EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.9.2018

COM(2018) 640 final

2018/0331(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē




FMT:ItalicEiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē
FMT:ItalicZalcburgā 2018. gada 19.–20. septembrī

{SEC(2018) 397 final} - {SWD(2018) 408 final} - {SWD(2018) 409 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Interneta visuresme ļauj lietotājiem sazināties, strādāt, socializēties, radīt, iegūt un kopīgot informāciju un saturu ar simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Interneta platformas ievērojami veicina lietotāju ekonomisko un sociālo labklājību visā Savienībā un ārpus tās. Tomēr spēja sasniegt šādu lielu auditoriju ar minimālām izmaksām arī piesaista noziedzniekus, kuri vēlas ļaunprātīgi izmantot internetu nelikumīgiem mērķiem. Nesenie Eiropas Savienības teritorijā notikušie teroristu uzbrukumi ir parādījuši, kā teroristi ļaunprātīgi izmanto internetu, lai gatavotu un vervētu atbalstītājus, atvieglotu teroristisku darbību, slavinātu savus nežēlīgos nodarījumus, mudinātu citus sekot viņu piemēram un sēt bažas sabiedrībā.

Teroristisks saturs, kas šādiem mērķiem kopīgots tiešsaistē, tiek izplatīts, izmantojot mitināšanas pakalpojuma sniedzējus, kuri ļauj augšupielādēt trešo personu saturu. Izrādās, šāds saturs bijis ļoti noderīgs, jo ir radikalizējis un iedvesmojis tā dēvētos “vientuļos vilkus”, kuri darbojušies vairākos nesenajos teroristu uzbrukumus Eiropā. Šāds saturs ne vien būtiski negatīvi ietekmē atsevišķas personas un sabiedrību kopumā, bet arī mazina lietotāju uzticēšanos internetam un skar iesaistīto uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļus un reputāciju. Teroristi ir ļaunprātīgi izmantojuši ne vien lielas sociālo mediju platformas, bet arvien biežāk – arī mazākus satura nodrošinātājus, kuri piedāvā visdažādākos mitināšanas pakalpojumus visā pasaulē. Šāda interneta nepareiza izmantošana uzsver to, ka interneta platformām ir īpaša sociālā atbildīb, aizsargājot lietotājus no pakļautības teroristiskam saturam un no nopietniem drošības riskiem, ko šis saturs rada sabiedrībai kopumā.

Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, reaģējot uz publiskā sektora iestāžu aicinājumiem, ir veikuši konkrētus pasākumus cīņai pret šādu saturu savos pakalpojumos. Progress ir panākts, pateicoties brīvprātīgām sistēmām un partnerībām, tostarp ES Interneta forumam, kas Eiropas Drošības programmas ietvaros sāka darboties 2015. gada decembrī. ES Interneta forums ir veicinājis dalībvalstu un mitināšanas pakalpojuma sniedzēju brīvprātīgu sadarbību un pasākumus, kas ļauj ierobežot piekļuvi teroristiskam saturas tiešsaistē un dod iespēju pilsoniskajai sabiedrībai palielināt efektīvas un alternatīvas informācijas apjomu tiešsaistē. Šie centieni ir veicinājuši ciešāku sadarbību un uzlabojuši uzņēmumu atbildes uz valstu iestāžu, kā arī Eiropola vienības ziņošanai par interneta saturu izdotām signālziņām, sekmējuši tādu brīvprātīgu proaktīvu pasākumu izvēršanu, kas ļauj pilnveidot automatizētu teroristiska satura noteikšanu, pastiprinājuši sadarbību starp nozari, tostarp „jaucējkodu datubāzes” izstrādi nolūkā nepieļaut zināma teroristiska satura augšupielādi uz saistītām platformām un ir palielinājuši pārredzamību. Lai gan sadarbībai ES Interneta foruma ietvaros būtu jāturpinās arī nākotnē, ir skaidrs, ka brīvprātīgie pasākumi nav neierobežoti. Pirmkārt, ne visi skartie mitināšanas pakalpojuma sniedzēji piedalās forumā, un, otrkārt, norišu mērogs un temps, kādā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji virzās uz priekšu, nav pietiekami ātrs šīs problēmas pienācīgai risināšanai.

