EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.12.2018

COM(2018) 794 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par to, kā tiek īstenots paziņojums

“Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja”

1.IEVADS

Komisija 2018. gada 26. aprīlī pieņēma paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” 1 . Paziņojumā ir aprakstītas problēmas, ko mūsu demokrātijai rada dezinformācija tiešsaistē, un ir ieskicēti pieci privātā un publiskā sektora dalībniekiem veicamie darbību kopumi, kas vērsti uz šo problēmu risināšanu.

Šis ziņojums ir pievienots kopīgajam paziņojumam “Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai” 2 . Tajā ir izklāstīts Komisijas novērtējums par to, kādi panākumi gūti aprīļa paziņojumā aprakstīto darbību īstenošanā.

2.DARBĪBU STATUSS

2.1.Pārredzamāka, uzticamāka un atbildīgāka tiešsaistes ekosistēma

2.1.1.Tiešsaistes platformām ātri un efektīvi jārīkojas, lai aizsargātu lietotājus pret dezinformāciju

Pirmā darbību kopuma mērķis ir izveidot pārredzamāku, uzticamāku un atbildīgāku tiešsaistes ekosistēmu. Izklāstītās darbības ietver tiešsaistes platformām un reklāmas nozarei paredzēta pašregulējoša prakses kodeksa izstrādi dezinformācijas jomā, kura nolūks ir palielināt pārredzamību un labāk aizsargāt lietotājus; tāda neatkarīga Eiropas faktu pārbaudītāju tīkla izveidi, kas noteiktu kopīgas darba metodes, īstenotu paraugprakses apmaiņu un pēc iespējas plašāk aptvertu visu ES; brīvprātīgu tiešsaistes identifikācijas sistēmu veicināšanu nolūkā uzlabot informācijas sniedzēju izsekojamību un identifikāciju; ES pētniecības un inovācijas programmas (“Apvārsnis 2020”) izmantošanu, lai gūtu labumu no jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgā intelekta, blokķēžu tehnoloģijas un kognitīvajiem algoritmiem.

Lai izstrādātu pašregulējošu prakses kodeksu dezinformācijas jomā (kodekss) 3 , Komisija 2018. gada maijā sasauca Daudzpusējo ieinteresēto personu forumu (forums) . Forumu veidoja darba grupa, kuras sastāvā bija galvenās tiešsaistes platformas, reklāmas nozares pārstāvji un lielākie reklāmdevēji, kā arī konsultatīvā padome, kuras dalībnieki ir plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Darba grupas uzdevums bija izstrādāt kodeksu, savukārt konsultatīvajai padomei bija uzdots nodrošināt konsultācijas un sniegt atzinumu par kodeksu. Kodekss kopā ar konsultatīvās padomes atzinumu 4 tika publicēts 26. septembrī.

Kodeksa teksts ietver preambulu, mērķu izklāstu un 15 saistību kopumu, ko ievaddaļā papildina skaidrojumi, kuros ir atsauces uz paziņojuma mērķiem, detalizēti aprakstīts saistību tvērums un mērķi, ka arī konteksts. Saistības ir organizētas piecās jomās.

1.Reklāmas izvietošanas kontrole.

2.Politiskā reklāma un problēmjautājumos balstīta reklāma.

3.Pakalpojumu integritāte.

4.Jaunas iespējas patērētājiem.

5.Jaunas iespējas pētniecības kopienai.

Kodeksa parakstītājiem ir jānorāda, kuras no šīm saistībām tie ievēros, ņemot vērā to, cik lielā mērā šīs saistības atbilst to piedāvātajiem produktiem vai pakalpojumiem. Kodeksā kā neatņemama daļa ir iekļauti pielikumi, kuros apzināta konkrētā politika un darbības, ko parakstītājas puses veiks, lai īstenotu kodeksu.

Kodeksā ir noteiktas arī papildu saistības, kuras paredz, ka parakstītājiem ir jāziņo par kodeksa īstenošanu, darbību un efektivitāti un tas jānovērtē, pamatojoties uz gada pašnovērtējuma ziņojumiem, kurus izskatīs objektīva, parakstītāju izraudzīta trešo personu organizācija. Parakstītāji kodeksa novērtēšanā apņemas sadarboties ar Komisiju, tai skaitā pēc pieprasījuma sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem.

Kodeksa pirmie parakstītāji 16. oktobrī oficiāli apstiprināja kodeksu  un noteica saistības, ko katra līgumslēdzēja puse ievēros, kā arī aizpildīja tabulu ar katras sabiedrības paraugprakses piemēriem un noteica atskaites punktus kodeksa vispārējai īstenošanai ES 5 . Sākotnējie parakstītāji ir: Facebook, Google, Twitter un Mozilla, kā arī arodasociācija, kas pārstāv tiešsaistes platformas (EDIMA), un nozares apvienības, kuras pārstāv reklāmas nozari un reklāmdevējus (EACA, IAB Europe, WFA un UBA) 6 . 

Turklāt Facebook, Google, Twitter un Mozilla ir izklāstījuši vairākas konkrētas darbības, kuras tie veiks, gatavojoties Eiropas Parlamenta 2019. gada pavasarī gaidāmajām vēlēšanām, un kuru galvenā uzmanība ir vērsta uz vēlēšanu drošību un taisnīgumu.

