EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.1.2022

COM(2022) 16 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas universitāšu stratēģiju

{SWD(2022) 6 final}

1Universitātes — mūsu eiropeisko dzīvesziņu raksturojoša iezīme

Universitātes 1 mūsdienu sabiedrībai ir nozīmīgākas nekā jebkad agrāk. Strauji mainīgajā pasaulē, laikā, kad to skārusi gadsimta lielākā globālā veselības krīze un tās ekonomiskās sekas, Eiropa saskaras ar lielām problēmām — klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, digitālo pārkārtošanos un sabiedrības novecošanos. No mūsu rīcības būs atkarīga Eiropas pozīcija pasaulē un nākamo paaudžu labbūtība un labklājība. Augstākās izglītības nozarei ir būtiska nozīme Eiropas atveseļošanā pēc pandēmijas un ilgtspējīgas un noturīgas sabiedrības un ekonomikas veidošanā. Izcilas un iekļaujošas universitātes ir priekšnosacījums un pamats atvērtai, demokrātiskai un godīgai sabiedrībai, kā arī ilgtspējīgai izaugsmei, uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai.

Eiropa var balstīties uz daudzveidīgu un plaukstošu augstākās izglītības nozari, kas ir dziļi iesakņojusies Eiropas kultūrā. Eiropā ir gandrīz 5000 augstākās izglītības iestāžu 2 , 17,5 miljoni studentu terciārajā izglītībā, 1,35 miljoni augstskolu pasniedzēju 3 un 1,17 miljoni pētnieku 4 . Vai tās būtu pētniecības universitātes, tehnoloģiju institūti, mākslas skolas vai augstākās profesionālās izglītības un apmācības iestādes — dažādi augstākās izglītības iestāžu veidi ir mūsu eiropeiskās dzīvesziņas iezīme. Šajā daudzveidībā ir spēks, jo tā piedāvā izvēli, ļauj izpaust radošumu un nodrošina sinerģiju, izmantojot mobilitāti un sadarbības iespējas. Eiropa pašlaik atzīmē 35. gadskārtu, kopš vairāk nekā 10 miljoniem jauno izglītojamo ar nozīmīgās programmas “Erasmus+” palīdzību ir iespēja gūt pieredzi, kas maina dzīvi.

Universitāšu loma ir unikāla — tās darbojas izglītībā, pētniecībā un inovācijā un kalpo sabiedrībai un ekonomikai. Universitātēm ir izšķiroša nozīme Eiropas Izglītības telpas (EIT) un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) izveidē sinerģijā ar Eiropas Augstākās izglītības telpu. Izmantojot spēcīgas partnerības ES un visā pasaulē un balstoties uz izglītības sistēmu un pētniecības tīklu kumulatīvo vērtību, tās ir galvenais spēks, kas popularizē Eiropas modeli saskaņā ar ES interesēm un vērtībām: tiesiskumu, cilvēktiesībām un starptautiskām normām un standartiem.

Eiropai ir vajadzīgas plaukstošas universitātes, lai tās sniegtu ieguldījumu Eiropas Savienības politiskās programmas īstenošanā, jo tās ir iesaistītas daudzās dažādās svarīgās iniciatīvās, kas nesen sāktas atveseļošanās un noturības nodrošināšanai. Eiropas Savienība un dalībvalstis ir ieinteresētas kopīgi atbalstīt augstākās izglītības nozari, lai, apvienojot spēkus, īstenotu kopīgu augstākās izglītības nozares redzējumu, balstoties uz nozares lielo daudzveidību.

Vienlaikus tām ir jāņem vērā mainīgie apstākļi, ar ko saskaras ES un kas tieši ietekmē augstākās izglītības nozari. Tos ignorējot, var pasliktināties universitāšu sniegums. Universitātes ir uzsākušas pārveidošanās un atjaunošanās procesu. ES un dalībvalstīm tās būtu jāatbalsta šajos centienos.

Universitātes var veiksmīgāk risināt lielās sabiedrības problēmas, veidojot efektīvāku starpvalstu sadarbību. 92 % universitāšu par vienu no galvenajiem problēmas risinājumiem uzskata juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanu starptautiskajām stratēģiskajām institucionālajām partnerībām 5 . Eirobarometra aptaujā 93 % respondentu atbildēja, ka būtu lietderīgi izveidot ES akadēmiskos grādus, ko nodrošinātu Eiropas universitāšu tīkli, piedāvājot studentiem iespēju studēt dažādās ES valstīs ar elastīgu kursu vai moduļu izvēli 6 . 

Universitāšu finansējums bieži vien ir nepietiekams, lai izpildītu to arvien plašāko sabiedrisko misiju. Publiskā finansējuma novērošanas centra ziņojums 7 atklāj, ka vairāk nekā pusē apsekoto augstākās izglītības sistēmu ieguldījumi augstākajā izglītībā vai nu samazinās, neskatoties uz augošo studentu skaitu, vai arī nepalielinās atbilstošā tempā. Covid-19 pandēmija ir radījusi vajadzību pēc papildu ieguldījumiem (piemēram, digitālajos rīkos un infrastruktūrā) un ieņēmumu zudumus.

Tā kā prasmju vajadzības strauji attīstās, augstākās izglītības nozarei ir jāpielāgojas. Zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšanai ir nepieciešama nākotnes prasībām atbilstoša izglītība, pētniecība un inovācija ciešā sadarbībā ar saistītajām nozarēm un ieinteresētajām personām, un ir jāpārvar būtiskās digitālo prasmju atšķirības ES. Studentiem un mācībspēkiem visā ES ir jāapgūst zaļās un digitālās prasmes nākotnei, un universitāšu inovācijas un tehnoloģiskais potenciāls ir jāīsteno tā, lai risinātu attiecīgās sabiedrības problēmas. Eiropas mērķrādītāji ir šādi: līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 45 % iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem iegūst terciāro izglītību 8 un vismaz 60 % pieaugušo iesaistās mācībās (pēdējo 12 mēnešu laikā) 9 . Digitālajai desmitgadei 10 ir izvirzīti ambiciozi mērķrādītāji — 80 % iedzīvotāju ar vismaz pamata digitālajām prasmēm un 20 miljoni nodarbinātu IKT speciālistu līdz 2030. gadam.