Ņemot vērā šos ierobežojumus, ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībai nepieciešams aktīvāk iestāties pret teroristisku saturu tiešsaistē. Komisija 2018. gada 1. martā pieņēma ieteikumu par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, pamatojoties uz tās septembrī pieņemto paziņojumu 1 un darbībām ES Interneta foruma ietvaros. Ieteikumā bija konkrēta nodaļa, kurā apzināti vairāki pasākumi, kas ļautu efektīvi apturēt teroristiskas propagandas augšupielādēšanu un kopīgošanu tiešsaistē, piemēram, signālziņu sagatavošanas procesa uzlabošana, noteikums vienas stundas laikā atbildēt uz tām, proaktīvāka atklāšana, efektīva izņemšana un pietiekami aizsardzības pasākumi, kas ļauj šādu saturu precīzi novērtēt 2 . 

Vajadzība pēc aktīvākas rīcības saistībā ar teroristisku saturu tiešsaistē atspoguļojās arī ES dalībvalstu aicinājumos, un dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas tiesību aktus šajā jomā vai ir paudušas nodomu to darīt. Pēc vairākiem teroristu uzbrukumiem Eiropas Savienībā un ņemot vērā to, ka šāds saturs tiešsaistē joprojām ir viegli pieejams, Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnija sanāksmē aicināja nozari “izstrādāt jaunu tehnoloģiju un rīkus, ar ko uzlabot tāda satura automātisku atklāšanu un dzēšanu, kurā kūda uz terora aktiem. Tas pēc vajadzības būtu jāpapildina ar attiecīgiem leģislatīviem pasākumiem ES līmenī”. Eiropadome 2018. gada 28. jūnijā atzinīgi novērtēja “Komisijas nodomu iesniegt leģislatīvu priekšlikumu, kā uzlabot tāda satura atklāšanu un izņemšanu, kas veicina naida kurināšanu un mudina izdarīt terora aktus”. Savukārt, Eiropas Parlaments 2017. gada 15. jūnija Rezolūcijā par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu mudināja attiecīgās platformas “pastiprināt pasākumus, ar kuriem tiks apkarots nelegālais un kaitīgais saturs”, un aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus šo jautājumu risināšanai.

Lai risinātu šīs problēmas un atbildētu uz dalībvalstu un Eiropas Parlamenta aicinājumiem, šis Komisijas priekšlikums tiecas izveidot skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, lai novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē un garantētu netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, vienlaikus garantējot uzticēšanos un drošību. Šīs regulas mērķis ir skaidri noteikt, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji ir atbildīgi par to, lai tiktu veiktas visas atbilstīgās, saprātīgās un samērīgās darbības, kādas vajadzīgas, lai nodrošinātu pakalpojumu drošību un ātri un efektīvi atklātu un izņemtu teroristisku saturu tiešsaistē, ņemot vērā vārda un informācijas brīvības būtisko nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Tā ievieš arī virkni nepieciešamo aizsardzības pasākumu, kas ļaus nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tādas pamattiesības kā vārda brīvība un informācija demokrātiskā sabiedrībā, kā arī tiesiskās aizsardzības iespējas, ko garantē tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 19. pantā un ES Pamattiesību hartas 47. pantā. 

Nosakot minimālo aprūpes pienākumu kopumu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas ietver dažus īpašus noteikumus un pienākumus, kā arī pienākumus dalībvalstīm, priekšlikums tiecas palielināt pašreizējo pasākumu efektivitāti, atklājot, identificējot un izņemot teroristisku saturu tiešsaistē, bet tas neskar pamattiesību, piemēram, vārda un informācijas brīvības, izmantošanu. Šāds saskaņots tiesiskais regulējums atvieglos tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu visā digitālajā vienotajā tirgū, nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri piedāvā savus pakalpojumus Savienībā, un nodrošinās stabilu tiesisko regulējumu teroristiska satura atklāšanai un izņemšanai un pamattiesību aizsardzībai atbilstošus drošības pasākumus. Konkrētāk, līdz ar pārredzamības pienākumiem palielināsies iedzīvotāju un jo īpaši interneta lietotāju savstarpējā uzticēšanās un uzlabosies uzņēmumu darbību pārskatatbildība un pārredzamība, tostarp attiecībā uz publiskajām iestādēm. Priekšlikums arī paredz noteikt pienākumus ieviest tiesiskās aizsardzības līdzekļus un sūdzību mehānismus, lai lietotāji varētu apstrīdēt satura izņemšanu. Dalībvalstu pienākumi dos ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, kā arī uzlabos attiecīgo iestāžu spēju veikt atbilstošus pasākumus pret teroristisku saturu tiešsaistē un apkarot noziedzību. Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji neievēros šo regulu, dalībvalstis varēs piemērot sodus.

1.2.Saskanība ar spēkā esošo ES tiesisko regulējumu attiecīgajā politikas jomā

Šis priekšlikums saskan ar tiesību aktiem, kuri attiecas uz digitālo vienoto tirgu un jo īpaši ar E-komercijas direktīvu. Konkrētāk, visiem pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veic saskaņā ar šo regulu, citastarp arī proaktīviem pasākumiem, nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka viņš zaudē minētajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu no atbildības, kas ar zināmiem nosacījumiem atrunāts E-komercijas direktīvas 14. pantā. Būtībā nevajadzētu būt tā, ka, valstu iestādēm pieņemot lēmumu par konkrētu un samērīgu proaktīvu pasākumu piemērošanu, dalībvalstīm tiek uzliktas vispārējas saistības pārraudzīt direktīvu, kā noteikts Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktā. Tomēr, ņemot vērā īpaši nopietnos riskus, kas saistīti ar teroristiska satura izplatīšanu, lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, izņēmuma kārtā, ievērojot ES regulējumu, drīkst atkāpties no šā principa. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas kompetentajai iestādei būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp sabiedriskās drošības vajadzībām un skartajām interesēm un iesaistītajām pamattiesībām, jo īpaši vārda un informācijas brīvību un darījumdarbības brīvību, personas datu aizsardzību un privātumu. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju pienākumiem būtu jāatspoguļo un jāievēro šis līdzsvars, kas skaidri atrunāts E-komercijas direktīvā.

Turklāt priekšlikums ir saskanīgs un cieši saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu, kuras mērķis ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas paredz saukšanu pie atbildības par teroristu nodarījumiem. Minētās direktīvas 21. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas ļautu nodrošināt tāda tiešsaistes satura ātru izņemšanu, kas attiecas tikai uz publiskām provokācijām, bet veicamos pasākumus var izvēlēties pašas dalībvalstis. Šī regula, ņemot vērā tās preventīvo raksturu, attiecas ne tikai uz materiālu, kas kūda uz terorismu, bet arī uz vervēšanas vai apmācības mērķiem paredzētu materiālu un atspoguļo citus nodarījumus, kas saistīti ar teroristiskām darbībām un uz kuriem attiecas arī Direktīva (ES) 2017/541. Šī regula tieši uzliek rūpības pienākumu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem teroristisku saturu izņemt un saskaņo izņemšanas rīkojumu procedūras ar mērķi ierobežot piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē.

Regula papildina noteikumus, kas izklāstīti turpmākajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, ciktāl tā personiskās un materiālās piemērošanas joma ir plašāka. Regula attiecas ne vien uz video koplietošanas platformām, bet arī uz visiem dažādajiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem. Turklāt tās noteikumi attiecas ne vien uz video, bet arī uz attēliem un tekstu. Materiālo tiesību normu ziņā pašreizējā regula ir plašāka nekā direktīva, jo tā saskaņo noteikumus par teroristiska satura dzēšanas pieprasījumiem un proaktīvos pasākumus.

Ierosinātās regulas pamatā ir Komisijas 2018. gada marta ieteikums 3 par nelikumīgu saturu. Ieteikums arvien ir spēkā, un visām personām, kuras var ierobežot piekļuvi nelikumīgam saturam, citastarp teroristiskam saturam, arī turpmāk būtu jāsaskaņo savas darbības ar ieteikumā noteiktajiem pasākumiem.

1.3.Ierosinātās regulas kopsavilkums

Priekšlikuma darbības jomā ietilpst mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri – neatkarīgi no uzņēmējdarbības vietas vai lieluma – savus pakalpojumus piedāvā Savienībā. Ar ierosināto tiesību aktu tiks ieviesti vairāki pasākumi, kas ļaus novērst mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, lai garantētu netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot uzticību un drošību. Nelikumīgs teroristisks saturs tiek definēts saskaņā ar teroristu nodarījumu definīciju, kā noteikts Direktīvā (ES) 2017/541, proti, tā ir informācija, ko izmanto, lai kūdītu un slavinātu teroristu nodarījumu izdarīšanu, mudinātu uz palīdzēšanu šādu nodarījumu izdarīšanā un sniegtu norādījumus par šādu nodarījumu izdarīšanu, kā arī veicinātu dalību teroristu grupās. 

Lai nodrošinātu nelikumīga teroristiska satura izņemšanu, ar šo regulu tiek ieviests [satura] izņemšanas rīkojums, ko ar administratīvu vai tiesas lēmumu var izdot kompetentā iestāde dalībvalstī. Tādos gadījumos mitināšanas pakalpojuma sniedzējam šāds saturs ir jāizņem vai vienas stundas laikā jāliedz piekļuve tam. Turklāt regula saskaņo obligātās prasības attiecībā uz signālziņām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības struktūras (piemēram, Eiropols) nosūta mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un kuras jānovērtē, ņemot vērā attiecīgos noteikumus. Visbeidzot, regulā noteikts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem vajadzības gadījumā jāveic proaktīvi pasākumi, kas būtu samērīgi ar riska līmeni, un teroristiskais materiāls no saviem pakalpojumiem jāizņem, izmantojot automatizētus atklāšanas rīkus.

Līdztekus pasākumiem, ar kuriem paredzēts ierobežot teroristisku saturu tiešsaistē, ir noteikti vairāki galvenie aizsardzības pasākumi, kas ļaus nodrošināt pamattiesību pilnīgu ievērošanu. Starp pasākumiem, kas aizsargās saturu, kas nav teroristisks saturs, no kļūdainas izņemšanas priekšlikumā ir arī pienākums ieviest tiesiskās aizsardzības līdzekļus un sūdzību mehānismus, lai nodrošinātu, ka lietotāji var apstrīdēt sava satura izņemšanu. Turklāt šī regula ievieš pārredzamības pienākumus attiecībā uz pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojuma sniedzēji veikuši pret teroristisku saturu, tādējādi nodrošinot pārskatatbildību pret lietotājiem, iedzīvotājiem un publiskajām iestādēm.

Regula arī uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka to kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās spējas rīkoties attiecībā uz teroristisku saturu tiešsaistē. Turklāt dalībvalstīm ir jāinformē un savstarpēji jāsadarbojas, un tās var izmantot Eiropola izveidotos kanālus signālziņu un satura izņemšanas rīkojumu koordinēšanai. Regulā arī paredzēts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāsniedz sīkākas ziņas par veiktajiem pasākumiem un jāinformē tiesībaizsardzības iestādes, ja tie atklāj saturu, kas apdraud dzīvību vai drošību. Visbeidzot, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem saturs, ko tie izņem, ir jāsaglabā, tādējādi nodrošinoties pret nepamatotu satura izņemšanu un gādājot, lai iespējamie pierādījumi tiktu saglabāti nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un saukt par tiem pie atbildības. 

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas paredz noteikt pasākumus iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai.

114. pants ir piemērots juridiskais pamats, kas ļauj saskaņot nosacījumus, ar kādiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāsniedz pakalpojumi pāri robežām digitālajā vienotajā tirgū, un novērst atšķirības starp dalībvalstu noteikumiem, kas citādi varētu kavēt iekšējā tirgus darbību. Turklāt tas novērš turpmāku šķēršļu rašanos ekonomiskai darbībai, kas izriet no atšķirībām valstu tiesību aktu izstrādē.

LESD 114. pantu var arī izmantot, lai noteiktu pienākumus, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāievēro, veicot uzņēmējdarbību ārpus ES teritorijas, kur to pakalpojumu sniegšana ietekmē iekšējo tirgu, jo tas ir nepieciešams vēlamajam iekšējā tirgus mērķim.

2.2.Juridiskā instrumenta izvēle

LESD 114. pants sniedz Savienības likumdevējiem iespēju pieņemt direktīvas un regulas. 

Tā kā priekšlikums attiecas uz pienākumiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri parasti piedāvā savus pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, atšķirīga šo noteikumu piemērošana traucētu sniegt pakalpojumus, ko nodrošina pakalpojuma sniedzēji, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs. Regula ļauj vienu un to pašu pienākumu vienādi uzlikt visā Savienībā, tā ir tieši piemērojama, sniedz skaidrību un lielāku juridisko noteiktību un novērš atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs. Tādēļ regula uzskatāma par piemērotāko veidu, kāds izmantojams šim instrumentam. 

2.3.Subsidiaritāte

Ņemot vērā risināmo problēmu pārrobežu aspektu un lai sasniegtu mērķus, priekšlikumā iekļautie pasākumi ir jāpieņem Savienības līmenī. Internetam pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un saturam, kas tiek mitināts vienā dalībvalstī, parasti iespējams piekļūt no jebkuras citas dalībvalsts. 

Patlaban izkristalizējas fragmentēts nacionālo noteikumu regulējums attiecībā uz tiešsaistē esoša teroristiska satura apkarošanu, un riski arvien pieaug. Tas uzņēmumiem apgrūtinātu atšķirīgo noteikumu ievērošanu un radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī nepilnības drošības jomā.

Tāpēc ES rīcība sekmē juridisko noteiktību un palielina mitināšanas pakalpojuma sniedzēju pret teroristisku saturu tiešsaistē vērstu pasākumu efektivitāti. Tas dotu iespēju lielākam skaitam uzņēmumu, citastarp uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, rīkoties un nostiprināt digitālā vienotā tirgus viengabalainību. 

Tas pamato vajadzību pēc ES rīcības, kā to demonstrē Eiropadomes 2018. gada jūnija sanāksmes secinājumi, kuros atzinīgi vērtēts Komisijas nodoms iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu šajā jomā. 

2.4.Proporcionalitāte

Priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek pienākumu veikt pasākumus, lai ātri izņemtu teroristisku saturu no to pakalpojumiem. Galvenās iezīmes ierobežo priekšlikumu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams politikas mērķu sasniegšanai.

Priekšlikumā ņemts vērā slogs mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un aizsardzības pasākumi, tostarp vārda un informācijas brīvības, kā arī citu pamattiesību aizsardzība. Satura izņemšanai atvēlētais vienas stundas laikposms attiecas tikai uz tiem izņemšanas rīkojumiem, par kuriem kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka lēmums, uz kuru attiecas tiesā notiekoša pārskatīšana, ir nelikumīgs. Attiecībā uz signālziņām ir noteikts pienākums ieviest pasākumus, kas paātrinātu teroristiska satura novērtēšanu, bet nav noteikts pienākums to izņemt un nav paredzēti konkrēti termiņi. Galīgo lēmumu joprojām brīvprātīgi var pieņemt pats mitināšanas pakalpojuma sniedzējs. Slogu, kāds tiek radīts uzņēmumiem, lai novērtētu attiecīgo saturu, atvieglo tas, ka dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības struktūras sniedz skaidrojumu, kāpēc saturu var uzskatīt par teroristiska rakstura saturu. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji vajadzības gadījumā veic proaktīvus pasākumus, kas aizsargā to pakalpojumus pret teroristiska satura izplatīšanu. Īpašie pienākumi, kas saistīti ar proaktīviem pasākumiem, jāievēro tikai tiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir pakļauti teroristiska satura iedarbībai, par ko liecina tāda izņemšanas rīkojuma saņemšana, kas kļuvis galīgs, un tam vajadzētu būt samērīgam ar riska līmeni un konkrētā uzņēmuma resursiem. Izņemto saturu un saistītos datus glabā tikai tādu laikposmu, kāds ir samērīgs, lai veiktu administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras un novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un sauktu par tiem pie atbildības.

3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

3.1.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Gatavojot šo leģislatīvo priekšlikumu, Komisija apspriedās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai uzzinātu viņu viedokli un lemtu par turpmāko rīcību. Komisija veica atklātu sabiedrisko apspriešanu, kurā vēlējās noskaidrot, kādi pasākumi jāveic, lai uzlabotu nelikumīga satura apkarošanas efektivitāti, un saņēma 8961 atbildi – 8749 atbildes tika saņemtas no privātpersonām, 172 – no organizācijām, 10 – no valstu pārvaldes iestādēm, un 30 atbildes tika saņemtas citās respondentu kategorijās. Vienlaikus tika veikta Eirobarometra aptauja, kurā par nelikumīgu saturu tiešsaistē tika izvaicāti 33 500 nejauši izvēlētu ES iedzīvotāju. Turklāt 2018. gada maijā un jūnijā Komisija apspriedās ar dalībvalstu iestādēm un mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem par konkrētiem pasākumiem, kādi veicami tiešsaistē esoša teroristiska satura apkarošanai.

