52023PC0147

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

1.1.Rīcībpolitiskais konteksts

2021. un 2022. gadā ievērojami pieauga enerģijas cenas. To izraisīja gāzes piegādes samazināšanās (jo īpaši pēc tam, kad tika sākts Krievijas karš pret Ukrainu un enerģija izmantota kā cīņas ierocis), kā arī iekšzemes hidroenerģijas un kodolenerģijas deficīts. Cenu kāpumu izraisīja arī pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, jo pēc Covid-19 pandēmijas atveseļojās pasaules ekonomika. Šo cenu kāpumu strauji izjuta mājsaimniecības, rūpniecība un uzņēmumi visā ES, un valdības nekavējoties veica pasākumus, lai to mazinātu. Eiropas līmenī ES ātri izstrādāja enerģijas cenu instrumentu kopumu 1 ar pasākumiem augstu cenu problēmas risināšanai, jo īpaši neaizsargātākajiem patērētājiem (to starpā ienākumu atbalstu, nodokļu atvieglojumus, gāzes taupīšanas un uzglabāšanas pasākumus), kā arī plānu REPowerEU 2 ar turpmākiem pasākumiem un finansējumu energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas veicināšanai, lai samazinātu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tam sekoja pagaidu valsts atbalsta režīma izveide 3 , lai atļautu noteiktus pasākumus augstu cenu ietekmes mazināšanai, stingrs gāzes uzglabāšanas režīms 4 , iedarbīgi gāzes 5 un elektroenerģijas 6 pieprasījuma samazināšanas pasākumi, ātrāki atjaunīgās enerģijas un tīkla atļauju piešķiršanas procesi 7 , kā arī cenu ierobežošanas režīmi, lai izvairītos no negaidītas peļņas gan gāzes, gan elektroenerģijas tirgū 8 .

Šie īstermiņa pasākumi palīdzēja dalībvalstīm risināt enerģētiskās krīzes tūlītējās sekas. Tomēr krīze arī parādīja, cik lielā mērā patērētāji un rūpniecības nozares ir pakļautas riskam un cik maz esam noturīgi pret enerģijas cenu svārstībām. Uzņēmēji un iedzīvotāji uzskatīja, ka uz fosilā kurināmā balstītās ražošanas ietekme uz elektroenerģijas cenu noteikšanu ir pārmērīga, savukārt dalībvalstu spēja mīkstināt īstermiņa cenas ar ilgtermiņa līgumiem šķita nepietiekama. Šā iemesla dēļ Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2022. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā 9 paziņoja, ka ir nepieciešama elektroenerģijas tirgus uzbūves jeb modeļa fundamentāla reforma.

Lai gan ES iekšējais enerģijas tirgus nodrošina milzīgus ieguvumus un izaugsmi visā Eiropā, nesenā enerģētiskā krīze ir parādījusi, ka koncentrēšanās uz enerģijas tirgus modeli īstermiņā var novērst uzmanību no plašākiem, ilgtermiņa mērķiem. Īstermiņa cenu atspoguļojums patērētāju rēķinos izraisīja cenu šoku, jo daudzu patērētāju enerģijas rēķini trīskāršojās vai četrkāršojās pat tad, kad vēja un saules enerģijas izmaksas samazinājās; pēkšņās svārstīgās un augstās cenas izraisīja dažu piegādātāju bankrotu; daudzi rūpniecības uzņēmumi energoietilpīgās nozarēs bija spiesti pārtraukt darbību. Tāpēc priekšlikumā ir ietverts tādu pasākumu kopums, kuru mērķis ir izveidot buferzonu starp īstermiņa tirgiem un elektroenerģijas rēķiniem, ko maksā patērētāji, jo īpaši stimulējot ilgtermiņa līgumu slēgšanu, uzlabot īstermiņa tirgu darbību, lai labāk integrētu atjaunīgos energoresursus un palielinātu elastīguma nozīmi, kā arī nodrošinātu patērētājiem iespējas un aizsardzību.

Nesenās cenu svārstības ir arī izgaismojušas elastīguma trūkumu elektrotīklā, jo cenas pārāk bieži nosaka elektroenerģijas ražošana ar gāzi un kopumā trūkst mazoglekļa enerģijas elastīgas piegādes, pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas. Tā kā sistēmā ienāk arvien vairāk vēja un saules enerģijas, būs vajadzīgas elastīgas mazoglekļa tehnoloģijas, lai līdzsvarotu mainīgo piedāvājumu ar mainīgo pieprasījumu. Līdztekus šim priekšlikumam Komisija izstrādā ieteikumus par uzkrāšanas inovāciju, tehnoloģiju un jaudu veicināšanu.

Plašākā kontekstā elektroenerģijas cenu jutīgums pret fosilā kurināmā cenām uzsvēra nepieciešamību paātrināt atjaunīgo energoresursu ieviešanu, kā arī elektroenerģijas sistēmas elastīgumu, lai aizstātu fosilo kurināmo. REPowerEU nodrošina šādu stimulu atjaunīgajai enerģijai un līdz ar to arī ekonomikas izaugsmei un kvalitatīvu darbavietu radīšanai. Tā pamatā ir Eiropas zaļā kursa centieni uzlabot Eiropas konkurētspēju, izmantojot inovācijas un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, un tā ir cieši saskaņota ar Komisijas Zaļā kursa industriālo plānu. Lai atvieglotu investīcijas, kas nepieciešamas, ņemot vērā nesenās cenu svārstības, nesaskaņotos regulatīvos intervences pasākumus, kā arī tīkla un regulatīvos šķēršļus ienākšanai tirgū, ir nepieciešama fundamentāla reforma. Visbeidzot, ziņojumā par Konferences par Eiropas nākotni galīgajiem rezultātiem pilsoņi aicināja ES iestādes veikt pasākumus, lai “stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību un panāktu ES enerģētisko neatkarību” un “samazinātu ES atkarību no ārvalstu dalībniekiem ekonomiski stratēģiskās nozarēs”, to starpā enerģētikas nozarē. 10

1.2.Priekšlikuma mērķi

Priekšlikums ir vērsts uz patērētāju, nozares pārstāvju un investoru bažām par īstermiņa cenu svārstībām, ko izraisa augstas fosilā kurināmā cenas. Ar to optimizēs elektroenerģijas tirgus modeli, piešķirot īstermiņa tirgiem lielāku lomu attiecībā uz ilgtermiņa instrumentiem, ļaujot patērētājiem gūt labumu no vairāk līgumiem ar fiksētu cenu un veicinot investīcijas tīrajās tehnoloģijās. Galu galā tas nozīmē, ka būs nepieciešams saražot mazāk fosilā kurināmā, un nākotnē fosilā kurināmā krīzes laikā patērētājiem būs zemākas cenas, jo atjaunīgo energoresursu un mazoglekļa enerģijas ekspluatācijas izmaksas būs zemas.

Priekšlikumā ir ierosināti pasākumi, lai pasargātu patērētājus no šādām svārstībām, nodrošinātu viņiem lielākas izvēles iespējas līgumu ziņā un tiešāku piekļuvi atjaunīgajai un mazoglekļa enerģijai. Lai uzlabotu investīciju nosacījumus uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas īsteno dekarbonizācijas virzienus, tajā ierosināti pasākumi, lai novērstu īstermiņa cenu svārstību risku, izmantojot elektroenerģijas pirkuma līgumus un piesardzīgākus pienākumus enerģijas piegādātājiem. Tajā arī ierosināti pasākumi, lai uzlabotu veidu, kādā mainīgie atjaunīgie energoresursi un mazoglekļa enerģija tiek integrēti īstermiņa tirgū. Tas ietver pasākumus, kas veicina pieprasījumreakcijas un uzkrāšanas izmantošanu, kā arī citus elastīguma veidus, kas nav saistīti ar fosilā kurināmā izmantošanu. Priekšlikumā arī uzlabota un precizēta projektu izstrādātājiem paredzētā piekļuve ilgtermiņa līgumiem (gan valsts atbalstītiem, piemēram, cenu starpības līgumiem, gan privātiem, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumiem), lai nodrošinātu drošus un stabilus ieņēmumus atjaunīgās un mazoglekļa enerģijas projektu izstrādātājiem un samazinātu risku un kapitāla izmaksas, vienlaikus novēršot negaidītu peļņu augstu cenu periodos.

Lai gan pašreizējais tirgus modelis daudzu gadu desmitu garumā ir nodrošinājis efektīvu un arvien integrētāku tirgu, enerģētiskā krīze ir atklājusi vairākus trūkumus, kas saistīti ar: i) nepietiekamiem instrumentiem patērētāju, to starpā arī uzņēmumu, aizsardzībai pret augstām īstermiņa cenām; ii) pārmērīgu fosilā kurināmā cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām un to, ka elektroenerģijas rēķinos netiek labāk atspoguļoti zemo izmaksu atjaunīgie energoresursi un mazoglekļa enerģija; iii) ārkārtēju cenu svārstību un regulatīvo intervences pasākumu ietekmi uz investīcijām; iv) nepietiekamu nefosilo elastīgumu (piemēram, uzkrāšanas vai pieprasījumreakcijas ziņā), kas varētu mazināt atkarību no elektroenerģijas ražošanas ar gāzi; v) līgumu veidu ierobežotu izvēli piegādātājiem; vi) grūtībām tieši piekļūt atjaunīgajai enerģijai, izmantojot enerģijas koplietošanu; un vii) nepieciešamību stingri uzraudzīt enerģijas tirgu, lai labāk aizsargātu pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

Lai pasargātu patērētājus no cenu svārstībām, priekšlikumā paredzētas tiesības slēgt līgumus par fiksētu cenu, kā arī līgumus par dinamisku cenu, tiesības slēgt vairākus līgumus un tiesības uz labāku un skaidrāku informāciju par līgumu. Patērētājiem tiks piedāvāti dažādi līgumi, kas vislabāk atbilst viņu apstākļiem. Šādā veidā patērētāji, to starpā mazie uzņēmumi, var fiksēt drošas ilgtermiņa cenas, lai mazinātu pēkšņu cenu satricinājumu ietekmi, un/vai tie var izvēlēties noslēgt dinamiskas cenu noteikšanas līgumus ar piegādātājiem, ja vēlas izmantot cenu svārstības, lai lietotu elektroenerģiju, kad tā ir lētāka (piemēram, lai uzlādētu elektriskos automobiļus vai izmantotu siltumsūkņus). Šāda gan dinamisko, gan fiksēto cenu kombinācija ļauj saglabāt tirgus stimulus patērētājiem pielāgot savu elektroenerģijas pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot lielāku noteiktību arī tiem, kas vēlas investēt atjaunīgajos energoresursos (piemēram, jumta saules enerģijas paneļos), un izmaksu stabilitāti. Papildus pastāvošajam aizsardzības regulējumam, kas attiecas uz enerģētiski nabadzīgiem un neaizsargātiem patērētājiem, priekšlikums arī nodrošinās mājsaimniecībām un MVU patērētājiem piekļuvi regulētām mazumtirdzniecības cenām krīzes gadījumā un stabilizēs piegādes nozari, pieprasot, lai piegādātāji pieliktu lielākas pūles aizsardzībai pret straujām cenu svārstības, vairāk izmantojot regulētā tirgū netirgotus nākotnes līgumus ar ražotājiem (nākotnes cenu fiksēšana) un pieprasot dalībvalstīm izveidot pēdējā garantētā piegādātāja režīmu. Ar šo priekšlikumu patērētājiem tiks piešķirtas tiesības tieši dalīties ar atjaunīgo enerģiju, bez nepieciešamības veidot energokopienas. Lielāka enerģijas koplietošana (piemēram, uz jumta iegūtās saules enerģijas pārpalikuma koplietošana ar kaimiņiem) var uzlabot zemo izmaksu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un nodrošināt plašāku piekļuvi atjaunīgās enerģijas tiešai izmantošanai patērētājiem, kuriem citādi šādas piekļuves nebūtu.

Lai uzlabotu enerģijas izmaksu stabilitāti un paredzamību, tādējādi veicinot ES ekonomikas konkurētspēju, kas saskaras ar pārmērīgām cenu svārstībām, priekšlikumā paredzēts uzlabot tirgus piekļuvi stabilākiem ilgtermiņa līgumiem un tirgiem. Elektroenerģijas pirkuma līgumi (EPL) — ilgtermiņa privātie līgumi starp ražotāju (parasti atjaunīgās vai mazoglekļa enerģijas ražotāju) un patērētāju — var pasargāt no cenu svārstībām, taču pašlaik tie lielākoties ir pieejami tikai lieliem enerģijas patērētājiem ļoti nedaudzās dalībvalstīs. Šķērslis šā tirgus izaugsmei ir kredītrisks, ka patērētājs ne vienmēr spēs iegādāties elektroenerģiju visā periodā. Lai to risinātu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem, kuriem ir šķēršļi iekļūšanai EPL tirgū un kuri nav nonākuši finansiālās grūtībās, ir pieejami instrumenti, lai samazinātu finanšu riskus, kas saistīti ar EPL saistību neizpildi, cita starpā garantiju shēmas par tirgus cenām. Lai vēl vairāk veicinātu šādu līgumu tirgus izaugsmi, atjaunīgās un mazoglekļa enerģijas projektu izstrādātājiem, kas piedalās publiskā atbalsta konkursā, būtu jāļauj rezervēt daļu saražotās enerģijas pārdošanai, izmantojot EPL. Turklāt dalībvalstīm būtu jācenšas dažos no šiem konkursiem piemērot izvērtēšanas kritērijus, lai stimulētu to lietotāju piekļuvi EPL tirgum, kuri saskaras ar šķēršļiem iekļūšanai tirgū. Visbeidzot, piegādātāju pienākums pienācīgi nodrošināties pret risku var arī palielināt pieprasījumu pēc EPL (kas ir veids, kā fiksēt nākotnes cenas).

Daži publiskā atbalsta veidi garantē enerģijas ražotājam minimālo cenu, ko nosaka valdība, bet ļauj ražotājam tomēr nopelnīt pilnu tirgus cenu pat tad, ja šī tirgus cena ir ļoti augsta. Ņemot vērā nesenās augstās cenas, daudz (lētas) publiski atbalstītas enerģijas ir saņēmusi šīs augstās tirgus cenas. Lai to ierobežotu un tādējādi stabilizētu cenas, investīciju atbalsts būtu jāstrukturē kā “divvirzienu” (divvirzienu cenu starpības līgums), kas nosaka ne tikai minimālo cenu, bet arī maksimālo cenu, lai visi ieņēmumi virs maksimālās cenas tiktu atmaksāti. Šis priekšlikums attieksies uz jaunām investīcijām elektroenerģijas ražošanā, arī investīcijām jaunos elektroenerģijas ražošanas kompleksos, investīcijām, kas paredzētas esošo elektroenerģijas ražošanas kompleksu energoatjaunināšanai, un investīcijām, kas paredzētas esošo elektroenerģijas ražošanas kompleksu paplašināšanai vai kalpošanas laika pagarināšanai. Turklāt priekšlikumā prasīts, lai minētais finansējums pēc tam tiktu novirzīts visu elektroenerģijas patērētāju atbalstam proporcionāli to patēriņam nolūkā mīkstināt augsto cenu ietekmi.

Vēl viens veids, kā aizsargāties pret cenu svārstībām, ir izmantot ilgtermiņa līgumus, kas fiksē nākotnes cenas (“regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi”). Daudzās dalībvalstīs šis tirgus ir maz likvīds, taču to varētu palielināt visā ES, lai vairāk piegādātāju vai patērētāju varētu nodrošināties pret pārmērīgām cenu svārstībām ilgākā laika posmā. Priekšlikumā paredzēts izveidot reģionālās salīdzināmās cenas, izmantojot centru, lai palielinātu cenu pārredzamību, un uzlikt sistēmas operatoriem par pienākumu atļaut pārvades tiesības ilgāk par gadu, lai, ja regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums ir noslēgts starp pusēm, kas atrodas dažādos reģionos vai abpus robežām, tās varētu nodrošināt elektroenerģijas pārvadi.

Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka tirgi darbojas konkurētspējīgi un cenas tiek noteiktas pārredzami, tiks uzlabotas regulatoru iespējas uzraudzīt enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību.

Trešais mērķis ir palielināt investīcijas atjaunīgajā enerģijā, lai nodrošinātu, ka to izvēršana trīskāršojas saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Tas daļēji tiks panākts, uzlabojot ilgtermiņa līgumu tirgus. Elektroenerģijas pirkuma līgumi un cenu starpības līgumi ne tikai nodrošina patērētājiem stabilas cenas, bet arī sniedz atjaunīgās enerģijas piegādātājiem drošus ieņēmumus. Tas samazina to finanšu risku un ievērojami pazemina kapitāla izmaksas. Tas rada labvēlīgu loku, kurā stabili ieņēmumi samazina izmaksas un palielina pieprasījumu pēc atjaunīgās enerģijas.

