EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.9.2017

COM(2017) 479 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā
Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija

1.Eiropas rūpniecība jaunajā industriālajā laikmetā

Būdama nozīmīgs produktivitātes un inovācijas dzinējspēks, rūpniecība vienmēr ir bijusi viens no Eiropas pārticības stūrakmeņiem. Mēs varam paļauties uz spēcīgu rūpniecisko bāzi, taču dalībvalstīm, ES iestādēm un galvenokārt pašai rūpniecībai ir daudz jādara, lai uzturētu un nostiprinātu Eiropas rūpniecisko līderību laikmetā, ko raksturo globalizācija, ilgtspējas problēmas un straujas pārmaiņas tehnoloģiju jomā.

Priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politikas pamatnostādnēs bija uzsvērta spēcīgas un efektīvas rūpniecības nozīme Eiropas ekonomikas nākotnē un nepieciešamība līdz 2020. gadam panākt, lai rūpniecības īpatsvars ES IKP pieaugtu līdz 20 %. Rūpniecība nodrošina 36 miljonus tiešo darbvietu 1 un sekmē augstu dzīves līmeni iedzīvotājiem. Tai ir būtiska loma Eiropas globālās līderības un starptautiskā prestiža sekmēšanā. Arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs pavisam nesen vēlreiz atgādināja, ka svarīgi paturēt Eiropas rūpniecisko bāzi mūsu politikas uzmanības centrā 2 .

Daudzās rūpniecības nozarēs Eiropa ir globālā līdere, jo īpaši attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību, ar zemām oglekļa emisijām un sarežģīti. Šo stāvokli noteicošie faktori ir liels vienotais tirgus ar 500 miljoniem patērētāju, spēcīgas vērtību veidošanas ķēdes, prasmīgs un talantīgs darbaspēks un pasaules līmeņa zinātniskā bāze. Tomēr, lai pielāgotos jaunā industriālā laikmeta izaicinājumiem un izmantotu plašās tā pavērtās iespējas, ir vajadzīgs liels darbs 3 .

Šim jaunajam industriālajam laikmetam ir raksturīgas ātrākas ekonomiskās, sabiedrības un vides pārmaiņas, kā arī tehnoloģiju sasniegumi tādās jomās kā robotika, lietu internets, mākslīgais intelekts, energosistēmas un bioekonomika. Automatizācija, kas kļuva iespējama, pateicoties informācijas tehnoloģijām, maina tradicionālos ražošanas procesus un darba būtību. Rūpniecība arvien vairāk iekļaujas globālajās vērtību veidošanas ķēdēs ar izteiktiem pakalpojumu komponentiem. Tradicionālos tirgus satricina jauni darījumdarbības modeļi.

Pamatīgi mainās arī pati inovācija un vērtību veidošana, jo jaunā patērētāju paaudze sagaida vērtību līdzveidošanu, savienojamību un snieguma noteikšanu reāllaikā. Tādējādi arvien neskaidrāks kļūst arī ražošanas un pakalpojumu nošķīrums. Savienotā pasaulē dati kļūst par jaunu konkurences faktoru. Turklāt līdz ar dabas resursu ierobežotību un klimata pārmaiņu arvien skaudrākajām izpausmēm pieprasījums pēc ilgtspējīgiem produktiem un aprites patēriņš eksponenciāli pieaugs.

Šīs tendences ir reālas un neatgriezeniskas, un rūpniecība sāk izmantot iespējas, ko tās rada. ES rūpniecība ir spējusi novērst, ka samazinās ES rūpniecības nozaru eksporta tirgus daļa un rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā. ES eksporta tirgus daļas attiecībā uz precēm pamazām pieaug un attiecībā uz pakalpojumiem ir stabilas. Laikā no 2009. gada līdz 2016. gadam rūpniecības bruto pievienotā vērtība ES-27 valstīs 4 palielinājās par 6,4 %, bet ES-28 valstīs – par 4,7 %. Ražošanas nozaru un ražošanas ielaides no ieguves un komunālajām nozarēm devums kopējā pievienotajā vērtībā ES-27 valstīs 2016. gadā bija 21 % (ES-28 valstīs – 19 %) 5 . Ražošanas pievienotā vērtība reālā izteiksmē kopš 2009. gada ES-27 valstīs ir pieaugusi par 25 % (ES-28 valstīs – par 23 %), un tās īpatsvars ekonomikā ir pieaudzis no 15,5 % (ES-28 valstīs – 14,7 %) līdz 17,1 % (ES-28 valstīs – 16,1 %)

Avots: Eurostat 6 .

Arī nodarbinātības samazināšanās rūpniecībā ir mitējusies, un tagad vērojams pieaugums. Laikā no 2009. gada līdz 2013. gadam nodarbinātība rūpniecībā ES-27 valstīs samazinājās par 1,8 miljoniem (5,4 %), bet kopš 2013. gada rūpniecībā ir izveidots vairāk nekā 1,5 miljoni jaunu neto darbvietu. Ražošanas nozarē darbvietu skaita pieaugums ir bijis vēl straujāks; galvenokārt tas sakāms par labāk apmaksātām inženieru, speciālistu un vadītāju darbvietām 7 . Pievienotās vērtības un nodarbinātības pieaugums rūpniecībā atspoguļojas arī ES rūpniecības darba ražīguma gada pieaugumā, kas 2009.–2016. gadā bija vidēji 2,7 %. ES darba ražīguma pieaugums vērtējams pozitīvi salīdzinājumā ar tādām citām nozīmīgām valstīm kā ASV (vidēji 0,7 % gadā 2009.–2015. gadā), Japāna (3,4 %) un Dienvidkoreja (2,3 %) 8 .

Mums ir vienmēr jābūt gatavībā reaģēt uz tādiem faktoriem kā izmaiņas vērtību veidošanas ķēdēs, ilgtspējas problēmas, globālā pieprasījuma pārbīdes, kā arī atlikušie strukturālie trūkumi mūsu darījumdarbības vidē. MVU joprojām ir īpaši neaizsargāti. Daudziem cilvēkiem joprojām nav nākotnes rūpniecībai vajadzīgo prasmju, ieskaitot digitālās pamatprasmes. Pieaugošā plaisa starp tehnoloģiju līderiem un atpalicējiem kavē potenciālo izaugsmi un apdraud ekonomikas un sociālo konverģenci, kā arī teritoriālo kohēziju. Eiropas konkurenti investē lielus līdzekļus savas rūpniecības modernizēšanā, savukārt investīciju līmenis ES vēl aizvien nav atgriezies pie vēsturiskā vidējā rādītāja 9 . Tajā pašā laikā plaisa starp ES un dažām valstīm inovācijas ziņā plešas 10 , un tādas ekonomikas lielvaras kā Ķīna sāk konkurēt tieši tajos lielākas pievienotās vērtības segmentos, kuros Eiropai sokas vislabāk.

Tāpēc mums ir jānostiprina rūpniecības spēja nepārtraukti pielāgoties un ieviest jauninājumus, veicinot investīcijas jaunās tehnoloģijās un pieņemot pārmaiņas, ko izraisa lielāka digitalizācijas pakāpe un pāreja uz mazoglekļa un izteiktāku aprites ekonomiku. Taču arī uzņēmumiem ir jārīkojas: jāmodernizē tehnoloģiskā bāze, jānodrošina darījumdarbības modeļu atbilstība nākotnes prasībām, jāintegrē ilgtspējīgas attīstības principi un jāpievēršas inovācijai.

Pārmaiņas rūpniecībā paver milzīgas iespējas, taču to izmantošanai būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas progresīvajā ražošanā, cilvēku prasmēs un talantos, kā arī tādos nemateriālajos aktīvos kā pētniecība un inovācija. Straujais pārmaiņu temps arī prasa labāk darbojošos vienoto tirgu. Ar uzsvaru uz tehnoloģijām moderna rūpniecības politika varētu ienest jaunu dzīvību ES reģionos un stiprināt spēju pielāgoties mainīgajai globālajai videi.

2.Eiropas rūpniecības nostiprināšana

Darbvietu un izaugsmes radīšana ar inovācijas un investīciju palīdzību ir bijusi centrāls aspekts Komisijas svarīgākajās iniciatīvās, kas jo īpaši ietver Investīciju plānu, Vienotā tirgus stratēģiju, Kapitāla tirgu savienību, Digitālo vienotā tirgus stratēģiju vai jauno Prasmju programmu Eiropai 11 . Ieviešot enerģētikas savienību ar vērienīgo un uz nākotni vērsto klimata politiku, īstenojot Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un esot avangardā 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, tiek arī sekmēta konkurence un ilgtspējīga izaugsme 12 . Programmai “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir būtiska nozīme inovācijas stimulēšanā rūpniecībā, un Komisija Eiropas pusgada ietvaros kopā ar dalībvalstīm strādā, lai īstenotu valsts reformas, kas sekmē nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas. Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni 13 bija atzīmēts, ka būtu jāturpina ar ES budžeta palīdzību padarīt Eiropas ekonomiku spēcīgāku un noturīgāku. 

