ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 255

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

50. sējums
2007. gada 27. oktobris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

2007/C 255/01

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums attiecībā uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Darba programmu labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai

1

2007/C 255/02

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropols) — COM(2006) 817 galīgā redakcija

13

 

II   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Komisija

2007/C 255/03

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

22

2007/C 255/04

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

24

2007/C 255/05

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4889 — Barclays Industrial Investments/Gemeaz/ Scapa) ( 1 )

31

2007/C 255/06

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4885 — Ineos/Nova/JV) ( 1 )

31

2007/C 255/07

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4836 — CVC/Univar) ( 1 )

32

2007/C 255/08

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4822 — Advent International/Takko Holding) ( 1 )

32

 

IV   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

 

Komisija

2007/C 255/09

Euro maiņas kurss

33

2007/C 255/10

Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 415. sanaksmē 2006. gada 11. septembrī par lēmuma projektu saistībā ar lietu COMP/C.38.121 — Fitingi

34

2007/C 255/11

Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 416. sanāksmē 2006. gada 18. septembrī par lēmuma projektu saistībā ar lietu COMP/F/C.38.121 — Fitingi

34

2007/C 255/12

EBTA valstu pārstāvju viedoklis par lēmuma projektu saistībā ar lietu COMP/C.38.121 — Fitingi (2006. gada 11. septembra sanāksme ES padomdevējas komitejas konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos)

35

2007/C 255/13

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums par tiesvedību lietā COMP/38.121 — Fitingi (saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

36

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Komisija

2007/C 255/14

F-Castres: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumi — Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana maršrutā Castres (Mazamet)–Parīze (Orlī) — Paziņojums par atklātu konkursu, ko Francija izsludinājusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības

38

2007/C 255/15

F-Castres: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumi — Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana maršrutos Castres (Mazamet)–Liona (Sent-Ekziperī) un Rodez (Marcillac)–Liona (Sent-Ekziperī) — Paziņojums par atklātu konkursu, ko Francija izsludinājusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības

42

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Komisija

2007/C 255/16

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4911 — Goldman Sachs/LOMO) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

45

2007/C 255/17

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4944 — SAP/Business Objects) ( 1 )

46

2007/C 255/18

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4899 — SCB/Süd-Chemie) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

47

2007/C 255/19

Priekšlikums Komisijas Regulai(EK) NR. …/.... [...], ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 773/2004 attiecībā uz izlīguma procedūras kārtību karteļu lietās ( 1 )

48

2007/C 255/20

Projekts Komisijas paziņojums […] par izlīguma noslēgšanas kārtību lietās par lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu un 23. pantu attiecībā uz karteļiem ( 1 )

51

 

CITI AKTI

 

Komisija

2007/C 255/21

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

58

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/1


Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums attiecībā uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Darba programmu labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai

(2007/C 255/01)

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 286. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2) un jo īpaši tās 41. pantu,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

1.

Komisija 2007. gada 7. martā nosūtīja EDAU Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Darba programmas labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai gaitu (3). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. pantu EDAU sniedz atzinumu.

2.

Paziņojumā atkārtoti uzsvērta Direktīvas 95/46/EK (4) nozīme, aprakstot to kā personas datu aizsardzības pamatu, kā arī trijās nodaļās iztirzāta direktīva un tās īstenošana: attiecībā uz pagātni, pašreizējo stāvokli un nākotni. Paziņojuma galvenais secinājums ir, ka direktīvu nevajadzētu grozīt. Direktīvas īstenošana būtu papildus jāuzlabo, izmantojot citus politikas instrumentus, kuru lielākā daļā nebūtu juridiski saistoša.

3.

Šis EDAU atzinums izstrādāts saskaņā ar Paziņojuma struktūru. Jo īpaši būtiski ir tas, ka EDAU ir vienisprātis ar Komisijas galveno secinājumu par to, ka direktīva nebūtu jāgroza.

4.

Tomēr šī EDAU nostāja balstīta arī uz pragmatiskiem apsvērumiem. EDAU secinājumu pamatā ir šādi apsvērumi:

īstermiņā spēkus būtu vislabāk izmantot, uzlabojot direktīvas īstenošanu. Kā norādīts Paziņojumā, joprojām būtiski var uzlabot īstenošanas gaitu,

šķiet, ka ilgtermiņā Direktīvas grozījumi būs nenovēršami, tomēr saglabājot pamatprincipus,

jau tagad skaidri būtu jāparedz pārskatīšanas datums, lai sagatavotu priekšlikumus, kas ļautu veikt šādus grozījumus. Šāds datums būtu nepārprotams pamudinājums jau tagad sākt pārdomāt nākotnē veicamos grozījumus.

5.

Šie apsvērumi ir būtiski, jo jāatceras, ka Direktīvu piemēro dinamiskā vidē. Pirmkārt, mainās Eiropas Savienība: brīva informācijas plūsma starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ir kļuvusi būtiskāka un kļūs vēl nozīmīgāka. Otrkārt, mainās sabiedrība. Attīstās informācijas sabiedrība un tai piemīt arvien vairāk uzraudzības sabiedrības īpašību (5). Tāpēc aizvien pieaug vajadzība efektīvi aizsargāt personas datus, lai pilnīgi apmierinoši risinātu šo jauno situāciju.

II.   ATZINUMA PERSPEKTĪVAS

6.

Šajā Paziņojuma novērtējumā EDAU jo īpaši risinās šādas perspektīvas, kas attiecas uz minētajām izmaiņām:

uzlabot pašas direktīvas īstenošanu: kā padarīt datu aizsardzību efektīvāku? Lai veiktu uzlabojumus, ir vajadzīgi dažādi politikas instrumenti — no labākas saziņas ar sabiedrību līdz stingrākai datu aizsardzības likuma izpildei,

tehnoloģiju attīstības ietekme: jauniem tehnoloģiskiem sasniegumiem, piemēram sasniegumiem datu kopīgā lietošanā, RFID sistēmām, biometrijai un identitātes pārvaldības sistēmām, ir skaidri redzama ietekme uz prasībām saistībā ar efektīvu datu aizsardzības tiesisko regulējumu. Tāpat arī vajadzība efektīvi aizsargāt indivīda personas datus var radīt šo jauno tehnoloģiju lietošanas ierobežojumus. Tādējādi ietekme ir divpusēja: tehnoloģija ietekmē tiesību aktus un tiesību akti ietekmē tehnoloģiju,

pasaules mēroga privātās dzīves neaizskaramības un jurisdikcijas jautājumi, risinot jautājumus saistībā ar Eiropas savienības ārējām robežām. Tā kā uz Kopienas likumdevēju jurisdikciju attiecas tikai Eiropas Savienības teritorija, ārējās robežas saistībā ar datu plūsmu kļūst nebūtiskākas. Tautsaimniecība arvien vairāk ir atkarīga no pasaules mēroga tīkliem. Uzņēmumi, kas atrodas Eiropas Savienībā, arvien vairāk veic ārpakalpojumus, tostarp datu apstrādi bieži veic trešās valstīs. Turklāt nesenie notikumi, piemēram, ar SWIFT un pasažieru datu reģistru (PDR) apstiprina, ka citas jurisdikcijas izrāda interesi par “datiem, kuru izcelsme ir ES”. Kopumā vietai, kur fiziski notiek datu apstrāde, ir mazāk būtiska,

datu aizsardzība un tiesību aizsardzība: sekas nesenajiem draudiem sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar terorismu, ir tādas, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir (prasības nodrošināt) vairāk iespēju ievākt, uzglabāt personas datus un veikt to apmaiņu. Kā rāda aktuāli piemēri, vairākos gadījumos aktīvi iesaistītas privātas puses. Robežlīnija ar ES Līguma trešo pīlāru (kuram direktīvu nepiemēro) no vienas puses kļūst nozīmīgāka, no otras puses tā kļūst neskaidrāka. Pastāv pat risks, ka noteiktos gadījumos personas datus neaizsargās ne pirmā, ne trešā pīlāra instrumenti (“likumu nepilnība”),

sekas datu aizsardzības un tiesībaizsardzības jomā, ko atstās Reformu līguma stāšanās spēkā, kas pašlaik paredzēta 2009. gadā.

III.   PAGĀTNE UN PAŠREIZĒJAIS STĀVOKLIS

7.

Pirmajā 2003. gada 15. maija ziņojumā par Datu aizsardzības direktīvu bija ietverta Darba programma labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai, kurā bija saraksts ar 10 ierosmēm, ko paredzēts veikt 2003. un 2004. gadā. Paziņojumā aprakstīts, kā katra no šīm darbībām ir īstenota.

8.

Pamatojoties uz atbilstīgi darba programmai veikto darba analīzi, Paziņojumā pozitīvi novērtēti uzlabojumi, kas sasniegti, īstenojot direktīvu. Komisijas novērtējumā, kas rezumēts paziņojuma 2. nodaļas nosaukumā (“esošā situācija”), kopumā ir minēts, ka: īstenošana ir uzlabojusies, lai gan dažās dalībvalstīs īstenošana vēl nav pienācīgi pabeigta; joprojām pastāv dažas atšķirības, tomēr tās ietilpst direktīvā paredzētajās pielaides robežās un jebkurā gadījumā iekšējam tirgum tās nesagādā vērā ņemamas problēmas. Direktīvā sniegtie juridiskie risinājumi būtībā ir bijuši piemēroti, lai nodrošinātu pamattiesības uz datu aizsardzību, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar tehnoloģiju attīstību un prasībām, kas izriet no sabiedrības interesēm.

9.

EDAU kopumā pievienojas šī pozitīvā novērtējuma galvenajiem punktiem. EDAU jo īpaši atzīst lielo darbu, kas paveikts pārrobežu datu plūsmu jomā: pietiekamas aizsardzības atzinumi par trešām valstīm, jaunas līguma standartklauzulas, saistošu uzņēmuma noteikumu pieņemšana, vienotāka direktīvas 26. panta 1. punkta interpretācija un direktīvas 26. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu uzlabošana palīdz sekmēt starptautisku personas datu nosūtīšanu. Tomēr Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra (6) ir parādījusi, ka šajā ārkārtīgi nozīmīgajā jomā vēl joprojām jāveic darbs, lai risinātu jautājumus, kas rodas attīstoties gan tehnoloģijām, gan tiesībaizsardzības jomai.

10.

Paziņojumā arī parādīts, ka ieviešana un izpratnes uzlabošana ir svarīgākie jautājumi, lai sekmētu labāku Direktīvas īstenošanu, un ka šīs jomas varētu turpināt izmantot. Turklāt veiksmīgi precedenti birokrātijas šķēršļu un uzņēmumu izmaksu samazināšanai ir apmainīšanās ar paraugprakses piemēriem un paziņojumu un informācijas jomas noteikumu saskaņošana.

11.

Arī līdzšinējās pieredzes analīze apstiprina, ka uzlabojumus nevar gūt, neiesaistot dažādas ieinteresētās puses. Vairumā gadījumu Komisija galvenās iesaistītās puses ir datu aizsardzības iestādes un dalībvalstis. Tomēr privātu pušu nozīme arvien vairāk palielinās, jo īpaši saistībā ar pašregulācija veicināšanu un Eiropas rīcības kodeksiem, vai saistībā ar tādu tehnoloģiju izstrādi, ar ko aizsargā privātās dzīves neaizskaramību.

IV.   NĀKOTNE

A.   Secinājums: pašlaik neveikt izmaiņas direktīvā

12.

Ir vairāki iemesli, lai atbalstītu Komisijas secinājumu par to, ka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, īstermiņā nebūtu jāparedz priekšlikumi Direktīvas grozīšanai.

13.

Komisija pamatā sniedz divus iemeslus saistībā ar šo secinājumu. Pirmkārt, Direktīvas potenciāls nav pilnībā izmantots. Joprojām var veikt ievērojamus uzlabojumus, īstenojot Direktīvu dalībvalstu jurisdikcijās. Otrkārt, secinājumā minēts, ka, lai gan Direktīvā pieļauta dalībvalstu brīva rīcība pielaides robežās, tomēr trūkst pierādījumu, ka novirzes šajās pielaides robežās radītu vērā ņemamas problēmas iekšējā tirgū.

14.

Pamatojoties uz šiem diviem iemesliem, Komisija sniedz šādu secinājumu formulē šādi. Tā izskaidro, kas ar direktīvu būtu jāpanāk, turklāt uzsvars likts uz to, lai nodrošinātu uzticēšanos, un papildus tam izklāsta, ka ar direktīvu nosaka standartu, tā ir neitrāla tehnoloģiskā ziņā un tajā joprojām var rast pamatotas un pienācīgas atbildes (7).

15.

EDAU atzinīgi vērtē secinājuma formulējumu, taču uzskata, ka šo secinājumu varētu vēl pastiprināt, pamatojot to ar šādiem diviem aspektiem:

pirmkārt, Direktīvas būtību,

otrkārt, Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes politiku.

Direktīvas būtība

16.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā ir atzītas fizisku personu pamattiesības attiecībā uz to personas datiem un šīs pamattiesības inter alia ir noteiktas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra 108. Konvencijā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizēto apstrādi. Būtībā Direktīvas pamatā ir struktūra, kurā ietverti galvenie šo pamattiesību elementi, sniedzot būtību un pastiprinot Konvencijā ietvertās tiesības un brīvības (8).

17.

Pamattiesības paredzētas, lai demokrātiskā sabiedrībā jebkuros apstākļos aizsargātu pilsoņus. Šādu pamattiesību galvenie elementi nebūtu viegli maināmi atkarībā no notikumiem sabiedrībā vai valdību politiskās izvēles. Piemēram, teroristu organizāciju radīti draudi sabiedrībai konkrētos gadījumos var izraisīt noteiktas sekas, jo var būt vajadzīga būtiskāka iejaukšanās personu pamattiesībās, taču šādi gadījumi nekad nedrīkstētu ietekmēt tiesību būtiskākos elementus vai atņemt šīs tiesības, vai pārmērīgi ierobežot fiziskas personas tās izmantot.

18.

Direktīvas otrā būtiskā iezīme ir tāda, ka tā paredz iekšējā tirgū veicināt brīvu informācijas plūsmu. Arī šo otro mērķi var uzskatīt par fundamentālu, jo arvien vairāk turpina attīstīties iekšējais tirgus bez iekšējām robežām. Valstu likumu būtisku noteikumu saskaņošana ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu šā iekšējā tirgus izveidi un darbību. Tas palīdz veicināt dalībvalstu savstarpēju ticību valstu tiesību sistēmām. Arī šo iemeslu dēļ grozījumi būtu pienācīgi jāizskata. Grozījumi varētu ietekmēt savstarpējo uzticēšanos.

19.

Trešā Direktīvas iezīme ir tāda, ka Direktīva jāuzskata par vispārēju sistēmu, kas kalpotu par pamatu konkrētu tiesību aktu izstrādei. Šajos konkrētos tiesību aktos ietverti vispārējās sistēmas īstenošanas pasākumi, ka arī konkrētas sistēmas, kas paredzētas konkrētām nozarēm. Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, 2002/58/EK (9), ir šāda konkrēta sistēma. Kur vien iespējams, izmaiņām sabiedrībā būtu jārada izmaiņas konkrētu tiesību sistēmu īstenošanas pasākumos, nevis vispārējās sistēmās, kuras ir šo konkrēto tiesību sistēmu pamatā.

Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes politika

20.

Saskaņā ar EDAU viedokli secinājums par to, ka pašlaik Direktīvu nevajadzētu grozīt, izriet no labas pārvaldes un tiesību aktu izstrādes politikas vispārējiem principiem. Tiesību aktu priekšlikumi neatkarīgi no tā, vai tajos paredzētas jaunas Kopienas darbības jomas vai arī paredzēti grozījumi esošajos tiesību aktos, būtu jāiesniedz tikai gadījumos, kad pietiekami ievērota vajadzība un proporcionalitāte. Tiesību aktu priekšlikumus nekad nevajadzētu iesniegt, ja to pašu rezultātu var sasniegt ar citiem, ne tik spēcīgiem līdzekļiem.

21.

Pašreizējos apstākļos nav ne vajadzības, ne proporcionalitātes attiecībā uz Direktīvas grozīšanu. EDAU atgādina, ka Direktīva saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nodrošina vispārēju datu aizsardzības sistēmu. Tai no vienas puses attiecībā uz personas datu apstrādi jānodrošina indivīdu tiesību un brīvību aizsardzība, jo īpaši privātās dzīves aizsardzība, un no otras puses iekšējā tirgū jānodrošina brīva datu plūsma.

22.

Šāda vispārēja sistēma nebūtu jāmaina, pirms dalībvalstis to nav pilnībā īstenojušas, ja vien nav skaidru norāžu par to, ka direktīvas mērķus pašreizējā sistēmā nevar sasniegt. EDAU uzskata, ka Komisija pašreizējos apstākļos ir atbilstīgi pamatojusi, ka direktīvas potenciāls nav pilnībā izmantots (skatīt šī atzinuma III nodaļu). Tāpat nav pierādījumu, ka direktīvas mērķus nevar sasniegt, izmantojot pašreizējo sistēmu.

B.   Ilgākā laikposmā izmaiņas šķiet nenovēršamas

23.

Arī turpmāk jānodrošina, ka datu aizsardzības principi sniegs efektīvu aizsardzību fiziskām personām, paturot prātā Direktīvas darbības dinamisko vidi (skatīt šā atzinuma 5. punktu) un šā atzinuma 6. punktā minētās perspektīvas: uzlabot direktīvas īstenošanu, tehnoloģiju attīstības ietekme, pasaules mēroga privātās dzīves neaizskaramības un jurisdikcijas jautājumi, datu aizsardzība un tiesību aizsardzība, kā arī Reformu līgums. Vajadzība pilnībā ievērot datu aizsardzības principus rada standartus turpmākām izmaiņām Direktīvā. EDAU vēlreiz atgādina, ka ilgtermiņā grozījumi Direktīvā, šķiet, ir nenovēršami.

24.

Attiecībā uz jebkādu turpmāku pasākumu saturu EDAU jau šajā stadijā vēlētos norādīt uz dažiem elementiem, kas viņaprāt būtu būtiski jebkurā turpmākā Eiropas Savienības datu aizsardzības sistēmā. Daži minētie elementi ir šādi:

nav vajadzīgi jauni principi, bet ir skaidra vajadzība pēc citiem administratīviem pasākumiem, kas no vienas puses būtu efektīvi un piemēroti datorizētai sabiedrībai un no otras puses mazinātu administratīvās izmaksas,

datu aizsardzības likuma plašā darbības joma nebūtu jāmaina. To vajadzētu piemērot visai personas datu izmantošanai un tā nebūtu jāpiemēro tikai diskrētai informācijai vai kā savādāk jāattiecina tikai uz noteiktām interesēm vai īpašiem apdraudējumiem. Proti, EDAU noraida de minimis pieeju attiecībā uz datu aizsardzības darbības jomu. Tas ļauj nodrošināt, ka datu subjekti savas tiesības varēs izmantot jebkurā situācijā,

datu aizsardzības likumam būtu jāturpina aptvert visdažādākās situācijas, taču vienlaikus tam jābūt tādam, ka ļauj konkrētos gadījumos pieņemt līdzsvarotu nostāju, ņemot vērā citas pamatotas (sabiedriskas vai privātas) intereses, kā arī vajadzību samazināt pārmērīgu birokrātiju. Šai sistēmai būtu arī jāsniedz iespēja datu aizsardzības iestādēm izvirzīt prioritātes un galveno uzmanību pievērst jomām vai lietām, kas ir īpaši svarīgas vai rada īpašu apdraudējumu,

sistēmu vajadzētu pilnībā piemērot personas datu izmantošanai tiesībaizsardzības nolūkos, lai gan var būt vajadzīgi piemēroti papildu pasākumi, lai šajā jomā risinātu konkrētas problēmas,

pēc iespējas būtu jāizveido piemēroti pasākumi saistībā ar datu plūsmu uz trešām valstīm, pamatojoties uz vispārējiem datu aizsardzības standartiem.

25.

Paziņojumā saistībā ar jauno tehnoloģiju radītām izmaiņām minēta pašreiz notiekošā Direktīvas 2002/58/EK pārskatīšana un iespējamā vajadzība izstrādāt konkrētākus noteikumus, lai risinātu datu aizsardzības jautājumus, ko rada jaunās tehnoloģijas, piemēram, internets vai RFID  (10). EDAU pauž gandarījumu par šo pārskatu un turpmākām darbībām, lai gan saskaņā ar EDAU tām nebūtu jābūt saistītām tikai ar tehnoloģiju attīstību, bet būtu pilnībā jāņem vērā dinamiskā vide un ilgtermiņā jāiesaista arī Direktīva 95/46/EK. Turklāt šajā sakarā būtu jāveic vairāk mērķtiecīgu darbību. Diemžēl paziņojumā saistībā ar to ir vairāki neatbildēti jautājumi:

nav sniegts grafiks, lai īstenotu dažādās darbības, kas minētas paziņojuma 3. nodaļā,

nav noteikts termiņš nākamajam ziņojumam par Direktīvas piemērošanu. Direktīvas 33. pantā paredzēts, ka Komisijai “regulāri” jāsniedz ziņojums, bet nav noteikts, cik bieži tas ir jādara,

nav darba uzdevumu: Paziņojums nedod iespēju izvērtēt paredzēto darbību īstenošanu. Tajā vienkārši sniegta atsauce uz 2003. gadā iesniegto Darba programmu,

nav norāžu par ilgtermiņā veicamajām darbībām.

EDAU ierosina, lai Komisija konkretizētu šos elementus.

V.   IESPĒJAS ATTIECĪBĀ UZ TURPMĀKIEM GROZĪJUMIEM

A.   Pilnīga īstenošana

26.

Pirms veikt jebkādus turpmākus grozījumus Direktīvā, vispirms tā pilnībā jāīsteno. Pilnīgas īstenošanas pamatā ir atbilstība Direktīvas juridiskajām prasībām. Paziņojumā minēts (11), ka dažām dalībvalstīm nav izdevies tiesību aktos integrēt būtiskus Direktīvas noteikumus un punktus un šajā sakarā jo īpaši uzsver noteikumus par uzraudzības iestāžu neatkarību. Komisijas uzdevums ir uzraudzīt ievērošanu un, ja tā to uzskata par piemērotu — izmantot pilnvaras saskaņā ar EKL 226. pantu.

27.

Paziņojumā paredzēts skaidrojošs paziņojums par dažiem noteikumiem, jo īpaši par noteikumiem, kas var izraisīt oficiālu pārkāpuma procedūru saskaņā ar EKL 226. pantu.

28.

Turklāt Direktīvā sniegti citi mehānismi, lai uzlabotu īstenošanu. Šim iemeslam jo īpaši paredzēti 29. panta darba grupas darba uzdevumi, kas uzskaitīti Direktīvas 30. pantā. Tie paredzēti, lai sekmētu Direktīvas īstenošanu dalībvalstīs augstā un saskaņotā datu aizsardzības līmenī, pārsniedzot to, kas vajadzīgs, lai izpildītu Direktīvas prasības. Veicot darbu, darba grupa gadu gaitā ir izstrādājusi daudz atzinumu un citu dokumentu.

29.

EDAU uzskata, ka, lai pilnībā īstenotu Direktīvu, jāiekļauj šādi divi elementi:

būtu jānodrošina, ka dalībvalstis saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem pilnībā ievēro pienākumus. Tas nozīmē, ka Direktīvas noteikumi būtu jātransponē valsts tiesību aktos, kā arī praksē būtu jāsasniedz Direktīvā paredzētie rezultāti,

būtu pilnībā jāizmanto citi, juridiski nesaistoši instrumenti, kas varētu būt noderīgi, lai panāktu augstu un saskaņotu datu aizsardzības līmeni.

EDAU uzsver, ka dažādo tiesisko seku un ar to saistītās attiecīgās atbildības dēļ abi elementi būtu skaidri jānošķir. Pašreizējā pieredze nosaka, ka Komisijai būtu jāuzņemas pilna atbildība par pirmo elementu, savukārt darba grupai būtu jābūt galvenajai iesaistītajai pusei attiecībā uz otro elementu.

30.

Vēl viena, precīzāk veicama nošķiršana ir saistīta ar pieejamajiem līdzekļiem, lai panāktu labāku Direktīvas īstenošanu. Minētie līdzekļi ir šādi:

īstenošanas pasākumi. Šie pasākumi, ko Komisija pieņēmusi, izmantojot komitoloģijas procedūru, ir paredzēti IV nodaļā par personas datu pārsūtīšanu uz trešām valstīm (skatīt 25. panta 6. punktu un 26. panta 3. punktu),

nozaru tiesību akti.

pārkāpumu procedūras saskaņā ar EKL 226. pantu,

skaidrojoši paziņojumi. Šādos paziņojumos galveno vērību varētu pievērst noteikumiem, kas var būt par pamatu pārkāpumu procedūrai un/vai pārsvarā paredzēti, lai tos praksē lietotu kā pamatnostādnes datu aizsardzībai (skatīt arī 57.-62. punktu) (12),

citi paziņojumi. Par piemēru var minēt Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par privātuma aizsardzības tehnoloģijām (Privacy Enhancing Technologies),

paraugprakšu sekmēšana. Šo līdzekli var izmantot daudzās jomās, piemēram, pārvaldes vienkāršošanā, revīzijās, izpildē un sankcijās utt. (skatīt arī 63.-67. punktu).

31.

EDAU ierosina Komisijai, lai tā skaidri nosaka, kā tā izmantos šos dažādos līdzekļus, izstrādājot politiku, kā pamatā ir pašreizējais paziņojums. Komisijai šajā sakarā būtu arī skaidri jānošķir sava un darba grupas atbildība. Izņemot šo apstākli, ir skaidri saprotams, ka laba Komisijas un darba grupas sadarbība vienmēr ir priekšnosacījums panākumu gūšanai.

B.   Tehnoloģiju attīstības ietekme

32.

Apsvērums ir tāds, ka Direktīvas noteikumi attiecībā uz tehnoloģiju ir formulēti neitrāli. Paziņojumā uzsvars uz tehnoloģisku neitralitāti tiek saistīts ar vairākiem tehnoloģiskiem sasniegumiem, piemēram, internetu, piekļuvi pakalpojumiem, kurus piedāvā trešās valstīs, RFID, kā arī attēla un skaņas datu apvienošanu ar automātisku pazīšanu. Tajā izšķirtas divu veidu darbības. Pirmkārt, īpaši norādījumi par datu aizsardzības principu lietošanu mainīgā tehnoloģijas vidē, uzsverot darba grupas un interneta darba grupas būtisko nozīmi (13). Otrkārt, pati Komisija varētu ierosināt tiesību aktus, kas attiecas uz konkrētām nozarēm.

33.

EDAU pauž gandarījumu par šo pieeju, kas ir būtisks pirmais pasākums. Tomēr ilgtermiņā varētu būt vajadzīgi citi pamatīgāki pasākumi. Šo Paziņojumu varētu izmantot par šādas ilgtermiņa pieejas sākumu. EDAU ierosina, reaģējot uz šo Paziņojumu, kā turpmāku pasākumu sākt parunas par šo pieeju. Kā iespējamos šādas pieejas elementus varētu minēt turpmāk izklāstītos punktus.

34.

Pirmkārt, tehnoloģiju attīstības ietekme ir divējāda. No vienas puses, jaunu tehnoloģiju attīstības dēļ var rasties vajadzība grozīt datu aizsardzības tiesisko regulējumu. No otras puses, kā vēl nopietnākas sekas var minēt vajadzību pēc efektīvas indivīdu personas datu aizsardzības, kas attiecībā uz dažu tehnoloģiju lietojumu var prasīt jaunus ierobežojumus vai pienācīgus aizsardzības pasākumus. Tomēr jaunās tehnoloģijas var arī efektīvi izmantot un uz tām paļauties, lai vairotu privātās dzīves neaizskaramību.

35.

Otrkārt, var būt vajadzīgi konkrēti ierobežojumi, ja jaunās tehnoloģijas izmanto valdības iestādes, veicot tām paredzētos uzdevumus. Labs piemērs ir diskusijas par sadarbspēju un piekļuvi, kas saistībā ar Hāgas programmas īstenošanu norisinās brīvības, drošības un tiesiskuma jomā (14).

