27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/1

1.

Komisija 2007. gada 7. martā nosūtīja EDAU Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Darba programmas labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai gaitu (3). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. pantu EDAU sniedz atzinumu.

2.

Paziņojumā atkārtoti uzsvērta Direktīvas 95/46/EK (4) nozīme, aprakstot to kā personas datu aizsardzības pamatu, kā arī trijās nodaļās iztirzāta direktīva un tās īstenošana: attiecībā uz pagātni, pašreizējo stāvokli un nākotni. Paziņojuma galvenais secinājums ir, ka direktīvu nevajadzētu grozīt. Direktīvas īstenošana būtu papildus jāuzlabo, izmantojot citus politikas instrumentus, kuru lielākā daļā nebūtu juridiski saistoša.

3.

Šis EDAU atzinums izstrādāts saskaņā ar Paziņojuma struktūru. Jo īpaši būtiski ir tas, ka EDAU ir vienisprātis ar Komisijas galveno secinājumu par to, ka direktīva nebūtu jāgroza.

4.

Tomēr šī EDAU nostāja balstīta arī uz pragmatiskiem apsvērumiem. EDAU secinājumu pamatā ir šādi apsvērumi:

5.

Šie apsvērumi ir būtiski, jo jāatceras, ka Direktīvu piemēro dinamiskā vidē. Pirmkārt, mainās Eiropas Savienība: brīva informācijas plūsma starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ir kļuvusi būtiskāka un kļūs vēl nozīmīgāka. Otrkārt, mainās sabiedrība. Attīstās informācijas sabiedrība un tai piemīt arvien vairāk uzraudzības sabiedrības īpašību (5). Tāpēc aizvien pieaug vajadzība efektīvi aizsargāt personas datus, lai pilnīgi apmierinoši risinātu šo jauno situāciju.

6.

Šajā Paziņojuma novērtējumā EDAU jo īpaši risinās šādas perspektīvas, kas attiecas uz minētajām izmaiņām:

7.

Pirmajā 2003. gada 15. maija ziņojumā par Datu aizsardzības direktīvu bija ietverta Darba programma labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai, kurā bija saraksts ar 10 ierosmēm, ko paredzēts veikt 2003. un 2004. gadā. Paziņojumā aprakstīts, kā katra no šīm darbībām ir īstenota.

8.

Pamatojoties uz atbilstīgi darba programmai veikto darba analīzi, Paziņojumā pozitīvi novērtēti uzlabojumi, kas sasniegti, īstenojot direktīvu. Komisijas novērtējumā, kas rezumēts paziņojuma 2. nodaļas nosaukumā (“esošā situācija”), kopumā ir minēts, ka: īstenošana ir uzlabojusies, lai gan dažās dalībvalstīs īstenošana vēl nav pienācīgi pabeigta; joprojām pastāv dažas atšķirības, tomēr tās ietilpst direktīvā paredzētajās pielaides robežās un jebkurā gadījumā iekšējam tirgum tās nesagādā vērā ņemamas problēmas. Direktīvā sniegtie juridiskie risinājumi būtībā ir bijuši piemēroti, lai nodrošinātu pamattiesības uz datu aizsardzību, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar tehnoloģiju attīstību un prasībām, kas izriet no sabiedrības interesēm.

9.

EDAU kopumā pievienojas šī pozitīvā novērtējuma galvenajiem punktiem. EDAU jo īpaši atzīst lielo darbu, kas paveikts pārrobežu datu plūsmu jomā: pietiekamas aizsardzības atzinumi par trešām valstīm, jaunas līguma standartklauzulas, saistošu uzņēmuma noteikumu pieņemšana, vienotāka direktīvas 26. panta 1. punkta interpretācija un direktīvas 26. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu uzlabošana palīdz sekmēt starptautisku personas datu nosūtīšanu. Tomēr Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra (6) ir parādījusi, ka šajā ārkārtīgi nozīmīgajā jomā vēl joprojām jāveic darbs, lai risinātu jautājumus, kas rodas attīstoties gan tehnoloģijām, gan tiesībaizsardzības jomai.

10.

Paziņojumā arī parādīts, ka ieviešana un izpratnes uzlabošana ir svarīgākie jautājumi, lai sekmētu labāku Direktīvas īstenošanu, un ka šīs jomas varētu turpināt izmantot. Turklāt veiksmīgi precedenti birokrātijas šķēršļu un uzņēmumu izmaksu samazināšanai ir apmainīšanās ar paraugprakses piemēriem un paziņojumu un informācijas jomas noteikumu saskaņošana.

11.

Arī līdzšinējās pieredzes analīze apstiprina, ka uzlabojumus nevar gūt, neiesaistot dažādas ieinteresētās puses. Vairumā gadījumu Komisija galvenās iesaistītās puses ir datu aizsardzības iestādes un dalībvalstis. Tomēr privātu pušu nozīme arvien vairāk palielinās, jo īpaši saistībā ar pašregulācija veicināšanu un Eiropas rīcības kodeksiem, vai saistībā ar tādu tehnoloģiju izstrādi, ar ko aizsargā privātās dzīves neaizskaramību.

12.

Ir vairāki iemesli, lai atbalstītu Komisijas secinājumu par to, ka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, īstermiņā nebūtu jāparedz priekšlikumi Direktīvas grozīšanai.

13.

Komisija pamatā sniedz divus iemeslus saistībā ar šo secinājumu. Pirmkārt, Direktīvas potenciāls nav pilnībā izmantots. Joprojām var veikt ievērojamus uzlabojumus, īstenojot Direktīvu dalībvalstu jurisdikcijās. Otrkārt, secinājumā minēts, ka, lai gan Direktīvā pieļauta dalībvalstu brīva rīcība pielaides robežās, tomēr trūkst pierādījumu, ka novirzes šajās pielaides robežās radītu vērā ņemamas problēmas iekšējā tirgū.

14.

Pamatojoties uz šiem diviem iemesliem, Komisija sniedz šādu secinājumu formulē šādi. Tā izskaidro, kas ar direktīvu būtu jāpanāk, turklāt uzsvars likts uz to, lai nodrošinātu uzticēšanos, un papildus tam izklāsta, ka ar direktīvu nosaka standartu, tā ir neitrāla tehnoloģiskā ziņā un tajā joprojām var rast pamatotas un pienācīgas atbildes (7).

15.

EDAU atzinīgi vērtē secinājuma formulējumu, taču uzskata, ka šo secinājumu varētu vēl pastiprināt, pamatojot to ar šādiem diviem aspektiem:

16.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā ir atzītas fizisku personu pamattiesības attiecībā uz to personas datiem un šīs pamattiesības inter alia ir noteiktas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra 108. Konvencijā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizēto apstrādi. Būtībā Direktīvas pamatā ir struktūra, kurā ietverti galvenie šo pamattiesību elementi, sniedzot būtību un pastiprinot Konvencijā ietvertās tiesības un brīvības (8).

17.

Pamattiesības paredzētas, lai demokrātiskā sabiedrībā jebkuros apstākļos aizsargātu pilsoņus. Šādu pamattiesību galvenie elementi nebūtu viegli maināmi atkarībā no notikumiem sabiedrībā vai valdību politiskās izvēles. Piemēram, teroristu organizāciju radīti draudi sabiedrībai konkrētos gadījumos var izraisīt noteiktas sekas, jo var būt vajadzīga būtiskāka iejaukšanās personu pamattiesībās, taču šādi gadījumi nekad nedrīkstētu ietekmēt tiesību būtiskākos elementus vai atņemt šīs tiesības, vai pārmērīgi ierobežot fiziskas personas tās izmantot.

18.

Direktīvas otrā būtiskā iezīme ir tāda, ka tā paredz iekšējā tirgū veicināt brīvu informācijas plūsmu. Arī šo otro mērķi var uzskatīt par fundamentālu, jo arvien vairāk turpina attīstīties iekšējais tirgus bez iekšējām robežām. Valstu likumu būtisku noteikumu saskaņošana ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu šā iekšējā tirgus izveidi un darbību. Tas palīdz veicināt dalībvalstu savstarpēju ticību valstu tiesību sistēmām. Arī šo iemeslu dēļ grozījumi būtu pienācīgi jāizskata. Grozījumi varētu ietekmēt savstarpējo uzticēšanos.

19.

Trešā Direktīvas iezīme ir tāda, ka Direktīva jāuzskata par vispārēju sistēmu, kas kalpotu par pamatu konkrētu tiesību aktu izstrādei. Šajos konkrētos tiesību aktos ietverti vispārējās sistēmas īstenošanas pasākumi, ka arī konkrētas sistēmas, kas paredzētas konkrētām nozarēm. Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, 2002/58/EK (9), ir šāda konkrēta sistēma. Kur vien iespējams, izmaiņām sabiedrībā būtu jārada izmaiņas konkrētu tiesību sistēmu īstenošanas pasākumos, nevis vispārējās sistēmās, kuras ir šo konkrēto tiesību sistēmu pamatā.

20.

Saskaņā ar EDAU viedokli secinājums par to, ka pašlaik Direktīvu nevajadzētu grozīt, izriet no labas pārvaldes un tiesību aktu izstrādes politikas vispārējiem principiem. Tiesību aktu priekšlikumi neatkarīgi no tā, vai tajos paredzētas jaunas Kopienas darbības jomas vai arī paredzēti grozījumi esošajos tiesību aktos, būtu jāiesniedz tikai gadījumos, kad pietiekami ievērota vajadzība un proporcionalitāte. Tiesību aktu priekšlikumus nekad nevajadzētu iesniegt, ja to pašu rezultātu var sasniegt ar citiem, ne tik spēcīgiem līdzekļiem.

21.

Pašreizējos apstākļos nav ne vajadzības, ne proporcionalitātes attiecībā uz Direktīvas grozīšanu. EDAU atgādina, ka Direktīva saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nodrošina vispārēju datu aizsardzības sistēmu. Tai no vienas puses attiecībā uz personas datu apstrādi jānodrošina indivīdu tiesību un brīvību aizsardzība, jo īpaši privātās dzīves aizsardzība, un no otras puses iekšējā tirgū jānodrošina brīva datu plūsma.

22.

Šāda vispārēja sistēma nebūtu jāmaina, pirms dalībvalstis to nav pilnībā īstenojušas, ja vien nav skaidru norāžu par to, ka direktīvas mērķus pašreizējā sistēmā nevar sasniegt. EDAU uzskata, ka Komisija pašreizējos apstākļos ir atbilstīgi pamatojusi, ka direktīvas potenciāls nav pilnībā izmantots (skatīt šī atzinuma III nodaļu). Tāpat nav pierādījumu, ka direktīvas mērķus nevar sasniegt, izmantojot pašreizējo sistēmu.

23.

Arī turpmāk jānodrošina, ka datu aizsardzības principi sniegs efektīvu aizsardzību fiziskām personām, paturot prātā Direktīvas darbības dinamisko vidi (skatīt šā atzinuma 5. punktu) un šā atzinuma 6. punktā minētās perspektīvas: uzlabot direktīvas īstenošanu, tehnoloģiju attīstības ietekme, pasaules mēroga privātās dzīves neaizskaramības un jurisdikcijas jautājumi, datu aizsardzība un tiesību aizsardzība, kā arī Reformu līgums. Vajadzība pilnībā ievērot datu aizsardzības principus rada standartus turpmākām izmaiņām Direktīvā. EDAU vēlreiz atgādina, ka ilgtermiņā grozījumi Direktīvā, šķiet, ir nenovēršami.

24.

Attiecībā uz jebkādu turpmāku pasākumu saturu EDAU jau šajā stadijā vēlētos norādīt uz dažiem elementiem, kas viņaprāt būtu būtiski jebkurā turpmākā Eiropas Savienības datu aizsardzības sistēmā. Daži minētie elementi ir šādi:

25.

Paziņojumā saistībā ar jauno tehnoloģiju radītām izmaiņām minēta pašreiz notiekošā Direktīvas 2002/58/EK pārskatīšana un iespējamā vajadzība izstrādāt konkrētākus noteikumus, lai risinātu datu aizsardzības jautājumus, ko rada jaunās tehnoloģijas, piemēram, internets vai RFID  (10). EDAU pauž gandarījumu par šo pārskatu un turpmākām darbībām, lai gan saskaņā ar EDAU tām nebūtu jābūt saistītām tikai ar tehnoloģiju attīstību, bet būtu pilnībā jāņem vērā dinamiskā vide un ilgtermiņā jāiesaista arī Direktīva 95/46/EK. Turklāt šajā sakarā būtu jāveic vairāk mērķtiecīgu darbību. Diemžēl paziņojumā saistībā ar to ir vairāki neatbildēti jautājumi:

EDAU ierosina, lai Komisija konkretizētu šos elementus.

26.

Pirms veikt jebkādus turpmākus grozījumus Direktīvā, vispirms tā pilnībā jāīsteno. Pilnīgas īstenošanas pamatā ir atbilstība Direktīvas juridiskajām prasībām. Paziņojumā minēts (11), ka dažām dalībvalstīm nav izdevies tiesību aktos integrēt būtiskus Direktīvas noteikumus un punktus un šajā sakarā jo īpaši uzsver noteikumus par uzraudzības iestāžu neatkarību. Komisijas uzdevums ir uzraudzīt ievērošanu un, ja tā to uzskata par piemērotu — izmantot pilnvaras saskaņā ar EKL 226. pantu.

27.

Paziņojumā paredzēts skaidrojošs paziņojums par dažiem noteikumiem, jo īpaši par noteikumiem, kas var izraisīt oficiālu pārkāpuma procedūru saskaņā ar EKL 226. pantu.

28.

Turklāt Direktīvā sniegti citi mehānismi, lai uzlabotu īstenošanu. Šim iemeslam jo īpaši paredzēti 29. panta darba grupas darba uzdevumi, kas uzskaitīti Direktīvas 30. pantā. Tie paredzēti, lai sekmētu Direktīvas īstenošanu dalībvalstīs augstā un saskaņotā datu aizsardzības līmenī, pārsniedzot to, kas vajadzīgs, lai izpildītu Direktīvas prasības. Veicot darbu, darba grupa gadu gaitā ir izstrādājusi daudz atzinumu un citu dokumentu.

29.

EDAU uzskata, ka, lai pilnībā īstenotu Direktīvu, jāiekļauj šādi divi elementi:

EDAU uzsver, ka dažādo tiesisko seku un ar to saistītās attiecīgās atbildības dēļ abi elementi būtu skaidri jānošķir. Pašreizējā pieredze nosaka, ka Komisijai būtu jāuzņemas pilna atbildība par pirmo elementu, savukārt darba grupai būtu jābūt galvenajai iesaistītajai pusei attiecībā uz otro elementu.