Komisijas pārnozaru politika labāka regulējuma jomā, kas būtu jāpapildina ar līdzīgiem dalībvalstu centieniem valsts, reģionu un vietējā līmenī, palīdz nodrošināt labāku tiesisko regulējumu un labākus rezultātus sabiedrībai. Kvalitatīvs regulējums uzņēmumiem nodrošina noteiktību, kas tiem ir nepieciešama, lai plauktu.

Uzsvaru uz rūpniecību minētajās politikas jomās papildina nozaru pasākumi, kas, piemēram, veikti tērauda, kosmosa un aizsardzības nozarē 17 , un pastiprinātas uzmanības pievēršana svarīgām pamattehnoloģijām.

Ir pienācis laiks izvērtēt gūtos panākumus un novērst atlikušos trūkumus. Kā izriet no Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūcijas 18 un Eiropadomes 2016. gada 15. decembra un 2017. gada 23. jūnija secinājumiem, kā arī visdažādāko ieinteresēto personu loka nepārprotamās ieinteresētības un atbalsta, pastāv konsenss par to, ka nepieciešams holistisks un uz nākotni vērsts redzējums par Eiropas rūpniecību. Tas mums palīdzēs, balstoties uz Komisijas desmit politiskajām prioritātēm, efektīvāk strādāt kopā pie Eiropas rūpnieciskās bāzes stiprināšanas.

Ņemot vērā šogad notikušo Eiropas Rūpniecības dienu un dažādos ieinteresēto personu viedokļus, šis paziņojums apmierina minēto vajadzību – tajā noformulēta stratēģija, kā panākt gudru, novatorisku un ilgtspējīgu rūpniecību, kas palielinātu konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi un tādējādi dotu labumu ikvienam. Šīs stratēģijas īstenošanai būs nepieciešama rūpniecības, kā arī visu attiecīgo ES, valsts un reģionālā līmeņa dalībnieku kopīga apņemšanās un sistemātisks darbs.

Mums būtu jāturpina stiprināt sekmīgo sadarbību, kas aizsākās pirmajā Eiropas Rūpniecības dienā, un tāpēc tā būtu strukturētā veidā regulāri jārīko arī turpmāk.

3.Dziļāks un taisnīgāks vienotais tirgus: iespēju došana cilvēkiem un uzņēmumiem

Dziļāks un taisnīgāks vienotais tirgus ir Eiropas rūpniecības veiksmes stūrakmens. Vienotajam tirgum ir jāveicina mūsu uzņēmumu integrēšana Eiropas un globālajās vērtību veidošanas ķēdēs un jādarbojas kā būtiskam rūpniecības konkurētspējas dzinējspēkam. Tajā pašā laikā tam ir jāpalīdz rūpniecībai, iedzīvotājiem un vietējām kopienām pielāgoties sociālajām, ekonomikas un vides pārmaiņām. Ir jāpanāk rūpniecības pārmaiņu radīto ieguvumu plaša izplatīšana, un tiem, kuri paliek zaudētājos, jāspēj rast iespējas un pielāgošanās atbalstu. Šādas noturības veidošanā būtiska loma ir mūžizglītībai, iespēju vienlīdzībai un vienlīdzīgai piekļuvei izglītībai, mācībām un tehnoloģiskajām prasmēm.

Pēdējo divu gadu laikā Komisija ir ierosinājusi virkni pasākumu ar mērķi dot Eiropai un tās uzņēmumiem iespēju gūt labumu no vienotā tirgus. Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma 19 stimulē sadarbīgo darījumdarbības modeļu sabalansētu attīstību. Šiem modeļiem turklāt ir ievērojams potenciāls veicināt ekonomikas resursu efektīvu izmantošanu. Standartizācijas sistēmas modernizēšana 20 palīdzēs laikus izstrādāt tirgus nosacītus standartus, kas nozarēm ļaus izmantot iespējas jaunos tirgus segmentos. Šogad pieņemtā pakalpojumu pakete 21 ir vērsta uz to, lai novērstu nesamērīgos regulatīvos šķēršļus, atvieglotu profesionālo pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un racionalizētu procedūras, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro, izvēršot darbību citās ES valstīs. Pavisam nesen pieņemta atbilstības pakete 22 , kurā liels uzsvars likts uz vienotā tirgus noteikumu izpildi un centieniem praksē iedzīvināt vienoto tirgu iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Lai vēl vairāk nostiprinātu vienoto tirgu, Komisija arī ierosinās noteikumus ar mērķi vienkāršot savstarpējo atzīšanu un pārskatīs noteikumus par tirgus uzraudzību, lai nodrošinātu produktu drošību un palīdzētu vairāk nekā 500 valstu tirgus uzraudzības iestādēm koordinēt un pildīt to uzdevumus. Tā nāks klajā ar vairākām intelektuālā īpašuma regulējuma modernizēšanas iniciatīvām. Lai iestādēm palīdzētu efektīvāk izmantot publisko iepirkumu kā gudru, ilgtspējīgu un novatorisku tehnoloģiju virzītājspēku, Komisija turklāt ierosinās pasākumus ar mērķi stimulēt stratēģisko iepirkumu un palīdzēt dalībvalstīm ar lielu infrastruktūras projektu publiskā iepirkuma aspektiem.

Ņemot vērā pašreizējo rūpniecības pārmaiņu radīto ievērojamo spiedienu, kas Eiropas rūpniecībai un darbaspēkam liek pielāgoties, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai veidotu noturību un palīdzētu cilvēkiem un kopienām izmantot pārmaiņu radītās iespējas. Izglītības un apmācības sistēmām jāspēj nodrošināt, ka cilvēkiem ir šādu pārmaiņu veikšanai vajadzīgās prasmes un ka tiek novērsta sociālo plaisu paplašināšanās. Šīs prasmes ir pienācīgi jāattīsta pirms pievienošanās darba tirgum un jāturpina atjaunināt visas darba dzīves laikā. Šajā ziņā ļoti būtiski ir, lai procesā iesaistītos galvenās ieinteresētās personas, ieskaitot sociālos partnerus.

ES Prasmju programmā 23 ir noteikti desmit būtiskākie pasākumi prasmju uzlabošanai Eiropā, sākot no iniciatīvām ar mērķi novērst pamatprasmju trūkumu, kas Eiropā skar vairāk nekā 70 miljonus pieaugušo, līdz pasākumiem, ar kuriem tiks atbalstīta augsta līmeņa prasmju agrīna attīstīšana jaunajās jomās. Komisija sadarbībā ar ESAO atbalsta dalībvalstis valsts stratēģiju par prasmēm izstrādē. Komisijas progresīvais plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā 24 drīzumā tiks attiecināts uz vēl citām svarīgām rūpniecības nozarēm, piemēram, attiecībā uz būvniecību, tēraudu, papīru, ekotehnoloģijām, atjaunojamo energoresursu enerģiju, aditīvo ražošanu un jūras pārvadājumiem. Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija 25 ierosina konkrētu rīcību attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju un darbaspēka apmācību vai pārkvalificēšanu digitalizāijas kontekstā. Nesen izveidotais Eiropas sociālo tiesību pīlārs 26 pievēršas darba nākotnei un jaunajam digitālajam darba tirgum. Viens no tā mērķiem ir risināt problēmas saistībā ar jaunām un nestandarta darba attiecību formām, darba apstākļiem un sociālās aizsardzības pieejamību.

Lai atbalstītu darba tirgu noturību un konkurētspēju, Komisija turpinās stiprināt Eiropas Sociālā fonda orientāciju uz rezultātiem. Valstu darba tirgus politikai ir būtiska loma nākotnē vajadzīgo prasmju prognozēšanā un Eiropas Sociālā fonda izmantošanā nolūkā labāk pārvaldīt pārmaiņas un palīdzēt nodrošināt atbilstošu apmācību. Programma “Erasmus+” arī ir būtisks instruments, kas palīdz apgūt jaunas prasmes, mācoties ārvalstīs. No Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda tiek sniegts atbalsts darba ņēmējiem, kuri masveidā atlaisti no darba globalizācijas vai krīzes dēļ.

4.Rūpniecības pielāgošana digitālajam laikmetam

Rūpniecības nākotne būs digitāla. Digitālās pārmaiņas ir tagadējās industriālās revolūcijas kodols. Gan pašu darba būtību, gan sabiedrību kopumā ietekmē progress tādās tehnoloģiju jomās kā lielie dati, mākslīgais intelekts un robotika, lietu internets un augstas veiktspējas skaitļošana 27 . Līdz ar digitālo tehnoloģiju pieaugošo lomu rūpniecības pakalpojumu komponents kļūst aizvien nozīmīgāks. Tādējādi no Eiropas izaugsmes un konkurētspējas viedokļa ir svarīgi stimulēt viedo tehnoloģiju horizontālu un vertikālu ieviešanu rūpniecības vērtību veidošanas ķēdēs un veicināt uzņēmumu izaugsmi.

Eiropa ir pasaules līdere daudzās ražošanas nozarēs, un tās uzņēmumi bieži vien ir digitalizācijas un automatizācijas avangardā galvenajās rūpniecības nozarēs 28 . Eiropas loma datu un platformu ekonomikā ir ierobežota, un mazajos un vidējos uzņēmumos digitālo tehnoloģiju izmantojums ir zems 29 . Tikai viena piektdaļa no ES uzņēmumiem ir ar augstu digitalizācijas pakāpi 30 . Uzņēmumiem ir jāuzņemas segt sākotnējos ieguldījumus digitālajās tehnoloģijās, lai pēc tam attiecīgi varētu izmantot to radīto produktivitātes pieaugumu un inovācijas priekšrocības. Iespējams, ka būs jāmaina darījumdarbības modeļi un procesi, vadītājiem un darbiniekiem jāapgūst jaunas prasmes un jātiek galā ar pārmaiņu tempa paātrināšanos. Taču atteikšanās no digitalizācijas, iespējams, nozīmētu konkurētspējas, tirgus daļas un galu galā darbvietu zudumu un ļaunākajā gadījumā apdraudētu uzņēmuma dzīvotspēju.

Tāpēc visaptverošajā stratēģijā “Eiropas rūpniecības digitalizācija” 31 ir likts liels uzsvars uz rūpniecības plašāku digitalizāciju. Martā izveidotā Eiropas platforma, kas apvieno valstu digitalizācijas iniciatīvas, nodrošina Eiropas līmeņa koordinācijas satvaru un stimulē digitalizācijas politikas noteikšanu visās dalībvalstīs 32 . Komisija turklāt investē digitālās inovācijas centros un citos tehnoloģiju centros, lai ES uzņēmumiem būtu pieejami labāk koordinēti un kvalitatīvāki atbalsta pakalpojumi. Šie centri palīdz sasniegt tos uzņēmumus, kas vēl nav pievērsušies digitalizēšanai. 

Digitālās rūpniecības platformas (piemēram, rūpnieciskais internets un rūpnieciskās datu platformas) palīdzēs savienot dažādas tehnoloģijas un lietojumus, sekmējot jaunu produktu un procesu, kā arī jaunu darījumdarbības un pakalpojumu modeļu izstrādi. Komisija rīko īpašus konkursus ar mērķi atbalstīt to attīstību vairākās jomās, piemēram, automatizācijā un sadarbībā ražošanā, augstas precizitātes pakāpes lauksaimniecībā un enerģētikā.

Rūpniecības digitalizāciju un publisko pakalpojumu modernizāciju stimulē arī daudzas citas iniciatīvas saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, ieskaitot pasākumus attiecībā uz IKT standartizāciju 33 , publisko pārvaldi 34 , ātrdarbīgiem pieslēgumiem (ieskaitot 5G) un lietu internetu. Taču šīs stratēģijas vidusposma pārskatā 35 secināts, ka Eiropai jāiet vēl tālāk. Komisija atbilstoši savām pilnvarām ierosinās vairākas jaunas vērienīgas iniciatīvas, lai Eiropas rūpniecībai nodrošinātu tādu digitālo vienoto tirgu, kāds tai vajadzīgs. Šīs iniciatīvas ir vērstas uz tādiem aspektiem kā datu ekonomikas pilnveide, mākslīgais intelekts un augstas veiktspējas skaitļošana, kas ir svarīgi gudrām rūpniecības ekosistēmām un lielo datu lietojumiem.

Šodien pieņemtā vispusīgā kiberdošības pakete 36 ir būtisks ieguldījums kiberdraudu novēršanā un vēl vairāk nostiprina Eiropas pozīcijas datu drošības un datu aizsardzības jomā. Rūpniecības spēju pilnveidi, piemēram, veicinās iniciatīva par kiberdrošības kompetenču tīkla izveidi ar Eiropas Kiberdrošības izpētes un kompetenču centru. Tādējādi tiks arī dots papildu impulss ES darbā pie tā, lai kļūtu par pasaules līderi nākamās paaudzes digitālo tehnoloģiju izstrādē. Iniciatīva par datu brīvu apriti sekmēs Eiropas datu ekonomiku, nodrošinot labākus un konkurētspējīgākus datu pakalpojumus.

Arī modernākā digitālā infrastruktūra un piemērotu spektra resursu izmantošana ir ļoti svarīga gan tādu revolucionāru digitālo jauninājumu izstrādē kā aditīvā ražošana vai transportlīdzekļu automatizētā vadīšana, gan digitalizācijas plašā izvēršanā attiecībā uz visām ekonomikas nozarēm un iedzīvotājiem. ES un tās dalībvalstīm ir jārada pareizie pamatapstākļi šādu infrastruktūru attīstībai. Jāatzīmē, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kura projektu paredzamais finansējums ir vairāk nekā EUR 20 miljardi, jau pašlaik ievērojami veicina investīcijas digitālajā infrastruktūrā. Arī ar programmas “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas strukturālo un investīciju fondu palīdzību tiek nopietni investēts galvenajās nākotnes digitālajās tehnoloģijās 37 .

Nākamās paaudzes pieslēgumi, jo īpaši 5G, ir pamats, uz kura tiks veidoti turpmākie darījumdarbības modeļi. Autonomie transportlīdzekļi, lietu internets un daudzi jo daudzi citi lietojumi, no kuriem nākotnē būs atkarīgs rūpniecības spēks, gluži vienkārši nav iespējami bez ātrāka un vienmēr pieejama interneta. Darbs, kas jāpaveic, lai paātrinātu 5G ieviešanu, ir milzīgs, taču milzīgi ir arī potenciālie ieguvumi, kuri Eiropas rūpniecībai var nodrošināt celmlauža priekšrocības un konkurētspējas izrāvienu pasaules līmenī.

5.Eiropas līderpozīciju noturēšana mazoglekļa un aprites ekonomikā

ES visās jomās iestājas par ilgtspējīgu attīstību un darbojas kā virzītājspēks attiecībā uz Parīzes klimata nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. ES ir avangardā vispārējā pārejā uz mazoglekļa un aprites ekonomiku. Eiropai tagad ir jāizmanto šīs līderpozīcijas visās nozarēs un jātiek galā ar pieaugošo globālo konkurenci “zaļās” ražošanas un tīrās enerģijas tehnoloģiju jomā.

Mūsu uzņēmumiem pārejot uz ilgtspējīgākiem un resursu izmantojuma ziņā efektīvākiem darījumdarbības modeļiem, tiek ne tikai aizsargāta vide, bet arī nodrošinātas konkurences priekšrocības, ko rada būtiski izmaksu ietaupījumi 38 . Tādējādi var tikt radītas jaunas darbvietas un iespējas darba ņēmējiem un uzņēmējiem. 2017. gada decembrī Komisija ierosinās jaunu pasākumu kopumu attiecībā uz aprites ekonomiku. To vidū būs stratēģija virzībai uz plastmasas aprites ekonomiku, kurā cita starpā paredzēta inovācijas un investīciju sekmēšana. Spēcīgāka bioekonomikas attīstība arī var palīdzēt ES ātrāk pāriet uz aprites un mazoglekļa ekonomiku, pateicoties uzlabotai atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanai un to pārstrādei bioproduktos un bioenerģijā. Līdz ar ES uzņēmumu lielāku integrāciju globālajās piegādes ķēdēs pāreju uz aprites ekonomiku nav iespējams īstenot izolēti. Ņemot vērā izejvielu stratēģisko nozīmi ES ražošanas nozarēm, 39 Komisija veic dažādus pasākumus saskaņā ar ES Izejvielu iniciatīvu, un turpinās palīdzēt nodrošināt izejvielu drošu un ilgtspējīgu piegādi par pieņemamām cenām. Dažas izejvielas ir īpaši svarīgas, jo tām ir liela ekonomiskā nozīme un tām raksturīgs liels piedāvājuma risks. Paralēli šai stratēģijai Komisija nāk klajā ar pārskatītu sarakstu ar kritiski svarīgajām izejvielām no ES viedokļa 40 .