36.

Treškārt, ir tendence plašāk izmantot biometrijas datus, piemēram, DNS materiālu. Konkrētas problēmas saistībā ar tādu personas datu izmantošanu, kas iegūti no šāda materiāla, var radīt sekas attiecībā uz datu aizsardzības tiesību aktiem.

37.

Ceturtkārt, jāatzīst, ka pati sabiedrība mainās un tā arvien vairāk pārņem uzraudzības sabiedrības iezīmes (15). Par šo tendenci būtu vajadzīgas pamatīgas pārrunas. Pārrunu galvenie jautājumi būtu, vai šāda notikumu gaita ir nenovēršama, vai Eiropas likumdevēju uzdevums ir iejaukties šajos notikumos un noteikt tiem ierobežojumus, vai un kā Eiropas likumdevēji varētu paredzēt efektīvus pasākumus utt.

C.   Pasaules mēroga privātās dzīves neaizskaramības un jurisdikcijas jautājumi

38.

Paziņojumā ierobežotā apmērā analizēti pasaules mēroga privātās dzīves neaizskaramības un jurisdikcijas jautājumi. Vienīgais nolūks šajā sakarā ir, ka Komisija turpinās pārraudzīt un sekmēt starptautiskus forumus, lai nodrošinātu saskaņu starp dalībvalstu saistībām un to pienākumiem saskaņā ar Direktīvu. Bez tam paziņojumā uzskaitītas vairākas darbības, kas veiktas, lai vienkāršotu starptautiskās datu pārsūtīšanas prasības (skatīt šā atzinuma III nodaļu).

39.

EDAU pauž nožēlu, ka šai perspektīvai paziņojumā nav piešķirta būtiskāka nozīme.

40.

Pašlaik Direktīvas IV nodaļā (25. un 26. pantā) papildus vispārējiem noteikumiem par datu aizsardzību noteikts īpašs režīms datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm. Gadu gaitā šis īpašais režīms izstrādāts, lai radītu pietiekamu līdzsvaru starp tādu indivīdu aizsardzību, kuru personas datus pārsūta trešām valstīm, un inter alia starptautiskās tirdzniecības prasībām un pasaules mēroga telekomunikāciju tīklu esamību. Komisija un darba grupa (16), kā arī, piemēram, Starptautiskās tirdzniecības palāta, ir pielikušas daudz pūļu, lai šī sistēma darbotos, izstrādājot pietiekamas aizsardzības atzinumus, līgumu standartklauzulas, saistošus uzņēmumu iekšējos noteikumus utt.

41.

Attiecībā uz iespēju sistēmu piemērot internetā jo īpaši būtisks ir Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Lindqvist lietā (17). Tiesa norādījusi uz internetā pieejamās informācijas vispārēju pieejamību un tāpēc nolēmusi, ka pati datu ielāde interneta vietnē, pat ja šie dati ir pieejami cilvēkiem trešās valstīs, kuriem ir vajadzīgie tehniskie līdzekļi, lai šiem datiem piekļūtu, netiek kvalificēta kā datu pārsūtīšana uz trešo valsti.

42.

Šī sistēma, kas ir loģiskas un vajadzīgas Eiropas Savienības teritoriālo ierobežojumu sekas, Eiropas datu subjektiem nesniegs pilnīgu aizsardzību vienotā datorizētā sabiedrībā, kurā fiziskas robežas zaudē nozīmi (skatīt piemērus, kas minēti šā atzinuma 6. punktā): informācija internetā ir vispārēji pieejami, taču tāda nav Eiropas likumdevēju jurisdikcija.

43.

Būs problemātiski rast praktiskus risinājumus, kas ļautu līdzsvarot vajadzību aizsargāt Eiropas datu subjektus un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu teritoriālās robežas. Komentāros attiecībā uz Komisijas paziņojumu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensijas stratēģiju, EDAU jau ir mudinājis Komisiju aktīvi starptautiskā mērogā sekmēt personas datu aizsardzību, atbalstot divpusēju un daudzpusēju sadarbību ar trešām valstīm, kā arī sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām (18).

44.

Šādi praktiski risinājumi, piemēram, ir:

turpmāka pasaules mēroga datu aizsardzības sistēmas izstrāde. Par pamatu varētu izmantot vairākus tādus vispārpieņemtus standartus kā ESAO datu aizsardzības pamatnostādnes (1980) un ANO pamatnostādnes.

turpināt izstrādāt īpašu režīmu datu pārsūtīšanai trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas IV nodaļā (25. un 26. pantā),

starptautiski nolīgumi par jurisdikciju vai līdzīgi nolīgumi ar trešām valstīm,

tādu mehānismu izstrāde, kas sekmē noteikumu ievērošanu pasaules mērogā, piemēram, izmantojot saistošus uzņēmumu iekšējos noteikumus, neatkarīgi no tā, kur tie apstrādā personas datus.

45.

Neviens no šiem risinājumiem nav jauns. Tomēr ir jābūt redzējumam par to, kā efektīvi izmantot šīs metodes un kā nodrošināt, lai datu aizsardzības standarti, kas Eiropas Savienībā ir noteikti par pamattiesībām, būtu efektīvi arī globālā datorizētā sabiedrībā. EDAU aicina Komisiju kopā ar būtiskākajiem iesaistītajiem dalībniekiem sākt izstrādāt šādu redzējumu.

D.   Tiesību aizsardzība

46.

Paziņojumā daudz uzmanības veltīts prasībām, kas noteiktas sabiedrības interešu labā, jo īpaši drošības apsvērumu dēļ. Tajā izskaidrots Direktīvas 3. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas sniegtā šā noteikuma interpretācija PDR spriedumā (19), kā arī Direktīvas 13. pants, kas inter alia saistīts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Paziņojumā arī uzsvērts, ka Komisija savos centienos rast līdzsvaru starp pasākumiem, ar ko garantē drošību, un neapstrīdamām pamattiesībām pārliecinās, ka personas dati ir pienācīgi aizsargāti saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 8. pantu. Šis apsvērums attiecas arī uz transatlantisko dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

47.

Saskaņā ar EDAU ir būtiski, lai Komisija šādā skaidrā veidā atkārtoti uzsvērtu Eiropas Savienības pienākumus saskaņā ar LES 6. pantu ievērot pamattiesības, kas paredzētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK). Šis paziņojums ir vēl būtiskāks pašlaik, jo Eiropadome ir nolēmusi, ka saskaņā ar Reformu līgumu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai būtu jābūt juridiski saistošai. Hartas 8. pantā noteiktas ikviena indivīda tiesības uz šā indivīda personas datu aizsardzību.

48.

Ir vispār zināms, ka tiesībaizsardzības iestāžu prasības arvien vairāk izmantot personas datus, lai apkarotu noziedzību, nemaz nerunājot par terorisma apkarošanu, var mazināt pilsoņu aizsardzības līmeni, padarot to pat zemāku, nekā tas garantēts ECK un/vai Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108 (20). Šīs bažas bija galvenais elements EDAU 2007. gada 27. aprīlī izdotajā trešajā atzinumā par priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.

49.

Šajā sakarā ir būtiski, lai Direktīvā noteikto aizsardzības standartu uzskatītu par pamatu pilsoņa aizsardzībai, arī attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu prasībām. ECK un Konvencijā Nr. 108 paredzēts obligāts aizsardzības līmenis, taču tajā nav sniegti vajadzīgie precizējumi. Vēl bija vajadzīgi papildu pasākumi, lai pilsoņiem sniegtu atbilstīgu aizsardzību. Šī vajadzība bija viens no galvenajiem apstākļiem, lai 1995. gadā pieņemtu Direktīvu (21).

50.

Tāpat ļoti būtiski ir šo aizsardzības standartu efektīvi nodrošinātu visās situācijās, kad tiesību aizsardzības nolūkā apstrādā personas datus. Lai gan šajā Paziņojumā nav izskatīta datu apstrāde trešā pīlārā, tajā pamatoti izskatīta situācija, kad datus, ko ievāc (un apstrādā) komerciāliem mērķiem, izmanto tiesību aizsardzības nolūkā. Tā ir situācija, kas kļūst arvien pierastāka, jo policijas darbs arvien vairāk ir atkarīgs no informācijas, kura ir trešām pusēm. Direktīvu 2006/24/EK (22) var uzskatīt par šīs tendences vislabāko piemēru: šajā direktīvā nosaka par pienākumu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem tiesībaizsardzības nolūkā (ilgāk) uzglabāt datus, ko tie ievākuši (un uzglabājuši) komerciālos nolūkos. Saskaņā ar EDAU būtu pilnībā jānodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas darbības jomu ievāktos un apstrādātos personas datus pienācīgi aizsargā arī tad, ja tos izmanto sabiedrības interesēs, jo īpaši ja tos izmanto drošības aizsardzības nolūkos vai saistībā ar terorisma apkarošanu. Tomēr dažos gadījumos pēdējie minētie iemesli neietilpst Direktīvas darbības jomā.

51.

Šie novērojumi ļauj sniegt Komisijai šādus ierosinājumus:

turpmāk vajadzētu apsvērt tiesībaizsardzības darbībās iesaistītu privātuzņēmumu ietekmi uz datu aizsardzību, lai nodrošinātu, ka Direktīvas 95/46/EK principi ir pilnībā piemērojami šajās situācijās un ka nekādas nepilnības neietekmē pilsoņu pamattiesības attiecībā uz datu aizsardzību. Būtu jo īpaši jānodrošina, ka personas datus, ko ievāc saistībā ar šās Direktīvas darbības jomu, pienācīgi un konsekventi aizsargā arī tad, kad tos tālāk apstrādā sabiedrības interesēs neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst vai neietilpst šās Direktīvas darbības jomā,

šajos apsvērumos jebkurā gadījumā būtu jāņem vērā pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkumi jomās, kur nav skaidri nošķirts pirmais un trešais pīlārs un kur varētu pat rasties situācijas, kurās vispār nav piemērota pamatojuma tiesību aktam, ar ko nodrošinātu datu aizsardzību (23),

direktīvas 13. pants, kurā paredzēti atbrīvojumi un ierobežojumi attiecībā uz datu aizsardzības principiem, ja tas inter alia ir vajadzīgs sabiedrības interesēs, būtu jāizstrādā tā, lai saglabātu šā panta effet utile kā būtisku mijiedarbības punktu un garantiju tam, ka personas datus ievāc saskaņā ar Direktīvas darbības jomu atbilstīgi EKT spriedumam Österreichischer Rundfunk lietā (24) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai,

būtu jāizskata iespēja ierosināt tiesību aktus, kuros paredzētu saskaņot nosacījumus un aizsardzības līdzekļus, lai izmantotu 13. pantā minētos atbrīvojumus.

E.   Iespējamā situācija saskaņā ar Reformu līgumu

52.

Komisija Paziņojumā pievēršas arī jautājumam par Konstitucionālā līguma milzīgo ietekmi uz datu aizsardzības jomu. Šim pašreiz par Reformu līgumu dēvētajam Līgumam būs izšķirīga nozīme šajā jomā. Līgums izbeigs pīlāru struktūru, tiks izskaidroti noteikumi par datu aizsardzību (kas pašlaik ir EKL 286. pants), un par juridiski saistošu tiesību aktu kļūs Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kuras 8. pantā ir noteikums par datu aizsardzību.

53.

Starpvaldību konferences pilnvarās datu aizsardzībai pievērsta īpaša uzmanība. Trīs lietas minētas 19. punkta f) apakšpunktā. Pirmkārt, vispārēji noteikumi par datu aizsardzību neskars konkrētus noteikumus, kurus pieņems KĀDP sadaļā (pašreizējais otrais pīlārs); otrkārt, pieņems deklarāciju par datu aizsardzību jomās, uz kurām attiecas policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (pašreizējais trešais pīlārs), un treškārt par dažu dalībvalstu nostāju pieņems konkrētus ierakstus attiecīgos protokolos (šis elements galvenokārt saistīts ar Apvienotās Karalistes īpašo nostāju attiecībā uz policijas un tiesas iestāžu sadarbību krimināllietās).

54.

Tieši otrais elements (deklarācija) būs tā, kas jāprecizē Starpvaldību konferencē. Pamatīgi jāizskata sekas, ko radīs pīlāru struktūras izbeigšana un iespējama Direktīvas piemērošana attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai nodrošinātu Direktīvā ietverto datu aizsardzības principu visplašāko iespējamo piemērošanu. Šajā atzinumā minēto jautājumu neiztirzās sīkāk. Iesniedzot vēstuli Starpvaldību konferences prezidentvalstij (25), EDAU ir sniedzis ierosinājumus attiecībā uz deklarāciju.

VI.   LABĀKAS ĪSTENOŠANAS INSTRUMENTI

A.   Vispārēji

55.

Paziņojumā minēti vairāki līdzekļi un darbības, ko varētu izmantot, lai turpmāk labāk īstenotu Direktīvu. EDAU vēlas par tiem sniegt komentārus, taču minot arī citus papildu instrumentus, kas Paziņojumā nav minēti.

B.   Nozaru tiesību akti

56.

Dažos gadījumos varētu būt vajadzība izstrādāt konkrētus ES līmeņa tiesību aktus. Nozaru tiesību aktu izstrāde jo īpaši var izrādīties vajadzīga, lai pielāgotu direktīvas principus apstākļiem, ko izraisījušas dažas tehnoloģijas, kā tas jau darīts saistībā ar direktīvām par privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē. Īpašu tiesību aktu izstrāde būtu rūpīgi jāapsver tādās jomās kā RFID tehnoloģiju izmantošanā.

C.   Pārkāpuma procedūras

57.

Visietekmīgākais Paziņojumā minētais instruments ir pārkāpuma procedūras. Paziņojumā noteikta viena konkrēta joma, kas rada daudz problēmu, proti, datu aizsardzības iestāžu un to pilnvaru neatkarība, un Paziņojumā vienīgi vispārēji aprakstītas citas problemātiskas jomas. EDAU piekrīt viedoklim, ka pārkāpuma procedūras ir būtisks un nenovēršams instruments, ja dalībvalstis nenodrošina pilnīgu Direktīvas īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā, ka pagājuši gandrīz deviņi gadi kopš Direktīvas īstenošanas termiņa beigām un ka jau noticis strukturētais dialogs, kas paredzēts Darba programmā. Tomēr šobrīd Eiropas Kopienu Tiesā nav iesniegts neviens Direktīvas 95/46 pārkāpšanas gadījums.

58.

Komisijas kā Līgumu uzraudzītāja nozīmi noteikti var uzlabot salīdzinoša analīze attiecībā uz visiem gadījumiem, kuros ir aizdomas par nepareizu vai nepilnīgu Direktīvas pārņemšanu (26), kā arī skaidrojošs paziņojums. Tomēr šo instrumentu izstrādei, kas varētu aizņemt daudz laika un pūļu, nebūtu jākavē pārkāpumu procedūras jomās, kurās Komisija jau skaidri apzinājusi, ka Direktīvas noteikumi ir pārņemti nepareizi.

59.

Tādēļ EDAU mudina Komisiju sekmēt labāku Direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras. Šajā sakarā EDAU Eiropas Kopienu Tiesā izmantos savas iejaukšanās pilnvaras, lai vajadzības gadījumā iejauktos attiecībā uz pārkāpuma procedūrām, kas saistītas ar Direktīvas 95/46 īstenošanu vai ar citiem personas datu aizsardzības jomas tiesību aktiem.

D.   Skaidrojošs paziņojums

60.

Paziņojumā minēts arī skaidrojošs paziņojums par dažiem Direktīvas noteikumiem, kurā Komisija izskaidros tās izpratni par Direktīvas noteikumiem, kuru īstenošana var radīt problēmas un tādējādi var tikt sāktas pārkāpumu procedūras. EDAU atzinīgi vērtē, ka šajā sakarā Komisija ņems vērā darba grupas veikto Direktīvas noteikumu skaidrošanas darbu. Izstrādājot šādu skaidrojošu paziņojumu, ir patiešām svarīgi pienācīgi ņemt vērā darba grupas veikumu un pienācīgi apspriesties ar to, lai tās pieredzi varētu izmantot, piemērojot direktīvu valstu līmenī.

61.

EDAU turklāt apstiprina, ka viņš var sniegt Komisijai konsultācijas visos jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību. Tas attiecas arī uz tādiem instrumentiem kā Komisijas paziņojumi, kas gan nav juridiski saistoši, tomēr ir paredzēti, lai personas datu aizsardzības jomā definētu Komisijas politiku. Lai saistībā ar paziņojumiem EDAU būtu efektīvs padomdevējs, konsultācijām ar EDAU būtu jānotiek pirms skaidrojošā paziņojuma pieņemšanas (27). Konsultācijas gan ar 29. panta darba grupu, gan EDAU vairos šā paziņojuma vērtību, tomēr saglabājot Komisijas neatkarību attiecībā uz patstāvīgu lēmumu par formālu pārkāpuma procedūru sākšanu saistībā ar Direktīvas īstenošanu.

62.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka paziņojumā pievērsīsies tikai dažiem pantiem, tādējādi ļaujot vērst uzmanību uz jomām, kuras rada visvairāk problēmu. Šajā sakarā EDAU vērš Komisijas uzmanību uz šādiem jautājumiem, kuriem skaidrojošajā paziņojumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība:

personas datu jēdziens (28),

datu apstrādātāja nozīmes noteikšana,

piemērojamo tiesību aktu noteikšana,

mērķa ierobežojuma princips un nepiemērota izmantošana,

juridisks pamatojums datu apstrādei, jo īpaši attiecībā uz skaidru piekrišanu un interešu savienošanu.

E.   Citi, juridiski nesaistoši instrumenti

63.

Ar citiem, juridiski nesasaistošiem instrumentiem būtu aktīvi jāpalīdz sekmēt atbilstību datu aizsardzības principiem, jo īpaši vidēs, kur plaši lieto jaunās tehnoloģijas. Šiem pasākumiem būtu jābalstās uz koncepciju “sistēmā integrēta privātās dzīves aizsardzība” (“privacy by design”), nodrošinot, ka jauno tehnoloģiju sistēmas attīsta un izstrādā, ņemot pienācīgi vērā datu aizsardzības principus. Būtiskam elementam vidē, kurā strauji attīstās vispārēji pieejama skaitļošanas tehnika, būtu jābūt tādu tehnoloģijas ražojumu sekmēšanai, kuru izstrādē ievēroti privātās dzīves neaizskaramības noteikumi.

64.

Ar to ir cieši saistīta vajadzība paplašināt iesaistīto dalībnieku loku, ieviešot datu aizsardzības likumu. No vienas puses EDAU stingri atbalsta datu aizsardzības iestāžu būtisko nozīmi direktīvas principu īstenošanā, šīm iestādēm pilnībā izmantojot to pilnvaras, kā arī iespēju veikt koordināciju 29. panta darba grupā. Efektīva Direktīvas īstenošana ir arī viens no “Londonas iniciatīvas” mērķiem.

65.

No otras puses EDAU uzsver, ka, izmantojot pašregulāciju un kompetenci, būtu vēlams sekmēt datu aizsardzības principu privātu īstenošanu. Rūpniecība būtu jāmudina īstenot datu aizsardzības principus un sacensties tādu ražojumu un pakalpojumu izstrādē, kuros ņemti vērā privātās dzīves neaizskaramības noteikumi, lai tādējādi paplašinātu to vietu tirgū, labāk attaisnojot tādu patērētāju cerības, kuriem rūp privātās dzīves neaizskaramības jautājumi. Šajā sakarā labs piemērs ir datu aizsardzības zīmogi, ko varētu pievienot ražojumiem un pakalpojumiem, kuriem veikta sertificēšanas procedūra (29).

66.

EDAU vēlētos arī vērst Komisijas uzmanību uz citiem līdzekļiem, kas varētu izrādīties noderīgi labākai Direktīvas īstenošanai, lai gan tie nav minēti Paziņojumā. Par piemēru varētu minēt šādus līdzekļus, kuri varētu palīdzēt datu aizsardzības iestādēm labāk īstenot datu aizsardzību:

etalonu izstrāde,

paraugprakses sekmēšana un izplatīšana,

trešo pušu veiktas privātās dzīves neaizskaramības pārbaudes.

F.   Citi instrumenti, kas paredzēti ilgākam laikposmam

67.

Kā pēdējo punktu EDAU min citus instrumentus, kas nav minēti Paziņojumā, bet ko varētu izskatīt, lai nākotnē mainītu Direktīvu, vai ko varētu iekļaut citos horizontālos tiesību aktos, jo īpaši:

kolektīvas prasības, kas ļautu pilsoņiem kopīgi izmantot tiesvedību jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, varētu būt ļoti efektīvs līdzeklis, lai sekmētu Direktīvas īstenošanu,

līdzīgs efekts varētu būt darbībām, ko sākušas juridiskas personas, kuras ar savām darbības tiecas aizsargāt konkrētu cilvēku kategoriju intereses, piemēram, patērētāju asociācijas un arodbiedrības,

datu apstrādātāju pienākums datu subjektiem paziņot par drošības pārkāpumiem būtu ne tikai vērtīgs aizsardzības līdzeklis, bet arī palīdzētu vairot iedzīvotāju informētību,

noteikumi, ar ko starptautiskā vidē atvieglotu datu aizsardzības zīmogu izmantošanu vai trešo pušu veiktas pārbaudes (skatīt 65. un 66. punktu).

G.   Labāks iestāžu, jo īpaši darba grupas, pienākumu sadalījums

68.

Dažādām iestādēm ir pienākumi attiecībā uz direktīvas īstenošanu. Dalībvalstu uzraudzības iestādes saskaņā ar direktīvas 28. pantu ir atbildīgas par to valsts noteikumu piemērošanas pārraudzību, ar kuriem dalībvalstīs transponē Direktīvu. Direktīvas 29. pantā minēta uzraudzības iestāžu darba grupa, savukārt 30. pantā uzskaitīti tās uzdevumi. Saskaņā ar 31. pantu dalībvalstu valdību pārstāvju komiteja palīdz Komisijai saistībā ar Kopienas līmeņa īstenošanas pasākumiem (komitoloģijas komiteja).

69.

Jo īpaši attiecībā uz darba grupu (un tās darbībām) ir aktuāla vajadzība labāk sadalīt dažādo iesaistīto pušu pienākumus. Direktīvas 30. panta 1. punktā uzskaitīti četri darba grupas uzdevumi, ko var īsumā aprakstīt kā valsts līmenī veiktas Direktīvas piemērošanas pārbaudes, lai panāktu vienveidību un informētu par notikumu attīstību Kopienas līmenī: aizsardzības līmenis, priekšlikumi tiesību aktiem un rīcības kodekss. Šajā sarakstā ir redzama darba grupas plašā atbildība datu aizsardzības jomā, ko vēl vairāk apliecina darba grupas gadu gaitā izstrādātie dokumenti.

70.

Saskaņā ar paziņojumu darba grupa “ir nozīmīgākais posms, lai nodrošinātu labāku un saskaņotāku Direktīvas īstenošanu”. EDAU pilnībā piekrīt šim apgalvojumam, taču uzskata, ka vajadzētu konkrētāk noteikt konkrētus pienākumu elementus.

71.

Pirmkārt, Paziņojumā mudināts uzlabot darba grupas ieguldījumu, jo valstu iestādēm būtu jācenšas pielāgot vietējo praksi kopējam darbības virzienam (30). EDAU atzinīgi vērtē šā paziņojuma nolūku, taču brīdina par to, ka var rasties pienākumu pārklāšanās. Komisijas uzdevums saskaņā ar EKL 211. pantu ir uzraudzīt Direktīvas noteikumu īstenošanu dalībvalstīs, tostarp to, kā tos īsteno uzraudzības iestādes. Darba grupu kā neatkarīgu padomdevēju nevar uzskatīt par atbildīgu, ja dalībvalstis piemēro tās atzinumus.

72.

Otrkārt, Komisijai jāizprot tās dažādie uzdevumi darba grupā, jo Komisija ir ne tikai darba grupas locekle, bet arī nodrošina tās sekretariātu. Nodrošinot sekretariātu, Komisijai jāatbalsta darba grupa, lai tā neatkarīgi varētu veikt darbu. Tas pamatā nozīmē divas lietas: Komisijai jānodrošina vajadzīgie resursi un sekretariātam jādarbojas darba grupas un tās vadītāja vadībā saistībā ar darba grupas darbību sfēru, kā arī saistībā ar darba grupas devumu. Plašākā nozīmē Komisijas darbībām, pildot citus pienākumus saskaņā ar EK tiesību aktiem, nebūtu jākavē tās kā sekretariāta pieejamība.

73.

Treškārt, lai gan darba grupas prioritāšu izvēle ir pašas darba grupas ieskatos, Komisija varētu norādīt, ko tā gaida no darba grupas un kā pēc tās ieskatiem vislabāk izmantot pieejamos resursus.

74.

Ceturtkārt, EDAU pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav sniegtas skaidras norādes par darba uzdevumu sadali starp Komisiju un darba grupu. Viņš aicina Komisiju iesniegt darba grupai dokumentu, kurā būtu sniegtas šādas norādes. EDAU ir šādi ieteikumi par jautājumiem, ko varētu iekļaut minētajā dokumentā:

Komisija varētu lūgt darba grupu izskatīt vairākus konkrētus un īpašus jautājumus. Komisijas lūgumu pamatā būtu skaidri noteikta darba grupas uzdevumu un prioritāšu stratēģija,

skaidri noteiktās Darba programmas prioritātēs darba grupa nosaka savas prioritātes,

iespējams, ka Komisija un darba grupa varētu noteikt pasākumus Saprašanās memorandā,

ir būtiski, lai darba grupa būtu pilnībā iesaistīta direktīvas īstenošanā un konstruktīvi piedalītos diskusijās, kas varētu sekmēt iespējamas izmaiņas Direktīvā.

VII.   SECINĀJUMI

75.

EDAU, tāpat kā Komisija, uzskata ka Direktīva īstermiņā nebūtu jāgroza. Šo secinājumu vajadzētu pamatot ar Direktīvas būtību un Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes politiku.

76.

EDAU secinājumu pamatā ir šādi apsvērumi:

īstermiņā spēkus būtu vislabāk izmantot, uzlabojot direktīvas īstenošanu,

ilgtermiņā grozījumi Direktīvā šķiet nenovēršami,

jau tagad skaidri būtu jāparedz pārskatīšanas datums, lai sagatavotu priekšlikumus, kas ļautu veikt šādus grozījumus. Šāds datums būtu nepārprotams pamudinājums jau tagad sākt pārdomāt nākotnē veicamos grozījumus.

77.

Daži galvenie turpmāko izmaiņu elementi būtu:

nebūtu vajadzības izstrādāt jaunus principus, toties ir skaidra vajadzība izstrādāt citus administratīvos pasākumus,

nevajadzētu grozīt datu aizsardzības likuma plašo darbības jomu, kuru var piemērot visai personas datu lietošanai,

datu aizsardzības likumā būtu jāparedz līdzsvarota pieeja konkrētos gadījumos un tajā būtu jāļauj datu aizsardzības iestādēm izvirzīt prioritātes,

sistēmu vajadzētu pilnībā piemērot personas datu izmantošanai tiesībaizsardzības nolūkos, kaut gan varētu būt vajadzīgi pienācīgi papildu pasākumi, lai šajā jomā risinātu konkrētas problēmas.

78.

EDAU ierosina, lai Komisija konkrētizētu: grafiku paziņojuma 3. nodaļā minētajām darbībām; termiņu nākamajam ziņojumam par Direktīvas piemērošanu; darba uzdevumus, lai noteiktu paredzēto darbību izpildi; norādes par to, kā ilgtermiņā turpināt darbību.

79.

EDAU kā būtisku pirmo soli atzinīgi vērtē pieeju tehnoloģijai un ierosina sākt jaunas diskusijas par ilgtermiņa pieeju, tostarp iekļaujot arī fundamentālas debates par uzraudzības sabiedrības attīstību. Viņš pauž gandarījumu arī par pašlaik notiekošo Direktīvas 2002/58/EK pārskatīšanu un iespējamo vajadzību izstrādāt konkrētākus noteikumus, lai risinātu jauno tehnoloģiju, piemēram, interneta un RFID, radītos datu aizsardzības jautājumus. Veicot šās darbības, pilnā mērā būtu jāņem vērā dinamiskā vide un ilgtermiņa perspektīvā būtu jāiesaista arī Direktīva 95/46/EK.