30.

Vēl viena, precīzāk veicama nošķiršana ir saistīta ar pieejamajiem līdzekļiem, lai panāktu labāku Direktīvas īstenošanu. Minētie līdzekļi ir šādi:

31.

EDAU ierosina Komisijai, lai tā skaidri nosaka, kā tā izmantos šos dažādos līdzekļus, izstrādājot politiku, kā pamatā ir pašreizējais paziņojums. Komisijai šajā sakarā būtu arī skaidri jānošķir sava un darba grupas atbildība. Izņemot šo apstākli, ir skaidri saprotams, ka laba Komisijas un darba grupas sadarbība vienmēr ir priekšnosacījums panākumu gūšanai.

32.

Apsvērums ir tāds, ka Direktīvas noteikumi attiecībā uz tehnoloģiju ir formulēti neitrāli. Paziņojumā uzsvars uz tehnoloģisku neitralitāti tiek saistīts ar vairākiem tehnoloģiskiem sasniegumiem, piemēram, internetu, piekļuvi pakalpojumiem, kurus piedāvā trešās valstīs, RFID, kā arī attēla un skaņas datu apvienošanu ar automātisku pazīšanu. Tajā izšķirtas divu veidu darbības. Pirmkārt, īpaši norādījumi par datu aizsardzības principu lietošanu mainīgā tehnoloģijas vidē, uzsverot darba grupas un interneta darba grupas būtisko nozīmi (13). Otrkārt, pati Komisija varētu ierosināt tiesību aktus, kas attiecas uz konkrētām nozarēm.

33.

EDAU pauž gandarījumu par šo pieeju, kas ir būtisks pirmais pasākums. Tomēr ilgtermiņā varētu būt vajadzīgi citi pamatīgāki pasākumi. Šo Paziņojumu varētu izmantot par šādas ilgtermiņa pieejas sākumu. EDAU ierosina, reaģējot uz šo Paziņojumu, kā turpmāku pasākumu sākt parunas par šo pieeju. Kā iespējamos šādas pieejas elementus varētu minēt turpmāk izklāstītos punktus.

34.

Pirmkārt, tehnoloģiju attīstības ietekme ir divējāda. No vienas puses, jaunu tehnoloģiju attīstības dēļ var rasties vajadzība grozīt datu aizsardzības tiesisko regulējumu. No otras puses, kā vēl nopietnākas sekas var minēt vajadzību pēc efektīvas indivīdu personas datu aizsardzības, kas attiecībā uz dažu tehnoloģiju lietojumu var prasīt jaunus ierobežojumus vai pienācīgus aizsardzības pasākumus. Tomēr jaunās tehnoloģijas var arī efektīvi izmantot un uz tām paļauties, lai vairotu privātās dzīves neaizskaramību.

35.

Otrkārt, var būt vajadzīgi konkrēti ierobežojumi, ja jaunās tehnoloģijas izmanto valdības iestādes, veicot tām paredzētos uzdevumus. Labs piemērs ir diskusijas par sadarbspēju un piekļuvi, kas saistībā ar Hāgas programmas īstenošanu norisinās brīvības, drošības un tiesiskuma jomā (14).

36.

Treškārt, ir tendence plašāk izmantot biometrijas datus, piemēram, DNS materiālu. Konkrētas problēmas saistībā ar tādu personas datu izmantošanu, kas iegūti no šāda materiāla, var radīt sekas attiecībā uz datu aizsardzības tiesību aktiem.

37.

Ceturtkārt, jāatzīst, ka pati sabiedrība mainās un tā arvien vairāk pārņem uzraudzības sabiedrības iezīmes (15). Par šo tendenci būtu vajadzīgas pamatīgas pārrunas. Pārrunu galvenie jautājumi būtu, vai šāda notikumu gaita ir nenovēršama, vai Eiropas likumdevēju uzdevums ir iejaukties šajos notikumos un noteikt tiem ierobežojumus, vai un kā Eiropas likumdevēji varētu paredzēt efektīvus pasākumus utt.

38.

Paziņojumā ierobežotā apmērā analizēti pasaules mēroga privātās dzīves neaizskaramības un jurisdikcijas jautājumi. Vienīgais nolūks šajā sakarā ir, ka Komisija turpinās pārraudzīt un sekmēt starptautiskus forumus, lai nodrošinātu saskaņu starp dalībvalstu saistībām un to pienākumiem saskaņā ar Direktīvu. Bez tam paziņojumā uzskaitītas vairākas darbības, kas veiktas, lai vienkāršotu starptautiskās datu pārsūtīšanas prasības (skatīt šā atzinuma III nodaļu).

39.

EDAU pauž nožēlu, ka šai perspektīvai paziņojumā nav piešķirta būtiskāka nozīme.

40.

Pašlaik Direktīvas IV nodaļā (25. un 26. pantā) papildus vispārējiem noteikumiem par datu aizsardzību noteikts īpašs režīms datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm. Gadu gaitā šis īpašais režīms izstrādāts, lai radītu pietiekamu līdzsvaru starp tādu indivīdu aizsardzību, kuru personas datus pārsūta trešām valstīm, un inter alia starptautiskās tirdzniecības prasībām un pasaules mēroga telekomunikāciju tīklu esamību. Komisija un darba grupa (16), kā arī, piemēram, Starptautiskās tirdzniecības palāta, ir pielikušas daudz pūļu, lai šī sistēma darbotos, izstrādājot pietiekamas aizsardzības atzinumus, līgumu standartklauzulas, saistošus uzņēmumu iekšējos noteikumus utt.

41.

Attiecībā uz iespēju sistēmu piemērot internetā jo īpaši būtisks ir Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Lindqvist lietā (17). Tiesa norādījusi uz internetā pieejamās informācijas vispārēju pieejamību un tāpēc nolēmusi, ka pati datu ielāde interneta vietnē, pat ja šie dati ir pieejami cilvēkiem trešās valstīs, kuriem ir vajadzīgie tehniskie līdzekļi, lai šiem datiem piekļūtu, netiek kvalificēta kā datu pārsūtīšana uz trešo valsti.

42.

Šī sistēma, kas ir loģiskas un vajadzīgas Eiropas Savienības teritoriālo ierobežojumu sekas, Eiropas datu subjektiem nesniegs pilnīgu aizsardzību vienotā datorizētā sabiedrībā, kurā fiziskas robežas zaudē nozīmi (skatīt piemērus, kas minēti šā atzinuma 6. punktā): informācija internetā ir vispārēji pieejami, taču tāda nav Eiropas likumdevēju jurisdikcija.

43.

Būs problemātiski rast praktiskus risinājumus, kas ļautu līdzsvarot vajadzību aizsargāt Eiropas datu subjektus un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu teritoriālās robežas. Komentāros attiecībā uz Komisijas paziņojumu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensijas stratēģiju, EDAU jau ir mudinājis Komisiju aktīvi starptautiskā mērogā sekmēt personas datu aizsardzību, atbalstot divpusēju un daudzpusēju sadarbību ar trešām valstīm, kā arī sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām (18).

44.

Šādi praktiski risinājumi, piemēram, ir:

45.

Neviens no šiem risinājumiem nav jauns. Tomēr ir jābūt redzējumam par to, kā efektīvi izmantot šīs metodes un kā nodrošināt, lai datu aizsardzības standarti, kas Eiropas Savienībā ir noteikti par pamattiesībām, būtu efektīvi arī globālā datorizētā sabiedrībā. EDAU aicina Komisiju kopā ar būtiskākajiem iesaistītajiem dalībniekiem sākt izstrādāt šādu redzējumu.

46.

Paziņojumā daudz uzmanības veltīts prasībām, kas noteiktas sabiedrības interešu labā, jo īpaši drošības apsvērumu dēļ. Tajā izskaidrots Direktīvas 3. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas sniegtā šā noteikuma interpretācija PDR spriedumā (19), kā arī Direktīvas 13. pants, kas inter alia saistīts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Paziņojumā arī uzsvērts, ka Komisija savos centienos rast līdzsvaru starp pasākumiem, ar ko garantē drošību, un neapstrīdamām pamattiesībām pārliecinās, ka personas dati ir pienācīgi aizsargāti saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 8. pantu. Šis apsvērums attiecas arī uz transatlantisko dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

47.

Saskaņā ar EDAU ir būtiski, lai Komisija šādā skaidrā veidā atkārtoti uzsvērtu Eiropas Savienības pienākumus saskaņā ar LES 6. pantu ievērot pamattiesības, kas paredzētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK). Šis paziņojums ir vēl būtiskāks pašlaik, jo Eiropadome ir nolēmusi, ka saskaņā ar Reformu līgumu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai būtu jābūt juridiski saistošai. Hartas 8. pantā noteiktas ikviena indivīda tiesības uz šā indivīda personas datu aizsardzību.

48.

Ir vispār zināms, ka tiesībaizsardzības iestāžu prasības arvien vairāk izmantot personas datus, lai apkarotu noziedzību, nemaz nerunājot par terorisma apkarošanu, var mazināt pilsoņu aizsardzības līmeni, padarot to pat zemāku, nekā tas garantēts ECK un/vai Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108 (20). Šīs bažas bija galvenais elements EDAU 2007. gada 27. aprīlī izdotajā trešajā atzinumā par priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.

49.

Šajā sakarā ir būtiski, lai Direktīvā noteikto aizsardzības standartu uzskatītu par pamatu pilsoņa aizsardzībai, arī attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu prasībām. ECK un Konvencijā Nr. 108 paredzēts obligāts aizsardzības līmenis, taču tajā nav sniegti vajadzīgie precizējumi. Vēl bija vajadzīgi papildu pasākumi, lai pilsoņiem sniegtu atbilstīgu aizsardzību. Šī vajadzība bija viens no galvenajiem apstākļiem, lai 1995. gadā pieņemtu Direktīvu (21).

50.

Tāpat ļoti būtiski ir šo aizsardzības standartu efektīvi nodrošinātu visās situācijās, kad tiesību aizsardzības nolūkā apstrādā personas datus. Lai gan šajā Paziņojumā nav izskatīta datu apstrāde trešā pīlārā, tajā pamatoti izskatīta situācija, kad datus, ko ievāc (un apstrādā) komerciāliem mērķiem, izmanto tiesību aizsardzības nolūkā. Tā ir situācija, kas kļūst arvien pierastāka, jo policijas darbs arvien vairāk ir atkarīgs no informācijas, kura ir trešām pusēm. Direktīvu 2006/24/EK (22) var uzskatīt par šīs tendences vislabāko piemēru: šajā direktīvā nosaka par pienākumu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem tiesībaizsardzības nolūkā (ilgāk) uzglabāt datus, ko tie ievākuši (un uzglabājuši) komerciālos nolūkos. Saskaņā ar EDAU būtu pilnībā jānodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas darbības jomu ievāktos un apstrādātos personas datus pienācīgi aizsargā arī tad, ja tos izmanto sabiedrības interesēs, jo īpaši ja tos izmanto drošības aizsardzības nolūkos vai saistībā ar terorisma apkarošanu. Tomēr dažos gadījumos pēdējie minētie iemesli neietilpst Direktīvas darbības jomā.

51.

Šie novērojumi ļauj sniegt Komisijai šādus ierosinājumus:

52.

Komisija Paziņojumā pievēršas arī jautājumam par Konstitucionālā līguma milzīgo ietekmi uz datu aizsardzības jomu. Šim pašreiz par Reformu līgumu dēvētajam Līgumam būs izšķirīga nozīme šajā jomā. Līgums izbeigs pīlāru struktūru, tiks izskaidroti noteikumi par datu aizsardzību (kas pašlaik ir EKL 286. pants), un par juridiski saistošu tiesību aktu kļūs Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kuras 8. pantā ir noteikums par datu aizsardzību.

53.

Starpvaldību konferences pilnvarās datu aizsardzībai pievērsta īpaša uzmanība. Trīs lietas minētas 19. punkta f) apakšpunktā. Pirmkārt, vispārēji noteikumi par datu aizsardzību neskars konkrētus noteikumus, kurus pieņems KĀDP sadaļā (pašreizējais otrais pīlārs); otrkārt, pieņems deklarāciju par datu aizsardzību jomās, uz kurām attiecas policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (pašreizējais trešais pīlārs), un treškārt par dažu dalībvalstu nostāju pieņems konkrētus ierakstus attiecīgos protokolos (šis elements galvenokārt saistīts ar Apvienotās Karalistes īpašo nostāju attiecībā uz policijas un tiesas iestāžu sadarbību krimināllietās).

54.

Tieši otrais elements (deklarācija) būs tā, kas jāprecizē Starpvaldību konferencē. Pamatīgi jāizskata sekas, ko radīs pīlāru struktūras izbeigšana un iespējama Direktīvas piemērošana attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai nodrošinātu Direktīvā ietverto datu aizsardzības principu visplašāko iespējamo piemērošanu. Šajā atzinumā minēto jautājumu neiztirzās sīkāk. Iesniedzot vēstuli Starpvaldību konferences prezidentvalstij (25), EDAU ir sniedzis ierosinājumus attiecībā uz deklarāciju.

55.

Paziņojumā minēti vairāki līdzekļi un darbības, ko varētu izmantot, lai turpmāk labāk īstenotu Direktīvu. EDAU vēlas par tiem sniegt komentārus, taču minot arī citus papildu instrumentus, kas Paziņojumā nav minēti.

56.

Dažos gadījumos varētu būt vajadzība izstrādāt konkrētus ES līmeņa tiesību aktus. Nozaru tiesību aktu izstrāde jo īpaši var izrādīties vajadzīga, lai pielāgotu direktīvas principus apstākļiem, ko izraisījušas dažas tehnoloģijas, kā tas jau darīts saistībā ar direktīvām par privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē. Īpašu tiesību aktu izstrāde būtu rūpīgi jāapsver tādās jomās kā RFID tehnoloģiju izmantošanā.

57.

Visietekmīgākais Paziņojumā minētais instruments ir pārkāpuma procedūras. Paziņojumā noteikta viena konkrēta joma, kas rada daudz problēmu, proti, datu aizsardzības iestāžu un to pilnvaru neatkarība, un Paziņojumā vienīgi vispārēji aprakstītas citas problemātiskas jomas. EDAU piekrīt viedoklim, ka pārkāpuma procedūras ir būtisks un nenovēršams instruments, ja dalībvalstis nenodrošina pilnīgu Direktīvas īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā, ka pagājuši gandrīz deviņi gadi kopš Direktīvas īstenošanas termiņa beigām un ka jau noticis strukturētais dialogs, kas paredzēts Darba programmā. Tomēr šobrīd Eiropas Kopienu Tiesā nav iesniegts neviens Direktīvas 95/46 pārkāpšanas gadījums.

58.

Komisijas kā Līgumu uzraudzītāja nozīmi noteikti var uzlabot salīdzinoša analīze attiecībā uz visiem gadījumiem, kuros ir aizdomas par nepareizu vai nepilnīgu Direktīvas pārņemšanu (26), kā arī skaidrojošs paziņojums. Tomēr šo instrumentu izstrādei, kas varētu aizņemt daudz laika un pūļu, nebūtu jākavē pārkāpumu procedūras jomās, kurās Komisija jau skaidri apzinājusi, ka Direktīvas noteikumi ir pārņemti nepareizi.

59.

Tādēļ EDAU mudina Komisiju sekmēt labāku Direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras. Šajā sakarā EDAU Eiropas Kopienu Tiesā izmantos savas iejaukšanās pilnvaras, lai vajadzības gadījumā iejauktos attiecībā uz pārkāpuma procedūrām, kas saistītas ar Direktīvas 95/46 īstenošanu vai ar citiem personas datu aizsardzības jomas tiesību aktiem.

60.

Paziņojumā minēts arī skaidrojošs paziņojums par dažiem Direktīvas noteikumiem, kurā Komisija izskaidros tās izpratni par Direktīvas noteikumiem, kuru īstenošana var radīt problēmas un tādējādi var tikt sāktas pārkāpumu procedūras. EDAU atzinīgi vērtē, ka šajā sakarā Komisija ņems vērā darba grupas veikto Direktīvas noteikumu skaidrošanas darbu. Izstrādājot šādu skaidrojošu paziņojumu, ir patiešām svarīgi pienācīgi ņemt vērā darba grupas veikumu un pienācīgi apspriesties ar to, lai tās pieredzi varētu izmantot, piemērojot direktīvu valstu līmenī.

61.

EDAU turklāt apstiprina, ka viņš var sniegt Komisijai konsultācijas visos jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību. Tas attiecas arī uz tādiem instrumentiem kā Komisijas paziņojumi, kas gan nav juridiski saistoši, tomēr ir paredzēti, lai personas datu aizsardzības jomā definētu Komisijas politiku. Lai saistībā ar paziņojumiem EDAU būtu efektīvs padomdevējs, konsultācijām ar EDAU būtu jānotiek pirms skaidrojošā paziņojuma pieņemšanas (27). Konsultācijas gan ar 29. panta darba grupu, gan EDAU vairos šā paziņojuma vērtību, tomēr saglabājot Komisijas neatkarību attiecībā uz patstāvīgu lēmumu par formālu pārkāpuma procedūru sākšanu saistībā ar Direktīvas īstenošanu.

62.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka paziņojumā pievērsīsies tikai dažiem pantiem, tādējādi ļaujot vērst uzmanību uz jomām, kuras rada visvairāk problēmu. Šajā sakarā EDAU vērš Komisijas uzmanību uz šādiem jautājumiem, kuriem skaidrojošajā paziņojumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība:

63.

Ar citiem, juridiski nesasaistošiem instrumentiem būtu aktīvi jāpalīdz sekmēt atbilstību datu aizsardzības principiem, jo īpaši vidēs, kur plaši lieto jaunās tehnoloģijas. Šiem pasākumiem būtu jābalstās uz koncepciju “sistēmā integrēta privātās dzīves aizsardzība” (“privacy by design”), nodrošinot, ka jauno tehnoloģiju sistēmas attīsta un izstrādā, ņemot pienācīgi vērā datu aizsardzības principus. Būtiskam elementam vidē, kurā strauji attīstās vispārēji pieejama skaitļošanas tehnika, būtu jābūt tādu tehnoloģijas ražojumu sekmēšanai, kuru izstrādē ievēroti privātās dzīves neaizskaramības noteikumi.

64.

Ar to ir cieši saistīta vajadzība paplašināt iesaistīto dalībnieku loku, ieviešot datu aizsardzības likumu. No vienas puses EDAU stingri atbalsta datu aizsardzības iestāžu būtisko nozīmi direktīvas principu īstenošanā, šīm iestādēm pilnībā izmantojot to pilnvaras, kā arī iespēju veikt koordināciju 29. panta darba grupā. Efektīva Direktīvas īstenošana ir arī viens no “Londonas iniciatīvas” mērķiem.

65.

No otras puses EDAU uzsver, ka, izmantojot pašregulāciju un kompetenci, būtu vēlams sekmēt datu aizsardzības principu privātu īstenošanu. Rūpniecība būtu jāmudina īstenot datu aizsardzības principus un sacensties tādu ražojumu un pakalpojumu izstrādē, kuros ņemti vērā privātās dzīves neaizskaramības noteikumi, lai tādējādi paplašinātu to vietu tirgū, labāk attaisnojot tādu patērētāju cerības, kuriem rūp privātās dzīves neaizskaramības jautājumi. Šajā sakarā labs piemērs ir datu aizsardzības zīmogi, ko varētu pievienot ražojumiem un pakalpojumiem, kuriem veikta sertificēšanas procedūra (29).

66.

EDAU vēlētos arī vērst Komisijas uzmanību uz citiem līdzekļiem, kas varētu izrādīties noderīgi labākai Direktīvas īstenošanai, lai gan tie nav minēti Paziņojumā. Par piemēru varētu minēt šādus līdzekļus, kuri varētu palīdzēt datu aizsardzības iestādēm labāk īstenot datu aizsardzību:

67.

Kā pēdējo punktu EDAU min citus instrumentus, kas nav minēti Paziņojumā, bet ko varētu izskatīt, lai nākotnē mainītu Direktīvu, vai ko varētu iekļaut citos horizontālos tiesību aktos, jo īpaši:

68.

Dažādām iestādēm ir pienākumi attiecībā uz direktīvas īstenošanu. Dalībvalstu uzraudzības iestādes saskaņā ar direktīvas 28. pantu ir atbildīgas par to valsts noteikumu piemērošanas pārraudzību, ar kuriem dalībvalstīs transponē Direktīvu. Direktīvas 29. pantā minēta uzraudzības iestāžu darba grupa, savukārt 30. pantā uzskaitīti tās uzdevumi. Saskaņā ar 31. pantu dalībvalstu valdību pārstāvju komiteja palīdz Komisijai saistībā ar Kopienas līmeņa īstenošanas pasākumiem (komitoloģijas komiteja).

69.

Jo īpaši attiecībā uz darba grupu (un tās darbībām) ir aktuāla vajadzība labāk sadalīt dažādo iesaistīto pušu pienākumus. Direktīvas 30. panta 1. punktā uzskaitīti četri darba grupas uzdevumi, ko var īsumā aprakstīt kā valsts līmenī veiktas Direktīvas piemērošanas pārbaudes, lai panāktu vienveidību un informētu par notikumu attīstību Kopienas līmenī: aizsardzības līmenis, priekšlikumi tiesību aktiem un rīcības kodekss. Šajā sarakstā ir redzama darba grupas plašā atbildība datu aizsardzības jomā, ko vēl vairāk apliecina darba grupas gadu gaitā izstrādātie dokumenti.

70.

Saskaņā ar paziņojumu darba grupa “ir nozīmīgākais posms, lai nodrošinātu labāku un saskaņotāku Direktīvas īstenošanu”. EDAU pilnībā piekrīt šim apgalvojumam, taču uzskata, ka vajadzētu konkrētāk noteikt konkrētus pienākumu elementus.

71.

Pirmkārt, Paziņojumā mudināts uzlabot darba grupas ieguldījumu, jo valstu iestādēm būtu jācenšas pielāgot vietējo praksi kopējam darbības virzienam (30). EDAU atzinīgi vērtē šā paziņojuma nolūku, taču brīdina par to, ka var rasties pienākumu pārklāšanās. Komisijas uzdevums saskaņā ar EKL 211. pantu ir uzraudzīt Direktīvas noteikumu īstenošanu dalībvalstīs, tostarp to, kā tos īsteno uzraudzības iestādes. Darba grupu kā neatkarīgu padomdevēju nevar uzskatīt par atbildīgu, ja dalībvalstis piemēro tās atzinumus.

72.

Otrkārt, Komisijai jāizprot tās dažādie uzdevumi darba grupā, jo Komisija ir ne tikai darba grupas locekle, bet arī nodrošina tās sekretariātu. Nodrošinot sekretariātu, Komisijai jāatbalsta darba grupa, lai tā neatkarīgi varētu veikt darbu. Tas pamatā nozīmē divas lietas: Komisijai jānodrošina vajadzīgie resursi un sekretariātam jādarbojas darba grupas un tās vadītāja vadībā saistībā ar darba grupas darbību sfēru, kā arī saistībā ar darba grupas devumu. Plašākā nozīmē Komisijas darbībām, pildot citus pienākumus saskaņā ar EK tiesību aktiem, nebūtu jākavē tās kā sekretariāta pieejamība.

73.

Treškārt, lai gan darba grupas prioritāšu izvēle ir pašas darba grupas ieskatos, Komisija varētu norādīt, ko tā gaida no darba grupas un kā pēc tās ieskatiem vislabāk izmantot pieejamos resursus.

74.

Ceturtkārt, EDAU pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav sniegtas skaidras norādes par darba uzdevumu sadali starp Komisiju un darba grupu. Viņš aicina Komisiju iesniegt darba grupai dokumentu, kurā būtu sniegtas šādas norādes. EDAU ir šādi ieteikumi par jautājumiem, ko varētu iekļaut minētajā dokumentā:

75.

EDAU, tāpat kā Komisija, uzskata ka Direktīva īstermiņā nebūtu jāgroza. Šo secinājumu vajadzētu pamatot ar Direktīvas būtību un Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes politiku.

76.

EDAU secinājumu pamatā ir šādi apsvērumi:

77.

Daži galvenie turpmāko izmaiņu elementi būtu:

78.

EDAU ierosina, lai Komisija konkrētizētu: grafiku paziņojuma 3. nodaļā minētajām darbībām; termiņu nākamajam ziņojumam par Direktīvas piemērošanu; darba uzdevumus, lai noteiktu paredzēto darbību izpildi; norādes par to, kā ilgtermiņā turpināt darbību.

79.

EDAU kā būtisku pirmo soli atzinīgi vērtē pieeju tehnoloģijai un ierosina sākt jaunas diskusijas par ilgtermiņa pieeju, tostarp iekļaujot arī fundamentālas debates par uzraudzības sabiedrības attīstību. Viņš pauž gandarījumu arī par pašlaik notiekošo Direktīvas 2002/58/EK pārskatīšanu un iespējamo vajadzību izstrādāt konkrētākus noteikumus, lai risinātu jauno tehnoloģiju, piemēram, interneta un RFID, radītos datu aizsardzības jautājumus. Veicot šās darbības, pilnā mērā būtu jāņem vērā dinamiskā vide un ilgtermiņa perspektīvā būtu jāiesaista arī Direktīva 95/46/EK.

80.

EDAU pauž nožēlu par to, ka pasaules mēroga privātās dzīves aizsardzības un jurisdikcijas jautājumu analīzei paziņojumā ir piešķirta neliela nozīme, un aicina rast praktiskus risinājumus, lai Eiropas datu subjektu aizsardzību saskaņotu ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu teritoriālajiem ierobežojumiem, piemēram: turpmāka pasaules mēroga datu aizsardzības sistēmas izstrāde; turpmāka īpašu režīmu izstrāde datu pārsūtīšanai trešām valstīm; starptautiski nolīgumi par jurisdikciju vai līdzīgi nolīgumi ar trešām valstīm; Tādu mehānismu izstrāde, kas sekmē noteikumu ievērošanu pasaules mērogā, piemēram, izmantojot saistošus uzņēmumu iekšējos noteikumus.

EDAU aicina Komisiju kopā ar būtiskākajiem iesaistītajiem dalībniekiem sākt izstrādāt redzējumu par šādu perspektīvu.

81.

Saistībā ar tiesību aizsardzību EDAU ir šādi ieteikumi Komisijai:

82.

Pilnīga direktīvas īstenošana ir 1) nodrošināt, ka dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem pilnībā ievēro pienākumus un 2) ka pilnībā izmanto citus, juridiski nesaistošus līdzekļus, kas varētu būt noderīgi, lai panāktu augstu un saskaņotu datu aizsardzības līmeni. EDAU lūdz Komisiju skaidri norādīt, kā tā plāno izmantot dažādos instrumentus un kā tā nošķir savus uzdevumus no darba grupas uzdevumiem.

83.

Attiecībā uz šiem instrumentiem:

84.

EDAU aicina Komisiju iesniegt dokumentu darba grupai, sniedzot skaidrus norādījumus par Komisijas un darba grupas uzdevumu sadalījumu šādos jautājumos:

85.

Reformu līguma sekas ir pienācīgi jāizskata, lai nodrošinātu iespējami plašu Direktīvā ietverto datu aizsardzības principu piemērošanu. EDAU ir sniedzis ierosinājumus vēstulē Starpvaldību konferences prezidentvalstij.

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/13

1.

Konsultācijas nolūkos Komisija nosūtīja EDAU priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropols) saskaņā ar Regulas 45/2001/EK 28. panta 2. punktu. Pēc EDAU domām šis atzinums būtu jāmin pamatlēmuma preambulā (3).

2.

Priekšlikuma mērķis nav ieviest būtiskas izmaiņas Eiropola pilnvarās vai darbībās, bet galvenokārt sniegt Eiropolam jaunu un elastīgāku juridisko pamatu. 1995. gadā Eiropolu izveidoja, pamatojoties uz Konvenciju starp dalībvalstīm, kā paredzēts ES līguma K6. pantā (tagad: 34. pants) (4). Šādu konvenciju trūkums elastības un efektivitātes ziņā ir nepieciešamība visām dalībvalstīm tās ratificēt, un pēdējo gadu pieredze liecina, ka tas var prasīt vairākus gadus. Šā priekšlikuma paskaidrojuma raksts liecina, ka trīs protokoli, ar ko groza Eiropola Konvenciju, ko pieņēma 2000., 2002. un 2003. gadā, nebija vēl stājušies spēkā 2006. gada beigās (5).

3.