Komisija uzskata, ka kodekss nodrošina adekvātu satvaru paziņojumā noteikto un kodeksā izklāstīto mērķu sasniegšanai. Tā uzskata arī, ka kodekss ir saskaņā ar Komisijas principiem par labāku pašregulēšanu un kopregulēšanu. Kodeksa sākotnējie parakstītāji pārstāv lielu daļu no tiešsaistes ziņu izplatīšanas nozares.

Komisija uzsver, ka kodeksa izveides pabeigšana uzskatāma par pirmo soli. Tagad parakstītājiem ir jāstrādā, lai nodrošinātu kodeksā noteikto politikas pasākumu un darbību īstenošanu, izvēršanu un izpildes kontroli. Komisija uzskata, ka kodekss jāīsteno pilnīgi, rezultatīvi un laicīgi.

Komisija līdz 2018. gada beigām lūgs parakstītājiem sniegt jaunāko informāciju par pasākumiem, kas veikti kodeksa īstenošanas virzienā. Šo informāciju Komisija plāno publicēt 2019. gada janvārī.

Turklāt laikposmā no 2019. gada janvāra līdz maijam Komisija veiks mērķtiecīgu kodeksa īstenošanas uzraudzību, lai pārliecinātos, ka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir ieviesta iedarbīga politika, kas it īpaši vērsta uz vēlēšanu procesa integritāti, konkrētāk, tā raudzīsies, vai ievērota atbilstība galvenajiem kodeksa parametriem (reklāmas izvietošanas kontrole, politiskās reklāmas pārredzamība, viltus kontu slēgšana un automātisku robotprogrammatūru (botu) marķēšanas sistēmas). Platformām būtu jāsniedz pilnīga informācija, tai skaitā jāatbild uz Komisijas īpašajiem pieprasījumiem, par to, kā tās katru mēnesi īsteno šīs saistības. Arī šī informācija tiks publicēta.

Līdz 2019. gada beigām, kodeksa pirmo 12 mēnešu darbības beigās, Komisija veiks visaptverošu novērtējumu. Ja rezultāti būs neapmierinoši, Komisija var ierosināt turpmākas darbības, tostarp regulatīvus pasākumus.

Komisija, uzraugot kodeksa īstenošanu dažādās dalībvalstīs, vērsīsies pēc palīdzības pie ERGA, proti, audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) ietvaros izveidotā neatkarīgā audiovizuālo mediju regulatoru tīkla. Ņemot vērā ERGA locekļu zināšanas un kompetenci, šis tīkls ir unikāli piemērots šā uzdevuma veikšanai. Komisija var vērsties pēc palīdzības arī Eiropas Audiovizuālajā observatorijā.

Kodeksa īstenošanas uzraudzībā Komisija no parakstītājiem plāno ievākt turpmāk norādīto informāciju.

Lai varētu novērtēt kodeksa īstenošanas nepilnības un atšķirības un kodeksa ietekmi visā Savienībā, šī informācija būtu jāsniedz par katru dalībvalsti atsevišķi.

Kā norādīts kodeksā, Komisija atzīst, ka, “tā kā dažādās parakstītājvalstis darbojas atšķirīgi, ar dažādiem mērķiem, tehnoloģijām un auditoriju, šis kodekss ļauj izmantot dažādas pieejas tajā ietverto noteikumu izpildei”. Tāpēc informācijai, ko sniedz parakstītāji, būtu jāatspoguļo viņu attiecīgo pakalpojumu īpatnības.

Svarīgi ir arī panākt līdzsvaru starp vārda brīvību un iedzīvotāju vajadzību tikt pienācīgi informētiem. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka dezinformācija ļoti bieži netiek uzskatīta par nelikumīgu saturu; gadījumos, kad tā ir uzskatāma par nelikumīgu (piemēram, ja tā ir neslavas celšana vai naida runa), uz to attieksies arī konkrēti Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi (piemēram, satura izņemšana), un to var izteikt skaitliski. Kodeksā ir aplūkoti daudzi ar dezinformāciju saistīti mērķi, no kuriem dažus var izteikt skaitliski, piemēram, politisko reklāmas sludinājumu pārredzamība vai pasākumi, ar kuriem samazina viltus kontu skaitu, savukārt citus mērķus, piemēram, patērētāju iespēju pilnveidošanu, ne vienmēr var īstenot tā, lai rezultāti būtu nosakāmi kvantitatīvi. Šo iemeslu dēļ kodeksa vispārējā novērtēšanā noteikti tiks izmantoti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi analīzes dati, atkarībā no situācijas.

2.1.2Faktu pārbaudes, kolektīvo zināšanu un dezinformācijas uzraudzības spējas stiprināšana

Kā pirmo soli Komisija apņēmās atbalstīt neatkarīga Eiropas faktu pārbaudītāju tīkla izveidi. Kā otro soli Komisija apņēmās izveidot drošu Eiropas tiešsaistes platformu dezinformācijas jautājumos, kurā tiktu piedāvāti analītiski rīki un pārrobežu datu vākšana, arī Savienības mēroga atvērtie dati un tiešsaistes platformu izmantošanas dati, kurus varētu izmantot, lai atbalstītu dezinformācijas avotu un informācijas izplatīšanas modeļu atklāšanu un analīzi.

