EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.10.2023

COM(2023) 667 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas administratīvās telpas uzlabošana (ComPAct)

Kvalitatīvs publiskās pārvaldes iestāžu darbs ir būtisks 1 , lai nodrošinātu labu pārvaldību un ES un dalībvalstu īstenoto darbību efektivitāti laikā, kad situācija pasaulē strauji mainās un vienlaikus notiek ekonomiskas, sociālas, tehnoloģiskas un vidiskas pārmaiņas, kā arī pārkārtošanās vairākās jomās. Publiskajam sektoram ir jābūt vērstam uz rīcību un jārisina jaunās problēmas, vienlaikus stiprinot sabiedrības uzticību. Ir ļoti svarīgi, lai ES ne tikai pārvarētu tādus smagus, no ārpuses nākušus satricinājumus kā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija pret Ukrainu, bet arī turpinātu risināt klimata un vidiskās problēmas, veidot noturīgu un ilgtspējīgu ekonomiku un taisnīgu sabiedrību, sekmēt ES ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju 2 , virzīt digitālo pārkārtošanos pakalpojumu sniegšanā un darba vidē, veicināt demokrātiju un aktīvi iesaistīties pasaules norisēs.

Lai īstenotu šo politikas programmu, ir vajadzīgas kvalitatīvas, spējīgas, inovatīvas un noturīgas publiskās pārvaldes iestādes visos līmeņos dalībvalstīs. Publiskās pārvaldes iestāžu uzdevums ir realizēt ES politiku un tiesību aktus, veicot iekšzemes pasākumus, kas ir labi pārdomāti, pielāgoti konkrētai vietai, balstīti uz pierādījumiem, piemēroti digitālajam laikmetam un atbilstoši nākotnes vajadzībām. Tās izstrādā un īsteno politiku, kas ir būtiska virzībai uz klimatneitralitāti un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai. Tām ir būtiska nozīme ES pielāgošanā digitālajam laikmetam, nodrošinot integrētus, drošus un sadarbspējīgus digitālos sabiedriskos pakalpojumus vienotā tirgus pilnvērtīgai darbībai un sabiedrības digitālo prasmju uzlabošanos, veicinot jauno tehnoloģiju ieviešanu un stiprinot pārskatatbildību un publisko uzraudzību šo tehnoloģiju izmantošanā. Publiskā pārvalde, privātais sektors, sociālie partneri un izglītības iestādes nosaka darbaspēka un uzņēmumu konkurētspēju, veicinot prasmes, kas būs vajadzīgas nākotnē 3 .

Centrālā, reģionālā un vietējā līmeņa publiskās pārvaldes iestāžu pienākums ir nodrošināt ES un valsts budžeta pienācīgu un ilgtspējīgu pārvaldību. Tās saņem publiskos līdzekļus un ieņēmumus un tieši īsteno apmēram trešdaļu no ES budžeta, tajā skaitā līdzekļus no Kohēzijas fonda, ES Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) un tā galvenā elementa — Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). Publiskās pārvaldes iestādēm ir būtiska nozīme, izstrādājot un īstenojot valstu atveseļošanas un noturības plānus (ANP), kā arī reģionālās attīstības stratēģijas, kas ir Kohēzijas fonda līdzekļu lietderīgas izmantošanas pamatā. Publiskās pārvaldes iestādes pārvalda publisko sektoru, kas nodrošina 51,5 % no ES IKP 4 , nodarbina apmēram 21 % no ekonomiski aktīvajiem ES iedzīvotājiem 5 , veido 19,8 % no ES kopējās bruto pievienotās vērtības 6 un katru gadu rada aptuveni 670 miljardus EUR vērtu tirgu, slēdzot publiskus līgumus par būvdarbiem un piegādēm 7 .

Publiskās pārvaldes iestādēm ir liela nozīme izaugsmes veicināšanā reģionos 8 . Reģionāla un vietēja līmeņa publisko iestāžu kvalitāte ir priekšnosacījums konkrētām vietām pielāgotas politikas izstrādei, reģionu konkurētspējai un pievilcīgumam ieguldījumu piesaistīšanas ziņā 9 . Tā ir svarīga, lai izvairītos no nonākšanas attīstības strupceļā, jo īpaši mazāk attīstītos un pārejas reģionos.

Publiskās pārvaldes iestādēm ir būtiska nozīme demokrātiskas pārvaldības un tiesiskuma nodrošināšanā. Publiskās pārvaldes iestādēm ir jāsaglabā un jāuzlabo sabiedrības uzticēšanās tām un jāatbalsta demokrātija 10 , nodrošinot augstiem standartiem atbilstošu integritāti, pārredzamību, pārskatatbildību un korupcijas novēršanu un apkarošanu 11 . Tās nodrošina līdzdalīgu politikas veidošanu, pakalpojumu kvalitāti, iekļautību un pieejamību tuvumā 12 , kā arī atbilstīgu tiesisko regulējumu, izmantojot labākās pieejamās zinātniskās atziņas un pierādījumus, tajā skaitā ētiskā veidā izmantojot MI un citas digitālās tehnoloģijas, un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju. Sekmīgi funkcionējošas publiskās pārvaldes iestādes rūpējas gan par iedzīvotāju vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātākajiem, gan par uzņēmumu vajadzībām, likvidējot atlikušos šķēršļus, samazinot administratīvo slogu un vēl vairāk uzlabojot vienotā tirgus darbību un četru pamatbrīvību piemērošanu.

Dalībvalstu publiskās pārvaldes iestāžu kvalitātes standarti ir arī atskaites punkts ES paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, kuras saskaņo savus tiesību aktus un praksi ar ES tiesību aktiem un praksi un kurām jārisina līdzīgas problēmas, piemēram, divējādā pārkārtošanās un demogrāfiskās izmaiņas. Līdztekus tiesiskumam, arī kvalitatīva publiskā pārvalde ir kļuvusi par vienu no pamatprasībām, kuras ir jāizpilda valstīm, lai varētu pievienoties ES.

Valsts pārvaldes efektivitāte būtu jāuzlabo visā ES 13 . Kopumā publiskās pārvaldes iestādes spēja nodrošināt būtiskāko funkciju izpildi arī Covid-19 krīzes laikā 14 , taču pandēmija uzkrītoši parādīja nepietiekamu digitālo sagatavotību, trūkumus stratēģijas plānošanā un krīzes pārvarēšanas spēju nepilnības. Joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm pakalpojumu un politikas veidošanas kvalitātes ziņā 15 . Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši valstu ziņojumu īpašajā pielikumā par publisko pārvaldi, Komisija arvien vairāk ir pievērsusi uzmanību publiskās pārvaldes kvalitātei.

ES politikas sekmīgāka īstenošana un administratīvā snieguma uzlabošana varētu ik gadu ietaupīt ES nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem miljardiem euro. Dalībvalstis varētu ietaupīt 64,2 miljardus EUR gadā, uzlabojot savus administratīvo sniegumu. Uzņēmumi ietaupītu 2,2 miljardus EUR gadā ES līmenī, ja uzņēmuma dibināšanai nepieciešamās administratīvās procedūras un izmaksas saskaņotu ar attiecīgo praksi tajās dalībvalstīs, kuru sniegums šajā jomā ir vislabākais 16 . Nesen publicētā Eirobarometra aptaujā 17 eiropieši pauda uzskatu, ka publiskās pārvaldes iestādēm būtu jāmazina birokrātija (48 % respondentu), jāpaātrina pakalpojumu sniegšana (47 %), jāuzlabo pārredzamība un jābūt tuvāk iedzīvotājiem. Aptaujātie arī uzskata, ka Komisija spēj uzlabot reaģēšanu uz krīzēm un būtiski veicināt sadarbību un zināšanu apmaiņu, lai sekmētu publiskās pārvaldes iestāžu darbības efektivitāti un rezultativitāti.

Publiskās pārvaldes iestādēm ir jāspēj ne tikai reaģēt uz izmaiņām, bet arī prognozēt tās un rīkoties apsteidzoši 18 . Tādēļ tām ir jānostiprina spēja plānot visas valdības mērogā, pielāgot savas darba metodes straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām un pastāvīgi pārskatīt politikas veidošanu un ieviest jauninājumus 19 , un uz iedzīvotājiem orientētu pieeju pakalpojumu sniegšanā. Tajā pašā laikā publiskās pārvaldes iestādēm, papildus pastāvīgajai stratēģiskajai plānošanai saistībā ar daudzgadu budžeta izpildi vai ES struktūrfondu un kohēzijas fondu plānošanu, jāveicina arī uz nākotni vērstas darbības un spējas, piemēram, stratēģiskā perspektīva sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām, pētniekiem un specializētām domnīcām.

Publiskās pārvaldes iestādēm ir aizvien grūtāk nodrošināt profesionālu un stabilu darbaspēku 20 . Tikai katrs septītais eiropietis uzskata publiskās pārvaldes iestādes par pievilcīgu darba devēju 21 . Reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes mazāk attīstītos un mazāk apdzīvotos reģionos saskaras ar vēl lielākām grūtībām talantu piesaistē. Demogrāfiskie dati liecina, ka sabiedrības novecošanas dēļ pēc 10 gadiem vairāku dalībvalstu civildienestos gaidāma ierēdņu masveida pensionēšanās. Ņemot vērā īpašās prasības un ilgās personāla atlases procedūras, nepārtrauktības, stabilitātes, spējas pielāgoties un laba snieguma nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēs ir nopietni apdraudēta. Dažās dalībvalstīs dalība pieaugušo izglītībā ir zema, un tas ierobežo pārvaldes iestāžu iespējas izvēlēties darbiniekus ar piemērotām prasmēm 22 . Turklāt, piesaistot speciālistus kā ārpakalpojumu sniedzējus, samazinās publiskās pārvaldes iestāžu spēja pašām pilnveidoties un uzkrāt pieredzi, kas ļautu tām tikt galā ar sarežģītākiem uzdevumiem.

Atzīstot iepriekš izklāstītās problēmas, Komisija ir izveidojusi virkni instrumentu, lai atbalstītu administratīvo pārveidi dalībvalstīs 23 . ANM atbalsta dažādas reformas un ieguldījumus sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā visos līmeņos 24 . Tehniskā atbalsta instruments (TAI) 25 nodrošina zinātību dažādu reformu izstrādāšanai un īstenošanai. Turklāt Komisija palīdz dalībvalstīm, veicot valstu un tematiskās analīzes, sekmējot spēju veidošanu, kā arī sniedzot norādījumus un veicinot vienādranga apmaiņu 26 . Komisijas Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instruments 27 paplašināja savu atbalstu dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm ES tiesību aktu piemērošanā un izpildē, kā arī ES labas prakses apmaiņā.

Komisija pastāvīgi sadarbojas ar vienādranga pārvaldes iestādēm, jo īpaši divos savstarpēji papildinošos tīklos — Publiskās pārvaldes ekspertu grupā 28 un Eiropas Publiskās pārvaldes iestāžu tīklā (EUPAN) 29 , kuru mērķis ir dalīties zināšanās un praksē. Šo sadarbību stiprināja regulāras ekspertu grupas sanāksmes un biežākas neoficiālas ministru sanāksmes, kuru rezultātā tika izdarīti secinājumi par kopējām problēmām, ar kurām saskaras publiskās pārvaldes iestādes, konkrētāk tie ir Lisabonas neoficiālās ministru sanāksmes secinājumi 30 un Strasbūras deklarācija 31 . Viedokļu apmaiņa pievēršas vairākām svarīgām jomām, piemēram, publiskās pārvaldes vispārējās pievilcības palielināšanai un to pārveidošanai par mūsdienīgu darba devēju, digitālajai un zaļajai pārveidei, publiskās pārvaldes spēju attīstīšanai visos līmeņos vai sinerģijas veicināšanai starp projektiem, kas īstenoti saskaņā ar TAI, ANM un citām ES vai valsts finansētām programmām. 

ES programmu, arī TAI, īstenošanas laikā gūtā pieredze, kā arī iepriekš minētie secinājumi, kas gūti EUPAN tīklā notikušajās neformālajās ministru sanāksmēs, liecina, ka dalībvalstis ir ieinteresētas plašākā un dziļākā sadarbībā savā starpā un ar Komisiju. Tāpēc Komisija šajā paziņojumā ierosina darbību kopumu (turpmāk “ComPAct”) ar mērķi sekmīgāk palīdzēt dalībvalstu pārvaldes iestādēm sagatavoties aktuālajām reformas vajadzībām un prognozēt turpmākās tendences, balstoties uz kopīgiem publiskās pārvaldes principiem.

Eiropas administratīvās telpas uzlabošana

Neraugoties uz institucionālo struktūru un tiesību tradīciju lielo daudzveidību, dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm ir kopīgs vērtību kopums, uzdevumi un izpratne par labu pārvaldību 32 , veidojot Eiropas administratīvo telpu 33 .

Kvalitatīvas publiskās pārvaldes pamatā ir vienots visaptverošu principu kopums 34 : 

·stratēģisks redzējums un līderība, kas nodrošina publiskās pārvaldes spējas, noturību un ilgstošu sabiedrības uzticēšanos;

·saskaņota, apsteidzoša, uz pierādījumiem balstīta, līdzdalīga, digitālajam laikmetam piemērota un iekļaujoša politikas veidošana;

·objektīvs, profesionāls, uz nopelniem balstīts, kopdarbīgs un efektīvs civildienests, kas strādā labos darba apstākļos;

·kvalitatīvi, inovatīvi, uz cilvēku orientēti un pieejami sabiedriskie pakalpojumi; 

·subsidiaritāte, koordinācija, pārskatatbildība, publiskās pārvaldes atklātums, integritāte un administratīvo procesu pārraudzība;

·stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, kuru pamatā ir integrētas un visaptverošas grāmatvedības sistēmas, kas izmanto uzkrājumu principu.

Ar iniciatīvu ComPAct Komisija vēlas uzlabot Eiropas administratīvo telpu, veicinot šo principu īstenošanu un stiprinot atbalstu administratīvajai modernizācijai dalībvalstīs. ComPAct ņem vērā dalībvalstu kompetenci un īpatnības un neietekmē tās. Darbības tiks finansētas jau esošo ES finansēšanas mehānismu un esošo sadarbības tīklu ietvaros. ComPAct tiks vislabāk izmantota pieredze, kas jau iegūta no ES programmām, tostarp TAI, kā arī no esošās apmaiņas saistībā ar Komisijas Publiskās pārvaldes un pārvaldības ekspertu grupu un EUPAN, un tas nodrošinās jaunas un uzlabotas iespējas pārvaldes iestādēm visos dalībvalstu līmeņos, lai tās sadarbotos un mācītos viena no otras. ComPAct ir arī izklāstīta Komisijas pieredze, kas gūta, īstenojot tās cilvēkresursu, digitalizācijas un zaļināšanas stratēģijas 35 .

ComPAct ir atbilde uz dalībvalstu 36 , Eiropas Parlamenta 37 un Reģionu komitejas 38 izteiktajiem aicinājumiem Komisijai veicināt sadarbību un politisko dialogu, kā arī palīdzēt uzlabot centrālā, reģionālā un vietējā līmeņa publiskās pārvaldes iestāžu spējas un kvalitāti Eiropā.

ComPAct arī palīdzēs ES paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm uzlabot savas publiskās pārvaldes iestādes, sniedzot tām iespējas plašāk iesaistīties vienādranga apmaiņā un mācīšanās procesā. To var arī paveikt, atvieglojot ES paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm piekļuvi TAI. 

Iniciatīvai ComPAct ir trīs pīlāri.

·1. pīlārs — Publiskās pārvaldes prasmju programma 

Veicināt administratīvo sadarbību starp visu līmeņu publiskās pārvaldes iestādēm, lai palīdzētu tām attīstīt darbaspēku, kas spēj risināt aktuālās un nākotnē iespējamās problēmas.

·2. pīlārs — Spējas īstenot Eiropas digitālo desmitgadi

Stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu spējas īstenot digitālo pārkārtošanos.

·3. pīlārs — Spējas vadīt zaļo pārkārtošanos

Stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu spējas vadīt zaļo pārkārtošanos un veidot noturību.

1. pīlārs. Publiskās pārvaldes prasmju programma

Darba tirgos notiek strukturālas pārmaiņas, jo īpaši sakarā ar demogrāfiskajām izmaiņām 39 un divējādo pārkārtošanos. Šajā situācijā publiskās pārvaldes iestādes saskaras ar sīvu konkurenci talantu piesaistīšanā, jo īpaši jomās, kurās ir nepieciešami jauni prasmju kopumi, zināšanas un kompetences. Digitālās pārkārtošanās nolūkos ir arī būtiski jāpaplašina ierēdņu dalība pieaugušo izglītības pasākumos 40 , kā arī jāpārplāno darba procesi, lai varētu izmantot automatizācijas, datu un sadarbspējas potenciālu. Tā rezultātā jāapsver arī jauni veidi, kā sadarboties ar privāto sektoru, jo īpaši ar jaunuzņēmumiem un MVU 41 . Lai kļūtu par līderi zaļās pārkārtošanās jomā, ir nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja politikas veidošanai, spēcīga koordinācijas un plānošanas spēja visos publiskās pārvaldes līmeņos un labas komunikācijas prasmes. Tā kā mainās gan darbaspēka vajadzības, gan tam izvirzītās prasības, un pārmaiņas notiek arī darba vietā, pievilcīgas darba vides radīšanai ir jāveic mērķtiecīgas darbības. Šo dažādo jautājumu risināšanai labvēlīgu vidi palīdz izveidot dialogs ar sociālajiem partneriem gan centrālajā, gan reģionālajā līmenī.

Publiskās pārvaldes prasmju programma atbalstīs dalībvalstu centienus izveidot noturīgas, pievilcīgas, pārredzamas un augstas veiktspējas publiskās pārvaldes iestādes, nodrošinot tās ar plašu klāstu instrumentu darbaspēka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Tā papildinās pasākumus, ko īsteno saskaņā ar ANP, kur līdztekus sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai bieži vien ir paredzēta arī digitālo prasmju pilnveide, tajā skaitā prasmju pilnveide attiecībā uz datu analīzi, MI un kiberdrošību. Daži ANP paredz reformas, kuru mērķis ir izveidot kompetenču centrus ierēdņiem un uzlabot cilvēkresursu pārvaldību publiskās pārvaldes iestādēs.

Šajā pīlārā plānotās darbības īstenos ES Prasmju programmu un būs saskanīgas ar to, kā arī ar darbībām, ko īsteno Eiropas Prasmju gadā. Tās var palīdzēt sasniegt 2030. gada pamatmērķrādītāju, proti, ik gadu iesaistīt apmācībā vismaz 60 % pieaugušo, kā arī valstu mērķrādītājus 42 . Darbības saskaņā ar šo pīlāru galvenokārt tiks īstenotas, izmantojot TAI. Komisija arī pastiprinās sadarbību ar vienādranga pārvaldes iestādēm Publiskās pārvaldes ekspertu grupā un EUPAN tīklā, Publiskās pārvaldes institūtu un skolu direktoru tīklā (DISPA). Iesaistīs arī citus attiecīgus ES un starptautiskos tīklus un struktūras.

1.Publiskās pārvaldes iestāžu sadarbības apmaiņa (PACE)

Lai vēl vairāk veicinātu pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm un zināšanu un paraugprakses apmaiņu, Komisija ir gatava palielināt un konsolidēt atbalstu PACE. Pēdējais balstās uz pozitīvu pieredzi, t. i., izmēģinājuma apmaiņas programmu vidējā līmeņa vadītājiem, kuru, tiekoties EUPAN neformālā ministru sanāksmē Portugāles prezidentūras laikā 45 , 2021. gadā izveidoja dalībvalstis un Komisija. Balstoties uz pieprasījumu, ar šīm apmaiņām atbalstīs publiskās pārvaldes iestāžu konkrētas organizatoriskās vajadzības, piemēram, reformu īstenošanu, politikas iniciatīvu izstrādi vai jaunu pieeju ieviešanu pārvaldībā. Tās veicinās Eiropas ierēdņu kopienas izveidi.

Komisija:

·TAI ietvaros paplašinās PACE, pārveidojot to par ikgadēju apmaiņas programmu, lai ar Komisijas atbalstu un līdzdalību veicinātu Eiropas ierēdņu mobilitāti dalībvalstīs. PACE nodrošinās vienotu darbības satvaru un pietiekamu finansējumu mērķorientētām apmaiņām, kuru laikā ierēdņi noteiktu laiku piedalīsies citas pārvaldes iestādes darbā [no 2024. gada pirmā ceturkšņa].

2. Sadarbība apmācībā un spēju veidošanā

Attālinātu mācību veicināšana par publiskās pārvaldes tēmām ļaus ierēdņiem visās dalībvalstīs piekļūt tām tieši un veicinās arī asinhrono mācīšanos. Apmācības kursu un materiālu pieejamību varētu būtiski paplašināt to tulkojumi ES valodās, kas padarītu tos plašāk pieejamus nelielām pārvaldes iestādēm.

Komisija jau ir izveidojusi attālināto mācību iespējas, piemēram, par sadarbspēju, digitālo pārkārtošanos, uzņēmējdarbību, finanšu un ilgtspējas kompetencēm, kā arī mācību tīklus 49 un prakses kopienas 50 .

Komisija:

·organizēs izcilības centru tīklu tematiskās apmācības sniegšanai ierēdņiem visā ES. Šāds tīkls izstrādās vienotu mācību katalogu un uzlabos mācību piedāvājumu ierēdņiem par konkrētām tēmām, piemēram, par muitu, tiesiskumu, korupcijas novēršanu un integritāti, zaļo pārkārtošanos, novatorisku publisko iepirkumu, zinātnisko pierādījumu izmantošanu politikas veidošanā vai MI, iesaistot izcilības centrus dalībvalstīs. Šis modelis sekmēs plašāka kvalitatīvas apmācības kataloga nodrošināšanu publiskās pārvaldes iestādēm visā ES un apmācības finansiālo ilgtspēju, vienlaikus uzlabojot ieguldījumu efektivitāti. Šajā sakarā Komisija turpinās atbalstīt valstu apmācības organizācijas, tām veidojot spējas novērtēt ierēdņiem paredzētas apmācības vajadzības un stiprināt apmācības politiku [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·izveidos ES publiskās pārvaldes līderības programmu, kas ir paredzēta dalībvalstu publiskās pārvaldes iestāžu augsta līmeņa vadībai. ES mēroga pieeja, kas ietver vienotas mācību programmas izstrādi, savstarpējās mācīšanās pasākumus un labas prakses apmaiņu, uzlabos vadītāju sagatavotību sarežģītajam publiskās pārvaldes vadītāja darbam, jo īpaši ņemot vērā to izšķirošo nozīmi publiskās pārvaldes reformu ierosināšanā un īstenošanā, talantu izmantošanā un inovācijas virzīšanā [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·izstrādās publiskās pārvaldes sadaļu platformā “ES akadēmija” 51 , iekļaujot tajā attiecīgus apmācības kursus un programmas — kā vispārējas, piemēram, par politikas veidošanu, kopradi un paņēmieniem iedzīvotāju iesaistīšanai plānošanā, tiesiskumu, korupcijas novēršanu un integritāti, projektu vadību, tā arī specializētākas, piemēram, par zaļās pārkārtošanās pārvaldību, sadarbspēju vai kiberdraudu pārvaldību. Attālināto mācību kursus var papildināt ar esošajiem norādījumiem un mācību materiāliem, ko Komisija ir sagatavojusi par ES tēmām, un iekļaut saites uz valstu un starptautiskiem avotiem [no 2024. gada otrā ceturkšņa].

Mācību iespēju plašāku izmantošanu dalībvalstis var papildināt ar resursiem prasmju un spēju veidošanai saskaņā ar kohēzijas politiku.

3. Sadarbība administratīvās spējas stiprināšanai reģionālā un vietējā līmenī

Reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādes atrodas iedzīvotājiem vistuvāk, un tām ir ļoti liela nozīme tuvo pakalpojumu sniegšanā. Tās īsteno 70 % visu ES tiesību aktu, 90 % klimatadaptācijas politikas pasākumu un 65 % ilgtspējīgas attīstības mērķu 52 . Tās virza publisko inovāciju programmu, plāno un īsteno ieguldījumus, izmantojot ES fondus un izstrādājot konkrētām vietām pielāgotus risinājumus, un arī klimata pārmaiņu ietekme, civilā aizsardzība un sociālā kohēzija ir to tiešā pārziņā. Tās arī spēj vislabāk izprast vietējās vajadzības un bažas saistībā ar vides aizsardzību, mājokļiem, mobilitāti, kultūru un izglītību 53 .

Reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādēm ir aktuāla lielākā daļa problēmu, ar ko saskaras centrālās publiskās pārvaldes iestādes, taču tām ir arī savas specifiskās problēmas. Vairums vietējās pārvaldes iestāžu ir salīdzinoši nelielas, un tām bieži trūkst gan resursu, gan speciālistu 54 . Daļa darba pienākumu paredz tiešus kontaktus ar iedzīvotājiem. Profesionālā mobilitāte un piekļuve apmācībām un zināšanām mēdz būt salīdzinoši ierobežota, karjeras izaugsme prasa ilgāku laiku un prasmju kopums ir atkarīgs no vietējā attīstības un ekonomiskās aktivitātes līmeņa kopumā. Minēto ierobežojumu, kā arī atšķirīgo sociālekonomisko un ģeogrāfisko apstākļu dēļ reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm ir vajadzīgs īpašs atbalsts, lai tās varētu sagatavoties un izstrādāt tādas politikas, kas ir pielāgotas vietējām īpatnībām, kā arī izstrādāt stratēģijas atbilstošā teritoriālā mērogā, lai risinātu tādus sarežģītus jautājumus kā pilsētu un lauku apgabalu mijiedarbe, atļauju piešķiršana, zaļais iepirkums, inovācijas un citi līdzsvarotas vietējās attīstības virzošie elementi. Dalībvalstu publiskās pārvaldes iestāžu ierobežotās spējas un iespējas reģionālā un vietējā līmenī var arī traucēt tām lietderīgi izmantot pieejamo finansējumu, tajā skaitā līdzekļus, kas ir pieejami kohēzijas politikas ietvaros.

Komisija:

·turpinās paplašināt TAI pieejamību reģionālajām un vietējām struktūrām atbilstoši pieprasījumam, tajā skaitā izmantojot tādas iniciatīvas kā TAI pamatprojektu “Reģionālās attīstības šķēršļu novēršana” 55 [no 2023. gada ceturtā ceturkšņa];

·Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros katru gadu organizēs Vietējās publiskās pārvaldes dienu, kas tiks rīkota kopīgi ar Komisiju. Šis pasākums reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm dos iespēju apspriest to īpašās pārvaldības problēmas. Diskusiju un savstarpējas mācīšanās veicināšanā iesaistīsies Reģionu komiteja un ES reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu jumta organizācijas. Šādā pasākumā apzinās konkrētus un praktiskus veidus, kā Komisija var atbalstīt reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes to darbības modernizācijā un spēju veidošanā. Turklāt Komisija apsvērs papildu iespējas veicināt konsorciju un partnerību veidošanu starp vietējām pašvaldībām, kuras tādējādi varētu apvienot liela mēroga projektu īstenošanai nepieciešamās kompetences [no 2024. gada trešā ceturkšņa];

·padziļinās pētījumus par reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas ierobežojumiem un iespējām; un veiks mērķorientētus pētījumus un apsekojumus, ko izmantos turpmāko Kohēzijas ziņojumu sagatavošanā [no 2024. gada trešā ceturkšņa].

4. Cilvēkresursu pārvaldības rīki publiskajā pārvaldē

Lai nodrošinātu stabilas spējas un profesionalitāti, publiskās pārvaldes iestādēm jāspēj prognozēt darbaspēka attīstība ilgtermiņā un prasmes, kas tām būs nepieciešamas. Tomēr darbaspēka plānošanu, cilvēkresursu datu sistemātisku analīzi un darba profilu prognozēšanu joprojām veic salīdzinoši ierobežotā apmērā. Kompetenču satvaru atsauces katalogs jeb “pamatkompetenču pase” palīdzētu risināt šīs vajadzības un uzlabot personāla atlasei un karjeras virzībai izmantotās pieejas.

“Pases” pamatā būtu esošie ES un valsts kompetenču satvari 56 tādās jomās kā politikas veidošana, fondu pārvaldība, publiskais iepirkums, nodokļi, muita, publiskā sektora sadarbspēja un projektu vadība. To papildinās ar jaunām jomām 57 , piemēram, digitālās prasmes, uzņēmējdarbības prasmes, līderības prasmes, ieguldījumu pārvaldība, kā arī inovācija.

Pamatojoties uz esošajiem kompetenču satvariem Komisija ir izstrādājusi vairākus rīkus dažādās kompetences jomās nepieciešamo prasmju novērtēšanai un noskaidros, vai līdzīgi rīki ir vajadzīgi dalībvalstīm.

Turklāt publiskās pārvaldes iestādēm ir nepieciešami dati un tematiskā informācija, lai labāk informētu par savām mācību vajadzībām un kompetenču attīstību. Salīdzināmu datu par publisko pārvaldi joprojām ir diezgan maz.

Komisija:

·izstrādās “Pamatkompetenču pasi”, iekļaujot tajā kompetences, kas attiecas uz amatiem un darba pienākumiem publiskās pārvaldes iestādēs, tajā skaitā arī līderības prasmes. “Pase” palīdzēs publiskās pārvaldes iestādēm izstrādāt mūsdienīgu un progresīvu politiku cilvēkresursu attīstībai, sagatavoties nākotnē vajadzīgo prasmju nodrošināšanai un veicināt ierēdņu mobilitāti ES teritorijā [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·atbalstīs dalībvalstis cilvēkresursu politikas modernizācijā, sniedzot norādījumus un vadot kompetenču satvaru un cilvēkresursu pārvaldības rīku (piemēram, esošajam darbaspēkam trūkstošo prasmju noteikšanai) pārnesi to organizatoriskajā struktūrā [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·atjauninās un paplašinās publiskās pārvaldes kvalitātes rīkkopu 58 , lai virzītu publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijas procesu [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·izstrādās metodikas attiecīgo rādītāju noteikšanai publiskās pārvaldes iestādēs, palīdzēs uzlabot esošos datu ieguves rīkus, īstenos ES mēroga pētījumus par attiecīgajām tēmām, piemēram, publiskās pārvaldes iestāžu pievilcīgumu, demogrāfisko izmaiņu ietekmi un darbvietām publiskās pārvaldes iestādēs nākotnē. Tā veicinās plašu datu un informācijas izplatīšanu publiskās pārvaldes portālā par publiskās pārvaldes iestāžu statusu un sniegumu visā ES [no 2024. gada pirmā ceturkšņa].

2. pīlārs. Spējas īstenot Eiropas digitālo desmitgadi

Digitālās desmitgades izvirzītie mērķrādītāji paredz līdz 2030. gadam panākt, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejami tiešsaistē un ka visiem iedzīvotājiem ir piekļuve savai medicīniskajai kartei tiešsaistē, kā arī drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem (eID), ko atzīst visā ES, vienlaikus ņemot vērā to cilvēku vajadzības, kuriem nav pilnīgas piekļuves digitālajiem pakalpojumiem vai kuriem ir ierobežotas iespējas. Administratīvo procedūru digitalizācija, tehnisko sagatavošanās darbu uzsākšana, lai līdz 2026. gadam nodrošinātu ES digitālās identitātes makus, apliecinājumu un informācijas automatizētas apmaiņas plašāka izmantošana 59 nolūkā sniegt lietotājorientētus digitālos sabiedriskos pakalpojumus un darbinieku digitālo prasmju uzlabošana ir svarīgi priekšnoteikumi, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu sasniegt minētos mērķus. Līdz 2030. gadam palielinot digitālo sabiedrisko pakalpojumu izmantošanu par līdz 80 %, publiskās pārvaldes iestādes var gadā panākt efektivitātes radītus ietaupījumus par summu no 439 miljoniem EUR līdz 1,3 miljardiem EUR 60 . Uzlabojot digitālo sabiedrisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju, iedzīvotāji var panākt efektivitātes radītus ietaupījumus par summu līdz 6,3 miljoniem EUR un uzņēmumi — no 5,7 miljardiem EUR līdz 19,2 miljardiem EUR 61 . Digitālās desmitgades mērķi sniedz publiskās pārvaldes iestādēm norādes par to, kā tām īstenot savu digitālo pārkārtošanos, un atbalstu, tām pielāgojoties izmaiņām tehnoloģijās.

Ņemot vērā digitālo tehnoloģiju straujo attīstību un to izmantošanu, ir aktīvi jāpielāgo tiesiskais regulējums 62 , tajā skaitā attiecībā uz digitālo rīku izmantošanu, datu pieejamību un apmaiņu, sadarbspēju un MI un citu digitālo tehnoloģiju ētisku izmantošanu. Papildus digitālo prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai publiskās pārvaldes iestādēm arī jānodrošina sadarbspēja, jāprot izmantot liela apjoma datus, kas kļūst aizvien plašāk pieejami, jādigitalizē administratīvās procedūras un jābūt gatavām MI lietošanai. Tām arī jāstiprina sadarbība e-pārvaldības jomā Eiropas Savienībā, lai apmainītos ar risinājumiem un izstrādātu tos kopā, novērstu sadrumstalotību, apvienotu datu apstrādes resursus un uzlabotu datu apmaiņu. Tas mazinās digitālo plaisu, jo sabiedriskie pakalpojumi kļūs iekļaujošāki un visiem pieejami.

Darbības saskaņā ar šo pīlāru tiks īstenotas galvenokārt, izmantojot TAI un citus ES finansēšanas mehānismus, piemēram, programmu “Digitālā Eiropa”, Vienotā tirgus programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2.

5. Nākotnes vajadzībām atbilstoša digitāla publiskā pārvalde

Publiskās pārvaldes iestādēm ir jāsāk izmantot digitālās tehnoloģijas, vienlaikus mainot savu darba organizāciju. No tām sagaida, ka pakalpojumi tiks sniegti raiti un būs ērti lietojami gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, gan arī pašu iestāžu darbiniekiem. Lai to panāktu, bieži vien būs jāveic plaša (digitāla) pārkārtošanās, lai pārplānotu esošos procesus vai mainītu politiku, padarītu iedzīvotāju ikdienas dzīvi vienkāršāku un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, mazinot birokrātiju.

Īstenojot ES tiesību aktus digitālajā jomā, publiskās pārvaldes iestādes var sadarboties efektīvāk, saskaņot savus centienus ar ES līmeņa mērķiem un veidot noturīgākas un ilgtspējīgākas digitālās un datu infrastruktūras un pakalpojumus. ES tiesību akti nodrošina satvaru efektīvai un drošai datu apmaiņai un sadarbspējai starp publiskās pārvaldes iestādēm. Strukturētam sadarbības mehānismam starp dalībvalstu digitālās pārkārtošanās birojiem, parasti starp galvenajiem informācijas speciālistiem, ir izšķiroša nozīme ES publiskā sektora sadarbspējas nodrošināšanā. Tas veicina kopīgus inovācijas projektus, ļauj atkārtoti izmantot izmēģinātās tehnoloģijas un samazina investīciju izmaksas un risku, ļaujot ātrāk un drošāk izvērst savienotus digitālos publiskos pakalpojumus 63 . Turklāt TID 2 direktīvā 64 ir noteikts, ka publiskās pārvaldes iestādēm ir jāveic atbilstīgi un samērīgi kiberdrošības pasākumi un jānodrošina savu pakalpojumu sniegšana drošā veidā. 2023. gadā programmā “Digitālā Eiropa” tika piešķirti 30 miljoni EUR, lai atbalstītu ES kiberdrošības tiesību aktu un valstu kiberdrošības stratēģiju īstenošanu.

Komisija uzrauga digitālās pārkārtošanās ietekmi uz publiskā sektora pārvaldību visā ES, apkopojot un analizējot datus, ko iegūst no esošajiem vai topošajiem uzraudzības mehānismiem 65 , un izplatot konstatējumus un ieteikumus. Tā arī pēta MI un jauno tehnoloģiju ietekmi uz publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī to radītos riskus un iespējas 66 .

TAI jau ir sniedzis atbalstu 180 digitālās pārkārtošanās reformām dažādās dalībvalstīs ar mērķi izstrādāt stratēģijas jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanai, digitālās pārvaldības stiprināšanai, prototipu radīšanai un jaunu risinājumu izmēģinājumiem. Vienlaikus digitālo pārkārtošanos publiskās pārvaldes iestādēs atbalsta ANP, kas paredz piešķirt digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un e-pārvaldei 37 % no digitālās jomas izdevumiem jeb 53 miljardus EUR. Reformu mērķis ir ieviest vai uzlabot e-pārvaldes risinājumus, piemēram, eID izstrādi, nodrošināt digitālo sabiedrisko platformu sadarbspēju, kā arī uzlabot datu vākšanu un pārvaldību. Ieguldījumu mērķis ir integrēt pārvaldes procesos progresīvas tehnoloģijas, kā arī stiprināt kiberdrošību. Kohēzijas politikā 2021.–2027. gadam plānotie ieguldījumi digitālās pārkārtošanās atbalstam pārsniedz 39 miljardus EUR. Tajā skaitā 11,2 miljardi EUR ir paredzēti digitālajiem pakalpojumiem un uzņēmumu vadības un publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācijai. 

Komisija arī atbalsta publiskā un privātā sektora sadarbību publiskās pārvaldes tehnoloģiju (GovTech) jomā, kas veicina inovāciju publiskajā sektorā un palīdz padarīt sabiedriskos pakalpojumus pieejamākus, iekļaujošākus un efektīvākus. Jaunāko tehnoloģiju, piemēram, virtuālo pasauļu un tīmekļa 4.0, ieviešanu publiskajā sektorā veicina zinātības centrs un virtuālā telpa pieredzes apmaiņai (Public Sector Tech Watch) 67 . Komisija līdzfinansē mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentēšanas kompleksus viedajām pilsētām un pašvaldībām, izmantojot piecu gadu un 40 miljonu EUR vērtu projektu, kas vērsts uz klimatu, vidi, mobilitāti un citām vietējām infrastruktūrām. 

Sinerģiju starp tehniskā atbalsta sniegšanu un darbībām, ko veic digitālās desmitgades īstenošanai, var uzlabot. Šajā nolūkā Komisija turpinās izplatīt labu praksi un, izmantojot TAI, aktīvi veicināt dažādās citās ES programmās (jo īpaši pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”, programmā “Digitālā Eiropa” un programmā “Tiesiskums”) izstrādāto modeļu un prototipu izmēģinājumus un reālu ieviešanu.

Komisija:

·sniegs atbalstu publiskās pārvaldes iestādēm digitālās un ar datiem saistītās jomas tiesību aktu īstenošanā un centienos labāk sagatavoties MI tehnoloģiju integrēšanai to darbā drošā un uzticamā veidā, MI tehnoloģiju uzraudzībā, kiberdrošības stiprināšanā un publiskās politikas izstrādē un īstenošanā, tajā skaitā nolūkā atbalstīt publiskā iepirkuma prakses vienādošanu [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·veicinās topošo tehnoloģiju ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu publiskās pārvaldes iestādēs, piemēram, izstrādājot atvērtus standartus vai atbalstot pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, ko sniedz, izmantojot tādas decentralizētas tehnoloģijas kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēdi) [no 2024. gada pirmā ceturkšņa].

Komisija mudina dalībvalstis izmantot esošās un jaunās iespējas, lai uzlabotu savu digitālo sagatavotību, tajā skaitā izmantojot tehnisko atbalstu un dalību prakses kopienās. Tā arī aicina dalībvalstis veicināt šo iespēju izmantošanu savās pārvaldes iestādēs un atbalstīt MI un citu digitālo tehnoloģiju drošu integrāciju to darbā. Jo īpaši platforma “MI pēc pieprasījuma” atbalstīs uzticamu, ētisku un pārredzamu MI tehnoloģiju ieviešanu rūpniecībā un publiskajā sektorā. Turklāt tās var aktīvi piedalīties esošajos un turpmāk izveidotajos Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijos attiecībā uz jaunākajām tendencēm un programmām, piemēram, virtuālajām pasaulēm, valodu tehnoloģijām un CitiVerses.

6. Digitālās pārkārtošanās satvari, norādījumi un rīki

ES mērķis ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem bez diskriminācijas un atbilstoši saskaņotajām vērtībām un principiem digitālajā jomā 68 , piemēram, vienreizējas iesniegšanas principam un cilvēkcentriskumam. Šajā ziņā būtiska ir sadarbspējas uzlabošana, jo tā ļauj veikt pārrobežu datu apmaiņas tiesisko, organizatorisko, semantisko un tehnisko saskaņošanu atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara ieteikumam. Sadarbspējai arī ir izšķiroša nozīme, likvidējot šķēršļus vienotā tirgus darbībai un sniedzot starpsavienotus digitālos sabiedriskos pakalpojumus. Konkrēti sadarbspējīgi risinājumi ir izstrādāti dažādās jomās 69 , piemēram, muitas, publiskā iepirkuma un likumdošanas jomās 70 . Turklāt Komisija ir ierosinājusi konkrētas darbības sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas uzlabošanai, veicot turpmāku digitalizāciju 71 . Piedaloties Living-in.EU kustībā, Komisija mudina pilsētas un kopienas izvērst savstarpēji saskaņotus, sadarbspējīgus digitālos risinājumus, lai sniegtu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārdomātākus, inovatīvus un kvalitatīvus pakalpojumus.

Pasākumi sadarbspējas veidošanai ir daudzveidīgi un ietver attiecīgo infrastruktūru, piemēram, mākoņa infrastruktūru, savstarpēju savienošanu, ar digitālo identitāti saistītos gaidāmos tiesību aktus, vienotu specifikāciju noteikšanu ES digitālās identitātes makiem un publiskās pārvaldes iestāžu datu telpu izveidi 72 .

Komisija:

·atbalstīs pilnībā tiešsaistē pieejamu administratīvo pakalpojumu nodrošināšanu, izmantojot vienoto digitālo vārteju, e-pārvaldes iniciatīvu par publiskās pārvaldes digitalizāciju un apliecinājumu automatizētu apmaiņu vienreizējas iesniegšanas tehniskajā sistēmā , kā arī apliecinājumu autentiskuma pārbaudi Iekšējā tirgus informācijas sistēmā 74 . Tā turpinās sekmēt kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju un vēl vairāk veicināt informācijas elektronisku apmaiņu starp publiskās pārvaldes iestādēm pāri robežām, ko ļauj īstenot Iekšējā tirgus informācijas sistēma un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa [no 2023. gada ceturtā ceturkšņa];

·izstrādās rīkus sadarbspējas uzlabošanai un integrētu pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši tā varētu izveidot Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta centru, kas atbalstītu publiskās pārvaldes iestādes sadarbspējas novērtējumu ieviešanā un veicinātu Eiropas sadarbspējas satvaru, kā arī tā specializāciju, piemēram, viedās pilsētas un kopienas [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·publicēs pārskatu par iespējām saņemt finansējumu digitālās pārkārtošanās un savstarpējās sinerģijas īstenošanai publiskās pārvaldes iestādēs [no 2024. gada ceturtā ceturkšņa];

·atbalstīs mākoņdatošanas spēju savienības izveidi starp publiskās pārvaldes iestādēm, lai stiprinātu to tehnoloģisko bāzi un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 75 . Lai to paveiktu, Komisija nodrošinās atvērtā pirmkoda viedas starpprogrammatūras platformu, publicēs norādījumus par mākoņdatošanas pakalpojumu publisko iepirkumu un veicinās publiskās pārvaldes mākoņdatošanas pakalpojumu starpsavienojamību un sadarbspēju [no 2024. gada ceturtā ceturkšņa].

Komisija mudina dalībvalstis izmantot iespējas saņemt atbalstu digitālās pārkārtošanās īstenošanai, tajā skaitā TAI un citus ES finansēšanas mehānismus, kā arī mērķorientētu apmācību un rīkus. Dalībvalstis var aktīvi piedalīties Komisijas centienos veicināt datu elektronisku apmaiņu starp publiskās pārvaldes iestādēm pāri robežām un uzlabot to sadarbspēju. Tās var arī izmantot Komisijas atbalstu savu tiesu sistēmu digitalizācijai, šim nolūkam izmantojot tiesību aktus, finansējumu, IT rīku izstrādi un valsts koordinācijas un uzraudzības rīku izveides veicināšanu.

3. pīlārs. Spējas vadīt zaļo pārkārtošanos

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un daudz efektīvāk izmantot resursus, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un iekļautību. Elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas ātra dekarbonizācija ir pirmais nozīmīgākais posms šajā procesā, un papildus tam ir jāievieš dziļākas pārmaiņas tādās nozarēs kā būvniecība, pārvadājumi, tirdzniecība, lauksaimniecība, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošana. Pilsētām ir izšķiroša nozīme klimata mērķrādītāju sasniegšanā, jo tās rada 70–80 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām un pilsētās dzīvo 80 % ES iedzīvotāju. Klimata pārmaiņas prasa palielināt infrastruktūras noturību, kā arī spēju risināt tādas problēmas kā ekstremāli laikapstākļi, biežas dabas katastrofas, ūdens trūkums u. c. Paredzams, ka tās negatīvi ietekmēs biodaudzveidību, būtiski ietekmējot vidi un līdz ar to pārtikas ražošanu un oglekļa piesaistītājus.

Publiskās pārvaldes iestādēm ir būtiska nozīme tādu nosacījumu radīšanā, kuri ļautu ekonomikai un sabiedrībai līdz 2030. gadam sasniegt vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā, un šajā ziņām tām būtu jārāda priekšzīme. Tām jāintegrē zaļā pārkārtošanās visās politikas jomās un pārvaldes līmeņos, pamatojoties uz vienotu plānošanu, rūpīgiem novērtējumiem un ietekmes novērtējumiem, kā arī plašu apspriešanos, nodrošinot, ka tiek ņemti vērā visi viedokļi. Tām jāpielāgo publiskās finanses, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos un sociālo taisnīgumu, izmantojot piemērotu nodokļu politiku, zaļo publisko iepirkumu, ilgtspējīgu finansējumu un ieguldījumus atbilstoši principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tām jāveicina veselīgu ekosistēmu, zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu atbalstam paredzētu pasākumu sistemātiska iekļaušana publiskā un privātā sektora lēmumos. Tām jānodrošina visos pārvaldes līmeņos pietiekamas spējas īstenot zaļās reformas un ieguldījumus 76 .

Darbības saskaņā ar šo pīlāru galvenokārt tiks īstenotas, izmantojot TAI.

7. Zaļās pārkārtošanās virzīšana

Komisija konsekventi cenšas veidot visaptverošu satvaru klimata pārmaiņu mazināšanai un klimatadaptācijai, vides aizsardzībai un energoefektivitātei Eiropas Savienībā. Piemēram, Komisija kopā ar Eiropas Vides aģentūru piedāvā dalībvalstīm tehnisko palīdzību politikas un pasākumu ex post izvērtēšanā un emisiju ziņošanā un uzraudzībā. Komisija atbalsta nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanu, taisnīgas pārkārtošanās īstenošanu, zaļo budžeta plānošanu un principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu. Tā veido spējas  apzināt un izplatīt politikas un pasākumu labu praksi 77 un veidot klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogus. 

Publiskās pārvaldes iestādēm ir jānodrošina efektīva pārveidojošo izmaiņu īstenošana energosistēmās. Turklāt, ņemot vērā jaunos apdraudējumus drošībai un kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturībai, tām ir nepieciešamas spējas pienācīgi reaģēt ārkārtas situācijās. Lai to paveiktu, publiskās pārvaldes iestādēm ir jāuzlabo sadarbība, jo īpaši stiprinot zinātības un labas prakses apmaiņu, veicinot starpnozaru un pārrobežu savstarpējo atkarību analīzi un veicot testēšanu 78 . Raugoties plašāk, tām ir jāpaātrina reformas attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunīgajiem energoresursiem, mobilitāti, aprites ekonomiku, biodaudzveidību un dabā balstītiem risinājumiem, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu, gaisa kvalitāti, klimata riska novērtēšanu un scenāriju izstrādi, zemes izmantošanu un mežsaimniecību.

Komisija:

·sniegs atbalstu dalībvalstīm nacionālās klimatadaptācijas stratēģiju un plānu atjaunināšanā saskaņā ar pamatnostādnēm 79 , kā arī jauno (piemēram, no Energoefektivitātes direktīvas pārstrādātās redakcijas izrietošo) saistību izpildē [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·veicinās principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ieviešanu, tostarp norādījumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu un citu ar vidi saistītu norādījumu ieviešanu. Tas palīdzēs veidot spējas un instrumentus zaļai publiskā budžeta plānošanai, videi nekaitīgākiem publiskajiem ieguldījumiem un zaļajam iepirkumam (piemēram, stiprinot tādu pieeju izmantošanu, kas ņem vērā ilgtermiņa sociālās un vides izmaksas un ieguvumus, tostarp dabas kapitāla vērtības un energoefektivitātes kritērijus) [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·veicinās rīkus un metodes klimata riska novērtēšanai un novēršanai, piemēram, riska novērtēšanai konkrētā nozarē vai politikas jomā (valsts riska novērtējums katastrofu pārvarēšanai saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu; makrofinansiālā riska novērtējumi) un vietējie riska novērtējumi (piemēram, tādi, ko veic klimatadaptācijas platformas rīkkopā) [no 2024. gada pirmā ceturkšņa];

·sniegs atbalstu dalībvalstīm, tām veidojot spējas plānot, izstrādāt un īstenot ekosistēmu atjaunošanas pasākumus un dabā balstītus risinājumus kā izmaksefektīvus un videi labvēlīgus pasākumus būtisku ekosistēmu pakalpojumu turpmākai saņemšanai [no 2024. gada otrā ceturkšņa];

·izmantos Vides politikas īstenošanas pārskatu 80 , lai konstatētu pamatcēloņus vides jomas tiesību aktu un politikas neefektīvai īstenošanai dalībvalstīs nolūkā izstrādāt atbalsta pasākumus vidiskās pārvaldības uzlabošanai [no 2025. gada otrā ceturkšņa];

8. Publiskās pārvaldes zaļināšanas veicināšana

Papildus zaļās pārkārtošanās virzīšanai visu līmeņu publiskās pārvaldes iestādēm būtu jārāda priekšzīme, pielāgojot savas organizācijas pārvaldību un veicinot darbinieku izpratni par zaļināšanu 81 . Publiskās pārvaldes zaļināšana var ietvert praksi, kas paredz resursu izmantošanu un aktīvu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, tajā skaitā klimatnoturīgas ēkas un darba telpas, IT un cita aprīkojuma izmantošanas termiņu minimālos standartus, reciklēšanu, zaļo iepirkumu, pašu radīto oglekļa emisiju mazināšanu un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. ANM un kohēzijas politika plaši atbalsta publiskās pārvaldes iestāžu ēku energorenovāciju, un dažas dalībvalstis ir iekļāvušas savos ANP pasākumus autoparku zaļināšanai un elastīgu darba veidu veicināšanai ierēdņu nodarbinātībā.

ES zaļā kursa kontekstā princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” 82 paredz, ka energoefektīvi risinājumi ir jāapsver, piemēram, pieņemot lēmumus par plānošanu, politiku un ieguldījumiem energosistēmās un ar enerģētiku nesaistītās nozarēs. Energoefektivitātes direktīvas piemērošanā ir noteikti mērķrādītāji gada energopatēriņa samazināšanai visās publiskās pārvaldes iestādēs, sabiedrisko ēku renovācijai, kā arī energoefektivitātes un resursefektivitātes prasības publiskajā iepirkumā.

Turklāt šāda prakse var veicināt godīgu tirdzniecību un ilgtspējīgu pārtiku, kā arī līdzdalību projektos bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējas veicināšanai pilsētvidē un citur, un pamudināt darbiniekus uz videi nekaitīgu rīcību (piemēram, ceļā uz darbu un atpakaļ vai dodoties komandējumā).

Komisija:

·izstrādās turpmākus norādījumus par ES vides vadības un audita sistēmas izmantošanu, lai paātrinātu organizāciju vidiskās pēdas mazināšanu un sniegtu publiskās pārvaldes iestādēm atbalstu sistēmas ieviešanā [no 2023. gada ceturtā ceturkšņa];

·veicinās un atbalstīs organizācijas oglekļa pēdas novērtējuma metodiku ieviešanu; veicinās apmaiņu ar ekoloģiskās pārkārtošanās labu praksi [no 2024. gada otrā ceturkšņa];

·atvieglos piekļuvi tehniskajam atbalstam un sniegs norādījumus par dekarbonizāciju un ēku kopējās ilgtspējas uzlabošanu, kā arī par efektīvu apkuri publiskās pārvaldes iestādēs, jo īpaši vietējā līmeņa iestādēs [no 2024. gada otrā ceturkšņa];

Turpmākā rīcība

ComPAct izklāsta darbības, ko lielākoties ar TAI un citu ES finansēšanas mehānismu atbalstu īstenos pakāpeniski, lai sekmētu zināšanu apmaiņu publiskās pārvaldes iestāžu starpā visā Eiropā un veicinātu Eiropas integrācijas pamatā esošo principu iedzīvināšanu. Komisija ziņos par ComPAct īstenošanu, ievērojot TAI ziņošanas prasības. Gūtās atziņas Komisijai noderēs, lai nākotnē izstrādātu vēl labākus ES instrumentus publiskās pārvaldes iestāžu atbalstam.

Dalībvalstis var piedalīties ComPAct, pašas nosakot termiņus, un atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām un institucionālajai videi. Tās var izvēlēties starp ComPAct ierosinātajām darbībām, jo tās veic atbilstoši pieprasījumam. Ierosinātie rīki, metodikas, vienādranga atbalsts, pieredze un prakses apmaiņa palīdzēs publiskās pārvaldes iestādēm mācīties, nodarboties ar inovāciju un uzlabot praksi un sniegumu.

ComPAct papildinās sadarbību, kas jau notiek starp dalībvalstīm citos veidos, piemēram, Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīklā (EUPAN), Publiskās pārvaldes institūtu un skolu direktoru tīklā (DISPA), kā arī starptautiskos forumos un starp ekspertu tīkliem, un piešķirs tai pievienoto vērtību.

ComPAct potenciālu varēs pilnībā realizēt, tikai cieši iesaistot visus Eiropas administratīvās telpas dalībniekus un ieinteresētās personas. ComPAct īstenošanā Komisija mijiedarbosies ar dalībvalstu iestādēm, kuras dažādos līmeņos atbild par publiskās pārvaldes iestāžu attīstību, organizācijām, kuras nodrošina apmācību, un citām attiecīgām struktūrām, kā arī ar ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, akadēmiskajām aprindām un ekspertiem. Minēto dalībnieku pastāvīga iesaiste arī būs būtiska, lai apzinātu aktuālas tēmas un turpmākas darbības, kurām pievienoto vērtību var piešķirt ES sniegts atbalsts publiskās pārvaldes iestādēm. Galvenā platforma dialoga veidošanai joprojām būs Komisijas Publiskās pārvaldes un pārvaldības ekspertu grupa. Komisija ir apņēmusies arī turpmāk veicināt politisko dialogu ES prezidentvalstu rīkotajās ministru sanāksmēs. Dalībvalstu aktīva iesaistei un apņēmīgākai vēlmei dalīties ar publiskās pārvaldes reformu pieredzi, mācīties no citiem un atbalstīt tos, būs izšķiroša nozīme ComPAct mērķu sasniegšanā un ambīciju realizēšanā.

(1)

Eiropas Komisija, 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums .

(2)

COM(2023) 168 final, Komisijas paziņojums “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” .

(3)

 COM(2020) 274 final, Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai .

(4)

  Eurostat dati (2021).

(5)

 Šis rādītājs ietver datus no ES darbaspēka apsekojuma par valsts pārvaldes, aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības un veselības aizsardzības nozarēm (2022).

(6)

  Eurostat dati (2020).

(7)

Šis skaitlis attiecas uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (S sērijā) publicētajiem publiskā iepirkuma konkursiem par līgumiem, kuru apjoms pārsniedz noteiktās līgumu vērtības:   https://simap.ted.europa.eu/en_GB/web/simap/european-public-procurement .

(8)

 Eiropas Komisija, Astotais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju .

(9)

COM(2023) 32 final, Talantu izmantošana Eiropas reģionos .

(10)

   Eiropas Demokrātijas rīcības plāns .

(11)

   Pretkorupcijas tiesību aktu kopums .

(12)

 Piemēram, organizējot vienas pieturas aģentūras atjaunīgo energoresursu un neto bezemisiju projektu atļauju izsniegšanai. COM(2023) 62 final, Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam .

(13)

Pasaules Banka, Government Effectiveness Index.

(14)

ESAO (2023), More resilient public administrations after COVID-19 . Ziņojums par Tehniskā atbalsta instrumenta finansētu projektu “Publiskās pārvaldes iestāžu noturības stiprināšana pēc Covid-19 krīzes, izmantojot CAF 2020” (Strengthening the resilience of public administrations after the COVID-19 crisis with CAF 2020).

(15)

ES vienotā tirgus rezultātu apkopojums, ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, ESAO Regulatory Policy Outlook.

(16)

Eiropas Komisija, Ziņojums par publiskās pārvaldes iestāžu nepietiekamā snieguma radītajām izmaksām (Report on the cost of underperformance in public administration). Sagatavošanā.

(17)

Eirobarometra speciālaptauja Nr. 523, Understanding Europeans’ views on reform needs (2023).

(18)

Ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma palīdzību izveidotā ESAO Publiskā sektora inovācijas observatorija (OPSI) sniedz norādījumus un konkrētajai situācijai piemērotus ieteikumus par to, kā valdības var atbalstīt inovāciju, tajā skaitā izmantojot apsteidzošās inovācijas pieejas.

(19)

Eiropas Komisija, SWD(2022) 346, Supporting and connecting policymaking in the Member States with scientific research .

(20)

ESAO (2023), Strengthening the attractiveness of the public service in France: Towards a territorial approach .

(21)

Sk. 17. zemsvītras piezīmi (Eirobarometrs).

(22)

Eiropas izglītības telpas centrālā tēma. Padomes Rezolūcija 2021/C 66/01 par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) .

(23)

Eiropas Parlaments (2016), Public Sector Reform: . How the EU budget is used to encourage it .

(24)

  Recovery and Resilience Scoreboard .

(25)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu .

(26)

Eiropas Komisija, SWD(2021) 101,   Supporting public administrations in EU Member States to deliver reforms and prepare for the future .

(27)

  TAIEX .

(28)

Eiropas Komisija C(2021) 9535 final, Publiskās pārvaldes un pārvaldības ekspertu grupas izveidošana .

(29)

  EUPAN – Eiropas Publiskās pārvaldes iestāžu tīkls .

(30)

  ES publiskās pārvaldes ministru neformālā sanāksme (2021) .

(31)

  Strasbourg Declaration on the Common values and challenges of European Public Administrations (2022) .

(32)

Pētījums, ko Zviedrijas Publiskās pārvaldes aģentūra veica EUPAN ietvaros (2023), Good administration in European countries .

(33)

Šo jēdzienu izmanto, lai aprakstītu aizvien sekmīgāku administratīvās prakses konverģenci dalībvalstīs, balstoties uz kopīgām vērtībām un principiem un virzoties uz vienotiem darbības standartiem un pieejām.

(34)

Tā pamatā ir Publiskās pārvaldes principi, SIGMA (ES un ESAO kopīga iniciatīva). Gatavo 2023. gada pārskatīto redakciju.

(35)

Eiropas Komisija, C(2022) 2229 final, Komisijas jaunā cilvēkresursu stratēģija ; C(2022) 4388 final, Eiropas Komisijas digitālā stratēģija ; Eiropas Komisija, C(2022) 2230 final, Komisijas zaļināšana .

(36)

Sk. 31. zemsvītras piezīmi (Strasbūras deklarācija).

(37)

Eiropas Parlaments (2019), Rezolūcija par novērtējumu attiecībā uz to, kā ES budžets izmantots publiskā sektora reformas īstenošanā .

(38)

Reģionu komiteja (2019), Uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo spēju, lai stiprinātu ieguldījumus un strukturālās reformas 2021.–2027. gadā .

(39)

 Eiropas Komisija, COM(2023) 577 final,  Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā: rīkkopa rīcībai .

(40)

 Eurostat, Labour Force Survey 2021 .

(41)

Sk. piemēram, Eiropas platformu GovTech .

(42)

  Commission welcomes Member States' targets for a more social Europe by 2030 .

(43)

Sk. 31. zemsvītras piezīmi (Strasbūras deklarācija).

(44)

Tādās jomās kā, piemēram, muita un nodokļi ( Kopīgo mācību pasākumu programma ), valsts nodarbinātības dienesti ( Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls ), ERAF, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda pārvaldība ( REGIO Peer2Peer + ), ar iekšējo tirgu saistītu tiesību aktu īstenošana ( Iekšējā tirgus informācijas sistēma ), datu stratēģijas īstenošana un MI ( Eiropas Digitālās inovācijas centru tīkla darba grupa par MI publiskās pārvaldes iestādēs ), pētniecība un inovācija ( Savstarpējās mācīšanās pasākumi par pētniecības un inovācijas politikas problēmām ), oficiālās publikācijas ( Eiropas oficiālo laikrakstu forums ).

(45)

Skatīt 30. zemsvītras piezīmi (publiskās pārvaldes ministru neformālā sanāksme).

(46)

  PACE 2023. gada pamatprojekts .

(47)

Izmantojot administratīvo izdevumu budžetu.

(48)

 Centrālā, reģionālā un vietējā līmeņa publiskās pārvaldes iestādēs strādājošo skaita aplēsei izmantoja valstu ziņojumus. Minēto skaitli nenoteica, balstoties uz saskaņotu metodiku par publiskā pārvaldes lieluma noteikšanu. Publiskā sektora darbinieku skaitu aprēķināja, izmantojot Eurostat datus no ES darbaspēka apsekojuma (2022).

(49)

Piemēram, ES Civilās aizsardzības zināšanu tīkls ( EU Civil Protection Knowledge Network ).

(50)

Piemēram, publiskā iepirkuma veicēju kopienas platforma Public Buyers Community Platform ).

(51)

  EU Academy .

(52)

 Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Zaļais kurss sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām” (2020/C 79/01) .

(53)

ES vietējo pašvaldību izdevumi minētajās jomās veidoja attiecīgi 71 % (vides aizsardzība), 70 % (mājokļi un komunālie pakalpojumi), 53 % (atpūta, kultūra un reliģija) un 36 % (izglītība) no vispārējās valdības kopējiem izdevumiem 2021. gadā.

(54)

Pašvaldību apsekojumā, ko EIB veica 2023. gadā, 69 % pašvaldību atzina, ka tām trūkst speciālistu ar vides un klimata novērtēšanas prasmēm un darbinieku ar īpašām tehniskām un inženiertehniskām zināšanām. EIB Municipalities Survey 2022–2023 .

(55)

  TSI 2024 flagship — Overcoming barriers to regional development .  

(56)

Attiecīgā secībā — politikas veidotāju un pētnieku kompetenču satvari , ES satvars ERAF un Kohēzijas fonda pārvaldības un īstenošanas kompetencēm , ES kompetenču satvars publiskā iepirkuma jomas speciālistiem , ES nodokļu kompetenču sistēma , ES muitas kompetenču sistēma , publiskā sektora sadarbspēja un projektu vadības metodika .

(57)

Ņemot vērā satvaru pilsoņu digitālai kompetencei , Eiropas uzņēmējdarbības kompetenču satvaru un ES ilgtspējas kompetenču sistēmu .

(58)

  Quality of Public administration Toolbox (2017 edition) . 

(59)

  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1463, ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai sistēmai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai .

(60)

Sk. 16. zemsvītras piezīmi (Ziņojums par publiskās pārvaldes iestāžu nepietiekamā snieguma radītajām izmaksām).

(61)

Eiropas Komisija, SWD(2022) 721, Ietekmes novērtējuma ziņojums par priekšlikumu Sadarbspējīgas Eiropas aktam .

(62)

 Ar digitālo jomu saistītais tiesiskais regulējums ietver priekšlikumu Datu aktam , Atvērto datu direktīvu un ar to saistīto Īstenošanas regulu par vērtīgām datu kopām , Datu pārvaldības aktu , priekšlikumu Mākslīgā intelekta aktam , priekšlikumu Sadarbspējīgas Eiropas aktam , Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktu .

(63)

Eiropas Komisija, COM (2022) 710 final, Pastiprināta publiskā sektora sadarbspējas politika .

(64)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā .

(65)

Tos izstrādā, balstoties uz Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra nesenajiem pētījumiem par sadarbspējas uzraudzības un digitālās pārkārtošanās kopainu un iespējām racionalizēt digitālās politikas uzraudzību Eiropā.

(66)

  Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, AI Watch. European landscape on the use of Artificial Intelligence by the Public Sector , European Landscape on the Use of Blockchain Technology by the Public Sector un Next generation virtual worlds: opportunities, challenges, and policy implications .

(67)

Sk. platformu JoinUp .

(68)

  Berlīnes deklarācija par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldi .

(69)

  Platforma Joinup .

(70)

  ES vienloga vide muitas jomā racionalizē preču muitošanas procesam nepieciešamo dokumentu un informācijas elektronisku apmaiņu. Publiskā iepirkuma datu telpa ļauj ērtāk pārskatīt plašāku informāciju par publiskajiem iepirkumiem Eiropas Savienībā. Identifikācijas sistēmas, piemēram, ES Eiropas tiesību aktu vai judikatūras identifikatori, pārrobežu apmaiņai tiesību jomā.

(71)

Eiropas Komisija, COM(2023) 501 final, Par digitalizāciju sociālās nodrošināšanas koordinācijā — brīvas pārvietošanās atvieglināšanu vienotajā tirgū .

(72)

Eiropas Komisija, SWD(2022) 45 final, Common European Data Spaces .

(73)

  Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 .

(74)

 Patlaban  sistēma atbalsta 95 administratīvās sadarbības procedūras 19 dažādās jomās, kas ir saistītas ar vienoto tirgu;

(75)

Par to paziņoja Eiropas Datu stratēģijā, un 27 dalībvalstis to atkārtoti apliecināja kopīgajā deklarācijā par nākamās paaudzes mākoņpakalpojumu veidošanu ES uzņēmumiem un publiskajam sektoram.

(76)

Vairākas dalībvalstis ir iekļāvušas ANP pasākumus, kuri attiecas uz zaļo budžeta plānošanu, zaļo nodokļu politiku un zaļo publisko iepirkumu.

(77)

  Eiropas Klimatadaptācijas platforma ; ES misija “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” ; iniciatīva “ Pilsētas mēru pakts ”; klimata un enerģētikas dialoga platformas .

(78)

Stresa testi, ko atbilstoši Padomes Ieteikumam 2023/C 20/01 ir jāveic vienībām, kas ekspluatē kritisko infrastruktūru enerģētikas nozarē, ir jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

(79)

  Pamatnostādnes par dalībvalstu pielāgošanās stratēģijām un plāniem .

(80)

Vides politikas īstenošanas pārskats ( Environmental Implementation Review ).

(81)

Eiropas Komisija, C(2022) 2230 final, “Komisijas zaļināšana” ( Greening the Commission ).

(82)

  Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti.