmība uz īpašumtiesību saņēmēju)
(2017/C 202/08)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesarbeitsgericht
Pamatlietas puses
Prasītājas: Asklepios Kliniken Langen-Seligenstadt GmbH (C-680/15), Asklepios Dienstleistungsgesellschaft mbH (C-681/15)
Atbildētāji: Ivan Felja (C-680/15), Vittoria Graf (C-681/15)
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. pants, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmējsabiedrības pārejas gadījumā to tiesību un pienākumu aizsardzība, kuri personai, kas nodod īpašumtiesības, izriet no darba līguma, attiecas uz šāda līguma noteikumu – par kuru persona, kas nodod īpašumtiesības, ir vienojusies ar darbinieku atbilstoši gribas autonomijas principam –, saskaņā ar kuru to darba attiecības reglamentē ne tikai pārejas dienā spēkā esošais koplīgums, bet arī pirms šīs pārejas noslēgtie koplīgumi un koplīgumi, ar kuriem tas ir papildināts, grozīts vai aizstāts, ja valsts tiesībās īpašumtiesību saņēmējam ir paredzētas iespējas veikt pielāgojumus gan savstarpēji vienojoties, gan vienpusēji.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/7 |
Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 27. aprīļa spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-202/16) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Atkritumu apsaimniekošana - Direktīvas 2008/98/EK un 1999/31/EK - Temploni atkritumu poligons (Grieķija))
(2017/C 202/09)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves – M. Patakia un E. Sanfrutos Cano)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāve – E. Skandalou)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pieļaujot, ka tiek ekspluatēts vides jomā esošajā Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā noteiktajiem nosacījumiem un prasībām neatbilstošais Temploni atkritumu poligons (Grieķija), Grieķijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 13. pantā, kā arī Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 99/31/EK par atkritumu poligoniem 8. panta a) punktā un 11. panta 1. punktā, kā arī Ι pielikumā noteiktos pienākumus; |
|
2) |
Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/7 |
Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 6. aprīļa rīkojums – Proforec Srl/Eiropas Komisija
(Lieta C-176/16 P) (1)
(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs - Regula (ES) Nr. 1151/2012 - Nosaukuma “Focaccia di Recco col formaggio (IPG)” reģistrācija - Intereses celt prasību neesamība)
(2017/C 202/10)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Proforec Srl (pārstāvji – G. Durazzo, M. Mencoboni un G. Pescatore, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji F. Moro un J. Guillem Carrau, pārstāvji, vēlāk F. Moro)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Proforec Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/8 |
Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. aprīļa rīkojums – Sharif University of Technology/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-385/16 P) (1)
(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - To personu un vienību saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Kritērijs par materiālu, loģistikas vai finansiālu atbalstu Irānas valdībai - Sadarbība pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē militārajā jomā vai ar militārām lietām saistītās jomās)
(2017/C 202/11)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sharif University of Technology (pārstāvis – M. Happold, barrister)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un M. Bishop)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Sharif University of Technology sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/8 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-456/15 Foodcare sp. z o.o./EUIPO2016. gada 9. decembrī iesniedza Foodcare sp. z o.o.
(Lieta C-639/16 P)
(2017/C 202/12)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Foodcare sp. z o.o. (pārstāvis – M. Żabińska, radca prawny)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Dariusz Michalczewski
Tiesa (desmitā palāta) ar 2017. gada 11. maija rīkojumu nosprieda, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/8 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. februārī iesniedza Sąd Okręgowy w Szczecinie (Polija) – Paweł Hofsoe/LVM Landwirtschaftlicher Versicherungsverein Münster a.G.
(Lieta C-106/17)
(2017/C 202/13)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Okręgowy w Szczecinie
Pamatlietas puses
Prasītājs: Paweł Hofsoe
Atbildētāja: LVM Landwirtschaftlicher Versicherungsverein Münster a.G. ar reģistrācijas vietu Minsterē
Prejudiciālais jautājums
Vai norāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 13. panta 2. punktā uz šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kura tostarp profesionāli nodarbojas ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret apdrošinātājiem, atsaucoties uz prasījuma iegūšanu no tieši cietušās personas līgumā, var celt prasību saistībā ar šo prasījumu pret ceļa satiksmes negadījuma izraisītāja civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, kas nav cietušās puses dzīvesvietas dalībvalsts, cietušās puses dzīvesvietas dalībvalsts tiesā?
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/9 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. martā iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Dănuț Podilă u.c./Societatea Națională de Transport Feroviar de Călători “CFR Călători” SA București
(Lieta C-133/17)
(2017/C 202/14)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Cluj
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Dănuț Podilă un citi
Atbildētāja apelācijas instancē: Societatea Națională de Transport Feroviar de Călători “CFR Călători” SA București
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai LESD 114. panta 3. punkts, LESD 151. pants un LESD 153. pants, kā arī Pamatdirektīvas 89/391/EEK (1) un turpmāko specifisko direktīvu noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz Eiropas Savienības dalībvalstij noteikt termiņus un procedūras, kas ierobežo iespēju vērsties tiesās, lai klasificētu darba vietas par tādām, kurās darbs ir saistīts ar īpašu risku vai tiek veikts īpašos apstākļos, kā rezultātā darba ņēmējiem netiek atzītas tiesības uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā, kas izriet no minēto apstākļu konstatējuma, atbilstīgi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzskaitītajām valsts tiesību normām? |
|
2) |
Vai Direktīvas 89/391/EEK 9. panta a) punktam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kas nesoda darba devēja bezdarbību, necenšoties saņemt drošības un veselības risku darba laikā novērtējumu? |
(1) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/9 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. martā iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Costel Nicușor Mucea/SC Industria Sârmei SA Câmpia Turzii, ar tiesu administratora SMDA Mureș Insolvency SRL starpniecību
(Lieta C-134/17)
(2017/C 202/15)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Cluj
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Costel Nicușor Mucea
Atbildētāja apelācijas instancē: SC Industria Sârmei SA Câmpia Turzii, ar tiesu administratora SMDA Mureș Insolvency SRL starpniecību
Prejudiciālais jautājums
Vai LESD 114. panta 3. punkts, LESD 151. pants un LESD 153. pants, kā arī Pamatdirektīvas 89/391/EEK (1) un turpmāko specifisko direktīvu noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz Eiropas Savienības dalībvalstij noteikt termiņus un procedūras, kas ierobežo iespēju vērsties tiesā, lai klasificētu darba vietas par tādām, kurās darbs ir saistīts ar īpašu risku vai tiek veikts īpašos apstākļos, kā rezultātā darba ņēmējiem netiek atzītas tiesības uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā, kas izriet no minēto apstākļu konstatējuma, atbilstīgi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzskaitītajām valsts tiesību normām?
(1) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. martā iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Szef Krajowej Administracji Skarbowej/Gmina Ryjewo
(Lieta C-140/17)
(2017/C 202/16)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Naczelny Sąd Administracyjny
Pamatlietas puses
Prasītājs: Szef Krajowej Administracji Skarbowej
Atbildētāja: Gmina Ryjewo
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai, ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 167., 168., 184. un nākamos pantus, kā arī neitralitātes principu, pašvaldībai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli (veicot koriģēšanu) par saviem ieguldījumu izdevumiem, ja:
|
|
2) |
Vai, atbildot uz pirmo jautājumu, nozīme ir tam, ka kapitālieguldījumu preces izgatavošanas vai iegādes laikā pašvaldība nav nepārprotami izteikusi nodomu turpmāk izmantot to ar nodokli apliekamiem darījumiem? |
|
3) |
Vai, atbildot uz pirmo jautājumu, nozīme ir tam, ka kapitālieguldījumu prece tiek izmantota gan ar nodokli apliekamiem darījumiem, gan ar nodokli neapliekamiem darījumiem (pildot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus), un nav iespējams konkrētos ieguldījumu izdevumus objektīvi attiecināt uz kādu no iepriekš minētajiem darījumiem? |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. aprīlī iesniedza Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) – Sportingbet PLC, Internet Opportunity Entertainment Ltd/Santa Casa da Misericórdia de Lisboa, Sporting Club de Braga, Sporting Club de Braga – Futebol, SAD
(Lieta C-166/17)
(2017/C 202/17)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Iesniedzējtiesa
Supremo Tribunal de Justiça
Pamatlietas puses
Prasītājas: Sportingbet PLC, Internet Opportunity Entertainment Ltd
Atbildētāji: Santa Casa da Misericórdia de Lisboa, Sporting Club de Braga, Sporting Club de Braga – Futebol, SAD
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai ar koncesiju, kas ar Azartspēļu likumu ir piešķirta kazino, ir pārkāpti Līgumā nostiprinātie principi un ekonomiskās brīvības? |
|
2) |
Vai ir pārkāpti Līgumā nostiprinātie principi un ekonomiskās brīvības, piešķirot Santa Casa da Misericórdia de Lisboa ekskluzīvas tiesības ar 1991. gada 26. augusta Dekrētlikumu Nr. 322/91, redakcijā, kas ir grozīta ar 1999. gada 6. novembra Dekrētlikumu Nr. 469/99, ar 1926. gada 30. novembra Dekrētu Nr. 12790, 1955. gada 24. novembra Dekrētlikumu Nr. 40397, 1985. gada 28. marta Dekrētlikumu Nr. 84/85, kas ir grozīts ar 2002. gada 17. decembra Dekrētlikumu Nr. 317/2002 [un atkārtoti publicēts], un 2003. gada 8. novembra ar Dekrētlikumu Nr. 282/2003? |
|
3) |
