12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/1

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/2

1.

Austrijas Republika 2005. gada 14. jūnijā paziņoja par pieprasījumu pagarināt valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz kadmiju saturošu mēslojuma līdzekļu laišanu tirgū. Minētais tiesību akts laikā, kad Austrijas Republika pievienojās Eiropas Savienībā, jau bija spēkā, un tas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1).

2.

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gadā Austrijas Republikai bija noteikti juridiski saistoši robežlielumi attiecībā uz kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos un ar Austrijas Republikas Pievienošanās akta VIII pielikuma 4. punkta 69. pantu noteikts, ka Austrijas Republikai līdz 1999. gada 1. janvārim nav jāievēro Direktīvas 76/116/EEK (2) prasības attiecībā uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos. Pēc tam Direktīvu 76/116/EEK grozīja ar Direktīvu 98/97/EK (3) attiecībā uz kadmiju saturošu mēslošanas līdzekļu pārdošanu Austrijā, Somijā un Zviedrijā, ar kuru cita starpā Austrijas Republikai atļauj aizliegt tās teritorijā pārdot mēslošanas līdzekļus, kas satur kadmiju daudzumā, kas pārsniedz valstī noteikto atļauto normu pievienošanās dienā. Šo atkāpi piemēroja laika posmam no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim.

3.

2001. gada 16. novembrī Austrijas Republika paziņoja par spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, atkāpjoties no Direktīvas 76/116/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem. Rūpīgi visu apsverot, ar Komisijas 2002. gada 15. maija Lēmumu 2002/366/EK (4) attiecībā uz valsts noteikumiem, par kuriem atbilstīgi EK Līguma 95. panta 4. punktam paziņojusi Austrijas Republika attiecībā uz maksimālo atļauto kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos, tai piešķīra pagarinājumu līdz 2005. gada 31. decembrim atkāpei no Direktīvas 76/116/EEK. Šādu periodu noteica, pieņemot, ka tiesību aktu tuvināšana līdz 2005. gada beigām būs pabeigta. Lai gan darbs rit, Kopienas līmenī tiesību akti pirms gada beigām vēl nebūs pieņemti.

4.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem Austrijas Republikā aizliegts pārdot fosforizētus minerālmēslus, kas satur 5 % P2O5 vai vairāk un kas satur kadmiju daudzumā, kas lielāks nekā 75 mg/kg P2O5.

5.

Ar 95. panta 4. punktu noteikts, ka pēc tam, kad Padome vai Komisija pieņem tuvināšanas pasākumu, dalībvalsts uzskata, ka jāsaglabā valsts tiesību akti, pamatojoties uz būtiskām vajadzībām, kā minēts 30. pantā vai pamatojoties uz vides vai darba vides aizsardzības aspektiem, un tā Komisijai paziņo par šiem noteikumiem, kā arī pamato to piemērošanu.

6.

Komisija sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas apstiprina vai noraida valsts tiesību attiecīgos noteikumus, pirms tam pārliecinoties, vai tie nav uzskatāmi par patvaļīgu diskriminēšanu vai arī par slēptiem ierobežojumiem tirdzniecībai starp dalībvalstīm un vai tie nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

7.

Austrijas iestādes savu pieprasījumu pamato, atsaucoties uz šādiem dokumentiem:

8.

Tādēļ Austrijas Republika uzskata, ka atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 4. punktam ir jāsaglabā valsts noteikumi par kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos, sākot ar 1.1.2006. gadu, līdz stājas spēkā īpaši ES tiesību akti par kadmiju mēslošanas līdzekļos. Austrijasprāt, valsts noteikumi pamatoti ar svarīgiem apsvērumiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 30. panta izpratnē un arī attiecībā uz vides aizsardzību.

9.

Varbūtējos apsvērumus attiecībā uz Austrijas Republikas iesniegto paziņojumu, ko Komisijā iesniedz trīsdesmit dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas, varētu neņemt vērā.

10.

Sīkāku informāciju attiecībā uz Austrijas Republikas prasījumu var saņemt:

Eiropas Komisijā sazināties ar:

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/4

1.