Tomēr priekšlikumā ir arī būtiskas izmaiņas, lai vēl vairāk uzlabotu Eiropola darbību. Priekšlikums paplašina Eiropola pilnvaras, un tajā ir vairāki jauni noteikumi, kuru mērķis ir vēl vairāk sekmēt Eiropola darbu. Tādēļ datu apmaiņa starp Eiropolu un citiem (piemēram, Eiropas Kopienas/Eiropas Savienības struktūrām, dalībvalstu un trešo valstu iestādēm) kļūst par būtiskāku jautājumu. Priekšlikums paredz, ka Eiropols dara visu iespējamo, lai nodrošinātu Eiropola datu apstrādes sistēmu un dalībvalstu un Eiropas Kopienas/Eiropas Savienības struktūru sistēmu savstarpēju izmantojamību (priekšlikuma 10. panta 5. punkts). Tas turklāt nosaka, ka valstu vienībām ir tieša pieeja Eiropola sistēmai.

4.

Turklāt tas, ka Eiropols ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību (trešais pīlārs), ietekmē to, kādus datu aizsardzības tiesību aktus var piemērot, jo Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas tikai uz apstrādi, kas veikta, pildot darbības, kuras ietilpst Kopienas tiesību aktu darbības jomā, un tādēļ principā neattiecas uz Eiropola veiktām apstrādes darbībām. Priekšlikuma V nodaļā ir īpaši noteikumi par datu apstrādi un datu drošību, ko var uzskatīt par lex specialis, kas papildina lex generalis — datu aizsardzības vispārēju tiesisko regulējumu. Tomēr šis trešā pīlāra vispārējais tiesiskais regulējums nav vēl pieņemts (skatīt 37.-40. punktu).

5.

Pēdējais punkts, kas ir jāmin, ir tas, ka dažas citas izmaiņas Eiropola statusu vairāk saskaņos ar citām Eiropas Savienības iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Lai arī tas būtiski nemaina Eiropola statusu, to var uzskatīt par pirmo pozitīvo sasniegumu. Eiropolu finansēs no Kopienas budžeta un uz Eiropola personālu attieksies Kopienas Civildienesta noteikumu darbības joma. Tas stiprina kontroli, ko īsteno Eiropas Parlaments (tā statusa dēļ, kāds tam ir budžeta procedūrā) un Eiropas Kopienu Tiesa (strīdos par budžetu par personāla jautājumiem). EDAU būs kompetence saistībā ar to personas datu apstrādi, kas attiecas uz Kopienas darbiniekiem (skat. 47. punktu).

6.

Šajā atzinumā pēc kārtas aplūkos būtiskās izmaiņas (minēts 3. punktā), piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus (4. punktā) un pieaugošās Eiropola un Kopienas struktūru līdzības (5. punktā).

7.

Atzinumā īpašu uzmanību pievērsīs aizvien pieaugošai nozīmei, kāda ir datu apmaiņai starp Eiropolu un citām Eiropas Savienības struktūrām, ko vairumā gadījumu uzrauga EDAU. Šajā sakarā īpaši var minēt priekšlikuma 22., 25. un 48. pantu. Šā jautājuma sarežģītība rada bažas gan par mērķa ierobežojuma principu, gan par piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem un uzraudzību gadījumos, kad dažādas uzraudzības struktūras ir kompetentas uzraudzīt dažādas Eiropas struktūras atkarībā no pīlāra, kurā tās ierindotas. Citas bažas attiecas uz Eiropola informācijas sistēmas un citu informācijas sistēmu savstarpēju izmantojamību.

8.

Ar šo priekšlikumu saistītā juridiskā vide strauji mainās.

9.

Pirmkārt, šis priekšlikums ir viena no daudzām policijas un tiesu iestāžu sadarbībā notiekošām likumdošanas darbībām, kuru mērķis ir sekmēt iespējas uzglabāt personu datus un apmainīties ar tiem tiesībaizsardzības nolūkos. Padome ir pieņēmusi dažus no šiem priekšlikumiem, piemēram, Padomes Pamatlēmumu (2006. gada 18. decembris) par informācijas un izlūkdatu apmaiņu (6), savukārt darbs pie citiem priekšlikumiem vēl turpinās.

10.

Šo likumdošanas darbību pamatprincips ir pieejamības princips, kas tika ieviests kā svarīgs jauns tiesību princips Hāgas programmā 2004. gada novembrī. Tā būtība ir šāda — informācijai, kas nepieciešama cīņā pret noziedzību, būtu jāšķērso ES iekšējās robežas bez jebkādiem šķēršļiem.

11.

Pieejamības princips pats par sevi nav pietiekams. Ir nepieciešami papildu likumdošanas pasākumi, lai policijas un tiesu iestādes varētu efektīvi apmainīties ar informāciju. Dažos gadījumos izvēlētais instruments šīs apmaiņas veicināšanai ietver informācijas sistēmas izveidi vai uzlabošanu Eiropas līmenī. Eiropola informācijas sistēma ir šāda sistēma. EDAU ir risinājis šādu sistēmu pamatjautājumus attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmu un risinās dažus no šiem jautājumiem arī saistībā ar šo priekšlikumu. Šādi jautājumi ietver nosacījumus, lai piešķirtu tiesības piekļūt sistēmai, tīklu sasaisti un savstarpēju izmantojamību un piemērojamos noteikumus datu aizsardzībai un uzraudzībai (7).

12.

Turklāt šis priekšlikums būtu jāizskata, ņemot vērā jaunākos notikumus, piemēram, Eiropas Savienības prezidentvalsts Vācijas iesniegto ierosmi transponēt Prīmes Līgumu ES tiesiskajā regulējumā.

13.

Otrkārt, kā jau iepriekš minēts, vēl joprojām nav pieņemts datu aizsardzības regulējums trešajā pīlārā, kas ir nepieciešams nosacījums personas datu apmaiņai. Gluži otrādi, Padomē notikušās sarunas par priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ir bijušas diezgan sarežģītas. Padomes prezidentvalsts Vācija ir paziņojusi, ka tiks ierosināts jauns teksts (8) ar dažām būtiskām atšķirībām, salīdzinot ar Komisijas priekšlikuma pieeju.

14.

Treškārt, priekšlikums tieši attiecas uz notikumiem saistībā ar Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Konstitucionālā līguma III-276. pants tiek uzskatīts par svarīgu soli procesā, kurā, no vienas puses, Eiropola loma un uzdevumi pakāpeniski tiek paplašināti un, no otras puses, Eiropolu pakāpeniski iekļauj Eiropas iestāžu sistēmā. Kā norādīts šā priekšlikuma paskaidrojuma rakstā, minētajā pantā ir iekļauts redzējums, kas ir izveidojies attiecībā uz Eiropola nākotni. Šajā lēmumā šis redzējums ir daļēji īstenots, ņemot vērā neskaidrību par to, vai un kad Konstitucionālais līgums stāsies spēkā.

15.

Priekšlikuma 4. un 5. pants un I pielikums nosaka Eiropola pilnvaras. Šīs pilnvaras tagad ir paplašinātas, attiecinot tās arī uz noziedzību, kas nav strikti saistīta ar organizēto noziedzību un kas aptver to pašu sarakstu ar smagiem noziegumiem, kas iekļauts Padomes Pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderi (9). Eiropola pilnvaru otrs paplašinājums — tā datubāzēs tagad iekļaus informāciju un izlūkdatus, ko nosūtījušas privātas struktūras.

16.

Runājot par minēto pirmo paplašinājumu, tas ir loģisks solis, lai attīstītu policijas sadarbību krimināllietās. EDAU atzīst, ka tādējādi tiek labāk saskaņoti tiesību instrumenti, lai veicinātu policijas sadarbību. Saskaņošana ir noderīga ne tikai tāpēc, ka tā uzlabo apstākļus labākai sadarbībai, bet arī tāpēc, ka tā pilsoņiem pastiprina juridisko noteiktību, un tā ļauj efektīvāk kontrolēt policijas sadarbību, jo visu dažādo instrumentu darbības joma attiecas uz vienām un tām pašām noziedzīgu nodarījumu kategorijām. EDAU uzskata, ka šī pilnvaru paplašināšana ir ierosināta, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

17.

Runājot par pilnvaru otro paplašinājumu, tas sasaucas ar policijas sadarbības jaunākajām tendencēm, proti, — privātu uzņēmumu savāktu datu izmantošana tiesībaizsardzības nolūkos kļūst aizvien svarīgāka. EDAU apzinās, ka šāds izmantojums var būt nepieciešams. Tiesībaizsardzības iestādēm jo īpaši terorisma un citu smagu noziegumu apkarošanā var būt nepieciešama pieeja visai attiecīgajai informācijai, tostarp privātpersonu rīcībā esošai informācijai (10). Tomēr tāda veida informācijai un izlūkdatiem, ko sniegušas privātpersonas, nepieciešami papildu aizsargpasākumi, cita starpā, lai pārliecinātos par šīs informācijas pareizību, jo tie ir personas dati, kas savākti komerciālos nolūkos komerciālā vidē. Vēl būtu arī jāpārliecinās — pirms šo informāciju nosūta Eiropolam —, ka tā ir likumīgi savākta un apstrādāta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK, kā arī jānodrošina tas, lai Eiropola piekļuve tiktu atļauta tikai saskaņā ar skaidri noteiktiem nosacījumiem un ierobežojumiem: piekļuve būtu jāatļauj tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, noteiktiem mērķiem un saskaņā ar tiesu iestāžu kontroli dalībvalstīs (11). Tādēļ EDAU ierosina iekļaut šādus nosacījumus un ierobežojumus lēmuma tekstā.

18.

Eiropola Konvencijas 6. pantā noteikta ierobežojoša pieeja attiecībā uz Eiropola savāktās informācijas apstrādi. Šajā apstrādē ir tikai trīs elementi: Eiropola informācijas sistēma, analīzes darba datnes un indeksu sistēma. Priekšlikuma 10. panta 1. punkts aizstāj šo pieeju ar vispārīgu noteikumu, kas ļauj Eiropolam apstrādāt informāciju un izlūkdatus, ciktāl tas nepieciešams tā mērķu sasniegšanai. Tomēr šā priekšlikuma 10. panta 3. punkts nosaka, ka uz to personas datu apstrādi, kas notiek ārpus Eiropola informācijas sistēmas un analīzes darba datnēm, attiecas Padomes lēmumā izklāstītie nosacījumi, kas izstrādāti pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Pēc EDAU domām šis noteikums ir izstrādāts pietiekami precīzi, lai aizsargātu datu subjektu leģitīmās intereses. 10. panta 3. punktam būtu jāpievieno konsultācijas ar datu aizsardzības iestādēm, kā ierosināts 55. punktā, pirms Padome pieņem šādu lēmumu.

19.

Šķiet, ka 10. panta 2. punktā minētā iespēja Eiropolam “apstrādāt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati atbilst tā uzdevumiem” ir pretrunā proporcionalitātes principam. Šis formulējums nav ļoti precīzs un praksē ietver risku, ka tiks apstrādāti dati visdažādākajiem nenoteiktiem mērķiem.

20.

EDAU saprot nepieciešamību apstrādāt personas datus stadijā, kad to nozīme kāda Eiropola uzdevuma veikšanai vēl nav noteikta. Tomēr būtu jānodrošina, ka tādu personas datu apstrādi, kuru nozīme vēl nav novērtēta, veic tikai un vienīgi ar mērķi novērtēt to nozīmi, ka šo novērtējumu veic pieņemamā termiņā un ka gadījumā, ja nozīme nav pārbaudīta, datus neapstrādā tiesībaizsardzības nolūkos. Citāds risinājums ne tikai apdraudētu datu subjektu tiesības, bet arī mazinātu tiesībaizsardzības efektivitāti.

Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes principu, EDAU ierosina pievienot 10. panta 2. punktam noteikumu, ar ko uzliek pienākumu uzglabāt datus atsevišķās datubāzēs līdz brīdim, kad tiek noteikta to nozīme konkrēta Eiropola uzdevuma veikšanai. Turklāt ir stingri jānosaka termiņš šo datu apstrādei, un tas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus (12).

21.

Saskaņā ar priekšlikuma 10. panta 5. punktu ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu dalībvalstu datu apstrādes sistēmu un Kopienas un Savienības struktūru sistēmu savstarpēju izmantojamību. Šī pieeja pretēji maina Eiropola Konvencijas (6. panta 2. punkta) pieeju, kas aizliedz savienojumu ar citām automatizētām datu apstrādes sistēmām.

22.

EDAU savos komentāros par Komisijas paziņojumu par Eiropas datubāzu savstarpēju izmantojamību (13) neatbalstīja uzskatu, ka savstarpēja izmantojamība ir galvenokārt tehnisks jēdziens. Ja datubāzes kļūs tehniski savstarpēji izmantojamas, — kas nozīmē, ka piekļuve datiem un to apmaiņa būs iespējama, — tad būs spiediens faktiski izmantot šo iespēju. Tas rada īpašu risku, kas saistīts ar mērķa ierobežojuma principu, jo datus var viegli izmantot citam mērķim, nevis mērķim, kādam tie ievākti. EDAU uzstāj, lai piemērotu stingrus nosacījumus un garantijas, kad reāli notiek sasaiste ar datubāzi.

23.

EDAU tādēļ iesaka priekšlikumam pievienot noteikumu, kas nosaka, ka sasaiste ir atļauta tikai pēc lēmuma, kas paredz nosacījumus un garantijas šai sasaistei, jo īpaši attiecībā uz sasaistes nepieciešamību un mērķiem, kādiem personas dati tiks izmantoti. Šis lēmums būtu jāpieņem pēc apspriešanās ar EDAU un Apvienoto uzraudzības iestādi. Šāds noteikums varētu būt saistīts ar priekšlikuma 22. pantu par attiecībām ar citām struktūrām un aģentūrām.

24.

Attiecībā uz 11. panta 1. punktu EDAU ņem vērā, ka valsts vienību pašreizējais pieejas ierobežojums personas datiem, kas saistīti ar potenciāliem noziedzniekiem, kuri (vēl) nav izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, ir svītrots. Šis ierobežojums tagad ir noteikts Konvencijas 7. panta 1. punktā un ierobežo tiešu piekļuvi attiecīgo personu identitātes informācijai.

25.

EDAU uzskata, ka šim būtiskajam grozījumam nav pamatojuma. Gluži otrādi, šie īpašie aizsargpasākumi šai personu kategorijai pilnībā atbilst pieejai, kas minēta Komisijas priekšlikumā Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. EDAU iesaka nodrošināt vairāk aizsargpasākumu piekļuvei datiem par personām, kas nav (vēl) izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, un nekādā gadījumā nemazināt aizsardzību, kas tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropola Konvenciju.

26.

Saskaņā ar Eiropola Konvencijas 21. panta 3. punkta grozīto tekstu (14) katru gadu pārskata nepieciešamību turpināt uzglabāt personas datus saistībā ar personām, kas minētas 10. panta 1. punktā, un šo pārskatu dokumentē. Tomēr priekšlikuma 20. panta 1. punkts paredz, ka pārskatu veic tikai trīs gados pēc datu ievadīšanas. EDAU nav pārliecināts, ka ir nepieciešama šāda papildu elastība, un tādēļ iesaka iekļaut priekšlikumā pienākumu veikt pārskatu katru gadu. Grozīt priekšlikumu ir pat vēl svarīgāk, jo priekšlikumā būtu jābūt pienākumam pārskatīt datu uzglabāšanu regulāri, ne tikai vienreiz pēc trīs gadiem.

27.

21. pants ir vispārīgs noteikums, kas ļauj Eiropolam iegūt elektronisku pieeju un datus no citām valsts un starptautiskām informācijas sistēmām. Šo piekļuvi būtu jāatļauj tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Tomēr 21. pants ļauj piekļuvi, kas ir daudz par plašu un nav nepieciešams Eiropola uzdevumiem. Šajā sakarā EDAU atsaucas uz savu 2006. gada 20. janvāra atzinumu par to iestāžu piekļuvi VIS, kas ir atbildīgas par iekšējo drošību (15). EDAU ierosina attiecīgi grozīt priekšlikuma tekstu.

28.

Svarīgi ir atcerēties, ka noteikums, ciktāl tas attiecas uz piekļuvi valsts datubāzēm, ir plašāks nekā informācijas paziņošana, kas notiek starp Eiropolu un valsts vienībām, kas, cita starpā, aplūkota priekšlikuma 12. panta 4. punktā. Uz šo piekļuvi attieksies ne tikai šā Padomes lēmuma noteikumi, bet to regulēs arī valsts tiesību akti par piekļuvi datiem un to izmantošanu. EDAU pauž gandarījumu par 21. pantā iekļauto norādi, ka piemēro stingrākos noteikumus. Turklāt nozīme, kāda ir personas datu nosūtīšanai starp Eiropolu un valsts datubāzēm, tostarp Eiropola piekļuvei šīm valstu datubāzēm, ir vēl viens iemesls, lai pieņemtu Padomes Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, kas piedāvā atbilstīgu aizsardzības līmeni.

29.

24. panta 1. punkts paredz divus nosacījumus datu nosūtīšanai trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām: a) nosūtīšana var notikt tikai tad, ja tā nepieciešama konkrētos gadījumos noziedzības apkarošanai un b) pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas nodrošina, ka trešā struktūra garantē atbilstīgu datu aizsardzības līmeni. 24. panta 2. punkts pieļauj atkāpi izņēmuma gadījumos, ņemot vērā saņēmējstruktūras datu aizsardzības līmeni. EDAU apzinās šādu izņēmumu nepieciešamību un uzsver vajadzību stingri piemērot izņēmumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi sevišķās izņēmuma situācijās. 24. panta 2. punkts apmierinoši atspoguļo šos nosacījumus.

30.

29. pants ir par tiesībām piekļūt personas datiem. Šīs ir vienas no datu subjekta pamattiesībām, kas ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā un ko garantē arī Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija Nr. 108 un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikums Nr. R (87). Šīs tiesības ir daļa no principa par likumīgu un godprātīgu personas datu apstrādi, un tās paredz aizsargāt datu subjekta būtiskās intereses. Tomēr 29. pantā izklāstītie nosacījumi ierobežo šīs tiesības veidā, kas nav pieņemams, ņemot vērā iepriekš minēto.

31.

Pirmkārt, 29. panta 3. punkts nosaka, ka pieprasījumu piekļuvei, kas izdarīts dalībvalstī saskaņā ar 29. panta 2. punktu, izskatīs saskaņā ar 29. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūrām, kurā ir izdarīts pieprasījums. Rezultātā valsts tiesību akti var ierobežot piekļuves tiesību darbības jomu un būtību, kā arī radīt procesuālus ierobežojumus. Šis rezultāts var būt neapmierinošs. Piemēram, pieprasījumu personas datu piekļuvei var izdarīt arī personas, kuru datus Eiropols nav apstrādājis. Ir būtiski, ka piekļuves tiesības attiecina arī uz šiem pieprasījumiem. Tādēļ ir jānodrošina, ka nepiemēro tos valsts tiesību aktus, kas rada ierobežotākas piekļuves tiesības.

32.

Pēc EDAU domām atsauce uz valsts tiesību aktiem 29. panta 3. punktā būtu jāsvītro un jāaizstāj ar saskaņotiem noteikumiem par darbības jomu, būtību un procedūru, ieteicams, Padomes Pamatlēmumā par personas datu aizsardzību vai, vajadzības gadījumā, Padomes lēmumā.

33.

Turklāt 29. panta 4. punktā uzskaitīti atteikuma iemesli piekļūt personas datiem gadījumā, kad datu subjekts vēlas izmantot savas tiesības piekļūt tiem personas datiem par sevi, ko apstrādājis Eiropols. Saskaņā ar 29. panta 4. punktu piekļuvi atsaka, ja šāda piekļuve “varētu apdraudēt” noteiktas īpašas intereses. Šis formulējums ir daudz plašāks nekā Eiropola Konvencijas 19. panta 3. punkta formulējums, kas atļauj piekļuves atteikumu tikai, “ja šāds atteikums ir nepieciešams”.

34.

EDAU iesaka saglabāt Eiropola Konvencijas teksta stingrāko formulēju. Ir jānodrošina, ka par datu apstrādi atbildīgās personas pienākums ir izklāstīt atteikuma iemeslus tādā veidā, ka šā izņēmuma izmantošanu var efektīvi kontrolēt. Šis princips ir skaidri izklāstīts Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā Nr. R (87) 15. Komisijas priekšlikuma formulējums nav pieņemams, jo tas nav taisnīgs attiecībā uz piekļuves tiesību pamatbūtību. Šo tiesību izņēmumus var pieņemt tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu citas pamatintereses, citiem vārdiem, ja piekļuve apdraudētu šīs citas intereses.

35.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais — piekļuves tiesības stingri ierobežo konsultāciju mehānisms, kas izklāstīts 29. panta 5. punktā. Ar šo mehānismu tiesības ir ierobežotas tādējādi, ka jānotiek visu attiecīgo kompetento iestāžu konsultācijām un — attiecībā uz analīžu datnēm — arī, ka Eiropolam un visām dalībvalstīm, kas piedalās analīzē, vai ir tieši iesaistītas, ir jāpanāk vienošanās. Šis mehānisms de facto sagrauj piekļuves tiesību pamatbūtību. Vispārējam principam būtu jābūt, ka piekļuvi piešķir, un ka to var ierobežot tikai īpašos apstākļos. Turpretī saskaņā ar priekšlikuma tekstu piekļuvi piešķirtu tikai pēc tam, kad ir notikušas apspriedes un ir panākta vienošanās.

36.

Eiropols būs Eiropas Savienības struktūra, taču ne Kopienas iestāde vai struktūra Regulas (EK) Nr. 45/2001 3. panta nozīmē. Šā iemesla dēļ šī regula parastos gadījumos neattiecas uz Eiropola veikto personas datu apstrādi, izņemot īpašus gadījumus. Priekšlikuma V nodaļā tādēļ ir ieviests datu aizsardzības režīms sui generis, kas arī balstīts uz vispārēju sistēmu, kas ir piemērojama datu aizsardzībai.

37.

Priekšlikumā ir atzīts, ka datu aizsardzībai ir nepieciešams vispārējs tiesisks regulējums. Saskaņā ar priekšlikuma 26. pantu Eiropols kā lex generalis piemēro principus, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Šī atsauce uz (ierosināto) Padomes Pamatlēmumu aizstāj atsauci Eiropola Konvencijas 14. panta 3. punktā uz Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju Nr. 108 un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu Nr. R (87) 15.

38.

EDAU pauž gandarījumu par priekšlikuma 26. pantu. Šis noteikums ir ārkārtīgi būtisks, lai datu aizsardzība varētu noritēt efektīvi, kā arī lai būtu ievērota konsekvence — jo tas atvieglo personas datu apmaiņu, kas arī veicina tiesībaizsardzību. Tomēr būtu jānodrošina šo divu instrumentu savietojamība, kas nav acīmredzams, ņemot vērā šādus faktorus:

Atkarībā no tā, kāds iznākums Padomē būs sarunām par šo pamatlēmumu, kas iespējams, balstīsies uz Vācijas priekšlikumu, varbūt būs nepieciešami papildu aizsargpasākumi pašreizējā priekšlikumā. Šis jautājums būs jānovērtē vēlāk, kad būs lielāka skaidrība par sarunu iznākumu par Padomes pamatlēmumu.

39.

EDAU uzsver, ka pašreizējais Padomes lēmums nebūtu jāpieņem, pirms Padome nav pieņēmusi datu aizsardzības sistēmu, nodrošinot piemērotu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar EDAU secinājumiem, ko tas izklāstījis divos atzinumos par Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam. (16)

40.

Šajā sakarā EDAU uzsver divus konkrētus elementus Komisijas priekšlikumā Padomes pamatlēmumam, kas ir īpaši piemēroti, lai veicinātu datu subjektiem sniegto aizsardzību gadījumos, kad Eiropols apstrādā to datus. Pirmkārt, priekšlikums paver iespēju datu apstrādes nošķirt atbilstīgi to pareizības un ticamības pakāpei. Datus, kas pamatojas uz viedokļiem, nošķir no datiem, kas pamatojas uz faktiem. Lai ievērotu datu kvalitātes principu, šāda skaidra “vieglo” un “smago” datu nošķiršana ir svarīga metode. Otrkārt, priekšlikumā ir paredzēts nošķirt datus pa personu kategorijām, ņemot vērā to iespējamo iesaisti noziedzīgā nodarījumā.

41.

Tas ved pie Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērojamības Eiropola darbībām. Pirmkārt, šī Regula (EK) Nr. 45/2001 ir piemērojama attiecībā uz Eiropola personālu, kā tiks aplūkots 47. punktā. Otrkārt — un tas ir šā atzinuma IV daļas temats — regulu piemēros datu apmaiņai starp Kopienas struktūrām, vismaz tiktāl, ciktāl šīs struktūras datus sūta Eiropolam. Būtiski Kopienas struktūru piemēri ir minēti priekšlikuma 22. panta 1. punktā.

42.

Ir paredzams, ka šīm struktūrām samērā bieži būs jāsūta Eiropolam personas dati. Tādējādi uz Kopienas iestādēm un struktūrām attieksies visas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās saistībās, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumību (regulas 5. pants), iepriekšēju pārbaudi (27. pants) un apspriešanos ar EDAU (28. pants). Tas rosina jautājumus par Regulas (EK) Nr. 45/2001 7., 8. un 9. panta piemērojamību. Arī uz Eiropolu, kas “nav Kopienas iestāde vai struktūra” un kam nepiemēro Direktīvu 95/46/EK, var attiekties 9. pants. Tādā gadījumā Eiropola sniegtās aizsardzības piemērotība būtu jānovērtē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 2. punktu tādā pašā veidā kā jebkurai citai starptautiskai organizācijai vai trešai valstij. Šāds risinājums radītu neskaidrību un turklāt tas nebūtu saskaņā ar priekšlikuma pamatideju — Eiropola statusu vairāk saskaņot ar iestādēm un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar EK Līgumu. Veiksmīgāks risinājums būtu uzskatīt Eiropolu par Kopienas struktūru tiktāl, ciktāl tas apstrādā datus, kas nāk no Kopienas struktūrām. EDAU ierosina pievienot 22. pantam šādu punktu: “Ja personas datus pārsūta Kopienas iestādes vai struktūras, Eiropolu uzskata par Kopienas struktūru Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta nozīmē”.

43.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš personas datu apmaiņai ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF). Pašlaik informācijas apmaiņa starp Eiropolu un OLAF notiek, balstoties uz administratīvu vienošanos starp šīm divām struktūrām. Šī vienošanās paredz stratēģiskas un tehniskas informācijas apmaiņu, taču tajā neietilpst personas datu apmaiņa.

44.

Padomes Lēmuma priekšlikumā ir ierosināta cita pieeja. Priekšlikuma 22. panta 3. punktā ir paredzēta tāda paša veida informācijas apmaiņa, tostarp personas datu apmaiņa, kāda tā ir starp OLAF un dalībvalstu iestādēm (17). Šī apmaiņa notiek vienīgi ar mērķi apkarot krāpšanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Gan OLAF, gan Komisija katrā gadījumā atsevišķi ņem vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības prasības. Attiecībā uz OLAF tas nozīmē, ka tam ir katrā ziņā jānodrošina Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētais aizsardzības līmenis.

45.

Turklāt priekšlikuma 48. pantā ir paredzēts, ka uz Eiropolu attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999 (18). OLAF ir pilnvarots veikt administratīvu izmeklēšanu Eiropolā un tādēļ tam ir tiesības nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma piekļūt jebkuriem datiem, kas ir Eiropola īpašumā (19). Pēc EDAU domām šā noteikuma darbības joma nav skaidra:

46.

Tomēr noteikumā nav paredzēts un tam arī nevajadzētu paredzēt tās izmeklēšanas darbības par nelikumībām ārpus Eiropola, attiecībā uz kurām Eiropola apstrādātie dati varētu sniegt papildu informāciju. Šajos gadījumos pietiktu ar 22. panta 3. punktā paredzētajiem noteikumiem par informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu. EDAU šajā sakarā ierosina precizēt priekšlikuma 48. panta darbības jomu.

47.

Uz Eiropola personālu attieksies Civildienesta noteikumi. Apstrādājot ar Eiropola personālu saistītus datus, būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 gan materiālie, gan pārraudzības noteikumi, lai ievērotu konsekvenci un nediskrimināciju. Priekšlikuma 12. apsvērumā ir minēta regulas piemērojamība personas datu apstrādei, jo īpaši attiecībā uz tiem personas datiem, kas saistīti ar Eiropola personālu. Pēc EDAU domām nepietiek ar šīs nostājas paskaidrošanu apsvērumos vien. Kopienas aktu apsvērumi nav saistoši un tajos neiekļauj normatīvus noteikumus (20). Lai pilnībā nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanu, pašā lēmuma tekstā — piemēram, 38. pantā — būtu jāiekļauj jauns punkts, minot, ka Regulu (EK) Nr. 45/2001 piemēro tādai personas datu apstrādei, kas saistīta ar Eiropola personālu.

48.

Priekšlikumā nav plānots būtiski mainīt Eiropola uzraudzības sistēmu, kurā galvenā nozīme ir apvienotai uzraudzības iestādei. Ierosinātajā tiesiskajā regulējumā uzraudzības iestāde tiks izveidota saskaņā ar priekšlikuma 33. pantu. Tomēr dažas izmaiņas Eiropola statusā un darbībā ierobežos EDAU iesaisti, neatkarīgi no tā pienākumiem saistībā ar Eiropola personālu. Šajā sakarā priekšlikuma 33. panta 6. punktā ir paredzēts, ka vienotajai uzraudzības iestādei ir jāsadarbojas ar EDAU, kā arī ar citām uzraudzības iestādēm. Šajā noteikumā ir atspoguļota Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. panta f) punkta ii) apakšpunktā noteiktā prasība EDAU sadarboties ar vienoto uzraudzības iestādi). EDAU pauž gandarījumu par šo noteikumu, kas ir vērtīgs instruments, lai nodrošinātu konsekventu pieeju datu uzraudzībai visā ES, neatkarīgi no pīlāra.

49.

Kā jau minēts iepriekš, priekšlikumā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas attiecībā uz uzraudzības sistēmu. Tomēr, ņemot vērā šā priekšlikuma plašo kontekstu, būtu nepieciešams pamatīgāk apdomāt Eiropola uzraudzības sistēmu nākotnē. Šajā sakarā var minēt divus jauninājumus. Pirmkārt, Regulas (EK) Nr. 1987/2006 (21) 44.-47. pantā ir paredzēta jauna SIS II uzraudzības struktūra. Otrkārt, prezidentvalsts Vācija saistībā ar Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ir paziņojusi, ka tā apsver jaunu Eiropas informācijas sistēmu uzraudzības sistēmu trešajā pīlārā, tostarp attiecībā uz Eiropolu.

50.

EDAU uzskata, ka šis atzinums nav piemērots dokuments, kurā pārrunāt būtiskas izmaiņas uzraudzības sistēmā. SIS II uzraudzības sistēma kā tīkla sistēma ir attiecināma tikai uz pirmo pīlāru, un tā nebūtu piemērota Eiropolam kā trešā pīlāra iestādei, kas ir saistīts ar ierobežotu Kopienas iestāžu, jo īpaši Komisijas un Tiesas kompetenci. Kaut arī trešajā pīlārā nebūs aizsargmehānismu, vienalga būs nepieciešama īpaša uzraudzības sistēma. Piemēram, 31. pantā ir aplūkotas fizisku personu iesniegtas pārsūdzības. Turklāt idejas par jaunu Eiropas informācijas sistēmu uzraudzības sistēmu, kā to paziņojusi prezidentvalsts Vācija, ir tikai agrīnā izstrādes posmā. Visbeidzot — pašreizējā sistēma darbojas ļoti labi.

51.

Tādēļ EDAU galvenokārt izteiksies par savu lomu saistībā ar personas datu apmaiņu starp Eiropolu un citām Eiropas Savienības mēroga struktūrām. Noteikumi saistībā ar šo apmaiņu ir būtisks jauns elements priekšlikumā. Priekšlikuma 22. panta 1. punktā ir minēts Frontex, Eiropas Centrālā banka, EMCDDA  (22) un OLAF. Visas šīs struktūras ir pakļautas EDAU uzraudzībai. Priekšlikuma 22. panta 2. punktā ir minēts, ka Eiropols var slēgt darba nolīgumus ar šīm struktūrām, kuros var būt iekļauta personas datu apmaiņa. OLAF gadījumā šāda apmaiņa var notikt pat bez darba nolīgumiem (22. panta 3. punkts). Šajā sakarā būtisks ir arī priekšlikuma 48. pants, kas aplūkots 45. un 46. punktā.

52.

Būtu jānodrošina, ka EDAU var īstenot savas pilnvaras, kas tam iešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, attiecībā uz Kopienas struktūru sniegto informāciju. Tas ir jo īpaši svarīgi tajos personas datu pārsūtīšanas gadījumos, kad Eiropols tiks uzskatīts par Kopienas struktūru Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta nozīmē, kā ierosināts iepriekš. Tas 33. pantā paredzēto ciešo sadarbību ar vienoto uzraudzības iestādi padara vēl svarīgāku.

53.

EDAU vēlas izteikt vēl divus ieteikumus saistībā ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz šiem datiem:

54.

Saskaņā ar minētajiem apsvērumiem EDAU būtu cieši jāsadarbojas ar apvienoto uzraudzības iestādi, vismaz tad, kad būs izstrādāta datu apmaiņas kārtība ar Kopienas struktūrām. Šī ir viena no galvenajām jomām, kurā savstarpējas saistības sadarboties dos efektīvu rezultātu.

55.

10. panta 3. punktā ir paredzēts Padomes lēmums, ar ko nosaka nosacījumus, ar kādiem var izveidot noteiktas sistēmas Eiropola personas datu apstrādei. EDAU ierosina iekļaut pienākumu pirms šāda lēmuma pieņemšanas apspriesties ar EDAU un vienoto uzraudzības iestādi.

56.

22. pantā ir aplūkotas Eiropola attiecības ar citām struktūrām un aģentūrām, kas ir saistītas ar Kopienu vai Savienību. Šajā pantā minētās sadarbības attiecības var īstenot ar darba nolīgumu palīdzību un tās var attiekties uz personas datu apmaiņu. Šā iemesla dēļ pirms 22. pantā minēto pasākumu pieņemšanas būtu jākonsultējas ar EDAU un vienoto uzraudzības iestādi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz tādu personas datu aizsardzību, ko ir apstrādājušas Kopienas iestādes un struktūras. EDAU iesaka attiecīgi grozīt priekšlikuma tekstu.

57.

25. panta 2. punktā ir paredzēts noteikt īstenošanas noteikumus apmaiņai ar citām struktūrām un aģentūrām, kas ir saistītas ar Kopienu vai Savienību. EDAU ierosina, ka pirms šādu noteikumu pieņemšanas būtu jākonsultējas ne tikai ar vienoto uzraudzības iestādi, bet arī ar EDAU saskaņā ar Kopienas tiesību aktos paredzēto praksi Kopienas struktūrām apspriesties ar EDAU atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 1. punktam.

58.

EDAU pauž gandarījumu par 27. pantu, kurā ir paredzēts noteikums par Datu aizsardzības inspektoru (DAI), kuram, cita starpā, neatkarīgi būs jānodrošina personas datu apstrādes noteikumu likumība un to ievērošana. Šie amatpienākumi Kopienas iestādēs un struktūrās ir veiksmīgi ieviesti ar Regulu Nr. (EK) 45/2001 Kopienas līmenī. Arī Eiropolā tiek veikti DAI amatpienākumi, tomēr pagaidām bez pienācīgas juridiskās bāzes.

59.

Lai DAI varētu veiksmīgi darboties, ir svarīgi, lai viņa neatkarība būtu stingri aizstāvēta ar likumu. Šajā sakarā Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantā ir vairāki noteikumi šā mērķa īstenošanai. DAI ir iecelts uz noteiktu laikposmu un viņu var atlaist tikai izteiktā ārkārtas situācijā. Viņam nodrošina nepieciešamo personālu un budžetu. Viņš nedrīkst saņemt nekādas norādes par savu pienākumu izpildi.

60.

Diemžēl šie noteikumi nav iekļauti pašreizējā priekšlikumā, izņemot noteikumus par norāžu saņemšanu. EDAU tādēļ stingri iesaka iekļaut noteikumos garantijas par DAI neatkarību, kā, piemēram, īpašus aizsargpasākumus DAI iecelšanai un atlaišanai un viņa neatkarību attiecībā pret valdi. Šie noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu DAI neatkarību. Turklāt šie noteikumi padarīs Eiropola DAI statusu saskaņotāku ar DAI statusu Kopienas iestādēs. Visbeidzot EDAU uzsver, ka priekšlikuma 27. panta 5. punkts, kurā Eiropola valde ir mudināta pieņemt īstenošanas noteikumus par dažiem DAI darbības aspektiem, pēc savas būtības nav piemērots kā garantija DAI neatkarībai. Jāatceras, ka neatkarība vispirms ir nepieciešama saistībā ar Eiropola vadību.

61.

Ir vēl viens iemesls, kādēļ noteikumi par DAI Padomes lēmumā būtu jāsaskaņo ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu. Šo regulu piemēro attiecībā uz Eiropola personāla (skat. 47. punktu) personas datiem, un tas nozīmē, ka šajā lietā šī regula attieksies uz Eiropola DAI. Jebkurā gadījumā DAI būtu jāieceļ saskaņā ar regulas prasībām.

62.

Turklāt EDAU iesaka arī Eiropolam piemērot iepriekšēju pārbaudi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantā attiecībā uz Kopienas struktūrām. Iepriekšējas pārbaudes sistēma ir izrādījies efektīvs instruments, un tam ir būtiska nozīme datu aizsardzībā Kopienas iestādēs un struktūrās.

63.

Visbeidzot Eiropola DAI būtu lietderīgi piedalīties jau esošajā DAI pirmā pīlāra tīklā, pat neatkarīgi no DAI darbībām attiecībā uz Eiropola personālu. Tas turklāt nodrošinātu līdzīgu pieeju datu aizsardzības jautājumiem, kāda ir Kopienas struktūrām, un pilnībā atbilstu priekšlikuma 16. apsvērumā formulētajam mērķim, proti, sadarbībai ar Eiropas struktūrām un aģentūrām, kas nodrošinātu pietiekamu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. EDAU iesaka priekšlikuma apsvērumiem pievienot vēl vienu teikumu, kurā būtu izklāstīts šīs kopējās pieejas mērķis.Teikums varētu būt šāds: “Savu pienākumu izpildē Datu aizsardzības inspektors sadarbosies ar Datu aizsardzības inspektoriem, kas ir nozīmēti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.”

64.

EDAU saprot, ka Eiropolam ir nepieciešama jauna un elastīgāka juridiskā bāze, taču īpašu uzmanību pievērš būtiskām izmaiņām, piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem un pieaugošajām Eiropola un Kopienas struktūru līdzībām.

65.

Attiecībā uz būtiskām izmaiņām EDAU ierosina:

66.

Pašreizējais Padomes lēmums nebūtu jāpieņem, pirms Padome nav pieņēmusi datu aizsardzības sistēmu, nodrošinot piemērotu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar EDAU secinājumiem, ko tas izklāstījis divos atzinumos par Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam. Dati, kas pamatojas uz viedokļiem, būtu jānošķir no datiem, kas pamatojas uz faktiem. Būtu jānošķir personu kategorijas, ņemot vērā to iespējamo iesaisti noziedzīgā nodarījumā.

67.

EDAU ierosina pievienot 22. pantam šādu punktu: “Ja personas datus pārsūta Kopienas iestādes vai struktūras, Eiropolu uzskata par Kopienas struktūru Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta nozīmē”.

68.

Priekšlikuma 48. pantā par izmeklēšanu, ko veic OLAF, nevajadzētu paredzēt tās izmeklēšanas darbības par nelikumībām ārpus Eiropola, attiecībā uz kurām Eiropola apstrādātie dati varētu sniegt papildu informāciju. EDAU ierosina precizēt priekšlikuma 48. panta darbības jomu.

69.

Lai pilnībā nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanu, lēmuma tekstā būtu jāiekļauj jauns punkts, minot, ka Regulu (EK) Nr. 45/2001 piemēro tādai personas datu apstrādei, kas saistīta ar Eiropola personālu.

70.

To divu noteikumu darbības jomā, kurā aplūkotas datu subjekta tiesības (30. panta 2. punkts un 32. panta 2. punkts) būtu jāiekļauj arī dati, ko nosūtījusi EDAU uzraudzīta Kopienas struktūra, lai nodrošinātu, ka Eiropols un šī Kopienas struktūra rīkojas saskaņoti.

71.

Priekšlikuma 10. panta 3. punktā, 22. pantā un 25. panta 2. punktā būtu jāiekļauj (precīzāki) noteikumi par konsultēšanos ar datu aizsardzības iestādēm.

72.

EDAU stingri iesaka iekļaut noteikumos garantijas par DAI neatkarību, kā, piemēram, īpašus aizsargpasākumus DAI iecelšanai un atlaišanai un viņa neatkarību attiecībā pret valdi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/22

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/24

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/31

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4889. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/31

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4885. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/32

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4836. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/32

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4822. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/33

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/34

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par produktu un ģeogrāfisko teritoriju, ko ietekmē minētajā lēmuma projektā nosauktais kartelis.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas faktu novērtējumam kas kvalificējami kā vienošanās un/vai saskaņota darbība Līguma 81 panta un EEZ līguma 53. panta izpratnē.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka minētais pārkāpums ir atsevišķs un ilgstošs pārkāpums, īpaši attiecībā uz laikposmu pēc 2001. gada marta-aprīļa pārbaudēm.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz lēmuma adresātiem, jo īpaši atsaucoties uz atbildības piedēvēšanu attiecīgo grupu mātes uzņēmumiem.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par iecietības režīmu piemērošanas lūgumu novērtējumu un iedalījumu.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt izbeigt tiesvedību pret FNAS.

7.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt šo atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/34

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas pamatapjomu.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas pamatapjoma palielināšanu atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ.

3.

Padomdevēja komiteja piekrit Komisijai par sodanaudas pamatapjoma samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas samazināšanu, pamatojoties uz Komisijas 1996. gada paziņojumu par sodanaudu.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas galīgajiem apjomiem.

6.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vestnesī.

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/35

1.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par produktu un ģeogrāfisko teritoriju, ko ietekmē minētajā lēmuma projektā nosauktais kartelis.

2.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas faktu novērtējumam, kas kvalificējami kā vienošanās un/vai saskaņota darbība Līguma 81. panta EEZ līguma 53. panta nozīmē.

3.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka minētais pārkāpums ir atsevišķs un ilgstošs pārkāpums, īpaši attiecībā uz laikposmu pēc 2001.gada marta/ aprīļa pārbaudēm.

4.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam par minētā lēmuma adresātiem, jo īpaši atsaucoties uz atbildības piedēvēšanu attiecīgo grupu mātesuzņēmumiem.

5.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijai par iecietības režīmu piemērošanas lūgumu novērtējumu un iedalījumu.

6.

EBTA valstu pārstāvji piekrīt izbeigt tiesvedību pret FNAS.

7.

EBTA valstu pārstāvji iesaka publicēt šo atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/36

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/38

—

tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, ko kandidāts izmantos maršruta apkalpošanā,

—

personāla skaits, kvalifikācija un izmantošana, kā arī vajadzības gadījumā pretendenta plānotā jaunu darbinieku pieņemšana darbā,

—

izmantojamo lidaparātu veidi un, ja vajadzīgs, to reģistrācijas numuri,

—

gaisa pārvadātāja ekspluatācijas licences kopija,

—

ja ekspluatācijas licenci izsniegusi cita Eiropas Savienības valsts, nevis Francija, pretendentam papildus jānorāda arī šādas ziņas:

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/42

—

tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, ko kandidāts izmantos maršruta apkalpošanā,

—

personāla skaits, kvalifikācija un piesaiste, kā arī vajadzības gadījumā kandidāta plānotā jaunu darbinieku pieņemšana,

—

izmantojamo lidaparātu veidi un, ja vajadzīgs, to reģistrācijas numuri,

—

gaisa pārvadātāja ekspluatācijas licences kopija,

—

ja ekspluatācijas licenci izsniegusi cita Eiropas Savienības valsts, nevis Francija, pretendentam papildus jāprecizē arī šādas ziņas:

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/45

1.

Komisija 2007. gada 19. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums The Goldman Sachs Group, Inc. (Goldman Sachs, ASV) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu LOMO Group (LOMO, Vācija), iegādājoties vērtspapīrus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4911 — GOLDMAN-SACHS/LOMO uz šādu adresi:

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/46

1.

Komisija 2007. gada 22. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums SAP AG (“SAP”, Vācija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Business Objects S.A. (“BO”, Francija/ASV), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4944 — SAP/Business Objects uz šādu adresi:

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/47

1.

Komisija 2007. gada 19. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), saskaņā ar kuru uzņēmums SC-Beteiligungsgesellschaft mbH (SCB, Vācija), ko kontrolē JP Morgan Chase & Co. (JPMorgan Chase, Amerikas Savienotās Valstis), minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Süd-Chemie AG (Süd-Chemie, Vācija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4899 — SCB/Süd-Chemie uz šādu adresi:

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/48

1)

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu (3), ko vada Komisija, paredz noteikumus attiecīgo pušu līdzdalībai šādas lietas izskatīšanā.

2)

Lietas izskatīšanā iesaistītās puses var būt gatavas atzīt savu līdzdalību kartelī, kas pārkāpj EK līguma 81. pantu, un savu atbildību par šādu līdzdalību, ja tās var saprātīgi jau iepriekš prognozēt, kādi būs Komisijas paredzētie atklājumi attiecībā uz to līdzdalību pārkāpumā un iespējamo naudassoda apjomu, un piekrist šiem atklājumiem. Komisijai ir jābūt iespējai attiecīgā gadījumā darīt zināmus šīm pusēm iebildumus, ko tā paredz celt pret tām, pamatojoties uz Komisijas lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, un naudassodus, kādus tām attiecīgi varētu piemērot. Šādai priekšlaicīgai iebildumu izpaušanai jārada iespēja attiecīgajām pusēm izteikt savu viedokli par iebildumiem, kurus Komisija plāno celt pret tām, un to iespējamo atbildību.

3)

Ja paziņojumā par iebildumiem Komisija atspoguļo pušu rakstisko izlīguma iesniegumu saturu un puses savās atbildēs apliecina, ka paziņojums par iebildumiem atbilst to rakstisko iesniegumu saturam, ir jāļauj Komisijai pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 14. pantu nekavējoties pāriet pie lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. un 23. pantu.

4)

Tādēļ ir jānosaka izlīguma procedūra, lai Komisija, vienojoties ar pusēm, varētu ātrāk izskatīt karteļu lietas.

5)

Pieredze rāda, ka sistemātiska paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālā varianta pieejamība sūdzības iesniedzējiem var negatīvi ietekmēt lietas izskatīšanā iesaistīto pušu vēlēšanos sadarboties ar Komisiju. Kamēr sūdzības iesniedzēji uzskatāmi par cieši saistītiem ar lietu un tie ir rakstiski jāinformē, un tiem ir jādod iespēja paust rakstiski savu viedokli par lietas raksturu un priekšmetu, Komisijai ir jānosaka veids, kādā šāda rakstiska informācija sniedzama katrā konkrētajā gadījumā.

6)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 773/2004,

1.

Regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija par lietas izskatīšanas ierosināšanu ar nolūku pieņemt lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļai var lemt jebkurā laikā, tomēr ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod minētās regulas 9. panta 1. punktā minēto provizorisko novērtējumu, paziņojumu par iebildumiem vai lūgumu pusēm izteikt savu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, vai dienu, kurā atbilstoši minētās regulas 27. panta 4. punktam tiek publiskots paziņojums, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.”

2.

Tās 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja Komisija izdod paziņojumu par iebildumiem, kas saistīti ar lietu, par kuru tā ir saņēmusi sūdzību, tā informē sūdzības iesniedzēju par lietas raksturu un priekšmetu un nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var rakstiski paust savu viedokli. Komisija var darīt pieejamu sūdzības iesniedzējam arī paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālā varianta kopiju.”

3.

Regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija informē attiecīgās puses par pret tām vērstajiem iebildumiem. Par paziņojumu par iebildumiem rakstiski paziņo katrai pusei, pret kuru celti iebildumi.”

4.

Regulā iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Izlīguma procedūra karteļu lietās

1.   Pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu Komisija var noteikt termiņu, kādā puses var rakstiski paziņot, ka tās ir gatavas piedalīties izlīguma apspriešanā, ņemot vērā iespējamo izlīguma iesniegumu iesniegšanu. Komisijai nav jāņem vērā turpmākas rakstiskas atbildes, kas saņemtas pēc minētā termiņa beigām.

Ja divas vai vairākas puses, kas pieder pie viena uzņēmuma, norāda, ka tās vēlas piedalīties izlīguma apspriešanā saskaņā ar pirmo daļu, minētās puses ieceļ kopīgu pārstāvi, kas ir pilnvarots to vārdā piedalīties izlīguma apspriešanā ar Komisiju.

2.   Komisija var informēt puses, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus, par šādiem jautājumiem:

Ja izlīguma apspriešanas gaitā tiek panākts, ka iepriekšminētā informācija tiek darīta zināma pusēm pēc to lūguma vai darīta tām pieejama citādā veidā, Komisija var noteikt termiņu, kādā puses var uzņemties saistības piemērot izlīguma procedūru, iesniedzot rakstiskus izlīguma iesniegumus, kas atspoguļo izlīguma apspriešanas rezultātus, un atzīstot savu līdzdalību EK līguma 81. panta pārkāpumā, kā arī savu atbildību par šo pārkāpumu. Komisijai nav jāņem vērā turpmāki rakstiski iesniegumi, kas saņemti pēc minētā termiņa beigām.

3.   Ja pusēm iesniegtajā paziņojumā par iebildumiem ir atspoguļots to izlīguma iesniegumu saturs, attiecīgās puses Komisijas noteiktajā termiņā savās rakstiskajās atbildēs uz paziņojumu par iebildumiem apliecina, ka tām adresētais paziņojums par iebildumiem atbilst to izlīguma iesniegumu saturam. Pēc tam Komisija, apspriedusies ar Padomdevēja komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 14. pantu, var nekavējoties pāriet pie lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 7. un 23. pantu.”

5.

Regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Pirms apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. panta 1. punktā minēto padomdevēju komiteju Komisija tām pusēm, kurām tā adresē paziņojumu par iebildumiem, dod iespēju tikt uzklausītām.”

6.

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu.

“1.   Komisija dod iespēju pusēm, kurām tā adresē paziņojumu par iebildumiem, izteikties noklausīšanās laikā, ja šīs puses to lūdz savos rakstiskajos iesniegumos.

2.   Taču, iesniedzot savus rakstiskos izlīguma iesniegumus, pusēm ir jāapliecina Komisijai, ka tās lūgs dot tām iespēju uzlabot argumentāciju noklausīšanās laikā tikai tad, ja paziņojumā par iebildumiem netiks atspoguļots to rakstisko izlīguma iesniegumu saturs.”

7.

Regulas 15. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1a.   Taču pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu Komisija attiecīgos gadījumos dara zināmus pierādījumus, uz kuru pamata paredzēts celt iebildumus pret pusēm, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus, lai tās varētu sagatavot minētos iesniegumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniedzot izlīguma iesniegumus, puses apliecina Komisijai, ka tās lūgs pieeju lietas materiāliem tikai pēc paziņojuma par iebildumiem saņemšanas, ja minētais paziņojums neatspoguļos to rakstisko izlīguma iesniegumu saturu.”

8.

Regulas 17. panta 1. punktu un 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Nosakot termiņus, kas paredzēti 3. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā, 10. panta 2. punktā, 10.a panta 1. punktā, 10.a panta 2. punktā, 10.a panta 3. punktā un 16. panta 3. punktā, Komisija ņem vērā gan laiku, kas vajadzīgs, lai sagatavotu attiecīgo iesniegumu, gan lietas steidzamību.

3.   Termiņi, kas minēti 3. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 10.a panta 1. punktā, 10.a panta 2. punktā un 16. panta 3. punktā, ir vismaz divas nedēļas. Termiņš, kas minēts 10.a panta 3. punktā, ir vismaz viena nedēļa.”

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/51

1.

Šajā paziņojumā ir noteikta shēma uzņēmumu sadarbības atbalstam, izskatot lietas par EK līguma 81. panta (1) piemērošanu karteļiem. Izlīguma procedūra, iespējams, ļaus Komisijai, izmantojot tos pašus resursus, izskatīt vairāk lietu, tādējādi veicinot sabiedrības ieinteresētību Komisijas spējā sodīt efektīvi un laicīgi, kas paaugstinātu arī vispārējo preventīvo ietekmi. Sadarbība, uz kuru attiecas šis paziņojums, atšķiras no brīvprātīgas pierādījumu sniegšanas Komisijas izmeklēšanas ierosināšanai vai virzībai uz priekšu, kas ir paredzēta Komisijas paziņojumā par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (2) (Paziņojums par iecietību). Ja sadarbība, ko piedāvā uzņēmums, atbilst abiem Komisijas paziņojumiem, atlīdzību var piešķirt atbilstoši šiem abiem paziņojumiem, to summējot (3).

2.

Ja puses, kas iesaistītas lietas izskatīšanā, ir gatavas atzīt savu dalību kartelī, kas pārkāpj EK līguma 81. pantu, un savu atbildību par šo pārkāpumu, tās šajā paziņojumā norādītajā veidā, izmantojot šeit paredzētās garantijas, var veicināt lietas izskatīšanu un atbilstoša lēmuma pieņemšanu saskaņā ar 2002. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (4), 7. pantu un 23. pantu. Kaut arī Komisija kā izmeklēšanas iestāde un EK līguma sargātāja, kurai piešķirtas tiesības pieņemt Kopienas Tiesu kontrolei pakļautus izpildāmus lēmumus, neiesaistās pārrunās par Kopienas tiesību pārkāpuma esību un tam piemērotāko sankciju, tā var piešķirt atlīdzību par šajā paziņojumā aprakstīto sadarbību.

3.

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (5), paredz galvenos praktiskos noteikumus attiecībā uz pretmonopola lietu izskatīšanas kārtību, tostarp arī izlīguma gadījumā piemērojamos jautājumos. Šajā sakarībā Regula (EK) Nr. 773/2004 piešķir Komisijai tiesības pašai lemt, vai izlīguma procedūra ir izmantojama attiecībā uz karteļiem, vienlaicīgi nodrošinot, ka pusēm nevar uzspiest izlīguma procedūru.

4.

Kopienas konkurences tiesību efektīva izpilde ir jāsavieno ar pušu aizstāvības tiesību pilnīgu ievērošanu, kas ir Kopienas tiesību pamatprincips, kuru jāievēro neatkarīgi no apstākļiem, jo īpaši pretmonopola procedūrā, kas var būt par pamatu soda piespriešanai. Tādējādi noteikumiem, kas paredz kārtību, kādā Komisijai jāizskata lietas par EK līguma 81. panta izpildi, ir jānodrošina, ka attiecīgajiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām tiek dota iespēja efektīvi paust savus uzskatus par Komisijas apkopoto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un būtiskumu (6) visa administratīvā procesa laikā.

5.

Komisija patur plašas tiesības pēc saviem ieskatiem izvērtēt, kādos gadījumos būtu lietderīgi izpētīt pušu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, kā arī pieņemt lēmumu par piedalīšanos šādā apspriešanā, apspriešanas pārtraukšanu vai galīgo izlīgumu. Šajā sakarībā nozīme var būt iespējai saprātīgā laikā periodā vienoties ar iesaistītajām pusēm par iespējamo pretenziju apjomu, ņemot vērā tādus faktorus kā iesaistīto pušu skaits, iepriekšparedzamie pretrunīgie viedokļi, nosakot atbildību, faktu apstrīdēšanas apjoms. Turklāt tiks apsvērta arī iespēja padarīt procesu efektīvāku, ņemot vērā izlīguma procedūras laikā kopumā panākto progresu. Iespējami arī citi apsvērumi, piemēram, precedenta radīšana. Komisija var iesaistīties izlīguma apspriešanā, pamatojoties tikai uz rakstisku iesaistīto pušu lūgumu.

6.

Kaut arī lietā iesaistītajām pusēm nav tiesību uz izlīgumu, ja Komisija uzskata, ka lietai vispār varētu piemērot izlīgumu, tā izpētīs visu lietā iesaistīto pušu ieinteresētību panākt izlīgumu.

7.

Lietā iesaistītās puses un to juridiskie pārstāvji nedrīkst atklāt nevienam citam uzņēmumam vai trešai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa pārrunu vai dokumentu saturu, kas tiem ir bijuši pieejami izlīguma sakarā, ja vien Komisija iepriekš nav devusi nepārprotamu piekrišanu. Jebkurš iepriekšminētā noteikuma pārkāpums var būt par pamatu Komisijas atteikumam ņemt vērā uzņēmuma lūgumu piemērot izlīguma procedūru un var tikt uzskatīts par atbildību pastiprinošu apstākli 28. punkta izpratnē Komisijas Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (7) (Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai).

8.

Ja Komisija ir iecerējusi pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu un/vai 23. pantu, vispirms ir nepieciešams identificēt un atzīt par lietā iesaistītajām pusēm tās juridiskās personas, kuras iespējams ir jāsoda par EK līguma 81. panta pārkāpumu.

9.

Tādēļ Komisija par Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā minēto lietas izskatīšanas uzsākšanu ar nolūku pieņemt iepriekšminēto lēmumu var lemt jebkurā laikā, tomēr ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod paziņojumu par iebildumiem pret iesaistītajām pusēm. Regulas (EK) Nr. 773/2004 2. panta 1. punktā ir precizēts, ka gadījumā, ja Komisija uzskata par piemērotu izpētīt pušu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, tā ierosinās lietas izskatīšanu ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod vai nu paziņojumu par iebildumiem, vai lūgumu pusēm izteikt rakstiski savu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

10.