Komisija jau ir iesniegusi lielāko daļu tiesību aktu priekšlikumu, kas vajadzīgi Enerģētikas savienības pamatstratēģijas un Parīzes nolīguma īstenošanai, un tagad koncentrējas uz konkrētiem pasākumiem, kā paātrināt to īstenošanu. Parīzes nolīgums ir principiāli mainījis situāciju pasaulē, tomēr dažādās valstīs noteikto pasākumu vēriens atšķiras. Tāpēc tikmēr, kamēr pastāvēs apstākļu nevienlīdzība, apdraudētās nozares ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros saņems bezmaksas kvotas. ES klimata politika turklāt paredz rīkus, ar kuriem tiešā veidā atbalstīt mazoglekļa inovāciju rūpniecībā 41 . Saskaņā ar jaunu iekārtu rezerves (NER 300) programmu 39 īpaši novatoriskiem projektiem piešķirts finansējums EUR 2,1 miljarda apmērā. Laikposmam pēc 2020. gada ETS kvotas paredzēts rezervēt jaunveidojamam inovācijas fondam, no kura tiktu atbalstīti lielapjoma demonstrējumu projekti par mazoglekļa tehnoloģijām energoietilpīgās nozarēs, atjaunojamajiem energoresursiem un oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu. No Modernizācijas fonda tiks atbalstīta enerģētikas modernizācija desmit dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.

Pagājušā gada novembrī pieņemtajā tīras enerģijas paketē 42 Komisija ierosināja izveidot jaunu sistēmu, lai paātrinātu, pārveidotu un konsolidētu enerģētikas pārkārtošanu ES ekonomikā, vienlaikus nodrošinot ES līderpozīcijas un ekonomikas konkurētspēju. Paketes rezultātā pieaugs konkurence elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgū un tirgus tiks atvērts jauniem pakalpojumiem un darījumdarbības modeļiem. Tā turklāt paredz veicinošu sistēmu, kas atbalsta pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku ar konkrētiem īstermiņa pasākumiem, kuri palīdzēs sniegt taustāmus rezultātus ES rūpniecībai, reģioniem, pilsētām, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Lai palīdzētu pasaules mērogā ieviest jauninājumus tirgū, ES kopā ar Ziemeļvalstīm 2018. gadā rīko pasaules mēroga samitu “Misija: inovācija” un nepiesārņojošās enerģijas ministru foruma ietvaros; starptautisko partneru saistības atbilst 85–90 % no pasaules investīcijām tīrās enerģijas jomā.

Liels uzsvars jāliek arī uz mazemisiju mobilitāti. Kā turpinājumu 2016. gada Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijai un 2017. gada pavasara mobilitātes paketei 43 Komisija šoruden iesniegs jaunus priekšlikumus šā mērķa sasniegšanai, kuru vidū būs stingrāki oglekļa dioksīda standarti vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem, kas piemērojami pēc 2020./2021. gada, un rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru ar mērķi atbalstīt ES mēroga uzlādes pamatinfrastruktūras izveidi.

Lai ES varētu saglabāt konkurētspēju šajā jomā, attiecīgajās vērtību ķēdēs būs jānodrošina trūkstošie posmi. Tāpēc stratēģiska nozīme ir investīcijām akumulatoros. Lai rosinātu rūpniecības vadītas iniciatīvas par to, ka ES tiek izveidota pilna akumulatoru vērtību veidošanas ķēde mobiliem un stacionāriem lietojumiem, Komisija rīkos tikšanos ar ieinteresētajām personām 44 nolūkā optimizēt iespējamo publisko iesaisti. 2018. gada pirmajā pusē paredzēts priekšlikums par oglekļa dioksīda emisiju standartiem, kas piemērojami kravas automobiļiem un autobusiem (lielnoslodzes transportlīdzekļiem).

Komisija turklāt kapitāla tirgu savienības ietvaros izstrādā Savienības stratēģiju par finansējumu ilgtspējai ar mērķi privātā kapitāla plūsmas efektīvāk vērst uz investīcijām, kas atbalsta ilgtspēju. Kārtīgākam nošķīrumam starp šādām un citām investīcijām būs liela nozīme plašāku risku un peļņas integrēšanā ilgtermiņa investīciju lēmumos un uzticības palielināšanā attiecībā uz projektu īstenošanu, informācijas atklāšanu un marķējumu.

6.Investīcijas nākotnes rūpniecībā

Priekšnoteikums tam, lai rūpniecībā tiktu īstenotas pārmaiņas, ir ES un ārpussavienības investīcijas infrastruktūrā un jaunajās tehnoloģijās. Kaut arī kopējais investīciju apjoms pakāpeniski pieaug, investīcijas inovācijā un citos nemateriālajos aktīvos joprojām ir zemākas nekā daudziem konkurentiem. Eiropai ir jāstimulē lielāki kapitālieguldījumi, jāveicina daudzsološu jauninājumu ieviešana un jānodrošina labvēlīgi apstākļi dinamisku MVU paplašināšanai. 

Saskaņā ar 2014. gada novembrī pieņemto “Junkera plānu” jeb Investīciju plānu Eiropai tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, no kura visā Eiropā tiek atbalstīti stratēģiski projekti, tādējādi palīdzot novērst investīciju nepietiekamību. Līdz šim jau ir izdevies piesaistīt ievērojamas privātās investīcijas digitālās infrastruktūras, enerģētikas, pētniecības, transporta, izstrādes un inovācijas projektiem, tādējādi iepludinot ekonomikā ievērojamus līdzekļus un vēl vairāk palielinot kopējo investīciju apjomu. Eiropas Investīciju bankas grupa turklāt izvērsti izmanto kapitālieguldījumus, kas novatoriskiem uzņēmumiem darbības sākumposmā ir īpaši svarīgi.

Komisijas priekšlikums pārskatīt Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un pagarināt tā darbību (ESIF 2.0) paredz, ka 40 % no ESIF papildu riska uzņemšanās spējas tiks izmantoti finansējuma pieejamības palielināšanai MVU un ka Eiropas Investīciju banka palielinās finansējuma īpatsvaru uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Tajā pašā laikā Komisijas kopīgo noteikumu ("Omnibus") regulas projektā ir paredzēts vienkāršot EFSI un Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu apvienošanu cita starpā investīciju platformām 45 , kas ļaus panākt lielāku ietekmi.

Lai nodrošinātu Eiropas ražošanas nozares konkurētspēju, ir vajadzīga sekmīga stratēģija, kuras pamatā ir Eiropas stiprās puses un aktīvi stratēģisku vērtību veidošanas ķēdēs attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un kura paredz padarīt tās stiprākas. Tas bieži vien prasa kopīgu un koordinētu darbu un vairāku dalībvalstu publisko iestāžu un nozaru investīcijas. Komisijas paziņojums par svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI) ir vērsts uz šādiem stratēģiskiem projektiem 46 . Kā piemērus vērtību veidošanas ķēdēm, kas ir stratēģiski svarīgas Eiropai, var minēt enerģijas akumulēšanu un elektroniskās mikroshēmas. Šādiem projektiem dalībvalstīs var būt būtiska loma politikas un pasākumu sekmēšanā jomās, kas ir svarīgas ekonomikas izaugsmei. Lai kopā ar dalībvalstīm un rūpniecību panāktu proaktīvāku pieeju svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs, Komisija izveidos stratēģisku forumu galvenajām ieinteresētajām personām, kura uzdevums būs apzināt galvenās vērtību veidošanas ķēdes un investīciju projektus un uzraudzīt panākto progresu.

Ievērojams progress ir panākts arī attiecībā uz finansējuma pieejamības atvieglošanu novatoriskiem uzņēmumiem attīstības sākumstadijā, pateicoties kapitāla tirgu savienībai un jaunuzņēmumu iniciatīvai saskaņā ar vienotā tirgus stratēģiju. Kapitāla tirgu savienība sekmē investīcijas visu veidu uzņēmumos, uzlabojot piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem. Ir pārskatīti Eiropas riska kapitāla fondu noteikumi, lai šie fondi varētu finansēt plašāku uzņēmumu loku, un Prospekta regula ir grozīta, lai atvieglotu finansējuma piesaisti MVU. Lai apmierinātu nepieciešamību pēc lielākiem riska kapitāla ieguldījumiem pēc starta posma, tiek veidots Eiropas mēroga riska kapitāla fondu fonds.

Komisija izvērtēs, kā ES tiesiskais regulējums varētu nodrošināt samērīgāku normatīvo vidi, kas sekmētu MVU kotēšanu biržā. Tiks ierosinātas jaunas iniciatīvas par finanšu tehnoloģijām (FinTech), īpaši ar mērķi atbalstīt tādus novatoriskus finansēšanas rīkus kā kolektīvā finansēšana un izvērtēt iespēju ieviest Eiropas nodrošinātās parādzīmes kā instrumentu MVU aizdevumiem un infrastruktūras aizdevumiem 47 . Lai mazinātu finansējuma trūkumu posmā starp inovāciju un tirgu, Komisija apsvērs iespēju izveidot papildinošu Eiropas riska kapitāla izvēršanas rīcību, lai riska kapitāla fondi varētu palielināt investēšanas spēju.

Atšķirīgā riska profila un darbības apjoma vai jomas dēļ dažas nozares saskaras ar lielākiem šķēršļiem finansējuma iegūšanā nekā citas. Lai palīdzētu izmantot jaunas iespējas dažādos piegādes ķēdes posmos, Komisija veic mērķtiecīgus pasākumus tādās nozarēs kā kosmoss un aizsardzība. Izveidojot Eiropas Aizsardzības fondu, Komisija ir likusi pamatu Eiropas aizsardzības nozares attīstības sekmēšanai.

Komisijai sadarbojoties ar dalībvalstīm reformu īstenošanā Eiropas pusgada ietvaros, attiecībā uz Investīciju plāna Eiropai trešo pīlāru kā nozīmīga tēma jāpatur investīciju pamatnosacījumu uzlabošana, kas nozīmē nodrošināt normatīvo paredzamību, godīgu konkurenci un tiesiskumu. Valstu un reģionālajām iestādēm, kurām ir fiskālā telpa, tā būtu aktīvāk jāizmanto kvalitatīvu investīciju atbalstam un kopš krīzes izveidojušās investīciju nepietiekamības novēršanai.

ES un dalībvalstu līdzekļi būtu jāizmanto, lai stimulētu pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā, tomēr neapdraudot dinamiska projektu finansēšanas privātā tirgus attīstību. Savienība nodrošina, ka valsts atbalsts uzņēmumiem rada pareizos stimulus investēt pētniecībā un izstrādē (ir pieļaujams arī piešķirt tādu pašu atbalstu, kādu par līdzīgiem projektiem saņem konkurenti ārpus ES) un citos konkurētspēju palielinošos pasākumos un ka atsevišķiem uzņēmumiem netiek piešķirtas ekonomiskas priekšrocības, kas negatīvi ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

7.Praktiskais atbalsts inovācijai rūpniecībā

Eiropai ir izcili pētniecības rezultāti daudzās tehnoloģiju jomās, kas tieši vai netieši veicina gudru, novatorisku un ilgtspējīgu rūpniecību. Taču mums ir jāiemācās prasmīgāk pārvērst pētījumus revolucionāros jauninājumos un radīt jaunus tirgus, kas palielina nodarbinātību un izaugsmi. Pašlaik pārāk maz ir tādu novatorisku uzņēmumu, kuriem izdodas pārtapt lielos darba devējos un tirgus līderos. Eiropai ir jāpilnveido attiecīgie priekšnosacījumi, lai nodrošinātu, ka revolucionārie jauninājumi, kas saistīti ar risku, dod iespēju radīt jaunus tirgus un rūpniecisko līderību Eiropā, nevis citur. Jāstrādā arī pie tā, lai paātrinātu un uzlabotu tehnoloģiju ieviešanu, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos un tradicionālajās nozarēs.

Strauji augoši uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kas pārtop lielākos uzņēmumos, rada vairāk darbvietu nekā citi uzņēmumi. Tie ievieš jauninājumus un stiprina ekonomiku. Eiropā nav problēmu ar jaunuzņēmumu veidošanu 50 , taču pārāk maz ir to Eiropas jaunuzņēmumu, kas spēj izdzīvot un augt ilgtermiņā. Tieši strauji augošie rentablie uzņēmumi ir tie, kas rada noturīgas darbvietas un ekonomikas izaugsmi un veicina ilgtermiņa inovāciju. Tāpēc Komisijas jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvā 51 ir ierosināti vairāki pasākumi, kas atvieglotu jaunuzņēmumu izveidi un uzņēmumu rentablu augšanu.

Lai mūsu jaunuzņēmumi un dinamiskie MVU spētu ieviest jauninājumus un augt, tiem vajadzīga piekļuve riska kapitālam un labvēlīga darījumdarbības vide. Lai varētu paātrināt zināšanu izplatīšanu un iekļauties globālajās vērtību veidošanas ķēdēs, ir jāpalīdz šos uzņēmumus reģiona un starpreģionu mērogā savest kopā ar kvalificētiem darbiniekiem, tehnoloģiju centriem un atbalsta organizācijām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, kura mērķis ir stiprināt Eiropas inovācijas spējas, pulcējas vadošie uzņēmumi, universitātes un pētniecības laboratorijas. Komisija arī veicina dialogu par kopu politikas izcilību 52 un veic pasākumus ar mērķi sekmēt radošuma, dizaina un ar tehnoloģijām nesaistītu jauninājumu apvienošanu ar progresīvajām tehnoloģijām, lai radītu jaunus produktus, jaunas rūpniecības vērtību veidošanas ķēdes un ienest jaunu dzīvību tradicionālajās nozarēs 53 .

Lai panāktu, ka tiesiskais regulējums nodrošina inovācijas attīstībai nepieciešamo elastīgumu, ir nepieciešams progress visos līmeņos. Mums ir jāiemācās ņemt vērā novatoru viedokli – viņos bieži ieklausās retāk nekā parastos uzņēmējos. Tālab Komisija, izmantojot labāka regulējuma programmu, piemēros inovācijas principu. Inovācijas princips nozīmē, ka izstrādājot un pārskatot regulējumu jebkurā politikas jomā, ir jāņem vērā ietekme uz pētniecību un inovāciju, lai cita starpā nodrošinātu, ka ES tiesiskais regulējums uzņēmumiem dod iespēju vieglāk ienākt tirgos. 

ES konkurences politika uzņēmumiem ir svarīgs stimuls ieviest jauninājumus un investēt. Pastāv cieša saikne starp konkurences asumu un ražīguma pieaugumu, kas savukārt nodrošina noturīgu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Konkurences politika nodrošina, ka uzņēmumi var iepirkt izejvielas atbilstoši optimāliem nosacījumiem un saviem produktiem nodrošināt noietu konkurences apstākļos, tādējādi kopumā veicinot sabiedrības resursu labāku izmantojumu. Komisijas nesen pieņemtais priekšlikums par valstu konkurences iestāžu pilnvaru stiprināšanu ir vērsts uz noteikumu efektīvāku izpildi visos līmeņos, ņemot vērā, ka valstu iestādes pieņem aptuveni 85 % no visiem lēmumiem par ES pretmonopola noteikumu piemērošanu.

Turklāt Komisija ļoti uzstājīgi aizstāv ideju par nodokļu sistēmas taisnīgumu un vienkāršošanu 54 . Nesen no jauna aktualizētais priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi uzņēmumiem cita starpā radītu spēcīgus stimulus ieviest jauninājumus un paplašināties. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli – jomu, kuras tiesiskais regulējums pastāvīgi tiek atzīts par vienu no vislielāko slogu radošajiem 55 , – Komisija vēl šogad nāks klajā ar priekšlikumiem par uzņēmumu pienākumu ievērojamu vienkāršošanu un virzību uz vienotas PVN zonas izveidi Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz Savienības finanšu atbalstu inovācijai – pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmā 2018.–2020. gadam Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projektam ir paredzēts budžets vairāk nekā EUR 2,6 miljardu apmērā, lai efektīvāk atbalstītu projektus, kas vērsti uz tirgus izveidi orientētu inovāciju. Turklāt EUR 2,2 miljardi ir rezervēti prioritārajās jomās 56 inovācijas paātrināšanai tīrās enerģijas jomā. Galvenās mērķgrupas ir novatori un uzņēmumi ar augstu potenciālu rentabli paplašināt darbību, kuri nespēj piesaistīt pietiekamas privātā sektora investīcijas. Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projekta mērķis ir izveidot jaunu izcilības standartu īpaši daudzsološām, bet arī potenciāli riskantām inovācijām, tādējādi palīdzot koncentrēt atbalstu ES līmenī.

Mums turklāt jānodrošina līderpozīcijas attiecībā uz tehnoloģijām, kas rūpniecībai būs stratēģiski svarīgas nākotnē. Augsta līmeņa grupa svarīgu pamattehnoloģiju jautājumos izskatīs svarīgākās pamattehnoloģijas un labākos iespējamos veidus, kā maksimizēt to izmantojumu rūpniecībā 57 .

8.Starptautiskā dimensija

Atvērta un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība ir būtiska mūsu centienos izmantot globalizācijas radītās iespējas. ES izmanto savu ietekmi, lai visā pasaulē veicinātu vienlīdzīgus apstākļus divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās, kurās šis aspekts ir kļuvis arvien nozīmīgāks. ES tirdzniecības darījumi eiropiešiem rada ekonomiskās iespējas, un šīs iespējas nozīmē darbvietas 58 . Gan mazi, gan lieli uzņēmumi izmanto tirdzniecības nolīgumus, lai ieguvumi no globalizācijas būtu jūtami pašmājās 59 . Taču atvērtajai tirdzniecībai jābūt taisnīgai un ilgtspējīgai. Nostiprināti tirdzniecības aizsardzības instrumenti un jauns veicinošs satvars, kas piemērojams, lai izvērtētu tos ārvalstu tiešos ieguldījumus, kuri var apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību, palīdzēs nodrošināt, ka Eiropa pasaules līmenī darbojas vienlīdzīgos apstākļos.

Eiropas Savienībai ir vērienīga tirdzniecības programma – tiek risinātas vai nupat ir noslēgušās sarunas par vairākiem nolīgumiem. Īpaši jāatzīmē ES un Kanādas nolīgums, kas provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 21. septembra un likvidēs 99 % tarifu, likvidēs šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībā un ES uzņēmumiem nodrošinās labākas iespējas iesaistīties Kanādas publiskā iepirkuma tirgū nekā visiem pārējiem Kanādas tirdzniecības partneriem. Turklāt šā gada jūlijā ES un Japāna – attiecīgi otrā un ceturtā lielākā tautsaimniecība pasaulē, kuru kopējais īpatsvars pasaules tirdzniecībā ir 22 %, – panāca politisko vienošanos par vērienīgu nolīgumu, tādējādi dodot skaidru signālu laikā, kad citur pasaulē vērojama arvien izteiktāka nosliece uz protekcionismu.

ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti palīdz ES uzņēmumiem nodrošināt godīgu konkurenci, un Komisija pilnībā izmanto tai pieejamos līdzekļus, lai reaģētu uz negodīgu tirdzniecības praksi. Kad likumdevēji tos būs pieņēmuši, divi Komisijas priekšlikumi – viens par tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizēšanu 60 un otrs par jaunu antidempinga maksājumu aprēķina metodiku 61 – padarīs šos līdzekļus vēl efektīvākus cīņā pret būtiskiem tirgus kropļojumiem.

Publiskā iepirkuma jomā daudzi ES galvenie tirdzniecības partneri turpina piemērot ierobežojošu praksi, kas diskriminē ES uzņēmumus un nenodrošina savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi tirgum. Tāpēc Komisija aicina ātri pieņemt pārskatīto priekšlikumu par Starptautiskā iepirkuma instrumentu – instrumentu, kas veicinātu atklātu un savstarpēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem visā pasaulē.

ES noteikumiem turklāt ir jāpielāgojas jaunajām problēmām, ko rada globālā konkurence, piemēram, iespējai, ka ārvalstu investori, īpaši valsts uzņēmumi, stratēģisku iemeslu dēļ pārņem Eiropas uzņēmumus, kuriem ir svarīgas tehnoloģijas. Tāpēc Komisija šodien ierosina veicinošu satvaru, ko dalībvalstīm piemērot, lai izvērtētu tos ārvalstu tiešos ieguldījumus, kuri var apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību, kā arī sadarbības mehānismu un satvaru ieguldījumu izvērtēšanai ES līmenī 62 . Tāpat kā šis paziņojums, arī minētais veicinošais satvars ir viens no būtiskajiem elementiem saistībā ar Komisijas pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu.

9.Partnerība ar dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām un privāto sektoru

ES uzlabo satvaru attiecībā uz nodarbinātību, izaugsmi un inovāciju, savukārt lielākā daļa instrumentu, ar kuriem stimulēt un atbalstīt rūpniecības konkurētspēju, ir valsts vai reģionālā līmeņa instrumenti. Tāpēc darbam pie Eiropas rūpniecības stiprināšanas ES līmenī ir jāiet roku rokā ar valstīs veiktām reformām, kurās ņemtas vērā konkrētās valstu un reģionu īpatnības.

Komisija turpinās strādāt kopā ar dalībvalstīm Eiropas pusgada procesā, lai nodrošinātu galvenās vajadzības attiecībā uz rūpniecības konkurētspēju; jo īpaši tas attiecas uz investīciju pamatnosacījumu uzlabošanu, resursu sadali ražīgumu palielinošā veidā un darījumdarbības vides uzlabošanu. Preču un pakalpojumu tirgu reformām būtu jāpalīdz pārrobežu un pārnozaru mērogā veicināt netraucētu mobilitāti un vērtību veidošanas ķēžu integrāciju. Jāturpina darba tirgu un sociālo sistēmu reformas, lai nodrošinātu rezultātus iedzīvotājiem un stimulētu inovāciju un pielāgošanos, nodrošinot drošību un atbalstu un ļaujot uzņemties risku, piedalīties izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, iegūt nepieciešamo kvalifikāciju un pielāgoties uzdevumu, karjeras attīstības modeļu un darba dzīves pārmaiņām.

Jaunā Strukturālo reformu atbalsta programma paredz praktisku palīdzību strukturālo reformu īstenošanā Eiropas pusgada ietvaros, savukārt attiecībā uz konkrētām pētniecības un inovācijas sistēmu reformām dalībvalstis un reģioni var izmantot arī programmas “Apvārsnis 2020” politikas atbalsta instrumentu un pārdomātas specializācijas platformu. Komisija dalībvalstīs norīkos “investīciju pārstāvjus”, kas investīciju jautājumos darbosies kā kontaktpunkti ar valsts un reģionālajām iestādēm, projektu virzītājiem, investoriem un pilsonisko sabiedrību.

Komisija īstenos izmēģinājuma projektu ar mērķi nodrošināt īpaši pielāgotu un vienotu atbalstu konkrēto problēmu risināšanai reģionos, kas piedzīvo akūtu krīzi vai panīkumu. Iniciatīva tiks īstenota ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm un būs vērsta uz izaugsmes šķēršļu novēršanu, palīdzot pārveidot reģionu tautsaimniecību un diversificēt to, pievēršoties jaunām, ilgtspējīgām ekonomikas nozarēm ar skatu nākotnē.

Raugoties vispārīgi, Eiropas Savienībai ir būtiska loma apstākļu radīšanā reģioniem un pašvaldībām, lai tie varētu risināt problēmas un mācīties viens no otra tā vietā, lai izmantotu šablonveida pieeju. Tādējādi dalībvalstīm un reģioniem tiek dota iespēja ar pārdomātu specializāciju apmierināt to konkrētās vajadzības. Nesen pieņemtajā paziņojumā par inovācijas nostiprināšanu Eiropas reģionos 63 ir norādīti veidi, kā iespējams maksimizēt Eiropas potenciālu ar pārdomātu specializāciju, nodrošinot sadarbību starp ES, valsts un reģionālo līmeni, piemēram, platformā rūpniecības modernizācijai 64 .

Ir jāturpina strādāt pie tā, lai veicinātu dziļāku stratēģisko starpreģionu sadarbību rūpniecības vērtību veidošanas ķēdēs. Mums ir jāstiprina vietējo kopienu spēja pielāgoties sociālajām vai ekonomiskajām pārmaiņām un risināt to izraisītās problēmas. Sociālo uzņēmēju un novatoru pieredze rāda, ka kopienās ir iespējams veidot sociālo noturību, apmierinot konkrētas sociālās vajadzības un vienlaikus vairojot saimniecisko darbību un nodarbinātību. Ilgtspējas panākšanā nozīmīga ir arī korporatīvā sociālā atbildība, kas turklāt, ņemot vērā patērētāju izvēles pārmaiņas, palīdz padarīt uzņēmumus konkurētspējīgākus un novatoriskākus.

Aktīvs dialogs starp rūpniecību, arodbiedrībām un citām ieinteresētajām personām palīdz laikus sagatavoties pārmaiņām un pielāgoties nākotnes vajadzībām. Pirmā Eiropas Rūpniecības diena, kas notika 2017. gada februārī, bija aizsākums visaptverošam dialogam ar visām ieinteresētajām personām. Uz šā pamata mēs izveidosim atvērtu un iekļaujošu forumu, lai veicinātu sadarbību un uzraudzītu progresu, kas panākts ES rūpniecības politikas stratēģijas īstenošanā. Šajā procesā tiks izmantotas arī atziņas, kas gūtas jau pastāvošajās grupās saistībā ar ES iniciatīvām rūpniecības politikas jomā 65 . Piemēram, 2018. gada Eiropas Rūpniecības dienā cita starpā diskusijās par nākotnes tehnoloģijām pamats būs Augsta līmeņa grupas svarīgu pamattehnoloģiju jautājumos 66 veikums, un savukārt Rūpniecības dienas veikums tiks ņemts vērā stratēģiskajā forumā par svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs.

10.Secinājumi

Dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes un attiecīgās ieinteresētās personas, ieskaitot galvenos viedokļa noteicējus Eiropas rūpniecībā, lielā mērā piekrīt nepieciešamībai apvienot spēkus, pamatojoties uz visaptverošu un holistisku rūpniecības konkurētspējas stratēģiju, un galvenajiem elementiem, kam būtu jābūt šādā stratēģijā.

Šajā paziņojumā ir ieskicēta šādas visaptverošas rūpniecības politikas stratēģijas galvenā ievirze un prioritātes – runa ir par stratēģiju, kas nozarēm paver iespēju radīt darbvietas un izaugsmi, aizsargā reģionus un darba ņēmējus, ko visvairāk skārušas pārmaiņas rūpniecībā, un nosargā Eiropas līderpozīcijas, konkurētspēju un progresivitāti tehnoloģiju ziņā. Šī stratēģija ir nozīmīgs atskaites punkts un dos iespēju ievērot saskaņotāku pieeju politikas, regulējuma un finanšu programmu izstrādē, pilnveidē un īstenošanā.

Kaut arī līdz šim jau ir veikti nozīmīgi pasākumi, vēl daudz ir jāpaveic, lai pilnībā īstenotu šo stratēģiju un ES rūpniecība un iedzīvotāji varētu izmantot nākotnes iespējas visos ES reģionos. Atbildība par šo uzdevumu ir kopīga; te nepieciešams ES iestāžu, valstu un reģionu dalībnieku un galvenokārt aktīvs pašas rūpniecības darbs, sadarbība un līdzdalība.

Lai visos līmeņos (starptautiskajā, ES, valstu, reģionu, vietējā) uzraudzītu sekmes šīs rūpniecības politikas stratēģijas īstenošanā un apzinātu turpmāko nepieciešamo rīcību, ir vajadzīgs atvērts, iekļaujošs un sadarbībā balstīts dialoga forums. Visām attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jābūt iespējai piedalīties šajā procesā.

Komisija ik gadu pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes organizēs Rūpniecības dienu, kurā būs aicinātas piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu, ka Eiropas, valstu, reģionu un vietējā politika tiek kopīgi vērsta uz to, ka Eiropas rūpniecība šeit nodrošina darbvietas, izaugsmi un inovāciju, un izgaismotu jaunākās tendences rūpniecības, sociālajā un vides jomā, kurām varētu būt nepieciešama politiska reakcija.

Rūpniecības dienas secinājumus Komisija prezentēs Apaļā galda augsta līmeņa diskusijās par rūpniecību, kas tiks sāktas 2018. gadā ar valstu, reģionu un vietējo iestāžu, rūpniecības, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Apaļā galda augsta līmeņa diskusijās par rūpniecību tiks sniegti komentāri par Komisijas iniciatīvām un pasākumiem un atzinumi par rūpniecības politikas īstenošanu dažādos līmeņos.

Ar Eiropas Rūpniecības dienu un Apaļā galda augsta līmeņa diskusijām par rūpniecību tiks gādāts, lai rūpniecības konkurētspējas mērķi tiktu pienācīgi atspoguļoti visu līmeņu politikā. Lai nodrošinātu nepieciešamo dinamiku, Komisija turpinās cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un cer, ka Eiropadome regulāri izvērtēs sekmes šajā jomā.

(1)

     Šis rādītājs ietver ražošanas, ieguves un komunālo nozari. Tas neietver darījumdarbības pakalpojumus un būvniecību, kas tomēr ir cieši saistīti ar ES rūpniecību, īpaši vērtību veidošanas ķēžu un servitizācijas pieaugošās lomas kontekstā.

(2)

      http://www.europarl.europa.eu/the-president/en/newsroom/speech-by-the-president-of-the-european-parliament-antonio-tajani-to-the-european-council-meeting-on-22-june-2017

(3)

     Skatīt Komisijas Pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu (COM(2017) 240 final).

(4)

     Šajā dokumentā “ES-27 valstis” nozīmē visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti.

(5)

     Tāpat kā iepriekš (1. zsv. piez.), šajā rādītājā nav ietverti darījumdarbības pakalpojumi un būvniecība.

(6)

     Rādītāji par 2016. gadu ir provizoriski.

(7)

     European Jobs Monitor 2017.

(8)

     ESAO dati, kas balstās uz nodarbināto personu skaita.

(9)

     Vidējais investīciju līmenis 1996.–2007. gadā bija 21,4 %.

(10)

     Piemēram, tas sakāms par Dienvidkoreju un Japānu. Skatīt European Innovation Scoreboard 2017.

(11)

     COM(2014) 903; COM(2015) 192; COM(2015) 468; COM(2015) 550; COM(2016) 381.

(12)

     COM(2015) 80; COM(2015) 614; COM(2016) 739.

(13)

     COM(2017) 358.

(14)

     REFIT rezultātu apkopojums: https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/overview-law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/reducing-burdens-and-simplifying-law/refit-making-eu-law-simpler-and-less-costly_lv . Piemēram, paredzams, ka gan vienas pieturas aģentūra tiešsaistes pārdošanas PVN jomā, gan saskaņotie vispārīgie datu aizsardzības noteikumi, kas aizstāj 28 valstu normas, ļaus uzņēmumiem ietaupīt aptuveni EUR 2,3 miljardus gadā.

(15)

      https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/overview-law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/reducing-burdens-and-simplifying-law/refit-platform_lv  

(16)

     Vietne, kurā var iesaistīties ES likumdošanā: http://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv .

(17)

     COM(2016) 155; COM(2016) 705; COM(2016) 950.

(18)

     Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūcija “Vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošana kā stratēģiska prioritāte izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā”.

(19)

     COM(2016) 356.

(20)

     COM(2016) 358.

(21)

     COM(2016) 820; COM(2016) 821; COM(2016) 822; COM(2016) 824.

(22)

     COM(2017) 255; COM(2017) 256, COM(2017) 257.

(23)

     COM(2016) 381.

(24)

     Plāns tiek izmēģināts sešās nozarēs: autobūves, aizsardzības, jūras tehnoloģiju, tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un apavu, kosmosa un tūrisma:  https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/skills_en .

(25)

     https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-skills-jobs-coalition

(26)

     COM(2017) 250.

(27)

     Prognozēts, ka zināšanu, darba, robotu un autonomo transportlīdzekļu automatizācijas kopējā ekonomiskā ietekme līdz 2025. gadam sasniegs līdz pat EUR 12 triljonus gadā, ieskaitot produktivitātes pieaugumu. Skatīt COM(2017) 228.

(28)

     Pasaules līmenī Eiropas tirgus daļa robotikā ir 33 %, iegulto sistēmu sektorā 30 %, automobiļu pusvadītāju sektorā 55 %, pusvadītāju aprīkojuma sektorā 20 % un fotonu komponentu sektorā 20 %.

(29)

     Saskaņā ar Roland Berger pētījumu par rūpniecības digitālo gatavību aptuveni 60 % lielo nozaru un vairāk nekā 90 % MVU atpaliek digitālās inovācijas ziņā.

(30)

     Europe's Digital Progress Report, SWD(2017) 160.

(31)

     COM(2016) 180.

(32)

     15 dalībvalstis jau ir sākušas valsts līmeņa iniciatīvas, un sešas iniciatīvas tiek gatavotas. Mērķis ir līdz gada beigām iesaistīt visas dalībvalstis.

(33)

     COM(2016) 176.

(34)

     COM(2016) 179.

(35)

     COM(2017) 228.

(36)

     JOIN(2017) 450; COM(2017) 476; COM(2017) 477; COM(2017) 478; COM(2017) 489; C(2017) 6100; COM(2017) 474.

(37)

     Tādās kā mikroelektronika, fotonika, robotika, mākoņdatošana un mākslīgais intelekts. Programmā “Apvārsnis 2020” investīcijas galvenajās digitālajās tehnoloģijās ir prognozētas EUR 3,4 miljardu apmērā. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem rūpniecības, publiskās pārvaldes un izglītības digitalizācijā, platjoslā, digitālajā izpētē un inovācijā un digitālo risinājumu ieviešanā tiek investēti vairāk nekā EUR 17 miljardi. No pārējiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem platjoslas nodrošināšanā laukos un e-prasmēs tiek investēti vēl EUR 4 miljardi.

(38)

     Kopš 2000. gada, īpaši Eiropas iniciatīvu un tiesību aktu ietekmē, Eiropas rūpniecība ir samazinājusi energoietilpību divreiz ātrāk nekā ASV. Tā kā enerģija Eiropā ir būtisks izmaksu faktors, rezultātā ir uzlabojusies ES konkurētspēja. Līdztekus rūpniecības konkurētspēju palielina energoefektivitātes uzlabojumi rūpniecības procesos un ražotņu darbībā. Rūpniecības procesos izmantotajiem produktiem un iekārtām piemērojamās ekodizaina prasības samazina rūpniecības energopatēriņu un enerģijas izmaksas.

(39)

     Saskaņā ar VDI resursefektivitātes centra (VDI ZRE) datiem izejvielas ir galvenais ražošanas nozares izmaksu faktors (44 % salīdzinājumā ar 18 % par darbaspēku, 3 % par nodokļiem un 2 % par enerģiju).

(40)

     COM(2017) 490.

(41)

     Saskaņā ar jaunu iekārtu rezerves (NER 300) programmu 39 īpaši novatoriskiem projektiem piešķirts finansējums EUR 2,1 miljarda apmērā. Laikposmam pēc 2020. gada ETS kvotas paredzēts rezervēt jaunveidojamam inovācijas fondam, no kura tiktu atbalstīti lielapjoma demonstrējumu projekti par mazoglekļa tehnoloģijām energoietilpīgās nozarēs, atjaunojamajiem energoresursiem un oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu. No Modernizācijas fonda tiks atbalstīta enerģētikas modernizācija desmit dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.

(42)

     COM(2016) 860.

(43)

     COM(2016) 501; COM(2017) 283.

(44)

     Turklāt arī Tīras enerģijas rūpniecības forums palīdzēs rūpniecībai izmantot jaunās izaugsmes iespējas atjaunojamo energoresursu un būvniecības nozarēs.

(45)

     Tādām kā speciālais Nord-Pas-de-Calais reģiona fonds, kurā apvienoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, ESIF un privāto dalībnieku līdzekļi: http://www.eib.org/infocentre/press/releases/all/2015/2015-237-nord-pas-de-calais-15-meur-dans-un-fonds-dinvestissement-dedie-a-la-troisieme-revolution-industrielle.htm.

(46)

     ES ir noteikusi valsts atbalsta noteikumus (2014. gada 20. jūnija Oficiālais Vēstnesis C 188), kas vērsti uz to, lai mudinātu dalībvalstis piešķirt publisko finansējumu integrētiem projektiem, kuriem nepārprotami ir pozitīva blakusietekme arī citur Savienībā, piemēram, svarīgu pamattehnoloģiju (KET) projektiem. KET ir zinātnesietilpīga joma, kas saistīta ar intensīvu pētniecību un izstrādi, ātriem inovācijas cikliem, lieliem kapitālizdevumiem un augsti kvalificētu darbaspēku (COM(2012) 341).

(47)

     Izvērstāku pārskatu skatīt paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (COM(2017) 292).

(48)

     COM(2016) 950.

(49)

     COM(2017) 295.

(50)

     Saskaņā ar Eurostat datiem 2014. gadā ES tika nodibināti 2,6 miljoni jaunu uzņēmumu, kas radīja gandrīz 4 miljonus jaunu darbavietu.

(51)

     COM(2016) 733.

(52)

     2018. gadā Komisija izveidos augsta līmeņa ekspertu grupu kopu jautājumos, kuras uzdevums būs sniegt ieteikumus par kopu kā rūpniecības politikas stratēģiska rīka labāku izmantošanu. Grupas darbā palīdzēs Eiropas Kopu politikas forums Eiropas Kopu un rūpniecības pārmaiņu novērošanas centra paspārnē, kā minēts paziņojumā par pārdomātu specializāciju.

(53)

     Komisija atbalsta inkubatoru tīklu izveidi radošai inovācijai un partnerībām (starp radošo nozaru pārstāvjiem, tradicionālajiem ražotājiem, IT un zinātniekiem). Atbalsts tiek sniegts no COSME, programmas “Radošā Eiropa” un Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma, kas pieder pie šīs programmas, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un struktūrfondiem. Komisija gādās par šo dažādo instrumentu savstarpējo saikņu un saskaņotības stiprināšanu.

(54)

     Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus cīņai pret agresīvu nodokļu plānošanu. To vidū ir jauni pārredzamības noteikumi starpniekiem, kuri izstrādā un popularizē nodokļu plānošanas shēmas. Turklāt dalībvalstīm tagad būs automātiski jāapmainās ar plašu informāciju par ienākumiem un kapitālu, ko personas un struktūras tur ārzemēs.

(55)

     Skatīt COM(2013) 122.

(56)

     Ēku fonda dekarbonizācija, atjaunojamie energoresursi, enerģijas akumulēšana, elektromobilitāte un pilsētu transporta sistēmas.

(57)

     Jēdziens “svarīgas pamattehnoloģijas” ir plaši izmantots politikas un finansējuma programmu formulēšanā saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu. Ņemot vērā rūpniecības un tehnoloģiju vides plašās un straujās izmaiņas, grupa izskatīs apzināto tehnoloģiju sarakstu un izteiks viedokli par to, kā maksimizēt to izmantojumu rūpniecībā un kā maksimizēt ieguvumus par labu Eiropas ekonomikai, sabiedrībai un iedzīvotājiem.

(58)

     Eiropas Savienībā ārpussavienības eksports nodrošina 31 miljonu darbvietu.

(59)

     Šajā kontekstā ES, īstenojot tirgus piekļuves stratēģiju, stiprina tirdzniecības nolīgumu uzraudzību un īstenošanu. Skatīt, piemēram, ziņojumu par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem (COM(2017) 338), kurā norādīts, ka 2016. gadā divdesmit pasaules valstīs vairākās nozarēs tika likvidēti kopumā 20 tirdzniecības šķēršļi, to vidū vairāki ilgi pastāvējušie, tādējādi radot būtiskas papildu eksporta iespējas.

(60)

     COM(2013) 191, COM(2013) 192.

(61)

     COM(2016) 721.

(62)

     COM(2017) 494; COM(2017) 487. 

(63)

     COM(2017) 376.

(64)

     Komisija cita starpā īstenos izmēģinājuma projektu ar mērķi nodrošināt īpaši pielāgotu un vienotu atbalstu konkrēto problēmu risināšanai reģionos, kas piedzīvo akūtu krīzi vai panīkumu. Iniciatīva tiks īstenota ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm un būs vērsta uz izaugsmes šķēršļu novēršanu, palīdzot pārveidot reģionu tautsaimniecību un diversificēt to, pievēršoties jaunām, ilgtspējīgām ekonomikas nozarēm ar skatu nākotnē.

(65)

     To vidū ir, piemēram, Eiropas platforma, kas apvieno valstu iniciatīvas par rūpniecības digitalizāciju.

(66)

     Komisijas ekspertu grupa “Programmas “Apvārsnis 2020” augsta līmeņa stratēģiskā grupa rūpniecības tehnoloģiju jautājumos”.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.9.2017

COM(2017) 479 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā:
atjaunināta ES rūpniecības politikas stratēģija

Pielikums
Nākamie pasākumi saistībā ar galvenajām darbībām gudras, novatoriskas un ilgtspējīgas rūpniecības veicināšanai

Šajā pielikumā ir sniegts neizsmeļošs pārskats par galvenajām darbībām gudras, novatoriskas un ilgtspējīgas rūpniecības veicināšanai un izklāstīti nākamie pasākumi saistībā ar šo darbību īstenošanu, nākamo pasākumu laika grafiks, kā arī galvenās attiecīgās iesaistītās personas.