Komisija 2018. gadā organizēja vairākus tehniskus darbseminārus ar faktu pārbaudes kopienas pārstāvjiem. Pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis 2020” tā atlasīja attiecīgus projektus. Turklāt Komisija, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, sadarbībā ar Eiropas Parlamentu rīkoja faktu pārbaudes tematam veltītu konferenci 7 .

Šo pasākumu rezultātā:

·tika apzinātas neatkarīgas faktu pārbaudes organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un tika izveidoti sadarbības tīkli;

·tika noskaidrots, kuri rīki un pakalpojumi ir būtiski svarīgi un var uzlabot faktu pārbaudes darbības un to ietekmi (piemēram, piekļuve Eurostat datiem, tulkošanas rīki, automatizētas faktu pārbaudes plūsmas, ko rada attiecīgās faktu pārbaudes organizācijas);

·tika noteikti profesionālie un ētikas standarti neatkarīgas faktu pārbaudes jomā; un

·faktu pārbaudes organizācijām tika sniegti rīki un infrastruktūras atbalsts.

Konkrētāk, programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika izvēlēta atbalsta darbība SOMA (Dezinformācijas un sociālo plašsaziņas līdzekļu analīzes sociālā observatorija) 8 , kuras nolūks ir izveidot daudzdisciplināru kopienu, kas aptvertu faktu pārbaudītājus un akadēmiskos pētniekus un uzlabotu identificēšanas un analītiskās spējas, kā arī palīdzētu labāk izprast dažāda veida dezinformācijas draudus. SOMA, kas tika uzsākta 2018. gada 1. novembrī, šim nolūkam nodrošinās IT izmēģinājuma infrastruktūru.

Lai sagatavotos otrajam solim, Komisija saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2019. gada darba programmu ierosināja izveidot jaunu digitālo pakalpojumu infrastruktūru Eiropas dezinformācijas jautājumiem veltītās platformas izstrādei. Digitālo pakalpojumu infrastruktūrai būtu jāpaplašina sadarbība starp faktu pārbaudītājiem un akadēmiskajiem pētniekiem, lai pilnībā aptvertu Savienības teritoriju un atvieglotu attiecīgo nacionālo organizāciju izveidi un savstarpēju savienotību.

Komisijas veiktie pasākumi ir palielinājuši interesi par faktu pārbaudes pasākumiem Eiropā. Tiešsaistes platformas, plašsaziņas līdzekļi un faktu pārbaudītāji plāno projektus Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Piemēram, Starptautiskais faktu pārbaudes tīkls (IFCN) veido Eiropas faktu pārbaudītāju savienību, kam būtu jāpalīdz īstenot projektu, kura uzmanības centrā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Līdzīgu projektu plāno Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU), kas pārstāv sabiedriskos medijus. Tādas tiešsaistes platformas kā Google un Facebook ir izteikušas interesi par sadarbību ar šādu projektu īstenotājiem. Atbalsta darbībai SOMA būtu jāveicina sadarbība starp šīm iniciatīvām un būtu jāuzlabo to efektivitāte un ietekme.

Projektam būtu jādarbojas saskaņā ar noteiktiem un atzītiem profesionāliem standartiem (piemēram, IFCN principi, pētījumu ētiskums un žurnālistikas standarti). Turklāt dalībniekiem būtu jādarbojas pilnīgi neatkarīgi, bez valsts iejaukšanās un pamatojoties uz dalīborganizāciju noteiktajiem pārvaldības noteikumiem.

Tomēr pašreizējie faktu pārbaudes centieni nenodrošina pietiekamu ģeogrāfisko tvērumu un nespēj tikt līdzi arvien pieaugošajam tiešsaistes ziņu satura apjomam. Piemēram, IFCN tīkls pašlaik aptver tikai 12 dalībvalstis. Lai gan EBU faktu pārbaudes tīkls aptver visu Eiropu, tas sniedz pakalpojumus tikai EBU locekļiem. Turklāt faktu pārbaudes darbības bieži vien aprobežojas ar tiešsaistes satura pārbaudi, neanalizējot dezinformācijas avotus un modeļus.

Lai gan digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, ko finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas, būtu jānodrošina infrastruktūra, kas atvieglotu tīklu veidošanu un pārrobežu informācijas apmaiņu starp faktu pārbaudītājiem un akadēmiskajiem pētniekiem, efektīva un iedarbīga reakcija uz dezinformācijas draudiem rada nepieciešamību stiprināt atklāšanas un analītiskās spējas, kuru pamatā būtu konkrētas zināšanas par vietējo informācijas vidi. Tāpēc valstu līmenī ir jāattīsta daudzdisciplināras faktu pārbaudītāju un akadēmisko pētnieku kopienas, un tas prasīs aktīvu dalībvalstu sadarbību.

2.1.3. Pārskatatbildības veicināšana tiešsaistē

Lai tiešsaistē palielinātu uzticēšanos un pārskatatbildību, Komisija ir apņēmusies veicināt tādu brīvprātīgu tiešsaistes sistēmu izmantošanu, kas ļauj identificēt informācijas sniedzējus, pamatojoties uz uzticamiem elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļiem.