Pēc tam, kad Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā minētā lietas izskatīšana ir ierosināta, tikai Komisija ir kompetenta piemērot izskatāmajai lietai EK līguma 81. pantu (8).

11.

Ja Komisija uzskata par piemērotu izpētīt pušu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 1. punktu un 17. panta 3. punktu noteiks termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām, kurā minētajā lietā iesaistītajām pusēm rakstiski jāpaziņo, vai tās ir gatavas piedalīties izlīguma apspriešanā, ņemot vērā iespējamo izlīguma iesnieguma iesniegšanu.

12.

Visām izskatāmajā lietā iesaistītajām pusēm, kas pārstāv vienu un to pašu uzņēmumu un paredz iespēju iesniegt izlīguma iesniegumu un lūgumu par piedalīšanos izlīguma apspriešanā, jebkurā laikā, bet ne vēlāk par iepriekš 11. punktā minētā termiņa beigām jāieceļ kopīgi pārstāvji, kas ir pilnībā pilnvaroti rīkoties to vārdā.

13.

Komisija var neņemt vērā pieteikumus par atbrīvošanu no sodanaudas vai sodanaudas samazinājumu, kas paredzēti saskaņā ar Pazinojumu par iecietību, pamatojoties uz to, ka tie iesniegti pēc iepriekš 11. punktā minētā termiņa beigām.

14.

Ja kāda no lietā iesaistītajām pusēm lūdz izlīguma apspriešanu un tā atbilst iepriekš 11. un 12. punktā minētajiem nosacījumiem, Komisija var pieņemt lēmumu veikt izlīguma procedūru divpusējas saziņas veidā starp Komisijas Konkurences ĢD un izlīguma kandidātiem.

15.

Komisija patur tiesības lemt pēc saviem ieskatiem visas procedūras laikā par divpusējās izlīguma apspriešanas ar katru uzņēmumu piemērotību un gaitu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 (9) 10.a panta 2. punktu tas attiecas arī uz divpusējās izlīguma apspriešanas kārtības un secības noteikšanu, ņemot vērā izlīguma procedūras laikā kopumā panākto progresu, kā arī uz termiņa noteikšanu informācijas atklāšanai, ieskaitot informācijas par Komisijas lietā esošajiem pierādījumiem, kas izmantoti plānoto iebildumu un iespējamo naudassodu noteikšanai (10). Informāciju atklās savlaicīgi izlīguma apspriešanas progresa gaitā.

16.

Šāda agrīna informācijas atklāšana izlīguma apspriešanas sakarā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktu un 15. panta 1.a punktu ļaus pusēm iegūt informāciju par galvenajiem faktoriem, kas procesā līdz šim ņemti vērā, piemēram, par faktiem, uz kuriem Komisija atsaucas, par šo faktu klasifikāciju, iespējamā karteļa nopietnumu vai ilgumu, atbildības noteikšanu, iespējamā naudassoda apmēra aprēķinu (11), kā arī par pierādījumiem, ar kuriem pamatoti iespējamie iebildumi (12). Tas dos pusēm iespēju efektīvi novērtēt savus viedokļus attiecībā uz iebildumiem, kas pret tām izteikti, un ļaus tām pieņemt apzinātu lēmumu piedalīties vai nepiedalīties izlīgumā.

17.

Kad izlīguma apspriešanā sasniegts progress un panākta vienota izpratne par iespējamo iebildumu apjomu un iespējamā naudassoda, ko Komisija gatavojas piespriest, apmēra aprēķinu, Komisija var noteikt uzņēmumam pēdējo termiņu, kas nav mazāks par XXX darba dienām, galīga rakstiska izlīguma iesnieguma iesniegšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktu un 17. panta 3. punktu. Termiņu var pagarināt pēc pamatota lūguma. Pirms šā termiņa noteikšanas puses būs tiesīgas pēc to pieprasījuma saņemt informāciju, kas norādīta 16. punktā. Pēc pamatota puses pieprasījuma Komisijas dienesti sniegs piekļuvi arī jebkuram lietā konkrētajā brīdī iekļautam pieejamam dokumentam, kas nesatur neizpaužamu informāciju, ja tie uzskatīs, ka šāda rīcība ir attaisnojama, lai dotu pusei iespēju noskaidrot savu pozīciju attiecībā uz jebkuru citu jautājumu saistībā ar karteli, ar noteikumu, ka tas neietekmē iepriekš 5. punktā minētos procesa efektivitātes uzlabojumus (13).

18.

Par jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar procesa taisnīgumu, puses izlīguma procedūras laikā jebkurā brīdī var griezties pie uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšanas amatpersonas pienākums ir nodrošināt, ka, izskatot konkurences lietas, tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.

19.

Ja lietā iesaistītās puses neiesniedz izlīguma iesniegumu, Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūra attiecībā uz tām notiks nevis saskaņā ar izlīguma procedūras regulējumu, bet gan saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 2. punkta, 12. panta 1. punkta un 15. panta 1. punkta vispārīgajiem noteikumiem.

20.

Pusēm, kuras izvēlējušās izlīguma procedūru, jāiesniedz oficiāls pieprasījums noslēgt izlīgumu rakstiska izlīguma iesnieguma veidā. Rakstiskajā izlīguma iesniegumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktā, norāda:

21.

Izlīguma sakarā pušu iesniegtie apliecinājumi un apstiprinājumi pauž pušu apņemšanos sadarboties lietas paātrinātā izskatīšanā, piemērojot izlīguma procedūru. Tomēr šie apliecinājumi un apstiprinājumi ir atkarīgi no tā, vai Komisija atbalstīs to izlīguma pieprasījumu, ieskaitot sagaidāmā maksimālā naudassoda apmēru.

22.

Tādējādi puses savus iesniegtos rakstiskos izlīguma pieprasījumus nevar vienpusēji atsaukt, ja Komisija izpilda izlīguma pieprasījumu, apstiprinot, rakstiskos izlīguma iesniegumus vispirms paziņojumā par iebildumiem un visbeidzot galīgajā lēmumā (sk. šajā sakarībā turpmāk 27. un 29. punktu). Izlīguma iesniegumus var uzskatīt par apstiprinātiem ar paziņojumu par iebildumiem, ja tas atspoguļo iesniegumu saturu attiecībā uz karteļa aprakstu, uzņēmu dalību tajā un tā juridisko kvalifikāciju. Rakstiskos izlīguma iesniegumus var uzskatīt par apstiprinātiem ar galīgo lēmumu, ja tajā noteiktais naudassods nepārsniedz izlīguma iesniegumos norādīto maksimālo apmēru.

23.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 1. punktu paziņojumu par iebildumiem rakstiski dara zināmu katrai pusei, pret kuru celti iebildumi, kas ir obligāts sagatavošanās pasākums pirms galīgā lēmuma pieņemšanas (15). Tāpēc Komisija paziņojumu par iebildumiem izdos arī izlīguma procedūras ietvaros (16).

24.

Attiecībā uz pušu tiesībām efektīvi realizēt savas tiesības uz aizstāvību Komisijai ir jāuzklausa pušu viedokļi par iebildumiem, kas celti pret tām, un par pierādījumiem, kas tos pamato, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, un Komisijai tie ir jāņem vērā, atbilstošos gadījumos grozot savu sākotnējo nostāju (17). Komisijai ir jābūt spējīgai ne tikai pieņemt vai noraidīt pušu argumentus, kas izteikti administratīvā procesa laikā, bet arī spējīgai analizēt pušu attiecīgos apgalvojumus, lai atteiktos no iebildumiem, kas izrādījušies nepamatoti, vai papildinātu un pārvērtētu savus argumentus gan no faktiskā, gan juridiskā viedokļa to iebildumu pamatojumam, kurus Komisija turpina uzturēt spēkā (18).

25.

Iesniedzot oficiālu izlīguma pieprasījumu rakstiska izlīguma iesnieguma veidā, pirms ir darīts zināms paziņojums par iebildumiem, attiecīgās puses dod Komisijai iespēju efektīvi ņemt vērā to viedokļus (19) jau paziņojuma par iebildumiem sagatavošanas laikā, nevis tikai pirms apspriešanās ar Padomdevēju komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos (turpmāk tekstā — Padomdevēja komiteja) vai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas (20). Tādējādi paziņojums par iebildumiem, kas darīts zināms pusēm, atbilstošos gadījumos var atspoguļot izlīguma iesniegumu saturu, un iespējamo naudassodu var pārskatīt, samazinot to, ņemot vērā iesniegumu (21).

26.

Ja paziņojums par iebildumiem atspoguļo pušu iesniegto izlīguma iesniegumu saturu, attiecīgās puses termiņā, ko Komisija nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 3. punktu un 17. panta 3. punktu un kas nevar būt mazāks par vienu nedēļu, sniedz atbildi uz to, vienkārši apstiprinot (nepārprotamā veidā), ka paziņojums par iebildumiem atbilst izlīguma iesniegumu saturam un ka tās ir gatavas turpināt izlīguma procedūru. Ja šāda atbilde netiek saņemta, Komisija var neņemt vērā uzņēmuma pieprasījumu turpināt izlīguma procedūru.

27.

Komisijai ir tiesības pieņemt paziņojumu par iebildumiem, kas neatspoguļo pušu izlīguma iesniegumu saturu. Šādā gadījumā ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 2. punkta, 12. panta 1. punkta un 15. panta 1. punkta noteikumi. Apliecinājumi, ko puses sniegušas izlīguma iesniegumā, ir uzskatāmi par atsauktiem un tos nevar izmantot ne pret vienu no lietā iesaistītajām pusēm. Tādējādi izlīguma iesniegumi attiecīgajām pusēm vairs nav saistoši un būtu jānosaka termiņš aizstāvības sagatavošanai no jauna, ieskaitot iespēju pieprasīt mutisku noklausīšanos un piekļuvi lietas materiāliem, ja puses to vēlas.

28.

Pēc tam, kad ir saņemtas pušu atbildes uz paziņojumu par iebildumiem, kas apstiprina gatavību izlīgt, Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 773/2004 var turpināt procesu bez citiem procedurāliem pasākumiem un pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. pantam pieņemt galīgo lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un/vai 23. pantu. Jo īpaši tas nozīmē to, ka pēc pušu izlīguma iesniegumu atspoguļošanas paziņojumā par iebildumiem, puses vairs nevar pieprasīt mutisku noklausīšanos vai piekļuvi lietas materiāliem (22) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 12. panta 2. punktu (23) un 15. panta 1.a punktu (24).

29.

Komisijai ir likumīgas tiesības pieņemt galīgo nostāju, kas atšķiras no tās sākotnējā viedokļa, kas izteikts pušu rakstisko izlīguma iesniegumu saturu atspoguļojošā paziņojumā par iebildumiem, vai nu ņemot vērā Padomdevējas komitejas izteiktos argumentus vai citu iemeslu dēļ, ievērojot, ka Komisijas kolēģija šajā sakarībā ir pilnīgi neatkarīga (25). Tomēr, ja Komisija vēlas šādi rīkoties, tā informēs puses par savu nolūku un izdos tām jaunu paziņojumu par iebildumiem, lai saskaņā ar procesa vispārīgajiem noteikumiem ļautu tām aizstāvēties (26). Tādējādi ir jāsecina, ka pusēm šādā gadījumā ir jāpiešķir tiesības piekļūt lietas materiāliem, pieprasīt mutisku noklausīšanos un atbildēt uz paziņojumu par iebildumiem. Apliecinājumi, ko puses sniegušas izlīguma iesniegumā, ir uzskatāmi par atsauktiem un tos nevar izmantot ne pret vienu no lietā iesaistītajām pusēm.

30.

Naudassoda galīgo apmēru konkrētajā lietā nosaka lēmumā, ar ko konstatē pārkāpumu un piespriež sodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un 23. pantu.

31.

Saskaņā ar Komisijas praksi to, ka uzņēmums saskaņā ar šo paziņojumu administratīvās procedūras laikā ir sadarbojies ar Komisiju, norāda lēmumā, lai paskaidrotu naudassoda apmēra iemeslus.

32.

Ja Komisija nolems piešķirt lietas dalībniekam atlīdzību par piedalīšanos izlīgumā saskaņā ar šo paziņojumu, tā samazinās naudassoda apmēru par XX % pēc tam, kad būs piemērota 10 % augstākā pieļaujamā robeža saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (27), turklāt visi īpašie naudas soda palielinājumi preventīviem mērķiem (28) attiecībā uz šo lietā iesaistīto pusi nepārsniegs reizinājumu ar divi.

33.

Gadījumos, kad izlīgums panākts ar iecietības pieteikuma iesniedzējiem, naudas sodu samazinās par iecietības atlīdzības un izlīguma atlīdzības summu.

34.

Šis paziņojums ir piemērojams visām lietām, kuras laikā, kad šo paziņojumu publicē Oficiālajā Vēstnesī, Komisija jau izskata vai kuru izskatīšanu Komisija sāks pēc publikācijas.

35.

Komisija uzskata, ka šā paziņojuma sakarā saņemto dokumentu vai paziņojumu izpaušana jebkurā laikā, pat pēc šī lēmuma pieņemšanas, kaitēs atsevišķām publiskām vai privātām interesēm, piemēram, pārbaužu un izmeklēšanas mērķu aizsardzībai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (29) 4. panta nozīmē.

36.

Komisijas galīgos lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003, var pārsūdzēt saskaņā ar EK līguma 230. pantu. Turklāt saskaņā ar EK līguma 229. pantu un Regulas (EK) Nr. 1/2003 31. pantu Eiropas Kopienu Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus un soda naudas, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Padomes Regulas 23. pantu.

—

“Pirms apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. panta 1. punktā minēto padomdevēju komiteju Komisija tām pusēm, kurām tā adresē iebildumus, dod iespēju tikt uzklausītām.” (Regulas (EK) Nr. 773/2004 11. panta 1. punkts).

—

“Pirms lēmumu pieņemšanas, kas paredzēta 7., 8., 23. pantā un 24. panta 2. punktā, Komisija uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, uz kurām attiecas Komisijas vadītie tiesas procesi, sniedz iespēju izteikties par jautājumiem, par kuriem Komisija izteikusi iebildumus. Komisija savu lēmumu balsta vienīgi uz iebildumiem, kurus attiecīgajām pusēm bija iespēja komentēt. Sūdzību iesniedzējus cieši iesaista tiesas procesos.” (Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts).

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/58

Nosaukums

Apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals

Izcelsmes apliecinājums

Ražošanas metode

Saikne

Marķējums

Valsts prasības