Daudzveidība, iekļautība un dzimumu līdztiesība augstākās izglītības nozarē ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Augstākajā izglītībā joprojām nepietiekami ir pārstāvēti studenti, akadēmiķi, administratīvie darbinieki un pētnieki no nelabvēlīgas vides 11 . Joprojām pastāv dzimumu nelīdztiesība dažās universitāšu studiju un pētniecības jomās un amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu. Dzimumu līdzsvars nepārprotami samazinās līdz ar augstāka līmeņa amatiem izglītības iestāžu vadībā — ES27 valstīs sieviešu īpatsvars šajos amatos ir nedaudz mazāks par 24 % 12 .

Akadēmiskās un demokrātiskās pamatvērtības tiek pakļautas spiedienam. Universitātes ir paudušas nopietnas bažas par draudiem akadēmiskajai brīvībai un augstskolu autonomijai 13 . Riskam pakļauto zinātnieku un pētnieku skaits Eiropas kaimiņreģiona valstīs aug. Draudus rada arī ārvalstu iejaukšanās augstākās izglītības iestādēs. 

Universitātēm ir jāsaglabā konkurētspēja pasaules mērogā. Saistībā ar universitātēm, kurās notiek pastiprināta pētniecība, Eiropas relatīvā nozīme pasaules mērogā sarūk. Vēl nav pilnībā izmantots potenciāls, ko pasaules mērogā sniegtu dalībvalstu centienu apvienošana. Eiropa varētu labāk veicināt mobilitāti un piesaistīt un noturēt talantīgus studentus, akadēmiķus un pētniekus, lai maksimāli palielinātu Eiropas nozīmi pasaulē attiecībā uz vērtībām, izglītību, pētniecību, rūpniecību un sociālo ietekmi.

Šī Eiropas universitāšu stratēģija kopā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā ir daļa no augstākās izglītības paketes. Abu iniciatīvu kopējais mērķis ir pilnībā atraisīt augstākās izglītības nozares potenciālu, lai tā kļūtu par prasmju un zināšanu veicinātāju un inovācijas un sabiedrības problēmu risināšanas dzinējspēku. Stratēģija balstās uz Boloņas procesa vairāk nekā 20 gadu laikā gūtajiem panākumiem, piedāvājot vīziju par tādu transformējošu sadarbību augstākās izglītības jomā Eiropā, kas sniegs labumu gan ES, gan ārpus tās. Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam ir pirmais solis, lai veicinātu universitāšu ciešu sadarbību starpvalstu līmenī, kā rezultātā tās varētu attīstīties un stiprināt piederības sajūtu Eiropai.

2Eiropas universitāšu stratēģijas mērķi

Eiropas universitāšu stratēģijas mērķis ir atbalstīt universitātes un dot tām iespēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, attīstīties un veicināt Eiropas noturību un atveseļošanos. Ar šo stratēģiju dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes visā Eiropā tiek aicinātas apvienot spēkus. Stratēģijas uzdevums ir pacelt starpvalstu sadarbību jaunā intensitātes un tvēruma līmenī un augstākās izglītības nozarē attīstīt patiesi eiropeisku dimensiju, kas balstīta uz kopīgām vērtībām. Izcilība un iekļaušana stratēģijā ir atzītas par Eiropas augstāko izglītību raksturojošām iezīmēm, kas ir eiropeiskās dzīvesziņas paraugs. Tas padara Eiropas augstākās izglītības nozari unikālu pasaulē.

Stratēģija balstās arī uz sākotnējo pieredzi, kas gūta iniciatīvas “Eiropas universitātes” īstenošanā 14 . Šī iniciatīva ir spilgts piemērs ciešai institucionālai sadarbībai starpvalstu līmenī, kuras pamatā ir kopīgs un vienots universitāšu ilgtermiņa redzējums. 41 Eiropas universitāšu alianse 15 ir katalizators jaunu instrumentu un tiesiskā regulējuma ieviešanā un var iedvesmot plašāku augstākās izglītības kopienu visā Eiropā.

Komisija ierosina līdz 2024. gada vidum koncentrēties uz četriem galvenajiem kopīgajiem mērķiem.

-Stiprināt Eiropas dimensiju augstākajā izglītībā un pētniecībā

Īstenot pamatiniciatīvu kopumu, kas starpvalstu sadarbībai nozīmēs to pašu, ko līdz šim programma “Erasmus+” studentu mobilitātei un pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” — izciliem pētījumiem, proti, tajās uzskatāmi izpaudīsies izteikti eiropeiska pieeja. Pieaugot universitāšu atbildībai par noturīgu Eiropu, tām ir vajadzīgs atbilstošs finansiāls atbalsts.

-Atbalstīt universitātes kā mūsu eiropeiskās dzīvesziņas vadugunis

Augstākā izglītība un pētniecība Eiropā atbalsta mūsu eiropeisko dzīvesziņu, koncentrējoties uz trim aspektiem: 1) kvalitāte un nākotnes prasībām atbilstošas prasmes; 2) daudzveidība un iekļaušana; 3) demokrātiska prakse, pamattiesības, akadēmiskās vērtības, kā arī zinātniskās pētniecības brīvība. Jāveicina iespējas veidot elastīgu un pievilcīgu akadēmisko karjeru, kas ietver kvalitatīvu mācīšanu, pētniecību, iesaisti uzņēmējdarbībā, pārvaldībā un vadībā.

- Dot iespēju universitātēm kļūt par pārmaiņu veicinātājām zaļās un digitālās pārkārtošanās laikā

Atbalstīt universitāšu pilnīgu iesaistīšanos zaļās un digitālās pārkārtošanās norisēs. ES tikai tad spēs atbilstoši iecerētajam sniegt lielākam skaitam jauniešu un mūžizglītības apguvēju digitālās un ar zaļo pārkārtošanos saistītās prasmes vai ar tehnoloģisku un sociālu inovāciju palīdzību izstrādāt zaļos risinājumus, ja būs spēcīga augstākās izglītības nozare.

-Stiprināt universitātes kā ES globālās nozīmes un līderības veicinātājas

Veidojot dziļāku starptautisko sadarbību Eiropā un plašākā mērogā, palīdzēt universitātēm kļūt vairāk uz āru vērstām un konkurētspējīgām pasaules līmenī, kā arī sniegt ieguldījumu augstākās izglītības sistēmas stiprināšanā partnervalstīs atbilstoši Eiropas vērtībām. Tas savukārt palīdzēs palielināt ne tikai Eiropas kā studiju galamērķa, bet arī kā globāla sadarbības partnera pievilcību izglītības, pētniecības un inovācijas jomā.

Lai Eiropas universitāšu stratēģija būtu veiksmīga, ir jāsaskaņo politikas prioritātes un ieguldījumi ES, valsts, reģionālā un institucionālā līmenī. Šīs stratēģijas īstenošanai būs nepieciešama ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm, universitātēm un citām ieinteresētajām personām un to starpā. Kopā mēs varam izmantot Eiropas augstākās izglītības nozares spēcīgo un unikālo pamatu un savstarpēji tuvināt tās misijas aspektus — izglītību, pētniecību un inovāciju sabiedrības labā.

3Jauns satvars Eiropas sadarbības uzlabošanai

3.1Četras pamatiniciatīvas Eiropas dimensijas stiprināšanai augstākajā izglītībā un pētniecībā

Gan paziņojumā par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam 16 , gan paziņojumā  par jaunu Eiropas Pētniecības un inovācijas telpu 17 uzsvērts, ka mums ir jāatvieglo un jāpastiprina universitāšu sadarbība starpvalstu līmenī, lai stiprinātu to spējas nodrošināt jauniešiem, mūžizglītības apguvējiem un pētniekiem atbilstošas kompetences un prasmes. Tādējādi izglītībā un zinātnē uzsvars tiks likts uz izcilības veicināšanu un augstākajās izglītības iestādēs — uz vērtības radīšanu, uzlabojot universitāšu pievilcību un konkurētspēju pasaules mērogā. Eiropa var atbalstīt šos centienus ar pakāpenisku pieeju un četru pamatiniciatīvu kopumu, kā rezultātā universitātes visā Eiropā kļūs spēcīgākas un visās to darbībās vēl vairāk pieaugs gan iekļaušana, gan izcilība.

Programmas “Erasmus+” iniciatīva “Eiropas universitātes” apvienojumā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa” un citiem ES un valstu instrumentiem atbalstīs vērienīgas transnacionālas augstākās izglītības iestāžu alianses, lai veidotu un kopīgotu kopīgu strukturālu ilgtermiņa, ilgtspējīgu un sistēmisku sadarbību izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, izveidojot Eiropas starpuniversitāšu centrus, kuros studenti, mācībspēki un pētnieki no visas Eiropas, pateicoties neierobežotai mobilitātei, varēs kopā attīstīt jaunas zināšanas starp valstīm un disciplīnām.

Augstākās izglītības iestāžu alianšu — Eiropas universitāšu un citu veidu alianšu — tiesisks statuss ļautu tām apvienot spēkus, pieņemt kopīgus stratēģiskus lēmumus, darboties vienotas juridiskas personas statusā un vieglāk apvienot resursus, darbības un datus. Šāds statuss ilgtermiņā veicinātu ciešāku, elastīgāku sadarbību starpvalstu līmenī, ļaujot savstarpēji apmainīties ar spējām un personālu un īstenot kopīgas programmas, lai alianses ietvaros piešķirtu kopīgus akadēmiskos grādus, arī kopīgu Eiropas grādu.

Kopīgs Eiropas grāds, kurš tiktu piešķirts valstu līmenī, apliecinātu mācīšanās rezultātus, kas sasniegti vairāku iestāžu starpvalstu sadarbības ietvaros, un to, pamatojoties uz vienotu kritēriju kopumu, piedāvātu, piemēram, Eiropas universitāšu alianses. Eiropas grādam jābūt viegli izsniedzamam, glabājamam, kopīgojamam, pārbaudāmam un autentificējamam, un tas jāatzīst visā ES. Vispirms Komisija sāks izstrādāt Eiropas kritērijus Eiropas grāda marķējuma piešķiršanai. Šāds marķējums tiktu izsniegts kā papildu sertifikāts to studentu kvalifikācijai, kuri absolvē vairāku augstākās izglītības iestāžu starpvalstu sadarbības ietvaros īstenotās kopīgās programmas.

Eiropas studenta kartes iniciatīvas vispārēja izmantošana visiem mobilajiem studentiem Eiropas universitātēs atvieglos viņu piekļuvi starpvalstu mobilitātei visos līmeņos. Tā padarīs mobilitātes pārvaldību vieglāku, efektīvāku un zaļāku. Nodrošinot, ka katru Eiropas studentu ārvalstīs var unikāli identificēt ar digitālo rīku palīdzību, tiks veicināta Eiropas studentu karšu izplatība Eiropā un nodrošināta “Erasmus+” studentu mobilitātes pārvaldības pilnīga digitalizācija no pieteikuma iesniegšanas līdz studiju beigšanas apliecinājuma izsniegšanai 18 .

Šīs četras pamatiniciatīvas savstarpēji mijiedarbosies un atbalstīs Eiropas sadarbības satvaru augstākās izglītības jomā. Tās veicinās patiesas Eiropas identitātes un spēcīgas piederības sajūtas Eiropai veidošanos un pacels starpvalstu sadarbību augstākā līmenī.  

Turklāt, tā kā universitātes ir autonomas un valsts tiesību akti ir dalībvalstu rokās, nepieciešams nodrošināt, lai mācību programmas un kvalifikācijas būtu pilnībā pārredzamas un atšķirības netraucētu studentu, akadēmisko mācībspēku un pētnieku brīvai kustībai. Kvalitātes nodrošināšana ir savstarpējas uzticēšanās pamatā un ļauj īstenot ciešu sadarbību un netraucētu mobilitāti. Tāpēc tiek ierosināts turpināt attīstīt Eiropas kvalitātes nodrošināšanas un atzīšanas sistēmu, kura nodrošina kvalifikāciju kvalitāti un kurā kvalifikācijas tiek digitalizētas un automātiski atzītas visā Eiropā, likvidējot birokrātiju, kas kavē mobilitāti, piekļuvi tālākizglītībai un apmācībai vai piekļuvi darba tirgum. Sinerģijā ar EPT politikas programmu Eiropas izcilības iniciatīva veicinās Eiropas universitāšu izcilību zinātnē un zināšanu vērtības celšanā, kā arī uzlabos Eiropas universitāšu konkurētspēju pasaulē tādās būtiskās jomās kā zaļā un digitālā pārkārtošanās.

3.2Atbilstošs finansiāls atbalsts augstākajai izglītībai un pētniecībai

Lai panāktu iekļaušanu un izcilību, ir nepieciešams atbilstošs finansējums universitātēm vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī. Pašlaik dalībvalstis terciārajai izglītībai tērē vidēji 0,8 % no IKP; šie tēriņi ir 0,3 %–1,7 % robežās 21 . Eiropas valstu vidējie izdevumi pētniecībai un izstrādei augstākās izglītības iestādēs ir 0,48 % no IKP 22 . ES augstākās izglītības nozarē ir nepietiekams finansējums, jo īpaši ņemot vērā studentu skaita pieaugumu un universitāšu pienākumu palielināšanos.

Eiropas finansējums papildus valstu finansējumam ir svarīgs universitāšu ienākumu avots un pamats akadēmiskajai sadarbībai Eiropas un starptautiskā līmenī. Jaunās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros ES nākamajā plānošanas periodā (2021–2027) universitāšu atbalstīšanā ieguldīs ievērojamu summu — 80 miljardus EUR 23 . Tādējādi augstākās izglītības nozare saņems nepieredzēti lielu ES finansējumu, kas nāk no dažādiem avotiem, tajā skaitā no programmām “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”, Atveseļošanas un noturības mehānisma, dalīti pārvaldītiem fondiem 24 vai programmas InvestEU. Katrs no šiem finansējuma avotiem ir atsevišķs finanšu instruments ar savu īpašu mērķi un misiju.

Lai gan ES fondiem un programmām ir liela nozīme, tomēr tiem būtu vien jāpapildina pietiekama apmēra valstu publiskais finansējums un citi valsts un privātie ieguldījumi. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis un augstākās izglītības nozares dalībnieki efektīvi izmantotu ES instrumentus un izpētītu sinerģiju ar valsts, reģionālā un vietējā līmeņa finansējumu, kas mobilizētu ES un valstu centienus virzībā uz šajā Eiropas universitāšu stratēģijā izklāstīto kopējo redzējumu.

4Mūsu eiropeiskās dzīvesziņas vadugunis

4.1Kvalitātes un atbilstības stiprināšana nākotnes prasībām atbilstošām prasmēm

Atsaucoties uz Padomes aicinājumu veicināt elastīgas un pievilcīgas karjeras struktūras un uzlabot darba apstākļus, nepieciešams sistēmiski un visaptveroši risināt akadēmiskās karjeras jautājumus. Karjeras novērtējumā būtu jāņem vērā akadēmisko aprindu pārstāvju darbību dažādība, piemēram, mācīšana, pētniecība, uzņēmējdarbība, pārvaldība vai vadība. Padomes ieteikuma par Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu mērķis ir uzlabot pētnieka karjeras pievilcību un nodrošināt labāku piekļuvi izcilai zinātnei.

Universitātēm ir svarīga loma prasmju neatbilstības un tādu problēmu novēršanā, kas var kavēt Eiropas atveseļošanu, un tās var palīdzēt izglītojamajiem izveidoties par radošiem un kritiski domājošiem, problēmas risināt spējīgiem, aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem, kas sagatavoti mūžizglītībai. Komisija 2021. gadā nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbinātībā. Padomes raiti veikti turpmākie pasākumi palīdzēs mobilizēt augstāko izglītību mūžizglītības atbalstam un veicinās profesionālo pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, lai apmierinātu jaunās vajadzības sabiedrībā un darba tirgū.

Teicama izglītības, pētniecības un inovācijas vide veicina augsta līmeņa prasmju attīstīšanu, progresīvu zināšanu radīšanu un to praktisku pielietošanu. Sadarbība starp universitātēm un ar industriālajām ekosistēmām šajā ziņā ir abpusēji izdevīga, jo augstākās izglītības nozare līdztekus personīgās attīstības mērķiem atbalsta prasmju attīstību rūpniecībai un uzņēmējdarbības sektoram. Izglītojamajiem vajadzētu būt lielākām iespējām izmantot stažēšanos, veidot jaunuzņēmumus un iesaistīties pārmaiņu veidošanā savā kopienā, lai pozitīvi ietekmētu apkārtējo sabiedrību. Liela nozīme, it īpaši attiecībā uz MVU, ir uzņēmējdarbības izglītībai un apmācībai, kas pilnveido uzņēmējdarbībai nepieciešamās zināšanas un prasmes. Šajā sakarā būtu jāveicina lielāka sinerģija starp Eiropas universitāšu aliansēm un profesionālās izcilības centriem.

Izcilas un atbilstošas augstākās izglītības izveidei ir nepieciešams arī atbalsts tādas pedagoģiskās inovācijas stimulēšanai, kas vērsta uz izglītojamajiem, atvēlot dažādas mācību telpas un nodrošinot elastīgus, starpdisciplinārus risinājumus. Būtu jāveicina “dzīvo laboratoriju” 26 izveide, jo tās ir labs veids, kā studentiem iemācīt starpdisciplinārā un holistiskā veidā risināt jautājumus un veicināt studentu kritisko domāšanu, problēmu risināšanas, radošās un uzņēmējdarbības prasmes.

4.2Daudzveidības, iekļautības un dzimumu līdztiesības veicināšana

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību”. Eiropā salīdzinājumā ar pārējo pasauli augstākā izglītība ir viegli pieejama. Tomēr studentu, akadēmisko mācībspēku un pētnieku vidū joprojām ir nepietiekami pārstāvētas neizdevīgā stāvoklī esošas vai diskriminētas grupas (etniskās minoritātes, migrantu izcelsmes cilvēki vai cilvēki ar invaliditāti, cilvēki no nabadzīgām ģimenēm, mazkvalificētu vecāku bērni). Lai gan terciārās izglītības pieejamība palielinās, augstākās izglītības sistēmas joprojām ir ļoti noslāņotas. Studentiem pirmajā paaudzē un migrantu vai minoritātes izcelsmes studentiem ES ir mazākas iespējas iegūt terciāro izglītību.

Augstākajā izglītībā joprojām pastāv dzimumu nelīdztiesība. Lai gan bakalaura un maģistra studiju līmenī studentu un absolventu vidū sieviešu ir vairāk nekā vīriešu un doktorantūrā dzimumu līdzsvars ir gandrīz sasniegts, atsevišķās studiju disciplīnās, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM), pastāv lielas dzimumu atšķirības un bakalaura un maģistra studentu vidū sieviešu joprojām ir nedaudz mazāk par trešdaļu, bet doktorantu vidū sieviešu īpatsvars ir 37 %. Par spīti zināmiem panākumiem pēdējos gados to sieviešu īpatsvars, kuras ieņem profesora vai līdzvērtīgu amatu, ES joprojām ir mazs — 26 %.

Ir nepieciešams veikt vēl vairāk institucionālu izmaiņu, lai universitātēs piedāvātu patiesi vienlīdzīgas iespējas.

4.3Eiropas demokrātisko vērtību popularizēšana un aizsargāšana

Universitātēs ir jāvalda brīvībai — vārda, domu, mācīšanās, un pētniecības brīvībai, kā arī akadēmiskajai brīvībai plašā nozīmē. Akadēmiskā brīvība nav atraujama ne no institucionālās autonomijas, ne no studentu un mācībspēku līdzdalības augstākās izglītības pārvaldībā.

Akadēmiskās brīvības nodrošināšana augstākās izglītības iestādēs ir visu ES līmenī, kā arī Boloņas procesā izstrādāto augstākās izglītības rīcībpolitiku pamatā. Tas ir būtisks priekšnosacījums Eiropas Izglītības telpas un Eiropas Pētniecības telpas izveidei. Akadēmiskās pamatvērtības nevar uzskatīt par pašsaprotamām. Pēdējos gados mēs redzam, ka tās ir apdraudētas dažādos formātos un dažādās vietās, pat ES. Augstākās izglītības iestāžu autonomijas līmenis Eiropā ir atšķirīgs 35 . Savienība un tās dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi aizsargāt, kopt un aizstāvēt šīs vērtības, izmantojot savu politiku un finansēšanas iespējas, kā arī aizsargāt pētniecības organizācijas pret ārvalstu iejaukšanos.

Universitātēm ir jāveicina aktīvs pilsoniskums, tolerance, līdztiesība un daudzveidība, atvērtība un kritiskā domāšana, lai panāktu lielāku sociālo kohēziju un sociālo uzticēšanos un tādējādi aizsargātu Eiropas demokrātijas. Universitātēm aktīvi jācenšas izaudzināt absolventus par labi informētiem Eiropas pilsoņiem. Īstenojot mācīšanas un izpratnes veidošanas pasākumus, tās atbalsta Eiropas vērtību nostiprināšanu sabiedrībā un, pieturoties pie zinātniskas precizitātes, palīdz stiprināt uzticēšanos zinātnei.

5Pārmaiņu veicinātājas zaļās un digitālās pārkārtošanās laikā

5.1Prasmju, kompetenču un tehnoloģisko inovāciju attīstīšana zaļās pārkārtošanās nodrošināšanai

Universitātes ir nozīmīgas zaļās pārkārtošanās dalībnieces un ilgtspējīgākas pasaules veicinātājas. Tām ir svarīgs uzdevums veikt pētījumus un sadarbībā ar nozari un sabiedrību rast risinājumus vides un klimata problēmām, lai sasniegtu klimatneitralitāti, apturētu biodaudzveidības zudumu un novērstu piesārņojumu un lai visu līmeņu un disciplīnu studentos, kā arī — ar kopienu iesaisti — sabiedrībā kopumā attīstītu klimata pratību un videspratību. Universitātes ar savu infrastruktūru un darbību var arī būt paraugs vidiskai ilgtspējai. Turklāt pētniecības un inovācijas darbību rezultāti var kalpot par stabilu pamatu ar vidi saistītai politikai, inovācijai un pasākumiem.

Komisija ir nesen iesniegusi priekšlikumus Padomes ieteikumiem par vidisko ilgtspēju sekmējošu apmācību un par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbinātībā. Ātra Padomes reakcija palīdzēs mobilizēt dalībvalstis universitāšu un studentu atbalstam, lai tie kļūtu par zaļās pārkārtošanās pārmaiņu aģentiem, arī mūžizglītības perspektīvā. Programmas “Apvārsnis Eiropa” partnerības un misijas 38 piedāvā lielu sinerģijas potenciālu, piemēram, jomās, kurās nepieciešamas jaunas prasmes, kā bezemisiju transporta jomā un ilgtspējīgi ražotu akumulatoru izstrādē.

5.2Prasmju un kompetenču attīstīšana un inovācijas veicināšana digitālās pārkārtošanās nodrošināšanai

Digitālā pārkārtošanās uzliek universitātēm svarīgu pienākumu sniegt studentiem un pētniekiem digitālās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas jaunajos apstākļos un inovāciju un jauno tehnoloģiju veicināšanā.

Covid–19 pandēmijas laikā augstākās izglītības nozare spēja pielāgoties jaunajai situācijai. Kļuva skaidrs, ka digitālie risinājumi nevar un nedrīkst pilnībā aizstāt klātienes norises. Nākotnē būtu jāizmanto hibrīdi risinājumi, kas nodrošina efektīvu līdzsvaru starp fizisko klātbūtni un digitālajiem rīkiem. Universitātes var arī veicināt novatorisku izglītības tehnoloģiju attīstību, izmantojot atvasjaunuzņēmumus (spin-offs) vai jaunuzņēmumus paplašināšanās fāzē (scale-ups) un augošās Eiropas izglītības tehnoloģiju (EdTech) nozares potenciālu.

Komisija ir izveidojusi strukturētu dialogu ar dalībvalstīm par digitālo izglītību un prasmēm, lai kopīgi vienotos par galvenajiem faktoriem, kas padara digitālo izglītību un apmācību efektīvu un iekļaujošu. Universitātēm ir nozīmīga loma tāda darbaspēka sagatavošanā, kas spēs risināt digitālās pārkārtošanās jautājums nākotnē. Šajā ziņā ļoti svarīgs ir specializēts izglītības piedāvājums digitālajās jomās, piemēram, mākslīgā intelekta, kiberdrošības vai mākoņdatošanas, kā arī mikroelektronikas jomā 41 . Viens no galvenajiem šķēršļiem ir prasmju trūkums zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM). Digitālajām tehnoloģijām integrējoties visās tautsaimniecības nozarēs, nepieciešams arī, lai visi studenti, piemēram, medicīnas, uzņēmējdarbības un lauksaimniecības studenti, iemācītos tās prasmīgi izmantot savā profesijā.

Nākamajā desmitgadē mums ir jāīsteno “savienotās universitātes”. Šim nolūkam nepieciešama pietiekama universitāšu digitālā kapacitāte un infrastruktūra. Arvien plašākai digitālo līdzekļu izmantošanai būs jābalstās uz jaunām un uzticamām tehnoloģijām un platformām, kuru izmantošanai būs nepieciešama sadarbspēja, tai būs nepieciešams stabils Eiropas pamats un būtu integrētā veidā jākalpo izglītības un pētniecības vajadzībām. Vienlaikus nepieciešami kopīgi, atvērti standarti, kas ļautu universitātēm labāk kontrolēt savus datus efektīvai sadarbībai.

6ES globālās nozīmes un līderības veicinātājas

Eiropai vairāk nekā jebkad ir nepieciešama sadarbība ar pārējo pasauli. Universitātēm ir liela nozīme Eiropas sakaru veidošanā ar pasauli un Eiropas vērtību popularizēšanā globālā mērogā 42 . Tām ir nozīmīga loma kā to pierādījumu radītājām, kas ir Eiropas ārpolitikas un drošības politikas, starptautisko nolīgumu un daudzpusējo pasākumu pamatā. Kā ievērojami zinātnes diplomātijas dalībnieki tās palīdz veidot saiknes.

Eiropa ir kļuvusi par sadarbības līderi augstākās izglītības jomā. Eiropas pieredze ir iedvesmojusi daudzus pasaules reģionus, valstis un universitātes radīt jaunas stratēģijas internacionalizācijai vai reģionālai sadarbībai. Tāpēc sadarbības padziļināšana starp Eiropas iestādēm iet roku rokā ar to globālās dimensijas nostiprināšanu. Vienlaikus ir būtiski atbalstīt augstākās izglītības stiprināšanu partnervalstīs.

Saskaņā ar stratēģiju “Global Gateway” Eiropas universitātes palīdz partnervalstīm pārveidot izglītības sistēmas un veicina studentu, darbinieku, pasniedzēju un stažieru mobilitāti savstarpēja izdevīguma un savstarpības garā. Tās arī sekmē spēcīgāku sadarbību pētniecības un inovāciju jomā.

ES izglītības sistēmu daudzveidībai un starptautiskajam stāvoklim un Eiropas — lielākās sadarbības nodrošinātājas augstākās izglītības jomā — statusam ir ievērojama kumulatīva vērtība, ko varētu izmantot. ES pieredze pārrobežu atzīšanas, kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas jautājumos sniedz informāciju reģionālai sadarbībai un integrācijai plašākos ģeogrāfiskos apgabalos.

Apmainoties ar talantiem no visas pasaules un veidojot spēcīgas saiknes ar partnervalstīm visā pasaulē, kā arī veicinot akadēmiskās un Eiropas vērtības, universitātes darbojas kā daļa no Eiropas maigās varas. Eiropai ir jāstiprina un jāveido šī reputācija, kā arī jāizlīdzina šīs spēcīgās puses visās dalībvalstīs. Tas savukārt ne tikai palielinās Eiropas kā studiju galamērķa pievilcību, bet arī veidos vienota sadarbības partnera reputāciju izglītības, pētniecības un inovācijas jomā.

7No vārdiem pie darbiem. Uzraudzība un pārvaldība

Par panākumiem šīs stratēģijas īstenošanā tiks ziņots, izmantojot Eiropas Izglītības telpas stratēģisko satvaru un Eiropas Pētniecības telpas pārvaldību. Komisija izvērtēs pašreizējo stāvokli, sagatavojot progresa ziņojumu par Eiropas Izglītības telpu (EIT) un izmantojot Eiropas Pētniecības telpas uzraudzības sistēmu. Tas ļaus Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām iesaistīties stratēģiskā dialogā par paveikto un to, kur koncentrēt mūsu politiku un atbalstu.

2023. gadā Komisija kā daļu no šī procesa izveidos Eiropas Augstākās izglītības nozares novērošanas centru, lai sniegtu pierādījumus panāktajam progresam. Šis novērošanas centrs vienuviet apvienos labākos pašreizējos ES datu rīkus un spējas 45 , vienlaikus uzlabojot to izmantošanu un lietderību politikas veidotājiem, universitātēm, studentiem un pētniekiem. Esošo Eiropas datu avotu pilnveidošana un atjaunināšana ļaus iestādēm un valdībām stiprināt savu pierādījumu bāzi par tādām galvenajām tēmām kā iekļaušana, mācīšanās rezultāti, progress digitālo, zaļo un uzņēmējdarbības prasmju jomā, tehnoloģiju nodošana, nodarbināmība, studentu un darba tirgus vajadzības, pētniecības karjeras stiprināšana, atvērtā zinātne, iestāžu loma inovācijas ekosistēmās un starpvalstu sadarbība augstākās izglītības nozarē. Novērošanas centrs ļaus salīdzināt, analizēt un popularizēt augstākās izglītības nozares sniegumu dažādās jomās. Balstoties uz sinerģiju starp esošajiem datu rīkiem, tas nodrošinās fokusētu un mērķtiecīgu uzraudzību, novēršot iespējamu pārklāšanos un samazinot datu vākšanas slogu augstākās izglītības iestādēm.

Viens no novērošanas centra nodevumiem būs Eiropas augstākās izglītības nozares rezultātu pārskats, kurā ik gadu tiks novērtēts ES panāktais progress saistībā ar šīs stratēģijas galvenajām prioritātēm: iekļaušanu, vērtībām, kvalitāti un atbilstību, mobilitāti, zaļajām un digitālajām prasmēm, nodarbināmību, starpvalstu sadarbību, tehnoloģiju nodošanu un zināšanu vērtības celšanu.

Šī uzraudzība aptvers arī augstākajā izglītībā un pētniecībā veikto ieguldījumu atbilstību gan ES, gan valstu, gan iestāžu līmenī. Šajā nolūkā Komisija izmantos rezultātus, ko sniegs Ekspertu grupa kvalitatīvu ieguldījumu izglītībā un apmācībā jautājumos.

Šis paziņojums ir aicinājums uz ciešāku sadarbību starp valstīm un augstākās izglītības nozares dalībniekiem Eiropas Izglītības telpā (EIT), Eiropas Pētniecības telpā (EPT) un Eiropas Augstākās izglītības telpā (EAIT, Boloņas process). Sinerģija ir vajadzīga tādās jomās kā starpvalstu sadarbība un universitāšu institucionālā pārveide, atbalsts akadēmiskajām pamatvērtībām un zinātnes brīvībai, akadēmiskās karjeras attīstība, inovatīva un starpdisciplināra mācīšanās, mācīšana un pētniecība, kā arī to savstarpējā mijiedarbība, zināšanu aprite, starptautiskā sadarbība ar partneriem ārpus ES un ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā.

8Secinājumi un turpmākā rīcība

Šī stratēģija nosaka Eiropas redzējumu par universitāšu nākotni un to, kā Savienība var tās atbalstīt visā Eiropā. Šis paziņojums tiek izdots 2022. gada — Eiropas Jaunatnes gada — sākumā. Lai atbalstītu Eiropas atveseļošanu un noturību un liktu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei, Eiropai ir jāiegulda savā jaunajā paaudzē. Jaunībā svarīga dzīves dimensija ir izglītība un apmācība. Mūsu pienākums ir sniegt jauniešiem iespēju iegūt izcilas un atbilstošas prasmes un kompetences. Piedāvājot katram jaunietim reālu iespēju pilnveidot prasmes un pārkvalificēties, tiek likts pamats spēcīgākai, pārtikušākai un noturīgākai Eiropai.

Ar šo paziņojumu par Eiropas universitāšu stratēģiju Komisija aicina dalībvalstis un to universitātes apvienot spēkus augstākās izglītības un visas Eiropas Savienības labā. Tas ir aicinājums uz kopīgām pārdomām, debatēm un darbu ar mērķi kopīgi attīstīt Eiropas dimensiju augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā tā, lai pilnībā izmantotu universitāšu potenciālu.

Šo stratēģiju var īstenot tikai kopīgiem spēkiem. Komisija aicina universitātes turpināt darbu savās iestādēs un dalībvalstis — atbalstīt savas universitātes, izmantojot atbilstošu politiku un finansējumu, kā arī aicina dalībvalstis, universitātes, studentus, akadēmisko personālu, pētniekus un to partnerus plašākās inovāciju ekosistēmās uzņemties atbildību par stratēģiju un paust apņemšanos, lai iedvesmotu citus.

Lai īstenotu šo stratēģiju, Komisija ir apņēmusies mobilizēt visus tās rīcībā esošos instrumentus — pārvaldību, finansējumu, sadarbību un tiesību aktus.

ES, dalībvalstu, reģionu, pilsoniskās sabiedrības un augstākās izglītības nozares centienu koordinācija ir būtiska, lai šī stratēģija kļūtu par realitāti. Komisija aicina Eiropadomi, dalībvalstis un universitātes iesaistīties kopīgā diskusijā par šo politikas programmu, kopīgi strādāt, lai veidotu nākotnes prasībām atbilstošas universitātes Eiropas jaunajai paaudzei, un veicināt mūžizglītību visu vecumu cilvēkiem.

(1)

   Jēdziens “universitāte” tiek lietots kā atsauce uz plašāku nozari, kas pārstāv visu terciārās izglītības jomu; tādējādi tas ietver visu veidu augstākās izglītības iestādes, to skaitā pētniecības universitātes, augstskolu koledžas, lietišķo zinātņu augstskolas, augstākās profesionālās izglītības un apmācības iestādes un mākslas augstākās izglītības iestādes.

(2)

     Tās ir augstākās izglītības iestādes, kas saņēmušas “Erasmus+” Augstākās izglītības hartu (ECHE), kas ir priekšnoteikums augstākās izglītības iestāžu dalībai programmā “Erasmus+”.

(3)

   Eiropas Savienībā; Eurostat dati: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Tertiary_education_statistics .

(4)

   Eiropas Savienībā; Eurostat dati: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tsc00003/default/table?lang=en .

(5)

   Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) veiktā aptauja International strategic institutional partnerships and the European Universities Initiative , 2020. gada aprīlis, 26. lpp.

(6)

   Eirobarometrs (2018): https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2186.

(7)

      EUA Publiskā finansējuma novērošanas centra ziņojums 2019/20 .

(8)

Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz

Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030), OV C 66, 26.2.2021., 1.–21. lpp.

(9)

Kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā.

(10)

COM(2021) 118 final.

(11)

   Hauschildt, Gwosć, Schirmer & Wartenbergh-Cras (2021),  Social and economic conditions of student life in Europe: Synopsis of Indicators.EUROSTUDENT VII 2018-2021 . 

(12)

      She Figures 2021, datubāze “Sievietes zinātnē”, Pētniecības un inovācijas ĢD: https://op.europa.eu/s/tflN . 

(13)

      Academic freedom and institutional autonomy: commitments must be followed by action) , ALLEA, EUA un Science Europe kopīgs paziņojums, 2019. gada aprīlis.

(14)

      European Universities Initiative | Education and Training (europa.eu) .

(15)

      European Universities factsheets | Education and Training (europa.eu) .

(16)

     COM(2020) 625.

(17)

     COM(2020) 628.

(18)

     Šim nolūkam noderēs Eiropas Komisijas digitālās identitātes sistēmas pieredze, un rīkiem jābūt sadarbspējīgiem ar citiem Eiropas IT rīkiem, tajā skaitā eIDAS (elektroniskās identifikācijas, autentifikācijas un uzticamības pakalpojumu) regulu (tā ir ES regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū), kā arī ar digitālajiem makiem, kas balstās uz Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru (EBSI), izmantojot W3C verificējamos akreditācijas datus, lai apmainītos ar izglītības akreditācijas datiem.

(19)

   Viens no esošajiem instrumentiem ir Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) . 

(20)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 15. februāris) par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, OV L 64, 4.3.2006., 60.–62. lpp. 

(21)

     Vispārējie valdības izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai ( COFOG ).

(22)

   https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=R_%26_D_expenditure#Gross_domestic_expenditure_on_R.26D.

(23)

     Galīgā summa būs atkarīga no pašreizējās fondu plānošanas rezultātiem.

(24)

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF).

(25)

     Tā ir kvalitātes zīme, ko piešķir projektu priekšlikumiem, kuri pārsniedz kvalitātes slieksni, lai palīdzētu tiem atrast alternatīvu finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus.

(26)

     Universitāšu “dzīvās laboratorijas” ļauj studentiem, mācībspēkiem un pētniekiem sadarboties ar citām svarīgām ieinteresētajām personām, lai risinātu sabiedrības problēmas un veicinātu zināšanu pielietošanu reālajā pasaulē, uzlabotu iesaistīto personu prasmes, veicinātu saikni starp cilvēkiem un sniegtu vairāk iespēju saziņai ar sabiedrību.   

(27)

     2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana, COM(2021) 350 final.

(28)

   Pārkārtošanās risinājumi tiks izveidoti kopā ar ieinteresētajām personām, un tie varētu sniegt labāku augšupēju izpratni par nepieciešamo rīcību, kas papildinātu visatbilstošāko ekosistēmu divējādo pārkārtošanos, veicinot īstenojama plāna izstrādi.

(29)

     EIT marķējumu piešķir izglītības programmām par inovāciju, uzņēmējdarbību, radošumu un līderību.

(30)

     ESAO Starptautiskais finanšu izglītības tīkls.

(31)

     Šis ir universitāšu inovāciju un uzņēmējdarbības kapacitātes pašnovērtējuma instruments.

(32)

     Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, (māksla — the arts) un matemātika (STEAM) ir daudznozaru izglītības kopums, kas atmet tradicionālās barjeras starp mācību priekšmetiem un disciplīnām un apvieno STEM un IKT izglītību ar mākslu, humanitārajām un sociālajām zinātnēm.

(33)

     Romas ministru konferences komunikē: http://ehea.info/Upload/Rome_Ministerial_Communique.pdf.

(34)

Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1364 (2020. gada 23. septembris) par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai

ES: pārmitināšanas, humanitārās uzņemšanas un citu papildu kanālu veicināšana, OV L

317, 1.10.2020., 13.–22. lpp.

(35)

     Eiropas Universitāšu asociācijas izstrādātais autonomijas pārskats Autonomy Scorecard (2017).

(36)

     Augstākās izglītības harta ir priekšnoteikums jebkāda “Erasmus+” finansējuma saņemšanai, bet Studentu harta iepazīstina ar “Erasmus+” studentu tiesībām un pienākumiem mobilitātes laikā.

(37)

     http://www.ehea.info/page-ministerial-conference-rome-2020.

(38)

     ES ir jauns veids, kā rast konkrētus risinājumus dažām mūsu lielākajām problēmām. ES misijas ir Komisijas koordinēti centieni apvienot nepieciešamos resursus finansējuma, politikas un noteikumu utt. ziņā.

(39)

     Ideja aizgūta no vidisko ilgtspēju sekmējošas apmācības kompetenču satvara un gaidāmās Komisijas zaļās pārkārtošanās prasmju taksonomijas, lai stiprinātu Eiropas darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju.

(40)

     Vides un klimata mērķi ir programmas “Erasmus” vispārēja prioritāte. “Zaļās Erasmus programmas” mērķis ir veicināt zaļas prakses iekļaušanu visos projektos un atbalstīt izpratnes veidošanu. Zilā dimensija ir svarīga “Zaļās Erasmus programmas” sastāvdaļa. Visi plānotie ilgtspējas nodrošināšanas pasākumi attieksies arī uz “Erasmus+” zilo dimensiju, kuras mērķis ir saglabāt veselīgus okeānus, jūras, piekrastes un iekšzemes ūdeņus.

(41)

Piemēram, ieguldījumi tādos kopīgos ES projektos kā Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva vai gaidāmais

mikroshēmu akts nesīs reālu labumu tikai tad, ja būs augsti kvalificēti cilvēki, kuri spēs projektēt un izstrādāt attiecīgās tehnoloģijas.

(42)

  Kā aprakstīts paziņojumā par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai (COM(2021) 252 final).

(43)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā, OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.

(44)

     Eiropas Informācijas centru tīkla Eiropas reģionā un Nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru Eiropas Savienībā (ENIC un NARIC) kopīgais tīkls.

(45)

   Piemēram, ETER ,  U-Multirank ,  DEQAR ,  Eurostudent ,  Eurograduate ,  Boloņas procesa īstenošanas ziņojumu   dati ,  mobilitātes rezultātu pārskats , Eurostat,  izglītības un apmācības statistika ,  pētniecības un izstrādes statistika   un JRC zināšanu pārneses datu platforma .