EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.9.2018

COM(2018) 646 final

2017/0230(COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisijas 2017. gada septembra priekšlikums pārskatīt Eiropas uzraudzības iestāžu regulas (turpmāk “pārskatīšanas priekšlikums”) paredz stiprināt to spēju nodrošināt vienveidīgu un efektīvu finanšu uzraudzību, bet tam nav konkrēta mērķa stiprināt iestāžu pilnvaras jautājumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu. Neraugoties uz pastiprinātu tiesisko regulējumu šajā jomā, vairāki nesenie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi Eiropas bankās liecina, ka Savienības uzraudzības sistēmā joprojām var būt nepieciešami uzlabojumi, lai stiprinātu uzticību banku savienībai un kapitāla tirgu savienībai. Šie uzlabojumi ir jāīsteno ātri un apņēmīgi. Efektīvākais veids, kā šo jautājumu risināt, ir grozīt pārskatīšanas priekšlikumu un jo īpaši izšķiroši stiprināt Eiropas Banku iestādes lomu. Komisija aicina likumdevējus pēc iespējas ātrāk pieņemt šos jaunos grozījumus kopā ar pārskatīšanas priekšlikumu.

Šā grozījumu priekšlikuma mērķi ir šādi:

1) optimizēt zināšanu un atvēlēto resursu izmantošanu, centralizējot Eiropas Banku iestādē uzdevumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu;

2) precizēt ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistīto uzdevumu jomu un saturu, kas uzticēti Eiropas Banku iestādei;

3) pastiprināt instrumentus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzdevumu veikšanai;

4) stiprināt Eiropas Banku iestādes koordinācijas lomu starptautiskajos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumos.

Šajā nolūkā ir ierosināts Eiropas Banku iestādei piešķirt vadošo un koordinējošo lomu, lai centralizētu resursus, kas pašlaik ir izkaisīti starp trim Eiropas uzraudzības iestādēm, un sniegt tai spēcīgāku atbalsta struktūru, ņemot vērā arī to, ka banku sektorā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, visticamāk, būs sistēmiska ietekme. Pamatojoties uz esošajiem iestāžu instrumentiem un pilnvarām, kas grozītas ar vēl nepieņemto pārskatīšanas priekšlikumu, ir ierosināts piešķirt Eiropas Banku iestādei skaidrāku un visaptverošāku pilnvarojumu, lai nodrošinātu, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riski Savienības finanšu sistēmā tiek efektīvi un konsekventi iekļauti visu attiecīgo iestāžu uzraudzības stratēģijās un praksē. Eiropas Banku iestāde varēs arī pieprasīt kompetentajām iestādēm izmeklēt iespējamos attiecīgo noteikumu pārkāpumus un pārraudzīt valsts procedūras šajā jomā. Īpašos, ierobežotos apstākļos tā varēs adresēt lēmumus tieši individuāliem finanšu sektora dalībniekiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem un iesaistīties saistošā mediācijā starp valstu kompetentajām iestādēm šajos jautājumos.

•    Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Visu šajā priekšlikumā izklāstīto grozījumu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 114. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma finansiālā ietekme un ietekme uz budžetu sīkāk izskaidrota šī priekšlikuma beigās pievienotajā papildu tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātie grozījumi 1. panta 2. punktā mērķtiecīgi paplašina Eiropas Banku iestādes darbības jomu, lai Eiropas Banku iestādes pilnvarojumā iekļautu jautājumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu finanšu sektorā, papildinātu tās pašreizējo pilnvarojumu banku sektorā.

Ierosinātie grozījumi 4. panta 2. punktā nodrošina definīciju, kas paredzēta finanšu sektora dalībniekiem, kuri ietver visas attiecīgās finanšu iestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2015/849, tostarp tās, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 darbības jomā.

Ierosinātajā 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā ir uzsvērta īpašā nozīme, kas piešķirta Eiropas Banku iestādes darbam saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu.

Ierosinātais jaunais 9.a pants Eiropas Banku iestādei sniedz pastiprinātus instrumentus, lai Savienības finanšu sistēmā veicinātu konsekventu, sistemātisku un efektīvu rīcību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā.

Konkrētāk, ar to Eiropas Banku iestāde tiek pilnvarota vākt informāciju par trūkumiem, kas konstatēti finanšu iestāžu procesos un procedūrās, pārvaldībā, uzņēmējdarbības modelī un darbībās, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kā arī par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem un vajadzības gadījumā minēto informāciju darīt pieejamu attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Tajā uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir veikt kompetento iestāžu pārbaudes, kā arī veikt riska novērtējumus, lai pārbaudītu kompetento iestāžu stratēģijas un resursus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem. Ierosinātais pants arī paredz, ka Eiropas Banku iestāde sadarbojas un uztur sakarus ar attiecīgajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādēm trešās valstīs, lai labāk koordinētu rīcību Savienības līmenī būtiskos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumos ar trešās valsts dimensiju.

Visbeidzot, ierosinātais pants paredz, ka koordinācija un sadarbība saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu notiek ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas komitejas starpniecību, kas ir integrēta Eiropas Banku iestādē. Tās sastāvā būs dalībvalstu iestāžu un struktūru vadītāji, kuru kompetencē ir nodrošināt finanšu iestāžu atbilstību Direktīvas (ES) 2015/849 prasībām, un novērotāji no Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes.

Ierosinātā 9.b panta mērķis ir pastiprināt Eiropas Banku iestādes spēju nodrošināt Savienības tiesību aktu efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā. Ar to iestādei tiek piešķirtas pilnvaras, ja tai ir norādes par būtiskiem pārkāpumiem, pieprasīt kompetentajām iestādēm sākt izmeklēšanu par iespējamiem attiecīgo noteikumu pārkāpumiem un apsvērt iespēju pieņemt lēmumus un piemērot sankcijas finanšu sektora dalībniekiem.

Izmaiņas, kas ierosinātas 17. pantā par Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru un 19. pantā par saistošās mediācijas procedūru, paredz ļaut Eiropas Banku iestādei saistībā ar tās uzdevumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, pieņemt atsevišķus finanšu sektora dalībniekiem adresētus lēmumus pat tad, ja būtiskie noteikumi nav tieši piemērojami šiem finanšu sektora dalībniekiem. Tas ietvers būtiskus noteikumus, kas ietverti valstu tiesību aktos, ar kuriem transponē direktīvas, kā arī valsts tiesību aktus, kas paredz iespējas, kuras dalībvalstīm piešķirtas ar regulām.

Ierosinātie grozījumi regulā, kas reglamentē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, un regulā, kura reglamentē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, izņem Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, no šo abu iestāžu darbības jomas un precizē, ka Apvienotā komiteja būtu jāizmanto kā forums sadarbībai jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp prudenciāliem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspektiem.

2017/0230 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 1 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 3 ,

tā kā:

(1)Pēc finanšu krīzes ievērojot ieteikumus, ko sniedza Jacques de Larosière vadītā Augsta līmeņa ekspertu grupa, Savienība ir guvusi ievērojamus panākumus, vienota noteikumu krājuma veidā radot ne vien stingrākus, bet arī saskaņotākus noteikumus attiecībā uz finanšu tirgiem. Savienība ir arī izveidojusi Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (“EFUS”), kas pamatā ir divu pīlāru sistēma un apvieno mikroprudenciālo uzraudzību, ko koordinē Eiropas Uzraudzības iestādes (“EUI”), un – līdz ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (“ESRK”) izveidi – makroprudenciālo uzraudzību. Trīs EUI, proti, Eiropas Banku iestāde (“EBI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 4 , Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (“EAAPI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010, un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“EVTI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 5 (kopā sauktas “dibināšanas regulas”), sāka darboties 2011. gada janvārī. EUI vispārīgais darbības mērķis ir ilgtermiņā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti visā Savienībā un uzlabot patērētāju un ieguldītāju aizsardzību.

(2)EUI ir devušas būtisku ieguldījumu Savienības finanšu tirgu noteikumu saskaņošanā, sniedzot Komisijai ieguldījumu tās iniciatīvās Padomes un Parlamenta pieņemto regulu un direktīvu izstrādei. EUI ir arī iesniegušas Komisijai sīki izstrādātu tehnisko noteikumu projektus, kas tikuši pieņemti kā deleģētie un īstenošanas akti.

(3)Turklāt EUI ir veicinājušas finanšu uzraudzības konverģenci un uzraudzības praksi Savienībā, izdodot kompetentajām iestādēm adresētas pamatnostādnes un koordinējot uzraudzības prakšu izskatīšanu. Tomēr EUI iestāžu rīcībā esošo resursu ierobežojumi un šo instrumentu veids, kā arī to dibināšanas regulās noteiktais lēmumu pieņemšanas process ir kavējuši tās pilnībā sasniegt savus vispārīgos mērķus.

(4)Pēc septiņus gadus ilgušas darbības un sekojošiem Komisijas veiktiem novērtējumiem un sabiedriskajām apspriešanām šķiet, ka tiek arvien vairāk ierobežotas EUI iespējas sasniegt to mērķus – turpināt integrēt finanšu tirgus un pakalpojumus un uzlabot patērētāju aizsardzību esošā tiesiskā regulējuma ietvaros gan Savienībā, gan Savienības un trešo valstu starpā.

(5)Jebkādu paplašinātu pilnvaru piešķiršana EUI, lai tās varētu sasniegt šos mērķus, būtu saistīta arī ar nepieciešamību gan pēc atbilstīgas pārvaldības, gan pēc pietiekama finansējuma. Tikai ar paplašinātām pilnvarām vien EUI mērķu sasniegšanai nepietiktu, ja tām nebūtu pietiekama finansējuma vai tās netiktu pārvaldītas iedarbīgā un efektīvā veidā.

(6)Komisijas 2017. gada 8. jūnija Paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatu bija uzsvērts, ka finanšu tirgu un pakalpojumu efektīvāka un konsekventāka uzraudzība ir ļoti būtiska, lai novērstu regulatīvās arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, veicot savus uzraudzības uzdevumus, paātrinātu tirgus integrāciju un radītu vienotā tirgus iespējas finanšu sabiedrībām un ieguldītājiem.

(7)Tāpēc turpmāka virzība uzraudzības integrācijas ziņā ir īpaši steidzams uzdevums kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai. Desmit gadus pēc finanšu krīzes sākuma un jaunās uzraudzības sistēmas izveides finanšu pakalpojumus un kapitāla tirgu savienību arvien vairāk virzīs divas nozīmīgas tendences: ilgtspējīgas finanses un tehnoloģiskā inovācija. Tām abām piemīt finanšu pakalpojumu pārveides potenciāls, un mūsu finanšu uzraudzības sistēmai vajadzētu būt attiecīgi sagatavotai.

(8)Tāpēc ir ļoti būtiski, lai finanšu sistēma pilnībā izpildītu savu daļu no uzdevuma risināt ar ilgtspēju saistītas svarīgas problēmas. Tam būs nepieciešama padziļināta finanšu sistēmas pārveide, kurā EUI vajadzētu sniegt aktīvu ieguldījumu, sākot ar reformām, lai izveidotu piemērotu regulatīvo un uzraudzības sistēmu privātā kapitāla plūsmu piesaistīšanai un virzīšanai uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

(9)EUI vajadzētu būt nozīmīgai lomai, apzinot riskus, kādus finanšu stabilitātei rada vides, sociālie un pārvaldības faktori, ziņojot par šiem riskiem un padarot finanšu tirgu darbību atbilstīgāku ilgtspējas mērķiem. EUI būtu jāsniedz norādījumi par to, kā ar ilgtspēju saistītus apsvērumus var efektīvi iekļaut attiecīgajos ES finanšu jomas tiesību aktos, un pēc šo noteikumu pieņemšanas jāveicina to saskaņota īstenošana.

(10)Tehnoloģiskā inovācija ir arvien vairāk ietekmējusi finanšu nozari, tāpēc kompetentās iestādes ir īstenojušas dažādas iniciatīvas, lai pielāgotos šai tehnoloģiju attīstībai. Lai veicinātu labāku uzraudzības konverģenci un apmaiņu ar paraugpraksi starp attiecīgajām iestādēm, no vienas puses, un finanšu iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem, no otras puses, būtu jāpastiprina EUI loma attiecībā uz to pārraudzības funkciju un uzraudzības koordināciju.

(11)Tehnoloģiju attīstība finanšu tirgos var uzlabot finansiālo integrāciju, sniegt piekļuvi finansējumam, uzlabot tirgu integritāti un darbības efektivitāti, kā arī mazināt šķēršļus iekļūšanai šajos tirgos. Tiktāl, ciktāl tas ir būtiski piemērojamajām materiālajām normām, arī kompetento iestāžu apmācības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā tehnoloģisko inovāciju. Tam vajadzētu palīdzēt novērst to, ka dalībvalstīs šajās jomās tiek izstrādātas atšķirīgas prakses.

(11a) Arvien svarīgāk kļūst veicināt Savienības finanšu sistēmā konsekventu, sistemātisku un efektīvu risku uzraudzību un novērtēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Ņemot vērā sekas finanšu stabilitātei, kas var rasties no finanšu sektora ļaunprātīgas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas nolūkā, un pamatojoties uz pieredzi, ko EBI jau guvusi, aizsargājot banku sektoru no šādas ļaunprātīgas izmantošanas, EBI būtu jāuzņemas vadošā loma Savienības līmenī, lai aizsargātu finanšu sistēmu no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem. Tādēļ EBI papildus tās pašreizējai kompetencei ir jāpiešķir pilnvaras rīkoties Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 ietvaros, ciktāl šīs pilnvaras ir saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, ja tās attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga, un uz ko attiecas minētās regulas. Turklāt šī pilnvarojuma attiecībā uz visu finanšu sektoru koncentrēšana EBI optimizētu tās zināšanu un resursu izmantošanu, un neskar būtiskos pienākumus, kas noteikti Direktīvā (ES) 2015/849.

(11b) Lai EBI varētu efektīvi īstenot savu pilnvarojumu, tai būtu pilnībā jāizmanto visas savas pilnvaras un instrumenti saskaņā ar regulu. Atbilstīgi jaunajai lomai ir svarīgi, ka EBI apkopo visu būtisko informāciju saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas darbībām, kuras ir noteikušas attiecīgās Savienības un valsts iestādes, neskarot uzdevumus, kas iestādēm uzticēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849. EBI šī informācija būtu jāglabā centralizētā datubāzē un jāveicina sadarbība starp iestādēm, nodrošinot attiecīgas informācijas izplatīšanu. Turklāt EBI būtu jāveic kompetento iestāžu pārskati, kā arī riska novērtēšanas pasākumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Turklāt EBI būtu arī jāiesaistās sadarbībā un saziņā ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm šajos jautājumos, lai labāk koordinētu Savienības līmeņa rīcību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas būtiskos gadījumos ar pārrobežu un trešo valstu dimensiju.

(11c) Lai uzlabotu atbilstības uzraudzības kontroles efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā un nodrošinātu valstu kompetento iestāžu izpildes lielāku koordināciju tieši piemērojamo Savienības tiesību aktu vai valsts transponēšanas pasākumu pārkāpumu gadījumos, EBI vajadzētu būt pilnvarām, ja ir pazīmes par būtiskiem pārkāpumiem, pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt izmeklēšanu par jebkādiem iespējamiem attiecīgo noteikumu pārkāpumiem, apsvērt iespēju pieņemt lēmumus un piemērot sankcijas, kas attiecas uz finanšu iestādēm, kurām ir pienākums ievērot to juridiskās saistības. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto tikai tad, ja EBI ir norādes par būtiskiem pārkāpumiem.

(12)Vairākas valstu iestādes dibināšanas regulās nav definētas kā kompetentās iestādes, tomēr ir pilnvarotas nodrošināt Savienības tiesību aktu finanšu pakalpojumu un tirgu jomā piemērošanu. Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas ietvaros, ir nepieciešams tādu definēt. Tas jo īpaši dotu iespēju EUI pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus attiecīgajām valstu iestādēm.

(13)Lai nodrošinātu atbilstīgus pasākumus ieinteresēto personu interešu aizsardzībai, kad EUI īsteno savas pilnvaras pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus, dažādajām ieinteresēto personu grupām vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu gadījumā, ja divas trešdaļas to locekļu uzskata, ka attiecīgā EUI ir pārkāpusi savas kompetences robežas. Šāda gadījumā Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pēc pienācīgas izvērtēšanas veikšanas pieprasīt EUI atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus.

(14)Turklāt dibināšanas regulu 17. pantā minētās procedūras un Savienības tiesību aktu pienācīgas piemērošanas labad ir lietderīgi atvieglot un paātrināt EUI piekļuvi informācijai. Tādēļ tām vajadzētu būt iespējai ar pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši pieprasīt informāciju no visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem pat tad, ja šīs kompetentās iestādes, finanšu iestādes vai tirgus dalībnieki paši nav pārkāpuši nevienu Savienības tiesību aktu noteikumu. EUI būtu jāinformē attiecīgā kompetentā iestāde par šādiem pieprasījumiem, un attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāpalīdz EUI iegūt prasīto informāciju.

(15)Lai finanšu nozares uzraudzība notiktu saskaņotā veidā, kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro konsekventa pieeja. Tālab EUI būtu jāveic regulāra un neatkarīga kompetento iestāžu darbību izvērtēšana, kura būtu jāatbalsta visu EUI izveidotajām izvērtēšanas komitejām. EUI būtu arī jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu izvērtēšanu. Veicot neatkarīgu izvērtēšanu, uzmanība būtu jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī kompetento iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī šo kompetento iestāžu neatkarībai. Lai sekmētu atbilstību un palielinātu pārskatāmību, šādas izskatīšanas rezultāti būtu jāpublicē, ja vien šāda publicēšana nebūtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.

(15a)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai efektīvi tiktu piemērota Savienības uzraudzības sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, īpaši svarīgi ir veikt neatkarīgu pārskatīšanu, lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu perspektīvu par uzraudzības praksi. Ja šādā pārskatīšanā atklāj nopietnas bažas, kuras kompetentā iestāde nenovērš, EBI būtu jāinformē Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(15b) Lai pildītu savus uzdevumus un īstenotu pilnvaras, EBI vajadzētu būt iespējai pieņemt atsevišķus lēmumus, kas adresēti finanšu sektora dalībniekiem saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru un saistošās mediācijas procedūru, pat tad, ja būtiskie noteikumi nav tieši piemērojami finanšu sektora dalībniekiem pēc tam, kad ir pieņemts kompetentajai iestādei adresēts lēmums. Gadījumos, kad būtiskie noteikumi ir paredzēti direktīvās, EBI būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti sastāv no regulām un ja šīs regulas spēkā stāšanās dienā šīs regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, EBI būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ar kuriem izmanto šīs iespējas.

(16)Lai finanšu nozares uzraudzība notiktu saskaņotā veidā, ir nepieciešams arī efektīvi risināt pārrobežu situācijās radušās domstarpības starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Esošie noteikumi, kas attiecas uz šādu domstarpību risināšanu, nav pilnībā apmierinoši. Tāpēc tos vajadzētu pielāgot tā, lai tie būtu vieglāk piemērojami.

(17)Daļa no EUI darba, lai panāktu uzraudzības prakses konverģenci, ir Savienības uzraudzības kultūras sekmēšana. Tomēr EUI rīcībā nav visu šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo instrumentu. Ir nepieciešams radīt EUI iespēju izklāstīt uzraudzības vispārīgos mērķus un prioritātes daudzgadu stratēģiskā uzraudzības plānā, kas paredzēts, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm apzināt un koncentrēties uz svarīgākajām problemātiskajām jomām saistībā ar tirgus integritāti un finanšu stabilitāti visā ES, tostarp attiecībā uz tādu uzņēmumu prudenciālu uzraudzību, kuri veic pārrobežu darbības. Stratēģiskajam uzraudzības plānam vajadzētu būt balstītam uz riskiem un tajā būtu jāņem vērā uzraudzības darbību vispārējā ekonomiskā un regulatīvā orientācija, kā arī būtiskas mikroprudenciālās tendences, potenciālie riski un apdraudējumi, kas apzināti EUI veiktajās kompetento iestāžu izvērtēšanās un Savienības mēroga un spriedzes testos. Pēc tam kompetentajām iestādēm būtu jāizstrādā gada darba programmas stratēģiskā uzraudzības plāna īstenošanai, kurā Savienības prioritātes un mērķi ir pārvērsti šo iestāžu darbības mērķos. EUI vajadzētu būt pilnvarotām izvērtēt gada darba programmu īstenošanu attiecībā uz ikdienā veikto uzraudzību, izlases veidā iekļaujot arī atsevišķos gadījumos veiktus uzraudzības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka EUI var sasniegt savu mērķi saskaņot uzraudzības prakses.

(18)Pašreizējā uzraudzības prakse attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu, deleģēšanu vai riska nodošanu (paralēli (back-to-back) vai frontēšanas (fronting) darījumi) no vienas licencētas vienības citai dažādās dalībvalstīs atšķiras. Šīs atšķirīgās regulatīvās pieejas rada regulatīvās arbitrāžas risku starp dalībvalstīm (pēc iespējas zemāku standartu meklēšana). Neefektīva ārpakalpojumu, deleģēto vai nodoto darbību uzraudzība rada riskus Savienības finanšu stabilitātei. Šie riski ir īpaši aktuāli saistībā ar uzraudzītajām vienībām, kuras izmanto ārpakalpojumus, veic deleģēšanu vai nodod risku trešām valstīm, kur uzraudzības iestādēm var nebūt vajadzīgo instrumentu, lai pienācīgi un efektīvi uzraudzītu būtiskās darbības un pamatfunkcijas. EUI vajadzētu aktīvi piedalīties uzraudzības konverģences veicināšanā, nodrošinot vienotu izpratni un uzraudzības praksi attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu, riska nodošanu un būtisku darbību un pamatfunkciju deleģēšanu trešām valstīm, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ņemot vērā pamatnostādnes, ieteikumus un atzinumus, ko EUI var pieņemt. Tāpēc EUI vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai efektīvi koordinētu uzraudzības darbības, ko veic valstu uzraudzības iestādes, gan piešķirot atļaujas uzņēmumiem vai reģistrējot tos, gan uzraudzības prakses izvērtēšanas ietvaros. Veicot šo koordinēšanas uzdevumu, EUI būtu īpaši jākoncentrējas uz situācijām, kuru rezultātā var tikt apieti noteikumi, un jāpārrauga finanšu iestādes vai finanšu tirgus dalībnieki, kuri plāno lielā mērā izmantot ārpakalpojumus, veikt deleģēšanu vai nodot risku trešām valstīm, lai izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtiskas darbības vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības.

(19)Lai nodrošinātu nepārtrauktu finanšu stabilitāti, ir pastāvīgi jāpārrauga situācija saistībā ar Komisijas pieņemtiem trešo valstu līdzvērtības lēmumiem. Tādēļ EUI būtu jāpārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu līdzvērtības lēmumi, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi. Turklāt EUI būtu jāpārrauga gan regulatīvās un uzraudzības norises, gan izpildes nodrošināšanas prakses attiecīgajās trešajās valstīs. Šajā kontekstā EUI būtu jāizstrādā arī administratīvie nolīgumi sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai saņemtu informāciju pārraudzības mērķiem un uzraudzības darbību koordinēšanai. Šis pastiprinātās uzraudzības režīms nodrošinās lielāku pārredzamību attiecībā uz lēmumiem par trešo valstu līdzvērtību, to, ka tie attiecīgajām trešām valstīm būs paredzamāki un visās nozarēs konsekventāki.

(20)Precīzas un pilnīgas informācijas vākšana un apkopošana Eiropas Uzraudzības iestādēm ir ļoti būtiska to uzdevumu un funkciju pildīšanai un to mērķu sasniegšanai. Lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, šī informācija būtu jāsniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai valstu uzraudzības iestādēm, kuras ir vistuvākās finanšu tirgiem un iestādēm. Tomēr EUI vajadzētu būt iespējai nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši finanšu iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem, ja kompetentā iestāde noteiktā laikposmā nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Turklāt, lai nodrošinātu, ka EUI efektīvi izmanto tiesības iegūt informāciju, ir nepieciešams, lai tām būtu iespēja piemērot periodiskus soda maksājumus vai naudas sodus tām finanšu iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem, kuri precīzi, pilnībā vai laikus neizpilda pieprasījumu vai lēmumu par informācijas sniegšanu. Būtu skaidri noteikti jāgarantē attiecīgās finanšu iestādes vai finanšu tirgus dalībnieka tiesības tikt uzklausītiem Eiropas Uzraudzības iestādēs.

(21)EUI dibināšanas regulās bija noteikts, ka kompetentajām iestādēm būs būtiska nozīme to pārvaldības struktūrā. Minētajās regulās bija arī noteikts, ka, lai novērstu interešu konfliktus, Uzraudzības padomes un Valdes locekļi darbosies neatkarīgi un vienīgi Savienības interesēs. Tomēr EUI sākotnējā pārvaldības struktūra nesniedza pietiekamus aizsargpasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu izvairīšanos no interešu konfliktiem, un tas var ietekmēt EUI spēju pieņemt visus nepieciešamos lēmumus uzraudzības konverģences jomā un nodrošināt to, ka to lēmumos ir pilnībā ņemtas vērā Savienības plašākas intereses. Lai nodrošinātu EUI lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, būtu jāpārdala lēmumu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Uzraudzības iestādēs.

(22)Turklāt būtu jāpastiprina Savienības dimensija lēmumu pieņemšanas procesā Uzraudzības padomes ietvaros, kā padomes locekļus iekļaujot neatkarīgus pilnas darba slodzes locekļus, kam nevar rasties interešu konflikti. Lēmumu pieņemšanas pilnvarām attiecībā uz regulatīva rakstura jautājumiem un tiešu uzraudzību būtu jāpaliek pilnībā Uzraudzības padomes kompetencē. Valde būtu jāpārveido par tādu valdi, kuru veido pilnas darba slodzes locekļi, un tai būtu jālemj par noteiktiem neregulatīviem jautājumiem, tostarp saistībā ar kompetento iestāžu neatkarīgu izvērtēšanu, strīdu izšķiršanu, Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, stratēģisko uzraudzības plānu, ārpakalpojumu izmantošanas pārraudzīšanu, deleģēšanu vai risku nodošanu trešām valstīm, spriedzes testiem un informācijas pieprasījumiem. Valdei būtu arī jāizvērtē un jāsagatavo visi lēmumi, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Turklāt priekšsēdētāja statuss un funkcijas būtu jāstiprina, pilnvarojot priekšsēdētāju veikt oficiālus uzdevumus un piešķirot izšķirošo balsi Valdē. Visbeidzot, būtu jāstiprina arī Savienības dimensija EUI pārvaldībā, veicot grozījumus Valdes priekšsēdētāja un locekļu izraudzīšanās procedūrā, lai tajā iekļautu arī Padomes un Eiropas Parlamenta funkcijas. Valdes sastāvam vajadzētu būt līdzsvarotam.

(23)Lai nodrošinātu atbilstošu zinātības un pārskatatbildības līmeni, Valdes priekšsēdētājs un locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām tīrvērtes, pēctirdzniecības un finanšu jautājumos un ar finanšu uzraudzībai būtisku pieredzi. Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, Valdes priekšsēdētājs un locekļi būtu jāizraugās, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru. Komisijai būtu jāsagatavo kandidātu saraksts un jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Padomei pēc šīs apstiprināšanas būtu jāpieņem lēmums par Valdes locekļu iecelšanu. Valdes priekšsēdētājam un pilnas darba slodzes locekļiem vajadzētu būt atbildīgiem Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz dibināšanas regulām.

(24)Lai nodrošinātu efektīvāku darbības uzdevumu sadalījumu, no vienas puses, un administratīvo ikdienas darbību pārvaldību, no otras puses, visu EUI izpilddirektoru pašreizējie uzdevumi būtu jāuzņemas vienam no Valdes locekļiem, kurš būtu jāizraugās, pamatojoties uz šiem konkrētajiem uzdevumiem.

(24 a)Lai nodrošinātu, ka atbilstīgs zināšanu līmenis pamato lēmumus, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas pasākumiem, ir jāizveido komiteja, kurā ir iestāžu un struktūru vadītāji, kas atbild par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas tiesību aktu ievērošanu, un tā izskatīs un sagatavos lēmumus, kas jāpieņem EBI. Lai izvairītos no dublēšanās, šī jaunā komiteja aizstās esošo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apakškomiteju, kura ir izveidota EUI Apvienotajā komitejā.

(25)Ir lietderīgi, lai finanšu iestādes un finanšu tirgus dalībnieki sniegtu ieguldījumu EUI darbību finansēšanā, jo EUI darbību vispārīgais mērķis ir sekmēt finanšu stabilitāti un – novēršot konkurences izkropļojumus –, vienotā tirgus pareizu darbību. EUI darbības sniedz labumu visām finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie veic pārrobežu darbību. EUI palīdz tiem veikt darījumdarbību stabilā vidē un vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Tāpēc arī finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, kas neatrodas tiešā EUI uzraudzībā, būtu jāsniedz ieguldījums šo EUI darbību finansēšanā, no kurām tie gūst labumu. Turklāt EUI būtu tomēr jāsaņem arī maksas no finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir to tiešā uzraudzībā.

(26)Nosakot iemaksu līmeni katras finanšu iestāžu un finanšu tirgus dalībnieku kategorijas ietvaros, būtu jāņem vērā tas, cik lielu labumu katra finanšu iestāde un finanšu tirgus dalībnieks gūst no EUI darbībām. Attiecīgi, finanšu iestāžu un finanšu tirgus dalībnieku individuālās iemaksas būtu jānosaka atbilstoši to lielumam, lai ņemtu vērā to nozīmīgumu attiecīgajā tirgū. Ļoti nelielu iemaksu iekasēšanai būtu jāpiemēro de minimis robežvērtība, lai nodrošinātu, ka šāda iekasēšana ir ekonomiski jēgpilna, un vienlaikus arī to, ka no lielākiem uzņēmumiem netiek pieprasīts neproporcionāls ieguldījums.

(27)Lai noteiktu, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu un finanšu tirgus dalībnieku ikgadējās iemaksas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Deleģētajos aktos noteiks metodiku aplēsto izdevumu iedalīšanai finanšu iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku kategorijām un kritērijus individuālu iemaksu līmeņa noteikšanai, pamatojoties uz lielumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)Lai saglabātu EUI darba konfidencialitāti, dienesta noslēpuma ievērošanas prasības būtu jāpiemēro arī jebkurai personai, kura tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz kādu pakalpojumu, kas saistīts ar attiecīgajiem EUI uzdevumiem.

(29)Regulā (EK) 1093/2010, 1094/2010 un 1095/2010, kā arī nozares finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos ir noteikta prasība, ka EUI mēģina panākt efektīvus administratīvos nolīgumus, kas ietver informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Nepieciešamībai pēc efektīvas sadarbības un informācijas apmaiņas būtu jākļūst vēl jo svarīgākai, kad saskaņā ar šo grozošo regulu dažas EUI uzņemsies plašākas papildu pilnvaras saistībā ar trešo valstu vienību un darbību uzraudzību. Šajā saistībā, EUI apstrādājot personas datus, tostarp pārraidot šādus datus ārpus Savienības, tām saistošas ir Regulas (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) prasības. Ja nav pieņemts lēmums par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstīgi aizsardzības pasākumi, kas, piemēram, noteikti administratīvajās vienošanās datu aizsardzības regulas, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām, 49. panta 3. punkta nozīmē, EUI var veikt personas datu apmaiņu ar trešo valstu iestādēm atbilstīgi sabiedrības interešu atkāpes nosacījumiem, kā izklāstīts minētās regulas 51. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kuri jo īpaši ir spēkā gadījumos, kad notiek starptautiska apmaiņa ar datiem starp finanšu uzraudzības iestādēm.

(30)Ir ļoti būtiski, lai EBI lēmumu pieņemšanas procedūras nodrošinātu atbilstīgus aizsardzības pasākumus dalībvalstīm, kas nav banku savienības dalībnieces, vienlaikus dodot EBI iespēju efektīvi pieņemt lēmumus arī turpmāk, kad banku savienībā neiesaistīto dalībvalstu skaits samazināsies. Būtu jāsaglabā pašreizējie balsošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem EBI lēmumu pieņem, ja ir panākts iesaistīto dalībvalstu balsu vairākums un neiesaistīto dalībvalstu balsu vairākums. Tomēr ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi, lai novērstu tādu scenāriju, kurā lēmumus nav iespējams pieņemt vienīgi tāpēc, ka nepiedalās dalībvalstu kompetentās iestādes, un lai nodrošinātu to, ka balsošanā piedalās pēc iespējas vairāk valstu kompetento iestāžu un tādējādi balsojums ir spēcīgs un likumīgs.

(31)EUI dibināšanas regulās noteikts, ka EUI sadarbībā ar ESRK uzsāk un koordinē visas Savienības spriedzes testus, lai novērtētu finanšu iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū. Tam būtu arī jānodrošina, ka attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiek piemērotas iespējami konsekventas metodes. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp kompetento iestāžu uzraudzības apsvērumiem un visas Savienības mēroga interesēm, ir lietderīgi nodot EUI Valdei pilnvaras lemt par spriedzes testu iniciēšanu un koordinēšanu. Attiecībā uz visām EUI būtu arī jāprecizē, ka kompetento iestāžu dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumi neliedz kompetentajām iestādēm nosūtīt EUI spriedzes testa rezultātus publicēšanai.

(32)Lai nodrošinātu augstu konverģences līmeni uzraudzības un iekšējo modeļu apstiprināšanas jomā, EAAPI būtu jāspēj sniegt atzinumus, lai novērstu iespējamās neatbilstības un palīdzētu kompetentajām iestādēm panākt vienošanos attiecībā uz iekšējo modeļu apstiprināšanu. Kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem lēmumi atbilstīgi šiem atzinumiem vai arī jāpaskaidro, kāpēc tie nav atbilstīgi atzinumam.

(33)Arvien pieaug pārrobežu dimensija tirdzniecības darbībās un jo īpaši noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktās darbībās, kurām to sistēmiskā rakstura dēļ var būt finanšu stabilitāti ietekmējošas pārrobežu sekas, tāpēc būtu jāpalielina EVTI koordinēšanas funkcijas, iesakot kompetentajām iestādēm uzsākt attiecīgu izmeklēšanu. Turklāt EVTI vajadzētu būt iespējai veicināt apmaiņu ar šādai izmeklēšanai būtisku informāciju, ja EVTI ir pamatots iemesls aizdomām, ka notiek darbība ar būtisku pārrobežu ietekmi, kura apdraud finanšu tirgu pareizu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti Savienībā. Šajā nolūkā EVTI vajadzētu uzturēt datu glabātuvi, lai vāktu no kompetentajām iestādēm un izplatītu tām visu būtisko informāciju.

(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 345/2013 6 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 346/2013 7 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/760 8 galvenie mērķi ir jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes sekmēšana, MVU finansēšana, sociālie un ilgtermiņa ieguldījumi, kā arī ES ieguldījumu kultūras veicināšana. Tomēr, neraugoties uz saskaņošanu, kas panākta ar minētajām trim regulām, joprojām valstu kompetentās iestādes atšķirīgi izmanto savu rīcības brīvību, atšķiras to administratīvās prakses, un saglabājas atšķirības uzraudzības kultūrās un sasniegtajos rezultātos. Šīs atšķirības neļauj nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kādi nepieciešami dažādu dalībvalstu kvalificētu riska kapitāla fondu, kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu un ilgtermiņa ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, un vienlaikus palielina šiem pārvaldniekiem darījumu un darbības izmaksas.

(35)Lai samazinātu darījumu un darbības izmaksas, paplašinātu ieguldītāju izvēli un palielinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi nodot no kompetentajām iestādēm EVTI uzraudzības pilnvaras, tostarp pilnvaras piešķirt un atsaukt reģistrāciju un atļaujas kvalificētu riska kapitāla fondu un Regulā (ES) Nr. 345/2013 minēto fondu pārvaldniekiem, kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu vai Regulā (ES) Nr. 346/2013 minēto fondu pārvaldniekiem un Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kā minēts Regulā (ES) 2015/760. Šim nolūkam EVTI vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas un piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka personas izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas.

(36)Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulā (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem ir noteiktas vienotas prasības, kuras jāievēro attiecībā uz ilgtermiņa fondiem, lai tie varētu saņemt atļauju darboties kā “ELTIF”. Regulā (ES) 2015/760 ir paredzēti noteikumi par kvalificētiem ieguldījumiem, kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, koncentrāciju un atbilstīgiem ieguldītājiem. Noteikumos arī definētas uzraudzības pilnvaras, tostarp prasības saistībā ar atļauju piešķiršanu un pastāvīgu uzraudzību. Saglabājot Regulā (ES) 2015/760 paredzētos prudenciālos noteikumus, ar šo regulu EVTI tiek piešķirtas uzraudzības pilnvaras, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanu, pastāvīgu uzraudzību un atļauju atsaukšanu. Ar šo regulu EVTI tiek uzticēts izstrādāt Komisijai iesniedzamo regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuri nav saistīti ar politikas izvēli, lai būtu pietiekami skaidri noteiktas juridiskās saistības un EVTI rīcības brīvības apjoms saskaņā ar Regulu (ES) 2015/760. Līdzīgas izmaiņas ir veiktas Regulā (ES) 345/2013 un 346/2013, lai piešķirtu EVTI uzraudzības pilnvaras.

(37)Lai efektīvi īstenotu savas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem un to pārvaldniekiem, EVTI vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas. Lai uzlabotu EVTI uzraudzības spējas, EVTI vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka personas izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas. Tādēļ šajā regulā būtu skaidri jānosaka šādu administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu robežas; tiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja un preventīva ietekme. Veicot izmeklēšanas un izpildes nodrošināšanas darbības, EVTI nepieciešamības gadījumā vajadzētu paļauties uz valsts iestāžu atbalstu. EVTI vajadzētu būt pilnvarotai deleģēt noteiktas šādas funkcijas, kuras iespējams deleģēt atpakaļ valstu kompetentajām iestādēm.

(38)Ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. pantu EVTI tika piešķirtas pagaidu intervences (iejaukšanās) pilnvaras, kas ļauj EVTI ar noteiktiem nosacījumiem uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā noteiktu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrētām noteiktām pazīmēm tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu vai kādu finanšu darbības veidu vai praksi. Ir nepārprotami noteikts, ka šīs produktu intervences pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas iesaistītas finanšu instrumentu, tostarp kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļu tirdzniecībā, izplatīšanā vai pārdošanā. Tā kā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas var arī tieši tirgot, izplatīt vai pārdot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kas saņēmuši atļauju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES, juridiskās noteiktības uzlabošanas interesēs ir nepieciešams nepārprotami noteikt, ka minētās produktu intervences pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 ir piemērojamas arī attiecībā uz PVKIU pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām, kā arī AIFP.

(39)Stingri noteiktos izņēmuma gadījumos EVTI var izmantot savas intervences pilnvaras, lai ierobežotu vai aizliegtu arī to, ka PVKIU vai AIF pārvaldnieki veic PVKIU vai AIF daļu vai ieguldījumu apliecību tirdzniecību, pārdošanu vai izplatīšanu. Tas būtu atbilstīgi tad, ja ierosinātā rīcība novērš būtisku ieguldītāju aizsardzības problēmu vai apdraudējumu finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, ja Savienības tiesību aktu regulatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš minētos draudus un ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minēto apdraudējumu, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši apdraudējuma problēmu.

(40)Nekonsekvencei tirdzniecības datu kvalitātes, formatējuma, ticamības un izmaksu ziņā ir negatīva ietekme uz pārredzamību, ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti. Lai veicinātu tirdzniecības datu pārraudzību un rekonstruēšanu, ar saprātīgām izmaksām uzlabotu šo datu saskanību un kvalitāti un to pieejamību attiecīgajām tirdzniecības vietām un piekļuvi tiem visā Savienībā, ar Direktīvu 2014/65/ES tika ieviests jauns tiesiskais režīms datu ziņošanas pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzību.

(41)Tirdzniecības datu, tostarp pārrobežu datu, un to apstrādes un nodrošināšanas kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 600/2014 galveno mērķi palielināt finanšu tirgu pārredzamību. Tāpēc pamatdatu sniegšanas pakalpojumi ir ļoti svarīgi lietotājiem, lai tie gūtu vajadzīgo pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības finanšu tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai tās saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem.

(42)Turklāt tirdzniecības dati kļūst par arvien būtisku instrumentu, lai efektīvi izpildītu no Regulas (ES) Nr. 600/2014 izrietošās prasības. Ņemot vērā pārrobežu dimensiju, kāda ir rīcībai ar datiem, datu kvalitātei un nepieciešamībai panākt apjomradītus ietaupījumus, un lai novērstu negatīvo ietekmi, kāda var būt potenciālajām atšķirībām gan datu kvalitātes, gan datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzdevumu ziņā, ir lietderīgi un pamatoti nodot atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem no kompetentajām iestādēm Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un precizēt šīs pilnvaras Regulā (ES) Nr. 600/2014, un vienlaikus sniegt iespēju konsolidēt ieguvumus, apvienojot ar datiem saistītās kompetences EVTI ietvaros.

(43)Privātajiem ieguldītājiem, kad tie nolemj ieguldīt finanšu instrumentā, vajadzētu būt pienācīgi informētiem par potenciālajiem riskiem. Savienības tiesiskā regulējuma mērķis ir mazināt maldinošas pārdošanas iespējamības risku, ka privātajiem ieguldītājiem var pārdot finanšu produktus, kas neatbilst to vajadzībām vai priekšstatiem. Šim nolūkam Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir pastiprinātas organizatoriskās un darījumdarbības veikšanas prasības, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības darbojas savu klientu interesēs. Starp šīm prasībām ir plašākas informācijas par riskiem sniegšana klientiem, ieteikto produktu piemērotības labāka novērtēšana un pienākums izplatīt finanšu produktus apzinātajā mērķtirgū, ņemot vērā tādus faktorus kā emitentu maksātspēja. EVTI būtu pilnībā jāizmanto tās pilnvaras nodrošināt uzraudzības konverģenci un atbalstīt valstu iestādes, lai tās varētu sasniegt augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un efektīvi pārraudzīt ar finanšu produktiem saistītos riskus.

(44)Ir svarīgi nodrošināt datu efektīvu un lietderīgu iesniegšanu, apkopošanu, analizēšanu un publicēšanu aprēķinu veikšanai, lai noteiktu prasības pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības un tirdzniecības pienākuma režīmiem, kā arī atsauces datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 un Regulu (ES) Nr. 596/2014 9 . Tādēļ EVTI būtu jāpiešķir kompetence tieši no tirgus dalībniekiem vākt datus attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām, kā arī attiecībā uz atļauju piešķiršanu tiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

(45)Šādas kompetences piešķiršana EVTI sniedz iespēju centralizētai atļauju piešķiršanas pārvaldībai un uzraudzībai, kas ļautu novērst pašreizējo situāciju, kurā vairākām tirdzniecības vietām, sistemātiskajiem internalizētājiem, APS un KDLN ir jāsniedz vairākām kompetentajām iestādēm dati, kuri tikai pēc tam tiek sniegti EVTI. Šādai centralizēti pārvaldītai sistēmai vajadzētu būt ļoti noderīgai tirgus dalībniekiem labākas datu pārredzamības, ieguldītāju aizsardzības un tirgus efektivitātes ziņā.

(46)Datu vākšanas, atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaru uzticēšana EVTI ir noderīga arī citu EVTI uzdevumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, piemēram, veicot tirgus uzraudzību, īstenojot EVTI pagaidu intervences pilnvaras un pozīciju pārvaldības pilnvaras, kā arī nodrošinot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasību izpildi.

(47)Lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas uzraudzības pilnvaras datu apstrādes un sniegšanas jomā, tai vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas. EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, un piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus, ja EVTI konstatē, ka persona ir tīši vai netīši veikusi Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu.

(48)Finanšu produkti, kuriem izmanto kritiski svarīgus etalonus, ir pieejami visās dalībvalstīs. Tāpēc šie etaloni ir ārkārtīgi nozīmīgi finanšu tirgu darbībai un finanšu stabilitātei Savienībā. Tādējādi kritiski svarīga etalona uzraudzībā vajadzētu izmantot vispusīgu skatījumu uz iespējamo ietekmi ne tikai administratora atrašanās vietas dalībvalstī un tā datu sniedzēju atrašanās dalībvalstīs, bet visā Savienībā. Tādēļ ir lietderīgi, ka EVTI kritiski svarīgus etalonus uzrauga Savienības līmenī. Lai izvairītos no uzdevumu dublēšanās, tikai EVTI vajadzētu uzraudzīt kritiski svarīgu etalonu administratorus, tostarp visus kritiski svarīgos etalonus, kurus tie varētu administrēt.

(49)Tomēr, ja etalons ir kritiski svarīgs tikai vienā dalībvalstī, ņemot vērā šīs dalībvalsts kompetentās iestādes tuvāku atrašanos tirgum, varētu būt lietderīgi, ka EVTI pilnībā vai daļēji deleģē attiecīgā etalona uzraudzību administratora atrašanās vietas dalībvalsts kompetentajai iestādei ar nosacījumu, ka EVTI šim nolūkam ir saņēmusi iepriekšēju attiecīgās kompetentās iestādes piekrišanu.

(50)Tā kā uz kritiski svarīgu etalonu administratoriem un to datu sniedzējiem attiecas stingrākas prasības nekā uz citu etalonu administratoriem un to datu sniedzējiem, etalonu kā kritiski svarīgu etalonu veidošana būtu jāveic Komisijai vai EVTI un jākodificē Komisijai. Tā kā valstu kompetentajām iestādēm ir vislabākā piekļuve datiem un informācijai par to uzraudzītajiem etaloniem, tām būtu jāpaziņo Komisijai vai EVTI tie etaloni, kuri pēc to uzskatiem atbilst kritiski svarīgu etalonu kritērijiem. .

(51)Tika paredzēts, ka kritiski svarīgu etalonu uzraudzītāju kolēģijās sniegs ieguldījumu Regulas (ES) 2016/1011 noteikumu saskaņotai piemērošanai un uzraudzības prakses konverģencei. Tā kā EVTI tieši kontaktējas ar visām valstu uzraudzības iestādēm vai sastāv no šīm uzraudzības iestādēm, minētās uzraudzītāju kolēģijas vairs nebūs vajadzīgas.

(52)Procedūra, ar kuru nosaka atsauces dalībvalsti etalonu administratoriem, kuri atrodas trešās valstīs, kas iesniedz pieteikumu atzīšanai Savienībā, ir apgrūtinoša un laikietilpīga gan pieteikumu iesniedzējiem, gan kompetentajām valsts iestādēm. Pieteikumu iesniedzēji var mēģināt ietekmēt attiecīgo noteikšanu, cerot uz uzraudzības arbitrāžu, tāpat kā to varētu darīt citi etalonu administratori, kas atrodas trešās valstīs, kuras meklē piekļuvi Savienībai, izmantojot apstiprināšanas režīmu. Šie etalonu administratori varētu stratēģiski izvēlēties savu likumīgo pārstāvi dalībvalstī, kurā pēc to uzskatiem uzraudzība ir mazāk stingra. Saskaņota pieeja ar EVTI kā kompetento iestādi attiecībā uz trešo valstu etaloniem un to administratoriem ļauj izvairīties no šiem riskiem un atsauces dalībvalsts noteikšanas kā arī turpmākās uzraudzības izmaksām. Turklāt līdz ar šo funkciju – kā kompetentā iestāde attiecībā uz trešo valstu etaloniem – EVTI tiek padarīta par trešo valstu uzraudzības iestāžu sadarbības partneri Savienībā, un pārrobežu sadarbība kļūst efektīvāka un lietderīgāka.

(53)Daudzi (ja ne vairākums) etalonu administratori ir bankas vai finanšu pakalpojumu sabiedrības, kas rīkojas ar klientu naudu. Lai nekavētu Savienības cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, uz sadarbības nolīguma noslēgšanu ar kompetento iestādi līdzvērtīguma režīma ietvaros vajadzētu attiecināt priekšnosacījumu, ka kompetentās iestādes valsts nav to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(54)Gandrīz visi etaloni ir atsauce finanšu produktiem, kas pieejami vairākās dalībvalstīs, ja ne visā Savienībā. Lai noteiktu riskus, kas saistīti ar tādu etalonu izmantošanu, kuri varētu vairs nebūt uzticami vai vairs neatspoguļot tirgus vai ekonomikas realitāti, ko tās vēlas novērtēt, kompetentajām iestādēm, tostarp EVTI, vajadzētu sadarboties un attiecīgā gadījumā savstarpēji palīdzēt.

(55)Ņemot vērā attiecīgo vērtspapīru un emitentu būtību, noteikta veida prospekti, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, ir saistīti ar pārrobežu dimensiju Savienībā, ievērojamu tehnisko sarežģītību un/vai regulējuma arbitrāžas iespējamajiem riskiem, kas ir tādi, ka EVTI veikta centralizēta uzraudzība sniegtu iedarbīgākus un efektīvākus rezultātus nekā to uzraudzība valstu līmenī. Šādu prospektu apstiprināšanas, kā arī saistīto uzraudzības un izpildes darbību konsolidēšanai EVTI līmenī vajadzētu samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvos šķēršļus, palielinot uzraudzības kvalitāti, saskaņotību un efektivitāti Savienībā.

(56)Vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, privāti izvietojumi ir svarīgs kapitāla avots emitentiem, un tiem ir pārrobežu raksturs. Privātam izvietojumam pie kvalificētiem ieguldītājiem nav vajadzīgs prospekts, tomēr, lai saņemtu vērtspapīru turpmāku pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ir jāpublicē prospekts saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129. Prospekta režīms nodrošina emitentiem iespēju izvēlēties izcelsmes dalībvalsti, ja vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, vienas vienības nominālvērtība pārsniedz 1000 EUR. Tā kā attiecīgo vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un uz kuriem attiecas privāts izvietojums, vienas vienības nominālvērtība parasti pārsniedz 1000 EUR, tas rada iespējas izvēlēties labvēlīgāko jurisdikciju. Uzticot EVTI pilnvaras apstiprināt šādus vairumtirgus prospektus vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai tā konkrētā segmentā, kuram var piekļūt tikai kvalificēti ieguldītāji, būtu jāsasniedz divi mērķi – nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ieguldītājiem un panākt lielāku efektivitāti, būtiski racionalizējot apstiprināšanas procedūras.

(57)Lai varētu apstiprināt prospektus, kas attiecas uz vērtspapīriem, kuri nodrošināti ar aktīviem, kā arī prospektus, ko sagatavojuši specializēti emitenti, piemēram, derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējsabiedrības, sabiedrības, kas darbojas zinātniskajā pētniecībā, vai kuģniecības uzņēmumi, valstu kompetentajām iestādēm ir jābūt pieejamam augstā līmenī specializētam personālam, kam pārsvarā jānodarbojas ar diezgan ierobežotu prospektu apjomu. Turklāt noteikta nefinanšu informācija, kas jāatklāj specializētiem emitentiem, nav izklāstīta Regulas (ES) 2017/1129 13. pantā minētajos deleģētajos aktos, bet gan atstāta valstu kompetento iestāžu ziņā. Tas ir potenciāls neefektivitātes un regulējuma arbitrāžas avots. Tam, ka EVTI tiktu uzticēta šo veidu prospektu apstiprināšana, no vienas puses, vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz informācijas atklāšanu un novērst regulējuma arbitrāžas risku un, no otras puses, optimizēt uzraudzības resursu sadalījumu Savienības līmenī, padarot EVTI par kompetences centru un tādējādi uzlabojot attiecīgo prospektu uzraudzības efektivitāti.

(58)Trešo valstu emitentiem, kuri sagatavo prospektus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz izcelsmes dalībvalsts izvēli prospekta apstiprināšanas nolūkā, un tas ir saistīts ar risku, ka notiks labvēlīgākās jurisdikcijas izvēlēšanās starp dalībvalstīm. Konsolidējot šādu apstiprinājumu veikšanu EVTI līmenī, tiktu nodrošināta pilnībā saskaņota pieeja attiecībā uz trešo valstu emitentiem un novērsta regulatīvās arbitrāžas iespējamība. Tādējādi EVTI būs vienots kontaktpunkts Savienībā trešo valstu emitentiem, neatkarīgi no dalībvalsts(-īm), kurā(-s) tie piedāvā savus vērtspapīrus vai pieprasa atļauju tirdzniecības veikšanai. Tāpēc šādiem trešo valstu emitentiem vairs nebūs nepieciešams noteikt piederības dalībvalsti.

(59)Līdzvērtības režīms attiecībā uz prospektiem, kuri sastādīti saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka līdzvērtīguma novērtējums un attiecīgo Komisijas lēmumu pieņemšana ir balstīti ne tikai uz šādas trešās valsts tiesību aktos paredzētajām informācijas sniegšanas prasībām, bet arī uz to, vai pastāv regulējums attiecībā uz trešās valsts uzraudzības iestādes veiktām pārbaudēm un attiecībā uz prospektu, tostarp attiecīgā gadījumā to papildinājumu, apstiprināšanu un regulējums piedāvājumu un atļauju tirdzniecībai saskaņā ar šādiem prospektiem efektīvai uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai. Lai rīkotos saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā “ES lēmumi par līdzvērtību finanšu pakalpojumu jomā: novērtējums” (SWD(2017) 102 final), Komisijai vajadzētu būt iespējai attiecināt uz saviem lēmumiem par līdzvērtību papildu nosacījumus ar mērķi aizsargāt tirgus integritāti Savienībā un sekmēt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību, kā arī veicināt kopīgu vērtību ievērošanu un kopīgu regulatīvo mērķu sasniegšanu starptautiskā līmenī. Šādi nosacījumi var ietvert prasību, ka trešajai valstij jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu prospektu atzīšanai, kas sastādīti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, vai iespēja EVTI sadarboties ar attiecīgajām trešās valsts uzraudzības iestādēm, lai varētu pastāvīgi pārraudzīt trešās valsts noteikumus.

(60)Ja Komisija trešās valsts juridiskos un uzraudzības pasākumus attiecībā uz prospektiem, kas sagatavoti saskaņā ar šīs trešās valsts tiesību aktiem, ir atzinusi par līdzvērtīgiem un ja ir izveidots pienācīgs sadarbības mehānisms starp EVTI un attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestādi, visi prospekti, kurus apstiprinājusi attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestāde un kurus izmanto Savienībā vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem vai pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū, būtu jāiesniedz EVTI un piederības dalībvalsts noteikšanas noteikumu piemērošana būtu jāatceļ.

(61)Tā kā saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1129 noteikto līdzvērtības režīmu kompetentajām iestādēm un EVTI ir jāpaļaujas uz trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz piedāvājumiem un atļaujām tirdzniecībai, kas notiek Savienībā, balstoties uz saskaņā ar trešās valsts noteikumiem sagatavotu prospektu, šīm kompetentajām iestādēm un EVTI ir arī jābūt pārliecinātām, ka attiecīgajā trešajā valstī ir nodrošināta finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai novēršana. Šajā nolūkā un arī lai nekavētu Savienības cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai teroristu finansēšanu, uz EVTI sadarbības nolīguma noslēgšanu ar kompetento iestādi Regulā (ES) 2017/1129 noteiktā līdzvērtīguma režīma ietvaros vajadzētu attiecināt priekšnosacījumu, ka trešā valsts nav iekļauta to jurisdikciju sarakstā, par kurām paziņots, ka to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(62)EVTI būtu jāpiešķir pilnvaras piemērot administratīvus sodus vai veikt citus administratīvus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) 2017/1129 pārkāpumiem saistībā ar konkrēto veidu prospektiem, kuru apstiprināšanas pilnvaras ir piešķirtas EVTI. Tādēļ šajā regulā būtu skaidri jānosaka šādu administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu robežas; tiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(63)Arī ar šiem prospektiem, kuru apstiprināšanas pilnvaras ir piešķirtas EVTI, saistīto reklāmu uzraudzība būtu jānodod EVTI. EVTI vajadzētu būt iespējai kontrolēt šo reklāmu atbilstību. Tomēr šāda kontrole EVTI būtu jāveic vienmēr attiecībā uz jebkādas reklāmas izplatīšanu dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde ir oficiāli lūgusi EVTI izmantot savas kontroles pilnvaras, ja EVTI apstiprinātu prospektu izmanto piedāvājumam vai tirdzniecības atļaušanai tās jurisdikcijā. Šāda uzdevuma veikšanai EVTI vajadzētu būt atbilstošiem cilvēkresursiem, kuriem ir pietiekamas zināšanas par attiecīgās valsts noteikumiem patērētāju aizsardzības jomā.

(64)EVTI vajadzētu veikt pārbaudi un apstiprināšanu visu šajā regulā definēto veidu prospektiem, kas ir iesniegti apstiprināšanai sākot no šīs regulas piemērošanas dienas. Šajā regulā definēto veidu prospektus, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai kuri iesniegti apstiprināšanai kompetentajā iestādē, bet līdz minētajai dienai vēl nav apstiprināti, būtu jāturpina uzraudzīt kompetentajai iestādei. Lai izvairītos no pārpratumiem, šādai uzraudzībai vajadzētu attiekties jo īpaši uz šādu vēl neapstiprinātu prospektu pārbaudes un apstiprināšanas procedūras pabeigšanu, kā arī attiecīgā gadījumā uz visiem apstiprināšanas un paziņošanas uzdevumiem, kas attiecas uz saistītiem papildinājumiem un galīgajiem noteikumiem.

(65)Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu visu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami paredzētajai pārvaldības struktūrai un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, lai dotu EUI un citām attiecīgajām pusēm iespēju piemērot ar šo regulu ieviestos noteikumus.

(66)Tāpēc Regula (ES) Nr. 1093/2010, Regula (ES) Nr. 1094/2010, Regula (ES) Nr. 1095/2010, Regula (ES) Nr. 345/2013, Regula (ES) Nr. 346/2013, Regula (ES) Nr. 600/2014, Regula (ES) Nr. 2015/760, Regula (ES) 2016/2011 un Regula (ES) 2017/1129 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) 1093/2010 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 2002/87/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/48/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/36/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/49/ES**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/92/ES***, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/847****, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/2366******, un, ciktāl šie akti ir piemērojami ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, atbilstoši attiecīgajām daļām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849*****, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013********.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

**Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

***Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

****Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

****Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.)

*****Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

*****Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;

(b)regulas 1. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde darbojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849(*) darbības jomā, ciktāl minētā direktīva attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga. Vienīgi šajā nolūkā EBI veic uzdevumus, kas uzticēti ar jebkuru juridiski saistošu Savienības aktu par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Veicot šādus uzdevumus, iestāde pastāvīgi informē minētās iestādes par savu darbību attiecībā uz jebkuru subjektu, kas ir “finanšu iestāde”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā, vai “finanšu tirgu dalībnieks”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā.”;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)”;

(2)regulas 2. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība ietver visu kompetento iestāžu darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(3)regulas 4. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1) “finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, kurš tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem; ”;

(aa) iekļauj šādu (1a) punktu:

“(1a) “finanšu sektora dalībnieks” ir jebkurš subjekts, uz kuru attiecas Direktīva (ES) 2015/849 un kurš ir vai nu “finanšu iestāde”, kā definēts šīs regulas 4. panta 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā, vai “finanšu tirgu dalībnieks”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā”;

(b)    panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i) kompetentās iestādes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;”;

(c)    panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvuām 2002/65/EK un (ES) 2015/849 – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo minētās direktīvasu prasībām;

(iia) attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849 — iestādes un struktūras, kas uzrauga finanšu iestādes un ir kompetentas nodrošināt to atbilstību minētās direktīvas prasībām”;

(d)    panta 2. punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“iii) attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums, − valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai, un tajā minētās attiecīgās administratīvās iestādes, un”;

(e)    panta 2. punktam pievieno šādu v) un vi) apakšpunktu:    

“v), kompetentās iestādes, kas minētas Direktīvā 2014/17/ES, Regulā 2015/751, Direktīvā (ES) 2015/2366, Direktīvā 2009/110/EK, Regulā (EK) Nr. 924/2009 un Regulā (ES) Nr. 260/2012;

vi) struktūras un organizācijas, kas minētas Direktīvas 2008/48/EK 20. pantā.”;

(4)regulas 6. pantu groza šādi:

(a)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

(b)    panta 4. punktu svītro;

(5)    regulas 8. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(i)    aizstāj aa) apakšpunktu ar šādu:

(1) “aa) izstrādāt un atjaunināt Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā;”;

(ii)    iekļauj šādu ab) apakšpunktu:

(2)“ab) izstrādāt un atjaunināt Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā izklāstīta paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi;”;

(iii)    un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

(3)“e) organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus, kā arī apzināt paraugprakses, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

(4)f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kredītu jomā, jo īpaši attiecībā uz mājsaimniecībām, MVU un inovatīviem finanšu pakalpojumiem;”;

(iv)    tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(5)“h) sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību;”;

(v)    pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l) nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai.”;

(b)    panta 1.a punktā iekļauj šādu c) apakšpunktu:

“c) ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;

(c)    panta 2. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

           ii) panta h) punktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā”;

(6)regulas 9. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes, lai panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(6 a)    iekļauj šādu 9.a un 9.b pantu:

“9.a pants
Īpaši uzdevumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu

1.Iestāde uzņemas vadošo lomu integritātes, pārredzamības un drošības veicināšanā finanšu sistēmā, pieņemot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai, tajā skaitā:

(a)vācot informāciju no kompetentajām iestādēm par procesos un procedūrās konstatētajiem trūkumiem, pārvaldības kārtību, atbilstības un piemērotības novērtējumiem, uzņēmējdarbības modeļiem un finanšu sektora dalībnieku darbībām, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kā arī kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem. Kompetentās iestādes sniedz iestādei visu minēto informāciju papildus visiem pienākumiem saskaņā ar 35. pantu. Iestāde cieši koordinē darbības ar finanšu ziņu vākšanas vienībām;

(b)izstrādājot vienotus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai finanšu nozarē un veicinot to konsekventu īstenošanu;

(c)uzraugot tirgus attīstību un novērtējot apdraudējumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā finanšu nozarē.

2.Iestāde izveido un atjaunina centrālu datubāzi ar informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Iestāde nodrošina, ka informāciju analizē un dara pieejamu kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti.

3.Iestāde veicina Direktīvā (ES) 2015/849 minēto uzraudzības procesu konverģenci, tajā skaitā veicot periodisku pārskatīšanu saskaņā ar 30. pantu.

Ja šāda pārskatīšana atklāj nopietnus trūkumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas risku noteikšanā, novērtēšanā vai novēršanā un kompetentā iestāde neveic pasākumus, lai īstenotu turpmākus pasākumus, kuri izklāstīti 30. panta 3. punktā minētajā ziņojumā, iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

4.Iestāde regulāri veic riska novērtējumus par kompetentajām iestādēm, galveno uzmanību pievēršot kompetentajām iestādēm, kā minēts 4. panta 2. punkta iia) apakšpunktā, lai pārbaudītu to stratēģijas un resursus, nolūkā risināt un uzraudzīt svarīgākos jaunos riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Iestāde informē Komisiju par šo riska novērtējumu rezultātiem, tajā skaitā integrējot rezultātu analīzi atzinumā, ko tai lūdz sniegt saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 5. punktu.

5.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas būtiskos gadījumos, kas skar pārrobežu jautājumus ar trešām valstīm, iestādei ir vadošā loma, veicinot sadarbību starp kompetentajām iestādēm Savienībā un attiecīgajām iestādēm trešās valstīs.

6.Iestāde izveido pastāvīgu iekšējo komiteju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai, lai koordinētu pasākumus nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un sagatavot lēmumu projektus, kas iestādei jāpieņem saskaņā ar 44. pantu.

7.Komiteju vada Uzraudzības padomes priekšsēdētājs, un komitejas sastāvā ir iestāžu un struktūru vadītāji, kuru kompetencē ir nodrošināt, lai finanšu iestādes ievērotu Direktīvas (ES) 2015/849 prasības. Turklāt Komisija, ESRK, Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde katra var izvirzīt augsta līmeņa pārstāvi dalībai komitejas sanāksmēs kā novērotājiem.”;

9.b pants
Pieprasījums veikt izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu

1.Jautājumos, kas saistīti ar to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, iestāde, ja tai ir norādes uz būtiskiem pārkāpumiem, var lūgt kompetento iestādi, kā minēts 4. panta 2. punkta iia) apakšpunktā, izmeklēt finanšu sektora dalībnieka iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus un gadījumos, kad šie Savienības tiesību akti ir direktīvas vai skaidri piešķir iespējas dalībvalstīm, to valsts tiesību aktu pārkāpumus, ar kuriem transponē direktīvas vai izmanto iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, un apsvērt iespēju šim dalībniekam piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem. Vajadzības gadījumā tā var arī pieprasīt, lai kompetentā iestāde, kā minēts 4. panta 2. punkta iia) apakšpunktā, pieņemtu individuālu lēmumu, kas adresēts šim finanšu sektora dalībniekam, kura pienākums ir veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas noteiktas tieši piemērojamajos Savienības tiesību aktos vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē direktīvas vai izmanto iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu.

2.Kompetentā iestāde izpilda jebkuru pieprasījumu, kas tai adresēts saskaņā ar 1. punktu, un 10 dienu laikā informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu minēto pieprasījumu.

3.Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde neievēro šā panta 2. punktu, piemēro 17. pantu.”;

(7)regulas 16. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.

(b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa atzinumu vai konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(c)    panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

“Pārskatā arī paskaidro, kā iestāde pamato savu pamatnostādņu pieņemšanu un ieteikumu sniegšanu, un apkopo atsauksmes no sabiedriskās apspriešanas par attiecīgajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;

(d)    pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot konkrētas pamatnostādnes vai ieteikumus, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi var nosūtīt argumentētu atzinumu Komisijai.

Komisija iestādei pieprasa paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu. Ja Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust savu viedokli, var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(8) regulas 17. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām finanšu iestādēm, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu iestādēm, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu iestādei, Eiropas Banku iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.”;

(b)panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.     Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībniekam ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, ja 1. panta 2. punktā minēto aktu attiecīgās prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem, iestāde var pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai kompetentā iestāde ievēro 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā norādītajā termiņā. Ja iestāde nepilda minēto lēmumu, iestāde var pieņemt arī lēmumu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti sastāv no regulām un ja šīs regulas pašlaik skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ar kuriem izmanto šīs iespējas.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar šā panta 4. punktu.

7.    Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar šā panta 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.”;

(9)regulas 19. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, un, neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

(a)    pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

(b)    pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;

(b)    iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a)    ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b)    ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i)    viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii)    ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem Savienības aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(c)    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. . Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(d)    iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(e)    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. “4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu iestāde panāk atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamās darbības, lai tā izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtraukt kādu praksi.”;

“4.    Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībnieka atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu šai finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, iestāde var arī pieņemt lēmumu saskaņā ar pirmo daļu, ja attiecīgās 1. panta 2. punktā minēto aktu prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti sastāv no regulām un ja šīs regulas pašlaik skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ar kuriem izmanto šīs iespējas.”;

(10)regulas 22. pantu groza šādi:

(a)svītro 1.a punktu;

(b)panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.”;

(11)regulas 29. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

(ii)    tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

(iii) tā e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

(b)    panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu iestāžu uzraudzību, ņemot vērā finanšu iestāžu uzņēmējdarbības prakses un uzņēmējdarbības modeļu izmaiņas. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesus.”;

(12)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Stājoties spēkā Regulai [XXX – ievietot atsauci uz grozījumu regulu] un pēc tam ik trīs gadus iestāde līdz 31. martam izdod kompetentajām iestādēm adresētu ieteikumu, kurā nosaka uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (turpmāk “stratēģiskais uzraudzības plāns”) un ņem vērā kompetento iestāžu devumu. Stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

Stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus , kas apzināti saskaņā ar 32. pantu.

2. Ik gadu līdz 30. septembrim katra kompetentā iestāde iesniedz iestādei izskatīšanai gada darba programmas projektu nākamajam gadam un konkrēti nosaka to, kā programmas projekts ir saskaņots ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Gada darba programmas projektā norāda uzraudzības darbību konkrētos mērķus un prioritātes un finanšu iestāžu izraudzīšanās kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kā arī tirgus prakses un rīcības un finanšu tirgus, kas kompetentajai iestādei, kura iesniedz gada darba programmas projektu, jāpārbauda tā gada laikā, uz kuru attiecas šī programma.

3. Iestāde izvērtē gada darba programmas projektu un, ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, tā izdod attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu ar mērķi panākt, ka šīs kompetentās iestādes gada darba programma tiek saskaņota ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Kompetentās iestādes pieņem gada darba programmu līdz katra gada 31. decembrim, ņemot vērā šādus iespējamos ieteikumus.

4. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 31. martam nosūta iestādei ziņojumu par gada darba programmas īstenošanu.

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

(a)    aprakstu par finanšu iestāžu, tirgus prakšu un rīcību un par finanšu tirgu uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

(b)    aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

(c)    pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde izvērtē kompetento iestāžu īstenošanas ziņojumus. Ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(13)regulas 30. pantu groza šādi:

(a)    panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(b)    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde periodiski izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu veiktās darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina izvērtējamo iestāžu objektīvu novērtējumu un salīdzināšanu. Veicot izvērtējumus, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot visu informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un informāciju no ieinteresētajām personām.”;

(c)    iekļauj šādu punktu:

1a. Šā panta īstenošanas nolūkā iestāde izveido izvērtēšanas komiteju, kuras sastāvā ir vienīgi iestādes personāls. Iestāde atsevišķus uzdevumus vai lēmumus var deleģēt izvērtēšanas komitejai.

(d)    panta 2. punktu groza šādi:

(i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

(ii)    tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(e)    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, ko paredzēts veikt izvērtēšanas rezultātā. Šos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentās iestādes nerīkojas, lai īstenotu ziņojumā norādītos pēcpasākumus, iestāde izdod papildu ziņojumu.

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.”;

(f)    iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka būtu jāturpina saskaņot noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm.”;

(g)    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Iestāde publicē 3. punktā minētos ziņojumus, tostarp iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana būtu saistīta ar finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošiem riskiem. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Minētās piezīmes publisko, izņemot, ja publiskošana būtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.”;

(14)regulas 31. pantam pievieno jaunu punktu:

Attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām nolūkā atvieglot ieiešanu tirgū dalībniekiem, kuri izmanto tehnoloģisko inovāciju, vai produktiem, kuros izmantota tehnoloģiskā inovācija, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši informācijas apmaiņas un paraugprakses veidā. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”

(15)Iekļauj šādu 31.a pantu:

“31.a pants

Koordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

1.    Iestāde saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu iestāžu darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu vai reģistrāciju attiecībā uz finanšu iestādi, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šīs finanšu iestādes darījumdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Paziņojumu iestādei izstrādā pietiekami detalizēti, lai tā to varētu pienācīgi izvērtēt.

Ja iestāde uzskata, ka ir nepieciešams izdot kompetentajai iestādei adresētu atzinumu par atbilstoši šā punkta pirmajai daļai paziņotās atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas neatbilstību Savienības tiesību aktiem vai iestādes pieņemtajām pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem, iestāde minēto kompetento iestādi informē par to 20 darbdienu laikā no kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas. Tādā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde pirms atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas sagaida iestādes atzinumu.

Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā no tā saņemšanas sniedz informāciju par lēmumiem piešķirt atļauju vai reģistrēt finanšu iestādi, kuru tā uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

Iestāde, neskarot Savienības tiesību aktos noteiktos termiņus, sniedz atzinumu vēlākais 2 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

3. Finanšu iestāde paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu iestāžu izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību un izpildi trešā valstī.

4. Iestāde var izdot attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētus ieteikumus, tostarp ieteikumus pārskatīt kādu lēmumu vai atsaukt atļauju. Ja attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā nav īstenojusi iestādes ieteikumu, šī kompetentā iestāde norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.”;

(16)regulas 32. pantu groza šādi:

(a)    iekļauj jaunu 2.a punktu:

“2.a Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi to darīt, publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu iestāžu noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.”;

(b)panta 3.a un 3.b punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3.a Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašus izvērtējumus. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas, tostarp – saskaņā ar 21. pantu un ievērojot tajā noteiktos nosacījumus, – ar iestādes līdzdalību, lai nodrošinātu metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmību un ticamību.”;

(17)regulas 33. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.”;

(b) pievieno šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru tiesiskie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)    mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b)    ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.

Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Komisiju.

Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par regulatīvajām, uzraudzības, izpildes nodrošināšanas un tirgus norisēm trešās valstīs, kuras minētas 2.a punktā, īpaši pievēršoties šo norišu ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Vienlaikus tās iestādei iesniedz plānotā nolīguma projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.”;

(18)regulas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecībā uz novērtējumiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/EK, kuriem saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieteikumu, var pieņemt un publicēt atzinumu par šādu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar minētās direktīvas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kritēriju. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms attiecīgajā direktīvā minētā vērtēšanas perioda beigām. Jomās, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.”;

(19)regulas 35. pantu groza šādi:

(a)    panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētos formātos vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot kopējus informācijas sniegšanas formātus.

3. Pēc kompetentās iestādes pienācīgi pamatota pieprasījuma iestāde sniedz informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu izpildīt tās uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kurš noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.”;

(b)    panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a) citām iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

(c)    panta 6. un 7.a punktu svītro;

(20)iekļauj šādu 35.a līdz 35.h pantu:

“35.a pants

35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai saskaņā ar 35.b pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

35.b pants

Informācijas pieprasījums finanšu iestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai attiecīgo finanšu iestāžu un neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, šādām iestādēm un vienībām:

a) attiecīgajām finanšu iestādēm;

b) ieguldījumu sabiedrībām vai attiecīgo finanšu iestāžu filiālēm;

c) neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā, kuras ir būtiskas attiecīgo finanšu iestāžu darbībām finanšu jomā.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

(a)    atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

(b)    norāda pieprasījuma mērķi;

(c)    norāda, kāda informācija tiek prasīta;

(d)    iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

(e)    iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

(f)    norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.c pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Pieprasot informāciju ar lēmumu, iestāde:

a)    atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)    norāda pieprasījuma mērķi;

c)    norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d)    nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)    norāda periodiskos soda maksājumus, kas 35.d pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f)    norāda naudas sodu, kas 35.c pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g)    norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 60. un 61. pantu.

4. Attiecīgās iestādes un vienības, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. Iestāde nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajai 1. punktā minētajai vienībai, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tā veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā drīkst izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pants

Procedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts 35.b panta 1. punktā norādīto iestāžu vai vienību tiešā vai netiešā uzraudzībā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no Uzraudzības padomes.

2. Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 35.b pantu.

4. Pildot uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi iestāde.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

7. Iesniedzot lietas materiālus kopā ar konstatējumiem Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, – ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, – pēc to uzklausīšanas saskaņā ar 35.f pantu iestāde lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 35.d panta 1. punktā minētos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic pasākumus saskaņā ar minēto pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās Uzraudzības padomes apspriedēs un nekādā veidā neiejaucas Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Lai konkretizētu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, Komisija saskaņā ar 75.a pantu pieņem deleģētos aktus, kuros ir ietvertas šādas normas:

a) par tiesībām uz aizstāvību;

b) noteikumi par termiņiem;

c) precizējoši noteikumi par naudas sodu un periodisko soda maksājumu iekasēšanu;

d) precizējoši noteikumi par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, tā lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt iestāde atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

35.d pants

Naudas sodi

1. Iestāde pieņem lēmumu par naudas soda noteikšanu, ja tā konstatē, ka 35.b panta 1. punktā norādīta iestāde vai vienība tīši vai nolaidības dēļ nav sniegusi informāciju, kas prasīta lēmumā saskaņā ar 35.b panta 3. punktu, vai ir sniegusi nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu saskaņā ar 35.b panta 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz 50 000 EUR un nepārsniedz 200 000 EUR.

3. Nosakot 2. punktā minēto naudas soda pamatsummu, iestāde ņem vērā attiecīgās iestādes vai vienības gada apgrozījumu iepriekšējā darījumdarbības gadā, un šī pamatsumma:

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem EUR, ir tuvāk intervāla zemākajai robežai;

b) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir no 10 miljoniem EUR līdz 50 miljoniem EUR, ir intervāla vidusdaļā;

c) tām vienībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus EUR, ir tuvāk intervāla augšējai robežai.

Pamatsummas, kas noteiktas, ņemot vērā 2. punktā noteiktās robežas, vajadzības gadījumā koriģē, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, saskaņā ar attiecīgajiem 5. punktā noteiktajiem koeficientiem.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, pamatsummai pieskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, no pamatsummas atskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

4. Pamatsummai, kas minēta 2. punktā, turpmāk norādītos korekcijas koeficientus piemēro kumulatīvi, pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a)    korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu tā izdarīšanu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ii) ja pārkāpums ir ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

iii) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

iv) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

v) ja vienības augstākā vadība nav sadarbojusies ar iestādi, piemēro koeficientu 1,5;

b)    korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9;

ii) ja iestādes vai vienības augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to, ka netiek izpildīts pieprasījums saskaņā ar 35. panta 6. punkta a) apakšpunktu, piemēro koeficientu 0,7;

iii) ja vienība ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi iestādi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

iv) ja vienība ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

5. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta naudas soda kopsumma nepārsniedz 20 % no attiecīgās vienības gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, izņemot, ja vienība ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

35.e pants

Periodiskie soda maksājumi

1. Iestāde pieņem lēmumus piemērot periodisku soda maksājumu, lai panāktu, ka 35.b panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības sniedz informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 35.b panta 3. punktu.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisku soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgā iestāde vai vienība persona rīkojas atbilstīgi attiecīgajam 1. punktā minētajam lēmumam.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no attiecīgās iestādes vai vienības dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc iestādes lēmuma paziņošanas dienas.

35.f pants

Tiesības tikt uzklausītai

1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda un periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, Eiropas Banku iestāde sniedz iestādei vai vienībai, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, iespēju tikt uzklausītai.

Iestāde savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām iestādēm vai vienībām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Procedūras laikā pilnībā ievēro 1. punktā minētās iestādes vai vienības tiesības uz aizstāvību. Iestādei vai vienībai ir tiesības piekļūt Eiropas Banku iestādes lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai iestādes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.g pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ir administratīvs raksturs, un tie ir izpildāmi.

2. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpildi reglamentē tās dalībvalsts procesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde. Lēmumam par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu pievieno izpildes rīkojumu, attiecībā uz kuru vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra dalībvalsts norīko šim nolūkam un dara zināmu iestādei un Eiropas Savienības Tiesai.

3. Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas 2. punktā minētās formalitātes, attiecīgā puse var sākt izpildi saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem, tiešā veidā vēršoties kompetentajā struktūrā.

4. Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Savukārt sūdzības par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma neatbilstīgu izpildi ir attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.

5. Iestāde publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

6. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.h pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko iestāde ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt iestādes piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.”;

(21)regulas 36. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.”

(22)regulas 37. pantu groza šādi:

   panta 4. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.”;

   panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par kopēju atzinumu vai konsultāciju, vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts izdot atsevišķu atzinumu vai atsevišķu konsultāciju.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Uzraudzības iestāžu darbu.”;

(23)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pieņemot šajā regulā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu, izņemot attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 35.b, 35.d un 35.e pantu.

2. Iestāde informē lēmuma adresātu par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Pirmajā teikumā paredzēto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(24)regulas 40. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;”;

(b)    panta 7. punkta otro daļu svītro;

(c)    pievieno šādu 8. punktu:

“8. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(25)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Iekšējās komitejas

Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(26)regulas 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.”;

(27)regulas 43. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu.”;

panta 2. un 3. punktu svītro;

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

   panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

panta 8. punktu svītro;

(28)regulas 44. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 10. līdz 16. pantā minētajiem tiesību aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu un VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis, (iesaistītās dalībvalstis), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (neiesaistītās dalībvalstis).

Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;

panta 1. punktā svītro trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(29)regulas III sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

Valde”

(30)regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Sastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un trīs pilnas darba slodzes locekļi. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus. Vienam pilnas darba slodzes loceklim uztic atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu (turpmāk “atbildīgais loceklis”). Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes pilnas darba slodzes locekļu, ieskaitot atbildīgo locekli, iecelšanu amatā. Valdes sastāvs ir sabalansēts un samērīgs un atspoguļo visu Savienību kopumā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā novērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(31)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Lēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde sanāk kopā vismaz piecreiz gadā.

5. Atbilstīgi reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm.”;

(32)iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pants

Iekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(33)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(34)    regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Uzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno tās misiju un pilda tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz 17., 19., 22., 29.a, 30., 31.a, 32. un 35.b līdz 35.h pantu. Valde informē Uzraudzības padomi par lēmumiem, kurus tā pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu un iesniedz priekšlikumu.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — Personāla noteikumi) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Valde saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa konkrētie uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 47. panta 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.”;

(35)regulas 48. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, atklātā kandidātu konkursā, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisijai iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Padome pēc minētā kandidātu saraksta apstiprināšanas pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.

Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.”;

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;

panta 5. punktu svītro;

(36)regulas 49.a pantu aizstāj ar šādu:

“49.a pants

Izdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(37)regulas 51., 52., 52.a un 53. pantu svītro;

(38)regulas 54. pantu groza šādi:

(a)regulas 54. panta 2. punktā pievieno šādu ievilkumu:

“— noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem.”;

(b)panta 2. punkta piekto ievilkumu svītro;

(c)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Attiecībā uz iestādes uzdevumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā iestāde sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētās iestādes īpašajiem uzdevumiem un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzticētajiem uzdevumiem.”;

(39)regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vienu Valdes locekli, kas ir Komisijas un ESRK pārstāvis, aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”;

(40)regulas 58. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(41)regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

(42)regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.”;

(43)regulas 62. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un nepārsniedz 40 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

b) finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c) maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d) dalībvalstu vai novērotāju brīvprātīgās iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.”;

(b)pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Atsevišķo finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kuras minētas 1. punkta b) apakšpunktā, ik gadu iekasē katras dalībvalsts norīkotās iestādes. Katra dalībvalsts līdz katra finanšu gada 31. martam iestādei samaksā summu, kuru tai ir prasīts iekasēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 62.a pantā minētajā deleģētajā aktā.

6. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana viestu šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(44)iekļauj šādu 62.a pantu:

“62.a pants

   Deleģētie akti par finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu aprēķināšanu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta a) punktā, un nosaka turpmāk minēto:

a) metodiku, atbilstoši kurai lēstos izdevumus sadala pa finanšu iestāžu kategorijām, ko izmanto par bāzi, lai noteiktu katras kategorijas finanšu iestāžu veicamo iemaksu īpatsvaru;

b) piemērotus un objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka ikgadējās iemaksas, kas jāveic atsevišķām finanšu iestādēm, kuras ir 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanas jomā, balstoties uz to lielumu, lai tādējādi pienācīgi atspoguļotu to nozīmi tirgū.

Ar kritērijiem, kas minēti pirmās daļas b) punktā, var noteikt vai nu de minimis sliekšņus, zem kuriem iemaksas nav jāveic, vai minimumus, par kuriem iemaksas nedrīkst būt zemākas.”;

(45)regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Budžeta izveide

1. Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

1.a Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Uzraudzības padome, Valde pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b Valde vienotā programmdokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 31. janvārim.

2.    Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu, pamatojoties uz vienotā programmdokumenta projektu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3.    Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.”;

(46)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

“1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.”;

(47)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

*    Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(48)regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013**.

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(49)regulas 68. pantu groza šādi:

   panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(50)regulas 70. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(51)regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(52)regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(53)regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(54)regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(55)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 35.c un 62.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.c un 62.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.c vai 62.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(56)regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Attiecības ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par EBUK tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi EBUK aktīvi un pasīvi un visas EBUK nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.”

(57)iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pants

Pārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1094/2010

Regulu (ES) 1094/2010 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 2009/138/EK, izņemot tās IV sadaļu, Direktīvām 2002/92/EK, 2003/41/EK, 2002/87/EK, Direktīvai 2009/103/EK*, un, ciktāl šie akti ir piemērojami apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām un apdrošināšanas starpniekiem, attiecīgās daļas Direktīvā (ES) 2015/849 un Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.).”;

(58)regulas 2. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība ietver visu kompetento iestāžu darbības, kas veicamas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(59)regulas 4. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un (ES) 2015/849 – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt 1. punktā definēto iestāžu atbilstību minēto direktīvu prasībām;”;

(60)regulas 6. pantu groza šādi:

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

   panta 4. punktu svītro;

(61)regulas 8. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izstrādāt un atjaunināt Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā;”;

(ii)    e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus, kā arī apzināt paraugprakses, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar inovatīviem finanšu pakalpojumiem;”;

(iii)    tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību;

(iv)    punkta l) apakšpunktu svītro;

(v)    pievieno šādu m) apakšpunktu:

“m) sniegt atzinumus attiecībā uz iekšējo modeļu piemērošanu, atvieglināt lēmumu pieņemšanu un sniegt 21.a pantā paredzēto palīdzību;”;

(b)iekļauj jaunu 1.a punktu:

“1.a Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;

(c)panta 2. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

   (ii) panta h) punktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā”;

(d)    pievieno šādu 3. punktu:

“3. Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde pienācīgi ņem vērā labāka regulējuma principus, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.”;

(62)regulas 9. pantu groza šādi:

panta 1. punktā iekļauj šādu aa) un ab) apakšpunktu:

“aa) veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un izanalizētu to ietekmi;

ab) izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem;”:

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) izstrādājot vienotus informācijas atklāšanas noteikumus.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:    

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās valsts uzraudzības iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(63)regulas 16. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa atzinumu vai konsultāciju Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupai un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(c)panta 4. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Pārskatā arī paskaidro, kā iestāde pamato savu pamatnostādņu pieņemšanu un ieteikumu sniegšanu, un apkopo atsauksmes no sabiedriskās apspriešanas par attiecīgajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;

(d)pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas vai Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot konkrētas pamatnostādnes vai ieteikumus, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi var nosūtīt argumentētu atzinumu Komisijai.

Komisija iestādei pieprasa paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu. Ja Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust savu viedokli, var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(64)regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām finanšu iestādēm, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu iestādēm, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu iestādei, Eiropas Banku iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.”;

(65)regulas 19. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, un, neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

(a)    pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

(b)    pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;

(b)iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

(a)    ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības;

(b)    ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i.viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii.ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.”;

(c)panta 1. punkta 2. apakšpunktu svītro;

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(e)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(f)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. “4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu iestāde panāk atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamās darbības, lai tā izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtraukt kādu praksi.”;

(66)regulas 21. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Iestāde veicina Direktīvā 2009/138/EK minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību, pārrauga to un sekmē Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu uzraudzības kolēģijās. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestādes darbiniekiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās un attiecīgos gadījumos vadīt tās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

(b)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.”;

(67)Iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pants

Iekšējie modeļi

1. Pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku uzraudzības iestāžu pieprasījuma, nolūkā veicināt kopīgu kvalitatīvu uzraudzības standartu un prakses izveidi, iestāde:

a) sniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm atzinumus par iekšējā modeļa izmantošanu vai izmaiņām. Šim nolūkam EAAPI var pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no attiecīgajām uzraudzības iestādēm; un

b) saistībā ar iekšējiem modeļiem radušos domstarpību gadījumā palīdz attiecīgajām uzraudzības iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru.

2. Direktīvas 2009/138/EK 231. panta 6.a punktā izklāstītajos apstākļos uzņēmumi var lūgt EAAPI palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru.

(68)regulas 22. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.”;

(69)regulas 29. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

(i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

(ii)    tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

(iii) tā e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

panta 2. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu iestāžu uzraudzību, ņemot vērā finanšu iestāžu uzņēmējdarbības prakses un uzņēmējdarbības modeļu izmaiņas. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā nosaka uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvu metodiku un procesus”;

(70)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Stājoties spēkā Regulai [XXX – ievietot atsauci uz grozījumu regulu] un pēc tam ik trīs gadus iestāde līdz 31. martam izdod kompetentajām iestādēm adresētu ieteikumu, kurā nosaka uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (turpmāk “stratēģiskais uzraudzības plāns”) un ņem vērā kompetento iestāžu devumu. Stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

Stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus, kas apzināti saskaņā ar 32. pantu.

2. Ik gadu līdz 30. septembrim katra kompetentā iestāde iesniedz iestādei izskatīšanai gada darba programmas projektu nākamajam gadam un konkrēti nosaka to, kā programmas projekts ir saskaņots ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Gada darba programmas projektā norāda uzraudzības darbību konkrētos mērķus un prioritātes un finanšu iestāžu izraudzīšanās kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kā arī tirgus prakses un rīcības un finanšu tirgus, kas kompetentajai iestādei, kura iesniedz gada darba programmas projektu, jāpārbauda tā gada laikā, uz kuru attiecas šī programma.

3. Iestāde izvērtē gada darba programmas projektu un, ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, tā izdod attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu ar mērķi panākt, ka šīs kompetentās iestādes gada darba programma tiek saskaņota ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Kompetentās iestādes pieņem gada darba programmu līdz katra gada 31. decembrim, ņemot vērā šādus iespējamos ieteikumus.

4. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 31. martam nosūta iestādei ziņojumu par gada darba programmas īstenošanu.

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

a)    aprakstu par finanšu iestāžu, tirgus prakšu un rīcību un par finanšu tirgu uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

b)    aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

c)    pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde izvērtē kompetento iestāžu īstenošanas ziņojumus. Ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(71)regulas 30. pantu groza šādi:

(a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde periodiski izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu veiktās darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina izvērtējamo iestāžu objektīvu novērtējumu un salīdzināšanu. Veicot izvērtējumus, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot visu informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un informāciju no ieinteresētajām personām.”;

(c)iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta īstenošanas nolūkā iestāde izveido izvērtēšanas komiteju, kuras sastāvā ir vienīgi iestādes personāls. Iestāde atsevišķus uzdevumus vai lēmumus var deleģēt izvērtēšanas komitejai.”;

(d)panta 2. punktu groza šādi:

(i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

(ii)    tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(e)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, ko paredzēts veikt izvērtēšanas rezultātā. Šos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentās iestādes nerīkojas, lai īstenotu ziņojumā norādītos pēcpasākumus, iestāde izdod papildu ziņojumu.

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu savu uzdevumu izpildes gaitā iegūto informāciju.”;

(f)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka būtu jāturpina saskaņot noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm.”;

(g)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Iestāde publicē 3. punktā minēto ziņojumu un minēto iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana būtu saistīta ar finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošiem riskiem. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Minētās piezīmes publisko, izņemot, ja publiskošana būtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.”;

(72)regulas 31. pantā iekļauj jaunu 2. punktu:

“2. Attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām nolūkā atvieglot ieiešanu tirgū dalībniekiem, kuri izmanto tehnoloģisko inovāciju, vai produktiem, kuros izmantota tehnoloģiskā inovācija, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši informācijas apmaiņas un paraugprakses veidā. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(73)iekļauj jaunu 31.a pantu:

“31.a pants

Koordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

1. Iestāde saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu iestāžu darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu vai reģistrāciju attiecībā uz finanšu iestādi, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šīs finanšu iestādes darījumdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Paziņojumu iestādei izstrādā pietiekami detalizēti, lai tā to varētu pienācīgi izvērtēt.

Ja iestāde uzskata, ka ir nepieciešams izdot kompetentajai iestādei adresētu atzinumu par atbilstoši šā punkta pirmajai daļai paziņotās atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas neatbilstību Savienības tiesību aktiem vai iestādes pieņemtajām pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem, iestāde minēto kompetento iestādi informē par to 20 darbdienu laikā no kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas. Tādā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde pirms atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas sagaida iestādes atzinumu.

Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā no tā saņemšanas sniedz informāciju par lēmumiem piešķirt atļauju vai reģistrēt finanšu iestādi, kuru tā uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

Iestāde, neskarot Savienības tiesību aktos noteiktos termiņus, sniedz atzinumu vēlākais 2 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

3. Finanšu iestāde paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu iestāžu izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību [un izpildi] trešā valstī.

4. Iestāde var izdot attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētus ieteikumus, tostarp ieteikumus pārskatīt kādu lēmumu vai atsaukt atļauju. Ja attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā nav īstenojusi iestādes ieteikumu, šī kompetentā iestāde norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.”;

(74)regulas 32. pantu groza šādi:

(75)iekļauj jaunu 2.a punktu:

“2.a Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi to darīt, publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu iestāžu noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.”;

(76)regulas 33. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.”;

(b)iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, kā arī izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Tā ņem vērā attiecīgo trešo valstu nozīmīgumu no tirgus viedokļa. Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru tiesiskie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)    mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b)    ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, ieskaitot pārbaudes uz vietas.

Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Komisiju.

Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par regulatīvajām, uzraudzības, izpildes nodrošināšanas un tirgus norisēm trešās valstīs, kuras minētas 2.a punktā, īpaši pievēršoties šo norišu ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Vienlaikus tās iestādei iesniedz plānotā nolīguma projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.”;

(77)regulas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu prudenciāliem novērtējumiem, kuri ir Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieteikumu, var pieņemt un publicēt atzinumu par prudenciālu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2009/138/EK 59. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kritēriju. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms vērtēšanas perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Jomās, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.”;

(78)regulas 35. pantu groza šādi:

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētos formātos vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot kopējus informācijas sniegšanas formātus.

3. Pēc kompetentās iestādes pienācīgi pamatota pieprasījuma iestāde sniedz informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu izpildīt tās uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kurš noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a) citām iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

panta 6. un 7. punktu svītro;

(79)iekļauj šādu 35.a līdz 35.h pantu:

“35.a pants

b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai saskaņā ar 35.b pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

35.b pants

Informācijas pieprasījums finanšu iestādēm

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt attiecīgajām finanšu iestādēm sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai iestāde varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a)    atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)    norāda pieprasījuma mērķi;

c)    norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d)    iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)    iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f)    norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.c pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Pieprasot informāciju ar lēmumu, iestāde:

a)    atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)    norāda pieprasījuma mērķi;

c)    norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d)    nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)    norāda periodiskos soda maksājumus, kas 35.d pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f)    norāda naudas sodu, kas 35.c pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g)    norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 60. un 61. pantu.

4. Pieprasīto informāciju sniedz finanšu iestādes vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar tiesību aktiem vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. Iestāde nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajai 1. punktā minētajai vienībai, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tā veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā var izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pants

Procedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgo finanšu iestāžu tiešā vai netiešā uzraudzībā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no Uzraudzības padomes.

2. Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 35.b pantu.

4. Pildot uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi iestāde.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

7. Iesniedzot lietas materiālus kopā ar konstatējumiem Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, – ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, – pēc to uzklausīšanas saskaņā ar 35.f pantu iestāde lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 35.d panta 1. punktā minētos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic pasākumus saskaņā ar minēto pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās Uzraudzības padomes apspriedēs un nekādā veidā neiejaucas Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Lai konkretizētu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, Komisija saskaņā ar 75.a pantu pieņem deleģētos aktus, kuros ir ietvertas šādas normas:

a) par tiesībām uz aizstāvību;

b) noteikumi par termiņiem;

c) precizējoši noteikumi par naudas sodu un periodisko soda maksājumu iekasēšanu;

d) precizējoši noteikumi par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, tā lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt iestāde atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

35.d pants

Naudas sodi

1. Iestāde pieņem lēmumu par naudas soda uzlikšanu, ja tā konstatē, ka 35.b pantā norādīta finanšu iestāde tīši vai nolaidības dēļ nav sniegusi informāciju, kas prasīta lēmumā saskaņā ar 35.b panta 3. punktu, vai ir sniegusi nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu saskaņā ar 35.b panta 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz 50 000 EUR un nepārsniedz 200 000 EUR.

3. Nosakot 2. punktā minēto naudas soda pamatsummu, iestāde ņem vērā attiecīgās finanšu iestādes gada apgrozījumu iepriekšējā darījumdarbības gadā, un šī pamatsumma:

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem EUR, ir tuvāk intervāla zemākajai robežai;

b) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir no 10 miljoniem EUR līdz 50 miljoniem EUR, ir intervāla vidusdaļā;

c) tām vienībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus EUR, ir tuvāk intervāla augšējai robežai.

Pamatsummas, kas noteiktas, ņemot vērā 2. punktā noteiktās robežas, vajadzības gadījumā koriģē, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, saskaņā ar attiecīgajiem 5. punktā noteiktajiem koeficientiem.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, pamatsummai pieskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, no pamatsummas atskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

4. Pamatsummai, kas minēta 2. punktā, turpmāk norādītos korekcijas koeficientus piemēro kumulatīvi, pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a)    korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu tā izdarīšanu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ii) ja pārkāpums ir ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

iii) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

iv) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

v) ja finanšu iestādes augstākā vadība nav sadarbojusies ar iestādi, piemēro koeficientu 1,5;

b)    korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9;

ii) ja finanšu iestādes augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to, ka netiek izpildīts pieprasījums saskaņā ar 35. panta 6. punkta a) apakšpunktu, piemēro koeficientu 0,7;

iii) ja finanšu iestāde ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi iestādi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

iv) ja finanšu iestāde ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

5. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta naudas soda kopsumma nepārsniedz 20 % no attiecīgās finanšu iestādes gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, izņemot, ja finanšu iestāde ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

35.e pants

Periodiskie soda maksājumi

1. Iestāde pieņem lēmumus piemērot periodisku soda maksājumu, lai panāktu, ka 35.b panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības sniedz informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 35.b panta 3. punktu.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgā finanšu iestāde ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no attiecīgās finanšu iestādes dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc iestādes lēmuma paziņošanas dienas.

35.f pants

Tiesības tikt uzklausītai

1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, iestāde finanšu iestādei, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, dod iespēju tikt uzklausītai.

Iestāde savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām finanšu iestādēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Procedūras laikā pilnībā ievēro 1. punktā minētās finanšu iestādes tiesības uz aizstāvību. Finanšu iestādei ir tiesības piekļūt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai iestādes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.g pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ir administratīvs raksturs, un tie ir izpildāmi.

2. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpildi reglamentē tās dalībvalsts procesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde. Lēmumam par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu pievieno izpildes rīkojumu, attiecībā uz kuru vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra dalībvalsts norīko šim nolūkam un dara zināmu iestādei un Eiropas Savienības Tiesai.

3. Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas 2. punktā minētās formalitātes, attiecīgā puse var sākt izpildi saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem, tiešā veidā vēršoties kompetentajā struktūrā.

4. Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Savukārt sūdzības par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma neatbilstīgu izpildi ir attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.

5. Iestāde publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

6. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.h pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko iestāde ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt iestādes piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.”;

(80)regulas 36. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.”

(81)regulas 37. pantu groza šādi:

panta 5. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.”;

panta 6. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par kopēju atzinumu vai konsultāciju, vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts izdot atsevišķu atzinumu vai atsevišķu konsultāciju.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa, Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Uzraudzības iestāžu darbu.”;

(82)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pieņemot šajā regulā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu, izņemot attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 35.b, 35.d un 35.e pantu.

2. Iestāde informē lēmuma adresātu par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(83)regulas 40. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

(i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;”;

   panta 7. punkta otro daļu svītro;

   pievieno šādu 8. punktu:

“8. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(84)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Iekšējās komitejas

Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

;

(85)regulas 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.”;

(86)regulas 43. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu.”;

panta 2. un 3. punktu svītro;

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

(e)    panta 8. punktu svītro;

(87)regulas 44. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;

panta 1. punkta trešo un ceturto daļu svītro;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(88)regulas III sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valde”;

(89)regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Sastāvs

“1. Valdi veido priekšsēdētājs un trīs pilnas darba slodzes locekļi. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus. Vienam pilnas darba slodzes loceklim uztic atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu (turpmāk “atbildīgais loceklis”). Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes pilnas darba slodzes locekļu, ieskaitot atbildīgo locekli, iecelšanu amatā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā novērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(90)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Lēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde sanāk kopā vismaz piecreiz gadā.

5. Atbilstīgi reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm.”;

(91)iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pants

Iekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(92)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(93)regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Uzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno tās misiju un pilda tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz 17., 19., 22., 29.a, 30., 31.a, 32. un 35.b līdz 35.h pantu. Valde informē Uzraudzības padomi par lēmumiem, kurus tā pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu un iesniedz priekšlikumu.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu – nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Valde saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa konkrētie uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 47. panta 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.”;

(94)regulas 48. pantu groza šādi:

   panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.”;

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, atklātā kandidātu konkursā, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisijai iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Padome pēc minētā kandidātu saraksta apstiprināšanas pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.

Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.”;

   panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;

   panta 5. punktu svītro;

(95)iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pants

Izdevumi

“Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(96)regulas 51., 52. un 53. pantu svītro;

(97)regulas 54. pantu groza šādi:

(a)regulas 54.panta 2. punktā    pievieno šādu ievilkumu:

“— patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem;”;

(b)panta 2. punkta piekto ievilkumu svītro;

(c) iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā iestāde sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes uzdevumiem un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajiem īpašajiem uzdevumiem, kuri uzticēti Eiropas Banku iestādei.”;

(98)regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vienu Valdes locekli, kas ir atbildīgais loceklis saskaņā ar 47. panta 8.a punktu un Komisijas un ESRK pārstāvis, aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”;

(99)regulas 58. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(100)regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

(101)regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.”;

(102)regulas 62. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un nepārsniedz 40 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

b) finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c) maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d) dalībvalstu vai novērotāju brīvprātīgās iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.”;

pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Atsevišķo finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kuras minētas 1. punkta b) apakšpunktā, ik gadu iekasē katras dalībvalsts norīkotās iestādes. Katra dalībvalsts līdz katra finanšu gada 31. martam iestādei samaksā summu, kuru tai ir prasīts iekasēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 62.a pantā minētajā deleģētajā aktā.

6. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(103)Iekļauj šādu 62.a pantu:

“62.a pants

Deleģētie akti par finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu aprēķināšanu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta a) punktā, un nosaka turpmāk minēto:

a) metodiku, atbilstoši kurai lēstos izdevumus sadala pa finanšu iestāžu kategorijām, ko izmanto par bāzi, lai noteiktu katras kategorijas finanšu iestāžu veicamo iemaksu īpatsvaru;

b) piemērotus un objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka ikgadējās iemaksas, kas jāveic atsevišķām finanšu iestādēm, kuras ir 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanas jomā, balstoties uz to lielumu, lai tādējādi pienācīgi atspoguļotu to nozīmi tirgū.

Ar kritērijiem, kas minēti pirmās daļas b) punktā, var noteikt vai nu de minimis sliekšņus, zem kuriem iemaksas nav jāveic, vai minimumus, par kuriem iemaksas nedrīkst būt zemākas.”;

(104)regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Budžeta izveide

1. Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

1.a Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Uzraudzības padome, Valde pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b Valde vienotā programmdokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 31. janvārim.

2.    Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu, pamatojoties uz vienotā programmdokumenta projektu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3.    Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.”;

(105)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.”;

(106)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

*Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(107)regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013*.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(108)regulas 68. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.    

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(109)regulas 70. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(110)regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(111)regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(112)regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(113)regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(114)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 35.c un 62.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.c un 62.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.c vai 62.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(115)regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Attiecības ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par CEIOPS tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CEIOPS aktīvi un saistības un visas CEIOPS nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CEIOPS sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. CEIOPS un Komisija veic šā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;

(116)iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pants

Pārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulu (ES) 1095/2010 groza šādi:

(117)regulas 1. pantu groza šādi:

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 97/9/EK, Direktīvai 98/26/EK, Direktīvai 2001/34/EK, Direktīvai 2002/47/EK, Direktīvai 2003/71/EK, Direktīvai 2004/39/EK, Direktīvai 2004/109/EK, Direktīvai 2009/65/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES*, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 1606/2002**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/34/ES*** un Regulai (EK) Nr. 1060/2009, un, ciktāl šie akti ir piemērojami ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, atbilstoši attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/87/EK, Direktīvā (ES) 2015/849, Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;

   iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības aktus, ar kuriem iestādei nosaka atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras.”;

(118)regulas 2. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:    

“Šajā regulā minētā uzraudzība ietver visu kompetento iestāžu darbības, kas veicamas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(119)regulas 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ ii) attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK un Direktīvu (ES) 2005/849/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumu un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, atbilstību minēto direktīvu prasībām;”;

(120)regulas 6. pantu groza šādi:

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

   panta 4. punktu svītro;

(121)regulas 8. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izstrādāt un atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību;”;

(ii)    un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus, kā arī apzināt paraugprakses, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar inovatīviem finanšu pakalpojumiem;”;

(iii)    tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) sekmēt patērētāju un ieguldītāju aizsardzību;”;

(iv)    tā l) apakšpunktu svītro;

(b)iekļauj jaunu 1.a punktu:

“1.a Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;

panta 2. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

(ii) panta h) punktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā”;

(c)pievieno šādu 3. punktu:

“3. Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde pienācīgi ņem vērā labāka regulējuma principus, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.”;

(122)regulas 9. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktā iekļauj šādu aa) un ab) apakšpunktu:

“aa) veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un izanalizētu to ietekmi;

ab) izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem un ieguldītājiem;”:

(b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci.”;

(c)    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās valsts uzraudzības iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(123)regulas 16. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.”;

(b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa atzinumu vai konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(c)panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

“Ziņojumā arī paskaidro, kā iestāde ir pamatojusi savu pamatnostādņu un ieteikumu izdošanu, un apkopo sabiedriskajās apspriešanās saņemtās atsauksmes par attiecīgajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;

(d)pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot konkrētas pamatnostādnes vai ieteikumus, ir pārsniegusi kompetences jomu, viņi var nosūtīt argumentētu atzinumu Komisijai.

Komisija iestādei pieprasa paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu. Ja Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust savu viedokli, var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(124)regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu tirgus dalībniekiem, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu tirgus dalībniekam, iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.”;

(125)regulas 19. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, un, neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

a)    pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

b)    pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā;”;

(b)iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a)    ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b)    ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i)viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii)ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(d)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu; attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu tirgus dalībnieks panāk atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtraukt kādu praksi.”;

(126)regulas 22. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.”;

(127)regulas 29. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

(ii) tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

(iii) tā e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, cita starpā ņemot vērā finanšu tirgus dalībnieku darījumdarbības prakses un darījumdarbības modeļu izmaiņas, tostarp tās, ko rada tehnoloģiskā inovācija. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā nosaka uzraudzības paraugpraksi un kvalitatīvu metodiku un procesus.”;

(128)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Stājoties spēkā Regulai [XXX – ievietot atsauci uz grozījumu regulu] un pēc tam ik trīs gadus iestāde līdz 31. martam izdod kompetentajām iestādēm adresētu ieteikumu, kurā nosaka uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (turpmāk “stratēģiskais uzraudzības plāns”) un ņem vērā kompetento iestāžu devumu. Stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

Stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus, kas apzināti saskaņā ar 32. pantu.

2. Ik gadu līdz 30. septembrim katra kompetentā iestāde iesniedz iestādei izskatīšanai gada darba programmas projektu nākamajam gadam un konkrēti nosaka to, kā programmas projekts ir saskaņots ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Gada darba programmas projektā norāda uzraudzības darbību konkrētos mērķus un prioritātes un atlases kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, tirgus praksi un rīcību un uz finanšu tirgiem, kurus kompetentā iestāde, kas iesniedz darba programmas projektu, izskatīs gadā, uz kuru attiecas minētā programma.

3. Iestāde izvērtē gada darba programmas projektu un, ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, tā izdod attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu ar mērķi panākt, ka šīs kompetentās iestādes gada darba programma tiek saskaņota ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Kompetentās iestādes pieņem gada darba programmu līdz katra gada 31. decembrim, ņemot vērā šādus iespējamos ieteikumus.

4. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 31. martam nosūta iestādei ziņojumu par gada darba programmas īstenošanu.

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

a)    aprakstu par finanšu iestāžu, tirgus prakšu un rīcību un par finanšu tirgu uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

b)    aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

c)    pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde izvērtē kompetento iestāžu īstenošanas ziņojumus. Ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(129)regulas 30. pantu groza šādi:

(a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde periodiski izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu veiktās darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina izvērtējamo iestāžu objektīvu novērtējumu un salīdzināšanu. Veicot izvērtējumus, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot visu informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un informāciju no ieinteresētajām personām.”;

(c)iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta īstenošanas nolūkā iestāde izveido izvērtēšanas komiteju, kuras sastāvā ir vienīgi iestādes personāls. Iestāde atsevišķus uzdevumus vai lēmumus saistībā ar kompetento iestāžu izvērtēšanu var deleģēt izvērtēšanas komitejai.”;

(d)panta 2. punktu groza šādi:

(i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

(ii) tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(e)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, ko paredzēts veikt izvērtēšanas rezultātā. Šos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentās iestādes nerīkojas, lai īstenotu ziņojumā norādītos pēcpasākumus, iestāde izdod papildu ziņojumu.

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā saskaņā ar šo pantu veikto izvērtējumu iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.”;

(f)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka būtu jāturpina saskaņot noteikumus, kas piemērojami finanšu tirgus dalībniekiem vai kompetentajām iestādēm.”;

(g)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde publicē 3. punktā minēto ziņojumu, kā arī iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Minētās piezīmes publisko, izņemot, ja publiskošana būtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.”;

(130)regulas 31. pantā pievieno jaunu daļu:

“Attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām nolūkā atvieglot ieiešanu tirgū dalībniekiem, kuri izmanto tehnoloģisko vai citādu inovāciju, vai produktiem, kuros izmantota tehnoloģiskā vai citāda inovācija, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši informācijas apmaiņas un paraugprakses veidā. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(131)iekļauj jaunu 31.a pantu:

“31.a pants

Koordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

“1. Iestāde saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu tirgus dalībnieku darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu vai reģistrāciju attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šā finanšu tirgus dalībnieka darījumdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tā darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tā darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Paziņojumu iestādei izstrādā pietiekami detalizēti, lai tā to varētu pienācīgi izvērtēt.

Ja iestāde uzskata, ka ir nepieciešams izdot kompetentajai iestādei adresētu atzinumu par atbilstoši šā punkta pirmajai daļai paziņotās atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas neatbilstību Savienības tiesību aktiem vai iestādes pieņemtajām pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem, iestāde minēto kompetento iestādi informē par to 20 darbdienu laikā no kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas. Tādā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde pirms atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas sagaida iestādes atzinumu.

Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes 15 darbdienu laikā no tā saņemšanas sniedz informāciju par lēmumiem piešķirt atļauju vai reģistrēt finanšu tirgus dalībnieku, kuru tās uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

Iestāde, neskarot Savienības tiesību aktos noteiktos termiņus, sniedz atzinumu vēlākais 2 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

3. Finanšu tirgus dalībnieks paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tā darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tā darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu tirgus dalībnieku izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību un izpildi trešā valstī.

4. Iestāde var izdot attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētus ieteikumus, tostarp ieteikumus pārskatīt kādu lēmumu vai atsaukt atļauju. Ja attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā nav īstenojusi iestādes ieteikumu, šī kompetentā iestāde norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.”;

(132)iekļauj jaunu 31.b pantu:

"31.b pants

Koordinācija attiecībā uz rīkojumiem, darījumiem un darbībām ar būtisku pārrobežu ietekmi

1. Ja iestādei ir pamatoti iemesli aizdomām, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesaka sākt izmeklēšanu un minētajām kompetentajām iestādēm nodrošina attiecīgo informāciju.

2. Ja kompetentajai iestādei ir pamatoti iemesli aizdomām, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā nekavējoties paziņo par to iestādei un nodrošina attiecīgo informāciju. Iestāde to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notikusi aizdomīgā darbība, var ieteikt veikt pasākumus pēc tam, kad tā minētajām kompetentajām iestādēm ir nosūtījusi attiecīgo informāciju.

3. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp iestādi un kompetentajām iestādēm, iestāde izveido un uztur šim mērķim projektētu datu glabātuvi.”;

(133)regulas 32. pantā iekļauj jaunu 2.a punktu:

“2.a Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi to darīt, publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu iestāžu noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.”;

(134)regulas 33. pantu groza šādi:

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.”;

iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Tā ņem vērā attiecīgo trešo valstu nozīmīgumu no tirgus viedokļa. Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde cenšas iekļaut noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)    mehānismi, kas iestādei dotu iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, kā arī uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b)    ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.

Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Komisiju.

Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par regulatīvajām, uzraudzības, izpildes nodrošināšanas un tirgus norisēm trešās valstīs, kuras minētas 2.a punktā, īpaši pievēršoties šo norišu ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Vienlaikus tās iestādei iesniedz plānotā nolīguma projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.”;

(135)regulas 34. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Jomās, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.”;

(136)regulas 35. pantu groza šādi:

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Tiek nodrošināts, ka sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētā formātā vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot kopējus informācijas sniegšanas formātus.

3. Pēc kompetentās iestādes pienācīgi pamatota pieprasījuma iestāde var sniegt informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu izpildīt tās uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kurš noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a) citām uzraudzības iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

panta 6. un 7. punktu svītro;

(137)iekļauj šādu 35.a līdz 35.h pantu:

“35.a pants

b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai piešķirtas saskaņā ar 35.b pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

35.b pants

Informācijas pieprasījums finanšu tirgus dalībniekiem

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai iestāde varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a)    atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)    norāda pieprasījuma mērķi;

c)    norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d)    iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)    iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f)    norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.c pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācija tiek pieprasīta ar lēmumu, iestāde:

a)    atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)    norāda pieprasījuma mērķi;

c)    norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d)    nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)    norāda periodiskos soda maksājumus, kas 35.d pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f)    norāda naudas sodu, kas 35.c pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g)    norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un prasīt tā pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 60. un 61. pantu.

4. Pieprasīto informāciju sniedz attiecīgie finanšu tirgus dalībnieki vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar tiesību aktiem vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. Iestāde nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajam finanšu tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tas veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā var izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pants

Procedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgo finanšu tirgus dalībnieku tiešā vai netiešā uzraudzībā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no Uzraudzības padomes.

2. Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 35.b pantu.

4. Pildot uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi iestāde.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

7. Iesniedzot lietas materiālus kopā ar konstatējumiem Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, – ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, – pēc to uzklausīšanas saskaņā ar 35.f pantu iestāde lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 35.d panta 1. punktā minētos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic pasākumus saskaņā ar minēto pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās Uzraudzības padomes apspriedēs un nekādā veidā neiejaucas Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Lai konkretizētu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, Komisija saskaņā ar 75.a pantu pieņem deleģētos aktus, kuros ir ietvertas šādas normas:

a) par tiesībām uz aizstāvību;

b) noteikumi par termiņiem;

c) precizējoši noteikumi par naudas sodu un periodisko soda maksājumu iekasēšanu;

d) precizējoši noteikumi par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, tā lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt iestāde atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

35.d pants

Naudas sodi

1. Iestāde pieņem lēmumu par naudas soda piemērošanu, ja tā konstatē, ka finanšu tirgus dalībnieks tīši vai nolaidības dēļ nav sniedzis informāciju, kas prasīta lēmumā saskaņā ar 35.b panta 3. punktu, vai ir sniedzis nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju atbilstoši vienkāršam informācijas pieprasījumam vai lēmumam saskaņā ar 35.b panta 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz 50 000 EUR un nepārsniedz 200 000 EUR.

3. Nosakot 2. punktā minēto naudas soda pamatsummu, iestāde ņem vērā attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka gada apgrozījumu iepriekšējā darījumdarbības gadā, un šī pamatsumma:

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem EUR, ir tuvāk intervāla zemākajai robežai;

b) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir no 10 miljoniem EUR līdz 50 miljoniem EUR, ir intervāla vidusdaļā;

c) tām vienībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus EUR, ir tuvāk intervāla augšējai robežai.

Pamatsummas, kas noteiktas, ņemot vērā 2. punktā noteiktās robežas, vajadzības gadījumā koriģē, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, saskaņā ar attiecīgajiem 5. punktā noteiktajiem koeficientiem.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, pamatsummai pieskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, no pamatsummas atskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

4. Pamatsummai, kas minēta 2. punktā, turpmāk norādītos korekcijas koeficientus piemēro kumulatīvi, pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a)    korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu tā izdarīšanu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ii) ja pārkāpums ir ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

iii) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

iv) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

v) ja finanšu tirgus dalībnieka augstākā vadība nav sadarbojusies ar iestādi, piemēro koeficientu 1,5;

b)    korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9;

ii) ja finanšu tirgus dalībnieka augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to, ka netiek izpildīts pieprasījums saskaņā ar 35. panta 6. punkta a) apakšpunktu, piemēro koeficientu 0,7;

iii) ja finanšu tirgus dalībnieks ir ātri, efektīvi un pilnībā informējis iestādi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

iv) ja finanšu tirgus dalībnieks ir brīvprātīgi veicis pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

5. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta naudas soda kopsumma nepārsniedz 20 % no attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, izņemot, ja finanšu tirgus dalībnieks ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

35.e pants

Periodiskie soda maksājumi

1. Iestāde pieņem lēmumus par periodiskā soda maksājuma piemērošanu, lai panāktu, ka 35.b panta 1. punktā minētie finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 35.b panta 3. punktu pieņemtajā lēmumā.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgais finanšu tirgus dalībnieks ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no finanšu tirgus dalībnieka dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc iestādes lēmuma paziņošanas dienas.

35.f pants

Tiesības tikt uzklausītai

1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, iestāde finanšu tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, dod iespēju paust viedokli.

Iestāde savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Procedūras laikā pilnībā ievēro 1. punktā minētās finanšu tirgus dalībnieka tiesības uz aizstāvību. Finanšu tirgus dalībnieks ir tiesīgs piekļūt iestādes lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai iestādes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.g pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ir administratīvs raksturs, un tie ir izpildāmi.

2. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpildi reglamentē tās dalībvalsts procesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde. Lēmumam par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu pievieno izpildes rīkojumu, attiecībā uz kuru vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra dalībvalsts norīko šim nolūkam un dara zināmu iestādei un Eiropas Savienības Tiesai.

3. Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas 2. punktā minētās formalitātes, attiecīgā puse var sākt izpildi saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem, tiešā veidā vēršoties kompetentajā struktūrā.

4. Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Savukārt sūdzības par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma neatbilstīgu izpildi ir attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.

5. Iestāde publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

6. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.h pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko iestāde ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt iestādes piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.”;

(138)regulas 36. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.”

(139)regulas 37. pantu groza šādi:

(a)    panta 4. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.”;

(b)    panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par kopēju atzinumu vai konsultāciju, vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts izdot atsevišķu atzinumu vai atsevišķu konsultāciju.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas uzraudzības iestāžu darbu.”;

(140)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra

“1. Pieņemot šajā regulā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu, izņemot attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 35.b, 35.d un 35.e pantu.

2. Iestāde informē lēmuma adresātu par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Pirmajā teikumā paredzēto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu tirgus dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā finanšu tirgus dalībnieka leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(141)regulas 40. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

i)    iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;”;

   panta 6. punkta otro daļu svītro;

pievieno šādu 7. punktu:

“7. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(142)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Iekšējās komitejas

(143)Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(144)regulas 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, kā arī CCP izpildsesijas konkrēto CCP un pastāvīgie locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.”;

(145)regulas 43. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu.

Tā pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, izņemot attiecībā uz tiem uzdevumiem un pilnvarām, par kuriem saskaņā ar 44.b pantu ir atbildīga CCP izpildsesija un saskaņā ar 47. pantu – Valde. Tā rīkojas, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu.”;

panta 2. un 3. punktu svītro;

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

panta 8. punktu svītro;

(146)regulas 44. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;    

panta 1. punkta trešo un ceturto daļu svītro;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(147)regulas III sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valde”;

(148)regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Sastāvs

“1. Valdi veido priekšsēdētājs un pieci pilnas darba slodzes locekļi. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus. Vienam pilnas darba slodzes loceklim uztic atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu (turpmāk “atbildīgais loceklis”). Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā. CCP izpildsesijas vadītājs piedalās visās Valdes sanāksmēs novērotāja statusā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgus dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes pilnas darba slodzes locekļu, ieskaitot atbildīgo locekli, iecelšanu amatā. Valdes sastāvs ir sabalansēts un samērīgs un atspoguļo visu Savienību kopumā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā novērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(149)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Lēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde sanāk kopā vismaz piecreiz gadā.

5. Atbilstīgi reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgus dalībniekiem.”;

(150)iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pants

Iekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(151)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(152)regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Uzdevumi

“1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno tās misiju un pilda tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde pieņemšanai Uzraudzības padomē iesniedz gada un daudzgadu darba programmu priekšlikumus, kas ietver sadaļu par CCP lietām.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz 17., 19., 22., 29.a, 30., 31.a, 32. un 35.b līdz 35.h pantu, izņemot attiecībā uz CCP lietām, par kurām ir kompetenta CCP izpildsesija. Valde informē Uzraudzības padomi par lēmumiem, kurus tā pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu un iesniedz priekšlikumu.

4. Valde izskata un sagatavo lēmumus pieņemšanai Uzraudzības padomē visos jautājumos, kuros iestādei ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir noteiktas atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu – nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Valde saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un CCP izpildsesijas norādījumiem attiecībā uz 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem un pilnvarām un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.

Tomēr attiecībā uz CCP lietām, kas minētas 2. punktā, uzdevumus, kuri minēti pirmās daļas c) un d) apakšpunktā, pilda CCP izpildsesija.

Attiecībā uz pirmās daļas f) apakšpunktā minēto gada ziņojuma projektu uzdevumus, kas tajā minēti attiecībā uz CCP lietām, pilda CCP izpildsesija.

”;

(153)regulas III nodaļas III iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs, CCP izpildsesijas vadītājs un CCP izpildsesijas direktori”;

(154)regulas 48. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.”;

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšsēdētāju izraugās, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgus dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, atklātā kandidātu konkursā, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisijai iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Padome pēc minētā kandidātu saraksta apstiprināšanas pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.

Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.”;

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;

panta 5. punktu svītro;

(155)iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pants

Izdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(156)regulas 51., 52. un 53. pantu svītro;

(157)regulas 54. pantu groza šādi:

(a)regulas 54. panta 2. punktā pievieno šādu ievilkumu:

“— patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem;”;

(b)panta 2. punkta piekto ievilkumu svītro;

(c)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā iestāde sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes uzdevumiem un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajiem īpašajiem uzdevumiem, kuri uzticēti Eiropas Banku iestādei.”;

(158)regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vienu Valdes locekli, kas ir Komisijas un ESRK pārstāvis, aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”;

(159)regulas 58. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(160)regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

(161)regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.”;

(162)regulas 62. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un nepārsniedz 40 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

b) finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c) maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d) dalībvalstu vai novērotāju brīvprātīgās iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.”;

(b)pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Atsevišķo finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kuras minētas 1. punkta b) apakšpunktā, ik gadu iekasē katras dalībvalsts norīkotās iestādes. Katra dalībvalsts līdz katra finanšu gada 31. martam iestādei samaksā summu, kuru tai ir prasīts iekasēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 62.a pantā minētajā deleģētajā aktā.

6. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana viestu šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(163)Iekļauj šādu 62.a pantu:

“62.a pants

Deleģētie akti par finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu aprēķināšanu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta a) punktā, un nosaka turpmāk minēto:

a) metodiku, atbilstoši kurai lēstos izdevumus sadala pa finanšu iestāžu kategorijām, ko izmanto par bāzi, lai noteiktu katras kategorijas finanšu iestāžu veicamo iemaksu īpatsvaru;

b) piemērotus un objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka ikgadējās iemaksas, kas jāveic atsevišķām finanšu iestādēm, kuras ir 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanas jomā, balstoties uz to lielumu, lai tādējādi pienācīgi atspoguļotu to nozīmi tirgū.

Ar kritērijiem, kas minēti pirmās daļas b) punktā, var noteikt vai nu de minimis sliekšņus, zem kuriem iemaksas nav jāveic, vai minimumus, par kuriem iemaksas nedrīkst būt zemākas.”;

(164)regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Budžeta izveide

1. Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

Nodrošina, ka pirmajā daļā minētajā tāmē var atsevišķi identificēt EVTI izdevumus un maksas saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem un pilnvarām. Pirms minētās tāmes pieņemšanas CCP izpildsesija apstiprina atbildīgā locekļa sagatavoto projektu attiecībā uz attiecīgajiem izdevumiem un maksām.

EVTI gada pārskatos, kas sagatavoti un publicēti saskaņā ar 64. panta 6. punktu, ietver ieņēmumus un izdevumus saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem.

1.a Valde, balstoties uz projektu, ko apstiprinājusi Uzraudzības padome un – attiecībā uz izdevumiem un maksām saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem – CCP izpildsesija, pieņem vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem.

1.b Valde vienotā programmdokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 31. janvārim.

2.    Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu, pamatojoties uz vienotā programmdokumenta projektu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3.    Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.”;

(165)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.”;

(166)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

* Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(167)regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013*.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(168)regulas 68. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus, priekšsēdētāju, CCP izpildsesijas vadītāju un 44.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos direktorus, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(169)regulas 70. pantu groza šādi:

   panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde, CCP izpildsesija un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes, CCP izpildsesijas un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(170)regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(171)regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(172)regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(173)regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(174)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 35.c un 62.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.c un 62.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.c pantu vai 62. panta 2.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(175)regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Attiecības ar CESR

Iestāde ir uzskatāma par CESR tiesību un pienākumu pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CESR aktīvi un pasīvi un visas CESR nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CESR sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļots tās aktīvu un pasīvu beigu saldo minētās nodošanas datumā. CESR un Komisija veic minētā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;

(176)iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pants

Pārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1095/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1095/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar Regulu Nr. 1095/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem

Regulu (ES) Nr. 345/2013 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

panta 1. punkta c) apakšpunktu svītro;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus un plāno izmantot apzīmējumu “EuVECA” minēto fondu tirgošanai Savienībā, piemēro šīs regulas 3. līdz 6. pantu, 12. pantu, 13. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu, 14.a līdz 19., 19.a līdz 19.c, 20., 20.a līdz 20.c, 21., 21.a līdz 21.d un 25. pantu.”;

regulas 3. panta pirmo daļu groza šādi:

daļas m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)    “kompetentā iestāde” ir jebkura kompetenta iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā;”;

daļas n) apakšpunktu svītro;

regulas 7. pantā pievieno šādas daļas:

“EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieki pilda 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktos pienākumus, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 12. panta 1. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [[PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā]].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

regulas 8. pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3.    Komisija saskaņā ar 25. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka prasības attiecībā uz 2. punktā minēto funkciju deleģēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 20. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas funkciju deleģēšanai.”;

regulas 10. pantu groza šādi:

panta 3. punkta otrajā un pēdējā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

panta 5. punktā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

pievieno šādu 7. punktu:

“7.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka attiecīgos cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas vajadzīgi 1. punktā minēto kvalificēto riska kapitāla fondu pienācīgai pārvaldībai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

regulas 11. pantā pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka noteikumus un procedūras attiecībā uz 1. punktā minēto aktīvu novērtēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 19. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas aktīvu novērtēšanai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

regulas 12. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    EVTI pēc attiecīga pieprasījuma kompetentajām iestādēm laikus dara pieejamu informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo pantu.”;

regulas 14. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

(i)    ievaddaļā vārdus “savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

(ii)    iekļauj šādu -a) apakšpunktu:

“-a)dalībvalsts, kurā ir kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka juridiskā adrese;”;

(iii)    tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)to kvalificēto riska kapitāla fondu identitāte un domicils, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;”;

panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad 1. punktā minētais pārvaldnieks ir sniedzis visu minētajā punktā minēto informāciju, EVTI visus turpmāk minētos subjektus informē par to, vai tas ir reģistrēts kā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks:

(a)    pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

(b)    kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c)    kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā.”;

   panta 6. punktu groza šādi:

(i)    pirmajā daļā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

(ii)    otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI iebilst pret pirmajā daļā minētajām izmaiņām, tā informē kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieku divu mēnešu laikā no minēto izmaiņu paziņošanas un norāda iebildumu iemeslus. Pirmajā daļā minētās izmaiņas var īstenot vienīgi tad, ja EVTI minētajā periodā neiebilst pret šīm izmaiņām.”;

   panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“7.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, pēc kuriem izvērtē 2. punkta a) apakšpunktā minētās pietiekami labas reputācijas un pietiekamas pieredzes esību.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.    EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka veidlapas, veidnes un procedūras 1. pantā minētās informācijas sniegšanai, ieskaitot informāciju, kuru sniedz 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

regulas 14.a pantu groza šādi:

panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Lai izvērtētu atbilstoši 1. punktam iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, EVTI lūdz pieteikumu iesniegušā pārvaldnieka kompetento iestādi informēt, vai pārvaldnieka atļaujā pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ietilpst kvalificēta riska kapitāla fonds un vai ir izpildīti 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

EVTI var pieprasīt skaidrojumu un informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar pirmo daļu.

Pārvaldnieka kompetentā iestāde sniedz atbildi viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts EVTI pieprasījums saskaņā ar pirmo vai otro daļu.”;

panta 5. punktā vārdus “kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.    Vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad fonda pārvaldnieks ir iesniedzis visus 2. punktā minētos dokumentus, EVTI visus turpmāk minētos subjektus informē par to, vai fonds ir reģistrēts kā kvalificēts riska kapitāla fonds:

a)    pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b)    kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 14. panta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c)    kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

d)    kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 14.a panta 2. punkta d) apakšpunktā.”;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

panta 9. un 10. punktu svītro;

regulas 14.b pantu aizstāj ar šādu:

“14.b pants

Par ikvienu lēmumu, ar ko tiek atteikts reģistrēt 14. pantā minēto pārvaldnieku vai 14.a pantā minēto fondu, EVTI paziņo minētajos pantos minētajiem pārvaldniekiem.”;

iekļauj šādu 14.c pantu:

“14.c pants

1.    Neskarot 20. pantu, EVTI atsauc EuVECA reģistrāciju, ja EuVECA pārvaldnieks atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a)    pārvaldnieks ir skaidri atteicies no atļaujas vai nav izmantojis atļauju sešu mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

b)    pārvaldnieks ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)    EuVECA vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju.

2.    Atļaujas atsaukšana stājas spēkā nekavējoties visā Savienībā.”;

regulas 15. pantā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

regulas 16. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Tūlīt pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrācijas vai izslēgšanas no reģistra, kvalificēta riska kapitāla fonda iekļaušanas reģistrā vai izslēgšanas no tā un dalībvalsts, kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno tirgot minētos fondus, iekļaušanas sarakstā vai izslēgšanas no tā EVTI par to paziņo kompetentajām iestādēm, kas minētas 14. panta 4. punktā un 14.a panta 6. punktā.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Lai nodrošinātu vienveidīgu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka šajā pantā paredzētā paziņojuma formātu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

panta 4. un 5. punktu svītro;

regulas 16.a pantu svītro;

regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

1.    EVTI nodrošina šīs regulas pastāvīgu piemērošanu.

2.    Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

3.    Attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI attiecībā uz kvalificēto riska kapitāla fondu uzrauga atbilstību normām, kas noteiktas 2. panta 2. punktā minētajos noteikumos, un attiecīgajām Direktīvas 2011/61/ES prasībām.

EVTI atbild par uzraudzību attiecībā uz kvalificētā riska kapitāla fonda atbilstību pienākumiem, kas noteikti fonda darbības noteikumos un dibināšanas dokumentos.

4.    Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, EVTI piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas.

5.    Kompetentās iestādes pārrauga, lai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai kas tiek tirgoti to teritorijās, neizmantotu apzīmējumu “EuVECA” vai neuzdotos par EuVECA, ja tie nav reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto apzīmējumu “EuVECA” vai uzdodas par EuVECA, nebūdams reģistrējies saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties par to informē EVTI.”;

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 19.a līdz 19.c pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.”;

iekļauj šādu 19.a, 19.b un 19.c pantu:

“19.a pants

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a) kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki;

b) personas, kas ir iesaistītas kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldībā;

c) trešās personas, kurām kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir deleģējis funkcijas;

d) personas, kuras ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldību.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

e) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 20.a pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 20.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 20.a pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā 1. punktā minētajām personām, uz kurām attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tās veic uzņēmējdarbību.

19.b pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 19.a panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 19.a panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 20.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 19.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 20. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 19.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 19.a panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 20.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

4. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5. Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b)    visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

7. Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

19.c pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 19.a panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 19.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 20.b pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 19.a panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 20.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 19.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 19.b panta 1. punktā.

8. Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

9. Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b)    visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

11. Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.”;

regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 21. panta 5. punktu konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 20.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) atsauc kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka vai kvalificētā riska kapitāla fonda reģistrāciju;

b) pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

c) pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodus;

d) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

4. Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)    paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b)    attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c)    paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/20101 60. panta 3. punktu.”;

iekļauj šādu 20.a, 20.b un 20.c pantu:

“20.a pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 21. panta 8. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi vienu vai vairākus no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. To pārkāpumu saraksts, kas minēti 1. punktā, ir šāds:

a)    portfeļa sastāvam noteikto prasību neievērošana, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)    kvalificēta riska kapitāla fonda ieguldījumu apliecību un daļu tirgošana personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)    apzīmējuma “EuVECA” izmantošana, nereģistrējoties saskaņā ar 14. pantu vai nereģistrējot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu saskaņā ar 14.a pantu;

d)    apzīmējuma “EuVECA” izmantošana tādu fondu tirgošanai, kas uzņēmējdarbību neveic saskaņā ar 3. panta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu;

e)    reģistrēšanās, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus un tādējādi pārkāpjot 14. vai 14.a pantu;

f)    darījumdarbības neveikšana godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas a) apakšpunktu;

g)    atbilstošu ļaunprātīgas darbības novēršanas politiku un procedūru nepiemērošana, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas b) apakšpunktu;

h)    atkārtota 12. panta prasību neizpilde attiecībā uz gada pārskatu;

i)    atkārtota 13. pantā noteiktā ieguldītāju informēšanas pienākuma neizpilde.

3. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods par 2. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem ir vismaz 500 000 EUR un nepārsniedz 5 miljonus EUR.

4. Nosakot 3. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 20. panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

5. Neatkarīgi no 3. punkta, ja persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi 4. punktam un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

20.b pants

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 20. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

b) šīs regulas 19.a panta 1. punktā minētā persona:

i)sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 19.a pantam;

ii)sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 19.b pantam;

iii)sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 19.c pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

20.c pants

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 20.a un 20.b pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 20.a un 20.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 20.a un 20.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kurā izpilde notiek.

5. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.”;

regulas 21. un 21.a pantu aizstāj ar šādiem:

“21. pants

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no 20.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts tā prospekta apstiprināšanā, uz kuru attiecas pārkāpums, un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2. Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 19.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 19.b un 19.c pantu.

4. Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6. Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana.

7. Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 20.b pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 20.a panta 2. punktā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 20. pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija saskaņā ar 25. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

“21.a pants

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 20., 20.a un 20.b pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja rīcībai saskaņā ar 20. pantu ir jābūt steidzamai, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

iekļauj šādu 21.b, 21.c un 21.d pantu:

“21.b pants

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

21.c pants

1. EVTI no kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku un kvalificētu riska kapitāla fondu reģistrēšanai, atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 21.d pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka un kvalificētā riska kapitāla fonda reģistrēšanu un pastāvīgo uzraudzību. Tā ir samērīga ar attiecīgā kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldītajiem aktīviem vai attiecīgā gadījumā kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka pašu kapitālu.

3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas.

21.d pants

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 19.a pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 19.b un 19.c pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, reģistrēšanu atbilstoši 14. un 14.a pantam nedeleģē.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 21.c panta 3. punktā.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar 1. punktu veikto deleģējumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”;

regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 21. panta 10. punktā un 21.c panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku [PB: lūdzu, ievietot spēkā stāšanās datumu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 21. panta 10. punktā un 21.c panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.    

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 21. panta 10. punktu un 21.c panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].”;

regulas 26. pantu groza šādi:

panta 1. punktā:

(i) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) to naudas sodu un periodisko soda maksājumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;”;

(ii) pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k)    novērtējumu par EVTI lomu, tās izmeklēšanas pilnvarām, uzdevumu deleģēšanu kompetentajām iestādēm un veikto uzraudzības pasākumu efektivitāti.”;

panta 2. punktā pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 84 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] – attiecībā uz f) un k) apakšpunktu.”;

iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

1.     Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu riska kapitāla fondu jomā, kuri uzticēti kompetentajām iestādēm, beidzas [PB lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu riska kapitāla fondu jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr reģistrācijas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [kvalificēti riska kapitāla fondi]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu kvalificētu riska kapitāla fondu jomā.

4. EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību un pienākumu pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5. Visas kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku un kvalificētu riska kapitāla fondu reģistrācijas, ko veikusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.”;

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem

Regulu (ES) Nr. 346/2013 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

panta 1. punkta c) apakšpunktu svītro;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus un plāno izmantot apzīmējumu “EuSEF” minēto fondu tirgošanai Savienībā, piemēro šīs regulas 3. līdz 6. pantu, 10. un 13. pantu, 14. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktu, 15.a līdz 20., 20.a līdz 20.c, 21., 21.a līdz 21.c, 23., 22.a līdz 22.d un 26. pantu.”;

regulas 3. panta pirmo daļu groza šādi:

daļas m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)    “kompetentā iestāde” ir jebkura kompetenta iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā;”;

daļas n) apakšpunktu svītro;

regulas 7. pantā pievieno šādas daļas:

“EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki pilda 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktos pienākumus, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 12. panta 1. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

regulas 8. pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3.    Komisija saskaņā ar 26. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka prasības attiecībā uz 2. punktā minēto funkciju deleģēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 20. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas funkciju deleģēšanai.”;

regulas 11. pantu groza šādi:

panta 3. punkta otrajā un pēdējā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

panta 5. punktā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

pievieno šādu 7. punktu:

“7.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka attiecīgos cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas vajadzīgi 1. punktā minēto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pienācīgai pārvaldībai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

regulas 12. pantā pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka noteikumus un procedūras attiecībā uz 1. punktā minēto aktīvu novērtēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 19. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas aktīvu novērtēšanai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

regulas 13. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    EVTI pēc attiecīga pieprasījuma kompetentajām iestādēm laikus dara pieejamu informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo pantu.”;

regulas 15. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

(i)    ievaddaļā vārdus “savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

(ii)    iekļauj šādu -a) apakšpunktu:

“-a)dalībvalsts, kurā ir kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka juridiskā adrese;”;

(iii)    tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)    to kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu identitāte un domicils, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;”;

   panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad 1. punktā minētais pārvaldnieks ir sniedzis visu minētajā punktā minēto informāciju, EVTI visus turpmāk minētos subjektus informē par to, vai tas ir reģistrēts kā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks:

a)    pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b)    kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c)    kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā.”;

   panta 6. punktu groza šādi:

i)    pirmajā daļā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

ii)    otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI iebilst pret pirmajā daļā minētajām izmaiņām, tā informē kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieku divu mēnešu laikā no minēto izmaiņu paziņošanas un norāda iebildumu iemeslus. Pirmajā daļā minētās izmaiņas var īstenot vienīgi tad, ja EVTI minētajā periodā neiebilst pret šīm izmaiņām.”;

panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“7.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, pēc kuriem izvērtē 2. punkta a) apakšpunktā minētās pietiekami labas reputācijas un pietiekamas pieredzes esību.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.    EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka veidlapas, veidnes un procedūras 1. pantā minētās informācijas sniegšanai, ieskaitot informāciju, kuru sniedz 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

regulas 15.a pantu groza šādi:

panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Lai izvērtētu atbilstoši 1. punktam iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, EVTI lūdz pieteikumu iesniegušā pārvaldnieka kompetento iestādi informēt, vai pārvaldnieka atļaujā pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ietilpst kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds un vai ir izpildīti 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

EVTI var pieprasīt skaidrojumu un informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar pirmo daļu.

Pārvaldnieka kompetentā iestāde sniedz atbildi viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts EVTI pieprasījums saskaņā ar pirmo vai otro daļu.”;

panta 5. punktā vārdus “kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.    Vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad fonda pārvaldnieks ir iesniedzis visus 2. punktā minētos dokumentus, EVTI visus turpmāk minētos subjektus informē par to, vai fonds ir reģistrēts kā kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds:

a)pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b)kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 15. panta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c)kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

d)kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 15.a panta 2. punkta d) apakšpunktā.”;

panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

   panta 9. un 10. punktu svītro;

regulas 15.b pantu aizstāj ar šādu:

“15.b pants

Par ikvienu lēmumu, ar ko tiek atteikts reģistrēt 15. pantā minēto pārvaldnieku vai 15.a pantā minēto fondu, EVTI paziņo minētajos pantos minētajiem pārvaldniekiem.”;

iekļauj šādu 15.c pantu:

“15.c pants

1.    Neskarot 21. pantu, EVTI atsauc EuSEF reģistrāciju, ja EuSEF pārvaldnieks atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a)    pārvaldnieks ir skaidri atteicies no atļaujas vai nav izmantojis atļauju sešu mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

b)    pārvaldnieks ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)    EuSEF vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju.

2.    Atļaujas atsaukšana stājas spēkā nekavējoties visā Savienībā.”;

regulas 16. pantā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

regulas 17. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Tūlīt pēc kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka reģistrācijas vai izslēgšanas no reģistra, kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda iekļaušanas reģistrā vai izslēgšanas no tā un dalībvalsts, kurā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks plāno tirgot minētos fondus, iekļaušanas sarakstā vai izslēgšanas no tā EVTI par to paziņo kompetentajām iestādēm, kas minētas 15. panta 4. punktā un 15.a panta 6. punktā.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Lai nodrošinātu vienveidīgu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka šajā pantā paredzētā paziņojuma formātu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

panta 4. un 5. punktu svītro;

regulas 17.a pantu svītro;

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

1.    EVTI nodrošina šīs regulas pastāvīgu piemērošanu.

2.    Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

3.    Attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI attiecībā uz kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu uzrauga atbilstību normām, kas noteiktas 2. panta 2. punktā minētajos noteikumos, un attiecīgajām Direktīvas 2011/61/ES prasībām.

EVTI atbild par uzraudzību attiecībā uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda atbilstību pienākumiem, kas noteikti fonda darbības noteikumos un dibināšanas dokumentos.

4.    Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, EVTI piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas.

5.    Kompetentās iestādes pārrauga, lai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai kas tiek tirgoti to teritorijās, neizmantotu apzīmējumu “EuSEF” vai neuzdotos par EuSEF, ja tie nav reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto apzīmējumu “EuSEF” vai uzdodas par EuSEF, nebūdams reģistrējies saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties par to informē EVTI.”;

regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 20.a līdz 20.c pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.”;

iekļauj šādu 20.a, 20.b un 20.c pantu:

“20.a pants

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a) kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki;

b) personas, kas ir iesaistītas kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldībā;

c) trešās personas, kurām kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir deleģējis funkcijas;

d) personas, kuras ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldību.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 21.a pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 21.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 21.a pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

20.b pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 20.a panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 20.a panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 21.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 20.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 21. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 20.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 20.a panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 21.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

4. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5. Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b)    visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

20.c pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 20.a panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 20.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 21.b pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 20.a panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 21.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 20.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 20.b panta 1. punktā.

8. Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

9. Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b)    visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

11. Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.”;

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 22. panta 5. punktu konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 21.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) atsauc kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka vai kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda reģistrāciju;

b) pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

c) pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodus;

d) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

4. Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)    paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b)    attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c)    paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/20101 60. panta 3. punktu.”;

iekļauj šādu 21.a, 21.b un 21.c pantu:

“21.a pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 22. panta 8. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi vienu vai vairākus no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

3. To pārkāpumu saraksts, kas minēti 1. punktā, ir šāds:

a)    portfeļa sastāvam noteikto prasību neievērošana, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)    kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu apliecību un daļu tirgošana personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)    apzīmējuma “EuSEF” izmantošana, nereģistrējoties saskaņā ar 15. pantu vai nereģistrējot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu saskaņā ar 15.a pantu;

d)    apzīmējuma “EuSEF” izmantošana tādu fondu tirgošanai, kas uzņēmējdarbību neveic saskaņā ar 3. panta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu;

e)    reģistrēšanās, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus un tādējādi pārkāpjot 15. vai 15.a pantu;

f)    darījumdarbības neveikšana godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas a) apakšpunktu;

g)    atbilstošu ļaunprātīgas darbības novēršanas politiku un procedūru nepiemērošana, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas b) apakšpunktu;

h)    atkārtota 13. panta prasību neizpilde attiecībā uz gada pārskatu;

(i)    atkārtota 14. pantā noteiktā ieguldītāju informēšanas pienākuma neizpilde.

3. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods par 2. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem ir vismaz 500 000 EUR un nepārsniedz 5 miljonus EUR.

4. Nosakot 3. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 21. panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

5. Neatkarīgi no 3. punkta, ja persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

6. Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi 4. punktam un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

21.b pants

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

b) šīs regulas 20.a panta 1. punktā minētā persona:

i)sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 20.a pantam;

ii)sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 20.b pantam;

iii)sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 20.c pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

21.c pants

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 21.a un 21.b pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 21.a un 21.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 21.a un 21.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kurā izpilde notiek.

5. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.”;

regulas 22. un 22.a pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no 21.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts tā prospekta apstiprināšanā, uz kuru attiecas pārkāpums, un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2. Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 20.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 20.b un 20.c pantu.

4. Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6. Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana.

7. Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 21.b pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 21.a panta 2. punktā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 21. pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu līdz [PB: ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

22.a pants

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 21., 21.a un 21.b pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Pirmo daļu nepiemēro, ja rīcībai saskaņā ar 21. pantu ir jābūt steidzamai, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

3. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.”;

iekļauj šādu 22.b, 22.c un 22.d pantu:

“22.b pants

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

22.c pants

1. EVTI no kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu reģistrēšanai, atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 22.d pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka un kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda reģistrēšanu un pastāvīgo uzraudzību. Tā ir samērīga ar attiecīgā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldītajiem aktīviem vai attiecīgā gadījumā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka pašu kapitālu.

3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas.

22.d pants

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 20.a pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 20.b un 20.c pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, reģistrēšanu atbilstoši 15. un 15.a pantam nedeleģē.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 22.c panta 3. punktā.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar 1. punktu veikto deleģējumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”;

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 22. panta 10. punktā un 22.c panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku [PB: lūdzu, ievietot spēkā stāšanās datumu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 22. panta 10. punktā un 22.c panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.    

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 22. panta 10. punktu un 22.c panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].”;

regulas 27. pantu groza šādi:

panta 1. punktā:

(i) pievieno n) apakšpunktu:

“n) to naudas sodu un periodisko soda maksājumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;”;

(ii) pievieno šādu o) punktu:

“o)    novērtējumu par EVTI lomu, tās izmeklēšanas pilnvarām, uzdevumu deleģēšanu kompetentajām iestādēm un veikto uzraudzības pasākumu efektivitāti.”;

(b) panta 2. punktā pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 84 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] – attiecībā uz n) un o) apakšpunktu.”;

iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

1.    Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu jomā, kuri uzticēti kompetentajām iestādēm, beidzas [PB lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr reģistrācijas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu jomā.

4. EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību un pienākumu pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5. Visas kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu reģistrācijas, ko veikusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.

”.

6. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem

Regulu (ES) Nr. 600/2104 groza šādi:

regulas 1. pantu groza šādi:

panta 1. punktā pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) atļauju izsniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzībai.”;

regulas 1. pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a Šīs regulas 40. un 42. pants attiecas arī uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.”;

regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

panta 34), 35) un 36) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“34)    “apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt darījumu ziņojumu publicēšanas pakalpojumu atbilstoši 20. un 21. pantam;

35) “konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb “KDLN” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minēto darījumu ziņojumu vākšana par finanšu instrumentiem no regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;

36) “apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI;”;

iekļauj šādu 36.a) apakšpunktu:

“36.a) “datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji” ir personas, kas minētas 34) līdz 36) apakšpunktā, un personas, kas minētas 38.a27.a panta 2. punktā;”;

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Informācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos

1. Lai veiktu aprēķinus, kuri vajadzīgi, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības un tirdzniecības pienākuma režīmus, kas minēti 3. līdz 11. pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā, kurus piemēro finanšu instrumentiem, un lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs, EVTI un kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:

a) tirdzniecības vietām;

b) APS; un

c) KDLN.

2. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laiku.

3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un termiņus, kādos tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz datu pieprasījumiem, kas minēti 1. punktā, glabājamo datu veidu, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā dati, lai tie varētu atbildēt uz datu pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1.    Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izpilda darījumus ar finanšu instrumentiem, EVTI paziņo pilnīgu un precīzu informāciju par šiem darījumiem iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās.

EVTI kompetentajām iestādēm dara pieejamu visu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.

2.    Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums attiecas uz:

a) finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai par kuriem iesniegts pieprasījums tirdzniecības atļaušanai;

b) finanšu instrumentiem, kur pamatā ir finanšu instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā; un

c) finanšu instrumentiem, kur pamatā ir indekss vai grozs, kuru veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā.

Šis pienākums attiecas uz darījumiem ar a) līdz c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai šos darījumus veic tirdzniecības vietā vai ne.

3.    Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, norādi, kas ļauj identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai un norādi, kas ļauj identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu, kura definēta Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un uz ko attiecas minētās regulas 12., 13. un 17. pants. Attiecībā uz darījumiem, kuri nav veikti tirdzniecības vietā, ziņojumos ietver norādi, kas ļauj identificēt darījumu veidus atbilstoši aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

4.    Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nosūta rīkojumus, nosūtītajā rīkojumā ietver visu informāciju, kura norādīta 1. un 3. punktā. Tā vietā, lai minēto informāciju ietvertu, nosūtot rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties paziņot par nosūtīto rīkojumu, ja tas ir izpildīts, kā par darījumu saskaņā ar 1. punkta prasībām. Tādā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība darījumu ziņojumā norāda, ka tas attiecas uz nosūtītu rīkojumu.

5.    Tirdzniecības vietas operators paziņo informāciju par tiem darījumiem ar tā platformā tirgotiem finanšu instrumentiem, kurus, izmantojot tā sistēmas, izpilda brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu.

6.    Paziņojot informāciju par norādēm klientu identificēšanai atbilstoši 3. un 4. pantam, ieguldījumu brokeru sabiedrības to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas, izmanto juridisko personu identifikatorus.

EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridisko personu identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

7.    Ziņojumus EVTI iesniedz vai nu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, AZS, kas rīkojas tās vārdā, vai tirdzniecības vieta, kuras sistēmā darījums tika noslēgts, saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbildīgas par to, lai EVTI iesniegtie ziņojumi būtu pilnīgi un precīzi un lai tie tiktu iesniegti laikus.

Atkāpjoties no minētās atbildības noteikuma, gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo informāciju par šiem darījumiem ar tās vārdā darbojošās AZS vai ar tirdzniecības vietas starpniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīga par to, ka ziņojumi, kas piedēvējami AZS vai tirdzniecības vietai, ir nepilnīgi vai neprecīzi vai nav laikus iesniegti. Minētajos gadījumos, un ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 66. panta 4. punktu, par minētajiem trūkumiem ir atbildīga AZS vai tirdzniecības vieta.

Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāveic saprātīgi nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu to vārdā iesniegto darījumu ziņojumu pilnīgumu, precizitāti un laicīgu iesniegšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai, kura sniedz ziņojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, ir jābūt pienācīgiem drošības mehānismiem, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai ir jābūt atbilstīgiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

Darījumu savietošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļu, EVTI var apstiprināt kā AZS nolūkā sniegt EVTI darījumu ziņojumus saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ja par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir paziņots darījumu reģistram, kurš ir apstiprināts kā AZS, un minētie ziņojumi ietver 1., 3. un 9. punktā pieprasīto informāciju, un darījumu reģistrs tos nosūta EVTI 1. punktā noteiktajā termiņā, 1. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu uzskata par izpildītu.

Ja darījumu ziņojumos ir kļūdas vai izlaidumi, AZS, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kas ziņo par darījumu, labo informāciju un iesniedz EVTI labotu ziņojumu.

8.    Ja šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti EVTI saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 35. panta 8. punktu, EVTI minēto informāciju pārsūta ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nenolemj, ka tās nevēlas saņemt minēto informāciju.

9.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) saskaņā ar 1. un 3. punktu ziņojamās informācijas datu standartus un formātu, tostarp metodes un kārtību, kas izmantojami, ziņojot par finanšu darījumiem, un šo ziņojumu formu un saturu;

b) kritērijus attiecīgā tirgus definēšanai saskaņā ar 1. punktu;

c) kā norādīt nopirktos un pārdotos finanšu instrumentus, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenas, informāciju un ziņas par klienta identitāti, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, norādi, kas ļauj identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai, veidu, kādā darījums ir izpildīts, un datu laukus, kas nepieciešami darījumu ziņojumu apstrādei un analīzei saskaņā ar 3. punktu; un

d) norādi, kā identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pozīciju pārdošanu, kā noteikts 3. punktā;

e) attiecīgās finanšu instrumentu kategorijas, par kurām jāziņo saskaņā ar 2. punktu;

f) nosacījumus dalībvalstu atbilstoši 6. punktam veiktajai juridisko personu identifikatoru izstrādei, piešķiršanai un uzturēšanai un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto minētos juridisko personu identifikatorus, lai atbilstoši 3., 4. un 5. punktam sniegtu norādes klientu identificēšanai darījumu ziņojumos, kas jāsagatavo saskaņā ar 1. punktu;

g) pienākumu, kas paredz sniegt ziņojumus par darījumiem, piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm;

h) to, kas saskaņā ar šo pantu ir darījums un darījuma veikšana, par kuru ir jāziņo;

i) to, kad tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārsūtījusi rīkojumu 4. punkta nolūkā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

10.    EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta piemērošanu, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un kompetentajām iestādēm pārsūtīto darījumu ziņojumu saturs un formāts dod iespēju visaptveroši pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Komisija attiecībā uz šo var veikt pasākumus izmaiņu ierosināšanai. Komisija EVTI ziņojumu pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Pienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus

1.    Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo DTS vai OTS, identificējošos atsauces datus 26. pantā minētās ziņošanas par darījumiem vajadzībām EVTI sniedz tirdzniecības vietas.

Attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 26. panta 2. punkts un kurus sistemātiskais internalizētājs tirgo savā sistēmā, atsauces datus par minētajiem finanšu instrumentiem EVTI sniedz katrs sistemātiskais internalizētājs.

Identificējošos atsauces datus sagatavo iesniegšanai EVTI elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tā finanšu instrumenta tirdzniecība, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina ikreiz, kad mainās dati attiecībā uz kādu finanšu instrumentu. EVTI minētos atsauces datus uzreiz publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI nekavējoties sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.

2.    Lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju atbilstoši 26. pantam pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nolūkā pārliecināties, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti, EVTI pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm nosaka nepieciešamo kārtību, lai nodrošinātu, ka:

a) EVTI patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar 1. punktu;

b) saņemto datu kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;

c) finanšu instrumentu atsauces dati, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, tiek efektīvi un nekavējoties pārsūtīti attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

d) EVTI un kompetentajās iestādēs ir ieviesti efektīvi datu piegādes un datu kvalitātes problēmu risināšanas mehānismi.

3.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un to atjauninājumu iesniegšanai EVTI un pārsūtīšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu un šo datu formātu un saturu;

b) tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar kārtību, kuru EVTI un kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

iekļauj šādu IV.a sadaļu:

“IV.a SADAĻA

DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

NODAĻA

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

27.a pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1. APS, KDLN vai AZS darbībai, kas izpaužas kā pastāvīga nodarbošanās vai darījumdarbība, ir nepieciešama iepriekšēja EVTI atļauja saskaņā ar šo sadaļu.

2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, var sniegt arī APS, KDLN vai AZS pakalpojumus, ja EVTI ir iepriekš pārbaudījusi attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atbilstību šai sadaļai. Šo pakalpojumu sniegšanai jābūt iekļautai to atļaujās.

3. EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina.

Ja EVTI ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 27.d pantu, informācija par šo atsaukšanu reģistrā ir publiski pieejama 5 gadus.

4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus EVTI uzraudzībā. EVTI regulāri izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. EVTI pārrauga, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilst šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.

27.b pants

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

1. EVTI piešķir atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem IV.a sadaļas nolūkā, ja:

a) attiecīgais datu pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; un

b) attiecīgais datu pakalpojumu sniedzējs atbilst IV.a sadaļā noteiktajām prasībām.

2. Atļaujā, kas minēta 1. punktā, norāda to datu ziņošanas pakalpojumu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Ja atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas izvērst darījumdarbību un sniegt vēl citus datu ziņošanas pakalpojumus, tas EVTI iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vienmēr nodrošina atbilstību atļaujas nosacījumiem, kas minēti IV.a sadaļā. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz atļaujas nosacījumiem.

4. Šā panta 1. punktā minētā atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam sniegt atļaujā norādītos pakalpojumus visā Savienībā.

27.c pants

Atļaujas pieteikumu apmierināšanas un noraidīšanas procedūras

1. Atļauju pieprasošais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz pieteikumu, kurā norāda visu informāciju, kas EVTI nepieciešama, lai pārliecinātos, ka šis datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs sadaļas noteikumos paredzētos pienākumus, tostarp iesniedz darbības programmu, kurā cita starpā norādīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra.

2. EVTI 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai atļaujas pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad EVTI pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to paziņo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam.

3. EVTI sešu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas izvērtē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstību šai sadaļai un pieņem pilnīgi argumentētu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu, un piecu darbdienu laikā attiecīgi informē pieteikumu iesniegušo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju.

4. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) tai saskaņā ar 6. punktu iesniedzamo informāciju, kas ietver darbības programmu;

b) informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos saskaņā ar 27.b panta panta 3. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā panta 2. punktā un 27.e panta 3. punktā minētās informācijas paziņošanai vai sniegšanai.

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

27.d pants

Atļaujas atsaukšana

1. EVTI var atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja tas:

a) 12 mēnešu laikā nav izmantojis atļauju, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējos sešus mēnešus nav sniedzis pakalpojumus;

b) ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju;

d) ir smagi un sistemātiski pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2. Lēmumu atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

27.e pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai

1. Tiek nodrošināts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka tā velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

Tiek nodrošināts, ka vadības struktūrai kolektīvi ir pienācīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas pēc godīguma, godprātības un neatkarības principa, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākās vadības lēmumus un lai vajadzības gadījumā efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu.

Ja tirgus operators atbilstoši 27.c pantam iesniedz pieteikumu, lai saņemtu APS, KDLN vai AZS ekspluatācijas atļauju, un APS, KDLN vai AZS vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paziņo EVTI informāciju par visiem vadības struktūras locekļiem un visām izmaiņām struktūras locekļu sastāvā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai vienība atbilst 1. punktam.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga organizācijas pārvaldība, tostarp organizācijā veicamo pienākumu nodalīšana un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

4. EVTI nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kuras faktiski pārvaldīs datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darījumdarbību, nav pietiekami laba reputācija, vai pastāv objektīvs un pierādāms pamats uzskatīt, ka ierosinātās izmaiņas pakalpojumu sniedzēja vadībā apdraud tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību, tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti.

5. EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka, kā izvērtē vadības struktūras locekļu piemērotību atbilstoši 1. punktam, ņemot vērā to dažādās lomas un funkcijas un nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un APS, KDLN vai AZS lietotājiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2. nodaļa

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ APS, KDLN UN AZS

27.f pants

APS piemērojamās organizatoriskās prasības

1. APS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 20. un 21. pantā minētās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publiskojusi. APS šo informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir parocīgs šīs informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

2. Informācija, kuru APS publisko saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz šādus elementus:

a) finanšu instrumenta identifikators;

b) cena, par kādu darījums noslēgts;

c) darījuma apjoma;

d) darījuma veikšanas laiks;

e) darījuma paziņošanas laiks;

f) darījuma cenas pieraksta veids;

g) tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h) attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

3. APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, APS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

4. APS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

5. APS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

6. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu atbilstoši 1. punktam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 50. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka, ko saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem informācijas publiskošanai atbilstoši šā panta 1. punktam.

8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) veidus, kā APS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu;

b) saskaņā ar 1. punktu publiskojamās informācijas saturu, kas ietver vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publiskot šajā pantā prasīto informāciju;

c) konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 3., 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

27.g pants

KDLN piemērojamās organizatoriskās prasības

1. KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.

Minētā informācija iever vismaz šādus elementus:

a) finanšu instrumenta identifikators;

b) cena, par kādu darījums noslēgts;

c) darījuma apjoma;

d) darījuma veikšanas laiks;

e) darījuma paziņošanas laiks;

f) darījuma cenas pieraksta veids;

g) tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h) attiecīgā gadījumā fakts, ka ieguldījuma lēmuma pieņemšana un darījuma izpilde balstījās uz ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantotu datoralgoritmu;

i) attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

j) ja saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu bija piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju, atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem darījumam piemērots.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami.

2. KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem; šī informācija iever vismaz šādus elementus;

a) finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b) cena, par kādu darījums noslēgts;

c) darījuma apjoma;

d) darījuma veikšanas laiks;

e) darījuma paziņošanas laiks;

f) darījuma cenas pieraksta veids;

g) tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h) attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un vispārpieņemtos formātos, kas ir savstarpēji savietojami un tirgus dalībniekiem viegli pieejami un izmantojami.

3. KDLN nodrošina, ka sniegtie dati ir konsolidēti no visiem regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un attiecas uz tiem finanšu instrumentiem, kas norādīti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

4. KDLN pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus. Konkrētāk, tirgus operators vai APS, kas ekspluatē arī konsolidētu datu lenti, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

5. KDLN ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku. KDLN rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tas varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka saskaņā ar 6., 10., 20. un 21. pantu publiskojamās informācijas datu standartus un formātus, kas ietver finanšu instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pieraksta veidu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem nosacījumiem, kuri piemēroti darījumam, kā arī tehniskos pasākumus, kuri veicina informācijas efektīvu un konsekventu izplatīšanu veidā, kas nodrošina, ka tā atbilstoši 1. un 2. punktam ir tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama, ietverot citus pakalpojumus, ko KDLN varētu sniegt un kuri palielinātu tirgus efektivitāti.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros precizē, ko attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu datu plūsmām saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam.

7. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) veidus, kā KDLN var izpildīt 1. un 2. punktā minētos informācijas sniegšanas pienākumus;

b) saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskojamās informācijas saturu;

c) finanšu instrumentus, kuru dati jāsniedz datu plūsmā, un attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, – iekļaujamās tirdzniecības vietas un APS;

d) citus līdzekļus, ar kuriem nodrošina, ka dažādu KDLN publiskotie dati ir saskaņoti un tos ir iespējams pilnībā kartēt un tiem veidot mijnorādes ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, un apkopot Savienības līmenī;

e) konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

27.h pants

AZS piemērojamās organizatoriskās prasības

1. Nodrošina, ka AZS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 26. pantā minētās informācijas paziņošanai pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums.

2. AZS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, AZS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

3. Nodrošina, ka AZS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. AZS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

4. Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un, ja konstatēta šāda kļūda vai trūkstoša informācija, paziņot ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par attiecīgo kļūdu vai trūkstošo informāciju un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas AZS dod iespēju atklāt kļūdas vai trūkstošo informāciju, ko izraisījusi pati AZS, un dod iespēju AZS labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt kompetentajai iestādei pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.

5. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) veidus, kā AZS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu; un

b) konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

iekļauj šādu VI.a sadaļu:

“VI.a SADAĻA

EVTI pilnvaras un kompetences

1. NODAĻA

KOMPETENCES UN PROCEDŪRAS

38.a pants

EVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 38.b līdz 38.e pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

38.b pants

Informācijas pieprasījums

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

a)    APS, KDLN un AZS un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, lai ekspluatētu APS, KDLN vai AZS datu ziņošanas pakalpojumus, un personas, kas tos kontrolē vai ir to kontrolē;

   b) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu pārvaldnieki;

c) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu revidenti un konsultanti.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 38.e pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 38.g pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 38.f pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

38.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 38.b panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 21. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 38.i pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

4. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

38.d pants

Pārbaudes uz vietas

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 38.b panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 38.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 38.g pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 38.i pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas var arī būt klāt uz vietas veiktās pārbaudēs.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 38.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.

8. Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas varētu veikt paredzēto pārbaudi uz vietas.

9. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b)    visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

38.e pants

Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

38.f pants

Dienesta noslēpums

Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.

38 g. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1. Ja EVTI konstatē, ka 38.a panta 1. punktā minētā persona ir izdarījusi kādu no IV.a iedaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) pieņemt lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

b) pieņem lēmumu par naudas sodu piemērošanu saskaņā ar 38.h un 38.i pantu;

c) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) pārkāpuma ietekmi uz ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publisko visus šos lēmumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)    paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b)    attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c)    paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

2. NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

38.h pants

Naudas sodi

1. Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi kādu no IV.a sadaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir 200 000 EUR vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā.

3. Nosakot 1. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 38.g panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

38.i pants

Periodiskie soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktam;

b) šīs regulas 38.b panta 1. punktā minētā persona:

sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 38.b pantam;

sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 38.c pantam;

sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 38.d pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

38.j pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir izpildāmi.

5. Izpildi reglamentē tajā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde.

6. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

38.k pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no IV.a sadaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai atļaujas izsniegšanas procesā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI.

2. Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.

4. Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7. Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 38.l pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus IV.a sadaļā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 38.m pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija saskaņā ar 50. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

38.l pants

Attiecīgo personu tiesības paust viedokli

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 38.g, 38.h un 38.i pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

38.m pants

Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

38.n pants

Atļauju izsniegšanas un uzraudzības maksas

1. EVTI no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 38.o pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz prospektu (ieskaitot tā papildinājumus), ko sagatavojis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz tikt pielaista tirdzniecībai regulētā tirgū. Tai jābūt samērīgai ar emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, apgrozījumu.

3. Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 50. pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai papildus precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas.

38.o pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.

2. Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 38.n panta 3. punktam.

4. Lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 1. punktam, EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”; regulas 50. pantu groza šādi:

   panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27.c pantā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.”;

   panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27.c pantā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.”;

panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 27.c pantu, 31. panta 4. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10. un 12. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.”;

regulas 52. pantā pievieno šādu 13. un 14. punktu:

“13.    Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par saskaņā ar IV.a sadaļu izveidotās konsolidētās datu lentes darbību. Ziņojumu par 27.d panta 1. punktu iesniedz līdz 2019. gada 3. septembrim. Ziņojumu par 27.d panta 2. punktu iesniedz līdz 2021. gada 3. septembrim.

Šā panta pirmajā daļā minētajos ziņojumos konsolidētās datu lentes darbība tiek vērtēta, balstoties uz šādiem kritērijiem:

a)    vai laikus ir pieejama konsolidēta pēctirdzniecības informācija, kas aptver visus darījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti tirdzniecības vietās;

b)    vai laikus ir pieejama augstas kvalitātes pilnīga un daļēja pēctirdzniecības informācija, kas ir tādos formātos, kuri tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un ir pieejama atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.

Ja Komisija secina, ka KDLN nav snieguši informāciju tādā veidā, kas atbilst otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tā savam EVTI adresētajam ziņojumam pievieno pieprasījumu sākt sarunu procedūru ar mērķi EVTI vadītas publiskā iepirkuma procedūras rezultātā iecelt komercvienību darbam ar konsolidēto datu lenti. EVTI sāk šo procedūru pēc tam, kad ir saņēmusi pieprasījumu no Komisijas, saskaņā ar Komisijas pieprasījumā norādītajiem nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(**).

14.    Ja ir sākta 13. punktā minētā procedūra, Komisija saskaņā ar 50. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka pasākumus ar mērķi:

a)    noteikt darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītās komercvienības līguma ilgumu un procesu un nosacījumus līguma pagarināšanai un jauna publiskā iepirkuma sākšanai;

b)    paredzēt, ka darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība šo darbu dara ekskluzīvā kārtā un ka neviena cita vienība nevar saskaņā ar 27.a pantu tikt pilnvarota kā KDLN;

c)    pilnvarot EVTI pārliecināties, ka komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, ievēro konkursa nosacījumus;

d)    nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija, ko sniedz darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība, ir kvalitatīva, formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu;

e)    nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā tiek sniegta atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem un ka tā visā Savienībā apmierina šīs informācijas lietotāju vajadzības;

f)    nodrošināt, ka tirdzniecības vietas un APS savus darījumu datus komercvienībai, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta EVTI vadītā publiskā iepirkuma procedūrā, dara pieejamus par samērīgu cenu;

g)    norādīt pasākumus, kas jāpiemēro, ja komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, neatbilst konkursa nosacījumiem;

h)    norādīt pasākumus, saskaņā ar kuriem KDLN, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 27.a pantu, gadījumā, ja netiek izmantotas šā punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras vai ja publiskā iepirkuma procedūrā netiek izraudzīta neviena vienība, var turpināt darboties līdz brīdim, kad ir pabeigta jauna publiskā iepirkuma procedūra un ir izraudzīta komercvienība darbam ar konsolidēto datu lenti.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).”;

iekļauj šādu 54.a un 54.b pantu:

“54.a pants
Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1. Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, kuri kompetentajām iestādēm uzticēti atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 67. pantam, beidzas [PB lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr atļaujas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā.

4. EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5. Visas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļaujas, ko piešķīrusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.

54.b pants
Attiecības ar revidentiem

1.    Ikvienai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK(*) pilnvarotai personai, kas kādā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot EVTI ikvienu faktu vai lēmumu attiecībā uz šo uzņēmumu, kas tai ir kļuvis zināms, veicot minēto uzdevumu, un kas var:

a)     tikt uzskatīts par to normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, vai konkrēti reglamentē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbību;

b)     ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktību;

c)     būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas tai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2.    Ja personas, kas ir pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK, labticīgi izpauž kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, šī rīcība nav uzskatāma par informācijas izpaušanas līgumiska vai likumiska ierobežojuma pārkāpumu un šīm personām neizraisa jebkāda veida atbildības iestāšanos.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).”.

7. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem

Regulu (ES) 2015/760 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10)    “kompetentā iestāde” ir jebkura kompetenta iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā;”;

panta 11. punktu svītro;

regulas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    EVTI uztur centralizētu publisko reģistru, kurā norāda ikvienu ELTIF, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, un ELTIF pārvaldnieku. Reģistrs ir pieejams elektroniski.”;

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

(i)    pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pieteikumu atļaujai darboties kā ELTIF iesniedz EVTI.”;

(ii)    otrajā daļā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)    to dalībvalstu saraksts, kurās ELTIF ir paredzēts tirgot.”;

(iii)    trešo daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI var pieprasīt skaidrojumu un informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegta saskaņā ar otro daļu.”;

panta 2. punktu groza šādi:

i)    pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Tikai ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, var iesniegt EVTI pieteikumu apstiprinājumam pārvaldīt to ELTIF, par kuru ir pieprasīta atļauja saskaņā ar 1. punktu.”;

ii)    pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI var lūgt ES AIFP kompetento iestādi sniegt skaidrojumu un informāciju par otrajā daļā minētajiem dokumentiem vai atzinumu par to, vai piešķirtajā ES AIFP atļaujā pārvaldīt AIF ietilpst tiesības pārvaldīt ELTIF. ES AIFP kompetentā iestāde sniedz atbildi desmit darbdienu laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi EVTI pieprasījumu.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Par jebkurām turpmākām izmaiņām dokumentos, kas minēti 1. un 2. punktā, nekavējoties informē EVTI.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.    Atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, ES AIF, kura juridiskā forma ļauj tam veikt iekšēju pārvaldību un ja tā pārvaldības struktūra izvēlas neiecelt ārēju AIFP, vienlaicīgi iesniedz EVTI pieteikumu atļaujai darboties kā ELTIF saskaņā ar šo regulu un kā AIFP saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

Pieteikumā atļaujai darboties kā iekšēji pārvaldītam ELTIF iekļauj šādus datus:

a)    fonda nolikums vai dibināšanas dokumenti;

b)    informācija par depozitārija identitāti;

c)    tās informācijas apraksts, kas sniedzama ieguldītājiem, tostarp privāto ieguldītāju sūdzību izskatīšanas kārtības apraksts;

e)    to dalībvalstu saraksts, kurās ELTIF ir paredzēts tirgot;

f)    informācija, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 7. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

EVTI trīs mēnešu laikā no pilnīgi aizpildīta pieteikuma iesniegšanas dienas informē ES AIF par to, vai ir piešķirtas pirmajā daļā minētās atļaujas.”;

pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6. EVTI saskaņā ar 31. panta 2. punktu nekavējoties informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ELTIF ir paredzēts tirgot, par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 6. pantu.

7. Šā panta 6. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)    ELTIF pārvaldnieka, ELTIF un tās dalībvalsts identifikācija, kurā ir ELTIF juridiskā adrese vai galvenais birojs;

b)    ELTIF nolikums vai dibināšanas dokumenti;

c)    ELTIF depozitārija identifikācija;

d)    tās informācijas apraksts, kas būs pieejama ieguldītājiem;

e)    apraksts par privāto ieguldītāju iesniegto sūdzību izskatīšanas kārtību;

f)    prospekts un attiecīgā gadījumā pamatinformācijas dokuments, kas minēts Regulā (ES) Nr. 1286/2014;

g)    informācija par 26. pantā minētajām sistēmām.”;

regulas 6. pantu groza šādi:

panta 1. līdz 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.    ES AIF tiek piešķirta atļauja darboties kā ELTIF vienīgi tad, ja EVTI:

a)    ir pārliecinājusies par to, ka ES AIF ir spējīgs izpildīt visas šīs regulas prasības;

b)    ir apstiprinājusi ES AIFP, kuram piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, pieteikumu pārvaldīt ELTIF, fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentus un izvēlēto depozitāriju.

2.    Ja ES AIF iesniedz pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 5. punktu, EVTI piešķir atļauju ES AIF darboties kā ELTIF tikai tad, ja tā:

a)    ir pārliecinājusies par to, ka ES AIF atbilst šai regulai;

b)    ir pārliecinājusies par to, ka ES AIF atbilst Direktīvas 2011/61/ES prasībām;

c)    ir apstiprinājusi fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentus un izvēlēto depozitāriju.

3.    EVTI var atteikties apstiprināt ES AIFP pieteikumu pārvaldīt ELTIF vienīgi tad, ja ES AIFP:

a)    neatbilst šai regulai;

b)    neatbilst Direktīvai 2011/61/ES attiecībā uz ELTIF, ko tas plāno pārvaldīt;

c)    nav saņēmis no ES AIFP pārvaldnieka kompetentās iestādes atļauju pārvaldīt AIF, kas izmanto tāda veida ieguldījumu stratēģijas, uz kurām attiecas šī regula;

d)    nav iesniedzis 5. panta 2. punktā minētos dokumentus vai tajā prasīto skaidrojumu vai informāciju.

Pirms atteikties apstiprināt pieteikumu, EVTI apspriežas ar ES AIFP kompetento iestādi.”;

panta 4. punktu svītro;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.    EVTI paziņo ES AIF iemeslu, kāpēc atteikts piešķirt atļauju darboties kā ELTIF.”;

panta 6. un 7. punktu svītro;

iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Atļaujas atsaukšana

1. Neskarot 35. pantu, EVTI atsauc ELTIF atļauju, ja ELTIF pārvaldnieks atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a)    pārvaldnieks ir skaidri atteicies no atļaujas vai nav izmantojis atļauju sešu mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

b)    pārvaldnieks ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)    ELTIF vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju.

2. Atļaujas atsaukšana stājas spēkā nekavējoties visā Savienībā.”;

regulas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    ELTIF pārvaldnieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un Direktīvas 2011/61/ES attiecīgajām prasībām attiecībā uz ELTIF. ELTIF pārvaldnieks arī ir atbildīgs par zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies šīs regulas neievērošanas dēļ.”;

regulas 17. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dienu, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, nosaka, ņemot vērā to aktīvu specifiku un īpašības, kuros ELTIF paredzējis ieguldīt, un tā nav vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad ir saņemta atļauja darboties kā ELTIF, vai tā nav vēlāk kā pusē no ELTIF darbības ilguma, kas noteikts saskaņā ar 18. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kura no minētajām iestājas agrāk. Izņēmuma gadījumos EVTI pēc tam, kad ir iesniegts pienācīgi pamatots ieguldījumu plāns, var pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par vēl vienu gadu.”;