80.

EDAU pauž nožēlu par to, ka pasaules mēroga privātās dzīves aizsardzības un jurisdikcijas jautājumu analīzei paziņojumā ir piešķirta neliela nozīme, un aicina rast praktiskus risinājumus, lai Eiropas datu subjektu aizsardzību saskaņotu ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu teritoriālajiem ierobežojumiem, piemēram: turpmāka pasaules mēroga datu aizsardzības sistēmas izstrāde; turpmāka īpašu režīmu izstrāde datu pārsūtīšanai trešām valstīm; starptautiski nolīgumi par jurisdikciju vai līdzīgi nolīgumi ar trešām valstīm; Tādu mehānismu izstrāde, kas sekmē noteikumu ievērošanu pasaules mērogā, piemēram, izmantojot saistošus uzņēmumu iekšējos noteikumus.

EDAU aicina Komisiju kopā ar būtiskākajiem iesaistītajiem dalībniekiem sākt izstrādāt redzējumu par šādu perspektīvu.

81.

Saistībā ar tiesību aizsardzību EDAU ir šādi ieteikumi Komisijai:

turpināt apsvērt tiesībaizsardzības darbībās iesaistītu privātu uzņēmumu ietekmi,

saglabāt Direktīvas 13. panta effet utile, iespējams, izskatot iespēju ierosināt tiesību aktus, kuros paredzētu saskaņot nosacījumus un aizsardzības līdzekļus, lai izmantotu 13. pantā minētos atbrīvojumus.

82.

Pilnīga direktīvas īstenošana ir 1) nodrošināt, ka dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem pilnībā ievēro pienākumus un 2) ka pilnībā izmanto citus, juridiski nesaistošus līdzekļus, kas varētu būt noderīgi, lai panāktu augstu un saskaņotu datu aizsardzības līmeni. EDAU lūdz Komisiju skaidri norādīt, kā tā plāno izmantot dažādos instrumentus un kā tā nošķir savus uzdevumus no darba grupas uzdevumiem.

83.

Attiecībā uz šiem instrumentiem:

dažos gadījumos var vajadzēt konkrētas ar tiesību aktiem saistītas darbības ES līmenī,

Komisija ir mudināta sekmēt labāku Direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras,

šādiem jautājumiem Komisija ir aicināta izmantot skaidrojošu paziņojumu, tajā pat laikā ievērojot gan darba grupas, gan EDAU ieteikumus: personas datu jēdziens; datu apstrādātāja nozīmes definīcija; piemērojamo tiesību aktu noteikšana; mērķa ierobežojuma princips un nepiemērota izmantošana; juridisks pamatojums datu apstrādei, jo īpaši attiecībā uz skaidru piekrišanu un interešu savienošanu,

juridiski nesaistošos instrumentos iekļauti instrumenti, kas balstās uz jēdzienu “konstrukcijā iekļauta privātās dzīvas neaizskaramība”,

ilgākā laikposmā arī: kolektīvas prasības; darbības, ko sākušas tādas juridiskas personas, kuru darbības ir paredzētas, lai aizsargātu konkrētu cilvēku kategoriju intereses; datu apstrādātāju pienākumi datu subjektiem paziņot par drošības pārkāpumiem; noteikumi, ar ko starptautiskā vidē veicina datu aizsardzības zīmogu izmantošanu vai trešo pušu veiktas pārbaudes.

84.

EDAU aicina Komisiju iesniegt dokumentu darba grupai, sniedzot skaidrus norādījumus par Komisijas un darba grupas uzdevumu sadalījumu šādos jautājumos:

Komisijas lūgumi izskatīt vairākus konkrētus un īpašus jautājumus, kā pamatā būtu skaidri noteikta darba grupas uzdevumu un prioritāšu stratēģija,

iespēja Saprašanās memorandā paredzēt pasākumus,

pilnīga darba grupu iesaiste Direktīvas interpretēšanā un diskusijās, kas varētu būt par pamatu iespējamiem Direktīvas grozījumiem.

85.

Reformu līguma sekas ir pienācīgi jāizskata, lai nodrošinātu iespējami plašu Direktīvā ietverto datu aizsardzības principu piemērošanu. EDAU ir sniedzis ierosinājumus vēstulē Starpvaldību konferences prezidentvalstij.

Briselē, 2007. gada 25. jūlijā

Peter HUSTINX

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  Turpmāk tekstā “paziņojums”.

(4)  Turpmāk tekstā “direktīva”.

(5)  Skatīt šā atzinuma 37. punktu.

(6)  Jo īpaši Lindqvist Tiesas spriedums (skatīt 15. zemsvītras piezīmi) un spriedumi PDR lietās (skatīt 17. zemsvītras piezīmi).

(7)  9. lappuse, Paziņojuma pirmā pilnā rindkopa.

(8)  Direktīvas 11. apsvērums.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(10)  Paziņojuma 11. lpp.

(11)  Paziņojuma 6. punkts pirms pēdējās rindkopas.

(12)  Skatīt, piemēram, darba grupas Atzinumu Nr. 4/2007 par personas datu jēdzienu (WP 137), ko pieņēma 2007. gada 20. jūnijā.

(13)  Interneta darba grupa ir 29. panta darba grupas apakšgrupa.

(14)  Skatīt, piemēram, komentārus par Komisijas paziņojumu par Eiropas datubāzu savstarpēju izmantojamību, kas 2006. gada 10. martā publicēts EDAU tīmekļa vietnē.

(15)  Skatīt: “Ziņojums par uzraudzības sabiedrību”, ko Apvienotās karalistes informācijas komisāram sagatavojis “Surveillance Studies Network” un kas iesniegts Datu un privātās dzīves neaizskaramības aizsardzības komisāru 28. starptautiskajā konferencē, kura notika Londonā 2006. gada 2. un 3. novembrī (skatīt: www.privacyconference2006.co.uk (iedaļa “Dokumenti”)).

(16)  Skatīt, piemēram, Darba dokumentu par 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK 26. panta 1. punkta vienotu interpretāciju, dokuments pieņemts 2005. gada 25. novembrī (WP114); Darba dokumentu, kurā noteikta sadarbības procedūra, lai sniegtu kopīgus atzinumus par pietiekamu aizsardzību, kas izriet no “Saistošiem uzņēmuma noteikumiem”, dokuments pieņemts 2005. gada 14. aprīlī (WP107) un Atzinumu 8/2003 par līgumu standartklauzulu projektiem, ko iesniegusi uzņēmumu apvienību grupa (“alternatīva parauga līgums”), dokuments pieņemts 2003. gada 17. decembrī (WP84).

(17)  Tiesas 2003. gada 6. novembra spriedums, Lieta C-101/01, ECR [2003], I-12971 lpp., 56.-71. punkts.

(18)  Skatīt vēstuli Eiropas Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības nodaļas ģenerāldirektoram attiecībā uz paziņojumu par “Stratēģiju brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensijā”, 2005. gada 28. novembris, pieejama EDAU tīmekļa vietnē.

(19)  Tiesas 2006. gada 30. maija spriedums, Eiropas Parlaments pret Padomi (C-317/04) un pret Komisiju (C-318/04), Apvienotās lietas C-317/04 un C-318/04, ECR [2006], I-4721 punkts.

(20)  Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra 108. Konvencija par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizēto apstrādi.

(21)  EDAU vairākos atzinumos saistībā ar vajadzību izstrādāt Padomes pamatlēmumu ir minējis to, ka Konvencija Nr. 108 nav precīza.

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

(23)  Jautājums pat “likumu nepilnību”, ko EDAU paudis vairākkārt, pārsvarā saistībā ar spriedumu PDR lietā (skatīt 2006. gada ziņojuma 47. lpp.).

(24)  Tiesas 2003. gada 20. maija spriedums, apvienotās lietas C-465/00, C-138/01 un C-139/01, ECR [2003], I-4989 lpp.

(25)  Skatīt 2007. gada 23. jūlija vēstuli Starpvaldību konferences prezidentvalstij par datu aizsardzību saskaņā ar Reformas līgumu, pieejama EDAU tīmekļa vietnē.

(26)  Skatīt Paziņojuma 6. lpp.

(27)  Skatīt EDAU Politikas dokumentu “EDAU kā Kopienas iestāžu padomdevējs attiecībā uz priekšlikumiem tiesību aktiem un ar tiem saistītiem dokumentiem”, pieejams EDAU tīmekļa vietnē (dokumenta 5.2. punkts).

(28)  Šis jautājums ir izskatīts arī darba grupas Atzinumā Nr. 4/2007, citāts 9. zemsvītras piezīmē.

(29)  Ir vērts minēt EuroPriSe projektu, ko saskaņā ar Eiropas Komisijas eTEN projektu sekmē Šlēsvigas-Holšteinas Datu aizsardzības iestāde.

(30)  Skatīt Paziņojuma 11. lpp.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/13


Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropols) — COM(2006) 817 galīgā redakcija

(2007/C 255/02)

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 286. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2) un jo īpaši tās 41. pantu,

ņemot vērā 2006. gada 20. decembrī nosūtīto lūgumu EDAU sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   PROVIZORISKAS PIEZĪMES

Apspriešanās ar EDAU

1.

Konsultācijas nolūkos Komisija nosūtīja EDAU priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropols) saskaņā ar Regulas 45/2001/EK 28. panta 2. punktu. Pēc EDAU domām šis atzinums būtu jāmin pamatlēmuma preambulā (3).

Priekšlikuma nozīme

2.

Priekšlikuma mērķis nav ieviest būtiskas izmaiņas Eiropola pilnvarās vai darbībās, bet galvenokārt sniegt Eiropolam jaunu un elastīgāku juridisko pamatu. 1995. gadā Eiropolu izveidoja, pamatojoties uz Konvenciju starp dalībvalstīm, kā paredzēts ES līguma K6. pantā (tagad: 34. pants) (4). Šādu konvenciju trūkums elastības un efektivitātes ziņā ir nepieciešamība visām dalībvalstīm tās ratificēt, un pēdējo gadu pieredze liecina, ka tas var prasīt vairākus gadus. Šā priekšlikuma paskaidrojuma raksts liecina, ka trīs protokoli, ar ko groza Eiropola Konvenciju, ko pieņēma 2000., 2002. un 2003. gadā, nebija vēl stājušies spēkā 2006. gada beigās (5).

3.

Tomēr priekšlikumā ir arī būtiskas izmaiņas, lai vēl vairāk uzlabotu Eiropola darbību. Priekšlikums paplašina Eiropola pilnvaras, un tajā ir vairāki jauni noteikumi, kuru mērķis ir vēl vairāk sekmēt Eiropola darbu. Tādēļ datu apmaiņa starp Eiropolu un citiem (piemēram, Eiropas Kopienas/Eiropas Savienības struktūrām, dalībvalstu un trešo valstu iestādēm) kļūst par būtiskāku jautājumu. Priekšlikums paredz, ka Eiropols dara visu iespējamo, lai nodrošinātu Eiropola datu apstrādes sistēmu un dalībvalstu un Eiropas Kopienas/Eiropas Savienības struktūru sistēmu savstarpēju izmantojamību (priekšlikuma 10. panta 5. punkts). Tas turklāt nosaka, ka valstu vienībām ir tieša pieeja Eiropola sistēmai.

4.

Turklāt tas, ka Eiropols ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību (trešais pīlārs), ietekmē to, kādus datu aizsardzības tiesību aktus var piemērot, jo Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas tikai uz apstrādi, kas veikta, pildot darbības, kuras ietilpst Kopienas tiesību aktu darbības jomā, un tādēļ principā neattiecas uz Eiropola veiktām apstrādes darbībām. Priekšlikuma V nodaļā ir īpaši noteikumi par datu apstrādi un datu drošību, ko var uzskatīt par lex specialis, kas papildina lex generalis — datu aizsardzības vispārēju tiesisko regulējumu. Tomēr šis trešā pīlāra vispārējais tiesiskais regulējums nav vēl pieņemts (skatīt 37.-40. punktu).

5.

Pēdējais punkts, kas ir jāmin, ir tas, ka dažas citas izmaiņas Eiropola statusu vairāk saskaņos ar citām Eiropas Savienības iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Lai arī tas būtiski nemaina Eiropola statusu, to var uzskatīt par pirmo pozitīvo sasniegumu. Eiropolu finansēs no Kopienas budžeta un uz Eiropola personālu attieksies Kopienas Civildienesta noteikumu darbības joma. Tas stiprina kontroli, ko īsteno Eiropas Parlaments (tā statusa dēļ, kāds tam ir budžeta procedūrā) un Eiropas Kopienu Tiesa (strīdos par budžetu par personāla jautājumiem). EDAU būs kompetence saistībā ar to personas datu apstrādi, kas attiecas uz Kopienas darbiniekiem (skat. 47. punktu).

Svarīgākais šajā atzinumā

6.

Šajā atzinumā pēc kārtas aplūkos būtiskās izmaiņas (minēts 3. punktā), piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus (4. punktā) un pieaugošās Eiropola un Kopienas struktūru līdzības (5. punktā).

7.

Atzinumā īpašu uzmanību pievērsīs aizvien pieaugošai nozīmei, kāda ir datu apmaiņai starp Eiropolu un citām Eiropas Savienības struktūrām, ko vairumā gadījumu uzrauga EDAU. Šajā sakarā īpaši var minēt priekšlikuma 22., 25. un 48. pantu. Šā jautājuma sarežģītība rada bažas gan par mērķa ierobežojuma principu, gan par piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem un uzraudzību gadījumos, kad dažādas uzraudzības struktūras ir kompetentas uzraudzīt dažādas Eiropas struktūras atkarībā no pīlāra, kurā tās ierindotas. Citas bažas attiecas uz Eiropola informācijas sistēmas un citu informācijas sistēmu savstarpēju izmantojamību.

II.   PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

8.

Ar šo priekšlikumu saistītā juridiskā vide strauji mainās.

9.

Pirmkārt, šis priekšlikums ir viena no daudzām policijas un tiesu iestāžu sadarbībā notiekošām likumdošanas darbībām, kuru mērķis ir sekmēt iespējas uzglabāt personu datus un apmainīties ar tiem tiesībaizsardzības nolūkos. Padome ir pieņēmusi dažus no šiem priekšlikumiem, piemēram, Padomes Pamatlēmumu (2006. gada 18. decembris) par informācijas un izlūkdatu apmaiņu (6), savukārt darbs pie citiem priekšlikumiem vēl turpinās.

10.

Šo likumdošanas darbību pamatprincips ir pieejamības princips, kas tika ieviests kā svarīgs jauns tiesību princips Hāgas programmā 2004. gada novembrī. Tā būtība ir šāda — informācijai, kas nepieciešama cīņā pret noziedzību, būtu jāšķērso ES iekšējās robežas bez jebkādiem šķēršļiem.

11.

Pieejamības princips pats par sevi nav pietiekams. Ir nepieciešami papildu likumdošanas pasākumi, lai policijas un tiesu iestādes varētu efektīvi apmainīties ar informāciju. Dažos gadījumos izvēlētais instruments šīs apmaiņas veicināšanai ietver informācijas sistēmas izveidi vai uzlabošanu Eiropas līmenī. Eiropola informācijas sistēma ir šāda sistēma. EDAU ir risinājis šādu sistēmu pamatjautājumus attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmu un risinās dažus no šiem jautājumiem arī saistībā ar šo priekšlikumu. Šādi jautājumi ietver nosacījumus, lai piešķirtu tiesības piekļūt sistēmai, tīklu sasaisti un savstarpēju izmantojamību un piemērojamos noteikumus datu aizsardzībai un uzraudzībai (7).

12.

Turklāt šis priekšlikums būtu jāizskata, ņemot vērā jaunākos notikumus, piemēram, Eiropas Savienības prezidentvalsts Vācijas iesniegto ierosmi transponēt Prīmes Līgumu ES tiesiskajā regulējumā.

13.

Otrkārt, kā jau iepriekš minēts, vēl joprojām nav pieņemts datu aizsardzības regulējums trešajā pīlārā, kas ir nepieciešams nosacījums personas datu apmaiņai. Gluži otrādi, Padomē notikušās sarunas par priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ir bijušas diezgan sarežģītas. Padomes prezidentvalsts Vācija ir paziņojusi, ka tiks ierosināts jauns teksts (8) ar dažām būtiskām atšķirībām, salīdzinot ar Komisijas priekšlikuma pieeju.

14.

Treškārt, priekšlikums tieši attiecas uz notikumiem saistībā ar Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Konstitucionālā līguma III-276. pants tiek uzskatīts par svarīgu soli procesā, kurā, no vienas puses, Eiropola loma un uzdevumi pakāpeniski tiek paplašināti un, no otras puses, Eiropolu pakāpeniski iekļauj Eiropas iestāžu sistēmā. Kā norādīts šā priekšlikuma paskaidrojuma rakstā, minētajā pantā ir iekļauts redzējums, kas ir izveidojies attiecībā uz Eiropola nākotni. Šajā lēmumā šis redzējums ir daļēji īstenots, ņemot vērā neskaidrību par to, vai un kad Konstitucionālais līgums stāsies spēkā.

III.   BŪTISKAS IZMAIŅAS

Eiropola kompetence un uzdevumi

15.

Priekšlikuma 4. un 5. pants un I pielikums nosaka Eiropola pilnvaras. Šīs pilnvaras tagad ir paplašinātas, attiecinot tās arī uz noziedzību, kas nav strikti saistīta ar organizēto noziedzību un kas aptver to pašu sarakstu ar smagiem noziegumiem, kas iekļauts Padomes Pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderi (9). Eiropola pilnvaru otrs paplašinājums — tā datubāzēs tagad iekļaus informāciju un izlūkdatus, ko nosūtījušas privātas struktūras.

16.

Runājot par minēto pirmo paplašinājumu, tas ir loģisks solis, lai attīstītu policijas sadarbību krimināllietās. EDAU atzīst, ka tādējādi tiek labāk saskaņoti tiesību instrumenti, lai veicinātu policijas sadarbību. Saskaņošana ir noderīga ne tikai tāpēc, ka tā uzlabo apstākļus labākai sadarbībai, bet arī tāpēc, ka tā pilsoņiem pastiprina juridisko noteiktību, un tā ļauj efektīvāk kontrolēt policijas sadarbību, jo visu dažādo instrumentu darbības joma attiecas uz vienām un tām pašām noziedzīgu nodarījumu kategorijām. EDAU uzskata, ka šī pilnvaru paplašināšana ir ierosināta, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

17.

Runājot par pilnvaru otro paplašinājumu, tas sasaucas ar policijas sadarbības jaunākajām tendencēm, proti, — privātu uzņēmumu savāktu datu izmantošana tiesībaizsardzības nolūkos kļūst aizvien svarīgāka. EDAU apzinās, ka šāds izmantojums var būt nepieciešams. Tiesībaizsardzības iestādēm jo īpaši terorisma un citu smagu noziegumu apkarošanā var būt nepieciešama pieeja visai attiecīgajai informācijai, tostarp privātpersonu rīcībā esošai informācijai (10). Tomēr tāda veida informācijai un izlūkdatiem, ko sniegušas privātpersonas, nepieciešami papildu aizsargpasākumi, cita starpā, lai pārliecinātos par šīs informācijas pareizību, jo tie ir personas dati, kas savākti komerciālos nolūkos komerciālā vidē. Vēl būtu arī jāpārliecinās — pirms šo informāciju nosūta Eiropolam —, ka tā ir likumīgi savākta un apstrādāta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK, kā arī jānodrošina tas, lai Eiropola piekļuve tiktu atļauta tikai saskaņā ar skaidri noteiktiem nosacījumiem un ierobežojumiem: piekļuve būtu jāatļauj tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, noteiktiem mērķiem un saskaņā ar tiesu iestāžu kontroli dalībvalstīs (11). Tādēļ EDAU ierosina iekļaut šādus nosacījumus un ierobežojumus lēmuma tekstā.

10. pants par informācijas apstrādi

18.

Eiropola Konvencijas 6. pantā noteikta ierobežojoša pieeja attiecībā uz Eiropola savāktās informācijas apstrādi. Šajā apstrādē ir tikai trīs elementi: Eiropola informācijas sistēma, analīzes darba datnes un indeksu sistēma. Priekšlikuma 10. panta 1. punkts aizstāj šo pieeju ar vispārīgu noteikumu, kas ļauj Eiropolam apstrādāt informāciju un izlūkdatus, ciktāl tas nepieciešams tā mērķu sasniegšanai. Tomēr šā priekšlikuma 10. panta 3. punkts nosaka, ka uz to personas datu apstrādi, kas notiek ārpus Eiropola informācijas sistēmas un analīzes darba datnēm, attiecas Padomes lēmumā izklāstītie nosacījumi, kas izstrādāti pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Pēc EDAU domām šis noteikums ir izstrādāts pietiekami precīzi, lai aizsargātu datu subjektu leģitīmās intereses. 10. panta 3. punktam būtu jāpievieno konsultācijas ar datu aizsardzības iestādēm, kā ierosināts 55. punktā, pirms Padome pieņem šādu lēmumu.

19.

Šķiet, ka 10. panta 2. punktā minētā iespēja Eiropolam “apstrādāt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati atbilst tā uzdevumiem” ir pretrunā proporcionalitātes principam. Šis formulējums nav ļoti precīzs un praksē ietver risku, ka tiks apstrādāti dati visdažādākajiem nenoteiktiem mērķiem.

20.

EDAU saprot nepieciešamību apstrādāt personas datus stadijā, kad to nozīme kāda Eiropola uzdevuma veikšanai vēl nav noteikta. Tomēr būtu jānodrošina, ka tādu personas datu apstrādi, kuru nozīme vēl nav novērtēta, veic tikai un vienīgi ar mērķi novērtēt to nozīmi, ka šo novērtējumu veic pieņemamā termiņā un ka gadījumā, ja nozīme nav pārbaudīta, datus neapstrādā tiesībaizsardzības nolūkos. Citāds risinājums ne tikai apdraudētu datu subjektu tiesības, bet arī mazinātu tiesībaizsardzības efektivitāti.

Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes principu, EDAU ierosina pievienot 10. panta 2. punktam noteikumu, ar ko uzliek pienākumu uzglabāt datus atsevišķās datubāzēs līdz brīdim, kad tiek noteikta to nozīme konkrēta Eiropola uzdevuma veikšanai. Turklāt ir stingri jānosaka termiņš šo datu apstrādei, un tas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus (12).

21.

Saskaņā ar priekšlikuma 10. panta 5. punktu ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu dalībvalstu datu apstrādes sistēmu un Kopienas un Savienības struktūru sistēmu savstarpēju izmantojamību. Šī pieeja pretēji maina Eiropola Konvencijas (6. panta 2. punkta) pieeju, kas aizliedz savienojumu ar citām automatizētām datu apstrādes sistēmām.

22.

EDAU savos komentāros par Komisijas paziņojumu par Eiropas datubāzu savstarpēju izmantojamību (13) neatbalstīja uzskatu, ka savstarpēja izmantojamība ir galvenokārt tehnisks jēdziens. Ja datubāzes kļūs tehniski savstarpēji izmantojamas, — kas nozīmē, ka piekļuve datiem un to apmaiņa būs iespējama, — tad būs spiediens faktiski izmantot šo iespēju. Tas rada īpašu risku, kas saistīts ar mērķa ierobežojuma principu, jo datus var viegli izmantot citam mērķim, nevis mērķim, kādam tie ievākti. EDAU uzstāj, lai piemērotu stingrus nosacījumus un garantijas, kad reāli notiek sasaiste ar datubāzi.

23.

EDAU tādēļ iesaka priekšlikumam pievienot noteikumu, kas nosaka, ka sasaiste ir atļauta tikai pēc lēmuma, kas paredz nosacījumus un garantijas šai sasaistei, jo īpaši attiecībā uz sasaistes nepieciešamību un mērķiem, kādiem personas dati tiks izmantoti. Šis lēmums būtu jāpieņem pēc apspriešanās ar EDAU un Apvienoto uzraudzības iestādi. Šāds noteikums varētu būt saistīts ar priekšlikuma 22. pantu par attiecībām ar citām struktūrām un aģentūrām.

11. pants: Eiropola informācijas sistēma

24.

Attiecībā uz 11. panta 1. punktu EDAU ņem vērā, ka valsts vienību pašreizējais pieejas ierobežojums personas datiem, kas saistīti ar potenciāliem noziedzniekiem, kuri (vēl) nav izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, ir svītrots. Šis ierobežojums tagad ir noteikts Konvencijas 7. panta 1. punktā un ierobežo tiešu piekļuvi attiecīgo personu identitātes informācijai.

25.

EDAU uzskata, ka šim būtiskajam grozījumam nav pamatojuma. Gluži otrādi, šie īpašie aizsargpasākumi šai personu kategorijai pilnībā atbilst pieejai, kas minēta Komisijas priekšlikumā Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. EDAU iesaka nodrošināt vairāk aizsargpasākumu piekļuvei datiem par personām, kas nav (vēl) izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, un nekādā gadījumā nemazināt aizsardzību, kas tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropola Konvenciju.

20. pants: Datu uzglabāšanas termiņi

26.

Saskaņā ar Eiropola Konvencijas 21. panta 3. punkta grozīto tekstu (14) katru gadu pārskata nepieciešamību turpināt uzglabāt personas datus saistībā ar personām, kas minētas 10. panta 1. punktā, un šo pārskatu dokumentē. Tomēr priekšlikuma 20. panta 1. punkts paredz, ka pārskatu veic tikai trīs gados pēc datu ievadīšanas. EDAU nav pārliecināts, ka ir nepieciešama šāda papildu elastība, un tādēļ iesaka iekļaut priekšlikumā pienākumu veikt pārskatu katru gadu. Grozīt priekšlikumu ir pat vēl svarīgāk, jo priekšlikumā būtu jābūt pienākumam pārskatīt datu uzglabāšanu regulāri, ne tikai vienreiz pēc trīs gadiem.

21. pants: Piekļuve valsts un starptautiskām datubāzēm

27.

21. pants ir vispārīgs noteikums, kas ļauj Eiropolam iegūt elektronisku pieeju un datus no citām valsts un starptautiskām informācijas sistēmām. Šo piekļuvi būtu jāatļauj tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Tomēr 21. pants ļauj piekļuvi, kas ir daudz par plašu un nav nepieciešams Eiropola uzdevumiem. Šajā sakarā EDAU atsaucas uz savu 2006. gada 20. janvāra atzinumu par to iestāžu piekļuvi VIS, kas ir atbildīgas par iekšējo drošību (15). EDAU ierosina attiecīgi grozīt priekšlikuma tekstu.

28.

Svarīgi ir atcerēties, ka noteikums, ciktāl tas attiecas uz piekļuvi valsts datubāzēm, ir plašāks nekā informācijas paziņošana, kas notiek starp Eiropolu un valsts vienībām, kas, cita starpā, aplūkota priekšlikuma 12. panta 4. punktā. Uz šo piekļuvi attieksies ne tikai šā Padomes lēmuma noteikumi, bet to regulēs arī valsts tiesību akti par piekļuvi datiem un to izmantošanu. EDAU pauž gandarījumu par 21. pantā iekļauto norādi, ka piemēro stingrākos noteikumus. Turklāt nozīme, kāda ir personas datu nosūtīšanai starp Eiropolu un valsts datubāzēm, tostarp Eiropola piekļuvei šīm valstu datubāzēm, ir vēl viens iemesls, lai pieņemtu Padomes Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, kas piedāvā atbilstīgu aizsardzības līmeni.

24. pants: Datu nosūtīšana trešām struktūrām

29.

24. panta 1. punkts paredz divus nosacījumus datu nosūtīšanai trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām: a) nosūtīšana var notikt tikai tad, ja tā nepieciešama konkrētos gadījumos noziedzības apkarošanai un b) pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas nodrošina, ka trešā struktūra garantē atbilstīgu datu aizsardzības līmeni. 24. panta 2. punkts pieļauj atkāpi izņēmuma gadījumos, ņemot vērā saņēmējstruktūras datu aizsardzības līmeni. EDAU apzinās šādu izņēmumu nepieciešamību un uzsver vajadzību stingri piemērot izņēmumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi sevišķās izņēmuma situācijās. 24. panta 2. punkts apmierinoši atspoguļo šos nosacījumus.

29. pants: Tiesības piekļūt personas datiem

30.

29. pants ir par tiesībām piekļūt personas datiem. Šīs ir vienas no datu subjekta pamattiesībām, kas ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā un ko garantē arī Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija Nr. 108 un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikums Nr. R (87). Šīs tiesības ir daļa no principa par likumīgu un godprātīgu personas datu apstrādi, un tās paredz aizsargāt datu subjekta būtiskās intereses. Tomēr 29. pantā izklāstītie nosacījumi ierobežo šīs tiesības veidā, kas nav pieņemams, ņemot vērā iepriekš minēto.

31.

Pirmkārt, 29. panta 3. punkts nosaka, ka pieprasījumu piekļuvei, kas izdarīts dalībvalstī saskaņā ar 29. panta 2. punktu, izskatīs saskaņā ar 29. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūrām, kurā ir izdarīts pieprasījums. Rezultātā valsts tiesību akti var ierobežot piekļuves tiesību darbības jomu un būtību, kā arī radīt procesuālus ierobežojumus. Šis rezultāts var būt neapmierinošs. Piemēram, pieprasījumu personas datu piekļuvei var izdarīt arī personas, kuru datus Eiropols nav apstrādājis. Ir būtiski, ka piekļuves tiesības attiecina arī uz šiem pieprasījumiem. Tādēļ ir jānodrošina, ka nepiemēro tos valsts tiesību aktus, kas rada ierobežotākas piekļuves tiesības.

32.

Pēc EDAU domām atsauce uz valsts tiesību aktiem 29. panta 3. punktā būtu jāsvītro un jāaizstāj ar saskaņotiem noteikumiem par darbības jomu, būtību un procedūru, ieteicams, Padomes Pamatlēmumā par personas datu aizsardzību vai, vajadzības gadījumā, Padomes lēmumā.

33.

Turklāt 29. panta 4. punktā uzskaitīti atteikuma iemesli piekļūt personas datiem gadījumā, kad datu subjekts vēlas izmantot savas tiesības piekļūt tiem personas datiem par sevi, ko apstrādājis Eiropols. Saskaņā ar 29. panta 4. punktu piekļuvi atsaka, ja šāda piekļuve “varētu apdraudēt” noteiktas īpašas intereses. Šis formulējums ir daudz plašāks nekā Eiropola Konvencijas 19. panta 3. punkta formulējums, kas atļauj piekļuves atteikumu tikai, “ja šāds atteikums ir nepieciešams”.

34.

EDAU iesaka saglabāt Eiropola Konvencijas teksta stingrāko formulēju. Ir jānodrošina, ka par datu apstrādi atbildīgās personas pienākums ir izklāstīt atteikuma iemeslus tādā veidā, ka šā izņēmuma izmantošanu var efektīvi kontrolēt. Šis princips ir skaidri izklāstīts Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā Nr. R (87) 15. Komisijas priekšlikuma formulējums nav pieņemams, jo tas nav taisnīgs attiecībā uz piekļuves tiesību pamatbūtību. Šo tiesību izņēmumus var pieņemt tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu citas pamatintereses, citiem vārdiem, ja piekļuve apdraudētu šīs citas intereses.

35.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais — piekļuves tiesības stingri ierobežo konsultāciju mehānisms, kas izklāstīts 29. panta 5. punktā. Ar šo mehānismu tiesības ir ierobežotas tādējādi, ka jānotiek visu attiecīgo kompetento iestāžu konsultācijām un — attiecībā uz analīžu datnēm — arī, ka Eiropolam un visām dalībvalstīm, kas piedalās analīzē, vai ir tieši iesaistītas, ir jāpanāk vienošanās. Šis mehānisms de facto sagrauj piekļuves tiesību pamatbūtību. Vispārējam principam būtu jābūt, ka piekļuvi piešķir, un ka to var ierobežot tikai īpašos apstākļos. Turpretī saskaņā ar priekšlikuma tekstu piekļuvi piešķirtu tikai pēc tam, kad ir notikušas apspriedes un ir panākta vienošanās.

IV.   VISPĀRĒJAS SISTĒMAS PIEMĒROJAMĪBA DATU AIZSARDZĪBAI

Vispārējas piezīmes

36.

Eiropols būs Eiropas Savienības struktūra, taču ne Kopienas iestāde vai struktūra Regulas (EK) Nr. 45/2001 3. panta nozīmē. Šā iemesla dēļ šī regula parastos gadījumos neattiecas uz Eiropola veikto personas datu apstrādi, izņemot īpašus gadījumus. Priekšlikuma V nodaļā tādēļ ir ieviests datu aizsardzības režīms sui generis, kas arī balstīts uz vispārēju sistēmu, kas ir piemērojama datu aizsardzībai.

Vispārējs tiesiskais regulējums datu aizsardzībai trešajā pīlārā

37.

Priekšlikumā ir atzīts, ka datu aizsardzībai ir nepieciešams vispārējs tiesisks regulējums. Saskaņā ar priekšlikuma 26. pantu Eiropols kā lex generalis piemēro principus, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Šī atsauce uz (ierosināto) Padomes Pamatlēmumu aizstāj atsauci Eiropola Konvencijas 14. panta 3. punktā uz Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju Nr. 108 un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu Nr. R (87) 15.

38.

EDAU pauž gandarījumu par priekšlikuma 26. pantu. Šis noteikums ir ārkārtīgi būtisks, lai datu aizsardzība varētu noritēt efektīvi, kā arī lai būtu ievērota konsekvence — jo tas atvieglo personas datu apmaiņu, kas arī veicina tiesībaizsardzību. Tomēr būtu jānodrošina šo divu instrumentu savietojamība, kas nav acīmredzams, ņemot vērā šādus faktorus:

Padomes Pamatlēmuma teksts ir pārrunāts Padomē un sarunu laikā ir būtiski mainīts, visbeidzot 2006. gada beigās sarunas novedot strupceļā,

prezidentvalsts Vācija ir paziņojusi par priekšlikumu jaunam tekstam, kam jāiznāk 2007. gada martā, un kurā galvenokārt būtu apkopoti datu aizsardzības vispārīgi principi,

pašreizējās pārrunās Padomes Pamatlēmuma tiešai piemērojamībai Eiropola datu apstrādei ir pievērsta liela uzmanība.

Atkarībā no tā, kāds iznākums Padomē būs sarunām par šo pamatlēmumu, kas iespējams, balstīsies uz Vācijas priekšlikumu, varbūt būs nepieciešami papildu aizsargpasākumi pašreizējā priekšlikumā. Šis jautājums būs jānovērtē vēlāk, kad būs lielāka skaidrība par sarunu iznākumu par Padomes pamatlēmumu.

39.

EDAU uzsver, ka pašreizējais Padomes lēmums nebūtu jāpieņem, pirms Padome nav pieņēmusi datu aizsardzības sistēmu, nodrošinot piemērotu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar EDAU secinājumiem, ko tas izklāstījis divos atzinumos par Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam. (16)

40.

Šajā sakarā EDAU uzsver divus konkrētus elementus Komisijas priekšlikumā Padomes pamatlēmumam, kas ir īpaši piemēroti, lai veicinātu datu subjektiem sniegto aizsardzību gadījumos, kad Eiropols apstrādā to datus. Pirmkārt, priekšlikums paver iespēju datu apstrādes nošķirt atbilstīgi to pareizības un ticamības pakāpei. Datus, kas pamatojas uz viedokļiem, nošķir no datiem, kas pamatojas uz faktiem. Lai ievērotu datu kvalitātes principu, šāda skaidra “vieglo” un “smago” datu nošķiršana ir svarīga metode. Otrkārt, priekšlikumā ir paredzēts nošķirt datus pa personu kategorijām, ņemot vērā to iespējamo iesaisti noziedzīgā nodarījumā.

Regula (EK) Nr. 45/2001

41.

Tas ved pie Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērojamības Eiropola darbībām. Pirmkārt, šī Regula (EK) Nr. 45/2001 ir piemērojama attiecībā uz Eiropola personālu, kā tiks aplūkots 47. punktā. Otrkārt — un tas ir šā atzinuma IV daļas temats — regulu piemēros datu apmaiņai starp Kopienas struktūrām, vismaz tiktāl, ciktāl šīs struktūras datus sūta Eiropolam. Būtiski Kopienas struktūru piemēri ir minēti priekšlikuma 22. panta 1. punktā.

42.

Ir paredzams, ka šīm struktūrām samērā bieži būs jāsūta Eiropolam personas dati. Tādējādi uz Kopienas iestādēm un struktūrām attieksies visas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās saistībās, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumību (regulas 5. pants), iepriekšēju pārbaudi (27. pants) un apspriešanos ar EDAU (28. pants). Tas rosina jautājumus par Regulas (EK) Nr. 45/2001 7., 8. un 9. panta piemērojamību. Arī uz Eiropolu, kas “nav Kopienas iestāde vai struktūra” un kam nepiemēro Direktīvu 95/46/EK, var attiekties 9. pants. Tādā gadījumā Eiropola sniegtās aizsardzības piemērotība būtu jānovērtē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 2. punktu tādā pašā veidā kā jebkurai citai starptautiskai organizācijai vai trešai valstij. Šāds risinājums radītu neskaidrību un turklāt tas nebūtu saskaņā ar priekšlikuma pamatideju — Eiropola statusu vairāk saskaņot ar iestādēm un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar EK Līgumu. Veiksmīgāks risinājums būtu uzskatīt Eiropolu par Kopienas struktūru tiktāl, ciktāl tas apstrādā datus, kas nāk no Kopienas struktūrām. EDAU ierosina pievienot 22. pantam šādu punktu: “Ja personas datus pārsūta Kopienas iestādes vai struktūras, Eiropolu uzskata par Kopienas struktūru Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta nozīmē”.

Datu apmaiņa ar OLAF

43.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš personas datu apmaiņai ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF). Pašlaik informācijas apmaiņa starp Eiropolu un OLAF notiek, balstoties uz administratīvu vienošanos starp šīm divām struktūrām. Šī vienošanās paredz stratēģiskas un tehniskas informācijas apmaiņu, taču tajā neietilpst personas datu apmaiņa.

44.

Padomes Lēmuma priekšlikumā ir ierosināta cita pieeja. Priekšlikuma 22. panta 3. punktā ir paredzēta tāda paša veida informācijas apmaiņa, tostarp personas datu apmaiņa, kāda tā ir starp OLAF un dalībvalstu iestādēm (17). Šī apmaiņa notiek vienīgi ar mērķi apkarot krāpšanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Gan OLAF, gan Komisija katrā gadījumā atsevišķi ņem vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības prasības. Attiecībā uz OLAF tas nozīmē, ka tam ir katrā ziņā jānodrošina Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētais aizsardzības līmenis.

45.

Turklāt priekšlikuma 48. pantā ir paredzēts, ka uz Eiropolu attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999 (18). OLAF ir pilnvarots veikt administratīvu izmeklēšanu Eiropolā un tādēļ tam ir tiesības nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma piekļūt jebkuriem datiem, kas ir Eiropola īpašumā (19). Pēc EDAU domām šā noteikuma darbības joma nav skaidra:

Tas katrā ziņā attiecas uz tādu OLAF veiktu izmeklēšanu, kas saistīta ar krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citām nelikumībām, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses, un kas notiek pašā Eiropolā.

Tas nozīmē arī to, ka Regulu (EK) Nr. (EK) Nr. 45/2001 piemēro šīm izmeklēšanas darbībām, un ka EDAU pārrauga, kā OLAF lieto savas pilnvaras.

46.

Tomēr noteikumā nav paredzēts un tam arī nevajadzētu paredzēt tās izmeklēšanas darbības par nelikumībām ārpus Eiropola, attiecībā uz kurām Eiropola apstrādātie dati varētu sniegt papildu informāciju. Šajos gadījumos pietiktu ar 22. panta 3. punktā paredzētajiem noteikumiem par informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu. EDAU šajā sakarā ierosina precizēt priekšlikuma 48. panta darbības jomu.

V.   EIROPOLA SASKAŅOŠANA AR CITĀM EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM, KAS IZVEIDOTAS SASKAŅĀ AR EK LĪGUMU

Eiropola personāls

47.

Uz Eiropola personālu attieksies Civildienesta noteikumi. Apstrādājot ar Eiropola personālu saistītus datus, būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 gan materiālie, gan pārraudzības noteikumi, lai ievērotu konsekvenci un nediskrimināciju. Priekšlikuma 12. apsvērumā ir minēta regulas piemērojamība personas datu apstrādei, jo īpaši attiecībā uz tiem personas datiem, kas saistīti ar Eiropola personālu. Pēc EDAU domām nepietiek ar šīs nostājas paskaidrošanu apsvērumos vien. Kopienas aktu apsvērumi nav saistoši un tajos neiekļauj normatīvus noteikumus (20). Lai pilnībā nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanu, pašā lēmuma tekstā — piemēram, 38. pantā — būtu jāiekļauj jauns punkts, minot, ka Regulu (EK) Nr. 45/2001 piemēro tādai personas datu apstrādei, kas saistīta ar Eiropola personālu.

Eiropola datu apstrādes pārraudzība

48.

Priekšlikumā nav plānots būtiski mainīt Eiropola uzraudzības sistēmu, kurā galvenā nozīme ir apvienotai uzraudzības iestādei. Ierosinātajā tiesiskajā regulējumā uzraudzības iestāde tiks izveidota saskaņā ar priekšlikuma 33. pantu. Tomēr dažas izmaiņas Eiropola statusā un darbībā ierobežos EDAU iesaisti, neatkarīgi no tā pienākumiem saistībā ar Eiropola personālu. Šajā sakarā priekšlikuma 33. panta 6. punktā ir paredzēts, ka vienotajai uzraudzības iestādei ir jāsadarbojas ar EDAU, kā arī ar citām uzraudzības iestādēm. Šajā noteikumā ir atspoguļota Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. panta f) punkta ii) apakšpunktā noteiktā prasība EDAU sadarboties ar vienoto uzraudzības iestādi). EDAU pauž gandarījumu par šo noteikumu, kas ir vērtīgs instruments, lai nodrošinātu konsekventu pieeju datu uzraudzībai visā ES, neatkarīgi no pīlāra.

49.

Kā jau minēts iepriekš, priekšlikumā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas attiecībā uz uzraudzības sistēmu. Tomēr, ņemot vērā šā priekšlikuma plašo kontekstu, būtu nepieciešams pamatīgāk apdomāt Eiropola uzraudzības sistēmu nākotnē. Šajā sakarā var minēt divus jauninājumus. Pirmkārt, Regulas (EK) Nr. 1987/2006 (21) 44.-47. pantā ir paredzēta jauna SIS II uzraudzības struktūra. Otrkārt, prezidentvalsts Vācija saistībā ar Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ir paziņojusi, ka tā apsver jaunu Eiropas informācijas sistēmu uzraudzības sistēmu trešajā pīlārā, tostarp attiecībā uz Eiropolu.

50.

EDAU uzskata, ka šis atzinums nav piemērots dokuments, kurā pārrunāt būtiskas izmaiņas uzraudzības sistēmā. SIS II uzraudzības sistēma kā tīkla sistēma ir attiecināma tikai uz pirmo pīlāru, un tā nebūtu piemērota Eiropolam kā trešā pīlāra iestādei, kas ir saistīts ar ierobežotu Kopienas iestāžu, jo īpaši Komisijas un Tiesas kompetenci. Kaut arī trešajā pīlārā nebūs aizsargmehānismu, vienalga būs nepieciešama īpaša uzraudzības sistēma. Piemēram, 31. pantā ir aplūkotas fizisku personu iesniegtas pārsūdzības. Turklāt idejas par jaunu Eiropas informācijas sistēmu uzraudzības sistēmu, kā to paziņojusi prezidentvalsts Vācija, ir tikai agrīnā izstrādes posmā. Visbeidzot — pašreizējā sistēma darbojas ļoti labi.

51.

Tādēļ EDAU galvenokārt izteiksies par savu lomu saistībā ar personas datu apmaiņu starp Eiropolu un citām Eiropas Savienības mēroga struktūrām. Noteikumi saistībā ar šo apmaiņu ir būtisks jauns elements priekšlikumā. Priekšlikuma 22. panta 1. punktā ir minēts Frontex, Eiropas Centrālā banka, EMCDDA  (22) un OLAF. Visas šīs struktūras ir pakļautas EDAU uzraudzībai. Priekšlikuma 22. panta 2. punktā ir minēts, ka Eiropols var slēgt darba nolīgumus ar šīm struktūrām, kuros var būt iekļauta personas datu apmaiņa. OLAF gadījumā šāda apmaiņa var notikt pat bez darba nolīgumiem (22. panta 3. punkts). Šajā sakarā būtisks ir arī priekšlikuma 48. pants, kas aplūkots 45. un 46. punktā.

52.

Būtu jānodrošina, ka EDAU var īstenot savas pilnvaras, kas tam iešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, attiecībā uz Kopienas struktūru sniegto informāciju. Tas ir jo īpaši svarīgi tajos personas datu pārsūtīšanas gadījumos, kad Eiropols tiks uzskatīts par Kopienas struktūru Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta nozīmē, kā ierosināts iepriekš. Tas 33. pantā paredzēto ciešo sadarbību ar vienoto uzraudzības iestādi padara vēl svarīgāku.

53.

EDAU vēlas izteikt vēl divus ieteikumus saistībā ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz šiem datiem:

priekšlikuma 30. pantā ir paredzēts, ka datu subjektam ir tiesības labot vai dzēst nepareizus datus par sevi. 30. panta 2. punktā dalībvalstīm ir pienākums šādus datus labot vai dzēst, ja tās tos tieši nosūtījušas Eiropolam. Līdzīgs noteikums ir nepieciešams attiecībā uz datiem, ko nosūtījusi EDAU uzraudzīta Kopienas struktūra, lai nodrošinātu, ka Eiropols un šī Kopienas struktūra rīkojas saskaņoti,

32. panta 2. punktā ir aplūkotas personas tiesības pārliecināties par apstrādes likumību tajos gadījumos, kad kāda dalībvalsts ir nosūtījusi personas datus vai ar tiem iepazinusies. Līdzīgs noteikums ir nepieciešams attiecībā uz datiem, ko nosūtījusi EDAU uzraudzīta Kopienas struktūra.

54.

Saskaņā ar minētajiem apsvērumiem EDAU būtu cieši jāsadarbojas ar apvienoto uzraudzības iestādi, vismaz tad, kad būs izstrādāta datu apmaiņas kārtība ar Kopienas struktūrām. Šī ir viena no galvenajām jomām, kurā savstarpējas saistības sadarboties dos efektīvu rezultātu.

Apspriešanās ar datu aizsardzības iestādēm

55.

10. panta 3. punktā ir paredzēts Padomes lēmums, ar ko nosaka nosacījumus, ar kādiem var izveidot noteiktas sistēmas Eiropola personas datu apstrādei. EDAU ierosina iekļaut pienākumu pirms šāda lēmuma pieņemšanas apspriesties ar EDAU un vienoto uzraudzības iestādi.

56.

22. pantā ir aplūkotas Eiropola attiecības ar citām struktūrām un aģentūrām, kas ir saistītas ar Kopienu vai Savienību. Šajā pantā minētās sadarbības attiecības var īstenot ar darba nolīgumu palīdzību un tās var attiekties uz personas datu apmaiņu. Šā iemesla dēļ pirms 22. pantā minēto pasākumu pieņemšanas būtu jākonsultējas ar EDAU un vienoto uzraudzības iestādi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz tādu personas datu aizsardzību, ko ir apstrādājušas Kopienas iestādes un struktūras. EDAU iesaka attiecīgi grozīt priekšlikuma tekstu.

57.

25. panta 2. punktā ir paredzēts noteikt īstenošanas noteikumus apmaiņai ar citām struktūrām un aģentūrām, kas ir saistītas ar Kopienu vai Savienību. EDAU ierosina, ka pirms šādu noteikumu pieņemšanas būtu jākonsultējas ne tikai ar vienoto uzraudzības iestādi, bet arī ar EDAU saskaņā ar Kopienas tiesību aktos paredzēto praksi Kopienas struktūrām apspriesties ar EDAU atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 1. punktam.

Datu aizsardzības inspektors

58.

EDAU pauž gandarījumu par 27. pantu, kurā ir paredzēts noteikums par Datu aizsardzības inspektoru (DAI), kuram, cita starpā, neatkarīgi būs jānodrošina personas datu apstrādes noteikumu likumība un to ievērošana. Šie amatpienākumi Kopienas iestādēs un struktūrās ir veiksmīgi ieviesti ar Regulu Nr. (EK) 45/2001 Kopienas līmenī. Arī Eiropolā tiek veikti DAI amatpienākumi, tomēr pagaidām bez pienācīgas juridiskās bāzes.

59.

Lai DAI varētu veiksmīgi darboties, ir svarīgi, lai viņa neatkarība būtu stingri aizstāvēta ar likumu. Šajā sakarā Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantā ir vairāki noteikumi šā mērķa īstenošanai. DAI ir iecelts uz noteiktu laikposmu un viņu var atlaist tikai izteiktā ārkārtas situācijā. Viņam nodrošina nepieciešamo personālu un budžetu. Viņš nedrīkst saņemt nekādas norādes par savu pienākumu izpildi.

60.

Diemžēl šie noteikumi nav iekļauti pašreizējā priekšlikumā, izņemot noteikumus par norāžu saņemšanu. EDAU tādēļ stingri iesaka iekļaut noteikumos garantijas par DAI neatkarību, kā, piemēram, īpašus aizsargpasākumus DAI iecelšanai un atlaišanai un viņa neatkarību attiecībā pret valdi. Šie noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu DAI neatkarību. Turklāt šie noteikumi padarīs Eiropola DAI statusu saskaņotāku ar DAI statusu Kopienas iestādēs. Visbeidzot EDAU uzsver, ka priekšlikuma 27. panta 5. punkts, kurā Eiropola valde ir mudināta pieņemt īstenošanas noteikumus par dažiem DAI darbības aspektiem, pēc savas būtības nav piemērots kā garantija DAI neatkarībai. Jāatceras, ka neatkarība vispirms ir nepieciešama saistībā ar Eiropola vadību.

61.

Ir vēl viens iemesls, kādēļ noteikumi par DAI Padomes lēmumā būtu jāsaskaņo ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu. Šo regulu piemēro attiecībā uz Eiropola personāla (skat. 47. punktu) personas datiem, un tas nozīmē, ka šajā lietā šī regula attieksies uz Eiropola DAI. Jebkurā gadījumā DAI būtu jāieceļ saskaņā ar regulas prasībām.

62.

Turklāt EDAU iesaka arī Eiropolam piemērot iepriekšēju pārbaudi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantā attiecībā uz Kopienas struktūrām. Iepriekšējas pārbaudes sistēma ir izrādījies efektīvs instruments, un tam ir būtiska nozīme datu aizsardzībā Kopienas iestādēs un struktūrās.

63.

Visbeidzot Eiropola DAI būtu lietderīgi piedalīties jau esošajā DAI pirmā pīlāra tīklā, pat neatkarīgi no DAI darbībām attiecībā uz Eiropola personālu. Tas turklāt nodrošinātu līdzīgu pieeju datu aizsardzības jautājumiem, kāda ir Kopienas struktūrām, un pilnībā atbilstu priekšlikuma 16. apsvērumā formulētajam mērķim, proti, sadarbībai ar Eiropas struktūrām un aģentūrām, kas nodrošinātu pietiekamu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. EDAU iesaka priekšlikuma apsvērumiem pievienot vēl vienu teikumu, kurā būtu izklāstīts šīs kopējās pieejas mērķis.Teikums varētu būt šāds: “Savu pienākumu izpildē Datu aizsardzības inspektors sadarbosies ar Datu aizsardzības inspektoriem, kas ir nozīmēti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.”

VI.   SECINĀJUMI

64.

EDAU saprot, ka Eiropolam ir nepieciešama jauna un elastīgāka juridiskā bāze, taču īpašu uzmanību pievērš būtiskām izmaiņām, piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem un pieaugošajām Eiropola un Kopienas struktūru līdzībām.

65.

Attiecībā uz būtiskām izmaiņām EDAU ierosina:

iekļaut īpašus nosacījumus un ierobežojumus lēmuma tekstā attiecībā uz informāciju un izlūkdatiem, ko sniegušas privātpersonas, cita starpā, lai nodrošinātu šīs informācijas pareizību, jo tie ir personas dati, kas ievākti komerciālos nolūkos komerciālā vidē,

nodrošināt, ka tādu personas datu apstrādi, kuru nozīme vēl nav novērtēta, veiktu tikai un vienīgi ar mērķi novērtēt to nozīmi. Šie dati būtu jāglabā atsevišķās datubāzēs līdz brīdim, kad tiek noteikta to nozīme konkrēta Eiropola uzdevuma veikšanai, bet ne ilgāk kā 6 mēnešus,

piemērot stingrus noteikumus un drošības pasākumus attiecībā uz savstarpēju izmantojamību ar citām apstrādes sistēmām ārpus Eiropola brīdī, kad reāli notiek sasaiste ar citu datubāzi,

iekļaut aizsargpasākumus attiecībā uz piekļuvi to personu datiem, kas (vēl) nav izdarījušas noziegumu. Eiropola Konvencijā paredzētie aizsargpasākumi nebūtu jāpadara vājāki,

nodrošināt, ka vajadzību turpināt uzglabāt personu datus pārskata katru gadu un pārskatīšanas rezultātus dokumentē,

datorizēta piekļuve datiem un to ieguve no citām valsts un starptautiskām informācijas sistēmām būtu atļaujama vienīgi atsevišķos gadījumos un ar stingriem nosacījumiem,

attiecībā uz piekļuves tiesībām: atsauce uz valsts tiesību aktiem 29. panta 3. punktā būtu jāsvītro un tā jāaizstāj ar saskaņotiem noteikumiem par darbības jomu, būtību un procedūru, vēlams, Padomes Pamatlēmumā par personas datu aizsardzību, vai, vajadzības gadījumā, Padomes Lēmumā. 29. panta 4. punkts būtu jāpārformulē un piekļuves atteikums būtu jāpieļauj tikai tad, “ja šāds atteikums ir nepieciešams”. 29. panta 5. punktā paredzētais apspriešanās mehānisms būtu jāsvītro.

66.

Pašreizējais Padomes lēmums nebūtu jāpieņem, pirms Padome nav pieņēmusi datu aizsardzības sistēmu, nodrošinot piemērotu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar EDAU secinājumiem, ko tas izklāstījis divos atzinumos par Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam. Dati, kas pamatojas uz viedokļiem, būtu jānošķir no datiem, kas pamatojas uz faktiem. Būtu jānošķir personu kategorijas, ņemot vērā to iespējamo iesaisti noziedzīgā nodarījumā.

67.

EDAU ierosina pievienot 22. pantam šādu punktu: “Ja personas datus pārsūta Kopienas iestādes vai struktūras, Eiropolu uzskata par Kopienas struktūru Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta nozīmē”.

68.

Priekšlikuma 48. pantā par izmeklēšanu, ko veic OLAF, nevajadzētu paredzēt tās izmeklēšanas darbības par nelikumībām ārpus Eiropola, attiecībā uz kurām Eiropola apstrādātie dati varētu sniegt papildu informāciju. EDAU ierosina precizēt priekšlikuma 48. panta darbības jomu.

69.

Lai pilnībā nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanu, lēmuma tekstā būtu jāiekļauj jauns punkts, minot, ka Regulu (EK) Nr. 45/2001 piemēro tādai personas datu apstrādei, kas saistīta ar Eiropola personālu.

70.

To divu noteikumu darbības jomā, kurā aplūkotas datu subjekta tiesības (30. panta 2. punkts un 32. panta 2. punkts) būtu jāiekļauj arī dati, ko nosūtījusi EDAU uzraudzīta Kopienas struktūra, lai nodrošinātu, ka Eiropols un šī Kopienas struktūra rīkojas saskaņoti.