Vai ar Código da Publicidade (Reklāmas kodekss) 21. pantu ir pārkāpti brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principi, tādējādi nepamatotu aizliegumu, ierobežojumu un privilēģiju dēļ izraisot diskrimināciju pret dalībvalstu pilsoņiem? |
|
4) |
Vai tā ir patvaļīga diskriminācija un slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm, jo to nepamato nekādu vispārējo interešu esamība? |
|
5) |
Vai Santa Casa da Misericórdia de Lisboa piešķirtās ekskluzīvas tiesības [..] reklāmas jomā ir dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar Kopienu tiesībām? |
|
6) |
Vai ar Kopienu tiesībām ir saderīgs 1989. gada 2. decembra Dekrētlikuma Nr. 4[2]2/89 (Azartspēļu likums) 3. un 9. pants? |
|
7) |
Vai ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību Kopienā ir saderīgs 2003. gada 8. novembra Dekrētlikuma Nr. 282/2003 2. un 3. pants, ciktāl ar tiem Santa Casa da Misericórdia de Lisboa ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības rīkot tiešsaistes azartspēles? |
|
8) |
Portugāles valsts nav informējusi Eiropas Komisiju par 1989. gada 2. decembra Dekrētlikumā Nr. 442/89 iekļautajiem tehniskajiem noteikumiem; tādējādi, vai šādi noteikumi nav jāpiemēro, un vai privātpersonas var atsaukties uz to nepiemērojamību? |
|
9) |
Portugāles valsts nav informējusi Eiropas Komisiju par 2003. gada 8. novembra Dekrētlikumā Nr. 282/2003 iekļautajiem tehniskajiem noteikumiem. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – X, Y/Staatsscretaris van Veiligheid en Justitie
(Lieta C-180/17)
(2017/C 202/18)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītāji: X, Y
Atbildētājs: Staatsscretaris van Veiligheid en Justitie
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.), 13. pants, skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. un 18. pantu, 19. panta 2. punktu un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Savienības tiesību aktiem apelācijai, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos tiesvedībās par lēmumu, kurā ir ietverts atgriešanas lēmums Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 4. punkta izpratnē, ir jābūt automātiski apturošai iedarbībai, ja trešās valsts valstspiederīgais apgalvo, ka atgriešanas lēmuma izpilde nozīmē nopietnu risku pārkāpt neizraidīšanas principu? Citiem vārdiem sakot, vai šādā gadījumā attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā izraidīšana ir jāatliek uz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu vai, ja apelācijas sūdzība jau ir iesniegta, līdz lēmuma pieņemšanai par šo apelāciju, par ko trešās valsts valstspiederīgajam nav jāiesniedz atsevišķs pieteikums? |
|
2) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV 2013, L 180, 60. lpp.) 46. pants, skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. un 18. pantu, 19. panta 2. punktu un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Savienības tiesību aktiem apelācijas sūdzībai, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos tiesvedībās par starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidīšanu, jābūt automātiski apturošai iedarbībai? Citiem vārdiem sakot, vai šādā gadījumā attiecīgā pieteikuma iesniedzēja izraidīšana ir jāatliek uz apelācijas iesniegšanas termiņu vai, ja apelācija jau ir iesniegta, līdz lēmuma pieņemšanai par šo apelāciju, pieteikuma iesniedzējam neiesniedzot par to atsevišķu pieteikumu? |
|
3) |
Vai, lai pastāvētu automātiski apturoša iedarbība iepriekš minētajā nozīmē, ir būtiski arī tas, vai starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas bija pamats prasības tiesvedībai un tai sekojošajai apelācijas tiesvedībai, ir noraidīts tāda iemesla dēļ, kas paredzēts Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 6. punktā? Vai arī prasība attiecas uz visām lēmumu patvēruma lietā kategorijām, kas minētas attiecīgajā direktīvā? |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/12 |
Tiesas astotās palātas priekšsēdētāja 2017. gada 16. marta rīkojums (Vergabekammer Südbayern (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DUK Versorgungswerk eV, Gothaer Pensionskasse AG/BG Klinik für Berufskrankheiten Bad Reichenhall gGmbH, piedaloties: Versorgungsanstalt des Bundes und der Länder, VBG Verwaltungs-Berufsgenossenschaft
(Lieta C-212/16) (1)
(2017/C 202/19)
Tiesvedības valoda – vācu
Tiesas astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/13 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 24. marta rīkojums (Letrado de la Administración de Justicia del Juzgado de lo Social no2 de Terrassa (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elena Barba Giménez/Francisca Carrión Lozano
(Lieta C-269/16) (1)
(2017/C 202/20)
Tiesvedības valoda – spāņu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/13 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 30. marta rīkojums – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste, ko atbalsta Francijas Republika
(Lieta C-489/16) (1)
(2017/C 202/21)
Tiesvedības valoda – franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/13 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 11. aprīļa rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale della Campania (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sicurbau Srl, Imprese Generali Riunite Srl (I.G.R.), Iterga Costruzioni Generali SpA, Pacifico Costruzioni SpA (Pa.Co.)/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Autorità Portuale di Napoli, SOA Rina SpA: piedaloties: Pamoter Genova Srl. u.c.
(Lieta C-493/16) (1)
(2017/C 202/22)
Tiesvedības valoda – itāļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/13 |
Tiesas 2017. gada 16. janvāra rīkojums (Amtsgericht Hannover (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Peter Roßnagel, Alexandre Schröter/TUIfly GmbH
(Lieta C-562/16) (1)
(2017/C 202/23)
Tiesvedības valoda – vācu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/14 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. marta rīkojums (Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – João Ventura Ramos/Fundo de Garantia Salarial
(Lieta C-627/16) (1)
(2017/C 202/24)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/14 |
Tiesas 2017. gada 30. marta rīkojums (Amtsgericht Aue, Zweigstelle Stollberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Thomas Hübner/LVM Lebensversicherungs AG
(Lieta C-11/17) (1)
(2017/C 202/25)
Tiesvedības valoda – vācu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Vispārējā tiesa
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/15 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 10. maija spriedums – Efler u.c./Komisija
(Lieta T-754/14) (1)
(Institucionālās tiesības - Eiropas pilsoņu iniciatīva - Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība - Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums - Acīmredzama Komisijas pilnvaru neesamība - Priekšlikums tiesību aktam Līgumu piemērošanai - LES 11. panta 4. punkts - Regulas (ES) Nr. 211/2011 2. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Vienlīdzīga attieksme)
(2017/C 202/26)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Michael Efler (Berlīne, Vācija) un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir uzskaitīti sprieduma pielikumā (pārstāvis – B. Kempen, pasniedzējs)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Laitenberger un H. Krämer, vēlāk – H. Krämer un visbeidzot – H. Krämer un F. Erlbacher)
Priekšmets
Lūgums, kurš ir pamatots ar LESD 263. pantu un kura mērķis ir panākt, ka tiek atcelts Komisijas 2014. gada 10. septembra Lēmums C(2014) 6501 final, ar ko ir atteikta pilsoņu iniciatīvas “Stop TTIP” reģistrācija.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Komisijas 2014. gada 10. septembra Lēmumu C(2014) 6501 final, ar ko ir atteikta pilsoņu iniciatīvas “Stop TTIP” reģistrācija; |
|
2) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Michael Efler un pārējo prasītāju, kuru vārdi ir uzskaitīti pielikumā, tiesāšanās izdevumus, tostarp ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/15 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Deza/ECHA
(Lieta T-115/15) (1)
(REACH - Vielu, kas ar laiku ir iekļaujamas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā, saraksta izstrāde - Šajā sarakstā esoša vielas bis(2-etilheksils) ftalāta (DEHP) ieraksta papildināšana - Regulas Nr. 1907/2006 57. un 59. pants)
(2017/C 202/27)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Deza, a.s. (Valašské Meziříčí, Čehijas Republika) (pārstāvis – P. Dejl, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji – sākotnēji M. Heikkilä, W. Broere un T. Zbihlej, pēc tam M. Heikkilä, W. Broere un C. Buchanan, pārstāvji, kam palīdz M. Procházka un M. Mašková, advokāti)
Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji – C. Thorning un N. Lyshøj Malte), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – M. Bulterman, B. Koopman un H. Stergiou), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji – E. Karlsson, L. Swedenborg, A. Falk, C. Meyer-Seitz, U. Persson un N. Otte Widgren) un Norvēģijas Karaliste (pārstāvji – K. Moen un K. Moe Winther)
Priekšmets
Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt ECHA izpilddirektora 2014. gada 12. decembra lēmumu, ar ko pastāvošais vielas DEPH ieraksts to vielu sarakstā, kuras ar laiku ir paredzēts iekļaut XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp., labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.), tika papildināts tādējādi, ka šī viela ir apzināta arī kā viela, kura noārda endokrīno sistēmu un kurai var būt nopietna ietekme uz vidi šīs regulas 57. panta f) punkta izpratnē
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Deza, a.s. sedz savus un atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
|
3) |
Dānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Norvēģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/16 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 4. maija spriedums – Schräder/CPVO – Hansson (“SEIMORA”)
(Apvienotās lietas T-425/15, T-426/15 un T-428/15) (1)
(Augu šķirnes - Pieteikums atcelt Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kas ir piešķirta šķirnei “SEIMORA” - Pieteikums atzīt par spēkā neesošu Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kas ir piešķirta šķirnei “SEIMORA” - Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei “SUMOST 02” - CPVO Apelācijas padomes sastāvs - Objektivitātes princips)
(2017/C 202/28)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ralf Schräder (Lüdinghausen, Vācija) (pārstāvis – T. Leidereiter, advokāts)
Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO) (pārstāvji – M. Ekvad un F. Mattina, pārstāvji, kam palīdz A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)
Otrs procesa CPVO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Jørn Hansson (Søndersø, Dānija) (pārstāvji – G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)
Priekšmets
Lietā T-425/15 – prasība, kas ir celta par CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 24. februāra lēmumu (lieta A 003/2010) attiecībā uz pieteikumu atcelt Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kas ir piešķirta šķirnei “SEIMORA”; lietā T-426/15 – prasība, kas ir celta par CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 24. februāra lēmumu (lieta A 002/2014) attiecībā uz pieteikumu atzīt par spēkā neesošu Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kas ir piešķirta šķirnei “SEIMORA”; un lietā T-428/15 – prasība, kas ir celta par CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 24. februāra lēmumu (lieta A 007/2009) attiecībā uz pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei “SUMOST 02”
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasības noraidīt; |
|
2) |
piespriest Ralf Schräder atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/17 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 8. maija spriedums – Les Éclaires/EUIPO – L’éclaireur International (“L’ECLAIREUR”)
(Lieta T-680/15) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “L’ECLAIREUR” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 76. panta 1. punkts - Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 6. punkts - Apgalvotā atšķirība, salīdzinot ar pamatnostādņu attiecībā uz EUIPO veiktām pārbaudēm C daļas 6. iedaļu)
(2017/C 202/29)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Les Éclaires GmbH (Nirnberga, Vācija) (pārstāvis – S. Bund, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: L’éclaireur International (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – M. Decker, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 3. septembra lēmumu lietā R 2266/2014-1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Les Éclaires un L’éclaireur International
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
piespriest Les Éclaires GmbH atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas L’éclaireur International ir radušies Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/17 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 5. maija spriedums – Globo Media/EUIPO – Globo Comunicação e Participações (“GLOBO MEDIA”)
(Lieta T-262/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GLOBO MEDIA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “TV GLOBO PORTUGAL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2017/C 202/30)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Globo Media, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – L. Estropá Navarro un J. Calderón Chavero, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un B. Uriarte Valiente)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Globo Comunicação e Participações S/A (Riodežaneiro, Brazīlija)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 14. marta lēmumu lietā R 0561/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Globo Comunicação e Participações un Globo Media
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Globo Media, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/18 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB
(Lieta T-75/16 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2010. gada novērtējums - Kļūdas tiesību piemērošanā - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)
(2017/C 202/31)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – sākotnēji G. Nuvoli un T. Gilliams, pēc tam G. Nuvoli un G. Faedo, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2015. gada 18. decembra rīkojumu De Nicola/EIB (F-128/11, EU:F:2015:168), kurā ir lūgts šo rīkojumu atcelt
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Carlo De Nicola sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/18 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 1. marta rīkojums – Ikos/EUIPO (“AEGYPTISCHE ERDE”)
(Lieta T-76/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “AEGYPTISCHE ERDE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Pieteikuma noraidīšana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota)
(2017/C 202/32)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ikos GmbH (Lörrach, Vācija) (pārstāvis – A. Masberg, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Fischer)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 7. decembra lēmumu lietā R 1257/2015-1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “AEGYPTISCHE ERDE” kā Eiropas Savienības preču zīmi
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Ikos GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/19 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 24. aprīļa rīkojums – Dreimane/Komisija
(Lieta T-618/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Valstī iegūto pensijas tiesību nodošana - Pensijas izdienas gadu aprēķināšana - Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts - Termiņš - Acīmredzama nepieņemamība)
(2017/C 202/33)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sandra Dreimane (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – J. Ābiks, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara un L. Radu Bouyon)
Priekšmets
Prasība saskaņa ar LESD 270. panta 1. punktu, ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu par Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmā vērā ņemamo izdienas gadu aprēķinu pēc iesniegtā pieteikuma par prasītājas iegūto pensijas tiesību pirms viņas darba uzsākšanas Savienības labā nodošanu, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājai esot radušies tāpēc, ka Komisija šo tiesību nodošanas pieteikumu nav izskatījusi saprātīgā termiņā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
|
2) |
nav jālemj par Eiropas Savienības Padomes pieteikumu par iestāšanos lietā; |
|
3) |
Sandra Dreimane sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 371, 10.10.2016. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F-48/16 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.09.2016).
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/20 |
Prasība, kas celta 2017. gada 2. martā – Anastassopoulos u.c./Padome un Komisija
(Lieta T-147/17)
(2017/C 202/34)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Nikolaos Anastassopoulos (Nea Erythraia, Grieķija), Aristeidis Anastassopoulos (Nea Erythraia), Alexia Anastassopoulos (Nea Erythraia), Maria-Myrto Anastassopoulos (Nea Erythraia) un Sophie Velliou (Kifissia, Grieķija) (pārstāvji – K. Floros un M. Meng-Papantoni, advokāti)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu; |
|
— |
apmierināt prasītāju prasības par zaudējumu atlīdzību, piešķirot pirmajam prasītājam summu EUR 123 442 apmērā, katram no nākamajiem trim prasītājiem summu EUR 61 721 apmērā un piektajam prasītājam summu EUR 120 900 apmērā, vai pakārtoti – summu attiecīgi EUR 38 227,20, EUR 19 107,60 un EUR 37 440 apmērā, visos gadījumos pieskaitot nokavējuma procentus; |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, neatkarīgi no lietas iznākuma. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza diskriminācijas aizlieguma pamatprincipa pārkāpumu, ciktāl tas paredz, ka dažādām situācijām ir jāpiemēro atšķirīga attieksme, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 21. panta, kurā ir konkretizēts minētais princips, pārkāpumu.
Norādot uz ievērojamiem finanšu zaudējumiem, kas radušies dēļ tā, ka uz to pienākumiem pret valsti ir ticis attiecināts Likums 4050/12, kurš tiek dēvēts arī par “PSI” (Private Sector Investment), prasītāji apgalvo, ka uz tiem ir tikusi attiecināta tāda pati attieksme (tostarp tā pati “haircut” likme) kā uz juridiskajām personām, tostarp bankām un specializētajiem fondiem, neņemot vērā to būtiskās atšķirības.
Prasītāji uzskata, ka par to ir atbildīgs, pirmkārt, Eurogrupas priekšsēdētājs un/vai Eurogrupa kā tāda, kuri esot aizlieguši ne vien fizisko personu atbrīvošanu no haircut pasākuma, bet arī veikt jebkādu vēlāku kompensējošu pasākumu, un, otrkārt, Komisija, kura esot apstiprinājusi un piekritusi šādam iepriekš minētā principa un Hartas 21. panta pārkāpumam, neraugoties uz tai LES 17. pantā paredzēto pienākumu, kas ir interpretēts 2016. gada 20. septembra spriedumā Ledra Advertising u.c./Komisija un ECB (no C-8/15 P līdz C-10/15 P, EU:C:2016:701).
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/20 |
Prasība, kas celta 2017. gada 3. aprīlī – FVE Holýšov I u.c./Komisija
(Lieta T-217/17)
(2017/C 202/35)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: FVE Holýšov I s. r. o. (Prāga, Čehijas Republika) un 27 citi prasītāji (pārstāvji – A. Reuter, H. Wendt, C. Bürger, T. Christner, W. Schumacher, A. Compes un T. Herbold, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atzīt par spēkā neesošu 2016. gada 28. novembra atbildētājas Lēmumu C(2016) 7827, galīgā redakcija, Valsts atbalsts SA.40171 (2015/NN) (1) par elektrības ražošanas no atjaunojamas enerģijas avotiem veicināšanu Čehijas Republikā; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza septiņus pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar 2004. gada jūlija vēstuli attiecīgo nozaru apvienību pārstāvjiem, atbildētāja jau bija nolēmusi, ka Čehijas Republikas RE [atjaunojamās enerģijas] veicināšanas shēma nav uzskatāma par valsts atbalstu, un no juridiskā viedokļa atbildētājai minētais lēmums ir saistošs, kuru tā nav atcēlusi un kuru tai nav ļauts atcelt. |
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar prasītājiem ir pārkāpts tiesiskās paļāvības [princips] un tiesiskās drošības [princips]. |
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgā Čehijas veicināšanas shēma nav uzskatāma par valsts atbalstu. |
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums liek Čehijas Republikai īstenot visaptverošo pārskatīšanas mehānismu, kas pārkāpj prasītāju tiesisko paļāvību attiecībā uz šīs shēmas uzticamību. |
|
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgā apstrīdētā lēmuma pamatā ir kļūdas faktos, jo tajā ir konstatēts pienākums tīklu operatoriem RE [atjaunojamās enerģijas] izmaksas attiecināt uz enerģijas patērētājiem. Šāds pienākums nebija ietverts Čehijas Republikas tiesību aktos. |
|
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts ES Līguma 5. panta 1. punkta pārkāpums (pilnvaru ierobežošana saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu). |
|
7. |
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pamatā ir acīmredzamā kļūda vērtējumā. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/21 |
Prasība, kas celta 2017. gada 18. aprīlī – Adapta Color/EUIPO – Coatings Foreign IP (ADAPTA POWDER COATINGS)
(Lieta T-223/17)
(2017/C 202/36)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Adapta Color, SL (Peniskola, Spānija) (pārstāvji – G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Coatings Foreign IP Co. LLC (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “ADAPTA POWDER COATINGS” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 383 015
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 6. februāra lēmums lietā R 2522/2015-5
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt šo prasību par pilnībā pieņemamu; |
|
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājam un attiecīgā gadījumā lietas dalībniecei, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī izdevumus spēkā neesamības atzīšanas procesā un apelācijas procesā EUIPO. |
Izvirzītie pamati:
|
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 3. punkta, 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, un 75. un 76. panta pārkāpums; |
|
— |
tādu tiesību pamatprincipu un procesuālo tiesību kā pierādīšanas pienākuma, pienākuma norādīt pamatojumu, tiesību uz aizstāvību jeb tiesību tikt uzklausītam, tiesiskās paļāvības, vienlīdzīgas attieksmes un labās pārvaldības principu pārkāpums. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/22 |
Prasība, kas celta 2017. gada 19. aprīlī – Adapta Color/EUIPO – Coatings Foreign IP (Bio proof ADAPTA)
(Lieta T-224/17)
(2017/C 202/37)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Adapta Color, SL (Peniskola, Spānija) (pārstāvji – G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Coatings Foreign IP Co. LLC (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Bio proof ADAPTA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 4 368 239.
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 6. februāra lēmums lietā R 2521/2015-5
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt šo prasību par pilnībā pieņemamu; |
|
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājam un attiecīgā gadījumā lietas dalībniecei, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī izdevumus spēkā neesamības atzīšanas procesā un apelācijas procesā EUIPO. |
Izvirzītais pamats:
Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas ir minēti lietā T-223/17.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/23 |
Prasība, kas celta 2017. gada 19. aprīlī – Adapta Color/EUIPO – Coatings Foreign IP (Bio proof ADAPTA)
(Lieta T-225/17)
(2017/C 202/38)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Adapta Color, SL (Peniskola, Spānija) (pārstāvji – G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Coatings Foreign IP Co. LLC (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Bio proof ADAPTA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 4 582 599
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 6. februāra lēmums lietā R 311/2016-5
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt šo prasību par pilnībā pieņemamu; |
|
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājam un attiecīgā gadījumā lietas dalībniecei, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī izdevumus spēkā neesamības atzīšanas procesā un apelācijas procesā EUIPO. |
Izvirzītais pamats:
|
— |
Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas ir minēti lietā T-223/17. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/24 |
Prasība, kas celta 2017. gada 19. aprīlī – Adapta Color/EUIPO – Coatings Foreign IP (Rustproof System ADAPTA)
(Lieta T-226/17)
(2017/C 202/39)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Adapta Color, SL (Peniskola, Spānija) (pārstāvji – G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Coatings Foreign IP Co. LLC (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Rustproof System ADAPTA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 905 548
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 6. februāra lēmums lietā R 2408/2015-5
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt šo prasību par pilnībā pieņemamu; |
|
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājam un attiecīgā gadījumā lietas dalībniecei, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī izdevumus spēkā neesamības atzīšanas procesā un apelācijas procesā EUIPO. |
Izvirzītais pamats:
|
— |
Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas ir minēti lietā T-223/17. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/24 |
Prasība, kas celta 2017. gada 24. aprīlī – Spānija/Komisija
(Lieta T-237/17)
(2017/C 202/40)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāve – A. Gavela Llopis, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 14. februāra Lēmumu C(2017) 766 final, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELGF un ELFLA, ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalisti, augļu un dārzeņu nozari, saistībā ar izmeklēšanu (FV 2011/003/ES), |
|
— |
piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts un d) apakšpunkta 3. punkts Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV 1996, L 297, 1. lpp.) un 14. panta 2. punkts Komisijas 2003. gada 11. augusta Regulā (EK) Nr. 1432/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanas un ražotāju grupu pagaidu atzīšanas nosacījumiem (OV 2003, L 203, 18. lpp.), kopsakarā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 2007. gada 26. septembra Regulā (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvas 2001/112/EK un 2001/113/EK un Regulas (EEK) Nr. 827/68, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2826/2000, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 (OV 2007, L 273, 1. lpp.) un 2. panta a) punktu Padomes 2003. gada 29. novembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV 2003, L 270, 1. lpp.).
|
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts 52. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).
|
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/25 |
Prasība, kas celta 2017. gada 20. aprīlī – Campine and Campine Recycling/Komisija
(Lieta T-240/17)
(2017/C 202/41)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Campine NV (Beerse, Beļģija) un Campine Recycling NV (Beerse) (pārstāvji – C. Verdonck, S. De Cock un Q. Silvestre, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atzīt tā prasības pieteikumu par pieņemamu; |
|
— |
atcelt 1. un 2. pantu Eiropas Komisijas 2017. gada 8. februāra Lēmumā (C(2017) 900, galīgā redakcija) par LESD 101. panta procedūru (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ciktāl tajā ir noteikts, ka prasītāji esot pārkāpuši LESD 101. pantu,; |
|
— |
pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ciktāl ar to prasītājiem ir uzlikts naudas sods EUR 8 158 000,00, un samazināt naudas sodu, ņemot vērā prasības pieteikumā izvirzītos argumentus; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti:
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota virkne procesuālo pārkāpumu, tajā skaitā pienākums norādīt pamatojumu par naudas soda apmēru noteikšanu neizpilde un, it īpaši, to korekcijas nepieciešamība saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai (1) 37. punktu un piemērotā palielinājuma procentuālo apmēru.. Prasītāji turklāt apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi viņu tiesības uz aizstāvību, viņu tiesības tikt uzklausītiem un labas pārvaldības principu, iebildumu paziņojumā vai jebkurā papildu iebildumu paziņojumā nedarot zināmu savu nodomu piemērot naudas soda palielinājumu saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punktu. Prasītāji arī apgalvo, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, vienlīdzīgas attieksmes princips un samērīguma princips, jo Komisija par 10 % palielināja prasītāju naudas sodu, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punktu un piemēroja šo vienoto palielinājumu visiem uzņēmumiem, kuri piedalījušies iespējamajā pārkāpumā, neņemot vērā prasītāju individuālo piedalīšanos, kas ļoti lielā mērā atšķīrās no citu iesaistīto uzņēmumu piedalīšanās. |
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tajā nav pietiekami juridiski pierādīts tas, ka prasītāji ir pārkāpuši LESD 101. panta. Prasītāji atsaucas uz kļūdaino pierādījumu vērtējumu apstrīdētajā lēmumā, ka arī uz minēto pierādījumu nepiemērotību, lai pierādītu apstrīdētajā lēmumā konstatēto, ka prasītāji bija piedalījušies apstrīdētā lēmuma 1. punktā minētajā pārkāpuma izdarīšanā. |
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, pakārtoti, ka, ja Tiesa secinātu, ka prasītāji ir bijuši iesaistīti kādā vienošanās vai darbībās, ar ko tiek pārkāpts LESD 101. panta 1. punkts, Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. panta 3. punkts un Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, jo ir nepareizi novērtēts pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību mīkstinoši apstākļi un ir pārkāpts nediskriminācijas princips naudas soda pamatsummas aprēķinā. |
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, pakārtoti, ka, ciktāl Tiesa nebūs atcēlusi apstrīdēto lēmumu procesuālo pārkāpumu, kas norādīti pirmajā pamatā, dēļ p, attiecīgajiem procesuālajiem pārkāpumiem būtu vismaz jākļūst par pamatu uzliktā naudas soda palielinājuma, kas noteikts saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda piemērošanai 37. punktu, atcelšanai. |
(1) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/26 |
Prasība, kas celta 2017. gada 5. maijā – ExpressVPN/EUIPO (“EXPRESSVPN”)
(Lieta T-265/17)
(2017/C 202/42)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ExpressVPN Ltd (Glen Vine, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – A. Muir Wood, Barrister)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “EXPRESSVPN”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 265 562
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 16. februāra lēmums lietā R 1352/2016-5
Prasītājas prasījumi:
|
— |
grozīt apstrīdēto lēmumu, lai tiktu atļauts reģistrēt preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šī preču zīme nav ne aprakstoša, ne tai trūkst atšķirtspējas, un pamatojoties uz pierādījumiem par iegūto atšķirtspēju, kuri iesniegti pārbaudītājam un Apelācijas piektajai padomei; |
|
— |
izdot rīkojumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai saistībā ar šo prasību. |
Izvirzītais pamats:
|
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, 7. panta 2. punkta un 7. panta 3. punkta pārkāpums. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/27 |
Prasība, kas celta 2017. gada 9. maijā – Kwizda Holding/EUIPO – Dermapharm (“UROAKUT”)
(Lieta T-266/17)
(2017/C 202/43)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Kwizda Holding GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvji – L. Wiltschek, D. Plasser un K. Majchrzak, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Dermapharm GmbH (Vīne, Austrija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “UROAKUT” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 854 146
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas cetrutās padomes 2017. gada 7. marta lēmums lietā R 1221/2016–4
Prasītājas prasījumi:
|
— |
apmierināt mūsu prasību un grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka iebildumi pret Eiropas Savienības preču zīmes “UROAKUT” reģistrācijas pieteikumu Nr. 13 854 146 tiek noraidīti; in eventu, atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomei; |
|
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā (VT) un izdevumus procesā Apelācijas padomē; |
|
— |
piespriest otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Iebildumu nodaļā. |
Izvirzītais pamats:
|
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/28 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 2. marta rīkojums – Oberösterreichische Landesbank/CRU
(Lieta T-376/16) (1)
(2017/C 202/44)
Tiesvedības valoda – vācu
Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/28 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 2. maija rīkojums – Bermejo Garde/CESE
(Lieta T-511/16) (1)
(2017/C 202/45)
Tiesvedības valoda – franču
Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
(1) OV C 184, 16.6.2014. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-23/14 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/28 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – Generis – Farmacêutica/EUIPO – Corpak MedSystems (“CORGRIP”)
(Lieta T-744/16) (1)
(2017/C 202/46)
Tiesvedības valoda – angļu
Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
26.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 202/28 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 8. marta rīkojums – Yotrio Group/EUIPO (Zaļa riņķa piestiprināšana balsta kājai)
(Lieta T-47/17) (1)
(2017/C 202/47)
Tiesvedības valoda – vācu
Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.