Šajā nolūkā Komisija ir mobilizējusi sadarbības tīklu, kas izveidots saskaņā ar Elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas pakalpojumu regulu (eIDAS), un 2018. gada 11. jūlijā sadarbības tīkla 10. sanāksmē uzsāka diskusijas par to, kā panākt progresu šajā jomā.

Komisija ir arī iesaistījusies pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektā Co-inform, kura mērķis ir izveidot lietotājam draudzīgu tehnoloģisko rīku, kurā, izmantojot kopīgas radīšanas metodiku, būtu nodrošināts, ka politikas veidotāji, faktu pārbaudītāji un iedzīvotāji ir iesaistīti dezinformācijas atklāšanas tehnoloģijas efektivitātes uzlabošanā. Projektā piedalās akadēmiskie pētnieki, tehnoloģiju uzņēmumi un faktu pārbaudītāji no dažādām dalībvalstīm. Projektā paredzēts izpētīt tādu uzticamu identifikācijas un autentifikācijas līdzekļu izmantošanu, kas atbilstu eIDAS regulai un identificētu informācijas sniedzējus, un tad šī pieeja tiktu izmēģināta projekta īstenotāju rīkos.

Projektam būtu jāatbalsta sadarbības tīkls tā centienos veicināt eIDAS rīku un pakalpojumu brīvprātīgu pieņemšanu informācijas sniedzēju (tīmekļvietņu, fizisko personu un juridisko personu) drošai identifikācijai un autentifikācijai.

Dialogs starp Komisiju un dalībvalstīm 2018. gadā vairoja izpratni par to, kā eIDAS rīkus un pakalpojumus varētu izmantot dezinformācijas problēmas risināšanai, palielinot pārskatatbildību un veicinot atbildīgāku rīcību tiešsaistē. Lai sekmētu tādas informācijas sniedzēju drošas identifikācijas sistēmas izstrādi un brīvprātīgu izmantošanu, kura balstītos uz visaugstākajiem drošības un privātuma standartiem, tai skaitā verificētu pseidonīmu iespējamu izmantošanu, Komisija turpinās sadarboties ar sadarbības tīklu un platformas pakalpojumu sniedzējiem.

2.1.4. Jaunu tehnoloģiju izmantošana

Komisija apņēmās pilnībā izmantot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, lai mobilizētu jaunās tehnoloģijas un izpētītu iespēju sniegt papildu atbalstu instrumentiem, kas vērsti uz dezinformācijas apkarošanu, paātrina svarīgas nozīmes inovāciju nonākšanu tirgū un veicina pētnieku un uzņēmumu partnerību veidošanu.

2013. gadā Komisija sāka finansēt pirmās pētniecības un inovācijas darbības, kas bija vērstas uz tādu jaunu tehnoloģiju izstrādi, kuras palīdzētu novērtēt tiešsaistē publicētā satura ticamību. Šajā jomā celmlauži ir projekti SocialSensor un Reveal, kuros tika izstrādāti rīki, ko tagad izmanto liela ziņu organizācija un nevalstiskās organizācijas.

Patlaban Eiropas Pētniecības padomē (EPP) un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tiek īstenotas vairākas darbības, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par dezinformāciju tiešsaistē un izstrādāt jaunus satura pārbaudes rīkus. Tādi EPP projekti kā Comprop un Botfind pēta, kādā veidā automatizētas sistēmas, ko izmanto propagandas izplatīšanai un novirzīšanai, ietekmē Eiropas publiskās debates. EPP projekts Debunker no teorētiskā viedokļa pēta problēmu, ko rada Eiropas iedzīvotāju nepareizi priekšstati par sabiedrības jautājumiem, un iespējamās stratēģijas to ietekmes mazināšanai.

Programmas “Apvārsnis 2020” projekts Invid ir vērsts uz to, lai izstrādātu audiovizuālā satura pārbaudes rīkus. Šādi rīki ir būtiski, ņemot vērā, ka tehnoloģijas, kas paredzētas manipulācijām ar videodatnēm un ļoti ticamu “dziļviltojumu” veidošanai, kļūst arvien vieglāk pieejamas un lietojamas. Vēl viens programmas “Apvārsnis 2020” projekts, Fandango, aplūko risinājumus, kas palīdz tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem labāk atklāt nepatiesus vēstījumus tiešsaistē.

Tā kā informācijas tehnoloģijas un tiešsaistes dezinformācijas fenomens strauji attīstās, Komisija ir nolēmusi pastiprināt centienus. Tā ir atlasījusi četras jaunas pētniecības un inovācijas darbības, kurās Savienības iemaksa būs aptuveni 10 miljoni euro. Atlasītās darbības ir: Eunomia (atklātā pirmkoda risinājums informācijas avotu identificēšanai), SocialTruth (izkliedēta ekosistēma, kas ļauj viegli piekļūt dažādiem verifikācijas pakalpojumiem), Provenance (risinājums digitālā satura verifikācijai bez starpniekiem) un WeVerify (satura verifikācijas uzdevumi, kuros izmanto līdzdalīgas verifikācijas pieeju). Šie jaunie projekti ir vērsti uz to, lai izstrādātu pakalpojumus kopienām, kuras aktīvi darbojas cīņā pret dezinformāciju tiešsaistē.

