EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.2.2017

COM(2017) 97 final

2017/0043(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

{SWD(2017) 63 final}
{SWD(2017) 64 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Adrijas jūra (Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals) 1 ir svarīgs Vidusjūras apakšapgabals, kurā izkrautās nozvejas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējās izkrāvumu vērtības 2 . Mazās pelaģiskās zivis (kas peld tuvu ūdens virsmai) ir būtisks Adrijas jūras zvejniecības elements, kas zvejniecības sektoram minētajā jūras baseinā sagādā lielus ienākumus. Vērtīgākās un zvejotākās mazās pelaģiskās sugas Adrijas jūrā ir anšovs un sardīne.

Teju visas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās gūtās nozvejas sastāv no anšoviem un sardīnēm 3 , turklāt vērtīgākā no abām sugām ir anšovs, kuram zvejniecībā ir noteicošā nozīme. Lielāko daļu nozveju gūst Itālija un Horvātija Adrijas jūras ziemeļu daļā. Nedaudzās citas dalībvalstis, kas ir iesaistījušās šajā zvejniecībā, ir Slovēnija, kura gūst mazāk par 1 % kopējo nozveju, un Albānija un Melnkalne, kuras gūst tikpat niecīgu nozveju daļu3.

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Adrijas jūrā patlaban reglamentē vairāki valsts, ES un starptautiska līmeņa tiesiskie regulējumi. Saskaņā ar Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (Vidusjūras regula) 4 , Horvātija, Itālija un Slovēnija ir pieņēmušas nacionālos pārvaldības plānus, kas attiecas uz kuģiem zvejai ar riņķvadu un pelaģiskajiem traļiem, t. i., zvejas rīkiem, kurus izmanto mazo pelaģisko sugu zvejniecībās. ES līmenī saskaņā ar trīsgadu izmetumu plānu 5 ir atļauts zināms izmetumu apjoms. Starptautiskā līmenī Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) ir pieņēmusi pārvaldības plānu 6 un secīgus ārkārtas pasākumus 7 .

Jaunākais zinātniskais ieteikums liecina, ka, neraugoties uz šiem pārvaldības pasākumiem, anšova un sardīnes krājumi Adrijas jūrā joprojām tiek izmantoti pārmērīgi un, visticamāk, turpinās sarukt. Jo tālāk novirzāmies no ilgtspējīgiem zvejas apjomiem, jo sliktāka kļūst situācija, un esam tālu no mērķa vēlākais 2020. gadā panākt krājumu izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009, un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK 8 (“pamatregula”). Lai panāktu ilgtspējīgus zvejas apjomus, saskaņā ar jaunāko zinātnisko ieteikumu abu sugu nozvejas ir ievērojami jāsamazina 9 .

Pašreizējā pārvaldības satvara pamatā visupirms ir zvejas piepūles un kapacitātes ierobežošana, kas saistīta ar vairākiem papildu pasākumiem, tādiem kā telpiskie un temporālie zvejas aizliegumi un minimālie izkraušanas izmēri. Tomēr praksē īstenotie pasākumi atšķiras ģeogrāfiskā ziņā (trīs dalībvalstīs un starptautiskajos ūdeņos), turklāt pēdējos gados tie ir vairākas reizes mainīti. Piemēram, trijās Adrijas jūras piekrastes dalībvalstīs ir noteikti atšķirīgi aizlieguma periodi (kuros zvejot nav atļauts), bez tam pēdējo piecu gadu laikā tie katru gadu ir bijuši citādi. Šā nemitīgi mainīgā un sarežģītā pārvaldības satvara dēļ zvejniecības sektoram ir grūti vienmēr būt lietas kursā par spēkā esošajiem noteikumiem un tātad arī tos īstenot. Iedarbīgumu mazina arī tas, ka viens krājums dažādās izplatības apgabala vietās tiek pārvaldīts ar atšķirīgiem noteikumiem. Piemēram, ja saskaņā ar vienas dalībvalsts noteikumiem zveja kādā apgabalā tiek aizliegta, zvejas piepūle var vienkārši tikt pārnesta uz citu Adrijas jūras daļu un uz krājumu, kurā zvejot tajā laikā ir atļauts.

Pašreizējā pārvaldības satvara izvērtējumos ir secināts, ka tas ir neiedarbīgs un nepietiekams, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu krājumu apzvejošanu ilgtspējīgā veidā. ES Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 10 ir ieteikusi pārvaldītājiem apsvērt iespēju izmantot nozvejas (vai izkrāvumu) ierobežojumus, kas mazo pelaģisko sugu pārvaldībā būtu iedarbīgāks instruments 11 , 12 . Tā uzskata, ka mazo pelaģisko sugu krājumus, kas uzturas blīvos baros, pārvaldīt uz zvejas piepūles pamata ir riskantāk. Piemēram, ja piepūle tiek samazināta par 20 %, tas nebūt nozīmē, ka par 20 % samazināsies arī nozveja vai zvejas izraisītā zivju mirstība. Ja kuģis uziet mazo pelaģisko zivju baru, tas īsā laikā var nozvejot lielu daudzumu. Turpretī nozveju samazinājums tiešā veidā noved pie līdzvērtīga zvejas izraisītas zivju mirstības samazinājuma.

Daudzgadu plānā katram krājumam, kad vien iespējams, būtu noteikts zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons, kuru izmantotu par pamatu minēto krājumu ikgadējo nozvejas limitu noteikšanā. Turklāt daudzgadu plānā būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi, lai tādējādi izveidotu satvaru krājumu atjaunošanai gadījumā, ja tie vairs neatrastos drošās bioloģiskās robežās.

Daudzgadu plāns būs piemērojams visiem ES zvejas kuģiem neatkarīgi no to vispārējās iesaistīšanās zvejā Adrijas jūrā (ES un starptautiskajos ūdeņos). Tas ir saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumiem un atbilst kuģu ietekmei uz attiecīgajiem zivju krājumiem.

Uz daudzgadu plānu attiecas šādi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“pamatregula”) noteikumi.

Pamatregulas 9. un 10. pants, kuros ietverti noteikumi par daudzgadu plānu mērķiem un saturu. Saskaņā ar pamatregulas 10. pantu daudzgadu plānos būtu jānosaka mērķapjomi daudzuma izteiksmē. Šie mērķapjomi būtu jāpapildina ar aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar pasākumus ierosinošu saglabāšanas references rādītāju.

Saskaņā ar pamatregulas 15. pantu izkraušanas pienākumu kopš 2015. gada 1. janvāra piemēro mazo pelaģisko sugu (t. i., makreles, siļķes, stavridu, putasu, kaproīdu, anšova, argentīnas, sardīnes, brētliņas) zvejniecībām jebkurā vietā ES ūdeņos. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 5. punktu daudzgadu plānos ir jānorāda sīkas ziņas par izkraušanas pienākuma īstenošanu, tostarp:

(a)īpaši noteikumi par zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums;

(b)atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma;

(c)noteikumi par de minimis atbrīvojumiem, kas aptver līdz 5 % no visu to sugu gada kopējās nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un kas vajadzīgi, lai nepieļautu nesamērīgas izmaksas par nevēlamu nozveju manipulēšanu.

Ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas vai deleģētos aktus, lai sasniegtu daudzgadu plāna mērķus, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, var iesniegt kopīgus ieteikumus par konkrētiem pasākumiem, kas jāpieņem.

Daudzgadu plānos ir ietverti arī īpaši kontroles noteikumi, kuru mērķis ir mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā pielāgot vispārējos kontroles pasākumus, kas noteikti Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 13 , ar kuru ir izveidots kontroles, inspekcijas un izpildes tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgie noteikumi ir šādi.

Saskaņā ar 9. pantu uz zvejas kuģa, kura garums ir divpadsmit metri vai vairāk, jābūt uzstādītai pilnībā funkcionējošai ierīcei, kas ļauj automātiski noteikt minētā kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot pozīcijas datus. Turklāt tai jādod karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram iespēja iegūt datus par zvejas kuģi.

Saskaņā ar 15. pantu ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu garums ir divpadsmit metri vai vairāk, ir jāizmanto elektronisks zvejas žurnāls, kas vismaz reizi dienā elektroniski jānosūta karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Saskaņā ar 17. pantu ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir divpadsmit metri vai vairāk, kuri iesaistījušies tādu krājumu zvejniecībās, ko aptver daudzgadu plāns, un kuriem ir pienākums zvejas žurnāla datus reģistrēt elektroniski, vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās ostā ir jāpaziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informācija par kuģi un nozveju.

Šos noteikumus varētu būt lietderīgi pielāgot konkrētās zvejniecības specifikai, izmantojot daudzgadu plānu.

Saskaņā ar 43. pantu daudzgadu plānos būtu jānosaka maksimālie apjomi jeb robežapjomi, kurus pārsniedzot, nozvejas no krājumiem ir jāizkrauj apstiprinātās ostās.

Pārskats par daudzgadu plāna īpašajiem noteikumiem ir sniegts 5. iedaļā.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir noteikts KZP vispārējais satvars un norādītas situācijas, kurās Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāpieņem daudzgadu plāni.

Lai noteiktu daudzgadu plāna mērķus, mērķapjomus un aizsardzības pasākumus un īstenotu izkraušanas pienākumu, šajā priekšlikumā par daudzgadu plānu attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām Adrijas jūrā ir izmantota tāda pati pieeja, kā nesen pieņemtajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulā (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 14 .

Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai 15 , ir izklāstīti tehniskie saglabāšanas pasākumi, t. i., nozvejas sastāva noteikumi, minimālais linuma acs izmērs, minimālie izkraušanas izmēri, zvejas aizlieguma apgabali un zvejas aizlieguma sezonas dažām zvejniecībām. Minētā regula patlaban tiek pārskatīta un tiks aizstāta, ja tiks pieņemts Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem 16 . Šis priekšlikums ļautu dalībvalstīm grozīt tehniskos pasākumus, izmantojot reģionalizācijas procesu.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums un tā mērķi ir saskaņā ar Eiropas Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši vides politiku, piemēram, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (JSPD) 17 un tās mērķi līdz 2020. gadam panākt ES jūras ūdeņu labu vides stāvokli.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikuma noteikumi ir saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, un šie pasākumi ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips, un priekšlikums atbilst tā prasībām. Anšova un sardīnes krājumi un attiecīgie zvejas kuģi brīvi šķērso valstu robežas, tāpēc rīcība tikai dalībvalsts līmenī vien, visticamāk, nebūs iedarbīgs mērķu sasniegšanas līdzeklis. Lai pasākumi būtu iedarbīgi, tie būtu jāveic koordinētā veidā un jāpiemēro visā krājuma izplatības apgabalā un visām attiecīgajām flotēm.

Proporcionalitātes princips

Ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tie ir piemēroti, vajadzīgi un vēlamo politikas mērķu sasniegšanai nav pieejami citi, mazāk ierobežojoši pasākumi. Ieinteresēto personu vidū valda plaša vienprātība par to, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, ko veido valstu tiesību akti, ES izmetumu plāns un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas pieņemtie pasākumi, nav pietiekams, lai sasniegtu KZP ilgtspējas mērķus.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Sagatavojot šo priekšlikumu un tam pievienoto ietekmes novērtējumu, notika apspriešanās dažādos līmeņos, tostarp ar ieinteresētajām personām, zinātniekiem, iedzīvotājiem, valstu pārvaldes iestādēm un attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Notika mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar Vidusjūras konsultatīvo padomi (MEDAC) 18 , kas ir reprezentatīvākā zvejniecībā ieinteresēto personu organizācija Vidusjūras reģionā. MEDAC pārstāv visas personas, uz kurām attiecas šis priekšlikums. To vidū ir zvejniecības sektors, tostarp mazapjoma zvejniecības, apstrādes sektors, arodbiedrības un citas interešu grupas, piemēram, vides organizācijas, patērētāju grupas un sporta/atpūtas zvejas apvienības, kas darbojas Vidusjūras apgabalā saskaņā ar KZP.

Kopš 2014. gada ir izveidota MEDAC darba grupa, kas īpaši nodarbojas ar daudzgadu plānu izstrādi attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām Adrijas jūrā. Ir notikušas sešas darba grupas sanāksmes, kurās piedalījušies pārstāvji no Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (MARE ĢD), Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras, zinātniskās pētniecības aprindām, nozares un dalībvalstu zivsaimniecības pārvaldēm 19 . 2016. gada martā MEDAC pieņēma ieteikumu par daudzgadu plānu attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām Adrijas jūras ziemeļu daļā 20 . Šajā priekšlikumā ir iekļauti daži MEDAC ieteiktie pasākumi, proti, paplašināt elektronisko zvejas žurnālu un elektronisko sistēmu izmantošanu ar mērķi uzraudzīt kuģa pozīciju un paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi izkraušanas pienākuma īstenošanai.

2015. gada 18. septembrī Komisija organizēja arī zinātnisku un tehnisku semināru par mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā, un tajā kopā sanāca zinātnieki, MEDAC un dalībvalstu zivsaimniecības pārvaldes. Valdīja vispārēja vienprātība par to, ka anšova un sardīnes krājumi tiek pārmērīgi izmantoti un ka ir pienācis laiks rīkoties.

2015. gada 21.–25. septembrī sekoja darbseminārs par maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) piemērošanu dažādos gadījuma pētījumos, arī attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā. Šo darbsemināru rīkoja saistībā ar Komisijas finansētu projektu par pārvaldības scenārijiem, kas izmantojami, gatavojot daudzgadu pārvaldības plānus Vidusjūrai un Melnajai jūrai. Šī sanāksme pavēra iespēju dažādiem darītājiem (Komisijai, MEDAC, neatkarīgiem ekspertiem, konsultantiem, kuri īsteno projektu) diskutēt un vienoties par dažādām pārvaldības iespējām, kritērijiem un plānotajiem scenārijiem ar mērķi sasniegt FMSY šā projekta kontekstā.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kuras iesaistījušās Vidusjūras zvejniecībās (ieskaitot astoņu dalībvalstu iestādes, pētniecības institūtus no astoņām dalībvalstīm, piecas NVO, nozares pārstāvjus no astoņām dalībvalstīm, MEDAC un ZZTEK), notika arī, veicot Vidusjūras regulas retrospektīvās izvērtēšanas pētījumu 21 , kurš ietver konkrētu gadījuma pētījumu par mazajām pelaģiskajām sugām Adrijas jūrā. Tas sagādāja būtisku informāciju par problēmas definējumu un pašreizējā satvara iedarbīgumu. Ieinteresētās personas lielākoties bija vienisprātis, ka zivju krājumi Vidusjūrā tiek pārmērīgi izmantoti, un lielākā daļa respondentu visās ieinteresēto personu kategorijās norādīja, ka jūtama krājumu stāvokļa uzlabošanās līdz šim nav konstatēta. Vēl viens būtisks jautājums bija bažas par Vidusjūras zvejniecību turpmāko sociālekonomisko ilgtspēju.

Turklāt laikā no 2015. gada 22. maija līdz 2015. gada 11. septembrim notika plaša sabiedriskā apspriešanās internetā par mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūras ziemeļu daļā 22 . Kopumā tika saņemtas 15 detalizētas atbildes no dalībvalstīm, MEDAC, nozares pārstāvjiem, NVO un privātpersonām. Galvenie secinājumi bija šādi.

Lielākā daļa respondentu piekrita, ka ir vajadzīgs ES daudzgadu plāns, jo pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav ņemta vērā reģiona zvejniecību specifika un nav pilnībā iedzīvināta KZP, jo īpaši reģionalizācijas princips.

Pašreizējais satvars tiek uzskatīts par pārāk sarežģītu.

ES intervencei būtu jāaprobežojas ar ieviržu un mērķu noteikšanu.

Būtu jāņem vērā mijiedarbība starp zvejniecībām un vides faktoriem.

Pasākumiem būtu jāattiecas tikai uz mērķsugām.

Ar izkraušanas pienākumu saistītie tehniskie pasākumi un papildu pasākumi nebūtu jānosaka daudzgadu plānā, bet gan jāpieņem saskaņā ar reģionalizācijas pieeju.

Tehniskie pasākumi būtu jāvērš uz telpiskiem un temporāliem zvejas aizliegumiem, nevis uz lielāku selektivitāti, ko panāk, nosakot linuma acs izmēru.

Daudzgadu plānā būtu jāievēro adaptīva pieeja, un tam vajadzētu būt samērīgam ar dažādo attiecīgo flotu nozvejas daļu.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Papildus iepriekš aprakstītajai sabiedriskajai apspriešanai un nākamajā iedaļā aprakstītajam retrospektīvā izvērtējuma pētījumam šā priekšlikuma pamatā ir vairāki nozīmīgi pētījumi.

2014. gadā Komisija pasūtīja pētījumu “Uzlabotas zināšanas par nozīmīgākajiem sociālekonomiskajiem aspektiem, kas saistīti ar svarīgākajām zvejniecībām Adrijas jūrā”. Pētījuma mērķis ir identificēt galvenās zvejniecības Adrijas jūrā, raksturot krājumu novērtējumus un zinātniskos ieteikumus par attiecīgajiem krājumiem un sniegt sociālekonomisku informāciju par dažādām Adrijas jūras piekrastes valstu zvejniecībām. Pētījums tika pabeigts 2015. gadā 23 .

2014. gadā MARE ĢD uzsāka vēl vienu pētījumu ar mērķi novērtēt konkrētus daudzgadu plānos iestrādājumus pārvaldības scenārijus saskaņā ar KZP mērķiem 24 . Pētījumā bija paredzēta četru gadījumu izpēte, un viens no tiem attiecās uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā. Lai novērtētu dažādu scenāriju vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi uz dažādiem flotes segmentiem, pētījumā tika izmantota bioekonomiskā modelēšana.

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Vidusjūras regulas retrospektīvā izvērtējuma pētījumā21 tika konstatēts: lai gan daudzi minētajā regulā paredzētie pasākumi tiek īstenoti, Vidusjūras regula, šķiet, nepalīdz sasniegt lielāko daļu tās mērķu Adrijas jūras ziemeļu reģionā, vai arī rezultāti ir nepārliecinoši, jo nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu tās iedarbīgumu. Piemēram, visas valstu iestādes, ar kurām apspriedās šā pētījuma kontekstā, apgalvoja, ka ir konstatējušas nelielu vai nav konstatējušas nekādu ietekmi uz zvejas piepūles samazināšanu Adrijas jūras ziemeļu reģionā un ka Vidusjūras regulai ir bijusi niecīga ietekme uz kuģu un nozarē nodarbināto skaitu Itālijā un Horvātijā.

ZZTEK 25 , pamatodamās uz īpašu pētījumu 26 , analizēja nacionālos pārvaldības plānus, kurus dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Vidusjūras regulu. ZZTEK secināja, ka saskaņā ar esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem nozvejas samazinājumi ir nepietiekami, lai līdz 2020. gadam sasniegtu ilgtspējīgus zvejas apjomus. Tāpēc ZZTEK uzskata, ka KZP mērķu sasniegšana ir mazticama, ja vien nacionālajos pārvaldības plānos netiks veiktas izmaiņas.

Attiecībā uz starptautiskiem pasākumiem, ko īsteno Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) aizgādībā, GFCM 2015. gadā veica bioekonomisku novērtējumu par anšova un sardīnes zvejniecību pārvaldības pasākumiem Adrijas jūrā 27 . Simulācijas rāda, ka pašreizējā zvejas izraisītā zivju mirstība 28 ir pārāk augsta, arī pēc GFCM pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem. Ja tā turpināsies, anšova un sardīnes krājumi paliks ārpus drošām bioloģiskām robežām vai pat izsīks laikā no 2020. līdz 2030. gadam.

Ietekmes novērtējums

Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu daudzgadu plāna ietekmes novērtēšana ir veikta saistībā ar jauno KZP regulu un tehnisko pasākumu regulas pārstrādāšanu. Tāpēc uz šo priekšlikumu attiecas šādi ietekmes novērtējumi:

KZP reforma 29 ;

izkraušanas pienākuma ieviešanas ietekme 30 , 31 ;

KZP sociālā un ekonomiskā dimensija 32 ;

jaunas tehnisko pasākumu regulas izstrāde 33 .

Papildus tika veikts ietekmes novērtējums šim tiesību akta priekšlikumam, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto.

Šajā ietekmes novērtējumā tika izsvērti šādi politikas varianti:

0. variants – izmantot neleģislatīvus instrumentus jeb ieteikuma tiesības (noraidīts agrīnā posmā);

1. variants – saglabāt status quo (pamatscenārijs, ar kuru salīdzināti citi varianti);

2. variants – izstrādāt ES regulu par mazo pelaģisko sugu zvejniecību pārvaldību ar mērķi līdz 2018. gadam vai līdz 2020. gadam panākt, ka krājumi tiek apzvejoti ilgtspējīgi (divi apakšvarianti). 2. variantā ir ierosināts jauns pārvaldības mehānisms, kurš orientējas uz zvejniecības produkcijas izlaidi, nosakot nozvejas limitus. Šī pieeja jau ir veiksmīgi izmēģināta citos ES ūdeņos, un tās rezultātā krājumu stāvoklis ir uzlabojies;

3. variants – censties grozīt pašreizējo pārvaldības satvaru (valsts un starptautiskos tiesību aktus), kas atkarībā no šo centienu sekmēm varētu novest pie labākā iznākuma vai pie sliktākā iznākuma.

Vēlamais risinājums ir 2. variants – ES regula par mazo pelaģisko sugu zvejniecību pārvaldību –, kas ir vienīgais variants, par kuru tika konstatēts, ka tas palīdzētu sasniegt visus mērķus. Kopumā jāteic, ka 2. varianta gaidāmie rezultāti būs labāks anšova un sardīnes saglabāšanās stāvoklis, kas galu galā nozīmētu veselīgāku un ilgtspējīgāku zvejas sektoru, kurš atkarīgs no šā resursa, labākas algas zvejniekiem un kopumā lielāku ienesīgumu salīdzinājumā ar status quo.

Pārejai uz šādu ilgtspējīgāku zvejniecību stāvokli, visticamāk, būs nepieciešami samazinājumi zvejniecības sektorā, tostarp nodarbinātības līmeņa un sektora kopējo ieņēmumu samazinājumi. Līdz ar nozveju samazināšanos pirmās pārdošanas cenas, visticamāk, palielināsies, un tas zināmā mērā varētu kompensēt zvejas sektora ieņēmumu kritumu, kas rastos mazāku nozveju dēļ. Apstrādes sektoram (jo īpaši Horvātijā un Itālijā), iespējams, nāksies palielināt importu no citām valstīm. Pastāv īpaši finanšu instrumenti un pasākumi, kas varētu attiecīgajiem sektoriem palīdzēt šajā pārejas posmā.

2. variantā vēlamais zvejas ilgtspējas panākšanas termiņš drīzāk ir 2020. gads, nevis 2018. gads, jo tas ir pieņemamāks ieinteresētajām personām, kuru vairākums pauda atbalstu 2020. gada termiņam. Tas ir arī reālistiskāks, ņemot vērā ES daudzgadu plāna iespējamo spēkā stāšanās laiku.

Neviena no ieinteresētajām personām, ar kurām apspriedās, par īstenojamo risinājumu neatzina ieteikuma tiesības (0. variants). Sabiedriskās apspriešanās laikā tikai viena ieinteresētā persona atbildēja, ka pašreizējais satvars (1. variants) ir pietiekams. Visi respondenti, izņemot vienu, uzskata, ka pašreizējais satvars nav pietiekams (3. variants). MEDAC (kurā darbojas nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji), NVO, publiskā sektora iestādes, zinātniskie institūti un Horvātija, Itālija un Slovēnija atbalstīja daudzgadu plāna izstrādi (2. variants) un deva priekšroku 2020. gada apakšvariantam.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums nav Normatīvās atbilstības un izpildes programmas aptverta iniciatīva. Tomēr tas palīdzēs vienkāršot piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus. Daudzgadu plāns nodrošinātu vienu instrumentu, kurā būtu ietverti visi noteikumi, kas attiecas uz šo zvejniecību pārvaldību ES līmenī, turpretī pašreizējā sistēma sastāv no ES izmetumu plāna, kuram papildus ir pieņemti trīs nacionālie pārvaldības plāni atbilstoši trim atsevišķiem valstu regulējumiem.

Pašreizējais pārvaldības satvars ir sarežģīts un nemitīgi mainās. Tālab vienkāršošana, lielāka stabilitāte un pārredzamība būtiski uzlabotu pašreizējo situāciju.

Daudzgadu plānā būtu paredzēta pārvaldības sistēma, kas salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu būtu arī vienkāršāka un pārredzamāka tādā aspektā kā zinātnisko ieteikumu iestrādāšana pārvaldības pasākumos. Zinātnieki katru gadu sniegtu zinātnisko ieteikumu, kurā būtu norādīts arī tas, kādiem jābūt katra krājuma nozvejas limitiem, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgus zvejas apjomus. Īstenojot izlaides kontroles sistēmu, prasītais zvejas izraisītās zivju mirstības samazinājums tiešā veidā izraisa nozveju samazinājumus, bet ielaides kontroles (piemēram, zvejas piepūles vai kapacitātes pārvaldības) gadījumā tas tā nenotiek. Turklāt mazo pelaģisko sugu zvejniecības sektora resursu pieejamību šis daudzgadu plāns padarītu stabilāku un paredzamāku.

KZP ir politika, kas ir tieši orientēta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri zvejas sektorā drīzāk ir norma, nevis izņēmums. Mazo pelaģisko sugu zvejniecībā Adrijas jūrā teju visi zvejas uzņēmumi un lielākā daļa apstrādes uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai MVU. Tāpēc nav pamata izslēgt tos no šā priekšlikuma darbības jomas, balstoties uz to lielumu, jo pretējā gadījumā tiktu izslēgta sektora uzņēmumu lielākā daļa, un šis priekšlikums zaudētu jēgu. Tāpēc ES daudzgadu plāns būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem, arī MVU un mikrouzņēmumiem. Tātad ir iespējams, ka visa iepriekš aprakstītā ietekme lielākā vai mazākā mērā skars visus uzņēmumus atkarībā no tā, kā dalībvalstis nolems sadalīt vajadzīgos zvejas samazinājumus pa dažādiem flotes segmentiem.

Pamattiesības

Šis priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar ES Pamattiesību hartu 34 un jo īpaši ar hartas 37. pantu, kurā paredzēts, ka augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Eiropas Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pārvaldības pasākumu ietekmes uzraudzība ir daļa no ikdienas darba, kas saistīts ar KZP īstenošanu. Daudzgadu plāna sociālekonomiskās un vidiskās ietekmes uzraudzībai vajadzīgos datus dalībvalstis jau vāc saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu vākšanu 35 . Turklāt ZZTEK regulāri novērtē anšova un sardīnes stāvokli un zvejniecības un apstrādes sektora sociālekonomisko sniegumu. Daudzgadu plāna ietekme uz tirgiem tiks uzraudzīta reizi divos gados, izmantojot ES zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērotavu (EUMOFA) 36 . Tātad izejas dati ir pieejami, un ir ieviesta procedūra, lai uzraudzītu iepriekš minētos darbības mērķus, kā arī daudzgadu plāna sociālekonomisko ietekmi.

Daudzgadu plānā paredzēts, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, periodiski izvērtēt plāna ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem. Ļoti svarīgi ir noteikt piemērotu šāda izvērtējuma laikposmu: tam jāļauj pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un konkrēto zvejniecību. Izvērtēšanas grafikā būtu jāņem vērā arī laika nobīde, kas pastāv starp bioloģisko un sociālekonomisko datu vākšanu un darba metodi, ko izmanto zinātniskās struktūras, kuras novērtē minētos datus. ZZTEK ir ieteikusi daudzgadu plānu novērtēšanā izmantot trīs gadu datus par ietekmi. Turklāt ZZTEK ir norādījusi, ka tā izmantos piecus plāna īstenošanas gadus, lai iegūtu pieejamos datus par trim gadiem 37 . Attiecīgi daudzgadu plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Tiecoties sasniegt KZP vispārējo mērķi zvejas resursu saglabāšanas jomā un ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, kurā noteikti daudzgadu plānu principi, mērķi un saturs, šā plāna galvenie elementi ir šādi.

Daudzgadu plāna darbības jomā ietilpst mazo pelaģisko sugu krājumi. Konkrētāk, tie ir anšovs, sardīne, makreles un stavridas un zvejniecības, kas izmanto minētos krājumus Adrijas jūrā.

Daudzgadu plāna mērķi ir palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) no attiecīgajiem krājumiem, sasniegt zvejniecības sektora ilgtspēju un nodrošināt iedarbīgu pārvaldības satvaru. Daudzgadu plāns palīdz arī atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu.

Saskaņā ar ZZTEK ieteikumu ierosinātie mērķapjomi ir izteikti kā zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoni ap FMSY, un minētie mērķapjomi jāsasniedz, vēlākais, 2020. gadā. Šie FMSY diapazoni dod iespēju īstenot attiecīgo krājumu pārvaldību, kas pamatojas uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un nodrošina augstu paredzamības pakāpi nozarē. Anšovam un sardīnei ir noteikti mērķapjomi, kuru diapazonus ir ieteikusi ZZTEK9. Šie diapazoni dod iespēju īstenot krājumu pārvaldību, pamatojoties uz MSY, un šķiet, ka tie dod iespēju veikt pielāgojumus gadījumā, kad zinātniskais ieteikums tiek mainīts, un vienlaikus saglabāt augstu paredzamības pakāpi. Gadījumos, kad ir pieejami dati par zivju krājumiem, šie references rādītāji ir izteikti kā nārsta bara biomasa.

Daudzgadu plānā ietvertos saglabāšanas references rādītājus, kas izteikti nārsta bara biomasas tonnās vai skaitliskumā, ir noteikusi ZZTEK.

Aizsardzības pasākumi un īpaši saglabāšanas pasākumi ir saistīti ar saglabāšanas references rādītājiem. Ja zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka kāds no attiecīgajiem krājumiem šo rādītāju nesasniedz, minētā krājuma pieļaujamā nozveja būtu jāsamazina. Šo pasākumu vajadzības gadījumā var papildināt ar tehniskiem pasākumiem vai Komisijas vai dalībvalstu noteiktiem ārkārtas pasākumiem. Dažus no šiem pasākumiem var pieņemt reģionalizācijas satvarā.

Noteikumi, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu un jāpieņem reģionalizācijas satvarā, ir vajadzīgi, lai pagarinātu (un/vai grozītu) atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma attiecībā uz sugām, kurām zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, un de minimis atbrīvojumus saskaņā ar zinātnisko ieteikumu attīstību. Patlaban šādi atbrīvojumi, kuri pieņemti saskaņā ar Vidusjūras izmetumu plānu5, ir spēkā uz trijiem gadiem.

Tālab daudzgadu plānā ir paredzēta reģionāla sadarbība starp dalībvalstīm attiecībā uz noteikumu pieņemšanu par izkraušanas pienākumu un īpašiem konkrētu krājumu saglabāšanas pasākumiem, arī tehniskiem pasākumiem.

Attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmu, iepriekšējiem paziņojumiem, elektroniskajiem zvejas žurnāliem un apstiprinātajām ostām ir paredzēti kontroles noteikumi. Attiecībā uz iepriekšējiem paziņojumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 vispārējie noteikumi ir jāpielāgo Adrijas jūras un tās mazo pelaģisko sugu zvejniecību specifikai. Attiecībā uz elektroniskajiem zvejas žurnāliem un kuģu satelītnovērošanas sistēmu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 iekļautie noteikumi, tiecoties uzlabot daudzgadu plāna aptverto zvejniecību kontroli, ir paplašināti, lai tie attiektos uz visiem kuģiem, kuru garums pārsniedz astoņus metrus. Attiecībā uz apstiprinātajām ostām šajā priekšlikumā ir paredzēts robežapjoms, kuru pārsniedzot, anšovi un sardīnes būtu jāizkrauj tikai ostās ar pastiprinātu kontroli.

Daudzgadu plāna periodiska izvērtēšana, kas pamatojas uz zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms sākotnēji ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras37.

2017/0043 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 38 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 39 ,

tā kā:

(1)Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu jūras vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 40 1. panta 1. punktu.

(2)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 41 ir paredzēti KZP noteikumi, un tie atbilst Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, bet zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzīgu pieeju un ieviest ekosistēmas pieeju.

(3)Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) Zinātniskā padomdevēja komiteja (ZPK) savos zinātniskajos ieteikumos ir norādījusi, ka anšova un sardīnes krājumu izmantošana Adrijas jūrā notiek tādos apjomos, kuri pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

(4)Neraugoties uz to, ka anšova un sardīnes krājumu pārvaldību Adrijas jūrā reglamentē gan GFCM satvarā pieņemts starptautisks pārvaldības plāns, gan nacionālie pārvaldības plāni, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 42 , minētie krājumi joprojām ir pārmērīgi izmantoti, un pašreizējie pārvaldības pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu MSY. Dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu šo divu krājumu pārvaldības plānu izstrādei un īstenošanai ES līmenī.

(5)Pašreizējie pārvaldības pasākumi attiecībā uz Adrijas jūras mazajām pelaģiskajām sugām aptver piekļuvi ūdeņiem, zvejas piepūles kontroli un zvejas rīku izmantojuma reglamentēšanai paredzētus tehniskos pasākumus. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka nozvejas kontrole ir vispiemērotākais veids, kādā koriģēt zvejas izraisītu zivju mirstību, un ka mazo pelaģisko sugu gadījumā tas būtu efektīvāks pārvaldības līdzeklis 43 .

(6)Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(7)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi.

(8)Daudzgadu plāna mērķis būtu palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem, sasniegt ilgtspējību zvejniecības jomā un nodrošināt rezultatīvu pārvaldības sistēmu.

(9)Turklāt ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir ieviests izkraušanas pienākums, tai skaitā visām to sugu nozvejām, uz kurām attiecas minimālais izmērs, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 44 ir izveidots trīsgadu izmetumu plāns, kurā paredzēts de minimis atbrīvojums no Adrijas jūrā gūtās anšova, sardīnes, makreļu un stavridu nozvejas izkraušanas pienākuma. Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ir lietderīgi pagarināt Deleģētās regulas (ES) Nr. 1392/2014 pasākumu spēkā esības termiņu, attiecīgos regulas noteikumus iekļaujot daudzgadu plānā.

(10)Saskaņā ar ekosistēmas pieeju un papildus Direktīvā 2008/56/EK noteiktajam ar zvejniecību saistītajam raksturlielumam zvejniecības pārvaldības satvarā jāskata arī direktīvas I pielikumā noteiktais 1., 4. un 6. kvalitatīvais raksturlielums.

(11)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

(12)Ir lietderīgi zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu (F), kas atbilst MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim, izteikt ar vērtību diapazoniem, kuri ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu (FMSY). Minētie ar zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, veicinātu izkraušanas pienākuma īstenošanu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir aprēķinājusi FMSY diapazonus, un tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. 45 Turklāt diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %.

(13)Zvejas iespēju noteikšanas vajadzībām būtu jānosaka parasti lietojamo FMSY diapazonu augšējais robežapjoms un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – augstāka robeža atsevišķiem gadījumiem. Līdz šai augstākajai robežai zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

(14)Ja nav pieejami ar MSY saistīti mērķapjomi, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja.

(15)Attiecībā uz krājumiem, par kuriem tie ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas gan anšova, gan sardīnes krājumiem izteikti ar MSY Btrigger un Blim. Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par MSY Btrigger, zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs būtu jānosaka mazāks par FMSY.

(16)Ja krājuma apmērs kļūst mazāks par references rādītāju Blim, būtu jāīsteno turpmāki aizsardzības pasākumi. Aizsardzības pasākumos būtu jāiekļauj zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.

(17)Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzības princips. Īpašajā gadījumā, kad attiecībā uz krājumiem, no kuriem iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu krājumu minimālo nārsta bara biomasu nav un ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi.

(18)Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz papildu pārvaldības pasākumi. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

(19)Kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš pārvaldībā tieši ieinteresētajām dalībvalstīm.

(20)Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu aizsardzību, vai lai uzlabotu selektivitāti, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem.

(21)Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi, kas vajadzīgi, lai papildinātu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 46 paredzētos pasākumus.

(22)Atzīstot, ka Adrijas jūrā kuģi, kuri specializētajā zvejā iegūst mazo pelaģisko sugu zivis, visbiežāk dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā prasītā iepriekšējās paziņošanas kārtība būtu jāpielāgo, paredzot, ka iepriekšējie paziņojumi sniedzami vismaz pusotru stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā nebūtisko ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, t. i., paredzēt, ka šādi iepriekšēji paziņojumi jāsniedz tad, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēta vismaz 1 tonna anšova vai sardīnes nozvejas.

(23)Atzīstot, ka elektroniskie kontroles rīki zvejniecībās nodrošina labāku un savlaicīgāku kontroli, jo īpaši zvejas darbību telpiskā izvietojuma un krājumu izmantošanas ziņā, prasība par kuģu satelītnovērošanas sistēmas un elektroniskā zvejas žurnāla izmantošanu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1224/2009, attiecīgi tās 9. un 15. pantā, būtu jāattiecina uz visiem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri.

(24)Būtu jānosaka anšova un sardīnes nozvejām piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina faktisku kontroli.

(25)Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un tādējādi papildināt šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz makreļu un stavridu saglabāšanu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, kuru periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.  

(27)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktu pirms plāna izstrādes tika novērtēta tā iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme 47 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem.

2.Šo regulu piemēro Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) krājumiem Adrijas jūrā (“attiecīgie krājumi”) un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. To piemēro arī makreļu (Scomber spp.) un stavridu (Trachurus spp.) piezvejām, kas Adrijas jūrā gūtas, zvejojot no attiecīgajiem krājumiem (no katra atsevišķi vai abiem kopā).

2. pants

Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā.

2.Papildus piemēro šādas definīcijas:

(a)“Adrijas jūra” ir GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

(b)“GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 48 I pielikumā;

(c)“mazo pelaģisko sugu krājumi” ir šīs regulas 1. panta 2. punktā nosauktie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;

(d)“FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurā zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi, kas ietilpst zinātniski norādītajos diapazona ietvaros un ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, jauktā dažādu sugu zvejā visi kopā dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) caurmērā pastāvošajos vides apstākļos un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu;

(e)“MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY;

(f)“zvejas iespēja” ir ar nozvejas apjomu un/vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot.

3. pants

Mērķi

1.Daudzgadu plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.Daudzgadu plānā paredz iedarbīgu, vienkāršu un stabilu pārvaldības sistēmu mazo pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā.

3.Daudzgadu plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas minētais pienākums un kurām piemēro šo regulu.

4.Ar daudzgadu plānu īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Daudzgadu plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

5.Daudzgadu plāna mērķis jo īpaši ir:

(a)nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi un

(b)palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

II NODAĻA
MĒRĶAPJOMI, AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI UN ĪPAŠIE PASĀKUMI

4. pants

Anšova un sardīnes mērķapjomi

1.Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu attiecīgajos krājumos sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam to uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.

2.Zvejas iespējas atbilst šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.

3.Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt mazākā apjomā nekā I pielikuma tabulas A slejā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības apjoms.

4.Neatkarīgi no 2. un 3. punkta, ja krājuma nārsta bara biomasa ir lielāka par II pielikuma tabulas A slejā noteikto atbilstošo minimālo references rādītāju, zvejas iespējas šim krājumam var noteikt saskaņā ar I pielikuma tabulas B slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības diapazoniem, un to dara:

(c)ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

(d)ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai

(e)lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

5. pants

Aizsardzības pasākumi

1.Attiecīgo krājumu saglabāšanas references rādītāji, izteikti ar nārsta bara minimālo biomasu un biomasas limitu, kurš jāpiemēro, lai sargātu attiecīgo krājumu pilnu reproduktīvo spēju, ir noteikti II pielikumā.

2.Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālās nārsta bara biomasas references rādītāju, kurš noteikts šīs regulas II pielikuma tabulas A slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos, attiecīgā krājuma zvejas iespējas nosaka apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir mazāks par šīs regulas I pielikuma tabulas A slejā noteikto diapazonu.

3.Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kurš noteikts šīs regulas II pielikuma tabulas B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un atbilstīgu zvejas iespēju samazināšanu.

6. pants

Īpašie saglabāšanas pasākumi

Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto mazo pelaģisko sugu krājumu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai – anšova un sardīnes gadījumā – ja kādā konkrētā gadā nārsta bara biomasa jebkuram no minētajiem diviem krājumiem ir mazāka nekā šīs regulas II pielikuma tabulas A slejā norādītais saglabāšanas references rādītājs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:

(a)zvejas rīka raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, zvejas rīka uzbūvi, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

(b)zvejas rīka izmantošanu un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

(c)zvejas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

(d)zvejošanas vai konkrēta tipa zvejas rīku izmantošanas aizliegumu vai ierobežojumu konkrētos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

(e)minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

(f)citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

III NODAĻA
AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTI NOTEIKUMI

7. pants

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi attiecībā uz Adrijas jūrā nozvejotām mazo pelaģisko sugu zivīm

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem pasākumiem:

(a)atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīka, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un

(b)de minimis atbrīvojumi ar mērķi sekmēt izkraušanas pienākuma īstenošanu; šādus de minimis atbrīvojumus nosaka gadījumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā, un ar tajā paredzētajiem nosacījumiem;

(c)īpaši noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo sevišķi lai uzraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu, un

(d)minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

IV NODAĻA
REĢIONALIZĀCIJA

8. pants

Reģionālā sadarbība

1.Šīs regulas 6. un 7. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras daudzgadu plāna izvērtējuma iesniegšanas saskaņā ar šīs regulas 14. pantu. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad pašas uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūnijā.

3.Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 6. un 7. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

V NODAĻA
KONTROLE UN NOTEIKUMU IZPILDES PANĀKŠANA

9. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.

10. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzētais iepriekšējais paziņojums izdarāms vismaz pusotru stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut drīzāku ienākšanu ostā.

2.Iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, uz kuriem ir paturēta vismaz viena tonna anšova vai viena tonna sardīnes nozvejas.

11. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. punktā paredzēto noteikumu piemērošanu šajā regulā attiecina arī uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri ir iesaistīti specializētā mazo pelaģisko sugu zvejā Adrijas jūrā.

2.Ja kuģis ir iesaistīts specializētā mazo pelaģisko sugu zvejā Adrijas jūrā saskaņā ar šo regulu, neatkarīgi no kuģa garuma tam nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punktā noteikto izņēmumu.

12. pants
Zvejas žurnāla elektroniska aizpildīšana un nosūtīšana

1.Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 1. punktā paredzēto pienākumu – kārtot elektronisku zvejas žurnālu un vismaz reizi dienā elektroniski nosūtīt to karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei – šajā regulā attiecina arī uz to Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri ir iesaistīti specializētā anšova vai sardīnes zvejā.

2.Ja kuģis ir iesaistīts specializētā anšova vai sardīnes zvejā, neatkarīgi no kuģa garuma tā kapteinim nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 4. punktā noteikto izņēmumu.

13. pants

Apstiprinātās ostas

Robežapjoms, kurš piemērojams daudzgadu plānā ietverto attiecīgā krājuma sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:

(a)2000 kg anšova;

(b)2000 kg sardīnes.

VI NODAĻA
PĀRSKATĪŠANA

14. pants

Daudzgadu plāna izvērtēšana

Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta daudzgadu plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šīs izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

VII NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

15. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 6. un 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. un 7. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 6. un 7. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) http://www.fao.org/3/a-ax817e.pdf .

(2) GFCM (2016), Vidusjūras un Melnās jūras zvejniecību stāvoklis .

(3) FAO nozvejas statistika, dati lejupielādēti 2016. gada 10. maijā.

(4) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006 , kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1392/2014 , ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 21. lpp.).

(6) Ieteikums GFCM/37/2013/1 par daudzgadu pārvaldības plānu, ko piemēro mazo pelaģisko sugu krājumu zvejniecībām GFCM 17. ĢAA (Adrijas jūras ziemeļu daļa), un par pārejas saglabāšanas pasākumiem, ko piemēro mazo pelaģisko sugu krājumu zvejniecībām GFCM 18. ĢAA (Adrijas jūras dienvidu daļa).

(7) Ieteikums GFCM/38/2014/1 par grozījumiem Ieteikumā GFCM/37/2013/1 un par 2015. gadā veicamiem piesardzības un ārkārtas pasākumiem attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM 17. ĢAA; Ieteikums GFCM/39/2015/1 , ar ko 2016. gadam nosaka turpmākus piesardzības un ārkārtas pasākumus attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā (17. ĢAA un 18. ĢAA), un Ieteikums GFCM/40/2016/3, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka turpmākus ārkārtas pasākumus attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā (17. ĢAA un 18. ĢAA); visi ieteikumi pieejami tīmekļa vietnē: http://www.fao.org/gfcm/decisions/en/.

(8) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(9) ZZTEK (2015) – Mazo pelaģisko sugu krājumi Adrijas jūrā. Vidusjūras novērtējumi, 1. daļa (STECF-15-14). Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27492 EN, JRC 97707, 52 lpp.

(10) Komisijas 2005. gada 26. augusta Lēmums 2005/629/EK par Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas izveidošanu.

(11) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), Vidusjūras krājumu novērtējums, 2. daļa (STECF-11-14) .

(12) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ziņojumi – 51. plenārsēdes ziņojums (PLEN-16-01). 2016. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27917 EN, JRC 101442, 95 lpp.

(13)

    Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(15)

   Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(16) COM/2016/0134 final – 2016/074 (COD).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(18) http://www.med-ac.eu/ .

(19) 2014. gada 8. oktobris, Splita (Horvātija); 2014. gada 20. novembris, Roma (Itālija); 2015. gada 11. marts, Roma (Itālija); 2015. gada 23. aprīlis, Marseļa (Francija); 2015. gada 11. jūnijs, Madride (Spānija); 2016. gada 17. februāris, Roma (Itālija).

(20) MEDAC (2016), MEDAC 2016. gada 11. marta ieteikums par mazo pelaģisko sugu ilgtermiņa pārvaldības plānu 17. ĢAA (Adrijas jūras ziemeļu daļa) (Prot. 94/2016).

(21) Wakeford et al. (2016), Retrospective evaluation study of the Mediterranean Sea Regulation. Nobeiguma ziņojums (2016. gada jūlijs). http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/index_en.htm.

(22)

    http://ec.europa.eu/dgs/maritimeaffairs_fisheries/consultations/northern-adriatic- multiannual/index_en.htm . Sabiedriskās apspriešanās jomā ietilpa tikai Adrijas jūras ziemeļu daļa, jo tur notiek lielākā daļa mazo pelaģisko sugu zvejas darbību, un sākotnēji Komisija apsvēra iespēju iesniegt priekšlikumu par daudzgadu plānu Adrijas jūras ziemeļu daļai, taču pēc tam pieņēma lēmumu nedaudz paplašināt darbības jomu, aptverot visu Adrijas jūru. Darbības jomu paplašināt tika nolemts tādēļ, lai aptvertu visu apgabalu, kurā uzturas krājums, un lai neradītu nesamērīgas izmaksas, vēlāk izstrādājot atsevišķu daudzgadu plānu tikai Adrijas jūras dienvidu daļai, kurā notiekošās zvejniecības apmērs ir minimāls (Adrijas jūras dienvidu daļā tiek izkrauti 6 % Adrijas jūrā nozvejoto anšovu un sardīņu (2013), un liela daļa nozveju faktiski tiek gūtas Adrijas jūras ziemeļu daļā. Adrijas jūras dienvidos izkrāvumu daļa kopš 2008. gada ir pastāvīgi samazinājusies.).

(23) Lembo et al. (2015), Improved knowledge of the main socio-economic aspects related to the most important fisheries in the Adriatic Sea (SEDAF). Īpašais līgums Nr. 10 saskaņā ar MAREA pamatlīgumu. http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/index_en.htm .

(24) Spedicato et al. (2016), Study on the evaluation of specific management scenarios for the preparation of multi-annual management plans in the Mediterranean and the Black Sea – CALL MARE/2014/27.  http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/index_en.htm .

(25) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, 49. plenārsēdes ziņojums (PLEN-15-02), 2015. gada 6.–10. jūlijs, Varēze.

(26) “Vidusjūras zvejas resursu izvērtējums un ieteikums” – Īpašais līgums Nr. 9 saskaņā ar MAREA pamatlīgumu, 4. uzdevums – Ad hoc zinātniskais ieteikums kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam, “Zinātniskais ieteikums par pārvaldības plānu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas prasībām Vidusjūrā” – pārskatīts ziņojums, 08.08.2014.

(27) GFCM (2016) pārvaldības pasākumu bioekeonomiskās novērtēšanas darbsemināra (WKMSE) ziņojums, 2016. gada 1.–3. februāris .

(28) Aprēķināta, ņemot vērā vidējo zvejas izraisīto zivju mirstību 2012., 2013. un 2014. gadā.

(29) http://ec.europa.eu/fisheries/reform/impact_assessments_en.htm .

(30) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas 45. plenārsēdes ziņojums (PLEN-14-01).

(31) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2015/540360/IPOL_STU(2015)540360_EN.pdf .

(32) http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/socio_economic_dimension/index_en.htm .

(33) Komisijas dienestu darba dokuments – Ietekmes novērtējums – Pavaddokuments dokumentam: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (SWD/2016/057 final – 2016/074 (COD)).

(34) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2012/C 326/02) (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.).

(35) Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(36) http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/market/market_observatory/index_lv.htm .

(37) Ziņojums, ko sagatavojusi ZZTEK zvejniecību daudzgadu plānu izvērtēšanas pētījumu grupa (SGMOS 09-02) .

(38)

   OV C [...], [...], [...]. lpp.

(39) Eiropas Parlamenta [...] nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes [...] lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(42) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2007, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (Vidusjūras regula) (OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(43) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējums par Vidusjūras krājumiem (2. daļa) (STECF-11-14) .

(44) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1392/2014 , ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 21. lpp.).

(45) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Mazo pelaģisko sugu krājumi Adrijas jūrā. Novērtējums par Vidusjūras krājumiem (1. daļa) (STECF-15-14) 2015. [Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27492 EN, JRC 97707, 52 lpp.] [The second part of this reference seems to be mistaken. OPOCE, please check.]

(46) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(47) Ietekmes novērtējums [..] [include reference when published].

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.2.2017

COM(2017) 97 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,

ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

{SWD(2017) 63 final}
{SWD(2017) 64 final}

I PIELIKUMS

Zvejas izraisītā zivju mirstība

(kā minēts 4. pantā)

II PIELIKUMS

Saglabāšanas references rādītāji

(kā minēts 5. pantā)