Atjaunīgā enerģija ir arī izdevīgāka investīcija, ja tās spēja ražot enerģiju netiek ierobežota sistēmas tehnisko ierobežojumu dēļ. Jo elastīgāka ir sistēma (ražošana, ko var ātri ieslēgt vai izslēgt, uzkrāšana, kas var absorbēt vai nodot enerģiju sistēmā, vai atsaucīgi patērētāji, kas var palielināt vai samazināt pieprasījumu pēc enerģijas), jo stabilākas var būt cenas un jo vairāk atjaunīgās enerģijas var integrēt sistēmā. Šā iemesla dēļ priekšlikumā dalībvalstīm prasīts novērtēt savas elektroenerģijas sistēmas elastīguma vajadzības un noteikt mērķus šo vajadzību apmierināšanai. Dalībvalstis var izstrādāt vai pārveidot jaudas mehānismus, lai veicinātu mazoglekļa elastīgumu. Turklāt priekšlikums paver dalībvalstīm iespēju ieviest jaunas atbalsta shēmas nefosilam elastīgumam, piemēram, pieprasījumreakcijai un uzkrāšanai.

Sistēmas operatoriem arī būtu jāuzlabo atjaunīgo energoresursu integrēšana tīklā, daļēji palielinot pārredzamību attiecībā uz tīkla pieslēguma jaudas pieejamību. Pirmkārt, šāda skaidrāka informācija veicinātu atjaunīgās enerģijas projektu izstrādātāju spēju attīstīt atjaunīgo enerģiju apgabalos, kur tīkls ir mazāk noslogots. Otrkārt, atjaunīgo enerģiju var efektīvāk tirgot un līdzsvarot sistēmā, ja darījumi starp tirgus dalībniekiem var notikt tuvāk reāllaikam. Ja piedāvājumus piegādāt elektroenerģiju iesniedz brīdī, kas skaitāmas minūtes pirms patēriņa, nevis stundas pirms patēriņa, vēja un saules enerģijas ražotāju piedāvājumi ir precīzāki, var patērēt vairāk vēja un saules enerģijas un samazināt sistēmas “nelīdzsvarotības izmaksas”. Tādējādi tirdzniecības termiņi tiks tuvināti reāllaikam.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātā iniciatīva ir cieši saistīta ar un ir kā papildinājums tiesību aktu priekšlikumiem, kas iesniegti saistībā ar Eiropas zaļā kursa paketi, un paātrina dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu, kas noteikti plānā REPowerEU, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED II), kas ir galvenais ES instruments atjaunīgās enerģijas veicināšanai. Ierosinātā iniciatīva ir papildinoša, jo tās mērķis ir ļaut paātrināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt stabilākus ilgtermiņa ieņēmumu avotus, lai atraisītu turpmākas investīcijas atjaunīgajā un mazoglekļa enerģijā, vienlaikus uzlabojot īstermiņa tirgu darbību, kas ir būtiski svarīgi atjaunīgo energoresursu integrācijai elektroenerģijas sistēmā. Turklāt priekšlikuma mērķis ir nodrošināt enerģijas koplietošanu, lai patērētāji varētu iesaistīties tirgū un palīdzētu paātrināt enerģētikas pārkārtošanu.

Enerģijas patēriņa samazināšana, izmantojot cenu signālus, energoefektivitātes pasākumus vai brīvprātīgus centienus, bieži vien var būt lētākais, drošākais un tīrākais veids, kā samazināt atkarību no fosilā kurināmā, atbalstīt energoapgādes drošību un samazināt rēķinus par enerģiju. Priekšlikums veicinās patērētāju aktīvu līdzdalību tirgū un viņu pieprasījumreakcijas attīstību. Tas arī ļaus nefosilajiem elastīguma veidiem, piemēram, pieprasījuma elastīgumam un uzkrāšanai, konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos, lai pakāpeniski samazinātu dabasgāzes lomu īstermiņa tirgū elastīguma nodrošināšanā. Tāpēc priekšlikums atbilst ierosinātajam 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītāja palielinājumam līdz 13 %, kā izklāstīts ierosinātajos grozījumos direktīvās 11 par atjaunojamiem energoresursiem, ēku energoefektivitāti un energoefektivitāti, kas pievienoti plānam REPowerEU 12 .

Priekšlikums ir arī cieši saistīts ar Ēku energoefektivitātes direktīvu, kas ir galvenais ES instruments, ar kura palīdzību var sasniegt Eiropas zaļajā kursā noteiktos ēku un renovācijas mērķus. Priekšlikums ir cieši saistīts jo īpaši ar noteikumiem par dalīto uzskaiti un pieprasījumreakciju papildus Komisijas priekšlikumam par pakāpenisku obligātu saules fotoelementu integrāciju, lai publiskās, komerciālās un dzīvojamās ēkas kļūtu klimatneitrālas, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa paketes un kas pausts ES saules enerģijas stratēģijas paziņojumā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikuma mērķi aizsargāt patērētājus un nodrošināt tiem iespējas, uzlabot ES rūpniecības konkurētspēju un veicināt atjaunīgos energoresursus un mazoglekļa investīcijas pilnībā saskan ar Eiropas zaļā kursa sistēmu un ir saskaņoti un papildina pašreizējās iniciatīvas, to starpā paralēli pieņemto tiesību akta priekšlikumu par Neto nulles emisiju industrijas aktu. Tas ir kā atbilde uz jautājumiem, kas tika minēti Komisijas paziņojumā, kurā izklāstīts “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam”, kas publicēts 2023. gada 1. februārī 13 , , proti, ka daudzu uzņēmumu konkurētspēju ir būtiski vājinājušas augstās enerģijas cenas un ka ilgtermiņa cenu līgumiem varētu būt svarīga nozīme, lai elektroenerģijas lietotāji varētu gūt labumu no paredzamākām un zemākām atjaunīgās enerģijas izmaksām. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka tiesību akta priekšlikums papildina attiecīgo finanšu tirgus noteikumu, piemēram, Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas 14 , notiekošo pārskatīšanu. Priekšlikuma pamatā ir arī Padomes ieteikums par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, ar kuru dalībvalstis tiek aicinātas turpināt mobilizēt publisko un privāto finansiālo atbalstu, lai ieguldītu atjaunīgajā enerģijā, risinātu mobilitātes problēmas un veicinātu izmaksu ietaupījuma iespējas, kas saistītas ar aprites ekonomiku 15 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 2. punkts, kas ir juridiskais pamats, lai ierosinātu pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt enerģijas tirgus darbību, veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu (atjaunīgu) enerģijas veidu attīstību 16 . Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta i) apakšpunktu ES ir dalīta kompetence enerģētikas jomā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Nepieciešamība pēc ES rīcības

Līdz šim nepieredzētā enerģijas cenu krīze ir pievērsusi uzmanību ES elektroenerģijas tirgiem. Neraugoties uz to, ka visā ES pieaug zemo izmaksu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas īpatsvars, no fosilā kurināmā saražotās elektroenerģijas ietekme uz kopējiem enerģijas rēķiniem saglabājas. Krīzes laikā mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā ES ir strauji pieaugušas enerģijas cenas.

Šis ir ES mēroga jautājums, ko var risināt tikai ar rīcību ES līmenī. Lielāka ES elektroenerģijas tirgu integrācija prasa ciešāku koordināciju starp valstu dalībniekiem, arī saistībā ar tirgus uzraudzību un pārraudzību. Savstarpējas energoatkarības, tīklu starpsavienojumu un notiekošās elektroenerģijas tirgus integrācijas dēļ valsts politikas intervences pasākumi elektroenerģijas nozarē tieši ietekmē kaimiņu dalībvalstis. Lai saglabātu elektroenerģijas sistēmas darbību, pārrobežu tirdzniecību un investīcijas un koordinēti paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu uz integrētāku un energoefektīvāku energosistēmu, kuras pamatā ir atjaunīgo energoresursu ražošana, ir vajadzīga vienota pieeja.

Ierosinātie grozījumi nosaka līdzsvaru starp pienākumiem un dalībvalstīm atstāto rīcības brīvību attiecībā uz to, kā sasniegt galvenos izvirzītos mērķus — nodrošināt, lai atjaunīgās elektroenerģijas zemākas izmaksas tiktu atspoguļotas patērētāju rēķinos, un veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Turklāt ierosināto pasākumu mērķi var sasniegt tikai ar rīcību ES līmenī, nevis atsevišķu dalībvalstu līmenī, jo ierosinātā rīcība prasa izmaiņas esošajā ES mēroga elektroenerģijas tirgus modeļa regulējumā, kā noteikts Elektroenerģijas regulā (ES) 2019/943 un Elektroenerģijas direktīvā (ES) 2019/944, kā arī esošajā REMIT regulējumā.

•ES pievienotā vērtība

ES rīcība, lai novērstu pašreizējā elektroenerģijas tirgus modeļa trūkumus, rada pievienoto vērtību, jo tā ir efektīvāka un lietderīgāka nekā atsevišķu dalībvalstu rīcība, tādējādi novēršot sadrumstalotu pieeju. Pasākumi, kas ierosināti konstatēto trūkumu novēršanai, būs vērienīgāki un rentablāki, ja tos noteiks kopīgs tiesiskais un politiskais regulējums. Turklāt rīcība dalībvalstu līmenī būtu iespējama tikai esošā ES mēroga elektroenerģijas tirgus modeļa regulējuma ierobežojumu ietvaros, kā noteikts Elektroenerģijas regulā un Elektroenerģijas direktīvā, kā arī REMIT regulā, un ar to nebūtu iespējams panākt nepieciešamās izmaiņas šajā regulējumā. Līdz ar to šīs iniciatīvas mērķus nevar sasniegt dalībvalstis vienas pašas, un tieši šajā ziņā ES līmeņa rīcībai ir pievienotā vērtība.

•Proporcionalitāte

Ierosinātie grozījumi Elektroenerģijas regulā, Elektroenerģijas direktīvā, REMIT regulā un ACER regulā tiek uzskatīti par samērīgiem.

Ierosinātie pasākumi, kas nepieciešami, lai stimulētu ilgtermiņa līgumu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu un divvirzienu cenu starpības līgumu, izmantošanu, var palielināt administratīvās izmaksas un slogu uzņēmumiem un valstu pārvaldes iestādēm. Tomēr paredzētā ekonomiskā ietekme ir nepieciešama un samērīga, lai sasniegtu mērķi stimulēt šādu ilgtermiņa līgumu izmantošanu un nodrošināt, ka Eiropas mājsaimniecību un uzņēmumu enerģijas rēķini, kā arī ieņēmumi no nefosilā kurināmā tehnoloģijām ar zemām mainīgajām izmaksām kļūst neatkarīgāki no cenu svārstībām īstermiņa tirgos un tādējādi stabilāki ilgākā laikposmā.

Pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tirgu likviditāti un integrāciju, arī var savā ziņā īstermiņā ietekmēt uzņēmumus, jo tie būtu jāpielāgo jaunam tirdzniecības režīmam. Tomēr tos uzskata par nepieciešamiem, lai sasniegtu paredzētos mērķus, proti, nodrošināt atjaunīgās un mazoglekļa enerģijas labāku integrāciju un mazināt atkarību no fosilā kurināmā elastīguma dēļ, kā arī galu galā panākt oglekļneitralitāti Savienībā ar zemākām izmaksām patērētājiem. Tie ir arī samērīgi ar šiem mērķiem, jo, salīdzinot ar pašreizējo regulējumu, ietekme uz uzņēmumiem šķiet minimāla, un reformas ekonomiskie ieguvumi lielā mērā pārsniegtu jebkādu īstermiņa vai ilgtermiņa administratīvo reorganizāciju.

Ir arī samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem neparedzēt pasākumus, ar ko groza spēkā esošos Elektroenerģijas regulas un Elektroenerģijas direktīvas noteikumus, ja visas problēmas, kas konstatētas saistībā ar spēkā esošajiem noteikumiem, var risināt, izmantojot to piemērošanas vai īstenošanas veidu. Viens no šādiem gadījumiem ir saistīts ar pasākumiem attiecībā uz resursu pietiekamību, kā minēts Elektroenerģijas regulas IV nodaļā, jo īpaši ar dalībvalstu procesu jaudas mehānismu ieviešanai, ko varētu vienkāršot, negrozot attiecīgos noteikumus.

Pasākumi, kas paredzēti, lai stiprinātu patērētāju iespējas, tiesības un aizsardzību, paplašinās piegādātāju un tīkla operatoru pienākumus un saistības. Tomēr papildu slogs ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu mērķi nodrošināt patērētājiem piekļuvi labākai informācijai un piedāvājumu daudzveidībai, atsaistīt elektroenerģijas rēķinus no īstermiņa izmaiņām enerģijas tirgos un līdzsvarot risku starp piegādātājiem un patērētājiem.

Pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu REMIT regulējumu, var palielināt tirgus dalībnieku ziņošanas pienākumus, jo REMIT darbības joma ir plašāka. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai sasniegtu mērķi palielināt pārredzamību un uzraudzības spējas un nodrošināt pārrobežu lietu rezultatīvāku izmeklēšanu un izpildi ES, lai patērētāji un tirgus dalībnieki varētu uzticēties enerģijas tirgu integritātei, lai cenas atspoguļotu godīgu un konkurētspējīgu piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību un lai nebūtu iespējams gūt peļņu no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas. Tie ir arī samērīgi ar šo mērķi, jo ieguvumi tirgus uzraudzības un pārraudzības kvalitātes ziņā pārsniegs jebkādas īstermiņa vai ilgtermiņa administratīvās izmaksas.

Visbeidzot, ierosināto pasākumu kopums tiek uzskatīts par piemērotu, ņemot vērā visaptverošo prasību panākt klimatneitralitāti ar viszemākajām izmaksām patērētājiem, vienlaikus nodrošinot piegāžu drošību.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu tiks grozīta Elektroenerģijas regula, Elektroenerģijas direktīva, REMIT regula, ACER regula un Atjaunojamo energoresursu direktīva. Ņemot vērā to, ka priekšlikuma mērķis ir pievienot jaunu noteikumu ierobežotu kopumu un grozīt spēkā esošo noteikumu ierobežotu kopumu šajos instrumentos, grozījumu akta izmantošana ir atbilstoša. Šā paša iemesla dēļ šķiet lietderīgi izmantot regulas grozījumu instrumentu, lai ieviestu grozījumus gan spēkā esošajās regulās, gan spēkā esošajās direktīvās.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN DIENESTU DARBA DOKUMENTS

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Gatavojoties šai iniciatīvai, Komisija ir organizējusi vairākas sabiedriskās apspriešanas no 2023. gada 23. janvāra līdz 2023. gada 13. februārim. Šajā apspriešanā varēja piedalīties ikviens.

Komisija apspriešanas gaitā saņēma 1369 atbildes. Vairāk nekā 700 no tām ir iesnieguši iedzīvotāji, aptuveni 450 — uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, aptuveni 40 — valsts vai vietējās pārvaldes iestādes vai valsts regulatori un aptuveni 70 — tīkla operatori. Piedalījās arī aptuveni 20 energokopienas, 15 arodbiedrības un 20 patērētāju organizācijas. Atbildes iesniedza arī ievērojams skaits NVO, domnīcu un pētniecības vai citu akadēmisko organizāciju. Pārskats par ieinteresēto personu viedokļiem ir pieejams dienestu darba dokumentā, kas pievienots šai likumdošanas iniciatīvai.

Turklāt 2023. gada 15. februārī Komisija organizēja mērķtiecīgu tiešsaistes apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kurā piedalījās aptuveni 70 tirgus dalībnieki, nevalstiskās organizācijas, tīkla operatori, ACER un valstu regulatori, domnīcas un akadēmiķi. Apspriešanās laikā kopumā tika uzsvērts, ka ieinteresēto personu ieskatā:

–īstermiņa tirgi un cenu noteikšanas mehānisms, kas balstīts uz cenu ierobežošanu, būtu jāsaglabā, jo tie darbojas labi un sniedz pareizos cenu signālus. Īstermiņa (nākamās dienas un tekošās dienas) tirgi ir labi attīstīti, un tie ir ES enerģētikas tiesību aktu īstenošanas rezultāts;

–īstermiņa tirgi jāpapildina ar instrumentiem, kas stimulē ilgtermiņa cenu signālus, piemēram, tādiem, kas norādīti Komisijas apspriedēs, jo īpaši elektroenerģijas pirkuma līgumiem (EPL), cenu starpības līgumiem un uzlabotiem nākotnes tirgiem. Jāpanāk pareizs līdzsvars starp dažādiem instrumentiem. Tomēr nevajadzētu ieviest obligātas shēmas un būtu jāsaglabā iespēja brīvi izvēlēties attiecīgos līgumus;

–tika atzīti ieguvumi no nefosilajiem elastīguma risinājumiem, piemēram, pieprasījumreakcijas un uzkrāšanas, jo īpaši saistībā ar atjaunīgo energoresursu pieaugošo īpatsvaru. Būtu jāatvieglo viņu dalība tirgū;

–nākotnes elektroenerģijas tirgi būs jāpielāgo lielam atjaunīgās enerģijas īpatsvaram. Turklāt lielāks uzsvars būtu jāliek uz vietējo dimensiju un tīkla attīstību. Šīs problēmas varētu risināt, izmantojot sabiedriskās apspriešanas laikā piedāvātos risinājumus.

–Patērētāju aizsardzība ir būtiska, tāpat kā enerģijas pieejamība cenas ziņā, taču tikpat svarīgi ir saglabāt signālus pieprasījumreakcijai. Jānodrošina un jāstimulē jauni risinājumi, piemēram, energokopienas, pašpatēriņš un enerģijas koplietošana.

•Dienestu darba dokuments

Ņemot vērā iniciatīvas steidzamību, ietekmes novērtējuma vietā ir sagatavots dienestu darba dokuments. Dienestu darba dokumentā, kas ir šā priekšlikuma pamatā, ir izklāstīts Komisijas priekšlikumu skaidrojums un pamatojums, lai strukturāli reaģētu uz augstajām enerģijas cenām, ar kurām saskaras mājsaimniecības un uzņēmumi, un nodrošinātu mājsaimniecībām un uzņēmumiem drošu, tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju nākotnē, kā arī sniegti pieejamie pierādījumi par ierosināto pasākumu nozīmību.

Dienestu darba dokumentā secināts, ka ierosināto reformu kopums ievērojami uzlabos Eiropas elektroenerģijas tirgus struktūru un darbību. Tas ir vēl viens pamatelements, kas ļauj sasniegt zaļā kursa mērķus, turklāt tajā ir izvērtēti enerģētiskās krīzes laikā atklātie trūkumi un mēģināts tos novērst.

Dokumentā norādīts, ka reforma palīdzēs aizsargāt patērētājus, kuri patlaban saskaras ar augstām un svārstīgām cenām, un nodrošinās viņiem iespējas, radot buferzonu starp patērētājiem un īstermiņa tirgiem. Šis priekšlikums atsaistīs elektroenerģijas tirgū izmantoto fosilā kurināmā tehnoloģiju augstās cenas no patērētāju un uzņēmumu rēķiniem par enerģiju. Plašākas ilgtermiņa līgumu slēgšanas iespējas, izmantojot EPL, cenu starpības līgumus un nākotnes tirgus, nodrošinās to, ka īstermiņa tirgiem pakļautā elektroenerģijas rēķina daļa tiks būtiski samazināta. Turklāt, iekļaujot piegādātāju riska ierobežošanas pienākumu un pienākumu piedāvāt arī fiksētas cenas līgumus, ievērojami palielināsies iespējas samazināt cenu svārstību ietekmi uz elektroenerģijas rēķiniem. Patērētājiem būs arī labāka informācija par piedāvājumiem pirms parakstīšanās, un dalībvalstīm būs pienākums noteikt pēdējos garantētos piegādātājus. Turklāt krīzes laikā tās var nodrošināt piekļuvi regulētām mazumtirdzniecības cenām. Tiesības dalīties ar elektroenerģiju ir jauns elements, kas nodrošinās patērētājiem iespējas un atbalstīs atjaunīgās enerģijas decentralizētu izplatību, jo tas ļaus patērētājiem labāk kontrolēt savus enerģijas rēķinus.

Dienestu darba dokumentā ir paskaidrots, kā šī reforma arī veicinās ES rūpniecības konkurētspēju tādā veidā, kas pilnībā papildina Neto nulles emisiju industrijas aktu. Dalībvalstīm būs jānodrošina, lai EPL tirgiem būtu piemēroti apstākļi, lai tie varētu attīstīties, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot nozarei piekļuvi cenas ziņā pieejamai un tīrai elektroenerģijai. Nākotnes tirgu uzlabojumi nodrošinās nozarēm un piegādātājiem daudz plašāku piekļuvi pārrobežu atjaunīgajai enerģijai līdz pat trim gadiem uz priekšu, kas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Kopumā publiskā atbalsta shēmas atjaunīgajai enerģijai palielinās dalībvalstu enerģētisko neatkarību un atjaunīgo energoresursu izplatību sistēmā, vienlaikus atbalstot vietējās darbavietas un prasmes.

Dokumentā norādīts, ka šī reforma paātrinās atjaunīgo energoresursu ieviešanu un ļaus pilnībā izmantot stabilas ražošanas jaudas un elastīguma risinājumu potenciālu, lai dalībvalstis varētu integrēt arvien lielāku atjaunīgo energoresursu apjomu. Komisija ierosina dalībvalstīm izvērtēt vajadzību pēc elektroenerģijas sistēmas elastīguma un ļauj ieviest jaunas atbalsta shēmas pieprasījumreakcijai un uzkrāšanai. Ar šo priekšlikumu tiek ieviestas arī papildu iespējas atjaunīgo energoresursu tirdzniecībai tuvāk reāllaikam pārrobežu un valsts līmenī. Šādā veidā tirgus var labāk atbalstīt atjaunīgo energoresursu integrāciju un ekonomisko pamatojumu elastīguma risinājumiem, kas var veicināt energoapgādes drošību.

Visbeidzot, dienestu darba dokumentā ir aprakstīts, kā šis priekšlikums atbilst Eiropadomes lūgumam izvērtēt iespējas optimizēt elektroenerģijas tirgus modeļa darbību enerģētiskās krīzes apstākļos. Tās mērķis ir aizsargāt patērētājus, izveidojot buferzonu starp tiem un īstermiņa elektroenerģijas tirgiem, izmantojot ilgtermiņa līgumus, un panākt, lai šie īstermiņa tirgi darbotos efektīvāk attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem un elastīguma risinājumiem, nodrošinot labāku regulatīvo pārraudzību. Šis priekšlikums nodrošina, ka tirgus noteikumi joprojām atbilst mērķim veicināt elektroenerģijas nozares rentablu dekarbonizāciju un palielināt tās noturību pret enerģijas cenu svārstībām.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Sagatavojot šo tiesību akta priekšlikumu un dienestu darba dokumentu, tika izmantoti daudzi materiāli, uz kuriem ir atsauces dienestu darba dokumenta zemsvītras piezīmēs, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās atbildes.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums var ietekmēt vairākas pamattiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā, jo īpaši: darījumdarbības brīvību (16. pants) un tiesības uz īpašumu (17. pants). Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, ciktāl ierosinātie pasākumi ierobežo šo tiesību izmantošanu, šī ietekme tiek uzskatīta par nepieciešamu un samērīgu, lai sasniegtu priekšlikuma mērķus, un tāpēc tā ir likumīgs šo tiesību ierobežojums, kā to pieļauj harta.

No otras puses, priekšlikumā ir pastiprināta tādu pamattiesību aizsardzība kā privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), diskriminācijas aizliegums (21. pants), piekļuve vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (36. pants), augsta līmeņa vides aizsardzības integrēšana (37. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību (47. pants), jo īpaši ar vairākiem noteikumiem par patērētāju iespējām, tiesībām un aizsardzību.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ierosinātie grozījumi Elektroenerģijas direktīvā, Elektroenerģijas regulā, REMIT regulā un ACER regulā ir vērsti uz to, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai novērstu pašreizējā elektroenerģijas tirgus modeļa trūkumus saistībā ar enerģētisko krīzi un rentablā veidā sekmētu Savienības klimatisko ieceru sasniegšanu. Tie neparedz šo instrumentu pilnīgu pārskatīšanu.

Priekšlikums var palielināt administratīvās prasības valstu pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, tomēr samērīgi, kā paskaidrots iepriekš. Piemēram, ierosinātie pasākumi, kas nepieciešami, lai stimulētu ilgtermiņa līgumu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu un divvirzienu cenu starpības līgumu, izmantošanu, var palielināt administratīvās izmaksas un slogu uzņēmumiem un valstu pārvaldes iestādēm. Tomēr paredzētā ekonomiskā ietekme pozitīvi ietekmēs uzņēmumus un patērētājus.

Pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tirgu likviditāti un integrāciju, arī var savā ziņā īstermiņā ietekmēt uzņēmumus, jo tie būtu jāpielāgo jaunam tirdzniecības režīmam. Tomēr šos pasākumus uzskata par minimāliem, salīdzinot ar pašreizējo regulējumu, jo ekonomiskie ieguvumi no reformas varētu lielā mērā pārsniegt jebkādu īstermiņa vai ilgtermiņa administratīvo reorganizāciju.

Ar pasākumiem, kas paredzēti, lai stiprinātu patērētāju iespējas, tiesības un aizsardzību, tiks paplašināti pienākumi un saistības, kas uzlikti piegādātājiem un tīkla operatoriem, ar mērķi uzlabot izvēli, palielināt aizsardzību un veicināt patērētāju, jo īpaši mājsaimniecību, aktīvu līdzdalību tirgū. Tomēr papildu slogs ir minimāls, jo attiecīgie regulējumi tiek ieviesti visā Eiropā, tāpēc ir nepieciešama noteikumu racionalizācija.

Pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu REMIT regulējumu, var palielināt dažu tirgus dalībnieku ziņošanas pienākumus, lai gan samērīgā apmērā. Tomēr tie tiek uzskatīti par minimāliem salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu, jo ieguvumi tirgus uzraudzības un pārraudzības kvalitātes ziņā pārsniegtu jebkādas īstermiņa vai ilgtermiņa administratīvās izmaksas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ar priekšlikumu par ES elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu saistītā ietekme uz budžetu attiecas uz Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER ĢD) resursiem, kas aprakstīti priekšlikumam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā. Būtībā, lai ACER varētu veikt jaunos uzdevumus, no 2025. gada ACER būs nepieciešami 4 papildu pilnslodzes ekvivalenti (FTE), kā arī attiecīgi finanšu resursi. ENER ĢD darba slodze palielināsies par 3 FTE.

Ar priekšlikumu, ar ko groza REMIT, saistītā ietekme uz budžetu attiecas uz Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER ĢD) resursiem, kas aprakstīti priekšlikumam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā. Būtībā jaunie uzdevumi, kas jāveic ACER, jo īpaši saistībā ar pastiprinātām izmeklēšanas pilnvarām, prasa, lai no 2025. gada ACER pakāpeniski ieviestu 25 papildu pilnslodzes ekvivalentus (FTE), kā arī atbilstošus finanšu resursus, lai gan lielākā daļa papildu darbinieku tiks finansēta no maksām. Tādēļ būs jāpielāgo Komisijas 2020. gada 17. decembra Lēmums (ES) 2020/2152 par maksu, ko ACER iekasē par REMIT uzdevumiem. ENER ĢD darba slodze palielināsies par 2 FTE.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija uzraudzīs transponēšanu un dalībvalstu un citu dalībnieku atbilstību pasākumiem, kas beidzot tiks pieņemti, kā arī vajadzības gadījumā veiks piespiedu izpildes pasākumus. Uzraudzības un īstenošanas nolūkos Komisijai īpaši palīdzēs ACER, jo īpaši saistībā ar REMIT regulu. Komisija sadarbosies arī ar ACER un valstu regulatīvajām iestādēm saistībā ar Elektroenerģijas regulu un Elektroenerģijas direktīvu.

Turklāt, lai atvieglotu īstenošanu, Komisija būs pieejama divpusējām sanāksmēm un sarunām ar dalībvalstīm, ja radīsies konkrēti jautājumi.

•Priekšlikumu konkrēto noteikumu skaidrojums

Grozījumi Elektroenerģijas regulā precizē regulas darbības jomu un priekšmetu, uzsverot neizkropļotu tirgus signālu nozīmi, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu, kā arī ilgtermiņa investīciju nozīmi, lai mazinātu īstermiņa tirgus cenu svārstības, kas ietekmē elektroenerģijas rēķinus patērētājiem, to starpā energoietilpīgām nozarēm, MVU un mājsaimniecībām. Tajā precizēti daži galvenie principi tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos. Tajā paredzēti jauni noteikumi attiecībā uz pārvades sistēmu operatoru veikto pieprasījumreakcijas iepirkumu maksimālās slodzes mazināšanas produkta veidā un noteikumi, kas ļauj pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem izmantot datus no īpašām mērierīcēm. Tajā izklāstīti jauni noteikumi par elektroenerģijas nākotnes tirgiem, lai uzlabotu to likviditāti. Tajā iekļauti jauni noteikumi, kuru mērķis ir precizēt un stimulēt ilgtermiņa līgumu nozīmi un izmantošanu, proti, elektroenerģijas pirkuma līgumus un divvirzienu cenu starpības līgumus. Tajā paredzēti jauni noteikumi attiecībā uz dalībvalstu elastīguma vajadzību novērtējumu, iespēju ieviest elastīguma atbalsta shēmas un šādu elastīguma atbalsta shēmu izstrādes principus. Ar to ievieš arī jaunas pārredzamības prasības pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz jaudām, kas pieejamas jauniem pieslēgumiem tīklā.

Grozījumi Elektroenerģijas direktīvā paredz jaunus noteikumus par patērētāju aizsardzību un iespējām. Ar grozījumiem, kas attiecas uz piegādātāja brīvu izvēli, tiek ieviestas jaunas prasības, lai nodrošinātu, ka lietotāji savās telpās var izmantot vairāk nekā vienu piegādātāju, ļaujot vienā pieslēguma vietā uzstādīt vairākus skaitītājus (dažkārt tos sauc par apakšskaitītājiem).

Grozījumi attiecībā uz patērētāju iespējām (“iespēcināšanu”) un aizsardzību nodrošina, ka lietotājiem tiek piedāvāti dažādi līgumi, kas vislabāk atbilst viņu apstākļiem, nodrošinot, ka visiem lietotājiem ir vismaz viens fiksēta termiņa un fiksētas cenas piedāvājums. Turklāt lietotājiem ir jāsaņem skaidra pirmslīguma informācija par šiem piedāvājumiem.

Ir noteiktas arī jaunas tiesības mājsaimniecībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem piedalīties enerģijas koplietošanā — proti, aktīvie lietotāji paši patērē atjaunīgo enerģiju, kas saražota vai uzkrāta ārpus uzņēmuma teritorijas vai nu no tiem piederošām, nomātām, pilnībā vai daļēji iznomātām iekārtām, vai ko tiem ir nodevis cits aktīvs lietotājs.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, ir ieviesti arī svarīgi jauni lietotāju aizsardzības pasākumi, to starpā prasība dalībvalstīm iecelt pēdējos garantētos piegādātājus, kas uzņemas atbildību par neveiksmīgu piegādātāju klientiem, un neaizsargāto lietotāju aizsardzība pret atslēgšanu. Piegādātājiem būs arī jāievieš riska pārvaldības pasākumi, lai ierobežotu neveiksmes risku, īstenojot atbilstošas riska ierobežošanas stratēģijas. Tās pārraudzīs valstu regulatīvās iestādes.

Ar Elektroenerģijas direktīvas grozījumiem tiek ieviestas jaunas pārredzamības prasības sadales sistēmu operatoriem attiecībā uz jaudām, kas pieejamas jauniem pieslēgumiem tīklā. Tajā precizēta regulatīvo iestāžu loma attiecībā uz vienoto piešķiršanas platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1719.

Grozījumi REMIT regulā pielāgo REMIT darbības jomu pašreizējiem un mainīgajiem tirgus apstākļiem, cita starpā paplašinot datu ziņošanas jomu, iekļaujot jaunus elektroenerģijas balansēšanas tirgus un saistītos tirgus, kā arī algoritmisko tirdzniecību. Tas nodrošina ciešāku, stabilāku un regulārāku sadarbību starp enerģētikas un finanšu regulatoriem, to starpā ACER un EVTI, attiecībā uz atvasinātiem vairumtirdzniecības energoproduktiem. Tas arī uzlabos iekšējās informācijas vākšanas procesu un tirgus pārredzamību, uzlabojot ACER pārraudzību un pielāgojot iekšējās informācijas definīciju. Grozījumi REMIT regulā pastiprina ziņotāju, piemēram, reģistrēto ziņošanas mehānismu (RZM) un personu, kas profesionāli kārto (veic) darījumus (PPAT), uzraudzību. Grozījumi uzlabo datu apmaiņas iespējas starp ACER, attiecīgajām valstu iestādēm un Komisiju. Ar REMIT grozījumiem tiek palielināta ACER loma nozīmīgu pārrobežu lietu izmeklēšanā, lai cīnītos pret REMIT pārkāpumiem. Tajā arī izklāstīta regulatīvo iestāžu noteikto naudas sodu saskaņošanas sistēma valsts līmenī.

ACER regulas grozījumu mērķis ir precizēt ACER lomu attiecībā uz vienoto piešķiršanas platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1719, un attiecībā uz jaunajiem noteikumiem, kas ieviesti Elektroenerģijas regulā par nākotnes tirgiem un elastīguma atbalsta shēmām. Tajā arī precizēta ACER loma un kompetence saskaņā ar grozījumiem REMIT regulā. RED II grozījuma mērķis ir precizēt noteikumu piemērošanas jomu attiecībā uz atjaunīgo energoresursu tiešo cenu atbalsta shēmu veidiem, ko dalībvalstis var ieviest.

2023/0076 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942, lai uzlabotu Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai iekšējā elektroenerģijas un gāzes tirgū nodrošinātu atklātu un godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, jāpanāk enerģijas vairumtirgu integritāte un pārredzamība. Minētā mērķa sasniegšanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 ir izveidots visaptverošs satvars (REMIT). Lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos funkcionējošiem enerģijas tirgiem un patiesi aizsargātu Savienību pret tirgus manipulēšanas mēģinājumiem, Regula (ES) Nr. 1227/2011 būtu jāgroza, lai vēl vairāk palielinātu nepietiekamo pārredzamību un uzraudzības spējas, kā arī nodrošinātu rezultatīvāku izmeklēšanu un izpildes panākšanu attiecībā uz iespējamiem pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, novēršot pašreizējā satvarā konstatētos trūkumus.

(2)Arvien lielāku nozīmi ieņem finanšu instrumenti, arī enerģētikas atvasinātie instrumenti, ko tirgo enerģijas tirgos. Ņemot vērā arvien ciešāko savstarpējo saistību starp finanšu tirgiem un enerģijas vairumtirgiem, Regula (ES) Nr. 1227/2011 būtu labāk jāsalāgo ar finanšu tirgu tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 17 , arī attiecīgi attiecībā uz terminu “tirgus manipulācijas” un “iekšējā informācija” definīciju. Konkrētāk, tirgus manipulāciju definīcija Regulā (ES) Nr. 1227/2011 būtu nedaudz jāpielāgo, lai atspoguļotu Regulas (ES) Nr. 596/2014 12. pantu. Tālab termina “tirgus manipulācijas” definīcija Regulā (ES) Nr. 1227/2011 būtu jāpielāgo, lai tā aptvertu iesaistīšanos jebkādā darījumā vai jebkādu tirdzniecības rīkojumu izdošanu, kā arī jebkuru citu rīkošanos attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem: i) kura raida vai varētu raidīt nepatiesus vai maldinošus signālus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; ii) kurā viena persona vai vairākas personas, kas kopdarbojas, vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir nodrošinājušas vai varētu nodrošināt mākslīgu cenas līmeni vai iii) kurā izmanto fiktīvu mehānismu vai citu veidu krāpšanu vai viltu, kas raida vai varētu raidīt nepatiesus vai maldinošus signālus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

(3)Tāpat arī termina “iekšējā informācija” definīcija būtu jāpielāgo, lai tā atspoguļotu Regulu (ES) Nr. 596/2014. Proti, ja iekšējā informācija attiecas uz procesu, kurš norisinās vairākos posmos, katrs no šiem posmiem, tāpat kā viss process, var veidot iekšējo informāciju. Ilgstoša procesa starpposms var pats par sevi veidot apstākļu kopumu vai notikumu, kas pastāv vai kam ir reālas izredzes iestāties vai notikt, balstoties uz attiecīgajā brīdī pastāvošo faktoru vispārēju novērtējumu. Tomēr šis princips nebūtu jāsaprot tādā nozīmē, ka vērā jāņem tas, cik apjomīga būtu šāda apstākļu kopuma vai notikuma ietekme uz attiecīgo finanšu instrumentu cenām. Starpposms būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst šajā regulā noteiktajiem iekšējās informācijas kritērijiem.

(4) Šī regula neskar Regulu (ES) Nr. 596/2014, Regulu (ES) Nr. 600/2014 un Regulu (ES) Nr. 648/2012 un Direktīvu (ES) 2014/65, kā arī Eiropas konkurences tiesību aktu piemērošanu praksei, uz ko attiecas šī regula.

(5)Dalīšanās informācijā starp valstu regulatīvajām iestādēm un valstu kompetentajām finanšu iestādēm ir svarīgs sadarbības un iespējamo pārkāpumu atklāšanas priekšnosacījums gan enerģijas vairumtirgos, gan finanšu tirgos. Ņemot vērā informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 valstu līmenī, valstu regulatīvajām iestādēm ar saņemto relevanto informāciju būtu jādalās ar valstu finanšu un konkurences iestādēm.

(6)Ja informācija no komerciālā vai drošības viedokļa nav vai vairs nav sensitīva, Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra” vai “ACER”) vajadzētu būt iespējai šo informāciju darīt pieejamu tirgus dalībniekiem un plašākai sabiedrībai, lai sekmētu plašākas zināšanas par tirgu. Tam būtu jāietver iespēja, ka ACER var publiskot informāciju par organizēta tirgus vietām, IIP, RZM saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem, lai enerģijas vairumtirgos uzlabotu pārredzamību, ar nosacījumu, ka tas minētajos enerģijas tirgos nekropļo konkurenci.

(7)Organizēta tirgus vietas, kas veic darbības, kuras saistītas ar tādu vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecību, kas ir finanšu instrumenti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2014/65 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktu, ir pienācīgi pilnvarotas saskaņā ar minētās direktīvas prasībām.

(8)Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījusies tirdzniecības tehnoloģiju izmantošana, un enerģijas vairumtirgos šīs tehnoloģijas izmanto aizvien vairāk. Daudzi tirgus dalībnieki izmanto algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības paņēmienus ar minimālu cilvēka iejaukšanos vai vispār bez tās. Riski, kas izriet no minētās prakses, būtu jārisina saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011.

(9)Regulā (ES) Nr. 1227/2011 noteikto ziņošanas pienākumu ievērošana un Aģentūras saņemto datu kvalitāte ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums, lai nolūkā sasniegt Regulas (ES) Nr. 1227/2011 mērķi nodrošinātu, ka iespējamie pārkāpumi tiek iedarbīgi uzraudzīti un atklāti. Nekonsekvencei tirdzniecības datu kvalitātes, formatējuma, ticamības un izmaksu ziņā ir negatīva ietekme uz pārredzamību, patērētāju aizsardzību un tirgus efektivitāti. Lai Aģentūra savus uzdevumus un funkcijas pildītu rezultatīvi, ir būtiski, ka Aģentūras saņemtā informācija ir precīza un pilnīga.

(10)Lai uzlabotu Aģentūras veikto tirgus uzraudzību un datu vākšanu padarītu pilnīgāku, pašreizējais ziņošanas režīms ir jāuzlabo. Vācamie dati būtu jāpaplašina, lai datu vākšanā novērstu iztrūkumus, un tiem būtu jāaptver saistītie tirgi, jauni balansēšanas tirgi, balansēšanas tirgu līgumi un produkti, kuri varētu tikt piegādāti Savienībā. Būtu jāprasa, lai organizēta tirgus vietas Aģentūrai sniedz pilnu rīkojumu grāmatas datu kopu. Rīkojumu grāmatas nodrošinātāji būtu arī jāieceļ par personām, kuras profesionāli organizē darījumus un kurām ir pienākums uzraudzīt iespējamos pārkāpumus un ziņot par tiem.

(11)Iekšējās informācijas rezultatīvā un savlaicīgā publicēšanā svarīga loma būtu jāuzņemas iekšējās informācijas platformām (IIP). Lai iekšējā informācija būtu viegli piekļūstama un lai uzlabotu pārredzamību, vajadzētu noteikt, ka iekšējās informācijas nodošana atklātībai īpaši izveidotās IIP ir obligāta. Lai nodrošinātu uzticību IIP, tiem būtu jāizdod atļauja un tie būtu jāreģistrē.

(12)Lai datu paziņošanu Aģentūrai racionalizētu un padarītu rezultatīvāku, informācija būtu jāsniedz, izmantojot reģistrētus ziņošanas mehānismus (RZM), un Aģentūrai būtu jāizdod RZM darbības atļaujas. RZM būtu pastāvīgi jānodrošina atbilstība atļaujas piešķiršanas nosacījumiem un datu aizsardzības tiesību aktiem. Aģentūrai būtu arī jāizveido visu Savienībā darbojošos RZM reģistrs.

(13)Lai atvieglotu uzraudzību nolūkā atklāt iespējamu uz iekšējo informāciju balstītu tirdzniecību un uzlabot savāktās informācijas datu kvalitāti, iekšējās informācijas vākšana būtu jāsalāgo ar pašreizējiem tirdzniecības datu ziņošanas procesiem.

(14)Personām, kas profesionāli organizē un izpilda darījumus, ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, kuros tiek pārkāpti noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijām. Lai attiecībā uz šādiem pārkāpumiem uzlabotu izpildes panākšanas iespējas, personām, kas profesionāli organizē darījumus, vajadzētu būt arī pienākumam ziņot par aizdomīgiem rīkojumiem un iespējamiem iekšējās informācijas publicēšanas pienākuma pārkāpumiem. Par personām, kas profesionāli organizē darījumus, būtu jāuzskata tiešās elektroniskās piekļuves nodrošinātāji un kopīgas rīkojumu grāmatas nodrošinātāji.

(15)Komisijas Regulā (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, ir paredzēta iespēja, ka Savienības vienotā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā elektroenerģijas nozarē var piedalīties trešās valstis. Tā kā tirgus sasaistīšanas operators izmanto specifisku algoritmu, lai optimāli saskaņotu pirkšanas un pārdošanas piedāvājumus, tas var novest pie tā, ka tirdzniecības rīkojumi tiek iesniegti trešā valstī, kas piedalās Savienības vienotajā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā, bet rezultātā tiek noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi, kas notiek Savienībā. Uz šādu tirdzniecības rīkojumu iesniegšanu trešās valstīs, kas piedalās Savienības vienotajā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā, kuru rezultātā var notikt piegāde Savienībā, būtu jāattiecina vairumtirdzniecības energoprodukta definīcija saskaņā ar šo regulu.

(16)Lai iegūtu precīzu, objektīvu un uzticamu novērtējumu par LNG piegāžu cenu Savienībā, Aģentūrai būtu jāievāc visi LNG tirgus dati, kas vajadzīgi, lai izveidotu ikdienējo LNG cenas novērtējumu. Cenas novērtēšana būtu jāveic, balstoties uz visiem darījumiem, kas attiecas uz LNG piegādēm uz Savienību. ACER vajadzētu būt pilnvarotai šos tirgus datus ievākt no visiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas LNG piegādē uz Savienību. Visiem šādiem dalībniekiem vajadzētu būt pienākumam visus savus LNG tirgus datus paziņot ACER tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams, vai nu pēc darījuma noslēgšanas, vai pēc tam, kad ir iesniegts pirkšanas vai pārdošanas piedāvājums iesaistīties darījumā. ACER cenas novērtējumā būtu jāietver vispilnīgākā datu kopa, arī darījuma cenas, un – no 2023. gada 31. marta – pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas LNG piegādēm uz Savienību. Tas, ka šo objektīvo cenas novērtējumu un starpību, kas salīdzinājumā ar citām tirgus atsauces cenām ir noteikta kā LNG cenas etalons, publicēs ik dienu, sekmē to, ka tirgus dalībnieki to savos līgumos un darījumos brīvprātīgi pieņems par atsauces cenu. Pēc LNG cenas novērtējuma izveides un LNG cenas etalona noteikšanas tas varētu kļūt arī par atsauces rādītāju atvasināto instrumentu līgumiem, ko izmanto, lai mazinātu risku, kas saistīts ar LNG cenu vai cenu starpību starp LNG cenu un citas gāzes cenām.

(17)Lai samazinātu uzdevumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un samazinātu tirgus dalībniekiem uzlikto slogu, iedarbīgs instruments var būt uzdevumu un atbildības deleģēšana. Tādēļ šādai deleģēšanai būtu jāparedz skaidrs juridiskais pamats. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uzdevumus un atbildību deleģēt citai valsts regulatīvajai iestādei. Vajadzētu būt iespējai noteikt īpašus nosacījumus un deleģējuma tvērumu aprobežot līdz tam, kas ir nepieciešams, lai rezultatīvi pārraudzītu pārrobežu tirgus dalībniekus vai grupas. Deleģēšanā būtu jāvadās pēc principa, ka kompetence jāuztic iestādei, kura ir vispiemērotākā rīcībai konkrētā jautājumā.

(18)Ir vajadzīgs vienots un spēcīgāks satvars, kas palīdzētu novērst tirgus manipulācijas un citus Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumus dalībvalstīs. Sankcijām par minētās regulas pārkāpumiem vajadzētu būt samērīgām, iedarbīgām un atturošām, un tām būtu jāatspoguļo pārkāpuma veids, ņemot vērā principu ne bis in idem. Administratīvie sodi, soda maksājumi un pārraudzības pasākumi ir elementi, kas papildina iedarbīgu izpildes panākšanas režīmu. Lai enerģijas vairumtirgus pārraudzība būtu saskaņota, valstu regulatīvo iestāžu pieejai jābūt konsekventai.

(19)Līdz šim par Regulā (ES) Nr. 1227/2011 paredzēto darbību pārraudzību un izpildes panākšanu atbildīgas bijušas dalībvalstis. Tirgus ļaunprātīgai izmantošanai arvien biežāk ir pārrobežu raksturs, proti, tā bieži skar vairākas dalībvalstis. Izpildes panākšanas pasākumi, ar ko vēršas pret pārrobežu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, var sagādāt grūtības jurisdikcijas aspektā, proti, ir grūti noteikt valsts regulatīvo iestādi, kura attiecīgās izmeklēšanas veikšanai būtu vispiemērotākā.

(20)No izpildes panākšanas viedokļa īpaši sarežģīti ir arī tie tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, kuros iesaistīti vairāki pārrobežu elementi un tirgus dalībnieki, kas iedibināti ārpus Savienības. Pašreizējā pārraudzības kārtība vēlamajam tirgus integrācijas līmenim nav piemērota. Ir jārod risinājums tam, ka pašlaik nav mehānisma, kas pārrobežu lietās, kur kopīga valstu regulatīvo iestāžu un Aģentūras rīcība prasa sarežģītas vienošanās un pastāv dažādi pārraudzības režīmi, nodrošinātu labākos iespējamos pārraudzības lēmumus. Tādēļ šāda veida tirgus ļaunprātīgas izmantošanas lietām, kuras to Savienības mēroga iezīmju dēļ dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, ir jāizveido efektīvs un rezultatīvs pārraudzības un izmeklēšanas režīms.

(21)Šīs regulas pārkāpumi, kam ir pārrobežu dimensija būtu jāizmeklē, izmantojot vienotu Savienības līmeņa procesu. Pārrobežu lietu sarežģītība un vajadzība šādām lietām nodrošināt pietiekamus resursus nozīmē, ka ir vajadzīga Aģentūras iesaiste, jo īpaši integrētākā enerģijas tirgū. Kopš Regulas (ES) Nr. 1227/2011 stāšanās spēkā Aģentūra, monitorēdama un vākdama relevantos datus par enerģijas vairumtirgiem Savienībā, lai nodrošinātu to integritāti un pārredzamību, ir guvusi ievērojamu pieredzi. Balstoties uz šo pieredzi, būtu jāpiešķir Aģentūrai pilnvaras veikt izmeklēšanu, lai cīnītos pret Regulas (ES) Nr. 1227/2011 noteikumu pārkāpumiem. Aģentūrai šāda izmeklēšana būtu jāveic sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm ar nolūku atbalstīt un papildināt to izpildes panākšanas darbības. Tāpat, ja Aģentūra veic izmeklēšanu, vajadzības gadījumā relevantajām valstu regulatīvajām iestādēm būtu savstarpēji jāsadarbojas un jāpalīdz Aģentūrai.

(22)Būtu jāpiešķir Aģentūrai pilnvaras veikt izmeklēšanu, kas ietver inspekcijas uz vietas un informācijas pieprasījumu izdošanu personām, kuras pakļautas izmeklēšanai, jo īpaši gadījumos, kad iespējamajiem Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumiem ir skaidra pārrobežu dimensija. Veicot inspekcijas uz vietas un izdodot informācijas pieprasījumus personām, kuras pakļautas izmeklēšanai, Aģentūrai būtu cieši un aktīvi jāsadarbojas ar relevantajām valstu regulatīvajām iestādēm, kurām savukārt Aģentūrai būtu jāsniedz pilnvērtīga palīdzība, arī gadījumos, kad persona iebilst pret izmeklēšanu vai atsakās sniegt prasīto informāciju. Ir svarīgi, ka tiek pilnībā ievērotas Aģentūras izmeklēšanai pakļauto personu procesuālās garantijas un pamattiesības. Izmeklēšanai pakļauto personu sniegtās informācijas konfidencialitāte būtu jāaizsargā saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

(23)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1227/2011

Regulu (ES) Nr. 1227/2011 groza šādi:

1) regulas 1. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu groza šādi:

“2. Šī regula attiecas uz energoproduktu vairumtirdzniecību. Šī regula neskar Direktīvas (ES) 2014/65, Regulas (ES) 600/2014 un Regulas (ES) 648/2012 piemērošanu attiecībā uz darbībām, kurās iesaistīti Direktīvas (ES) 2014/65 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā definētie finanšu instrumenti, kā arī Eiropas konkurences tiesību piemērošanu praksei, uz kuru attiecas šī regula.”;

b) regulas 1. panta 3. punktā ievieno šādu otro daļu:

“Aģentūra, valstu regulatīvās iestādes, EVTI un dalībvalstu kompetentās finanšu iestādes regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī apmainās ar relevantu informāciju un datiem par iespējamiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem, kuros iesaistīti vairumtirdzniecības energoprodukti, uz ko attiecas šī regula.”;

2) regulas 2. pantu groza šādi:

a) panta 1) punktu groza šādi:

otrajā daļā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) informācija, ko sniedz klients vai citas personas, kuras rīkojas klienta vārdā, un kas attiecas uz vēl neizpildītiem klienta rīkojumiem attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem; šī informācija ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem;”;

b) trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzskata, ka informācija ir precīza rakstura, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, kuru iestāšanos var saprātīgi sagaidīt, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par kuru ir saprātīgi sagaidīt, ka tas notiks, un tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par minētā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz vairumtirdzniecības energoproduktu cenām. Informāciju var uzskatīt par precīza rakstura tad, ja tā attiecas uz ilgstošu procesu, kura iecerētais mērķis vai kura rezultāts ir konkrēti apstākļi vai konkrēts notikums, arī nākotnes apstākļi vai nākotnes notikumi, un arī tad, ja tā attiecas uz minētā procesa starpposmiem, kas ir saistīti ar minēto nākotnes apstākļu vai minētā nākotnes notikuma īstenošanu vai rašanos.

Ilgstoša procesa starpposmu uzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst šajā pantā minētajiem iekšējās informācijas kritērijiem.

Šā panta 1) punkta vajadzībām informācija, kas, ja to publiskotu, varētu būtiski ietekmēt minēto vairumtirdzniecības energoproduktu cenas, ir informācija, kuru saprātīgs investors varētu izmantot kā daļu no investīciju lēmuma(-u) pieņemšanas pamatojuma;”;

c) panta 2) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2) “tirgus manipulācijas” ir:

a) iesaistīšanās jebkādā darījumā, jebkāda tirdzniecības rīkojuma izdošana vai jebkāda cita rīkošanās attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem:

i) kura raida vai varētu raidīt nepatiesus vai maldinošus signālus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

ii) kurā viena persona vai vairākas personas, kas kopdarbojas, vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir nodrošinājušas vai varētu nodrošināt mākslīgu cenas līmeni, ja vien persona, kura iesaistījusies darījumā vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst attiecīgajā enerģijas vairumtirgū pieņemtajai tirgus praksei; vai

iii) kurā izmanto fiktīvu mehānismu vai citu veidu krāpšanu vai viltu, kas raida vai varētu raidīt nepatiesus vai maldinošus signālus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

vai”;

d) 2) punktam pievieno šādu c) apakšpunktu, pirms kura b) apakšpunkta beigās pievieno vārdu “vai”:

“c) nepatiesas vai maldinošas informācijas nodošana vai nepatiesu vai maldinošu ievades datu sniegšana attiecībā uz etalonu, ja persona, kas nosūtījusi informāciju vai sniegusi ievades datus, zināja vai tai bija jāzina, ka tie ir nepatiesi vai maldinoši, vai jebkura cita rīkošanās, kuras rezultātā etalona aprēķināšana tiek manipulēta.”;

e) panta 2) punkta beigās pievieno šādu daļu:

“Tirgus manipulācijas var nozīmēt ne tikai juridiskas personas rīcību, bet saskaņā ar Eiropas Savienības vai valstu tiesību aktiem arī to fizisko personu rīcību, kuras piedalās lēmuma pieņemšanā par darbību veikšanu attiecīgās juridiskās personas vārdā.”;

f) panta 4) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“4) “vairumtirdzniecības energoprodukti” ir šādi līgumi un atvasinātie instrumenti neatkarīgi no to tirdzniecības vietas un veida:

a) elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādes līgumi, ja piegāde ir Savienībā, vai elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādes līgumi, kuru rezultātā var notikt piegāde Savienībā;”;

g) panta 7) punktu aizstāj ar šādu:

“7) “tirgus dalībnieks” ir ikviena persona, kas iesaistās darījumos, arī iesniedz tirdzniecības rīkojumus, vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos; te ietilpst arī pārvades sistēmu operatori un personas, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus, tirgojoties savā vārdā;”;

h) pantā iekļauj šādu jaunu 8.a) punktu:

“8.a) “persona, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus” ir persona, kuras profesionālā darbība ir ar vairumtirdzniecības energoproduktiem saistītu rīkojumu saņemšana un nosūtīšana vai ar vairumtirdzniecības energoproduktiem saistītu darījumu izpilde;”;

i) pantā iekļauj šādu jaunu 10.a) punktu:

“10.a) “Aģentūra” vai “ACER” ir Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra;”;

j) pantā pievieno šādus apakšpunktus:

“16) “reģistrēts ziņošanas mehānisms” vai “RZM” ir persona, kas saskaņā ar šo regulu reģistrēta, lai tirgus dalībnieku vārdā sniegtu Aģentūrai pakalpojumu, kas ietver detalizētas informācijas ziņošanu par darījumiem, arī tirdzniecības rīkojumiem, un pamatdatu ziņošanu;

17) “iekšējās informācijas platforma” jeb “IIP” ir persona, kas saskaņā ar šo regulu reģistrēta, lai tirgus dalībnieku vārdā sniegtu Aģentūrai pakalpojumu, kas ietver iekšējās informācijas nodošanu atklātībai un atklātībai nodotas iekšējās informācijas ziņošanai paredzētas platformas darbības nodrošināšanu;

18) “algoritmiskā tirdzniecība” ir vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka tirdzniecības rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, to, vai rīkojumu iniciēt, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai to, kā ar rīkojumu rīkoties pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai vispār bez tās; te neietilpst sistēmas, kuras izmanto vienīgi tam, lai rīkojumus novirzītu uz vienu vai vairākām organizēta tirgus vietām, apstrādātu rīkojumus, kuriem nav nepieciešama nekādu tirdzniecības parametru noteikšana, vai apstiprinātu rīkojumus, vai izpildīto darījumu apstrāde pēc tirdzniecības;

19) “tieša elektroniska piekļuve” ir izkārtojums, kurā organizēta tirgus vietas loceklis, dalībnieks vai klients atļauj citai personai izmantot savu tirdzniecības kodu, lai šī persona ar vairumtirdzniecības energoproduktu saistītus tirdzniecības rīkojumus varētu elektroniski nosūtīt tieši organizēta tirgus vietai; te ietilpst arī izkārtojumi, kuros persona izmanto locekļa, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai locekļa, dalībnieka vai klienta nodrošinātu savienojošu sistēmu, ar kuras palīdzību nosūta tirdzniecības rīkojumus (tieša piekļuve tirgum), kā arī izkārtojumi, kuros minēto infrastruktūru neviena persona neizmanto (garantēta piekļuve);

20) “organizēta tirgus vieta” (“OTV”) ir enerģijas birža, enerģijas brokeris, enerģijas jaudas platforma vai jebkura cita persona, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus, arī kopīgas rīkojumu grāmatas nodrošinātāji, izņemot pilnībā divpusēju tirdzniecību, kurā divas fiziskas personas katrā tirdzniecības darījumā iesaistās savā vārdā;

21) “LNG tirdzniecība” ir pirkšanas piedāvājumi, pārdošanas piedāvājumi vai darījumi, kuri attiecas uz LNG pirkšanu vai pārdošanu: a) kuros norādīta piegāde Savienībā, b) kuri noved pie piegādes Savienībā, vai c) kuros viens darījuma partneris LNG regazificē kādā terminālī Savienībā;

22) “LNG tirgus dati” ir ieraksti par pirkšanas piedāvājumiem, pārdošanas piedāvājumiem vai darījumiem, kas attiecas uz LNG tirdzniecību, ar attiecīgu informāciju, kas norādīta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1348/2014;

23) “LNG tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona – neatkarīgi no personas inkorporācijas vietas vai domicila –, kura iesaistās LNG tirdzniecībā;

24) “LNG cenas novērtējums” ir ikdienējās atsauces cenas noteikšana LNG tirdzniecībai saskaņā ar ACER izstrādātu metodiku;

25) “LNG cenas etalons” ir starpība, kas noteikta starp ikdienējo LNG cenas novērtējumu un TTF Gas Futures līguma ar tuvāko mēneša termiņu norēķinu cenu, ko ICE Endex Markets B.V. nosaka katru dienu;”;

3) regulas 3. panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā uzskata arī iekšējās informācijas izmantošanu tad, ja atceļ vai maina rīkojumu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu, uz kuru konkrētā informācija attiecas, ja rīkojums iesniegts, pirms iekšējā informācija nonāca attiecīgās personas rīcībā.”;

4) regulas 4. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Tirgus dalībnieki iekšējo informāciju nodod atklātībai, izmantojot IIP. IIP nodrošina, ka iekšējā informācija tiek publiskota tādā veidā, kas nodrošina ātras piekļuves iespēju, arī piekļuvi ar skaidras lietojumprogrammas saskarnes palīdzību, kā arī iespēju sabiedrībai veikt pilnīgu, pareizu un savlaicīgu informācijas novērtējumu.”;

b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“Iekšējās informācijas publicēšana, arī agregētā veidā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 vai Regulu (EK) Nr. 715/2009 vai vadlīnijām un tīklu kodeksiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajām regulām, ir pilnīga un faktiska informācijas nodošana publiskai atklātībai, bet tā var nebūt savlaicīga nodošana atklātībai šā panta 1. punkta nozīmē.”;

5) regulā iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

IIP darbības atļaušana un pārraudzība

1.IIP reģistrējas Aģentūrā. IIP darbību sāk tikai pēc tam, kad Aģentūra ir novērtējusi, vai minētā IIP atbilst šā panta prasībām, un ir atļāvusi tai darboties. IPP reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem IIP ir reģistrēta. Aģentūra regulāri caurskata IIP atbilstību šai regulai. Ja Aģentūra reģistrāciju saskaņā ar 5. punktu ir atsaukusi, minēto atsaukumu reģistrā publicē uz pieciem gadiem no atsaukšanas dienas.

2.IIP ir ieviesta pienācīga politika un pasākumi 4. un 1. pantā minētās iekšējās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši saprātīgiem komercnosacījumiem. Informāciju bez maksas dara pieejamu visām vajadzībām. IIP šādu informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi iekšējai informācijai nediskriminējošā veidā un formātā, kas ir parocīgs iekšējās informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

3.Iekšējā informācija, kuru IIP publisko saskaņā ar 2. punktu, atkarībā no iekšējās informācijas veida ietver vismaz šādus elementus:

(a)ziņojuma ID un notikuma statuss,

(b)notikuma publicēšanas datums, laiks, sākums un beigas,

(c)tirgus dalībnieka nosaukums un tirgus dalībnieka identifikācija,

(d)attiecīgā tirdzniecības vai balansēšanas zona,

(e)un vajadzības gadījumā:

(a)nepieejamības veids un notikuma veids,

(b)mērvienība,

(c)nepieejamā, pieejamā un uzstādītā vai tehniskā jauda,

(d)nepieejamības iemesls,

(e)kurināmā veids,

(f)skartais aktīvs vai bloks un tā identifikācijas kods.

4.IIP pastāvīgi piemēro iedarbīgus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem. Konkrētāk, IIP, kas ir arī tirgus operators vai tirgus dalībnieks, ar visu savākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro pasākumus, kas ir piemēroti dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

IIP ir izveidoti stabili drošības mehānismi, kas paredzēti tam, lai garantētu iekšējās informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu iekšējās informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. IIP rīcībā ir pienācīgi resursi un rezerves ietaises, lai tā savus pakalpojumus varētu piedāvāt un uzturēt nepārtraukti.

IIP ir izveidotas sistēmas, kas spēj ātri un efektīvi pārbaudīt iekšējās informācijas ziņojumu pilnīgumu, identificēt informācijas iztrūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt šādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

5.Aģentūra IIP reģistrāciju var atsaukt tad, ja tā:

(a)12 mēnešu laikā atļauju nav izmantojusi, no atļaujas nepārprotami atsakās vai iepriekšējos sešos mēnešos nav sniegusi nekādus pakalpojumus;

(b)reģistrāciju ieguvusi, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(c)vairs neatbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā tā reģistrēta;

(d)šo regulu ir smagi un sistemātiski pārkāpusi.

Ja reģistrācija ir atsaukta, attiecīgā IIP nodrošina organizētu aizstāšanu, arī datu nodošanu citām IIP un ziņošanas plūsmu pārvirzīšanu uz citām IIP.

Lēmumu atsaukt IIP reģistrāciju Aģentūra bez liekas kavēšanās paziņo valsts kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā IIP ir iedibināta.

6.Komisija ar īstenošanas aktiem norāda:

(a)līdzekļus, ar kuriem IIP nodrošina 2. punktā minētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi;

(b)saskaņā ar 2. punktu publiskotās iekšējās informācijas saturu tā, lai būtu iespējams publicēt šajā pantā prasīto informāciju;

(c)konkrētas organizatoriskās prasības, kas attiecas uz 4. punkta īstenošanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

6) iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Algoritmiskā tirdzniecība

1.Tirgus dalībniekam, kurš iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, ir izveidotas tā darījumdarbībai piemērotas iedarbīgas sistēmas un riska kontroles mehānismi, kuri nodrošina, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas un ar pietiekamu jaudu un tām ir jāievēro piemēroti tirdzniecības sliekšņi un limiti, un kuri sistēmām liedz nosūtīt kļūdainus tirdzniecības rīkojumus vai citādi funkcionēt veidā, kas var radīt vai sekmēt nesakārtotu tirgu. Tirgus dalībniekam ir arī iedarbīgas sistēmas un riska kontroles mehānismi, kuri nodrošina, ka tirdzniecības sistēmas atbilst šai regulai un tās organizēta tirgus vietas noteikumiem, ar kuru tas ir savienots. Tirgus dalībnieks ir ieviesis iedarbīgus darbības nepārtrauktības pasākumus, ar kuriem novērš jebkādas tirdzniecības sistēmu kļūmes, un nodrošina, ka tā sistēmas ir pilnībā testētas un tiek pienācīgi uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šā punkta prasībām.

2.Tirgus dalībnieks, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā kādā dalībvalstī, par šo iesaisti paziņo savas dalībvalsts regulatīvajām iestādēm un Aģentūrai.

Tirgus dalībnieka dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde var pieprasīt, lai tirgus dalībnieks regulāri vai ad hoc iesniedz aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju būtību, detalizētu informāciju par tirdzniecības parametriem vai limitiem, kas piemērojami tirdzniecības sistēmai, galvenajām atbilstības nodrošināšanas un riska kontroles mehānismiem, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu 1. punktā noteiktās prasības izpildi, un detalizētu informāciju par tirdzniecības sistēmu testēšanu.

Tirgus dalībnieks rūpējas, lai attiecībā uz šajā punktā minētajiem elementiem tiktu veikta uzskaite, un nodrošina, ka minētie ieraksti ir pietiekami, lai tā valsts regulatīvā iestāde varētu uzraudzīt atbilstību regulai.

3.Tirgus dalībnieks, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi organizēta tirgus vietai, informē attiecīgi savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un Aģentūru.

Tirgus dalībnieka piederības dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde var pieprasīt, lai tirgus dalībnieks regulāri vai ad hoc iesniedz 1. punktā minēto sistēmu un kontroles mehānismu aprakstu un pierādījumus, ka tie ir tikuši piemēroti.

Tirgus dalībnieks gādā, lai attiecībā uz šajā punktā minētajiem elementiem tiktu veikta uzskaite, un nodrošina, ka minētie ieraksti ir pietiekami, lai tā valsts regulatīvā iestāde varētu uzraudzīt atbilstību šai regulai.

4.Šis pants neskar Direktīvā (ES) 2014/65 noteiktos pienākumus.”;

7) regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ACER uzrauga vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecības darbību, lai atklātu un nepieļautu tirdzniecību, kuras pamatā ir iekšējās informācijas izmantošana un tirgus manipulācijas vai mēģinājumi to darīt. Tā vāc datus, lai novērtētu un uzraudzītu enerģijas vairumtirgus, kā paredzēts 8. pantā.”;

..) regulā iekļauj šādu jaunu 7.a–7.d pantu:

“7.a pants

ACER uzdevumi un pilnvaras veikt cenas novērtējumus un noteikt etalonus

1. Steidzamības kārtā ACER, sākot vēlākais no 2023. gada 13. janvāra, sagatavo un publicē ikdienējo LNG cenas novērtējumu. LNG cenas novērtējuma sagatavošanas vajadzībām ACER sistemātiski vāc un apstrādā LNG tirgus datus par darījumiem. Cenas novērtējumā attiecīgā gadījumā ņem vērā reģionālās atšķirības un tirgus apstākļus.

2. Vēlākais no 2023. gada 31. marta ACER katru dienu sagatavo un publicē LNG cenas etalonu, ko nosaka, balstoties uz starpību starp ikdienējo LNG cenas novērtējumu un TTF Gas Futures līguma ar tuvāko mēneša termiņu ikdienējo norēķinu cenu, ko ik dienas nosaka ICE Endex Markets B.V. LNG cenas etalona noteikšanas vajadzībām ACER sistemātiski vāc un apstrādā visus LNG tirgus datus.

3. Atkāpjoties no šīs regulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta, LNG tirgus dalībniekiem piemēro šajā regulā noteiktos tirgus dalībnieku pienākumus un aizliegumus. Pilnvaras, kas ACER piešķirtas ar šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, tostarp noteikumus par konfidencialitāti, piemēro arī attiecībā uz LNG tirgus dalībniekiem.

7.b pants

LNG cenas novērtējumu un etalona publicēšana

1. LNG cenas novērtējumu publicē ik dienas un ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) attiecībā uz tiešo darījuma cenu novērtējumu. Vēlākais no 2023. gada 31. marta papildus LNG cenas novērtējuma publicēšanai ACER ik dienas ne vēlāk kā plkst. 19.00 (pēc Centrāleiropas laika) vai tiklīdz tehniski iespējams publicē arī LNG cenas etalonu.

2. Šā panta vajadzībām ACER var izmantot trešās personas pakalpojumus.

7.c pants

LNG tirgus datu iesniegšana ACER

1. LNG tirgus dalībnieki katru dienu pirms ikdienējā LNG cenas novērtējuma publicēšanas (plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika)) iesniedz ACER LNG tirgus datus saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1348/2014 noteiktajām specifikācijām standartizētā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu, un tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda brīdi, līdz kuram pirms 1. punktā minētās ikdienējās LNG cenas novērtējuma publicēšanas jāiesniedz LNG tirgus dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3. Attiecīgā gadījumā ACER pēc apspriešanās ar Komisiju sniedz norādījumus par šādiem aspektiem:

a) detalizēta informācija, kas jāziņo papildus ziņām, kuras pašreiz jāsniedz par ziņojamiem darījumiem un pamatdatiem saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, arī par pirkšanas un pārdošanas piedāvājumiem; un

b) datu iesniegšanas procedūra, veidne un elektroniskais formāts un tehniskās un organizatoriskās prasības, kas piemērojami prasīto LNG tirgus datu iesniegšanai.

4. LNG tirgus dalībnieki prasītos LNG tirgus datus ACER iesniedz bez maksas un ar ACER izveidoto ziņošanas kanālu starpniecību, ja iespējams, izmantojot jau pastāvošas un pieejamas procedūras.

7.d pants

Darbības nepārtrauktība

ACER savu LNG atsauces cenas novērtējuma un LNG cenas etalona metodiku, kā arī metodiku, ko izmanto LNG tirgus datu ziņošanai un LNG cenas novērtējumu un LNG cenas etalonu publicēšanai, regulāri izskata, atjaunina un publicē, ņemot vērā LNG tirgus datu sniedzēju viedokļus.”;

8) regulas 8. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Lai ziņotu ierakstus par darījumiem, tostarp tirdzniecības rīkojumiem, kas reģistrēti, noslēgti vai izpildīti organizēta tirgus vietās, minētās tirgus vietas Aģentūrai dara pieejamus datus, kas attiecas uz rīkojumu grāmatu, vai pēc Aģentūras pieprasījuma nodrošina Aģentūrai piekļuvi rīkojumu grāmatai, lai tā varētu uzraudzīt tirdzniecību.”;

b) panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tajos ņem vērā esošās darījumu ziņošanas sistēmas, kas paredzētas tirdzniecības darbību uzraudzībai, lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.”;

c) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

3. Personām, kuras minētas 4. punkta a)–d) apakšpunktā un kuras par darījumiem ziņojušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 vai Regulu (ES) Nr. 648/2012, nepiemēro divkāršus ziņošanas pienākumus attiecībā uz šiem darījumiem.”;

d) panta 4. punktu groza šādi:

i) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

d) organizēta tirgus vieta, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēma vai cita persona, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus;”;

ii) pievieno šādu otro daļu:

“Informāciju sniedz, izmantojot reģistrētus ziņošanas mehānismus.”;

e) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Tirdzniecību enerģijas vairumtirgos uzraudzības vajadzībām tirgus dalībnieki ACER un valstu regulatīvajām iestādēm sniedz informāciju par elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, uzkrāšanas, patēriņa vai pārvades kompleksu jaudu un izmantojumu vai par LNG kompleksu jaudu un izmantojumu, arī par minēto kompleksu plānotu vai neplānotu nepieejamību, un iekšējo informāciju, kas nodota atklātībai saskaņā ar 4. pantu. Tirgus dalībniekiem piemērojamos ziņošanas pienākumus samazina līdz minimumam, nepieciešamo informāciju pilnībā vai daļēji pēc iespējas vācot no esošajiem avotiem.”;

9) regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Tirgus dalībnieki, kuri iesaistās darījumos, par ko ir jāziņo ACER saskaņā ar 8. panta 1. punktu, reģistrējas valsts regulatīvajā iestādē dalībvalstī, kurā tie ir iedibināti vai ir rezidenti. Tirgus dalībnieki, kas ir rezidenti vai ir iedibināti trešā valstī, dalībvalstī, kurā tie aktīvi darbojas, deklarē biroju un reģistrējas minētās dalībvalsts regulatīvajā iestādē.”;

10) regulā iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

Reģistrēto ziņošanas mehānismu atļaušana un pārraudzība

1.Lai RZM varētu darboties, ir vajadzīga Aģentūras iepriekšēja atļauja saskaņā ar šo pantu.

Aģentūra atļauj pusēm darboties kā RZM, ja:

(a)RZM ir Savienībā iedibināta juridiska persona un

(b)RZM atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

Atļauja darboties kā RZM ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un tā RZM nodrošinātājam ļauj sniegt atļaujā norādītos pakalpojumus visā Savienībā.

Atļauju saņēmušais RZM vienmēr nodrošina atbilstību šajā pantā minētajiem atļaujas saņemšanas nosacījumiem. Atļauju saņēmušais RZM bez nepamatotas kavēšanās paziņo ACER par būtiskām izmaiņām atļaujas saņemšanas nosacījumos.

Aģentūra izveido visu Savienībā darbojošos RZM reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus RZM ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. Ja Aģentūra RZM atļauju saskaņā ar 4. punktu ir atsaukusi, minēto atsaukumu reģistrā publicē uz pieciem gadiem no atsaukšanas dienas.

2.Aģentūra regulāri caurskata RZM atbilstību šai regulai. Šajā nolūkā RZM katru gadu Aģentūrai ziņo par savām darbībām.

3.RZM ir ieviesta pienācīga politika un pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā termiņā, kas noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 5. punktu, paziņotu 8. pantā prasīto informāciju.

RZM pastāvīgi piemēro iedarbīgus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem. Konkrētāk, RZM, kas ir arī OTV vai tirgus dalībnieks, ar visu savākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro pasākumus, kas ir piemēroti dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

RZM ir izveidoti stabili drošības mehānismi, kas paredzēti tam, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. RZM rīcībā ir pienācīgi resursi un rezerves ietaises, lai tas savus pakalpojumus varētu piedāvāt un uzturēt termiņos, kas noteikti īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 8. panta 2. un 6. punktu.

RZM ir izveidotas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt informācijas iztrūkumus un acīmredzamas kļūdas, ko pieļāvis tirgus dalībnieks, un, ja šāda kļūda vai iztrūkums ir radies, informāciju par kļūdu vai informācijas iztrūkumu paziņot tirgus dalībniekam un pieprasīt šādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

RZM ir izveidotas sistēmas, kas RZM dod iespēju atklāt kļūdas vai informācijas iztrūkumus, ko pieļāvis pats RZM, un dod iespēju RZM labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt Aģentūrai pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.

4.Aģentūra RZM atļauju var atsaukt tad, ja tas:

(a)18 mēnešu laikā atļauju nav izmantojis, no atļaujas nepārprotami atsakās vai iepriekšējos 18 mēnešos nav sniedzis nekādus pakalpojumus;

(b)atļauju ieguvis, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(c)vairs neatbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā tas saņēmis atļauju;

(d)šo regulu ir smagi un sistemātiski pārkāpis.

RZM, kuram izdotā atļauja ir atsaukta, nodrošina organizētu aizstāšanu, arī datu nodošanu citiem RZM un ziņošanas plūsmu pārvirzīšanu uz citiem RZM.

Aģentūra par lēmumu atsaukt RZM izdoto atļauju attiecīgā gadījumā bez liekas kavēšanās paziņo valsts kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā RZM iedibināts.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem norāda:

(a)līdzekļus, ar kuriem RZM nodrošina 1. punktā minētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi; un

(b)konkrētas organizatoriskās prasības, kas attiecas uz 2. un 3. punkta īstenošanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

11) regulas 10. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ACER izveido mehānismus, ar kuru palīdzību informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 8. pantu, kopīgo ar Komisiju valstu regulatīvajām iestādēm, kompetentajām finanšu tirgus iestādēm, valstu konkurences iestādēm, EVTI un citām relevantām iestādēm Savienības līmenī. Pirms šādu mehānismu izveides ACER ar minētajām iestādēm apspriežas.”;

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Valstu regulatīvās iestādes izveido mehānismus, kurus izmanto, lai informāciju, ko tās saņem saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. pantu, kopīgotu ar kompetentajām finanšu tirgus iestādēm, valstu konkurences iestādēm, valstu nodokļu iestādēm un EUROFISC un citām relevantām valsts līmeņa iestādēm. Pirms šādu mehānismu izveides valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar Aģentūru un minētajām pusēm.”;

c) iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Valstu regulatīvās iestādes piekļuvi šā panta 1.a punktā minētajiem mehānismiem nodrošina tikai tām iestādēm, kuras ir izveidojušas sistēmas, kas valsts regulatīvajai iestādei dod iespēju izpildīt 12. panta 1. punkta prasības.”;

13) regulas 12. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija, valstu regulatīvās iestādes, dalībvalstu kompetentās finanšu iestādes, valstu nodokļu iestādes un EUROFISC, valstu konkurences iestādes, EVTI un citas relevantas iestādes nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību, kuru tās saņem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 5. punktu vai 10. pantu, un veic pasākumus, kuri paredzēti, lai nepieļautu šādas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, arī ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.”;

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ievērojot 17. pantu, ACER daļu no savā rīcībā esošās informācijas var nolemt publiskot ar nosacījumu, ka atklātībai netiek nodota sensitīva komercinformācija par atsevišķiem tirgus dalībniekiem vai atsevišķiem darījumiem, vai atsevišķām tirgus vietām un ka šādu informāciju nevar izsecināt. ACER nav liegts publicēt informāciju par organizēta tirgus vietām, IIP, RZM, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.”;

14) regulas 13. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Valstu regulatīvās iestādes nodrošina 3. un 5. pantā noteikto aizliegumu un 4., 8., 9. un 15. pantā noteikto pienākumu piemērošanu.

Valstu regulatīvās iestādes ir kompetentas izmeklēt visas valsts enerģijas vairumtirgos veiktās darbības un panākt attiecīgu šīs regulas izpildi neatkarīgi no tā, kur saskaņā ar 9. panta 1. punktu reģistrētais tirgus dalībnieks, kas veic minētās darbības, ir rezidents vai ir iedibināts.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts regulatīvajām iestādēm ir izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas minētās funkcijas veikšanai. Minētās pilnvaras īsteno proporcionālā veidā.

Minētās pilnvaras īsteno:

(a)tieši,

(b)kopdarbībā ar citām iestādēm vai

(c)iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesu iestādēm.

Attiecīgā gadījumā valstu regulatīvās iestādes var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras kopdarbībā ar organizētajiem tirgiem, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēmām vai citām personām, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus, kā minēts 8. panta 4. punkta d) apakšpunktā.”;

b) pievieno šādu 3.–9. punktu:

“3. Lai cīnītos pret šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, atbalstītu un papildinātu valstu regulatīvo iestāžu izpildes panākšanas darbības un veicinātu šīs regulas vienādu piemērošanu visā Savienībā, Aģentūra, īstenodama pilnvaras, kas tai piešķirtas ar un saskaņā ar 13.a un 13.b pantu, var veikt izmeklēšanu.

4. Aģentūra var īstenot savas pilnvaras, lai nodrošinātu 3. un 5. pantā noteikto aizliegumu un 4. pantā noteikto pienākumu piemērošanu, ja:

(a)darbības tiek vai ir bijušas veiktas attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, ko paredzēts piegādāt vismaz trijās dalībvalstīs; vai

(b)darbības tiek vai ir bijušas veiktas attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, ko paredzēts piegādāt vismaz trijās dalībvalstīs, un vismaz viena no fiziskajām vai juridiskajām personām, kas veic vai ir veikusi minētās darbības, ir rezidente vai ir iedibināta trešā valstī, bet ir reģistrējusies saskaņā ar 9. panta 1. punktu; vai

(c)kompetentā valsts regulatīvā iestāde, neskarot 16. panta 5. punktā minētās atkāpes, nekavējoties neveic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 16. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto Aģentūras pieprasījumu; vai

(d)relevantā informācija, kas definēta šīs regulas 2. panta 1. punktā, varētu būtiski ietekmēt to vairumtirdzniecības energoproduktu cenas, kurus paredzēts piegādāt vismaz trijās dalībvalstīs.

5. Aģentūra var īstenot savas pilnvaras, lai nodrošinātu 15. pantā noteikto pienākumu izpildi, ja personas profesionāli organizē vai izpilda darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, ko paredzēts piegādāt vismaz trijās dalībvalstīs.

6. Īstenodama savas pilnvaras, Aģentūra ņem vērā notiekošo vai jau veikto izmeklēšanu attiecībā uz tiem pašiem gadījumiem, ko saskaņā ar šo regulu veic valstu regulatīvā iestāde veic, kā arī izmeklēšanas pārrobežu ietekmi.

7. Pabeigusi darbības, kas veiktas, lai īstenotu pilnvaras saskaņā ar 4. punktu, Aģentūra sagatavo ziņojumu. Ziņojumu publisko, ņemot vērā konfidencialitātes prasības. Ja Aģentūra secina, ka ir noticis šīs regulas pārkāpums, tā attiecīgi informē attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu valstu regulatīvās iestādes un pieprasa, lai pārkāpums tiktu risināts saskaņā ar 18. pantu. Aģentūra relevantajām valstu regulatīvajām iestādēm var ieteikt dažus sekojumpasākumus, un vajadzības gadījumā tā informē Komisiju.”;

15) regulā iekļauj šādu 13.a–13.d pantu:

“13.a pants

Aģentūras veiktās inspekcijas uz vietas

1.Aģentūra ciešā sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts relevantajām iestādēm sagatavo un veic inspekcijas uz vietas.

2.Lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, Aģentūra var veikt visas vajadzīgās inspekcijas uz vietas visās to personu telpās, uz kurām attiecas izmeklēšana. Ja tas nepieciešams inspekcijas pienācīgai veikšanai un efektivitātei, Aģentūra minēto inspekciju uz vietas var veikt, par to iepriekš nepaziņojot.

3.Aģentūras amatpersonas un citas personas, ko Aģentūra pilnvarojusi veikt inspekcijas uz vietas, drīkst iekļūt jebkurās to personu telpās, uz kurām attiecas lēmums par izmeklēšanu, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 6. punktu, un tām ir visas šajā pantā minētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz inspekcijas laiku, ciktāl nepieciešams inspekcijas veikšanai, aizzīmogot jebkuras telpas, īpašumu un uzskaites grāmatas vai reģistrus.

4.Pirms inspekcijas veikšanas Aģentūra par inspekciju savlaicīgi paziņo valsts regulatīvajai iestādei un citām attiecīgajām iestādēm dalībvalstī, kurā inspekcija veicama. Inspekcijas saskaņā ar šo pantu veic ar nosacījumu, ka relevantā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā pret minētajām inspekcijām neiebilst.

5.Amatpersonas un citas personas, ko Aģentūra pilnvarojusi veikt inspekciju uz vietas, savas pilnvaras īsteno pēc tam, kad ir uzrādījušas rakstisku atļauju, kurā norādīts inspekcijas priekšmets un mērķis.

6.Šajā pantā minētās personas pakļaujas inspekcijām uz vietas, kuru veikšana uzdota ar lēmumu, ko pieņem Aģentūra. Minētajā lēmumā norāda inspekcijas priekšmetu un mērķi, izraugās dienu, kurā tai jāsākas, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) 2019/942, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar valsts regulatīvo iestādi dalībvalstī, kurā inspekcija veicama.

7.Valsts regulatīvās iestādes amatpersonas, kā arī valsts regulatīvās iestādes pilnvarotās vai ieceltās personas dalībvalstī, kurā inspekcija jāveic, pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību Aģentūras amatpersonām un citām Aģentūras pilnvarotajām personām. Šajā nolūkā tām piešķir šajā pantā minētās pilnvaras. Inspekcijās uz vietas pēc pieprasījuma var piedalīties arī valsts regulatīvās iestādes amatpersonas.

8.Ja Aģentūras amatpersonas, kā arī Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona iebilst pret inspekciju, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde minētajām personām vai citām relevantām valsts regulatīvajām iestādēm sniedz nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas izpildes panākšanas iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt inspekciju uz vietas.

9.Ja 1. punktā paredzētajai inspekcijai uz vietas vai 7. un 8. punktā paredzētajai palīdzībai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, Aģentūra papildus piesakās uz šādas atļaujas saņemšanu. Aģentūra uz šādu atļauju var pieteikties arī piesardzības nolūkos.

10.Ja Aģentūra piesakās uz atļaujas saņemšanu, kā minēts 9. punktā, valsts tiesu iestāde verificē, ka:

(a)Aģentūras lēmums ir autentisks un

(b)jebkuri veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi, ņemot vērā inspekcijas priekšmetu.

Punkta b) apakšpunkta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām valsts tiesu iestāde var lūgt, lai Aģentūra sniedz sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par to, kas Aģentūrai radījis pamatu aizdomām, ka ir noticis 13. panta 3. punktā minēts pārkāpums, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas izmeklēšana. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa.

13.b pants

Informācijas pieprasījums

1.Pēc Aģentūras pieprasījuma jebkura persona sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai Aģentūra izpildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu. Savā pieprasījumā Aģentūra:

(a)kā pieprasījuma juridisko pamatu norāda atsauci uz šo pantu;

(b)norāda pieprasījuma nolūku;

(c)norāda, kāda informācija ir vajadzīga un kādā datu formātā;

(d)nosaka informācijas sniegšanas termiņu, kurš ir samērīgs ar pieprasījumu;

(e)informē personu, ka atbilde uz informācijas pieprasījumu nedrīkst būt nepareiza vai maldinoša.

2.Panta 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu vajadzībām Aģentūra ir pilnvarota izdot lēmumus. Šādā lēmumā Aģentūra papildus 1. punktā noteiktajām prasībām norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Aģentūras Apelācijas padomē un uz tiesībām prasīt lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. pantu.

3.Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju. Personas ir pilnībā atbildīgas par to, ka sniegtā informācija ir pilnīga, pareiza un nav maldinoša.

4.Ja Aģentūras amatpersonas, kā arī Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona atsakās sniegt prasīto informāciju, attiecīgās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde minētajām personām vai citām relevantām valsts regulatīvajām iestādēm sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu 3. punktā minētā pienākuma izpildi, arī piemēro sankcijas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

5.Ja Aģentūras amatpersonas, kā arī tās pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona atsakās sniegt prasīto informāciju, Aģentūra var izdarīt secinājumus, balstoties uz pieejamo informāciju.

6.Aģentūra nekavējoties attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm nosūta saskaņā ar 1. punktu iesniegtā pieprasījuma vai saskaņā ar 2. punktu pieņemtā lēmuma kopiju.

13.c pants

Procesuālās garantijas

1.Aģentūra inspekcijas uz vietas veic un informāciju pieprasa, pilnībā ievērojot tirgus dalībnieku procesuālās garantijas, tai skaitā:

(a)tiesības nesniegt pašapsūdzošas liecības,

(b)tiesības saņemt paša izvēlētas personas palīdzību,

(c)tiesības lietot jebkuru tās dalībvalsts oficiālo valodu, kurā notiek inspekcija uz vietas,

(d)tiesības komentēt faktus, kas attiecas uz pašu,

(e)tiesības saņemt iztaujāšanas protokola kopiju un to apstiprināt vai pievienot savus apsvērumus.

2.Aģentūra meklē pierādījumus gan tirgus dalībniekam par labu, gan pret to, inspekcijas uz vietas veic un informāciju pieprasa objektīvi un taisnīgi un saskaņā ar nevainīguma prezumpcijas principu.

3.Aģentūra inspekcijas uz vietas veic un informāciju pieprasa, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un Savienības datu aizsardzības noteikumus.

13.d pants

Savstarpējā palīdzība

1.Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām relevantajām prasībām, valstu regulatīvās iestādes un Aģentūra cita citai palīdz.”;

15) regulas 15. pantu groza šādi:

“15. pants

To personu pienākumi, kuras profesionāli organizē vai izpilda darījumus

Jebkura persona, kura profesionāli organizē vai izpilda darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem un kurai ir pamatotas aizdomas, ka tirdzniecības rīkojums vai darījums, arī tā atcelšana vai labošana, varētu būt 3., 4. vai 5. panta pārkāpums, nekavējoties par to paziņo Aģentūrai un relevantajai valsts regulatīvajai iestādei.

Personas, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, izveido un uztur pasākumus un procedūras, ar kuru palīdzību var rezultatīvi:

a) konstatēt 3., 4. vai 5. panta pārkāpumus;

b) garantēt, ka to darbinieki, kas šā panta vajadzībām veic novērošanas darbības, tiek pasargāti no jebkāda interešu konflikta un rīkojas neatkarīgi.”;

16) regulas 16. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Valstu regulatīvās iestādes, kompetentās finanšu iestādes, valsts konkurences iestāde un valsts nodokļu iestāde dalībvalstī var iedibināt sadarbības formas, kas ir piemērotas, lai nodrošinātu efektīvu un rezultatīvu izmeklēšanu un izpildes panākšanu un palīdzētu panākt saskaņotu un konsekventu pieeju izmeklēšanai, tiesvedībai un šīs regulas un relevanto finanšu un konkurences tiesību aktu izpildes panākšanai.”;

b) panta 2. punktam pievieno šādu trešo daļu:

“Ne vēlāk kā 30 dienas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par šīs regulas pārkāpumu valstu regulatīvās iestādes informē Aģentūru un iesniedz tai lietas kopsavilkumu un paredzēto lēmumu. Aģentūra uztur publisku sarakstu ar šādiem lēmumiem saskaņā ar šo regulu; tajā norāda arī lēmuma pieņemšanas datumu, to personu vārdus un uzvārdus, kurām piemērotas sankcijas, šīs regulas pantu, kas ir pārkāpts, un piemērotās sankcijas. Minētās publicēšanas vajadzībām valstu regulatīvās iestādes minēto informāciju Aģentūrai iesniedz septiņu dienu laikā pēc lēmuma izdošanas.”;

c) panta 3. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) Aģentūra un valsts regulatīvās iestādes informē kompetentās valstu nodokļu iestādes un EUROFISC, ja tām ir saprātīgi iemesli aizdomām, ka enerģijas vairumtirgū tiek veiktas vai ir veiktas darbības, kas varētu būt krāpšana nodokļu jomā.”;

16) iekļauj šādu 16.a un 16.b pantu:

“16.a pants

Uzdevumu un atbildības deleģēšana

1.Valstu regulatīvās iestādes ar delegāta piekrišanu var deleģēt uzdevumus un atbildību citām valstu regulatīvajām iestādēm, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus atbildības deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro, vēl pirms to valsts regulatīvās iestādes noslēdz šādus deleģēšanas līgumus, kā arī tās var aprobežot deleģējuma tvērumu, lai tas aptvertu tikai to, kas ir vajadzīgs iedarbīgai tirgus dalībnieku vai grupu pārraudzībai.

2.Valstu regulatīvās iestādes informē Aģentūru par deleģēšanas līgumiem, kurus tās plāno slēgt. Līgumi stājas spēkā ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad tās informējušas Aģentūru.

3.Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas Aģentūra par paredzēto līgumu var sniegt atzinumu.

4.Aģentūra ar piemērotiem līdzekļiem publicē visus valstu regulatīvo iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās puses ir pienācīgi informētas.

16.b pants

Vadlīnijas un ieteikumi

1.Lai iedibinātu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu pārraudzības praksi un nodrošinātu kopīgu, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Aģentūra izdod vadlīnijas un ieteikumus, kas adresēti visām valstu regulatīvajām iestādēm vai visiem tirgus dalībniekiem un izdod ieteikumus vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm vai vienam vai vairākiem tirgus dalībniekiem par 4.a, 8. un 9.a panta piemērošanu.

2.Aģentūra attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par vadlīnijām un ieteikumiem, ko tā izdod, un analizē ar šādu vadlīniju un ieteikumu izdošanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic samērīgi ar vadlīniju vai ieteikumu tvērumu, būtību un ietekmi.

3.Valstu regulatīvās iestādes un tirgus dalībnieki dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību minētajām vadlīnijām un ieteikumiem.

4.Divu mēnešu laikā pēc vadlīniju vai ieteikuma izdošanas katra valsts regulatīvā iestāde apstiprina, vai tā nodrošina atbilstību minētajām vadlīnijām un ieteikumam vai tā plāno atbilstību nodrošināt. Ja valsts regulatīvā iestāde atbilstību nenodrošina vai neplāno to darīt, tā Aģentūru informē, norādot iemeslus.

5.Aģentūra publicē informāciju, ka valsts regulatīvā iestāde nenodrošina atbilstību vai neplāno nodrošināt atbilstību minētajām vadlīnijām vai ieteikumam. Aģentūra var arī nolemt publicēt valsts regulatīvās iestādes norādītos iemeslus, kāpēc tā nenodrošina atbilstību minētajām vadlīnijām vai ieteikumam. Valsts regulatīvā iestāde par šādu publikāciju iepriekš saņem paziņojumu.

6.Ja minētās vadlīnijas vai ieteikums to pieprasa, tirgus dalībnieki sniedz skaidru un detalizētu ziņojumu par to, vai tie nodrošina atbilstību minētajām vadlīnijām vai ieteikumam.

7.Aģentūra vadlīnijas un ieteikumus, ko tā ir izdevusi, iekļauj ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) 2019/942 19. panta 1. punkta k) apakšpunktā.”;

18) regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Konfidenciālu informāciju, ko 2. punktā minētās personas saņēmušas, pildot darba pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai agregētā veidā tā, ka nav iespējams identificēt atsevišķu tirgus dalībnieku, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, citi šīs regulas noteikumi vai citi relevanti Savienības tiesību akti.”;

19) regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, atturošām un samērīgām, atspoguļojot pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu, kaitējumu patērētājiem un iespējamos ieguvumus no tirdzniecības, kas veikta, balstoties uz iekšējo informāciju un tirgus manipulācijām.

Neskarot kriminālsodus un valstu regulatīvo iestāžu pārraudzības pilnvaras saskaņā ar 13. pantu, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredz, ka valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas pārkāpumiem, kas minēti 13. panta 1. punktā, ir pilnvaras pieņemt piemērotus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus.

Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem detalizēti paziņo Komisijai un Aģentūrai, kā arī paziņo par katru turpmāko grozījumu, kas tos skar.

2. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un principu “ne bis in idem” nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un administratīvus pasākumus:

(a)pieņemt lēmumu, ar kuru personai prasa pārkāpumu izbeigt;

(b)pārkāpumu rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšana, ciktāl tos iespējams noteikt;

(c)izdot publiskus brīdinājumus vai paziņojumus;

(d)pieņemt lēmumu, ar kuru piemēro periodiskus soda maksājumus;

(e)pieņemt lēmumu, ar kuru piemēro administratīvu naudas sodu;

attiecībā uz juridiskām personām maksimālo administratīvo naudas sodu noteikt vismaz šādā apmērā:

i) par 3. un 5. panta pārkāpumiem — 15 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā;

ii) par 4. un 15. panta pārkāpumiem — 2 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā;

iii) par 8. un 9. panta pārkāpumiem — 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā;

attiecībā uz fiziskām personām maksimālo administratīvo naudas sodu noteikt vismaz šādā apmērā:

i) par 3. un 5. panta pārkāpumiem — 5 000 000 EUR;

ii) par 4. un 15. panta pārkāpumiem — 1 000 000 EUR;

iii) par 8. un 9. panta pārkāpumiem — 500 000 EUR.

Neatkarīgi no e) apakšpunkta naudas soda apmērs nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecīgās juridiskās personas gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. Fiziskām personām naudas soda apmērs nedrīkst pārsniegt 20 % no gada ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. Ja juridiskā persona no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar minēto labumu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus vai sankcijas, kas piemēroti par šīs regulas pārkāpumiem, valsts regulatīvā iestāde drīkst nodot publiskai atklātībai, ja vien šāda izpaušana iesaistītajām pusēm nenodara nesamērīgu kaitējumu.”

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/942

Regulu (ES) 2019/942 groza šādi:

1) regulas 6. panta 8. punktu svītro;

2) regulas 12. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) veic un koordinē izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 13., 13.a, 13.b un 16. pantu.”;

3) regulas 32. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ACER saņem maksu par tādas informācijas vākšanu, apiešanos ar to, apstrādi un analīzi, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantu ziņojuši tirgus dalībnieki vai subjekti, kas ziņo to vārdā, un par iekšējās informācijas nodošanu atklātībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 4. un 4.a pantu. Maksas maksā reģistrētie ziņošanas mehānismi un iekšējās informācijas platformas. Ieņēmumi no minētajām maksām var segt arī ACER izmaksas par pārraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 13., 13.a, 13.b pantu un 16. pantu.”

3. pants

Grozījumi Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1348/2014

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 groza šādi:

1) pievieno 7.a pantu:

“7.a pants

LNG tirgus datu kvalitāte

1.LNG tirgus dati ietver šādus elementus:

(a)līguma puses, arī pirkšanas/pārdošanas indikators,

(b)ziņotāja puse,

(c)darījuma cena,

(d)līgumā noteiktie daudzumi,

(e)līguma vērtība,

(f)LNG kravas pienākšanas logs,

(g)piegādes kārtība,

(h)piegādes punkti,

(i)laika zīmoga informācija par visiem turpmāk minētajiem elementiem:

i) pirkšanas vai pārdošanas piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks,

ii) darījuma datums un laiks,

iii) datums un laiks, kad ziņots par pirkšanas piedāvājumu, pārdošanas piedāvājumu vai darījumu,

iv) laiks, kad ACER saņēmusi LNG tirgus datus.

2.LNG tirgus datus LNG tirgus dalībnieki iesniedz ACER šādās vienībās un valūtās:

(a)darījuma, pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma vienības cenas norāda līgumā noteiktajā valūtā un EUR/MWh un attiecīgā gadījumā norāda arī piemēroto konversijas likmi un valūtas maiņas kursu;

(b)nolīgtos daudzumus norāda līgumos norādītajās vienībās un MWh;

(c)pienākšanas logus paziņo, norādot piegādes datumus UTC formātā;

(d)piegādes punktam norāda derīgu identifikatoru, ko ACER iekļāvis sarakstā, piemēram, to LNG kompleksu sarakstā, uz kuriem attiecas ziņošana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014; laika zīmoga informāciju ziņo UTC formātā; (attiecīgā gadījumā aizstāj ar mijnorādēm)

(e)vajadzības gadījumā norāda pilnu cenas formulu ilgtermiņa līgumā, no kura cena iegūta.

3.ACER izdod norādījumus par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem viens iesniedzējs ir atbildīgs par būtisku daļu no konkrētā atsauces periodā iesniegtajiem LNG tirgus datiem un kā šī situācija ir risināma ikdienējā LNG cenas novērtējumā un LNG cenas etalonos.”

4. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS: AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, to starpā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to starpā pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS: AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942, lai uzlabotu ES aizsardzību pret tirgus manipulācijām.

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

Rīcībpolitikas joma: enerģētika

Darbība: Eiropas zaļais kurss

1.3.Priekšlikums attiecas uz

X jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 18

X esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu virzībā uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Skatīt paskaidrojuma rakstu.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Sk. iedaļu “Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums” tālāk.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Papildu resursi ļaus ACER un ENER ĢD veikt uzdevumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ES tiesību aktos paredzētās pilnvaras atbilstīgi šā priekšlikuma prasībām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Skatīt paskaidrojuma rakstu par iniciatīvas progresa un sasniegumu uzraudzību.

a) Rezultativitāte un savlaicīgums — rādītājiem būtu jāļauj uzraudzīt sniegumu, plānošanas periodā regulāri sniedzot informāciju par progresu un sasniegumiem.

b) Efektivitāte: būtu jāoptimizē datu vākšanas un apstrādes procesi, izvairoties no nevajadzīgiem vai dublējošiem informācijas pieprasījumiem.

c) Rādītāju atbilstība un nepieciešamība ierobežot saistīto administratīvo slogu.

d) Skaidrība: rādītāji būtu jāiesniedz skaidrā un saprotamā formā, ar papildu metadatiem un tādā veidā, kas veicina pareizu interpretāciju un jēgpilnu saziņu.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, to starpā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

ACER

1. konkrētais mērķis: atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz reģistrētiem ziņošanas mehānismiem un iekšējās informācijas izpaušanas platformām

Saskaņā ar šo tiesību akta priekšlikumu ACER būs atbildīga par iekšējās informācijas platformu (IIP) un reģistrēto ziņošanas mehānismu (RZM) atļaušanu un uzraudzību, kas pārsniedz pašreizējo šo struktūru reģistrācijas kārtību.

Uzraudzības pienākumi ietvertu atļauju izsniegšanu IIP un RZM un ikdienas uzraudzību, un tādējādi tie būtu saskaņoti ar EVTI uzraudzības pilnvarām attiecībā uz darījumu reģistriem, apstiprinātiem ziņošanas mehānismiem un citiem datu ziņošanas pakalpojumiem. ACER būs arī tiešas izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz IIP un RZM, un tā saņems papildu pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus, lai labāk precizētu datu vākšanas perimetru.

IIP un RZM ir salīdzinoši jaunas struktūras, un ir gaidāms liels reģistrāciju skaits. Ņemot vērā RZM un IIP lielo skaitu (2023. gada 1. janvārī — 104 RZM un 19 IIP) un jauno tiesisko regulējumu, ACER būs jāpalielina uzraudzības centieni iepriekš minēto jauno uzraudzības darbību jomā. Tāpēc Aģentūra pieņem darbā papildu specializētus darbiniekus šo struktūru uzraudzībai. Šīs vajadzības cilvēkresursu ziņā var lēst uz 5 FTE (ieskaitot 1 IT ekspertu attiecīgo uzņēmējdarbības IT sistēmu un to kiberdrošības nodrošināšanai).

2. konkrētais mērķis: STOR datu vākšanas centralizācija ES līmenī ACER un ES mēroga PPAET uzraudzība Energoregulatoru sadarbības aģentūrā

Pašreizējais REMIT 15. pants izraisīja zināšanu par iespējamām tirgus ļaunprātīgas izmantošanas situācijām decentralizāciju visā ES, jo VRI nav pienākuma dalīties ar ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem vai rīkojumiem (STOR), ko tās saņem saskaņā ar 15. pantu, ne ar citām VRI, ne ar ACER (lai gan dažas no tām to dara). Tajā pašā laikā tas nav devis iespēju ACER pārraudzības grupai izmantot šajos STOR iekļautās zināšanas, lai izstrādātu ES mēroga uzraudzības stratēģiju.

Saskaņā ar ierosinātajiem REMIT grozījumiem ACER tiks uzticēta visu STOR datu vākšana no visām personām, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus (PPAET), visā Eiropā (ACER kā galvenais centrs).

Lai aprēķinātu šai darbībai nepieciešamos cilvēkresursus, ACER aplēsa no 2024. līdz 2026. gadam saņemamo STOR skaitu, atkāpjoties no tai zināmā STOR skaita 2022. gadā (galvenokārt STOR, kas iekļauti Aģentūrai paziņotajās lietās) un koriģējot to ar 15. panta papildu darbības jomu (tagad ietverot arī aizdomīgus 4. panta pārkāpumus un visus STOR). ACER aplēsa, ka STOR skaits pieaugs par 2/3 no pēdējo 6 gadu laikā novērotā ikgadējā pieauguma. Pēc tam tika lēsts, ka 2024. gadā ACER saņems 236 STOR, 2025. gadā — 248 un 2026. gadā — 260 STOR.

Lai izpildītu ar šo darbību saistītos apakšuzdevumus, ACER paredz, ka būs vajadzīgi 2 papildu FTE.

Attiecībā uz PPAET ACER būs atbildīga par to, lai pārbaudītu, vai PPAET, kas darbojas visā ES (t. i., piedāvā produktus trīs vai vairāk piegādes zonās dažādās dalībvalstīs), ievēro iedarbīgus pasākumus un procedūras, lai noteiktu REMIT 3., 4. un 5. panta pārkāpumus.

Lai aprēķinātu šai darbībai nepieciešamos cilvēkresursus, ACER aplēsa PPAET skaitu, ko ACER uzraudzīs no 2025. līdz 2027. gadam. ACER atkāpās no pašreizējo PPAET saraksta un noteica tās, kas atbilst jaunajā 15. pantā iekļautajiem kritērijiem (t. i., PPAET — personas, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus vismaz trīs dalībvalstīs). ACER paredz, ka tad ACER uzraudzīs 34 PPAET (t. i., mazāk nekā 30 % no kopējā PPAET skaita).

Lai izpildītu ar šo darbību saistītos apakšuzdevumus (PPAET revīzijas un PPAET koordinācija), tiek lēsts, ka ir nepieciešams vēl 1 FTE.

3. konkrētais mērķis: ACER papildu pilnvaras izmeklēt un īstenot iespējamus REMIT pārkāpumus

REMIT tiek grozīts tā, lai ACER īpašos apstākļos (skarti vismaz trīs produkti, kas piegādāti dažādās dalībvalstīs; vai skarti divi vai vairāki produkti, kas piegādāti dažādās dalībvalstīs, un juridiskā vai fiziskā persona, kas veic darbības, ir reģistrēta vai veic uzņēmējdarbību trešā valstī vai ārpus ES), var nodrošināt, ka tiek piemēroti 3. un 5. pantā noteiktie aizliegumi un 4. pantā noteiktie pienākumi.

Šo pilnvaru rezultātā Aģentūrai būs jauni uzdevumi, to starpā visi procesuālie uzdevumi, kas saistīti ar izmeklēšanas uzsākšanu, informācijas vākšanu (informācijas pieprasījumu apstrāde, mutiskas uzklausīšanas un pārbaužu organizēšana utt.), informācijas analīzi un provizoriskiem secinājumiem par pārkāpumiem (ziņojumiem).

2022. gada beigās bija reģistrēti 13 gadījumi, kas atbilstu šim kritērijam (aptuveni 3,7 % no kopējā gadījumu skaita), no kuriem 9 gadījumi tika paziņoti 2022. gadā. Tika lēsts, ka laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam ACER jurisdikcijā esošo jauno lietu skaits pieaugs par 13 lietām gadā. 6 % gadā, kas atbilst divām trešdaļām gada pieauguma tempa, kas novērots no 2017. līdz 2022. gadam attiecībā uz tāda paša veida gadījumiem. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, var aplēst, ka 2024. gadā ACER jurisdikcijā būs 19 lietas, 2025. gadā — 21 lieta, bet 2026. gadā — 24 lietas. Vienlaikus ACER būs arī rīcības brīvība izmeklēt nozīmīgākos gadījumus no tiem, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

Pamatojoties uz pieredzi ar līdzīgiem uzdevumiem, ko veic COMP ĢD, tiek lēsts, ka, lai izpildītu ar šo darbību saistītos apakšuzdevumus, ACER ir nepieciešami 11 papildu FTE.

Ņemot vērā iespējamās grūtības pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, no 2025. līdz 2027. gadam tiks pakāpeniski ieviesti kopumā 19 papildu FTE.

Pieskaitāmās izmaksas

Iepriekš aprakstītajos papildu FTE netiek iekļautas pieskaitāmās izmaksas. Piemērojot 30 % pieskaitāmo izmaksu koeficientu, tas nozīmē papildu 6 pilnslodzes darbiniekus, kas būtu 3 AST un 3 AST/SC, vēlams, lai aizstātu pagaidu darbiniekus. Šie papildu FTE cita starpā ir vajadzīgi, lai pieņemtu darbā papildu darbiniekus, tātad tie ir vajadzīgi, sākot ar 2025. gadu.

ENER

Pašlaik ENER ĢD ar REMIT strādā mazāk nekā 0,5 pilnslodzes darbinieki. Ņemot vērā lielāku REMIT nozīmi pašreizējās enerģētiskās krīzes apstākļos, ENER ĢD darba slodze ir palielinājusies, tāpēc ir nepieciešami aptuveni 2 FTE.

Skatīt paskaidrojuma rakstu.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pieredze ar iepriekšējiem tiesību aktu priekšlikumiem ir parādījusi, ka ACER personāla vajadzības parasti tiek novērtētas par zemu. Lai neatkārtotu 2009. gada trešās iekšējā tirgus paketes pieredzi, kad pārāk zemu novērtēta vajadzība pēc darbiniekiem izraisīja strukturālu darbinieku trūkumu (kas ir visaptveroši atrisināts, tikai sākot ar ES budžetu 2022. gadam), šajā priekšlikumā vajadzība pēc darbiniekiem tiek aplēsta vairākiem turpmākajiem gadiem.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šī iniciatīva ir iekļauta Komisijas darba programmā 2023. gadam kā daļa no Eiropas zaļā kursa.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to starpā pārdales iespējas, novērtējums

FTE ir nepieciešami papildu uzdevumu veikšanai, jo pašreizējie uzdevumi tuvākajā nākotnē nesamazināsies. Priekšlikumā paredzēts arī pastāvīgi pagarināt ACER pilnvaras, kas saistītas ar LNG etalona īstenošanu (5 FTE saskaņā ar LFS, kas pievienots Komisijas 2022. gada 18. oktobra priekšlikumam COM(2022) 549).

Ciktāl tas juridiski iespējams, papildu FTE tiks finansēti no pašreizējās maksas shēmas, kas REMIT paredzēta ACER uzdevumiem. Šajā nolūkā priekšlikums paplašina ACER maksas iekasēšanas pilnvaras, attiecinot tās arī uz jaunizveidotajām iekšējās informācijas platformām, un precizē, ka arī izmaksas, kas saistītas ar ACER paplašinātajām izmeklēšanas un izpildes pilnvarām, var tikt finansētas no maksām. Pašreizējā 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta svītrošana nesamazina ACER ieņēmumus, jo līdz šim šī klauzula nav izmantota, jo, ņemot vērā nelielo lietu skaitu, maksas sistēmas izveides un īstenošanas administratīvās izmaksas būtu nesamērīgas.

Tiek lēsts, ka, ņemot vērā lēmuma par maksu 19 pārskatīšanu, aptuveni 2/3 no papildu FTE skaita tiks segtas no maksām.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

 Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

 Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

X beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 20

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

 ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

X Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām,

 publisko tiesību subjektiem;

 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

 dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

 tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Saskaņā ar savu finanšu regulējumu ACER plānošanas dokumenta kontekstā ir jānodrošina gada darba programma, iekļaujot informāciju gan par finanšu resursiem, gan cilvēkresursiem katrai veiktajai darbībai.

ACER katru mēnesi ziņo ENER ĢD par budžeta izpildi, cita starpā par saistībām un maksājumiem atbilstīgi budžeta sadaļām, kā arī par brīvo darbvietu rādītājiem atbilstīgi personāla veidam.

Turklāt ENER ĢD ir tieši pārstāvēts ACER pārvaldības struktūrās. Ar savu pārstāvju starpniecību Administratīvajā valdē ENER ĢD katrā tās sanāksmē gada laikā tiks informēts par budžeta izlietojumu un štatu sarakstu.

Visbeidzot, arī saskaņā ar finanšu noteikumiem uz ACER attiecas ikgadējas prasības ziņot par darbībām un resursu izlietojumu, izmantojot Administratīvo valdi un tās gada darbības pārskatu.

ENER ĢD tiešā veidā īstenotajos uzdevumos tiks ievērots gada plānošanas un uzraudzības cikls, kas tiek īstenots Komisijā un izpildaģentūrās, arī ziņošana par rezultātiem, izmantojot ENER ĢD gada darbības pārskatu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Lai gan ACER būs jāiegūst jaunas speciālās zināšanas, tomēr izmaksu ziņā lietderīgāk ir šajā priekšlikumā paredzētos jaunos uzdevumus piešķirt tādai aģentūrai, kas jau veic līdzīgus uzdevumus.

ENER ĢD ir izstrādājis kontroles stratēģiju, kas ļauj pārvaldīt attiecības ar ACER un kas ir daļa no Komisijas 2017. gada iekšējās kontroles sistēmas. ACER pārskatīja un pieņēma savu iekšējās kontroles sistēmu 2018. gada decembrī.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Galvenais risks ir nepareizas aplēses attiecībā uz darba slodzi, ko rada šis priekšlikums, ņemot vērā, ka tas ievieš jaunus uzdevumus. Šis risks ir jāpieņem, jo, kā liecina pieredze, ja sākotnējā priekšlikumā nav iekļautas papildu resursu vajadzības, vēlāk šo situāciju ir ļoti grūti labot.

Tas, ka priekšlikumā ir iekļauti vairāki jauni uzdevumi, mazina šo risku, jo, kaut arī dažu turpmāko uzdevumu darba slodze var būt novērtēta par zemu, citu darba slodze var būt pārvērtēta, nodrošinot iespējas turpmākai pārdalei.

Gaidāms, ka papildu uzdevumu iekļaušana pašreizējā ACER pilnvarā neradīs īpašus papildu kontroles pasākumus ACER, tāpēc kontroles izmaksu attiecība pret pārvaldīto līdzekļu vērtību paliks nemainīga.

Tāpat uzdevumi, kas uzticēti ENER ĢD, nebūs par iemeslu papildu kontroles pasākumiem vai kontroles izmaksu attiecības izmaiņām.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

ACER piemēro decentralizēto ES aģentūru krāpšanas apkarošanas principus atbilstīgi Komisijas pieejai.

ACER 2019. gada martā pieņēma jaunu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, atceļot ACER Administratīvās valdes Lēmumu 13/2014. Jaunā stratēģija, kura aptver trīs gadu laikposmu, balstās uz šādiem elementiem: gada risku novērtējumu, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, sensitīvu funkciju pārvaldības politiku un procedūru, kā arī pasākumus saistībā ar ētiku un godprātību.

ENER ĢD 2020. gadā arī pieņēma pārskatītu Krāpšanas apkarošanas stratēģiju (KAS). ENER ĢD KAS balstās uz Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai un īpašu iekšienē veiktu risku novērtējumu, kas paredzēts, lai noteiktu jomas, kuras ir visneaizsargātākās pret krāpšanu, jau pastāvošās kontroles un darbības, kas nepieciešamas ENER ĢD krāpšanas novēršanas, atklāšanas un izlabošanas spēju uzlabošanai.

Gan ACER regula, gan publiskajam iepirkumam piemērojamie līguma noteikumi nodrošina, ka Komisijas dienesti, to starpā OLAF, var veikt revīzijas un pārbaudes uz vietas, izmantojot OLAF ieteiktos standarta noteikumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif. 21

no EBTA valstīm 22

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 23

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

02 10 06 un ITER budžeta pozīcija

Dif./Nedif.

JĀ/NĒ

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

ACER			2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
1. sadaļa 24 .	Saistības	(1)		0,684	0,946	1,288		2,918
	Maksājumi	(2)		0,684	0,946	1,288		2,918
2. sadaļa.	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
3. sadaļa 25 .	Saistības	(3a)
	Maksājumi	(3b)
KOPĀ apropriācijas ACER	Saistības	= 1 + 1a + 3a		0,684	0,946	1,288		2,918
	Maksājumi	=2+2 a + 3b		0,684	0,946	1,288		2,918

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: ENER
□ Cilvēkresursi			0,342	0,342	0,342		1,026
□ Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ ENER ĢD	Apropriācijas		0,342	0,342	0,342		1,026

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 26
apropriācijas

(saistību summa = maksājumu summa)

0,342

1,026

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024. gads 27	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības		1,026	1,288	1,630		3,944
	Maksājumi		1,026	1,288	1,630		3,944

3.2.2.Aplēstā ietekme uz ACER apropriācijām

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Apjomi miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



N
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 28

Vidējās izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 29 …

— Iznākums

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

— Iznākums

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz ACER cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata). Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas)	0,855	1,710	2,565	5,130
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas)	0,513	0,513	0,513	1,539
Pagaidu darbinieki (AST/SC kategorija)	0,513	0,513	0,513	1,539
Līgumdarbinieki	0,091	0,273	0,364	0,728
Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

1,972

3,009

3,955

8,936

Personāla vajadzības (FTE):

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas)	0	5	10	15	15
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas)	0	3	3	3	3
Pagaidu darbinieki (AST/SC kategorija)		3	3	3	3
Līgumdarbinieki	0	1	3	4	4
Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

Plānotais pilnslodzes ekvivalenta darbā pieņemšanas datums ir attiecīgā gada 1. janvāris.

No kuriem ar ES iemaksu tiek finansēti (FTE) 30 :

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas)	0	2	3	5	5
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas)		1	1	1	1
Pagaidu darbinieki (AST/SC kategorija)		1	1	1	1
Līgumdarbinieki			1	1	1
Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 un 20 01 02 02 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)			2	2	2
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

□Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu jeb FTE) 31
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
Budžeta pozīcijas (norādīt) 32	— galvenajā mītnē 33
	— delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ			2	2	2

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

 Priekšlikums/iniciatīva ir saderīga ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

X Priekšlikums/iniciatīva ietvers attiecīgās izdevumu kategorijas pārplānošanu daudzgadu finanšu shēmā.

Šo iniciatīvu izraisīja pašreizējā enerģētiskā krīze, tāpēc tā netika ņemta vērā, aprēķinot DFS izdevumu kategorijas. Tā kā šī konkrētā iniciatīva ir jauna, tās vajadzībām būs jāpārplāno gan ACER ieguldījuma pozīcija, gan pozīcija, kas atbalstīs papildu darbu ENER ĢD. Ciktāl tos nevar segt no maksām, šajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā aprakstītā ietekme uz ACER budžetu tiks kompensēta ar kompensējošu plānoto izdevumu samazinājumu ITER budžeta pozīcijā.

 Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastīguma instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 34

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

 Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

 pašu resursus

 citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 35
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”, COM(2021) 660 final.

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plāns REPowerEU”, COM(2022) 230 final.

(3) Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu”, C 131 I/01, C/2022/1890.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1032 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu, OV L 173, 10.6.2022., 17. lpp.

(5) Padomes Regula (ES) 2022/1369 (2022. gada 5. augusts) par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, OV L 206, 8.8.2022., 1. lpp.

(6) Padomes Regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai, OV L 261I , 7.10.2022., 1. lpp.

(7) Padomes Regula (ES) 2022/2577 (2022. gada 22. decembris), ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai, OV L 335, 29.12.2022., 36. lpp.

(8) Padomes Regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai, OV L 261I , 7.10.2022., 1. lpp.

(9) SPEECH/22/5493.

(10) Ziņojums par Konferences par Eiropas nākotni galīgajiem rezultātiem , ziņojuma 3. un 17. priekšlikums.

(11) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu, Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, COM(2022) 222 final.

(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plāns REPowerEU”, COM(2022) 230 final.

(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam”, COM(2023) 62 final .

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK, OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.

(15) Padomes Ieteikums 2022/C 243/04 (2022. gada 16. jūnijs).

(16) LESD 194. panta 1. punkts.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(18) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(19) Komisijas Lēmums (ES) 2020/2152 (2020. gada 17. decembris) par maksu, ko Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra iekasē par tādas informācijas vākšanu, rīcību ar to, tās apstrādi un analīzi, kura sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 1227/2011.

(20) Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(21) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(22) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(23) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(24) Izdevumi saskaņā ar 1. sadaļu atbilst personālam, kas finansējams no ES iemaksām. Atlikušās divas trešdaļas vajadzīgā personāla būtu jāfinansē no maksām un nodevām.

(25) Saskaņā ar 3. sadaļu paredzētie izdevumi 4,2 miljonu euro apmērā laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam jāfinansē no maksām un nodevām.

(26) Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(27) “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(28) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(29) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(30) Katru gadu saskaņā ar Komisijas lēmuma (ES) 2020/2152 3. panta 1. punktu ACER noteiks, kuras izmaksas, to skaitā darbinieku izmaksas, ir attiecināmās izmaksas, kas finansējamas no maksas, un sniegs rezultātu tās plānošanas dokumenta projektā. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 20. pantu Komisija sniedz atzinumu par ACER plānošanas dokumenta projektu, cita starpā par Aģentūras priekšlikumiem attiecībā uz to, kuras izmaksas ir uzskatāmas par tādām, kas finansējamas no maksām, un par iespēju tādējādi samazināt slogu uz ES budžetu.

(31) AC — līgumdarbinieki; AL – vietējie darbinieki, END — norīkotie valstu eksperti; INT – aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(32) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(33) Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF).

(34) Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(35) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.