Bez tam priekšlikumā par programmu “Horizon Europe” jeb “Apvārsnis Eiropa” 9 Komisija ir ierosinājusi veltīt centienus šādiem aspektiem:

·demokrātiskās un ekonomiskās stabilitātes nosargāšana, izmantojot tādu jaunu rīku izstrādi, kas apkaro dezinformāciju tiešsaistē;

·žurnālistikas standartu un lietotāju radīta satura nozīmes labāka izpratne arvien vairāk savienotā sabiedrībā; un

·atbalsts nākamās paaudzes interneta lietojumprogrammu un pakalpojumu izstrādei, tai skaitā imersīvu un uzticamu mediju, sociālo plašsaziņas līdzekļu un sociālo tīklu vajadzībām.

2.2.Droši un noturīgi vēlēšanu procesi

Otrais darbību kopums ir vērsts uz manipulācijas un dezinformācijas taktiku, kas tiek izmantota vēlēšanu procesos. Lai garantētu drošu un noturīgu vēlēšanu procesa norisi, paziņojumā tika ierosināts uzsākt nepārtrauktu dialogu, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvaldīt riskus, ko kiberuzbrukumi un dezinformācija rada demokrātiskajam vēlēšanu procesam, it īpaši ņemot vērā, ka 2019. gada notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Tāpēc Komisija 2018. gadā sāka konstruktīvu dialogu ar dalībvalstīm. Tas ietvēra pirmo viedokļu apmaiņu konferencē par vēlēšanu paraugpraksi, kas notika 2018. gada 25. un 26. aprīlī un kurā piedalījās arī Tīklu un informācijas drošības (TID) sadarbības grupas un vēlēšanu komiteju pārstāvji.

Pamatojoties uz to iestāžu ieguldījumu, kas ir atbildīgas par TID direktīvas 10 īstenošanu, un uz atbalstu, ko sniegusi Komisija un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), TID sadarbības grupa 2018. gada jūlijā sagatavoja Apkopojumu par vēlēšanu tehnoloģijas kiberdrošību 11 . Šis apkopojums ir praktisks dokuments, kurā aplūkoti konkrēti apdraudējumi un sniegti noderīgi piemēri vēlēšanu komitejām par to, kā pārvaldīt ar vēlēšanu kiberdrošību saistītos riskus.

2018. gada 15. un 16. oktobrī Briselē norisinājās augsta līmeņa konference “Vēlēšanu ietekme digitālajā laikmetā: kā vairot noturību pret kiberdraudiem” 12 . Konference ļāva dalībniekiem gūt labāku izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kiberdrošību, un deva iespēju TID kompetentajām iestādēm un vēlēšanu komitejām apspriest iespējamos turpmākos soļus attiecīgo drošības pasākumu īstenošanai gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā.

Lai apspriestu demokrātiju, kā arī noturīgu vēlēšanu procesu un atklātas demokrātiskas debates Eiropā, Komisija savā ikgadējā kolokvijā par pamattiesībām, kas 26. un 27. novembrī norisinājās Briselē, sapulcināja plašu ieinteresēto personu loku. Kolokvijā piedalījās vairāki simti ieinteresēto personu, to vidū valstu un Eiropas politikas veidotāji, starptautiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, plašsaziņas līdzekļi un sociālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, uzņēmējdarbības un izglītības aprindas, un tajā tika apzinātas jaunas iespējas veicināt brīvu, atklātu un veselīgu demokrātisko līdzdalību.

Pamatojoties uz kolokvija secinājumiem, Komisija īstenos turpmākos pasākumus 13 , arī izmantojot darbu, ko veic nacionālie un Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkli, kuri pašlaik tiek izveidoti saskaņā ar Komisijas 2018. gada septembrī publiskoto vēlēšanu tiesību aktu kopumu 14 . Nacionālie vēlēšanu tīkli apvienos iestādes, kas atbild par vēlēšanām, ar citām iestādēm, tostarp plašsaziņas līdzekļu regulatoriem, un datu aizsardzības un kiberdrošības iestādēm. Eiropas sadarbības tīkls atbalstīs informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un Savienības struktūrām un pirmo reizi tiksies 2019. gada janvārī.

Komisijas darbības 2018. gadā ir konsolidējušas dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm, palielinot informētību un stiprinot spējas pārvaldīt riskus, ko demokrātiskam vēlēšanu procesam rada kiberuzbrukumi un dezinformācija.

2.3.Izglītības un medijpratības veicināšana

Trešais darbību kopums ir vērsts uz izglītības un medijpratības veicināšanu. Lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, izšķiroša nozīme ir kritisko un digitālo prasmju attīstībai visa mūža garumā. Paziņojumā ir ierosināti jauni pasākumi šo mērķu sasniegšanai, tostarp šādi: atbalstīt neatkarīgu faktu pārbaudītāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto mācību materiālu nodrošināšanu skolām un pedagogiem; organizēt Eiropas medijpratības nedēļu; izskatīt iespēju pievienot medijpratību kritērijiem, ko ESAO izmanto savos salīdzinošajos ziņojumos par skolēnu starptautisko novērtēšanu; vēl vairāk veicināt digitālo prasmju, izglītības un stažēšanās jomā uzsākto pašreizējo iniciatīvu īstenošanu.

Pēc tam, kad tika pieņemts paziņojums, dezinformācijas jomā apstiprinātā prakses kodeksa parakstītāji apņēmās sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, valdībām, izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām personām, lai atbalstītu centienus uzlabot kritisko domāšanu un digitālo medijpratību, tai skaitā uzlabot mācību pasākumus un nodrošināt tādus rīkus lietotājiem, kas palīdzētu atklāt dezinformāciju.

2018. gada jūnijā Komisija Medijpratības ekspertu grupā apspriedās ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām par iespējamiem risinājumiem, kā 2019. gadā organizēt Eiropas medijpratības nedēļu (EUMLW), lai palielinātu izpratni par dezinformāciju. EUMLW būtu jāapvieno Savienības līmenī īstenotie pasākumi un iniciatīvas ar pasākumiem, kas notiek valsts līmenī (semināri, “atvērto durvju” pasākumi ziņu redakcijās un praktiskie mācību kursi par sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu), lai iespējami vairotu efektivitāti. Lai nodrošinātu sinerģiju ar iniciatīvām “Drošāks internets” un “Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija”, būtu jācenšas iesaistīt arī ieinteresētās personas, kas piedalās šajās iniciatīvās. Ņemot vērā 2019. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, šajā nedēļā būtu jāpievērš nopietna uzmanība dezinformācijas novēršanas tematam.

Lai popularizētu kampaņu #SaferInternet4EU , kuras nolūks ir palielināt izpratni par medijpratību, informēt vecākus un profesionāļus par tiešsaistes iespējām un riskiem un veicinātu pozitīvu plašsaziņas līdzekļu izmantošanas pieredzi bērnu un jauniešu vidū, Komisija līdzfinansēja drošāka interneta centrus  dalībvalstīs. Šī kampaņa uzlabo tiešsaistes lietotāju spējas atpazīt iespējamo neobjektīvo vai maldinošo informāciju 15 .

Turklāt gaidāmajā pārskatītajā AVMPD, ko Padome jau apstiprināja 2018. gada 6. novembrī, ir atzīta medijpratības nozīme un ir noteikts juridisks pienākums dalībvalstīm “popularizēt un veikt pasākumus medijpratības attīstīšanai” (33.a pants). Turklāt, ņemot vērā to, ka videodatņu koplietošanas platformām ir liela nozīme, jo tās nodrošina piekļuvi audiovizuālajam saturam un tādējādi tām ir zināma sociālā atbildība, pārskatītajā AVMPD ir noteikts, ka tām ir jāparedz “efektīvi medijpratības pasākumi un rīki un jāveicina lietotāju informētība par šiem pasākumiem un rīkiem” (28.b panta 3. punkta j) apakšpunkts). Šīs normas dalībvalstīm un videodatņu koplietošanas platformām liek ieviest noteikumus par medijpratību un izveido kopregulēšanas sistēmu ar pastiprinātu sadarbību starp nozari, pilsonisko sabiedrību, dalībvalstīm un regulatoriem.

Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm būs jāziņo Komisijai par savu medijpratības plānu īstenošanu. Komisija, apspriežoties ar kontaktkomiteju, izdos vadlīnijas par šā ziņošanas pienākuma tvērumu.

Valstu audiovizuālās nozares regulatori ERGA (Komisijas audiovizuālās nozares regulatoru ekspertu grupa) ietvaros arī ir veikuši darbu plašsaziņas līdzekļu plurālisma jomā, kas aptvēra tādus jautājumus kā līdzsvarots un objektīvs atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos vēlēšanu, sabiedriskās domas aptauju un politisko kampaņu laikā.

Turklāt Komisija 2018. gadā turpināja diskusiju ar ESAO par iespēju pievienot medijpratību kritērijiem, kurus organizācija izmanto savos salīdzinošajos ziņojumos, galvenokārt domājot par 2021. gadā gaidāmo apsekojumu Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) ietvaros. Šajā ziņā ESAO bija atvērta Komisijas ierosinājumam aptvert tiešsaistes dezinformāciju un viltus ziņas kā daļu no IKT prasmju anketas, un domājams, ka tas tiks ņemts vērā PISA novērtējuma kritēriju pārskatīšanā. ESAO pašlaik pilnveido anketu, ieviešot jautājumus jaunā redakcijā, un tie tiks testēti 2019. gadā.

Attiecībā uz digitālajām prasmēm kopš 2016. gada decembra, kad tika izveidota Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, ir izveidotas 23 nacionālās koalīcijas, kas piedāvā plašu pasākumu klāstu, piemēram, apmācību tiešsaistē un klātienē, izpratnes veicināšanas kampaņas un sertifikāciju, kas eiropiešus motivē uzlabot viņu digitālās prasmes.

2018. gada oktobrī Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas valde, kas tika izveidota 2017. gada septembrī, iepazīstināja ar savām prioritātēm nākamajiem mēnešiem; viena no šādām prioritātēm ir popularizēt un izmantot esošos instrumentus, lai atbalstītu digitālo prasmju iegūšanu visiem, un paplašināt ES programmēšanas nedēļu 16 , līdz 2020. gadam aptverot vismaz 50 % no visām skolām Savienībā.

2.4.Atbalsts demokrātiskas sabiedrības pamatelementam — kvalitatīvai žurnālistikai

Ceturtais pasākumu kopums paredz atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku kā būtisku demokrātiskas sabiedrības elementu. Kvalitatīvi ziņu mediji un žurnālistika var atklāt un mazināt dezinformāciju, sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu informāciju. Paziņojumā tika ierosināts uzlabot valsts atbalsta noteikumu pārredzamību un paredzamību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu nozari, lēmumu repozitoriju padarot pieejamu tiešsaistē. Paziņojumā arī ierosināts 2018. gadā izsludināt iepirkumu par kvalitatīva Savienības jautājumus atspoguļojoša ziņu satura sagatavošanu un izplatīšanu, izmantojot uz datiem balstītus ziņu medijus, un izpētīt iespējas piešķirt lielāku finansējumu, ar kuru tiktu atbalstītas iniciatīvas, kas veicina plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un ziņu redakciju modernizāciju.

Pēc paziņojuma Komisija savā tīmekļvietnē darīja pieejamu tiešsaistes repozitoriju par piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem un attiecīgiem precedentu gadījumiem 17 . Tajā ir atsauces uz piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem un attiecīgajiem Komisijas lēmumiem par valsts atbalstu sabiedriskajai apraidei un valsts atbalstu presei un sniegtas saites uz saistītajiem komentāriem Komisijas konkurences politikas ziņu biļetenā. Atjaunināta informācija par dalībvalstu piešķirto atbalstu šajās jomās ir pieejama pārredzamības reģistrā 18 .

Turklāt 2018. gada 26. jūnijā Komisija izsludināja iepirkumu aptuveni 1,9 miljonu euro apmērā par Savienības jautājumiem veltīta kvalitatīva ziņu satura sagatavošanu un izplatīšanu, izmantojot uz datos balstītus ziņu medijus. Iepirkuma procedūra noslēdzās 25. septembrī, un rezultātā tika izraudzīti četri projektu priekšlikumi. Priekšlikumu vērtēšana turpinās, un ir paredzēts, ka projekti, kuriem piešķirtas dotācijas, sāksies 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Papildus pētniecības un izstrādes projektiem, kas izklāstīti 2.1.4. iedaļā, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2020. gada darba programmā tiks gādāts par papildu investīcijām inovācijas projektos ar mērķi atlasīt, uzsākt un īstenot idejas par inovatīviem pakalpojumiem un rīkiem, kuri veicina ziņu redakciju modernizāciju.

Lai stabilizētu darbības, kas atbalsta kvalitatīvu žurnālistiku, mediju brīvību, plurālismu un medijpratību, Komisija ierosina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2021. –2027. gads, “Radošā Eiropa”, starpnozaru daļa) tam īpaši atvēlēt budžetu. Tam vajadzētu palīdzēt īstenot strukturālās pārmaiņas plašsaziņas līdzekļu nozarē, jo tiks veicināta un uzturēta daudzveidīga un plurālistiska mediju vide.

Plašsaziņas līdzekļu brīvības, kvalitatīvu ziņu mediju un kvalitatīvas žurnālistikas veicināšanas jomā Komisija līdzfinansēja Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centra (ECPMF) 19 darbības. ECPMF galvenais uzdevums 2018. gadā bija sniegt atbalstu pētnieciskajiem žurnālistiem, piešķirot dotācijas pētnieciskajai pārrobežu žurnālistikai. 2018. gada jūnijā neatkarīga žūrija atlasīja 12 pētnieciskās žurnālistikas projektus, kam tiks piešķirts finansējums fonda “Pētnieciskā žurnālistika Eiropas Savienībai” (IJ4EU) inaugurācijas kārtā.

Turklāt, tā kā ir saņemts Eiropas Parlamenta finansējums, ir izsludināti trīs uzaicinājumi iesniegt izmēģinājuma projektus šādās jomās:

·apmaiņas programma plašsaziņas līdzekļu speciālistiem;

·prakses programma žurnālistiem, kas strādā mazākumtautību medijos;

·projekts plašsaziņas līdzekļu padomju apzināšanai un atbalstam.

Visbeidzot, Pamattiesību aģentūra turpināja izstrādāt mediju profesionāļiem paredzētu instrumentu kopumu, kas ir tīmeklī bāzēta spēju veidošanas platforma ar saturu, ko privāto plašsaziņas līdzekļu pārstāvji izstrādājuši, lai palīdzētu žurnālistiem sagatavot kvalitatīvas ziņas.

2.5.Iekšēju un ārēju dezinformācijas draudu novēršana ar stratēģiskās komunikācijas palīdzību

Kā paredzēts aprīļa paziņojumā, Eiropas Komisijas darbs bija vērsts uz to, lai nodrošinātu iekšējo koordināciju attiecībā uz tās komunikācijas darbībām, kuru nolūks ir vērsties pret dezinformāciju. Šajā kontekstā tā izveidoja iekšēju tīklu cīņai pret dezinformāciju, kura galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju tās dienestiem labāk atklāt kaitnieciskus vēstījumus, atbalstīt faktu pārbaudes kultūru, ātri reaģēt un stiprināt efektīvāku pozitīvo ziņojumapmaiņu 20 . Komisija pastiprināja sadarbību ar Eiropas Parlamenta un Austrumu Stratēģiskās komunikācijas darba grupu, izmantojot trīspusēju forumu, kura mērķis ir mobilizēt iestāžu attiecīgos centienus cīņā pret dezinformāciju pirms Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām.

3.KOPSAVILKUMS

Kopumā paziņojumā izklāstītās darbības 2018. gada laikā ir pabeigtas vai uzsāktas. Lai palielinātu pārredzamību tiešsaistē un aizsargātu patērētājus, īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā, tiešsaistes platformas un reklāmas nozare ir vienojušās par prakses kodeksu. Tiek veidots faktu pārbaudītāju tīkls, kas stiprinās spējas atklāt un atmaskot viltus vēstījumus. Komisija atvieglos tīkla darbu, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru un neiejaucoties tīkla uzdevumos. Ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai izmantot vairākus pētniecības un inovācijas rīkus, kuri palīdzētu atpazīt un apkarot dezinformāciju, savukārt patērētājiem būtu jāgūst labums no lielākas informācijas sniedzēju pārskatatbildības tiešsaistē. Dalībvalstīs ir palielinājusies izpratne par nepieciešamību aizsargāt demokrātiskos procesus no kiberdraudiem. Tas ir cieši saistīts ar ilgstošiem gan ES, gan valsts līmeņa centieniem paaugstināt medijpratības līmeni un palielināt lietotāju, jo īpaši jaunāko paaudžu, iespējas, kā arī uzlabot kritisko domāšanu. Arī atbalstam kvalitatīvai žurnālistikai būtu jāpalīdz mazināt dezinformāciju un sniegt iedzīvotājiem augstvērtīgu un daudzveidīgu informāciju.

Komisija cieši uzraudzīs šajā ziņojumā aplūkoto iesākto darbību īstenošanu, īpašu uzmanību veltot prakses kodeksam dezinformācijas jomā, un turpinās vērtēt, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, tostarp regulatīvi pasākumi.

(1)

     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja”, 26.4.2018., COM (2018) 236 final, pieejams tīmekļvietnē: http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51804 .

(2)

     JOIN(2018) 36.

(3)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/meeting-multistakeholder-forum-disinformation .

(4)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/code-practice-disinformation .

(5)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/online-platforms-advertisers-and-advertising-industry-present-commissioner-mariya-gabriel .

(6)

   Saskaņā ar kodeksu arodapvienības parakstītāji, neuzņemoties saistības savu biedru vārdā, ir apņēmušies pilnībā informēt savus biedrus par kodeksu un mudināt viņus tam pievienoties vai ievērot kodeksa principus.

(7)

      http://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20180920IPR14065/fact-checking-in-the-eu .

(8)

      www.disinfobservatory.org .

(9)

     COM(2018) 435.

(10)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

(11)

     Sadarbības grupas publikācija 03/2018: Apkopojums par vēlēšanu tehnoloģijas kiberdrošību. Pieejams ššeit: http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=53645 .

(12)

      https://ec.europa.eu/epsc/events/election-interference-digital-age-building-resilience-cyber-enabled-threats_en .  

(13)

     Turpmākie pasākumi būs vērsti uz darbībām, par kurām panākta vienprātība; tie varētu ietvert, piemēram, novērtējumu par to, vai spēkā esošie valstu noteikumi par politiskās reklāmas pārredzamību tiešsaistes laikmetā ir pietiekami.

(14)

      https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-cybersecurity-elections-recommendation-5949_en.pdf .

(15)

   Regulāri atjauninājumi, resursi un drošāka interneta pasākumu saraksts dalībvalstīs ir pieejams portālā www.betterinternetforkids.eu .

(16)

     ES programmēšanas nedēļa ir vietēja līmeņa iniciatīva, kuras mērķis ir programmēšanu un digitālo pratību pasniegt visiem aizraujošā un izklaidējošā veidā. https://codeweek.eu/ .

(17)

      http://ec.europa.eu/competition/sectors/media/overview_en.html#disinformation .

(18)

      https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public/search/home?lang=en .

(19)

     ECPMF atrodas Leipcigā un tā galvenais mērķis ir apvienot Eiropas sadrumstaloto mediju brīvības kopienu un novērst mediju brīvības pārkāpumus ES dalībvalstīs un ārpus tās robežām. Centrs sniedz praktisku palīdzību žurnālistiem, kuriem vajadzīga šāda palīdzība, un sadarbojas ar partneriem, lai vairotu izpratni par mediju brīvības jautājumiem Eiropas Savienībā un kandidātvalstīs. ECPMF partneri atbalsta un uzrauga plašsaziņas līdzekļu brīvību ES un kandidātvalstīs.

(20)

     Šajā tīklā ietilpst arī Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs.