EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.1.2018

COM(2018) 29 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu

{SWD(2018) 17 final}

1.Ievads

Pāreja uz aprites ekonomiku ir milzīga iespēja pārveidot mūsu ekonomiku un padarīt to ilgtspējīgāku, palīdzēt sasniegt klimata mērķus un saglabāt pasaules resursus, radīt vietējās darbvietas un konkurences priekšrocības Eiropai pasaulē, kurā notiek būtiskas pārmaiņas. Aprites ekonomikas nozīme Eiropas rūpniecībai nesen tika uzsvērta atjauninātajā ES rūpniecības politikas stratēģijā 1 . Pāreja uz aprites ekonomiku palīdzēs sasniegt arī 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmas mērķus 2 .

Aprites ekonomikas rīcības plānā 3 aprites ekonomika tiek skaidrota kā ekonomika, “kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek uzturēta pēc iespējas ilgi un kurā tiek radīts pēc iespējas maz atkritumu”.

Pārejā uz izteiktāku aprites ekonomiku izšķiroša nozīme ir galveno tendenču un modeļu uzraudzībai, kas dod iespēju saprast, kā laika gaitā attīstās aprites ekonomikas dažādie elementi, palīdz noteikt veiksmes faktorus dalībvalstīs un novērtēt, vai ir paveikts pietiekami daudz. Uzraudzības rezultāti būtu jāizmanto par pamatu, nosakot jaunas prioritātes ceļā uz ilgtermiņa mērķi – aprites ekonomiku. Tie nav relevanti tikai politikas veidotājiem, tiem vajadzētu iedvesmot visus un rosināt jaunas darbības.

Tāpēc Komisija aprites ekonomikas rīcības plānā apņēmās ierosināt vienkāršu un rezultatīvu uzraudzības sistēmu. Tas atbalsojies arī ES Padomes secinājumos par aprites ekonomikas rīcības plānu 4 , kuros tā uzsvērusi “nepieciešamību izveidot (..) uzraudzības sistēmu ar mērķi nostiprināt un novērtēt virzību uz aprites ekonomiku, vienlaikus mazinot administratīvo slogu”. Turklāt Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt resursefektivitātes rādītājus, kas dotu iespēju izsekot ceļā uz aprites ekonomiku sasniegto progresu 5 .

Ar šo paziņojumu minētā apņemšanās tiek īstenota, ierosinot uzraudzības sistēmu, kas sastāv no vairākiem būtiskiem, jēgpilniem rādītājiem, kuri atspoguļo aprites ekonomikas galvenos elementus.

Aprites ekonomikas uzraudzības sistēma izmanto un papildina esošo Resursefektivitātes rezultātu pārskatu 6 un Izejvielu rezultātu pārskatu 7 , kurus pēdējos gados izstrādājusi Komisija. Sistēma ar visiem rādītājiem ir pieejama tīmekļa vietnē 8 un tiks regulāri atjaunināta.

2.Ceļā uz aprites ekonomiku sasniegtā progresa uzraudzība

Ceļā uz aprites ekonomiku sasniegtā progresa uzraudzība ir sarežģīts uzdevums. Pāreja uz aprites ekonomiku neaprobežojas tikai ar dažiem materiāliem vai nozarēm. Tā ir sistēmiska pārmaiņa, kas ietekmē visu tautsaimniecību un aptver visus produktus un pakalpojumus. Ideālā gadījumā rādītājiem pirmām kārtām vajadzētu atspoguļot produktu, materiālu un resursu ekonomiskās vērtības saglabāšanas tendences, kā arī atkritumu radīšanas tendences.

Līdzīgi kā nav neviena vispāratzīta aprites rādītāja, tāpat nav arī stabilu, jau gatavu rādītāju, ar kuriem varētu raksturot izteiktākās tendences. Ar vienu pasākumu vai rezultātu nebūtu iespējams pienācīgi atspoguļot sarežģītību un daudzās dimensijas, kas raksturīgas pārejai uz aprites ekonomiku. Tāpēc šajā uzraudzības sistēmā tiks izmantots relevantu rādītāju kopums.

Viens no veidiem, kā aplūkot aprites ekonomiku, ir paskatīties uz to, kā materiāli ienāk ekonomikā, aprit tajā un (galu galā) atstāj ekonomiku. Šādu vizuālu pārskatu var sniegt materiālu plūsmu diagramma, kas parāda visas izejvielas – agregētas, kā arī grupētas pa materiālu kategorijām – visā ekonomikā no to ieguves līdz brīdim, kad tās kļūst par atkritumiem.

1. att. Materiālu plūsmas ekonomikā (ES-28, 2014) 9 , 10

1. attēlā sniegts pārskats par materiālu plūsmām ES 2014. gadā. Ielaides pusē (kreisajā malā) redzams, ka katru gadu ES enerģijā vai produktos tiek pārstrādāti 8 miljardi tonnu materiālu. Tikai 0,6 miljardi tonnu tiek iegūti reciklēšanā. Izlaides pusē redzams, ka no 2,2 miljardiem tonnu radīto atkritumu tikai 0,6 miljardi tonnu atgriežas sistēmā reciklētu materiālu veidā. Pārējie materiāli, kuru apjoms līdzinās 1,5 miljardiem tonnu, nonāk atkritumos. Šie aspekti norāda uz vērā ņemamu uzlabošanas potenciālu, jo īpaši iespējām palielināt to materiālu daļu, ko reciklē kā otrreizējās izejvielas, un samazināt saražoto atkritumu apjomu.

Uzraudzības sistēmas mērķis ir ceļā uz aprites ekonomiku sasniegto progresu novērtēt tā, lai visos resursu, produktu un pakalpojumu aprites cikla posmos tiktu aptvertas tās dažādās dimensijas. Tādēļ uzraudzības sistēmā ir desmit rādītāji (sk. 1. tabulu), kas sagrupēti četros aprites ekonomikas posmos un aspektos: 1) ražošana un patēriņš, 2) atkritumu apsaimniekošana, 3) otrreizējās izejvielas un 4) konkurētspēja un inovācija. Tas kopumā atbilst aprites ekonomikas rīcības plāna loģikai un struktūrai.

* Rādītāji vēl tiek izstrādāti.

1. tabula. Uzraudzības sistēmā iekļautie aprites ekonomikas rādītāji

Šie rādītāji tika atlasīti ar mērķi atspoguļot galvenos aprites ekonomikas elementus. To izvēlē tika ņemta vērā datu pieejamība, vadoties pēc Resursefektivitātes rezultātu pārskata un Izejvielu rezultātu pārskata. Lai mazinātu administratīvo slogu, rādītāji, cik vien iespējams, pamatojas uz jau esošiem datiem. Citi kritēriji, pēc kuriem tika novērtēti rādītāji, ir nozīmība, pieņemamība, uzticamība, ērta lietošana un stabilitāte.

Rādītāju izvēlē tika ņemtas vērā arī atbildes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā par ceļvedi 11 , un diskusijas ar dalībvalstu pārstāvjiem un ieinteresēto personu ekspertiem 12 .

Komisija uzlabos aprites ekonomikas progresa novērtēšanai vajadzīgo zināšanu bāzi un datu pieejamību.

-Notiek darbs pie tā, lai izstrādātu metodiku un savāktu datus, ko var izmantot zaļā publiskā iepirkuma un pārtikas atkritumu rādītājiem, un šos datus plānots publicēt nākamajos gados. Savukārt Eurostat gatavo dažas provizoriskas aplēses par pārtikas atkritumiem.

-Kā daļu no 2015. gada aprites ekonomikas paketes un plašākiem Komisijas centieniem uzlabot ES atkritumu statistikas kvalitāti Komisija ir ierosinājusi saskaņot sadzīves atkritumu 13 un izlietotā iepakojuma 14  reciklēšanas rādītāju aprēķina metodiku. Kad Padome un Eiropas Parlaments būs pieņēmuši un dalībvalstis būs īstenojušas šos priekšlikumus, tie nodrošinās ticamāku un labāk salīdzināmu statistiku.

-Izmantojot programmu “Apvārsnis 2020”, Komisija finansē vairākus pētniecības projektus, kas nodrošinās labākus datus, ar kuriem varēs papildināt oficiālo statistiku, jo īpaši izmantojot ES Izejvielu informācijas sistēmu 15 .

3.Pirmie konstatējumi

Desmit uzraudzības sistēmas rādītāji sniedz plašu priekšstatu par galvenajiem instrumentiem, kas izmantojami, lai uzlabotu ES ekonomikas apriti. Lai gan paies zināms laiks, līdz aprites ekonomikas pasākumu rezultāti būs redzami statistikā, ir lietderīgi sākt bāzlīniju noteikšanu. Tas palīdzēs uzraudzīt turpmāko attīstību un informēt par politikas veidošanas procesiem.

Pastāv gan liela vajadzība, gan ievērojams potenciāls uzlabot ES un tās dalībvalstu sniegumu. Dažās jomās (piemēram, reciklējamu izejvielu tirdzniecība) ES mēroga darbībai ir lielāka nozīme nekā citās (piemēram, zaļais publiskais iepirkums).

Ražošana un patēriņš

Izejvielu pašpietiekamības rādītājs liecina, ka ES lielā mērā apgādā sevi ar lielāko daļu nemetālu minerālu, piemēram, celtniecības materiāliem un rūpnieciskajiem minerāliem. Tomēr rādītājs apstiprina arī to, ka Eiropas Savienībai kritiski svarīgo izejvielu jomā 16 ES lielā mērā ir atkarīga no importa, un tas apliecina vajadzību pēc drošas piekļuves un piegādes dažādošanas. Daudzas no šīm izejvielām ir vajadzīgas, lai sasniegtu ES mērķi – ilgtspējīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku 17 .

Publiskais iepirkums veido lielu daļu no IKP, un tas nozīmē, ka zaļais publiskais iepirkums, – t. i., kad publiskā sektora iestādes izmanto savu pirktspēju, lai izvēlētos videi draudzīgas preces, pakalpojumus un darbus, – var kalpot par aprites ekonomikas un inovāciju virzītājspēku 18 . Šā rādītāja dati vēl ir jāizstrādā.

ES sadzīves atkritumu 19 radīšana uz vienu iedzīvotāju 2006.–2016. gadā ir samazinājusies par 8 % līdz vidēji 480 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Tas ir skaidrs piemērs tam, ka pozitīvu ieguldījumu var dot ikviens. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības (no 250 kg līdz 750 kg uz vienu iedzīvotāju gadā)  20 , un vairākās dalībvalstīs sadzīves atkritumu apjoms joprojām pieaug. Radīto atkritumu daudzums zināmā mērā joprojām korelē ar IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc pozitīvi jāvērtē tas, ka dati par kopējo atkritumu daudzumu (ieskaitot rūpnieciskos un komerciālos atkritumus, bet izņemot galvenos minerālu atkritumus) uz vienu IKP vienību liecina par 11 % samazinājumu, kas panākts kopš 2006. gada.

Pārtikas atkritumu samazināšanai 21 ir milzīgs potenciāls ietaupīt resursus, kas tiek izlietoti, lai saražotu pārtiku. Pārtikas izšķērdēšana notiek visā vērtības ķēdē: pārtikas ražošanā un izplatīšanā, veikalos, sabiedriskās ēdināšanas vietās un mājās. Tāpēc pārtikas atkritumu daudzumu izteikt skaitļos ir īpaši grūti. Saskaņā ar provizoriskām Eurostat aplēsēm ES pārtikas atkritumu daudzums laikā no 2012. līdz 2014. gadam ir samazinājies no 81 līdz 76 miljoniem tonnu (t. i., aptuveni par 7 %), kas atbilst samazinājumam no 161 kg līdz 149 kg uz vienu iedzīvotāju.

Atkritumu apsaimniekošana

2008.–2016. gadā ES sadzīves atkritumu reciklēšanas rādītājs ir pieaudzis no 37 % līdz 46 %. Piecas dalībvalstis reciklē vairāk par pusi no saviem sadzīves atkritumiem, dažas valstis tuvojas Komisijas ierosinātajam 2030. gada reciklēšanas mērķrādītājam – 65 % 22 , tomēr piecas dalībvalstis joprojām nav sasniegušas 25 % 23 .

Avots: Eurostat.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam arī izlietotā iepakojuma reciklēšanas rādītāji ES ir palielinājušies no 62 % līdz 66 %; tie pieauguši gandrīz visās dalībvalstīs, un 2015. gadā teju visas dalībvalstis bija sasniegušas 2008. gada mērķrādītāju – 55 % (Komisija ir ierosinājusi 65 % mērķrādītāju, kas sasniedzams līdz 2025. gadam, un 75 % mērķrādītāju, kas sasniedzams līdz 2030. gadam 24 ). Attiecībā uz plastmasas iepakojumu vidējais reciklēšanas rādītājs ES ir ievērojami mazāks – 40 %, lai gan pēdējos gados ir panākti uzlabojumi.

Sadzīves bioatkritumu reciklēšanas rādītājs ES 2016. gadā bija 79 kg uz vienu iedzīvotāju, un tas nozīmē 23 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2007. gadu.

Dati par elektrisko un elektronisko iekārtu (EEIA) atkritumu reciklēšanu liecina, ka savākšanas un reciklēšanas līmenis ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras un liecina par lielām iespējām uzlabot resursefektivitāti un samazināt atkritumu nelikumīgu savākšanu, apstrādi un sūtījumus. 2015. gadā tikai četras dalībvalstis reciklēja 25 vairāk nekā pusi no elektriskā un elektroniskā aprīkojuma, kas bija laists tirgū.

Visbeidzot, attiecībā uz būvdarbu un ēku nojaukšanas atkritumiem 20 dalībvalstis ir ziņojušas, ka 2020. gadam noteiktais 70 % atgūšanas mērķrādītājs jau ir sasniegts 26 . Ņemot vērā to, ka masas ziņā tā ir lielākā atkritumu plūsma ES, tā ir pozitīva ievirze. Tomēr jāatzīmē, ka mērķrādītājs ietver aizbēršanu 27  – praksi, kas nesaglabā materiālu vērtību tautsaimniecībā un tātad neveicina aprites ekonomiku. Turklāt starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības datu paziņošanas aspektā.

Avots: Eurostat.

Otrreizējās izejvielas

Aprites ekonomikā materiāli, kas ir iestrādāti produktos un sastāvdaļās, tiek reciklēti, kad ir sasniegtas to darbmūža beigas, un pēc tam ievadīti atpakaļ ekonomikā kā otrreizējās izejvielas. Tas samazina ražošanas un patēriņa vidisko pēdas nospiedumu un palielina izejvielu piegādes drošību. ES pieprasījums pēc izejvielām pārsniedz piedāvājumu, ko varētu piegādāt, pat ja visi atkritumi tiktu pārveidoti par otrreizējām izejvielām. Tāpēc primāro izejvielu piegāde joprojām būs vajadzīga.

Neraugoties uz pastāvīgiem uzlabojumiem kopš 2004. gada, reciklētie materiāli vidēji sedz aptuveni 10 % no ES pieprasījuma pēc izejvielām. Attiecībā uz vairākiem berammateriāliem otrreizējās izejvielas apmierina vairāk nekā 30 % no kopējā pieprasījuma (piemēram, vara un niķeļa). Tomēr attiecībā uz lielu skaitu izejvielu, tostarp gandrīz visām kritiski svarīgajām izejvielām, reciklēto materiālu devums izejvielu pieprasījuma apmierināšanā joprojām ir mazs un nenozīmīgs. Tas varētu būt tāpēc, ka to reciklēšana nav ienesīga, trūkst reciklēšanas tehnoloģiju vai arī materiāli ir iestrādāti ilgstoši lietotos produktos (piemēram, retzemju elementi, ko izmanto vēja turbīnās).

Turklāt, reciklējamo atkritumu tirdzniecības rādītājs liecina, ka ES ir vairāku lielu reciklējamu atkritumu plūsmu, piemēram, plastmasas, papīra un kartona, dzelzs un tērauda, vara, alumīnija un niķeļa, neto eksportētāja. 2004.–2016. gadā plastmasas, papīra un kartona, vara, alumīnija, niķeļa un dārgmetālu atkritumu tirdzniecība ES ir ievērojami pieaugusi, un tas ļauj tirgus dalībniekiem izmantot ES otrreizējo izejvielu iekšējā tirgus priekšrocības.

Konkurētspēja un inovācija

Avots: Eurostat.

Tiek lēsts, ka 2014. gadā privātā sektora investīcijas aprites ekonomikai relevanto tautsaimniecības nozaru apakšgrupā 28 ES ir sasniegušas aptuveni EUR 15 miljardus (t. i., 0,1 % no IKP). Tajā pašā gadā šajās nozarēs bija vairāk nekā 3,9 miljoni darbvietu, kas ir par 2,3 % vairāk nekā 2012. gadā. Neraugoties uz ekonomisko un finansiālo krīzi, šīs aprites ekonomikas nozares 2014. gadā radīja pievienoto vērtību aptuveni EUR 141 miljarda apmērā, kas ir par 6,1 % vairāk nekā 2012. gadā. Ir pieejamas vairākas ES finansēšanas programmas, kas atbalsta pāreju uz aprites ekonomiku, tādas kā Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fonds, Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, programma “Apvārsnis 2020” un programma LIFE. Turklāt 2017. gada janvārī darboties sāka Aprites ekonomikas finansējuma atbalsta platforma.

Dati par reciklēšanas un otrreizējo izejvielu patentiem liecina, ka laikā no 2000. līdz 2013. gadam sasniegts pieaugums 35 % apmērā. ES patenti stikla reciklēšanas jomā veido 44 % no šādu patentu kopskaita pasaulē, savukārt ES daļa plastmasas reciklēšanas jomā sasniedz 18 % un papīra reciklēšanas jomā – 23 %.

4.Secinājumi

Šajā uzraudzības sistēmā ar precīzu rādītāju kopumu ir atspoguļoti galvenie aprites ekonomikas elementi, tostarp produktu un materiālu aprites cikls, prioritārās jomas un nozares, kā arī ietekme uz konkurētspēju, inovācijām un darbvietām. Tātad tā būs instruments, kas ļaus sekot galvenajām tendencēm pārejas periodā un novērtēt, vai ieviestie pasākumi un visu aktoru iesaistīšanās ir bijusi pietiekami rezultatīva, un palīdzēt noteikt dalībvalstu paraugpraksi, kas būtu izplatāma.

Rādītāji tiks pastāvīgi atjaunināti uzraudzības sistēmai atvēlētajā tīmekļa vietnē 29 . Šajā tīmekļa vietnē ir ietverti arī progresa uzraudzības rīki un tiek dokumentēta rādītāju metodika, datu avoti, definīcijas un publicēšanas standarti. Komisija turpinās izstrādāt rādītājus, kuriem nepieciešami papildu uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz pārtikas atkritumiem un zaļo publisko iepirkumu.

Dialogs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām palīdzēs sistēmu pilnveidot. Proti, sistēma lielā mērā balstās uz augstas kvalitātes statistiku, ko dalībvalstis sniedz Eurostat. Komisija atzinīgi vērtētu arī visu ES iestāžu iesaistīšanos.

(1)

COM(2017) 479.

(2)

  https://ec.europa.eu/info/strategy/international-strategies/global-topics/sustainable-development-goals/eu-approach-sustainable-development_lv .

(3)

COM(2015) 614.

(4)

  http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/06/20/envi-conclusions-circular-economy/pdf .

(5)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija “Resursu lietderīga izmantošana – ceļā uz aprites ekonomiku” ( 2014/2208(INI) ).

(6)

  http://ec.europa.eu/environment/resource_efficiency/targets_indicators/scoreboard/index_en.htm .

(7)

  https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/1ee65e21-9ac4-11e6-868c-01aa75ed71a1 .

(8)

  http://ec.europa.eu/eurostat/web/circular-economy .

(9)

 Avots: Andreas Mayer, Willi Haas, Dominik Wiedenhofer, Fridolin Krausmann, Philip Nuss, Gian Andrea Blengini (drīzumā): Monitoring the circular economy in the EU28 - A mass-balanced assessment of economy wide material flows, waste and emissions from official statistics. Sk.: Journal of Industrial Ecology.

(10)

Izmantošana enerģētikā aptver izejvielas, ko izmanto sadedzināšanā vai pārtikas un barības ražošanā.

(11)

  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2017-1830357_en .

(12)

Vides pārskatu oficiālās statistikas veidotāji un resursefektivitātes / integrētās produktu politikas un izejvielu politikas eksperti: http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2673 , http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=470 , http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2812 , http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=1353 .

(13)

COM(2015) 595 final.

(14)

  COM(2015) 596 final .

(15)

  http://rmis.jrc.ec.europa.eu/ .

(16)

COM(2017) 490.

(17)

Piemēram, kobalts baterijām, ko izmanto elektromobiļos, silīcijs saules paneļiem.

(18)

  http://ec.europa.eu/environment/gpp/index_en.htm .

(19)

Mājsaimniecību un sabiedrisko vietu atkritumi un līdzīgi atkritumi no citiem avotiem.

(20)

Dažas atšķirības var izskaidrot ar atšķirīgo veidu, kā dalībvalstis mēra saražoto atkritumu daudzumu.

(21)

  https://ec.europa.eu/food/safety/food_waste/eu_actions_en .

(22)

COM(2015) 595 final.

(23)

Reciklēšanas rādītāju aprēķināšanai dalībvalstis izmanto dažādas metodes, un ar to var izskaidrot daļu atšķirību. Komisijas priekšlikumā tiesību aktam par atkritumiem ir ierosināta kopīga metode.

(24)

  COM(2015) 596 final .

(25)

Vai sagatavoja atkalizmantošanai.

(26)

Mērķrādītājs aptver ne tikai reciklēšanu, bet arī atkalizmantošanu un citādu materiālu atgūšanu, tostarp aizbēršanu ar nebīstamiem būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem, izņemot dabā sastopamus materiālus.

(27)

Atgūšanas operācija, kurā piemērotus atkritumus izmanto izrakto zonu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā.

(28)

T. i., atkalizmantošanas un reciklēšanas darbības. Aprites ekonomiku var veicināt arī iznomāšanas un līzinga darbības, taču pagaidām tās nav iekļautas, jo pašreizējā statistika nespēj pietiekami detalizēti atšķirt informāciju par darbībām, kas nepārprotami veicina aprites ekonomiku, no tām, kuras to neveicina. Papildu informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumentā.

(29)

  http://ec.europa.eu/eurostat/web/circular-economy .