2005. gada 7. jūnijā Somijas Republika paziņoja par pieprasījumu saglabāt valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz tādu minerālmēslu laišanu tirgū, kas satur kadmiju. Šie tiesību akti bija jau spēkā tad, kad Somijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai, un tie atšķiras no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 noteikumiem attiecībā uz minerālmēsliem (1).

2.

Kad Somijas Republika 1995. gada sākumā pievienojās Eiropas Savienībai, tai bija tiesiski saistošas robežvērtības kadmija koncentrācijai minerālmēslos, un Somijas Republikas Pievienošanās akta 84. pantā un X pielikuma 2. punktā paredzēts, ka Direktīvas 76/116/EEK (2) 7. pantu, ciktāl tas attiecas uz kadmija saturu minerālmēslos, līdz 1999. gada 1. janvārim Somijas Republikai nepiemēro. Direktīvu 76/116/EEK pēc tam grozīja ar Direktīvu 98/97/EK (3) par kadmiju saturošu minerālmēslu laišanu tirgū Austrijā, Somijā un Zviedrijā, Somijas Republikai cita starpā atļāva aizliegt laist tirgū tās teritorijā minerālmēslus, kuros kadmija koncentrācija ir lielāka par to, kas pievienošanās brīdī bija noteikta valsts līmenī. Šis izņēmuma statuss bija spēkā no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim.

3.

2001. gada 7. decembrī Somijas Republika ziņoja par spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, kas neatbilst Direktīvas 76/116/EEK noteikumiem par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu minerālmēslu jomā. Rūpīgi apsverot, ar Komisijas 2002. gada 24. maija Lēmumu 2002/398/EK (4) par valsts noteikumiem, par kuriem bija paziņojusi Somijas Republika saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo kadmija daudzumu minerālmēslos, pagarināja izņēmuma statusu atkāpei no Direktīvas 76/116/EEK līdz 2005. gada 31. decembrim. Šo laikposmu piešķīra, pieņemot, ka līdz 2005. gada beigām tiesību akti tiktu saskaņoti. Lai gan darbs tiek veikts, tiesību aktu pirms gada beigām Kopienas līmenī nepieņems.

4.

Somijas Republikas tiesību akti paredz, ka lauksaimniecībā un dārzkopībā lietotajos minerālmēslos uz katru fosfora kilogrammu nedrīkst būt vairāk par 50 mg kadmija. Šis lielums ir minēts Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 1994. gada 21. janvāra rīkojuma (45/94) 3. iedaļā.

5.

95. panta 4. punktā ir izvirzīts noteikums, ka pēc tam, kad Padome vai Komisija ir paredzējusi saskaņošanas pasākumus, dalībvalsts, kura uzskata, ka ir jāsaglabā iekšējie noteikumi, pamatojoties uz 30. pantā minētajām būtiskām vajadzībām, dabas vides vai darba vides aizsardzību, paziņo Komisijai par šiem noteikumiem, kā arī par saglabāšanas iemesliem.

6.

Komisija sešu mēnešu laikposmā pēc paziņošanas pieņem vai noraida valsts noteikumus pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai tie ir patvaļīga diskriminācija vai maskēta tirdzniecības ierobežošana starp dalībvalstīm un vai tas rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

7.

Somija pamato savu lūgumu, atsaucoties uz riska novērtējumu, kas tika veikts atbilstīgi Komisijas pieņemtajai metodikai (“Cadmium in fertilizers — risks to human health and the environment, Ministry of Agriculture and Forestry in Finland, Publications 4/2000”, “Kadmijs minerālmēslos — drauds cilvēku veselībai un videi; Somijas Lauksaimniecības un mežu ministrija, publikācijas 4/2000”), ko iesniedza Komisijai saistībā ar Komisijas Lēmuma 2002/398/EK izstrādi.

Riska novērtējums pierādīja, ka Somijas augsnes un ūdeņi ir ļoti jutīgi pret kadmija izraisīto negatīvo ietekmi. Aramzemē jau esošais kadmijs rada kaitējumu augsnē esošajiem dzīvajiem organismiem un, tā kā kadmijs tiek izskalots no aramzemes, rodas kaitējums arī ūdenī esošajiem dzīvajiem organismiem. Riska novērtējumā bija arī ņemtas vērā Somijas vides īpatnības, piemēram, ļoti skābā aramzeme un ūdens, lielais organisko vielu un saldūdens daudzums. Tas viss ietekmē kadmija saistspēju un apriti un organismu toksiskumu. Runājot par cilvēku veselību, pašlaik Somijā tikai samērā neliela vecāko iedzīvotāju daļa pieder pie riska grupas attiecībā uz kadmiju, t.i., paaugstināta kadmija absorbcija var atstāt negatīvu iespaidu uz viņu veselību. Palielinot minerālmēslos kadmija daudzumu, var ievērojami palielināties riska grupas cilvēku skaits.

8.

Tādēļ Somijas Republika uzskata, ka atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 4. punktam no 2006. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad stāsies spēkā ES ad hoc likumi par kadmiju minerālmēslos. ir jāsaglabā valsts noteikumi par kadmija daudzumu minerālmēslos.

9.

Iespējamās piezīmes par Somijas Republikas iesniegto paziņojumu Komisijai, kas tiks izteiktas vēlāk nekā trīsdesmit dienās pēc šā paziņojuma publicēšanas, var neņemt vērā.

10.

Papildu informāciju par Somijas Republikas pieprasījumu var saņemt:

Kontaktpersona Eiropas Komisijā:

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/6

1.

Zviedrijas Karaliste 2005. gada 29. jūnijā paziņoja par pieprasījumu pagarināt valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz kadmiju saturošu mēslojuma līdzekļu laišanu tirgū. Minētais tiesību akts laikā, kad Zviedrijas Karaliste pievienojās Eiropas Savienībā, jau bija spēkā, un tas atšķiras no Regulas (EK) 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1).

2.

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gadā Zviedrijas Karalistei bija noteikti juridiski saistoši robežlielumi attiecībā uz kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos un ar Zviedrijas Karalistes Pievienošanās akta XII pielikuma 4. punkta 112. pantu noteikts, ka Zviedrijas Karalistei līdz 1999. gada 1. janvārim nav jāievēro Direktīvas 76/116/EEK (2) prasības attiecībā uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos. Pēc tam Direktīvu 76/116/EEK grozīja ar Direktīvu 98/97/EK (3) attiecībā uz kadmiju saturošu mēslošanas līdzekļu pārdošanu Austrijā, Somijā un Zviedrijā, ar kuru cita starpā Zviedrijas Karalistei atļauj aizliegt tās teritorijā pārdot mēslojumu, kas satur kadmiju daudzumā, kurš pārsniedz valstī noteikto atļauto normu pievienošanās dienā. Šo atkāpi piemēroja laika posmam no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim.

3.

2001. gada 7. decembrī Zviedrijas Karaliste paziņoja par spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, atkāpjoties no Direktīvas 76/116/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslojumiem. Rūpīgi visu apsverot, ar Komisijas 2002. gada 24. maija Lēmumu 2002/399/EK (4) attiecībā uz valsts noteikumiem, par kuriem atbilstīgi EK Līguma 95. panta 4. punktam paziņojusi Zviedrijas Karaliste attiecībā uz maksimālo atļauto kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos, tai piešķīra pagarinājumu līdz 2005. gada 31. decembrim atkāpei no Direktīvas 76/116/EEK. Šādu periodu noteica, pieņemot, ka tiesību aktu tuvināšana līdz 2005. gada beigām būs pabeigta. Lai gan darbs rit, Kopienas līmenī tiesību akti pirms gada beigām vēl nebūs pieņemti.

4.

Valsts tiesību akti aizliedz Zviedrijas Karalistē pārdot un pārvadāt mēslošanas līdzekļus ar muitas tarifa numuriem 25.10, 28.09, 28.35, 31.03 un 31.05, kas satur kadmiju daudzumā, kurš lielāks nekā 100 grami uz tonnu fosfora.

5.

Ar 95. panta 4. punktu noteikts, ka pēc tam, kad Padome vai Komisija pieņem tuvināšanas pasākumu, dalībvalsts uzskata, ka jāsaglabā valsts tiesību akti, pamatojoties uz būtiskām vajadzībām, kā minēts 30. pantā vai pamatojoties uz vides vai darba vides aizsardzības aspektiem, un tā Komisijai paziņo par šiem noteikumiem, kā arī pamato to piemērošanu.

6.

Sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija apstiprina vai noraida valsts tiesību attiecīgos noteikumus, pirms tam pārliecinoties, vai tie nav uzskatāmi par patvaļīgu diskriminēšanu vai arī pat slēptiem ierobežojumiem tirdzniecībai starp dalībvalstīm un vai tie nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

7.

Zviedrijas iestādes savu pieprasījumu pamato, atsaucoties uz riska novērtējumu, kas veikts Zviedrijā un citās dalībvalstīs. Novērtējumā ņemta vērā metodika riska novērtējumam, pamatojoties uz vadlīnijām par riska novērtējumu Kopienas līmenī saskaņā ar 1993. gada 23. marta Padomes Regulu 793/93/EEK (5) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli. Zviedrijas riska novērtējums ir publicēts internetā: www.forum.europa.eu.int/enterprise.

Zviedrijas riska novērtējumā izklāstīts, ka gadījumā, ja tiktu atļauti mēslošanas līdzekļi ar augstāku kadmija saturu nekā pašreiz, tas ievērojami paaugstinātu kadmija koncentrāciju augsnē. Savukārt šādai paaugstināta kadmija koncentrācijai augsnē būtu toksiska iedarbība uz augsnē esošajiem organismiem. Tāpat nepieļaujamas vielas koncentrācijas varētu parādīties ūdenstecēs lauksaimniecībā izmantojamos reģionos.

Bez tam Zviedrijas riska novērtējumā izklāstīts, ka gadījumā, ja tiktu atļauti mēslošanas līdzekļi ar augstāku kadmija saturu nekā pašreiz, tas ievērojami paaugstinātu ar pārtiku uzņemtā kadmija daudzumu. Drošības rezerve starp pašreiz sastopamo daudzumu un PVO noteikto aptuveno pieņemamo daudzumu nedēļā (6), ir ļoti neliela. Attiecībā uz dažām riska grupām, piemēram, sievietēm, kam ir zems dzelzs saturs organismā, šādas paredzētās drošības rezerves nav vispār noteiktas. Līdz ar to paaugstināts uzņemtā kadmija daudzums varētu radīt lielāku cilvēku skaitu, kurus piemeklē pavājinātas nieru darbības izraisītas slimības un varētu palielināties osteoporozes sastopamība.

8.

Tādēļ Zviedrijas Karaliste uzskata, ka atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 4. punktam ir jāsaglabā valsts noteikumi par kadmija daudzumu mēslošanas līdzekļos, sākot ar 1.1.2006., līdz stājas spēkā īpaši ES tiesību akti par kadmiju mēslošanas līdzekļos.

9.

Varbūtējos apsvērumus attiecībā uz Zviedrijas Karalistes iesniegto paziņojumu, ko Komisijā iesniedz trīsdesmit dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas, varētu neņemt vērā.

10.

Sīkāku informāciju attiecībā uz Zviedrijas Karalistes prasījumu var saņemt:

Eiropas Komisijā sazināties ar:

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/8

—

vai nu no VVTT tarifu kvotām, kas atvērtas ar Padomes Lēmumu 2001/404/EK (1),

—

vai nu no preferenciālajiem tarifa pasākumiem, kas noteikti nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi ar atsevišķām valstīm vai valstu grupām, vai pasākumos, ko Kopiena pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz atsevišķām valstīm vai valstu grupām.

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/9

1.

Komisija 2005. gada 5. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru Hirzell Trust piederošie uzņēmumi Apax Europe VI (Apax, Guernsey) Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Versatel Deutschland Holding GmbH (“Versatel”, Vācija), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.3915 — Apax/Versatel uz šādu adresi:

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/10

1.

Komisija 2005. gada 5. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Tele2 Netherlands B.V., kuru kontrolē Tele2 A.B. (“Tele2”, Sweden), Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār Versatel Telecom International N.V. Nīderlandes un Beļģijas daļām (“Versatel”, Nīderlande) publiskā piedāvajumā, kas izziņots 2005. gada 18. jūlijā.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.3914 — Tele2/Versatel uz šādu adresi:

12.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/11

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3845. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)