71.

Priekšlikuma 10. panta 3. punktā, 22. pantā un 25. panta 2. punktā būtu jāiekļauj (precīzāki) noteikumi par konsultēšanos ar datu aizsardzības iestādēm.

72.

EDAU stingri iesaka iekļaut noteikumos garantijas par DAI neatkarību, kā, piemēram, īpašus aizsargpasākumus DAI iecelšanai un atlaišanai un viņa neatkarību attiecībā pret valdi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Briselē, 2007. gada 16. februārī

Peter HUSTINX

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  Saskaņā ar Komisijas praksi citos (nesenos) gadījumos. Skatīt jaunāko EDAU 2006. gada 12. gada atzinumu par priekšlikumiem, lai grozītu Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un tās īstenošanas noteikumus (COM(2006) 213 galīgā redakcijā un SEC(2006) 866 galīgā redakcijā), kas publicēts www.edps.europa.eu.

(4)  OV C 316, 27.7.1995., 1. lpp.

(5)  Stāšanās spēkā ir paredzēta 2007. gada martā/aprīlī.

(6)  Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.1996., 89. lpp.).

(7)  Šī ir izlase ar galvenajiem jautājumiem, kas minēti EDAU atzinumā par SIS II, pamatojoties uz to nozīmīgumu attiecībā uz šo priekšlikumam. Sk.: 2005. gada 19. oktobra atzinums par trim priekšlikumiem attiecībā uz otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) (COM(2005) 230 galīgā redakcija, COM(2005) 236 galīgā redakcija un COM(2005) 237 galīgā redakcija), (OV C 91, 19.4.2006., 38. lpp.).

(8)  Šis jaunais teksts, iespējams, būs pieejams 2007. gada martā.

(9)  Padomes Pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

(10)  Skatīt 2005. gada 26. septembra atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par datu saglabāšanu, kuri apstrādāti saistībā ar publisko elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, un ar ko groza Direktīvu 2002/58/EK (COM(2005) 438 galīgā redakcija) (OV C 298, 29.11.2005., 1. lpp.).

(11)  Skatīt arī līdzīgus ieteikumus 2005. gada 19. decembra atzinumā par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par to, kā aizsargāt personas datus, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās (COM(2005) 475 galīgā redakcija) (OV C 47, 25.2.2006., 27. lpp.).

(12)  Tas ir maksimālais datu uzglabāšanas laiks, kas noteikts Eiropola Konvencijas 6.a pantā pēc tam, kad tika iekļauti 2. punktā minēto trīs protokolu grozījumi.

(13)  2006. gada 10. marta komentāri publicēti EDAU interneta vietnē.

(14)  Kā noteikts Eiropola Konvencijā pēc 2. punktā minēto trīs protokolu grozījumu iekļaušanas.

(15)  2006. gada 20. janvāra atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, kā par iekšējo drošību atbildīgām dalībvalstu iestādēm un Eiropolam informācijas nolūkos piekļūt Vīzu informācijas sistēmai (VIS), lai novērstu, atklātu un izmeklētu terora aktus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (COM(2005) 600 galīgais variants) (OV C 97, 25.4.2006., 6. lpp.).

(16)  2005. gada 19. decembra atzinums (OV C 47, 25.2.2006., 27. lpp.) un otrais 2006. gada 29. novembra atzinums, kas vēl nav publicēts OV (atrodams www.edps.europa.eu).

(17)  Balstīts uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrā protokola 7. pantu (OV C 221, 19.7.1997., 12. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.).

(19)  Skatīt regulas 1. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu.

(20)  Skatīt, piemēram, 1998. gada 22. decembra Iestāžu nolīgumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti (OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.), 10. pamatnostādne.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(22)  Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs.


II Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Komisija

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/22


Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/03)

Lēmuma pieņemšanas datums

27.6.2007.

Atbalsta Nr.

N 558/05

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Wsparcie dla zakładów aktywności zawodowej

Juridiskais pamats

Art. 25, art. 29 ust. 3 i art. 31 ust. 1 ustawy o rehabilitacji z dnia 27 sierpnia 1977 r. o rehabilitacji zawodowej i społecznej oraz zatrudniania osób niepełnosprawnych (Dz.U. nr 123, poz 776 z późn. zm.); art. 7 ust. 2 pkt 4 ustawy z dnia 12 stycznia 1991 r. o podatkach i opłatach lokalnych (Dz.U. z 2002 r. nr 9, poz. 84); art. 7 ust. 2 pkt 4 ustawy z dnia 30 października 2002 r. o podatku leśnym (Dz.U. nr 200, poz. 1682 ze zm.); art. 12 ust.2 pkt 4 ustawy z dnia 15 listopada 1984 r. o podatku rolnym (DzU. nr 94. poz. 431); art..38 ust. 2 ustawy 26 lipca 1991 r. o podatku dochodowym od osób fizycznych (Dz.U. nr 14, poz. 176).

Pasākuma veids

Mērķis

Sociālais atbalsts atsevišķiem patērētājiem

Atbalsta forma

Budžets

Plānotie gada izdevumi: PLN 17 542 636 milj

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

Tautsaimniecības nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Papildu informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

31.8.2007.

Atbalsta Nr.

N 79/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Ayudas a Proyectos de Investigación, Desarrollo e Innovación dirigidos al uso y gestión de los recursos naturales y las conservación de los hábitats y ecosistemas

Juridiskais pamats

Proyecto de Orden por la que se establecen las bases reguladoras para la concesión de subvenciones en la Acción Estratégica para el uso y gestión de los recursos naturales y la conservación de los hábitats y ecosistemas, correspondientes al Programa Nacional de Ciencias y Tecnologías Medioambientales, en el marco del Plan Nacional de Investigación Científica, Desarrollo e Innovación Tecnológica 2004-2007

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Pētniecība un attīstība

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi: 2007: 12,5 — 2008: 8,75 — 2009: EUR 7,5 milj; Kopējais plānotais atbalsta apjoms: EUR 28,75 milj

Atbalsta intensitāte

50 %-25 %

Atbalsta ilgums

Līdz 2009.

Tautsaimniecības nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministerio de Medio Ambiente

Plaza de San Juan de la Cruz, s/n

E-28071 Madrid

Papildu informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/24


Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2007/C 255/04)

Lēmuma pieņemšanas datums

30.7.2007.

Atbalsta Nr.

N 21/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Murcia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Ayudas para paliar los daños producidos en los cultivos de olivar y viñedos en los municipios de Jumilla y Yecla por las heladas de enero de 2006

Juridiskais pamats

Orden de 11 de octubre de 2006 de la Consejería de Agricultura

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Atlīdzināt nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

EUR 1 800 000

Intensitāte

Līdz 100 %

Atbalsta ilgums

Ad hoc

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Consejería de Agricultura y Agua

Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

20.8.2007.

Atbalsta Nr.

N 62/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Galicia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Ayudas para la reparación de daños causados en el sector agrario por las inundaciones acaecidas en octubre y noviembre de 2006

Juridiskais pamats

Ordenes de noviembre de 2006 y diciembre de 2006, por las que se dictan disposiciones para el desarrollo en el sector agrario de los Decretos no 180/2006 y 227/2006, de medidas urgentes de ayuda para la reparación de los daños causados por las inundaciones en los meses de octubre y noviembre

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Atlīdzināt ārkārtas notikumu izraisītos zaudējumus

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

EUR 900 000

Intensitāte

Līdz 100 %

Atbalsta ilgums

Ad hoc

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Consejería del Medio Rural

Xunta de Galicia

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

25.7.2007.

Atbalsta Nr.

N 83/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Murcia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Programas de colaboración para la formación y transferencia tecnológica del sector agroalimentario y del medio rural

Juridiskais pamats

Orden de 19 de diciembre de 2006, de la Consejería de Agricultura y Agua, por la que se establecen las bases reguladoras y la convocatoria para el año 2007 de las líneas de ayuda para programas de colaboración para la formación y transferencia tecnológica del sector agroalimentario y del medio rural

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

EUR 961 695

Intensitāte

100 %-75 %

Atbalsta ilgums

2007

Attiecīgā nozare

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Consejería de Agricultura y de Agua

Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

19.7.2007.

Atbalsta Nr.

N 143/07

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Marche

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Interventi di soccorso nelle zone agricole danneggiate da calamità naturali (piogge alluvionali dal 16 al 26 settembre 2006 nella provincia di Ancona)

Juridiskais pamats

Decreto legislativo n. 102/2004

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atlīdzināt nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītos zaudējumus, kas nodarīti lauku saimniecību struktūrām

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

Atsauce uz apstiprināto shēmu (NN 54/A/04)

Intensitāte

Līdz 100 %

Atbalsta ilgums

Līdz maksājumu beigām

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministero delle Politiche agricole e forestali

Via XX settembre, 20

I-00187 Roma

Cita informācija

Komisijas apstiprinātās shēmas izpildes pasākums saskaņā ar lietu par valsts atbalstu NN 54/A/04 (Komisijas vēstule C(2005) 1622 galīgā redakcija, 2005. gada 7. jūnijs)

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

19.7.2007.

Atbalsta atsauces numurs

N 164/07

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Scheme of Investment Aid for the Development of the Potato Sector 2007-2013

Juridiskais pamats

National Development Plan 2007-2013

Pasākuma veids

Shēma

Atbalsta mērķis

Atbalsts ieguldījumiem aprīkojumā un iekārtās, kas paredzētas kartupeļu, kuri nav cietes kartupeļi, ražošanai, glabāšanai un pārdošanai

Atbalsta veids

Tiešs piešķīrums

Budžets

EUR 8 miljoni

Atbalsta intensitāte

40 %

50 % jaunajiem lauksaimniekiem

Atbalsta ilgums

Komisijas vēstulē noteiktais datums līdz 2013. gada 31. decembrim

Tautsaimniecības nozares

NACE kods

A001 — Lauksaimniecība, medības un ar tām saistītas pakalpojumu darbības

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Department of Agriculture and Food

Agriculture House

Kildare Street

Dublin 2

Ireland

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

19.7.2007.

Atbalsta Nr.

N 193/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Galicia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Ayudas al sector forestal — Fomento de las frondosas caducifolias

Juridiskais pamats

Orden de la Conselleria do Medio Rural de la Xunta de Galicia por la que se establecen las bases y se convocan para el año 2007 las ayudas para el fomento de las frondosas caducifolias

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

EUR 9 000 000

Intensitāte

Līdz 70 %

Atbalsta ilgums

2007-2012

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Consejería del Medio Rural

Comunidad Autónoma de Galicia

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

27.7.2007.

Atbalsta atsauces Nr.

N 204/07

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

England

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

The English Woodland Grants Scheme 2005 — Woodland Regeneration Grant

Juridiskais pamats

The Forestry Act 1979

Atbalsta veids

Shēma

Mērķis

Mežu ekoloģiskās, aizsardzības un rekreatīvās funkcijas veicināšana

Atbalsta veids

Piešķīrums

Budžets

GBP 10 miljoni (EUR 14,8 miljoni)

Atbalsta intensitāte

Līdz 45 %

Atbalsta ilgums

Komisijas apstiprinājuma datums līdz 2012. gada 31. decembrim

Tautsaimniecības nozares

Mežsaimniecība un meža izstrādāšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Forestry Commission England

Great Eastern House

Tenison Road

Cambridge CB1 2DU

United Kingdom

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

8.8.2007.

Atbalsta atsauces numurs

N 219/07

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Conservation of Plant and Animal Genetic Resources Scheme

Juridiskais pamats

Council Regulation (EC) No 1467/94 on the conservation, characterization, collection and utilization of genetic resources in agriculture. Funding is provided for annually in the National Budgetary Estimates process

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Ģenētisko resursu saglabāšana

Atbalsta veids

Tiešs piešķīrums

Budžets

Kopējais budžets EUR 1,05 miljoni

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

2007-2013

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Department of Agriculture and Food

Maynooth Business Campus

Maynooth

Co. Kildare

Ireland

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

20.8.2007.

Atbalsta atsauces numurs

N 271/07

Dalībvalsts

Francija

Reģions

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Aides en faveur de la recherche et du développement dans les filières grandes cultures

Juridiskais pamats

L 611.1 et L 621.1 et suivants du Code Rural

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts fundamentāliem pētījumiem

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

Ikgadējais izlietojums: EUR 6 miljoni

Kopējā summa: EUR 42 miljoni

Intensitāte

Vidēji 80 % un izņēmuma gadījumos 100 %

Atbalsta ilgums

2007-2013

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība — laukaugu nozares (graudaugu un rīsa; eļļas augi un augu izcelsmes taukvielas; proteīnaugi un kaltēti dārzeņi; rupjā lopbarība; augu kultūras tekstilrūpniecības mērķiem un zīdtārpiņi; cukurs)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

ONIGC

12, rue Rol-Tanguy

F-93555 Montreuil sous Bois Cedex

Cita informācija

Francijas apņemšanās paziņot Komisijai informāciju par valsts atbalsta gada pārskatos iekļauto piešķirto atbalstu

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

20.8.2007.

Atbalsta Nr.

N 273/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Andalucía

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Ayudas para la lucha contra la mosca mediterránea de la fruta y contra los insectos vectores de los virus de los cultivos hortícolas

Juridiskais pamats

Orden por la que se modifica la Orden de 13 de marzo de 2006, por la que se declara la existencia oficial de las plagas que se citan, se establecen las medidas de control y las ayudas para su ejecución

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Atbalsta veids

Piešķīrums

Budžets

EUR 31 884 750

Intensitāte

75 %-50 %

Atbalsta ilgums

2007-2011

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Consejería de Agricultura y Pesca

Comunidad Autónoma de Andalucía

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/31


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4889 — Barclays Industrial Investments/Gemeaz/ Scapa)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/05)

2007. gada 26. septembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4889. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/31


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4885 — Ineos/Nova/JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/06)

2007. gada 28. septembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4885. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/32


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4836 — CVC/Univar)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/07)

2007. gada 17. septembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4836. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/32


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4822 — Advent International/Takko Holding)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/08)

2007. gada 17. augustā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4822. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


IV Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

Komisija

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/33


Euro maiņas kurss (1)

2007. gada 26. oktobris

(2007/C 255/09)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4384

JPY

Japānas jēna

164,50

DKK

Dānijas krona

7,4549

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,70100

SEK

Zviedrijas krona

9,1800

CHF

Šveices franks

1,6732

ISK

Islandes krona

86,85

NOK

Norvēģijas krona

7,7095

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CYP

Kipras mārciņa

0,5842

CZK

Čehijas krona

26,962

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

252,25

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7021

MTL

Maltas lira

0,4293

PLN

Polijas zlots

3,6309

RON

Rumānijas leja

3,3541

SKK

Slovākijas krona

33,291

TRY

Turcijas lira

1,7161

AUD

Austrālijas dolārs

1,5734

CAD

Kanādas dolārs

1,3830

HKD

Hongkongas dolārs

11,1488

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,8792

SGD

Singapūras dolārs

2,0927

KRW

Dienvidkorejas vons

1 308,94

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,3630

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,7845

HRK

Horvātijas kuna

7,3449

IDR

Indonēzijas rūpija

13 121,80

MYR

Malaizijas ringits

4,8122

PHP

Filipīnu peso

63,372

RUB

Krievijas rublis

35,5790

THB

Taizemes bats

45,626


(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/34


Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 415. sanaksmē 2006. gada 11. septembrī par lēmuma projektu saistībā ar lietu COMP/C.38.121 — Fitingi

(2007/C 255/10)

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par produktu un ģeogrāfisko teritoriju, ko ietekmē minētajā lēmuma projektā nosauktais kartelis.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas faktu novērtējumam kas kvalificējami kā vienošanās un/vai saskaņota darbība Līguma 81 panta un EEZ līguma 53. panta izpratnē.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka minētais pārkāpums ir atsevišķs un ilgstošs pārkāpums, īpaši attiecībā uz laikposmu pēc 2001. gada marta-aprīļa pārbaudēm.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz lēmuma adresātiem, jo īpaši atsaucoties uz atbildības piedēvēšanu attiecīgo grupu mātes uzņēmumiem.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par iecietības režīmu piemērošanas lūgumu novērtējumu un iedalījumu.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt izbeigt tiesvedību pret FNAS.

7.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt šo atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/34


Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 416. sanāksmē 2006. gada 18. septembrī par lēmuma projektu saistībā ar lietu COMP/F/C.38.121 — Fitingi

(2007/C 255/11)

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas pamatapjomu.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas pamatapjoma palielināšanu atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ.

3.

Padomdevēja komiteja piekrit Komisijai par sodanaudas pamatapjoma samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas samazināšanu, pamatojoties uz Komisijas 1996. gada paziņojumu par sodanaudu.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudas galīgajiem apjomiem.

6.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vestnesī.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/35


EBTA valstu pārstāvju viedoklis par lēmuma projektu saistībā ar lietu COMP/C.38.121 — Fitingi

(2006. gada 11. septembra sanāksme ES padomdevējas komitejas konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos)

(2007/C 255/12)

1.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par produktu un ģeogrāfisko teritoriju, ko ietekmē minētajā lēmuma projektā nosauktais kartelis.

2.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas faktu novērtējumam, kas kvalificējami kā vienošanās un/vai saskaņota darbība Līguma 81. panta EEZ līguma 53. panta nozīmē.

3.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka minētais pārkāpums ir atsevišķs un ilgstošs pārkāpums, īpaši attiecībā uz laikposmu pēc 2001.gada marta/ aprīļa pārbaudēm.

4.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam par minētā lēmuma adresātiem, jo īpaši atsaucoties uz atbildības piedēvēšanu attiecīgo grupu mātesuzņēmumiem.

5.

EBTA valstu pārstāvis piekrīt Eiropas Komisijai par iecietības režīmu piemērošanas lūgumu novērtējumu un iedalījumu.

6.

EBTA valstu pārstāvji piekrīt izbeigt tiesvedību pret FNAS.

7.

EBTA valstu pārstāvji iesaka publicēt šo atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/36


Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums par tiesvedību lietā COMP/38.121 — Fitingi

(saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2007/C 255/13)

Mueller Industries Inc. atbilstīgi Komisijas 1996. gada paziņojumam par sodanaudas neuzlikšanu vai samazināšanu karteļu gadījumos iesniedza lūgumu piemērot iecietības režīmu. Lūgumus piemērot iecietības režīmu iesniedza arī citi uzņēmumi — 2003. gada septembrī IMI, 2004. gada martā Delta, 2004. gada jūlijā Frabo un 2005. gada martā Oystertec.

Komisija 2001. gada 22. un 23. martā veica pārbaudes gan saistībā ar vara caurulēm, gan arī ar fitingiem, pēc kurām nolēma iedalīt lietas vara santehnikas cauruļu lietā (38.069), rūpniecisko cauruļu lietā (38.240) un fitingu lietā (38.121). Komisija 2001. gada 24. un 25. aprīlī uz vietas Delta group ražotnē veica pārbaudes, kas attiecās tikai uz fitingiem. Sākot ar 2002. gada februāri-martu, Komisija vairākkārt vērsās pie visām ieinteresētajām personām ar lūgumu sniegt informāciju atbilstīgi Regulas Nr. 17 11. pantam un Regulas Nr. 1/2003 18. pantam.

Šā lēmuma projekts attiecas uz pēdējo no trim lietām, jo par pārējām divām jau ir Komisijas lēmumi.

Iebildumu dokuments un piekļuve lietas materiāliem

Komisija 2005. gada 22. septembrī nāca klājā ar Iebildumu dokumentu, kuru nosūtīja 30 uzņēmumiem un vienai uzņēmumu apvienībai; šajā dokumentā ir aprakstīts Eiropas mēroga atsevišķs un ilgstošs pārkāpums 13 gadu garumā. Visas minētās personas atbildēja savlaicīgi, izņemot vienu adresātu — Supergrif SL, ko Delta 2002. gada oktobrī pārdeva Supergrif vadībai un kas uz Iebildumu dokumentu neatbildēja.

Aalberts ar 2005. gada 22. decembra vēstuli un IMI ar 2005. gada 23. decembra vēstuli lūdza piekļuvi pārējo personu atbildēm uz Iebildumu dokumentu. Komisijas dienesti šos lūgumus noraidīja, jo saskaņā ar Komisijas vienoto praksi piekļuvi lietas materiāliem piešķir pēc pieprasījuma un parasti tikai vienu reizi pēc Komisijas iebildumu paziņošanas personām.

Tādēļ piekļuvi citu personu atbildēm uz Komisijas iebildumiem parasti nepiešķir. Turklāt atbilstoši tiesu praksei (Pirmās instances tiesas spriedums 2000. gada 15. maijā apvienotajās lietās T-25/95 un citās, Cimenteries 380. punkts un turpmākie) Komisijas pienākumos neietilpst sniegt atbildes uz Iebildumu dokumentu visām personām.

Mutiska uzklausīšana

Tomēr mutiskajā uzklausīšanā, kas notika 2006. gada 26.-27. janvārī, es piekritu, ka aizstāvības tiesību dēļ Tomkins un Pegler ir savstarpēji jāapmainās ar atbildēm uz Iebildumu dokumentu. Tā kā Komisija uzskata, ka Tomkins ir atbildīgs par savu meitas uzņēmumu Pegler, un, lai šo viedokli pamatotu, tā balstītos uz Pegler atbildi, tad Pegler savukārt būtu jādod iespēja uzzināt, uz kādiem pierādījumiem balstās Tomkins pieņēmumi, šie uzņēmumi vienojas, ka to atbildēm ir jābūt savstarpēji pieejamām; tas izraisīja dzīvas diskusijas šo divu uzņēmumu starpā.

Izņemot Comap, Flowflex un Supergrif, visi Iebildumu dokumenta saņēmēji piedalījās uzklausīšanā.

Galīgā lēmuma projekts

Minētajā lēmuma projektā nav iekļauti Iebildumu dokumentā ietvertie iebildumi attiecībā uz FNAS. Ņemot vērā paskaidrojumus, ko FNAS rakstveidā sniedza atbildē uz Iebildumu dokumentu, kā arī uzklausīšanā sniegtos paskaidrojumus, tika nolemts izbeigt tiesvedību pret FNAS, jo tas ar pārkāpumu nebija saistīts.

Komisijai iesniegtajā lēmuma projektā ir iekļauti tikai tie iebildumi, attiecībā uz kuriem iesaistītajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli. Es uzskatu, ka personu tiesības tikt uzklausītiem ir ievērotas.

Briselē, 2006. gada 13. septembrī

Serge DURANDE


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Komisija

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/38


F-Castres: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumi

Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana maršrutā Castres (Mazamet)–Parīze (Orlī)

Paziņojums par atklātu konkursu, ko Francija izsludinājusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības

(2007/C 255/14)

1.   Ievads: Piemērojot noteikumus, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā 23.7.1992. Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem, Francija ir nolēmusi attiecināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības uz regulāro gaisa satiksmi maršrutā Castres (Mazamet)–Parīze (Orlī). Atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām noteiktie standarti tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša 22.1.2002. numurā C 18/07.

Ja neviens gaisa pārvadātājs līdz 1.3.2008. nebūs sācis vai nebūs gatavs sākt regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un bez finansiālas kompensācijas, atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajai procedūrai Francija nolēmusi ierobežot piekļuvi šim maršrutam un atļaut to tikai vienam gaisa pārvadātājam, atklāta konkursa kārtībā piešķirot tam tiesības sniegt šos pakalpojumus no 1.4.2008.

2.   Līgumslēdzēja iestāde: Chambre de commerce et d'industrie de Castres-Mazamet, 40, allées Alphonse Juin, BP 30217, -81101 Castres Cedex. Tél. (33) 563 51 46 46. Fax (33) 563 51 46 99. E-mail: f.chambert@castres-mazamet.cci.fr.

3.   Konkursa mērķis: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšana no 1.4.2008. atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas izklāstītas 1. punktā.

4.   Līguma īss raksturojums: Sabiedrisko pakalpojumu līgums, kas noslēgts starp pārvadātāju, Castres–Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palātu un Francijas valsti, atbilst 16.5.2005. dekrēta Nr. 2005–473 8. pantam, jo īpaši attiecībā uz valsts finansiālās kompensācijas piešķiršanas noteikumiem.

Izraudzītais pakalpojumu sniedzējs iekasēs ieņēmumus. Castres–Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palāta un Francijas valsts tam maksās starpību starp pakalpojuma sniegšanas faktiskajiem izdevumiem bez nodokļiem (PVN, gaisa pārvadājumu īpašie nodokļi) un komerciālajiem ieņēmumiem no pakalpojuma sniegšanas bez nodokļiem (PVN, gaisa pārvadājumu īpašie nodokļi), nepārsniedzot maksimālo kompensāciju, par kādu tas uzņēmies saistības, un, ja vajadzīgs, atskaitot šā paziņojuma 9–4. punktā minēto soda naudu.

5.   Līguma darbības termiņš: Līguma (vienošanās par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu) darbības termiņš ir trīs gadi, sākot no 1.4.2008.

6.   Piedalīšanās konkursā: Piedalīties ir tiesīgi visi gaisa pārvadātāji, kuriem ir derīga darbības licence, kas izdota saskaņā ar Padomes 23.7.1992. Regulu (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu.

7.   Piešķiršanas procedūra un kandidātu atlases kritēriji: Uz šo konkursu attiecas Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d), e), f), g), h), un i) apakšpunkts, IV nodaļas 1. sadaļas noteikumi 29.1.1993. likumā Nr. 97–122 par korupcijas novēršanu un ekonomiskās darbības un publisko procedūru caurskatāmību, kā arī noteikumi, kas paredzēti minēto tiesību aktu piemērošanai (it īpaši 31.5.1997. dekrēts 97–638, kas pieņemts, lai piemērotu 11.3.1997. likumu Nr. 97–210 par cīņas pastiprināšanu pret nelegālo nodarbinātību) un 16.5.2005. dekrēts Nr. 2005–473, jo īpaši attiecībā uz valsts finansiālās kompensācijas piešķiršanas noteikumiem, kā arī trīs 16.5.2005. rīkojumi par minētā dekrēta piemērošanu.

7-1.   Pieteikuma dokumentācija: Pieteikuma dokumenti jāsagatavo franču valodā. Vajadzības gadījumā pretendentiem jānodrošina to dokumentu tulkojums franču valodā, kurus izsniegušas valsts iestādes un kuri ir kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Dokumentu tulkojumam franču valodā pretendenti var pievienot arī dokumentu oriģinālus citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kuri nav autentiski.

Pieteikuma dokumentācijā ietilpst:

pieteikuma vēstule, ko parakstījis vadītājs vai viņa pārstāvis, klāt pievienojot paraksta tiesības apliecinošus dokumentus;

iepazīstinošs apraksts par uzņēmumu, kurā izklāstītas kandidāta profesionālās un finanšu iespējas gaisa pārvadājumu jomā, kā arī atsauksmes no šīs nozares pārstāvjiem, ja tādas ir; šim aprakstam jābūt tādam, lai varētu novērtēt kandidāta spējas nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un vienādu attieksmi pret visiem klientiem; ja kandidāts vēlas, tas var ņemt par paraugu DC5 veidlapu, ko izmanto publiskā iepirkuma līgumtiesību piešķiršanas jomā;

dati par kopējo apgrozījumu un apgrozījumu attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā vai - ja kandidāts vēlas - grāmatvedības bilances un finanšu pārskati par pēdējiem trim finanšu gadiem; ja kandidāts nevar uzrādīt šos datus, tam jāpamato, kāpēc tas nav iespējams;

metodoloģiska norāde par to, kādā veidā pretendents iecerējis apstrādāt konkursa dokumentāciju, ja Castres–Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palāta viņam dod iespēju iesniegt piedāvājumu; jo īpaši jāsniedz šāda informācija:

tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, ko kandidāts izmantos maršruta apkalpošanā,

personāla skaits, kvalifikācija un izmantošana, kā arī vajadzības gadījumā pretendenta plānotā jaunu darbinieku pieņemšana darbā,

izmantojamo lidaparātu veidi un, ja vajadzīgs, to reģistrācijas numuri,

gaisa pārvadātāja ekspluatācijas licences kopija,

ja ekspluatācijas licenci izsniegusi cita Eiropas Savienības valsts, nevis Francija, pretendentam papildus jānorāda arī šādas ziņas:

valsts, kura izdevusi pilotu apliecības,

darba līgumiem piemērojamās tiesības,

dalības veids sociālās drošības sistēmā,

noteikumi, kuri pieņemti, lai izpildītu Darba likumu kodeksa par algoto darbinieku pagaidu iesaisti pakalpojumu sniegšanā Francijas teritorijā L. 341–5. panta un D. 341–5. panta un turpmāko pantu noteikumus;

izziņas vai apliecinājumi ar godavārdu, kas paredzēti 31.5.1997. dekrēta Nr. 97–638 8. pantā un 31.1.2003. rīkojumā minētā dekrēta 8. panta īstenošanai un kas apliecina, ka kandidātam nav nodokļu un sociālo maksājumu parādu, jo īpaši attiecībā uz:

uzņēmuma peļņas nodokli,

pievienotās vērtības nodokli,

sociālās apdrošināšanas, darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas, kā arī ģimenes pabalsta iemaksām,

civilās aviācijas nodokli,

lidostas nodokli,

nodokli par lidmašīnu radītajiem trokšņiem,

solidaritātes nodokli,

ja pieteikuma iesniedzējs ir no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, nevis Francijas, izcelsmes valsts pārvaldes iestādēm un struktūrām jāizsniedz līdzvērtīgas izziņas vai apliecinājumi;

apliecinājums ar godavārdu par to, ka biļetenā Nr. 2 nav reģistrēta sodāmība par pārkāpumiem, kas minēti Darba likumu kodeksa L. 324–9., L. 324–10., L. 341–6., L. 125–1. un L. 125–3. pantā;

apliecinājums ar godavārdu un/vai jebkāds apliecinošs dokuments par to, ka tiks ievērotas invalīdu tiesības uz darbu, kā paredzēts Darba likumu kodeksa L. 323–1. pantā,

K.a izraksts no ieraksta Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā vai jebkāds cits līdzvērtīgs dokuments;

piemērojot 23.7.1992. Regulas (EEK) Nr. 2407/92 7. pantu, apdrošināšanas apliecinājums, kas nav vecāks par trim mēnešiem un kas apliecina, ka ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība nelaimes gadījumā, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem, bagāžu, kravu, pasta pārvadājumiem un trešām personām, un kas ir saskaņā ar 21.4.2004. Regulu (EK) Nr. 785/2004, jo īpaši ar tās 4. pantu;

aizsardzības pasākuma vai kolektīvās procedūras gadījumā - attiecīgā sprieduma vai spriedumu kopija (ja spriedums nav sagatavots franču valodā, tam jāpievieno apstiprināts tulkojums).

7-2.   Pieteikumu izskatīšanas kārtība: Pretendentus izraudzīs, ņemot vērā šādus kritērijus:

pretendentu profesionālās un finanšu garantijas,

pretendentu spēja nodrošināt sabiedrisko gaisa transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un vienādu attieksmi pret visiem minētā pakalpojuma izmantotājiem,

tas, kā pretendenti ievēro prasību par darbinieku–invalīdu nodarbināšanu, kā paredzēts Darba likumu kodeksa L. 323–1. pantā.

8.   Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji: Gaisa pārvadātāji, kuru kandidatūru pieņems un apstiprinās, nākamajā posmā tiks aicināti iesniegt piedāvājumu saskaņā ar kārtību, kas noteikta konkursa īpašajos noteikumos, kurus tiem tad izsniegs.

Iesniegtos piedāvājumus brīvi apspriedīs atbildīgā struktūra Castres–Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palātā.

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem iesniegto piedāvājumu atlasi veiks, ņemot vērā pakalpojuma atbilstību un jo īpaši cenas un nosacījumus, ko var piedāvāt pakalpojuma izmantotājiem, kā arī pieprasītās kompensācijas izmaksas.

9.   Būtiska papildu informācija:

9-1.   Finansiālā kompensācija: To pretendentu iesniegtajos piedāvājumos, kuru kandidatūra tiks izraudzīta, skaidri jānorāda maksimālā prasītā kompensācijas summa par minētā maršruta apkalpošanu trīs gadus ilgā laikposmā no 1.4.2008. (summa jānorāda par katru gadu atsevišķi). Precīzu piešķiramās kompensācijas apjomu katru gadu noteiks pēc paveiktā, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem un ieņēmumiem saistībā ar pakalpojuma sniegšanu un nepārsniedzot piedāvājumā minēto summu. Šo maksimālo summu var pārskatīt tikai tad, ja notiek neparedzētas izmaiņas pakalpojuma sniegšanas apstākļos.

Ikgadējos maksājumus veic šādā veidā: vispirms - avansa maksājums un tad - atlikuma maksājums. Atlikuma maksājumu veic tikai pēc tam, kad attiecībā uz konkrēto maršrutu ir apstiprināti pārvadātāja uzskaites dati un ir veikta pakalpojumu sniegšanas pārbaude saskaņā ar šā dokumenta 9–2. punkta nosacījumiem.

Līguma pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā 9–2. punkta noteikumus piemēro iespējami drīz, lai pārvadātājam varētu izmaksāt pienācīgās finansiālās kompensācijas atlikumu, šā punkta pirmajā daļā norādīto maksimālo summu vajadzības gadījumā samazinot proporcionāli faktiskajam pakalpojumu sniegšanas ilgumam.

9-2.   Pārvadātāja pakalpojumu izpildes un uzskaites datu pārbaude: To, kā pārvadātājs nodrošina pakalpojumu, un attiecīgā maršruta izmaksu uzskaiti pārbauda vismaz reizi gadā, sadarbojoties ar pārvadātāju.

9-3.   Līguma grozījumi un izbeigšana: Ja pārvadātājs uzskata, ka neparedzētas izmaiņas pakalpojumu sniegšanas apstākļos ir par pamatu finansiālās kompensācijas maksimālā apjoma pārskatīšanai, tam jāiesniedz argumentēts pieprasījums pārējiem līguma parakstītājiem, kuriem savs viedoklis jāizsaka divu mēnešu laikā. Tad līgumu var grozīt ar papildlīgumu.

Gan viena, gan otra līgumslēdzēja puse var lauzt līgumu pirms līguma termiņa beigām, ievērojot sešu mēnešu iepriekšēja brīdinājuma noteikumu. Ja pārvadātājs pieļauj būtiskus pārkāpumus saistību izpildē, tiek uzskatīts, ka tas līgumu ir pārtraucis bez iepriekšēja brīdinājuma, ja vien mēneša laikā pēc oficiāla brīdinājuma saņemšanas pakalpojumu sniegšana netiek atsākta atbilstīgi minētajām saistībām.

9-4.   Līgumsodi vai citi līgumā paredzētie atskaitījumi: Ja pārvadātājs neievēro 9–3. punktā minēto iepriekšējā brīdinājuma termiņu, tam piemēro vai nu administratīvu naudas sodu saskaņā ar Civilās aviācijas kodeksa R. 330–20. pantu, vai arī līgumsodu, kas aprēķināts, ņemot vērā to mēnešu skaitu, kad nav izpildītas saistības, un to, cik lielā mērā attiecīgā gada laikā maršrutā faktiski netika nodrošināta satiksme, nepārsniedzot maksimālo finansiālās kompensācijas summu, kas paredzēta 9–1. punktā.

Ja attiecībā uz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistībām pieļauti mazāk nozīmīgi pārkāpumi, 9–1. punktā paredzētajai maksimālajai finansiālajai kompensācijai tiek piemēroti samazinājumi, neskarot Civilās aviācijas kodeksa R. 330–20. panta noteikumus.

Šāda samazinājuma noteikšanā vajadzības gadījumā ņem vērā pārvadātāja vainas dēļ atcelto lidojumu skaitu, to lidojumu skaitu, kuros sēdvietu skaits nebija pietiekams, to lidojumu skaitu, kuros netika ievērotas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz starpnolaišanos vai tarifiem.

10.   Pieteikumu nosūtīšanas kārtība: Pieteikuma dokumentācija jānosūta aizzīmogotā aploksnē ar šādu norādi: “Réponse à l'appel de candidatures Ligne aérienne Castres (Mazamet)/Paris (Orly) – À n'ouvrir que par le destinataire”. Pieteikumi ir jāiesniedz vēlākais 4.12.2007. līdz plkst. 12:00 pēc vietējā laika, nosūtot ierakstītu vēstuli, kuras datums ir apliecināts ar pasta zīmogu, ar paziņojumu par saņemšanu, vai jāiesniedz personiski, saņemot attiecīgu apliecinājumu, šādā adresē:

Chambre de commerce et d'industrie de Castres-Mazamet, 40, allées Alphonse Juin, BP 30217, F-81101 Castres Cedex.

11.   Turpmākā procedūra: Atlasītajiem pretendentiem Castres–Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palāta vēlākais 7.12.2007. nosūtīs konkursa dokumentus, proti, konkursa noteikumus un projektu nolīgumam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Izvēlētajiem kandidātiem piedāvājums būs jāiesniedz vēlākais 4.1.2008. līdz pulksten 12:00 pēc vietējā laika.

Piedāvājums pretendentam būs saistošs 280 dienas no tā iesniegšanas dienas.

12.   Konkursa spēkā esība: Šis konkurss ir spēkā, ja neviens Kopienas pārvadātājs līdz 1.3.2008. neiesniedz plānu satiksmes nodrošināšanai attiecīgajā maršrutā no 1.4.2008. saskaņā ar noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un bez finansiālas kompensācijas.

13.   Papildu informācijas pieprasījums: Ja pretendentiem būs vajadzīga papildu informācija, viņi var sūtīt vienīgi vēstuli pa pastu vai faksu Castres–Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palātas priekšsēdētājam, kura adrese un cita informācija saziņai ir norādīta iepriekš 2. punktā.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/42


F-Castres: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumi

Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana maršrutos Castres (Mazamet)–Liona (Sent-Ekziperī) un Rodez (Marcillac)–Liona (Sent-Ekziperī)

Paziņojums par atklātu konkursu, ko Francija izsludinājusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības

(2007/C 255/15)

1.   Ievads: Piemērojot 23.7.1992. Regulas (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus, Francija ir uzlikusi sabiedriskā pakalpojuma pienākumu attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi maršrutos Castres (Mazamet)–Liona (Sent Ekziperī) un Rodez (Marcillac)–Liona (Sent Ekziperī). Prasības, kas noteiktas šā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistībām, tika publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša 22.6.2002. numurā C 18/06.

Ja neviens gaisa pārvadātājs līdz 1.5.2008. nebūs sācis vai nebūs gatavs sākt nodrošināt regulāras gaisa satiksmes pakalpojumus maršrutos Castres–Liona un Rodez– Liona saskaņā ar noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un neprasot finansiālu kompensāciju, Francija atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajai procedūrai nolēmusi ierobežot piekļuvi šim maršrutam un atļaut to tikai vienam gaisa pārvadātājam, piešķirot tam atklāta konkursa kārtībā tiesības sniegt šos pakalpojumus no 1.6.2008.

2.   Līgumslēdzēja iestāde: Chambre de commerce et d'industrie de Castres-Mazamet, 40, allées Alphonse Juin, BP 30217, -81101 Castres Cedex. Tél. (33) 563 51 46 46. Fax (33) 563 51 46 99. E-mail: f.chambert@castres-mazamet.cci.fr.

un

Société anonyme d'économie mixte locale (SAEML) Air 12, Aéroport de Rodez-Marcillac, route de Décazeville, F-12330 Salles-la-Source. Tālrunis: (33) 565 76 02 00. Fakss: (33) 565 42 99 97. E-pasts: aeroport-rodez-marcillac@wanadoo.fr.

3.   Konkursa mērķis: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšana no 1.6.2008. atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas minētas 1. punktā.

4.   Līguma īss raksturojums: Sabiedrisko pakalpojumu līgumu noslēdz starp pārvadātāju, Castres-Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palātu, sabiedrību Société anonyme d'économie mixte locale (SAEML) “Air 12” un Francijas valsti atbilstīgi 8. punktam 16.5.2005. dekrētā Nr. 2005-473, ar ko regulē valsts finansiālās kompensācijas piešķiršanu.

Izraudzītais pakalpojumu sniedzējs iekasēs ieņēmumus. Castres-Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palāta, SAEML “Air 12” un Francijas valsts tam maksās starpību starp faktiskajiem izdevumiem, atskaitot pakalpojuma sniegšanas nodokļus (PVN, gaisa pārvadājumu īpašie nodokļi), un komerciālajiem ieņēmumiem no pakalpojuma sniegšanas, atskaitot nodokļus (PVN, gaisa pārvadājumu īpašie nodokļi), bet nepārsniedzot maksimālo kompensāciju, par kādu tas uzņēmies saistības, un attiecīgajā gadījumā atskaitot šā paziņojuma 9-4. punktā minēto soda naudu.

5.   Līguma darbības termiņš: Līguma (vienošanās par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu) darbības termiņš ir trīs gadi, sākot no 1.6.2008.

6.   Piedalīšanās konkursā: Piedalīties ir tiesīgi visi gaisa pārvadātāji, kuriem ir derīga darbības licence, kas izdota saskaņā ar Padomes 23.7.1992. Regulu (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu.

7.   Līguma piešķiršanas procedūra un pretendentu atlases kritēriji: Uz šo konkursu attiecas šādi tiesību akti: pirmkārt, Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d), e), f), g), h) un i) apakšpunkta noteikumi, otrkārt, IV nodaļas 1. iedaļa 29.1.1993. Likumā Nr. 93-122 par korupcijas novēršanu un ekonomikas un valsts pārvaldes procedūru pārskatāmību un minētās iedaļas piemērošanas noteikumi (jo īpaši 31.5.1997. dekrēts Nr. 97- 638 par to, kā piemērot 11.3.1997. likumu Nr. 97-210 par cīņas pastiprināšanu pret nelegālo nodarbinātību) un, treškārt, 16.5.2005. dekrēts Nr. 2005-473, ar ko regulē valsts finansiālās kompensācijas piešķiršanu, un trīs 16.5.2005. rīkojumi par minētā dekrēta piemērošanu.

7-1.   Pieteikuma dokumenti: Pieteikuma dokumenti jāsagatavo franču valodā. Ja valsts iestādes dokumentus izdevušas kādā citā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, pretendentiem jānodrošina to tulkojums franču valodā. Dokumentu tulkojumam franču valodā pretendenti var pievienot arī dokumentu oriģinālus citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kuri netiks uzskatīti par autentiskiem.

Pieteikumā jāiekļauj šādi dokumenti:

pieteikuma vēstule, ko parakstījis vadītājs vai viņa pārstāvis, klāt pievienojot parakstīšanas tiesības apstiprinošus dokumentus;

iepazīstinošs apraksts par uzņēmumu, kurā izklāstītas kandidāta profesionālās un finanšu iespējas gaisa pārvadājumu jomā, kā arī atsauksmes no šīs nozares pārstāvjiem, ja tādas ir; šim aprakstam jābūt tādam, lai varētu novērtēt kandidāta spējas nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un vienādu attieksmi pret visiem klientiem; ja kandidāts vēlas, tas var ņemt par paraugu DC5 veidlapu, ko izmanto publiskā iepirkuma līgumtiesību piešķiršanas jomā;

dati par kopējo apgrozījumu un apgrozījumu attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā vai, ja kandidāts vēlas, grāmatvedības bilances un finanšu pārskati par pēdējiem trim finanšu gadiem; ja kandidāts nevar uzrādīt šos datus, tam jāpamato, kāpēc tas nav iespējams;

metodoloģiska norāde par to, kādā veidā pretendents iecerējis izpildīt konkursa dokumentācijas prasības, ja Castres-Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palāta SAEML “Air 12” viņam dotu iespēju iesniegt piedāvājumu; jo īpaši jāsniedz šāda informācija:

tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, ko kandidāts izmantos maršruta apkalpošanā,

personāla skaits, kvalifikācija un piesaiste, kā arī vajadzības gadījumā kandidāta plānotā jaunu darbinieku pieņemšana,

izmantojamo lidaparātu veidi un, ja vajadzīgs, to reģistrācijas numuri,

gaisa pārvadātāja ekspluatācijas licences kopija,

ja ekspluatācijas licenci izsniegusi cita Eiropas Savienības valsts, nevis Francija, pretendentam papildus jāprecizē arī šādas ziņas:

valsts, kura izdevusi pilotu apliecības,

darba līgumiem piemērojamās tiesības,

dalības veids sociālās apdrošināšanas sistēmā,

noteikumi, kuri pieņemti, lai izpildītu Darba likumu kodeksa L. 341 5. panta un D. 341 5. panta un turpmāko pantu noteikumus attiecībā uz algoto darbinieku pagaidu iesaisti pakalpojumu sniegšanā Francijas teritorijā;

izziņas vai apliecinājumi ar godavārdu, kas paredzēti 31.5.1997. dekrēta Nr. 97-638 8. pantā un 31.1.2003. rīkojumā minētā dekrēta 8. panta īstenošanai un kas apliecina, ka kandidātam nav nodokļu un sociālo maksājumu parādu, jo īpaši attiecībā uz:

uzņēmuma peļņas nodokli,

pievienotās vērtības nodokli,

sociālās apdrošināšanas iemaksām, darba negadījumu un profesionālo slimību, kā arī ģimenes pabalsta iemaksām,

civilās aviācijas nodokli,

lidostas nodokli,

nodokli par lidmašīnu radītajiem trokšņiem,

solidaritātes nodokli;

ja pieteikuma iesniedzējs ir no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, nevis Francijas, izcelsmes valsts pārvaldes iestādēm un struktūrām jāizsniedz līdzvērtīgas izziņas vai apliecinājumi;

ar godavārdu apstiprināts apliecinājums par to, ka biļetenā Nr. 2 nav reģistrēta sodāmība par pārkāpumiem, kas minēti Darba likumu kodeksa L. 324-9., L. 324-10., L. 341-6., L. 125-1. un L. 125-3. pantā;

ar godavārdu apstiprināts apliecinājums un/vai jebkāds apliecinošs dokuments par to, ka tiks ievērotas invalīdu tiesības uz darbu, kā tās paredzēts Darba likumu kodeksa L. 323 1. pantā;

izraksts no Komercreģistra un Uzņēmumu reģistra vai jebkāds cits līdzvērtīgs dokuments;

piemērojot 23.7.1992. Regulas (EEK) Nr. 2407/92 7. pantu, apdrošināšanas apliecinājums, kas nav vecāks par trim mēnešiem un kas apliecina, ka ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība nelaimes gadījumā, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem, bagāžu, kravu, pasta pārvadājumiem un trešām personām, un kas ir saskaņā ar 21.4.2004. Regulu (EK) Nr. 785/2004, jo īpaši tās 4. pantu;

aizsardzības pasākuma vai kolektīvās procedūras gadījumā - attiecīgā sprieduma vai spriedumu kopija (ja spriedums nav sagatavots franču valodā, tam jāpievieno apstiprināts tulkojums).

7-2.   Pieteikumu izskatīšanas kārtība: Pretendentus atlasīs, ņemot vērā šādus kritērijus:

pretendentu profesionālās un finanšu garantijas,

to gatavība nodrošināt sabiedrisko gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību un vienādu attieksmi pret visiem minētā pakalpojuma izmantotājiem,

tas, kā pretendenti ievēro prasību par invalīdu nodarbināšanu, kas paredzēta Darba likumu kodeksa L. 323-1. pantā.

8.   Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji: Gaisa pārvadātāji, kuru kandidatūru pieņems un izraudzīsies, nākamajā posmā tiks aicināti iesniegt piedāvājumu saskaņā ar kārtību, kas noteikta konkursa īpašajos noteikumos, kurus tiem tad izsniegs.

Par iesniegtajiem piedāvājumiem notiks brīvas sarunas ar Castres-Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palātu un SAEML “Air 12”.

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu iesniegto piedāvājumu izvērtējumu veiks, ņemot vērā pakalpojuma atbilstību un jo īpaši cenas un nosacījumus, ko sola piedāvāt pakalpojuma izmantotājiem, kā arī pieprasītās kompensācijas summu.

9.   Būtiska papildu informācija:

9-1.   Finansiālā kompensācija: Procedūras otrajam posmam izraudzīto pretendentu iesniegtajos piedāvājumos skaidri jānorāda maksimālā prasītā kompensācijas summa par minētā maršruta apkalpošanu trīs gadus ilgā laikposmā, sākot no 1.6.2008. (summa jānorāda par katru gadu atsevišķi). Piešķirtās kompensācijas precīzo summu aprēķinās katru gadu pēc paveiktā, pamatojoties uz izdevumiem un ieņēmumiem, kas faktiski radušies, nodrošinot pakalpojumu; kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt piedāvājumā norādīto summu. Šo maksimālo summu var pārskatīt tikai tad, ja notiek neparedzētas izmaiņas pakalpojuma sniegšanas apstākļos.

Ikgadējos kompensācijas maksājumus veido avansa maksājumi un atlikuma maksājums. Atlikuma maksājumu veic tikai pēc tam, kad attiecībā uz konkrēto maršrutu ir apstiprināti pārvadātāja grāmatvedības dati un ir veikta pakalpojumu sniegšanas pārbaude saskaņā ar šā dokumenta 9-2. punkta nosacījumiem.

Līguma pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā 9-2. punkta noteikumus piemēro iespējami drīz, lai pārvadātājam varētu izmaksāt tam pienākošās finansiālās kompensācijas atlikumu, šā punkta pirmajā daļā norādīto maksimālo summu vajadzības gadījumā samazinot proporcionāli faktiskajam pakalpojumu sniegšanas ilgumam.

9-2.   Pārvadātāja pakalpojumu izpildes un grāmatvedības datu pārbaude: To, kā pārvadātājs nodrošina pakalpojumu, un attiecīgā maršruta izmaksu uzskaiti pārbauda vismaz reizi gadā, sadarbojoties ar pārvadātāju.

9-3.   Līguma grozījumi un līguma laušana: Ja pārvadātājs uzskata, ka finansiālās kompensācijas maksimālais apjoms jāpārskata, jo radušās neparedzētas izmaiņas pakalpojumu sniegšanas apstākļos, tam jāiesniedz argumentēts pieprasījums pārējiem līguma parakstītājiem, kuriem savs viedoklis jāizsaka divu mēnešu laikā. Līgumu var grozīt ar papildlīgumu.

Jebkura no līgumslēdzējām pusēm var lauzt līgumu pirms termiņa beigām, otru pusi par to brīdinot sešus mēnešus iepriekš. Ja pārvadātājs pieļauj būtiskus pārkāpumus līguma saistību izpildē, tiek uzskatīts, ka tas līgumu ir pārtraucis bez iepriekšēja brīdinājuma, ja vien mēneša laikā pēc oficiāla brīdinājuma saņemšanas pakalpojumu sniegšana netiek atsākta atbilstīgi minētajām saistībām.

9-4.   Līgumsodi vai citi līgumā paredzētie atskaitījumi: Ja pārvadātājs neievēro 9-3. punktā minēto iepriekšējā brīdinājuma termiņu, tam piemēro vai nu administratīvu naudas sodu saskaņā ar Civilās aviācijas kodeksa R. 330-20. pantu, vai arī līgumsodu, kas aprēķināts, ņemot vērā to mēnešu skaitu, kad nav izpildītas saistības, un to, cik lielā mērā attiecīgā gada laikā maršrutā faktiski netika nodrošināta satiksme; sods nevar būt lielāks par maksimālo finansiālās kompensācijas summu, kas paredzēta 9-1. punktā.

Ja attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām pieļauti mazāk nozīmīgi pārkāpumi, 9-1. punktā paredzētajai maksimālajai finansiālajai kompensācijai tiek piemēroti samazinājumi, neskarot Civilās aviācijas kodeksa R. 330-20. panta noteikumus.

Aprēķinot samazinājumus, ja vajadzīgs, ņem vērā gan pārvadātāja vainas dēļ atcelto reisu skaitu, gan to reisu skaitu, kuri veikti ar mazāku ietilpību nekā prasīts, gan arī tos reisus, kuros netika ievērotas sabiedrisko pakalpojumu saistības nosēšanās vai tarifu ziņā.

10.   Pieteikumu nosūtīšanas kārtība: Pieteikuma dokumenti jānosūta aizzīmogotā aploksnē ar šādu norādi: “Réponse à l'appel de candidatures Ligne aérienne Castres (Mazamet)/Rodez (Marcillac)/Lyon (Saint-Exupéry). À n'ouvrir que par le destinataire” (Atbilde uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par maršrutu Castres (Mazamet)/Rodez (Marcillac)/Liona (Sent Ekziperī). Vēstuli drīkst atvērt tikai adresāts). Pieteikumi ir jāiesniedz vēlākais līdz 4.12.2007. plkst. 12:00 pēc vietējā laika, vai nu nosūtot ierakstītu vēstuli ar apstiprinājumu par saņemšanu (vērā tiek ņemts saņemšanas apstiprinājuma datums), vai iesniedzot personiski un saņemot attiecīgu apliecinājumu, šādā adresē:

Chambre de commerce et d'industrie de Castres-Mazamet, 40, allées Alphonse Juin, BP 30217, F-81101 Castres Cedex.

11.   Turpmākā procedūra: Pirmajā kārtā atlasītajiem pretendentiem Castres-Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palāta vēlākais nosūtīs konkursa dokumentus, proti, konkursa noteikumus un nolīguma projektu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Izvēlētajiem pretendentiem piedāvājums būs jāiesniedz vēlākais līdz 4.1.2008. plkst. 12:00 pēc vietējā laika.

Piedāvājums pretendentam būs saistošs 280 dienas no tā iesniegšanas dienas.

12.   Konkursa spēkā esība: Šis konkurss ir spēkā, ja neviens Kopienas pārvadātājs līdz 1.5.2008. neiesniegs plānu satiksmes nodrošināšanai attiecīgajā maršrutā no 1.6.2008. saskaņā ar noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un neprasot finansiālu kompensāciju.

13.   Papildu informācijas pieprasījums: Ja pretendentiem būs vajadzīga papildu informācija, viņi var sūtīt vienīgi vēstuli pa pastu vai faksu Castres-Mazamet Tirdzniecības un rūpniecības palātas priekšsēdētājam, kura adrese ir norādīta iepriekš 2. punktā.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Komisija

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/45


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4911 — Goldman Sachs/LOMO)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/16)

1.

Komisija 2007. gada 19. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums The Goldman Sachs Group, Inc. (Goldman Sachs, ASV) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu LOMO Group (LOMO, Vācija), iegādājoties vērtspapīrus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Goldman Sachs: ieguldījumu banku darbība, komercbanku darbība un kapitāla ieguldījumi (“principal investment”), aktīvu pārvaldība un ieguldījumu pakalpojumi.

LOMO: degvielas uzpildes stacijas un pakalpojumu sniegšanas zonas uz autoceļiem.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4911 — GOLDMAN-SACHS/LOMO uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/46


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4944 — SAP/Business Objects)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/17)

1.

Komisija 2007. gada 22. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums SAP AG (“SAP”, Vācija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Business Objects S.A. (“BO”, Francija/ASV), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums SAP: lietojumprogrammatūras risinājumi uzņēmumiem;

uzņēmums BO: analītiskās programmatūras risinājumi uzņēmējdarbībā, apmācība un saistīti pakalpojumi.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4944 — SAP/Business Objects uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/47


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4899 — SCB/Süd-Chemie)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/18)

1.

Komisija 2007. gada 19. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), saskaņā ar kuru uzņēmums SC-Beteiligungsgesellschaft mbH (SCB, Vācija), ko kontrolē JP Morgan Chase & Co. (JPMorgan Chase, Amerikas Savienotās Valstis), minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Süd-Chemie AG (Süd-Chemie, Vācija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

SCB: sabiedrība, kas īpaši izveidota darījuma noslēgšanai;

JPMorgan Chase: finanšu pakalpojumi;

Süd-Chemie: īpašas ķimikālijas.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4899 — SCB/Süd-Chemie uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/48


PRIEKŠLIKUMS KOMISIJAS REGULAI(EK) NR. …/....

[...],

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 773/2004 attiecībā uz izlīguma procedūras kārtību karteļu lietās

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/19)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par Līguma 81. un 82. pantā paredzēto konkurences noteikumu īstenošanu (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

publicējusi šīs regulas projektu (2),

apspriedusies ar Padomdevēja komiteju konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos,

tā kā:

1)

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu (3), ko vada Komisija, paredz noteikumus attiecīgo pušu līdzdalībai šādas lietas izskatīšanā.

2)

Lietas izskatīšanā iesaistītās puses var būt gatavas atzīt savu līdzdalību kartelī, kas pārkāpj EK līguma 81. pantu, un savu atbildību par šādu līdzdalību, ja tās var saprātīgi jau iepriekš prognozēt, kādi būs Komisijas paredzētie atklājumi attiecībā uz to līdzdalību pārkāpumā un iespējamo naudassoda apjomu, un piekrist šiem atklājumiem. Komisijai ir jābūt iespējai attiecīgā gadījumā darīt zināmus šīm pusēm iebildumus, ko tā paredz celt pret tām, pamatojoties uz Komisijas lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, un naudassodus, kādus tām attiecīgi varētu piemērot. Šādai priekšlaicīgai iebildumu izpaušanai jārada iespēja attiecīgajām pusēm izteikt savu viedokli par iebildumiem, kurus Komisija plāno celt pret tām, un to iespējamo atbildību.

3)

Ja paziņojumā par iebildumiem Komisija atspoguļo pušu rakstisko izlīguma iesniegumu saturu un puses savās atbildēs apliecina, ka paziņojums par iebildumiem atbilst to rakstisko iesniegumu saturam, ir jāļauj Komisijai pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 14. pantu nekavējoties pāriet pie lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. un 23. pantu.

4)

Tādēļ ir jānosaka izlīguma procedūra, lai Komisija, vienojoties ar pusēm, varētu ātrāk izskatīt karteļu lietas.

5)

Pieredze rāda, ka sistemātiska paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālā varianta pieejamība sūdzības iesniedzējiem var negatīvi ietekmēt lietas izskatīšanā iesaistīto pušu vēlēšanos sadarboties ar Komisiju. Kamēr sūdzības iesniedzēji uzskatāmi par cieši saistītiem ar lietu un tie ir rakstiski jāinformē, un tiem ir jādod iespēja paust rakstiski savu viedokli par lietas raksturu un priekšmetu, Komisijai ir jānosaka veids, kādā šāda rakstiska informācija sniedzama katrā konkrētajā gadījumā.

6)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 773/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 773/2004 groza šādi.

1.

Regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija par lietas izskatīšanas ierosināšanu ar nolūku pieņemt lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļai var lemt jebkurā laikā, tomēr ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod minētās regulas 9. panta 1. punktā minēto provizorisko novērtējumu, paziņojumu par iebildumiem vai lūgumu pusēm izteikt savu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, vai dienu, kurā atbilstoši minētās regulas 27. panta 4. punktam tiek publiskots paziņojums, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.”

2.

Tās 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja Komisija izdod paziņojumu par iebildumiem, kas saistīti ar lietu, par kuru tā ir saņēmusi sūdzību, tā informē sūdzības iesniedzēju par lietas raksturu un priekšmetu un nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var rakstiski paust savu viedokli. Komisija var darīt pieejamu sūdzības iesniedzējam arī paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālā varianta kopiju.”

3.

Regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija informē attiecīgās puses par pret tām vērstajiem iebildumiem. Par paziņojumu par iebildumiem rakstiski paziņo katrai pusei, pret kuru celti iebildumi.”

4.

Regulā iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Izlīguma procedūra karteļu lietās

1.   Pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu Komisija var noteikt termiņu, kādā puses var rakstiski paziņot, ka tās ir gatavas piedalīties izlīguma apspriešanā, ņemot vērā iespējamo izlīguma iesniegumu iesniegšanu. Komisijai nav jāņem vērā turpmākas rakstiskas atbildes, kas saņemtas pēc minētā termiņa beigām.

Ja divas vai vairākas puses, kas pieder pie viena uzņēmuma, norāda, ka tās vēlas piedalīties izlīguma apspriešanā saskaņā ar pirmo daļu, minētās puses ieceļ kopīgu pārstāvi, kas ir pilnvarots to vārdā piedalīties izlīguma apspriešanā ar Komisiju.

2.   Komisija var informēt puses, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus, par šādiem jautājumiem:

a)

iebildumi, ko tā paredz celt pret tām;

b)

pierādījumi, kas ir šo iebildumu pamatā; un

c)

iespējamie naudasssodi.

Ja izlīguma apspriešanas gaitā tiek panākts, ka iepriekšminētā informācija tiek darīta zināma pusēm pēc to lūguma vai darīta tām pieejama citādā veidā, Komisija var noteikt termiņu, kādā puses var uzņemties saistības piemērot izlīguma procedūru, iesniedzot rakstiskus izlīguma iesniegumus, kas atspoguļo izlīguma apspriešanas rezultātus, un atzīstot savu līdzdalību EK līguma 81. panta pārkāpumā, kā arī savu atbildību par šo pārkāpumu. Komisijai nav jāņem vērā turpmāki rakstiski iesniegumi, kas saņemti pēc minētā termiņa beigām.

3.   Ja pusēm iesniegtajā paziņojumā par iebildumiem ir atspoguļots to izlīguma iesniegumu saturs, attiecīgās puses Komisijas noteiktajā termiņā savās rakstiskajās atbildēs uz paziņojumu par iebildumiem apliecina, ka tām adresētais paziņojums par iebildumiem atbilst to izlīguma iesniegumu saturam. Pēc tam Komisija, apspriedusies ar Padomdevēja komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 14. pantu, var nekavējoties pāriet pie lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 7. un 23. pantu.”

5.

Regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Pirms apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. panta 1. punktā minēto padomdevēju komiteju Komisija tām pusēm, kurām tā adresē paziņojumu par iebildumiem, dod iespēju tikt uzklausītām.”

6.

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu.

“1.   Komisija dod iespēju pusēm, kurām tā adresē paziņojumu par iebildumiem, izteikties noklausīšanās laikā, ja šīs puses to lūdz savos rakstiskajos iesniegumos.

2.   Taču, iesniedzot savus rakstiskos izlīguma iesniegumus, pusēm ir jāapliecina Komisijai, ka tās lūgs dot tām iespēju uzlabot argumentāciju noklausīšanās laikā tikai tad, ja paziņojumā par iebildumiem netiks atspoguļots to rakstisko izlīguma iesniegumu saturs.”

7.

Regulas 15. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1a.   Taču pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu Komisija attiecīgos gadījumos dara zināmus pierādījumus, uz kuru pamata paredzēts celt iebildumus pret pusēm, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus, lai tās varētu sagatavot minētos iesniegumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniedzot izlīguma iesniegumus, puses apliecina Komisijai, ka tās lūgs pieeju lietas materiāliem tikai pēc paziņojuma par iebildumiem saņemšanas, ja minētais paziņojums neatspoguļos to rakstisko izlīguma iesniegumu saturu.”

8.

Regulas 17. panta 1. punktu un 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Nosakot termiņus, kas paredzēti 3. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā, 10. panta 2. punktā, 10.a panta 1. punktā, 10.a panta 2. punktā, 10.a panta 3. punktā un 16. panta 3. punktā, Komisija ņem vērā gan laiku, kas vajadzīgs, lai sagatavotu attiecīgo iesniegumu, gan lietas steidzamību.

3.   Termiņi, kas minēti 3. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 10.a panta 1. punktā, 10.a panta 2. punktā un 16. panta 3. punktā, ir vismaz divas nedēļas. Termiņš, kas minēts 10.a panta 3. punktā, ir vismaz viena nedēļa.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā [datums].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [...]

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.)

(2)  OV C 255, 27.10.2007., 48. lpp.

(3)  OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).


27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/51


Projekts Komisijas paziņojums

[…]

par izlīguma noslēgšanas kārtību lietās par lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu un 23. pantu attiecībā uz karteļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 255/20)

1.   IEVADS

1.

Šajā paziņojumā ir noteikta shēma uzņēmumu sadarbības atbalstam, izskatot lietas par EK līguma 81. panta (1) piemērošanu karteļiem. Izlīguma procedūra, iespējams, ļaus Komisijai, izmantojot tos pašus resursus, izskatīt vairāk lietu, tādējādi veicinot sabiedrības ieinteresētību Komisijas spējā sodīt efektīvi un laicīgi, kas paaugstinātu arī vispārējo preventīvo ietekmi. Sadarbība, uz kuru attiecas šis paziņojums, atšķiras no brīvprātīgas pierādījumu sniegšanas Komisijas izmeklēšanas ierosināšanai vai virzībai uz priekšu, kas ir paredzēta Komisijas paziņojumā par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (2) (Paziņojums par iecietību). Ja sadarbība, ko piedāvā uzņēmums, atbilst abiem Komisijas paziņojumiem, atlīdzību var piešķirt atbilstoši šiem abiem paziņojumiem, to summējot (3).

2.

Ja puses, kas iesaistītas lietas izskatīšanā, ir gatavas atzīt savu dalību kartelī, kas pārkāpj EK līguma 81. pantu, un savu atbildību par šo pārkāpumu, tās šajā paziņojumā norādītajā veidā, izmantojot šeit paredzētās garantijas, var veicināt lietas izskatīšanu un atbilstoša lēmuma pieņemšanu saskaņā ar 2002. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (4), 7. pantu un 23. pantu. Kaut arī Komisija kā izmeklēšanas iestāde un EK līguma sargātāja, kurai piešķirtas tiesības pieņemt Kopienas Tiesu kontrolei pakļautus izpildāmus lēmumus, neiesaistās pārrunās par Kopienas tiesību pārkāpuma esību un tam piemērotāko sankciju, tā var piešķirt atlīdzību par šajā paziņojumā aprakstīto sadarbību.

3.

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (5), paredz galvenos praktiskos noteikumus attiecībā uz pretmonopola lietu izskatīšanas kārtību, tostarp arī izlīguma gadījumā piemērojamos jautājumos. Šajā sakarībā Regula (EK) Nr. 773/2004 piešķir Komisijai tiesības pašai lemt, vai izlīguma procedūra ir izmantojama attiecībā uz karteļiem, vienlaicīgi nodrošinot, ka pusēm nevar uzspiest izlīguma procedūru.

4.

Kopienas konkurences tiesību efektīva izpilde ir jāsavieno ar pušu aizstāvības tiesību pilnīgu ievērošanu, kas ir Kopienas tiesību pamatprincips, kuru jāievēro neatkarīgi no apstākļiem, jo īpaši pretmonopola procedūrā, kas var būt par pamatu soda piespriešanai. Tādējādi noteikumiem, kas paredz kārtību, kādā Komisijai jāizskata lietas par EK līguma 81. panta izpildi, ir jānodrošina, ka attiecīgajiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām tiek dota iespēja efektīvi paust savus uzskatus par Komisijas apkopoto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un būtiskumu (6) visa administratīvā procesa laikā.

2.   PROCEDŪRA

5.

Komisija patur plašas tiesības pēc saviem ieskatiem izvērtēt, kādos gadījumos būtu lietderīgi izpētīt pušu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, kā arī pieņemt lēmumu par piedalīšanos šādā apspriešanā, apspriešanas pārtraukšanu vai galīgo izlīgumu. Šajā sakarībā nozīme var būt iespējai saprātīgā laikā periodā vienoties ar iesaistītajām pusēm par iespējamo pretenziju apjomu, ņemot vērā tādus faktorus kā iesaistīto pušu skaits, iepriekšparedzamie pretrunīgie viedokļi, nosakot atbildību, faktu apstrīdēšanas apjoms. Turklāt tiks apsvērta arī iespēja padarīt procesu efektīvāku, ņemot vērā izlīguma procedūras laikā kopumā panākto progresu. Iespējami arī citi apsvērumi, piemēram, precedenta radīšana. Komisija var iesaistīties izlīguma apspriešanā, pamatojoties tikai uz rakstisku iesaistīto pušu lūgumu.

6.

Kaut arī lietā iesaistītajām pusēm nav tiesību uz izlīgumu, ja Komisija uzskata, ka lietai vispār varētu piemērot izlīgumu, tā izpētīs visu lietā iesaistīto pušu ieinteresētību panākt izlīgumu.

7.

Lietā iesaistītās puses un to juridiskie pārstāvji nedrīkst atklāt nevienam citam uzņēmumam vai trešai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa pārrunu vai dokumentu saturu, kas tiem ir bijuši pieejami izlīguma sakarā, ja vien Komisija iepriekš nav devusi nepārprotamu piekrišanu. Jebkurš iepriekšminētā noteikuma pārkāpums var būt par pamatu Komisijas atteikumam ņemt vērā uzņēmuma lūgumu piemērot izlīguma procedūru un var tikt uzskatīts par atbildību pastiprinošu apstākli 28. punkta izpratnē Komisijas Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (7) (Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai).

2.1.   Lietas izskatīšanas uzsākšana un izpētes pasākumi attiecībā uz izlīgumu

8.

Ja Komisija ir iecerējusi pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu un/vai 23. pantu, vispirms ir nepieciešams identificēt un atzīt par lietā iesaistītajām pusēm tās juridiskās personas, kuras iespējams ir jāsoda par EK līguma 81. panta pārkāpumu.

9.

Tādēļ Komisija par Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā minēto lietas izskatīšanas uzsākšanu ar nolūku pieņemt iepriekšminēto lēmumu var lemt jebkurā laikā, tomēr ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod paziņojumu par iebildumiem pret iesaistītajām pusēm. Regulas (EK) Nr. 773/2004 2. panta 1. punktā ir precizēts, ka gadījumā, ja Komisija uzskata par piemērotu izpētīt pušu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, tā ierosinās lietas izskatīšanu ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod vai nu paziņojumu par iebildumiem, vai lūgumu pusēm izteikt rakstiski savu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

10.

Pēc tam, kad Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā minētā lietas izskatīšana ir ierosināta, tikai Komisija ir kompetenta piemērot izskatāmajai lietai EK līguma 81. pantu (8).

11.

Ja Komisija uzskata par piemērotu izpētīt pušu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 1. punktu un 17. panta 3. punktu noteiks termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām, kurā minētajā lietā iesaistītajām pusēm rakstiski jāpaziņo, vai tās ir gatavas piedalīties izlīguma apspriešanā, ņemot vērā iespējamo izlīguma iesnieguma iesniegšanu.

12.

Visām izskatāmajā lietā iesaistītajām pusēm, kas pārstāv vienu un to pašu uzņēmumu un paredz iespēju iesniegt izlīguma iesniegumu un lūgumu par piedalīšanos izlīguma apspriešanā, jebkurā laikā, bet ne vēlāk par iepriekš 11. punktā minētā termiņa beigām jāieceļ kopīgi pārstāvji, kas ir pilnībā pilnvaroti rīkoties to vārdā.

13.

Komisija var neņemt vērā pieteikumus par atbrīvošanu no sodanaudas vai sodanaudas samazinājumu, kas paredzēti saskaņā ar Pazinojumu par iecietību, pamatojoties uz to, ka tie iesniegti pēc iepriekš 11. punktā minētā termiņa beigām.

2.2.   Izlīguma procedūras ierosināšana: izlīguma apspriešana

14.

Ja kāda no lietā iesaistītajām pusēm lūdz izlīguma apspriešanu un tā atbilst iepriekš 11. un 12. punktā minētajiem nosacījumiem, Komisija var pieņemt lēmumu veikt izlīguma procedūru divpusējas saziņas veidā starp Komisijas Konkurences ĢD un izlīguma kandidātiem.

15.

Komisija patur tiesības lemt pēc saviem ieskatiem visas procedūras laikā par divpusējās izlīguma apspriešanas ar katru uzņēmumu piemērotību un gaitu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 (9) 10.a panta 2. punktu tas attiecas arī uz divpusējās izlīguma apspriešanas kārtības un secības noteikšanu, ņemot vērā izlīguma procedūras laikā kopumā panākto progresu, kā arī uz termiņa noteikšanu informācijas atklāšanai, ieskaitot informācijas par Komisijas lietā esošajiem pierādījumiem, kas izmantoti plānoto iebildumu un iespējamo naudassodu noteikšanai (10). Informāciju atklās savlaicīgi izlīguma apspriešanas progresa gaitā.

16.

Šāda agrīna informācijas atklāšana izlīguma apspriešanas sakarā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktu un 15. panta 1.a punktu ļaus pusēm iegūt informāciju par galvenajiem faktoriem, kas procesā līdz šim ņemti vērā, piemēram, par faktiem, uz kuriem Komisija atsaucas, par šo faktu klasifikāciju, iespējamā karteļa nopietnumu vai ilgumu, atbildības noteikšanu, iespējamā naudassoda apmēra aprēķinu (11), kā arī par pierādījumiem, ar kuriem pamatoti iespējamie iebildumi (12). Tas dos pusēm iespēju efektīvi novērtēt savus viedokļus attiecībā uz iebildumiem, kas pret tām izteikti, un ļaus tām pieņemt apzinātu lēmumu piedalīties vai nepiedalīties izlīgumā.

17.

Kad izlīguma apspriešanā sasniegts progress un panākta vienota izpratne par iespējamo iebildumu apjomu un iespējamā naudassoda, ko Komisija gatavojas piespriest, apmēra aprēķinu, Komisija var noteikt uzņēmumam pēdējo termiņu, kas nav mazāks par XXX darba dienām, galīga rakstiska izlīguma iesnieguma iesniegšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktu un 17. panta 3. punktu. Termiņu var pagarināt pēc pamatota lūguma. Pirms šā termiņa noteikšanas puses būs tiesīgas pēc to pieprasījuma saņemt informāciju, kas norādīta 16. punktā. Pēc pamatota puses pieprasījuma Komisijas dienesti sniegs piekļuvi arī jebkuram lietā konkrētajā brīdī iekļautam pieejamam dokumentam, kas nesatur neizpaužamu informāciju, ja tie uzskatīs, ka šāda rīcība ir attaisnojama, lai dotu pusei iespēju noskaidrot savu pozīciju attiecībā uz jebkuru citu jautājumu saistībā ar karteli, ar noteikumu, ka tas neietekmē iepriekš 5. punktā minētos procesa efektivitātes uzlabojumus (13).

18.

Par jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar procesa taisnīgumu, puses izlīguma procedūras laikā jebkurā brīdī var griezties pie uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšanas amatpersonas pienākums ir nodrošināt, ka, izskatot konkurences lietas, tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.

19.

Ja lietā iesaistītās puses neiesniedz izlīguma iesniegumu, Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūra attiecībā uz tām notiks nevis saskaņā ar izlīguma procedūras regulējumu, bet gan saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 2. punkta, 12. panta 1. punkta un 15. panta 1. punkta vispārīgajiem noteikumiem.

2.3.   Izlīguma iesniegumi

20.

Pusēm, kuras izvēlējušās izlīguma procedūru, jāiesniedz oficiāls pieprasījums noslēgt izlīgumu rakstiska izlīguma iesnieguma veidā. Rakstiskajā izlīguma iesniegumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktā, norāda:

a)

nepārprotami formulētu apstiprinājumu, ka puses atzīst savu atbildību par pārkāpumu, ko īsumā apraksta attiecībā uz galvenajiem faktiem, to juridisko kvalifikāciju un pārkāpuma turpināšanās ilgumu saskaņā ar izlīguma apspriešanas rezultātiem;

b)

norādi (14) uz maksimālo naudassoda apmēru, ko puses sagaida, ka Komisija tām piespriedīs, un kuru tās ir gatavas pieņemt izlīguma procedūras ietvaros;

c)

pušu apstiprinājumu, ka tās ir saņēmušas pietiekamu informāciju par Komisijas iebildumiem, ko tā paredzēja celt pret pusēm, un ka iespējas darīt Komisijai zināmus savus viedokļus arī ir bijušas pietiekamas;

d)

pušu apstiprinājumu, ka, ņemot vērā iepriekšminēto, tās neplāno lūgt piekļuvi lietai vai lūgt atkārtotu mutisku noklausīšanos, ja Komisija atspoguļos pušu izlīguma iesnieguma saturu paziņojumā par iebildumiem;

e)

pušu piekrišanu saņemt paziņojumu par iebildumiem un galīgo lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un 23. pantu noteiktajā Eiropas Kopienas oficiālajā valodā.

21.

Izlīguma sakarā pušu iesniegtie apliecinājumi un apstiprinājumi pauž pušu apņemšanos sadarboties lietas paātrinātā izskatīšanā, piemērojot izlīguma procedūru. Tomēr šie apliecinājumi un apstiprinājumi ir atkarīgi no tā, vai Komisija atbalstīs to izlīguma pieprasījumu, ieskaitot sagaidāmā maksimālā naudassoda apmēru.

22.

Tādējādi puses savus iesniegtos rakstiskos izlīguma pieprasījumus nevar vienpusēji atsaukt, ja Komisija izpilda izlīguma pieprasījumu, apstiprinot, rakstiskos izlīguma iesniegumus vispirms paziņojumā par iebildumiem un visbeidzot galīgajā lēmumā (sk. šajā sakarībā turpmāk 27. un 29. punktu). Izlīguma iesniegumus var uzskatīt par apstiprinātiem ar paziņojumu par iebildumiem, ja tas atspoguļo iesniegumu saturu attiecībā uz karteļa aprakstu, uzņēmu dalību tajā un tā juridisko kvalifikāciju. Rakstiskos izlīguma iesniegumus var uzskatīt par apstiprinātiem ar galīgo lēmumu, ja tajā noteiktais naudassods nepārsniedz izlīguma iesniegumos norādīto maksimālo apmēru.

2.4.   Paziņojums par iebildumiem un atbilde uz to

23.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 1. punktu paziņojumu par iebildumiem rakstiski dara zināmu katrai pusei, pret kuru celti iebildumi, kas ir obligāts sagatavošanās pasākums pirms galīgā lēmuma pieņemšanas (15). Tāpēc Komisija paziņojumu par iebildumiem izdos arī izlīguma procedūras ietvaros (16).

24.

Attiecībā uz pušu tiesībām efektīvi realizēt savas tiesības uz aizstāvību Komisijai ir jāuzklausa pušu viedokļi par iebildumiem, kas celti pret tām, un par pierādījumiem, kas tos pamato, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, un Komisijai tie ir jāņem vērā, atbilstošos gadījumos grozot savu sākotnējo nostāju (17). Komisijai ir jābūt spējīgai ne tikai pieņemt vai noraidīt pušu argumentus, kas izteikti administratīvā procesa laikā, bet arī spējīgai analizēt pušu attiecīgos apgalvojumus, lai atteiktos no iebildumiem, kas izrādījušies nepamatoti, vai papildinātu un pārvērtētu savus argumentus gan no faktiskā, gan juridiskā viedokļa to iebildumu pamatojumam, kurus Komisija turpina uzturēt spēkā (18).

25.

Iesniedzot oficiālu izlīguma pieprasījumu rakstiska izlīguma iesnieguma veidā, pirms ir darīts zināms paziņojums par iebildumiem, attiecīgās puses dod Komisijai iespēju efektīvi ņemt vērā to viedokļus (19) jau paziņojuma par iebildumiem sagatavošanas laikā, nevis tikai pirms apspriešanās ar Padomdevēju komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos (turpmāk tekstā — Padomdevēja komiteja) vai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas (20). Tādējādi paziņojums par iebildumiem, kas darīts zināms pusēm, atbilstošos gadījumos var atspoguļot izlīguma iesniegumu saturu, un iespējamo naudassodu var pārskatīt, samazinot to, ņemot vērā iesniegumu (21).

26.

Ja paziņojums par iebildumiem atspoguļo pušu iesniegto izlīguma iesniegumu saturu, attiecīgās puses termiņā, ko Komisija nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 3. punktu un 17. panta 3. punktu un kas nevar būt mazāks par vienu nedēļu, sniedz atbildi uz to, vienkārši apstiprinot (nepārprotamā veidā), ka paziņojums par iebildumiem atbilst izlīguma iesniegumu saturam un ka tās ir gatavas turpināt izlīguma procedūru. Ja šāda atbilde netiek saņemta, Komisija var neņemt vērā uzņēmuma pieprasījumu turpināt izlīguma procedūru.

27.

Komisijai ir tiesības pieņemt paziņojumu par iebildumiem, kas neatspoguļo pušu izlīguma iesniegumu saturu. Šādā gadījumā ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 2. punkta, 12. panta 1. punkta un 15. panta 1. punkta noteikumi. Apliecinājumi, ko puses sniegušas izlīguma iesniegumā, ir uzskatāmi par atsauktiem un tos nevar izmantot ne pret vienu no lietā iesaistītajām pusēm. Tādējādi izlīguma iesniegumi attiecīgajām pusēm vairs nav saistoši un būtu jānosaka termiņš aizstāvības sagatavošanai no jauna, ieskaitot iespēju pieprasīt mutisku noklausīšanos un piekļuvi lietas materiāliem, ja puses to vēlas.

2.5.   Komisijas lēmums un izlīguma atlīdzība

28.

Pēc tam, kad ir saņemtas pušu atbildes uz paziņojumu par iebildumiem, kas apstiprina gatavību izlīgt, Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 773/2004 var turpināt procesu bez citiem procedurāliem pasākumiem un pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. pantam pieņemt galīgo lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un/vai 23. pantu. Jo īpaši tas nozīmē to, ka pēc pušu izlīguma iesniegumu atspoguļošanas paziņojumā par iebildumiem, puses vairs nevar pieprasīt mutisku noklausīšanos vai piekļuvi lietas materiāliem (22) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 12. panta 2. punktu (23) un 15. panta 1.a punktu (24).

29.

Komisijai ir likumīgas tiesības pieņemt galīgo nostāju, kas atšķiras no tās sākotnējā viedokļa, kas izteikts pušu rakstisko izlīguma iesniegumu saturu atspoguļojošā paziņojumā par iebildumiem, vai nu ņemot vērā Padomdevējas komitejas izteiktos argumentus vai citu iemeslu dēļ, ievērojot, ka Komisijas kolēģija šajā sakarībā ir pilnīgi neatkarīga (25). Tomēr, ja Komisija vēlas šādi rīkoties, tā informēs puses par savu nolūku un izdos tām jaunu paziņojumu par iebildumiem, lai saskaņā ar procesa vispārīgajiem noteikumiem ļautu tām aizstāvēties (26). Tādējādi ir jāsecina, ka pusēm šādā gadījumā ir jāpiešķir tiesības piekļūt lietas materiāliem, pieprasīt mutisku noklausīšanos un atbildēt uz paziņojumu par iebildumiem. Apliecinājumi, ko puses sniegušas izlīguma iesniegumā, ir uzskatāmi par atsauktiem un tos nevar izmantot ne pret vienu no lietā iesaistītajām pusēm.

30.

Naudassoda galīgo apmēru konkrētajā lietā nosaka lēmumā, ar ko konstatē pārkāpumu un piespriež sodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un 23. pantu.

31.

Saskaņā ar Komisijas praksi to, ka uzņēmums saskaņā ar šo paziņojumu administratīvās procedūras laikā ir sadarbojies ar Komisiju, norāda lēmumā, lai paskaidrotu naudassoda apmēra iemeslus.

32.

Ja Komisija nolems piešķirt lietas dalībniekam atlīdzību par piedalīšanos izlīgumā saskaņā ar šo paziņojumu, tā samazinās naudassoda apmēru par XX % pēc tam, kad būs piemērota 10 % augstākā pieļaujamā robeža saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (27), turklāt visi īpašie naudas soda palielinājumi preventīviem mērķiem (28) attiecībā uz šo lietā iesaistīto pusi nepārsniegs reizinājumu ar divi.

33.

Gadījumos, kad izlīgums panākts ar iecietības pieteikuma iesniedzējiem, naudas sodu samazinās par iecietības atlīdzības un izlīguma atlīdzības summu.

3.   VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

34.

Šis paziņojums ir piemērojams visām lietām, kuras laikā, kad šo paziņojumu publicē Oficiālajā Vēstnesī, Komisija jau izskata vai kuru izskatīšanu Komisija sāks pēc publikācijas.

35.

Komisija uzskata, ka šā paziņojuma sakarā saņemto dokumentu vai paziņojumu izpaušana jebkurā laikā, pat pēc šī lēmuma pieņemšanas, kaitēs atsevišķām publiskām vai privātām interesēm, piemēram, pārbaužu un izmeklēšanas mērķu aizsardzībai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (29) 4. panta nozīmē.

36.

Komisijas galīgos lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003, var pārsūdzēt saskaņā ar EK līguma 230. pantu. Turklāt saskaņā ar EK līguma 229. pantu un Regulas (EK) Nr. 1/2003 31. pantu Eiropas Kopienu Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus un soda naudas, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Padomes Regulas 23. pantu.


(1)  Atsauces uz EK līguma 81. pantu šajā dokumentā attiecas arī uz EEZ līguma 53. pantu, ja Komisija to piemēro saskaņā ar EEZ līguma 56. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(2)  OV C 298, 8.12.2006., 17. lpp.

(3)  Sk. 33. punktu.

(4)  OV L 1., 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269., 28.9.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. XXX/200Y (OV L …., … lpp.).

(6)  Sk. lietu Nr. 85/76 Hoffmann-La Roche/Komisija [1979] ECR, 461, 9. un 11. punkts, lieta T 11/89 Shell/Komisija [1992] ECR, II 757, 39. punkts, apvienotās lietas T–10/92, T–11/92 un T–15/92 [1992] ECR, II-2667, Cimenteries CBR, 39. punkts, apvienotās lietas T-191/98, T 212/98 līdz T-214/98 Atlantic Container Line un citi/Komisija [2003] ECR, II-3275, 138. punkts, Kopienu Tiesas 2003. gada 2. oktobra spriedumu, lieta C-176/99 P, ARBED SA/Komisija, 19. punkts, Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu, lieta T-15/02, BASF AG/Komisija, 44. punkts, Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu, lieta T-329/01, Archer Daniels Midland Co./Komisija (Nātrija glukonāts), 358. punkts.

(7)  OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp.

(8)  Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punkts: “Lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar III nodaļu, atbrīvo dalībvalstu konkurences iestādes no to kompetences piemērot Līguma 81. un 82. pantu. Ja dalībvalsts konkurences iestāde jau darbojas lietā, Komisija uzsāk lietas izskatīšanu vienīgi pēc konsultēšanās ar šo valsts konkurences iestādi.”

(9)  “Komisija var informēt puses, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus, par šādiem jautājumiem: a) iebildumi, ko tā paredz celt pret tām; b) pierādījumi, kas ir šo iebildumu pamatā; un c) iespējamie naudas sodi. (…)” (Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punkts).

(10)  Atsauce uz “iespējamiem naudas sodiem” Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a panta 2. punktā dod iespēju Komisijas dienestiem informēt izlīguma pārrunās iesaistītās puses par iespējamā naudas soda aprēķinu, ņemot vērā Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai dotos norādījumus, šī paziņojuma noteikumus un Paziņojumu par iecietību, ja tie ir piemērojami.

(11)  Kopienu Tiesas spriedums apvienotajās lietās no 100/80 līdz 103/80 Musique diffusion française un citi/Komisija [1983] ECR 1825, 21. punkts un Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-16/99 Lögstör Rö/Komisija [2002] ECR II-1633, 193. punkts, apstiprināts pēc apelācijas ar Kopienu Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-189/02 P, C-202/02 P, C-205/02 P, C-208/02 P un C-213/02 P Dansk Rųrindustri un citi/Komisija [2005] ECR I-0000, jo īpaši 428. punkts, Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums lietā T-15/02, BASF AG/Komisija, 48. punkts, un 2006. gada 27. septembra spriedums lietā T-329/01, Archer Daniels Midland Co./Komisija (Nātrija glukonāts), 361. punkts.

(12)  Regulas (EK) Nr. 773/2004 15. panta 1.a punkts dod Komisijai tiesības lemt pēc saviem ieskatiem par to pierādījumu atklāšanas laiku, uz kuru pamata paredzēts celt iebildumus pret pusēm, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus pēc lietas izskatīšanas ierosināšanas.

(13)  Šim nolūkam pusēm tiks iesniegts saraksts ar visiem konkrētajā brīdī lietā esošajiem pieejamiem dokumentiem.

(14)  Tas izrietētu no apspriešanās, kas minēta 16. un 17. punktā.

(15)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 1. punktu: “Komisija informē attiecīgās puses par iebildumiem, kas celti pret tām. Paziņojumu par iebildumiem rakstiski dara zināmu katrai pusei, pret kuru celti iebildumi.” Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 11. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 1. punktu Komisija savus lēmumus pamato vienīgi ar tiem iebildumiem, kurus attiecīgajām pusēm bija iespēja komentēt.

(16)  Kā teikts Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta sprieduma lietā T-15/02, BASF AG/Komisija, 58. punktā, “(…) Lai arī kādā mērā uzņēmums būtu sadarbojies, mērķis ir uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt nepieciešamās ziņas, lai tie varētu sekmīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, pirms vēl Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu (šī sprieduma 46. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija, 42. punkts, un turpat minētais spriedums lietā Mo och Domsjö/Komisija, 63. punkts). No šāda viedokļa tas, ka prasītājs ir sadarbojies ar Komisiju, atzinis, ka ir izdarījis prettiesiskas darbības, un tās aprakstījis, nekādi neierobežo viņa tiesības un intereses no Komisijas saņemt dokumentu, kurā precīzi ir izklāstīti visi iebildumi, ko Komisija vērš pret prasītāju, tostarp tie iebildumi, kas varētu būt balstīti uz citu iesaistīto uzņēmumu sniegtajām ziņām vai pierādījumiem. (…)”. Attiecībā uz tiešiem izlīgumiem paziņojumam par iebildumiem ir jāsatur informācija, kas ļauj pusēm gūt pārliecību, ka tas apstiprina viņu izlīguma iesniegumus.

(17)  Saskaņā ar nostiprinājušos tiesu praksi Komisija balstīs savus lēmumus vienīgi uz iebildumiem, kurus attiecīgajām pusēm bija iespēja komentēt, un šajā nolūkā pusēm ir jānodrošina piekļuve Komisijas lietas materiāliem, ievērojot uzņēmu tiesiskās intereses saglabāt savus komercdarbības noslēpumus. (Sk. Apvienotās lietas T-39/92 and T-40/92, CB and Europay/Komisija [1994] ECR II-49, 47. punkts, un apvienotās lietas T-191/98, T 212/98 līdz T-214/98 Atlantic Container Line un citi/Komisija [2003] ECR II-3275, 138. punkts).

(18)  Sk. Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus lietā 41/69 ACF Chemiefarma/Komisija [1970] ECR 661, 47., 91. un 92. punkts, apvienotajās lietās 40/73 līdz 48/73, 50/73, 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Suiker Unie un citi/Komisija [1975] ECR 1663, 80., 437. un 438. punkts, un apvienotajās lietās 209/78 līdz 215/78 un 218/78 Van Landewyck un citi/Komisija [1980] ECR 3125, 68. punkts, kā arī Pirmās instances tiesas spriedumus lietā T-44/00 Mannesmannröhren-Werke/Komisija [2004] ECR II-0000, 98. līdz 100. punkts, un 2006. gada 15. marta lietā T-15/02, BASF AG/Komisija, 93. un 95. punkts.

(19)  Šajā sakarībā Komisijas Regulas (EK) Nr. XXX/2008 2. apsvērumā ir norādīts: “(..) Šādai priekšlaicīgai iebildumu izpaušanai jārada iespēja attiecīgajām pusēm izteikt savu viedokli par iebildumiem, kurus Komisija plāno celt pret tām, un to iespējamo atbildību.”

(20)  Kā attiecīgi noteikts Regulas (EK) Nr. 773/2004 11. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 1. punktā:

“Pirms apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. panta 1. punktā minēto padomdevēju komiteju Komisija tām pusēm, kurām tā adresē iebildumus, dod iespēju tikt uzklausītām.” (Regulas (EK) Nr. 773/2004 11. panta 1. punkts).

“Pirms lēmumu pieņemšanas, kas paredzēta 7., 8., 23. pantā un 24. panta 2. punktā, Komisija uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, uz kurām attiecas Komisijas vadītie tiesas procesi, sniedz iespēju izteikties par jautājumiem, par kuriem Komisija izteikusi iebildumus. Komisija savu lēmumu balsta vienīgi uz iebildumiem, kurus attiecīgajām pusēm bija iespēja komentēt. Sūdzību iesniedzējus cieši iesaista tiesas procesos.” (Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts).

(21)  Sk. šajā sakarībā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus iepriekšminētajās lietās: Musique diffusion française un citi/Komisija, 21. punkts, Michelin/Komisija 322/81[1983] ECR 3461, 19. punkts, un iepriekšminētajā lietā Lögstör Rör/Komisija, 200. punkts, kā arī Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T-15/02, BASF AG/Komisija, 62. punkts.

(22)  Mutiskā noklausīšanās un piekļuve lietas materiāliem tiek nodrošinātas tikai pēc pušu pieprasījuma, lai gādātu, ka tās var izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(23)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 12. panta 2. punktu: “2. Taču, iesniedzot savus rakstiskos izlīguma iesniegumus, puses Komisijai apliecina, ka tās lūgs dot tām iespēju izteikties noklausīšanās laikā tikai tad, ja paziņojums par iebildumiem neatspoguļos to rakstisko izlīguma iesniegumu saturu.”

(24)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 15. panta 1.a punktu: “Taču pēc lietas izskatīšanas ierosināšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.1/2003 11. panta 6. punktu Komisija attiecīgos gadījumos dara zināmus pierādījumus, uz kuru pamata paredzēts celt iebildumus pret pusēm, kas vēlas iesniegt izlīguma iesniegumus, lai tās varētu sagatavot minētos iesniegumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniedzot izlīguma iesniegumus, puses apliecina Komisijai, ka tās lūgs pieeju lietas materiāliem tikai pēc paziņojuma par iebildumiem saņemšanas, ja minētais paziņojums neatspoguļos to rakstisko izlīguma iesniegumu saturu.”

(25)  Sk. šajā sakarībā apvienotās lietas T-129/95, T-2/96 un T-97/96 Neue Maxhütte Stahlwerke and Lech-Stahlwerke/Komisija [1999] ECR II-17, 231. punkts un lietu T-16/02 Audi/OHIM [2003] ECR II 5167, 75. punkts, kā arī Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T-15/02, BASF AG/Komisija, 94. punkts.

(26)  Saskaņā ar tiesu praksi: “Tādējādi, pirmkārt, gadījumos, kad paziņojums par iebildumiem atšķiras no galīgā lēmuma, tiesības uz aizstāvību ir aizskartas tikai tad, ja lēmumā minētais iebildums paziņojumā par iebildumiem nav izklāstīts pietiekami, lai adresātiem dotu iespēju aizstāvēties. Otrkārt, paziņojumā par iebildumiem norādīto faktu juridiskā kvalifikācija pēc definīcijas var būt tikai pagaidu rakstura, un vēlāk pieņemto Komisijas lēmumu nevar atcelt, pamatojoties vienīgi uz to, ka ar minētajiem faktiem pamatotie secinājumi precīzi neatbilst šādai pagaidu kvalifikācijai. Komisijai ir jāuzklausa paziņojuma par iebildumiem adresāti un nepieciešamības gadījumā jāņem vērā viņu apsvērumi, kas sniegti, atbildot uz iebildumiem, proti, savi argumenti jāgroza tā, lai būtu ievērotas adresātu tiesības uz aizstāvību.” (Lieta T-44/00 Mannesmannröhren-Werke/Komisija [2004] ECR II-0000, no 98. līdz 100. punktam, lieta T-15/02 BASF AG/Komisija, 95. punkts).

(27)  OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp.

(28)  Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 30. punkts.

(29)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


CITI AKTI

Komisija

27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/58


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 255/21)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1). Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu un 17. panta 2. punktu

“CARNALENTEJANA”

EK Nr.: PT/PDO/117/0209/08.04.2002

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Pieteiktais(-tie) grozījums(-mi)

Specifikācijas nodaļa(s):

Image

Nosaukums

Image

Apraksts

Image

Ģeogrāfiskais apgabals

Image

Izcelsmes apliecinājums

Image

Ražošanas metode

Image

Saikne

Image

Marķējums

Image

Valsts prasības

Grozījums(-mi):

1.   Produkta apraksts

Lai pielāgotu produktu spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un jo īpaši grozījumiem mazsvara liellopu liemeņu klasifikācijā (2001. gada 9. aprīļa rīkojums Nr. 363/2001), ražotāju grupa lūdz grozīt turpmāk minēto sadaļu, attiecīgi pamatojot pieprasītos grozījumus.

No otras puses, lai pielāgotos jaunām tirgus tendencēm un patērētāju vēlmēm, ražotāju grupa ir nolēmusi dažādot tirdzniecībā piedāvāto produktu klāstu. CARNALENTEJANA turpmāk būs pieejama kā maltā gaļa, formēta gaļa, gaļas ruletes, kubiņi, šķēles u.c., kas kārbiņās vai citā atbilstošā iesaiņojumā iepakotas kontrolētā atmosfērā, vakuumā vai sasaldētas ātrās sasaldēšanas procesā, turklāt CARNALENTEJANA veido ne mazāk kā 95 % no galaprodukta svara. Viss ražošanas process norit izcelsmes reģionā, kas ļauj nodrošināt pilnīgu izsekojamību, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma izmantošanas stingru uzraudzību, autentisku produkta noformējumu, produkta ierasto kvalitāti, nemaldinot patērētāju un neliekot viņam vilties. Iepriekšminēto iemeslu dēļ ražotāju grupa lūdz Portugāles valdībai iesniegt pieteikumu saistībā ar izmaiņām produktu klāstā, to attiecīgi pamatojot.

2.   Ģeogrāfiskais apgabals

Ražotāji no dažām pašvaldībām, kas atrodas līdzās “Carnalentejana” ražošanas ģeogrāfiskajam apgabalam, lūdz ražotāju grupu, kuras pārziņā ir cilmes vietu nosaukums, paplašināt ģeogrāfisko apgabalu, ņemot vērā to, ka šajās pašvaldībās ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi produkta ražošanai, īpaši attiecībā uz barošanu, audzēšanu, ganāmpulka blīvumu, saimniekošanas sistēmu, attiecīgo šķirni un tradīciju ievērošanu. Šo pieprasījumu izskatīja ražotāju grupa, un tas dokumentēts, veicot apsekojumu/pētījumu, par kura rezultātiem informēta Portugāles valdība, kas tos ir apstiprinājusi.

Sakarā ar to, ka, nosakot ražošanas apgabala ģeogrāfiskās robežas, tika ņemts vērā vienīgi administratīvais kritērijs, šobrīd ir konstatēts, ka faktiski ģeogrāfiskajā apgabalā nav ietverti daži reģioni, kuros ir tādi paši klimatiskie apstākļi, saimniekošanas metodes, ganāmpulka blīvums, dominējošā augu valsts, šķirne, lauksaimniecības prakse un saimniekošanas sistēma, un kuros iegūst produktu, kura fiziskās, ķīmiskās un sensoriskās īpašības ir identiskas “Carnalentejana”. Bez tam šobrīd ģeogrāfiskajā apgabalā neiekļautie ražotāji cieš ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, jo to produkti netiek tirgoti ar tādu pašu nosaukumu kā kaimiņu produkcija.

3.   Ražošanas metode

Pieteiktajos grozījumos ņemta vērā iespēja, ka tirdzniecībā varētu piedāvāt gaļu, kas ir atbilstoši iesaiņota kontrolētā atmosfērā vai vakuumā vai sasaldēta ātrās sasaldēšanas procesā. Lai garantētu produkta kvalitāti un autentiskumu, nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību, atvieglotu kontroli un nodrošinātu produkta un procesa pilnīgu izsekojamību, ne tikai lopu dzimšanai, audzēšanai, nobarošanai un kaušanai, bet arī liemeņu sadalīšanai un visām gaļas sadalīšanas, pārstrādes un iesaiņošanas darbībām jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ir pieļaujams, ka dažas pārstrādes/iepakošanas darbības notiek ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, ja tajā nav pārstrādes struktūras, kas atbilst ražotāju grupas prasībām attiecībā uz higiēnu, pārtikas nekaitīgumu un darbību kontroli. Šādos gadījumos tiek pastiprināta kontroles sistēma, nodrošināta izsekojamība un noteikts maksimālais attālums gaļas transportēšanai — līdz 500 km, lai novērstu kvalitātes pasliktināšanos un garantētu kontroli.

4.   Marķējums

Ražotāju grupa lūdza veikt grozījumus šajā sadaļā, lai pielāgotos prasībām jaunajos spēkā esošajos valsts un Kopienas tiesību aktos. Neatkarīgi no tā, kāds izstrādājums tiek piedāvāts tirdzniecībā un kādas prasības marķējumam paredzētas vispārējos tiesību aktos, ir obligāti jāizmanto norāde “CARNALENTEJANA — DOP”, sertifikācijas zīme, CARNALENTEJANA logotips un Kopienas logotips. Ja produktu izmanto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, ir pieļaujama vienīgi norāde “Elaborado a partir de CARNALENTEJANA — DOP” (“Ražots, izmantojot CARNALENTEJANA — ACVN”), ar nosacījumu, ka ir ievērotas noteiktas apstiprināšanas un kontroles prasības, un ir stingri aizliegts lietot norādi “CARNALENTEJANA — DOP” un Kopienas logotipu, kā arī jebkuru citu norādi vai nepatiesu atsauci, lai ļaunprātīgi izmantotu ACVN reputāciju.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CARNALENTEJANA”

EK Nr.: PT/PDO/117/0209/08.04.2002

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Instituto de Desenvolvimento Rural e Hidráulica

Adrese:

Av. Afonso Costa, 3

P-1949-002 Lisboa

Tālr.:

(351) 21 844 22 00

Fakss:

(351) 21 844 22 02

E-pasts:

idrha@idrha.min-agricultura.pt

2.   Grupa:

Nosaukums:

CARNALENTEJANA — Agrupamento de Produtores de Bovinos de Raça Alentejana, SA

Adrese:

Estrada do Moinho Vento

P-7350-230 Elvas

Tālr.:

(351) 268 639480

Fakss:

(351) 268 622455

E-pasts:

caalentejo@mail.telepac.pt

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Carnalentejana”

4.2.   Apraksts: Pusliemeņi, liemeņu ceturtdaļas, vakuumā vai kontrolētā atmosfērā iesaiņoti gabali, kā arī sagatavoti, atdzesēti vai saldēti gabali, kas iegūti no Alentejana šķirnes lopiem, kuri reģistrēti Alentejana šķirnes liellopu dzimšanas reģistrā ar šādu raksturojumu:

Līdztekus tradicionāliem produkcijas veidiem (liemenis, veseli gabali un šķēles) CARNALENTEJANA var laist tirdzniecībā kā maltu gaļu, formētu gaļu, ruletes, kubiņus, šķēles u.c. Šie gabali kārbiņās vai citā piemērotā iepakojumā ir iepakoti kontrolētā atmosfērā vai vakuumā vai sasaldēti ātrās sasaldēšanas procesā, un saskaņā ar standartu CARNALENTEJANA veido ne mazāk kā 95 % no galaprodukta svara. Attiecībā uz gaļas izstrādājumiem, kuros CARNALENTEJANA ir izmantota kā sastāvdaļa, ir pieļaujams, ka CARNALENTEJANA ir vienīgā gaļas kategorija un veido ne mazāk kā 60 % no galaprodukta svara.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Ņemot vērā ozolaudžu un Alentejana liellopu šķirnes ģeogrāfisko izvietojumu, to saimniecību atrašanās vietu, kurās attiecīgi var izmantot vajadzīgās audzēšanas metodes, zinātību par lopu audzēšanu, noteikumus, kas reglamentē kaušanu, sadalīšanu un liemeņu, pusliemeņu, gabalu un liellopu gaļas izstrādājumu ražošanu kopumā, vispārīgās pārbaudes un izsekojamības prasības, kas noteiktas liellopu gaļai kopumā, specifiskās pārbaudes un izsekojamības prasības, kuras noteikuši CARNALENTEJANA ražotāji, nepieciešamību nepievilt CARNALENTEJANA regulāros patērētājus, nepieciešamību norādīt katra gabala vai iepakojuma ģeogrāfisko izcelsmi un nepieciešamību patērētājam nodrošināt īstu un autentisku produktu, lopu dzimšana, audzēšana un nobarošana, kaušana, liemeņu, pusliemeņu un liemeņu ceturtdaļu sagatavošana, griešana šķēlēs, griešana lielākos vai mazākos gabalos, tostarp izciršana, atsevišķu gabalu pārstrāde maltā gaļā un gaļas izstrādājumos, kā arī gabalu, malto un pārstrādāto izstrādājumu iepakošana var notikt tikai šādās vietās:

visās Beja, Évora un Portalegre rajonu municipalitātēs;

Alcácer do Sal, Alcochete, Grândola Montijo, Moita, Palmela, Setúbal, Santiago do Cacém un Sines municipalitātēs Setúbal rajonā;

Abrantes, Almeirim, Alpiarça, Benavente, Chamusca, Constância, Coruche, Golegã, Mação, Salvaterra de Magos, Santarém, Sardoal un Vila Nova da Barquinha municipalitātēs Santarém rajonā;

Castelo Branco, Idanha-a-Nova, Proença-a-Nova un Vila Velha de Ródão municipalitātēs Castelo Branco rajonā.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Darbs pie šķirnes selekcijas un uzlabošanas aizsācies jau pirms 40 gadiem, ir izveidota ciltsgrāmata un Alentejana šķirnes audzētāju asociācija.

Gaļu var iegūt vienīgi no Alentejanas šķirnes lopiem, kas reģistrēti Alentejanas liellopu šķirnes dzimšanas reģistrā un dzimuši, audzēti un nobaroti saimniecībās, kuras atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un kam piemīt vajadzīgās īpatnības, kuras reģistrējusi audzētāju grupa. Visam ražošanas procesam, tostarp kaušanai, sadalīšanai, pārstrādei un iepakošanai jānoris tikai tādos uzņēmumos, ko pārrauga attiecīga atzīta organizācija. Kontrole aptver visus ražošanas procesa posmus, sākot ar lopu dzimšanu un reģistrēšanu dzimšanas reģistrā, un beidzot barošanu, nokaušanu, sadalīšanu, pārstrādi un iepakošanu. Ir ieviesta pilnīga izsekojamības sistēma, kas nodrošina iespēju jebkurā brīdī noteikt saikni starp produktu un lopu, no kura tas ražots, izmantojot numurētu sertificēšanas zīmi.

4.5.   Ražošanas metode: Gaļa iegūta no Alentejana šķirnes lopiem, kas reģistrēti dzimšanas reģistrā un kuru priekšteči reģistrēti Alentejana liellopu šķirnes ciltsgrāmatā, kas ar tradicionālām metodēm audzēti ekstensīvā sistēmā, ganāmpulka blīvumam nepārsniedzot 1,4 dzīvniekus/ha. Teļi līdz 6-9 mēnešiem tiek baroti ar govs pienu, bet barību pakāpeniski papildina ar ražotāju grupas akceptētu spēkbarību, kā arī ganīšanu. Ir noteiktas un nodalītas kaušanas vecuma grupas, kā arī barošanas un audzēšanas noteikumi. CARNALENTEJANA tirdzniecībā var laist dažādos specifikācijā noteiktos veidos: liemeņi, veseli gabali un griezti gabali, vienkārši pārstrādāti vai sagatavoti, ar dārzeņiem vai bez tiem, atbilstoši iesaiņoti kontrolētā atmosfērā, vakuumā vai sasaldēti ātrās sasaldēšanas procesā. Lai garantētu produkta kvalitāti un autentiskumu, nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību, atvieglotu kontroli un nodrošinātu produkta un procesa pilnīgu izsekojamību, ne tikai lopu dzimšanai, audzēšanai, nobarošanai un kaušanai, bet arī liemeņu sadalīšanai un visām gaļas sadalīšanas, pārstrādes un iesaiņošanas darbībām jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ir pieļaujams, ka dažas pārstrādes/iesaiņošanas darbības notiek ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, ja tajā nav pārstrādes struktūras, kas atbilst ražotāju grupas prasībām attiecībā uz higiēnu, pārtikas nekaitīgumu un darbību kontroli. Šādos gadījumos tiek pastiprināta kontroles sistēma, nodrošināta izsekojamība un noteikts maksimālais attālums gaļas transportēšanai — līdz 500 km, lai novērstu kvalitātes pasliktināšanos un garantētu kontroli.

4.6.   Saikne: Alentejana šķirnes lopus audzē lopkopības saimniecībās Alentejo reģionā un kaimiņu reģionos, kur valda izteikti Vidusjūras agroklimatiskie apstākļi — karstas un sausas vasaras, tipiskas Vidusjūras ganības, kas piešķir gaļai specifiskas organoleptiskas īpašības. Ražošanas vienību parasti veido daži desmiti vaislas govju, ko ekstensīvi audzē saimniecībās, kurās vienlaikus audzē arī labību. Šāda savstarpēji papildinoša ražošanas metode izmantota jau izsenis. Labības salmu un pārpalikumu izmantošana Alentejana šķirnes liellopu barošanā ir parasta prakse, kas sevišķi nozīmīga kļūst laikā no vasaras sākuma līdz ziemas beigām, kad dabīgās ganībās barības daudzums samazinās. Ganības parasti atrodas akmens ozolu un korķa ozolu audzēs, un no rudens ozolzīles ir labs papildinājums zālei, kuras uzturvērtība šajā gadalaikā vēl nav pietiekama.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

CERTIALENTEJO — Certificação de Produtos Agrícolas, Lda

Adrese:

Rua Diana de Liz — Horta do Bispo

Apartado 320

P-7006-804 Évora

Tālr.:

(351) 26 676  95 64/5

Fakss:

(351) 26 676  95 66

E-pasts:

geral@certialentejo.pt

CERTIALENTEJO — Certificação de Produtos Agrícolas, L.da. ir atzīta par atbilstošu standartam 45011:2001.

4.8.   Marķējums: Papildus vispārīgajos tiesību aktos paredzētajām obligātajām norādēm obligāti jāizmanto:

norāde “CARNALENTEJANA — Denominação de Origem Protegida” (“CARNALENTEJANA — Aizsargāts cilmes vietu nosaukums”);

sertifikācijas zīme, kurā norādīts produkta nosaukums, pārbaudes un sertifikācijas struktūras nosaukums un sērijas numurs, pēc kura iespējams izsekot produktu;

CARNALENTEJANA logotips un ACVN Kopienas logotips, kā redzams tālāk:

Nav pieļaujams ražotāja vai grupas vārda vai nosaukuma un adreses aizstāšana ar kādas citas organizācijas nosaukumu, neskatoties uz to, ka tā uzņemas atbildību par produktu vai to tirgo.

Tirdzniecības nosaukumu “Carnalentejana DOP” nedrīkst papildināt ar jebkāda veida norādēm vai atsaucēm, tostarp izplatītāju un citu organizāciju preču zīmēm.

Pārtikas produktus, kuru ražošanā izmanto CARNALENTEJANA, var tirgot iesaiņojumos, uz kuriem ir norāde “Elaborado a partir de CARNALENTEJANA — DOP” (“Ražots, izmantojot CARNALENTEJANA — ACVN”), ja CARNALENTEJANA (kas sertificēta kā tāda):

ir vienīgā kategorijas “gaļa” galaprodukta sastāvdaļa un

ir galvenā galaprodukta sastāvdaļa pēc svara, un

ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta izmantotāji ir saņēmuši atļauju no atbildīgās ražotāju grupas.

Šī ražotāju grupa ir atbildīga par izmantotāju reģistrēšanu īpašos reģistros, kurus pēc atļaujas saņemšanas uzrauga sertifikācijas un pārbaudes iestāde attiecībā uz pareizu aizsargātā nosaukuma izmantošanu marķējumos un izmantotajos daudzumos. Šādos gadījumos ir aizliegts izmantot Kopienas logotipu un jebkurus citus logotipus vai norādes, lai ļaunprātīgi izmantotu ACVN labo slavu.


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  Ir pieņemamas teles, jaunbuļļi, govis un vērši, ja to liemeņi iedalīti P grupā un ja tie paredzēti sadalīšanai.