Vairums ieinteresēto personu atzina, ka teroristisks saturs tiešsaistē ir nopietna sabiedrības problēma, kas negatīvi ietekmē interneta lietotājus un mitināšanas pakalpojuma sniedzēju uzņēmējdarbības modeļus. Kopumā 65 % Eirobarometra aptaujas 4 respondentu uzskatīja, ka internets nav drošs lietotājiem, bet 90 % respondentu – ka ir svarīgi ierobežot nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Apspriešanās ar dalībvalstīm atklāja, ka, lai gan brīvprātīgas vienošanās dod rezultātus, tomēr ir vajadzīgi saistoši pienākumi attiecībā uz teroristisku saturu, šāds viedoklis tika pausts arī Eiropadomes 2018. gada jūnija sanāksmes secinājumos. Lai gan kopumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji atbalstīja brīvprātīgu pasākumu turpināšanu, tie norādīja uz iespējamām negatīvām sekām, ko radītu tiesiskā regulējuma sadrumstalotība Savienībā.

Daudzas ieinteresētās personas arī norādīja, ka jānodrošina, lai visi regulatīvie pasākumi attiecībā uz satura izņemšanu, jo īpaši proaktīvie pasākumi un stingri termiņi, būtu jālīdzsvaro ar pamattiesību, īpaši vārda brīvības, aizsardzības pasākumiem. Ieinteresētās personas norādīja uz vairākiem pasākumiem, kas veicami saistībā ar pārredzamību un pārskatatbildību, un uz nepieciešamību pēc cilvēka veiktas pārskatīšanas, izmantojot automatizētus rīkus.

3.2.Ietekmes novērtējums

Regulatīvās kontroles padome par ietekmes novērtējumu sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām un ierosināja vairākus uzlabojumus 5 . Ņemot vērā šo atzinumu, ietekmes novērtējuma ziņojums tika grozīts, lai ņemtu vērā galvenās padomes piezīmes, īpašu uzmanību pievēršot teroristiskam saturam, vienlaikus uzsverot to, kā tas ietekmē digitālā vienotā tirgus darbību, kā arī padziļināti analizējot risinājumu ietekmi uz pamattiesībām un risinājumos ierosināto aizsargpasākumu darbību.

Ja netiktu veikti papildpasākumi, sagaidāms, ka saskaņā ar pamatscenāriju veiktās brīvprātīgās darbības turpinātos un tam būtu zināma ietekme uz tiešsaistē esoša teroristiska satura ierobežošanu. Tomēr maz ticams, ka brīvprātīgos pasākumus veiks visi mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri pakļauti šādam saturam, un ir sagaidāma vēl lielāka tiesiskā sadrumstalotība, kas radīs papildu šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Līdztekus pamatscenārijam tika izskatīti trīs galvenie politikas risinājumi, kuros tika aplūkots, kā efektīvāk sasniegt ietekmes novērtējumā izklāstītos mērķus un vispārējo politikas mērķi — ierobežot teroristisku saturu tiešsaistē.

Šie pienākumi visos trīs risinājumos bija vērsti uz visiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem (personālā darbības joma), kuri veic uzņēmējdarbību ES un trešās valstīs, ciktāl tie piedāvā savus pakalpojumus Savienībā (ģeogrāfiskā darbības joma). Ņemot vērā problēmas raksturu un nepieciešamību nepieļaut mazāku platformu ļaunprātīgu izmantošanu, nevienā no risinājumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav paredzēti nekādi izņēmumi. Lai nodrošinātu ES noteikumu izpildāmību, visos risinājumos paredzēts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, tostarp uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus ES, ir jāieceļ juridiskais pārstāvis Savienībā. Visos risinājumos bija paredzēts, ka dalībvalstīm jāizstrādā sankciju mehānisms.

Visos risinājums bija paredzēts izveidot jaunu un saskaņotu sistēmu, kuras ietvaros dalībvalstu iestādēm jāizdod mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem adresēts izņemšanas rīkojums un prasība šādu saturu izņemt stundas laikā. Šajos rīkojumos nebūtu prasības mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem veikt satura novērtēšanu, un uz tiem attiektos tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Kopīga iezīme visos trijos risinājumos ir aizsardzības pasākumi, galvenokārt, sūdzību procedūras un efektīva tiesību aizsardzība, tostarp tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā arī citi noteikumi, kas liegtu nepamatoti izņemt saturu, kurš neatbilst teroristiska satura definīcijai, vienlaikus nodrošinot atbilstību pamattiesībām. Turklāt visos risinājumos ir iekļauts pienākums sabiedrībai pārredzamā veidā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem ziņot iestādēm, dalībvalstīm un Komisijai. Tajos paredzēts arī pienākums dalībvalstu iestādēm, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un – vajadzības gadījumā – Eiropolam savstarpēji sadarboties.

Galvenās atšķirības starp šiem trim risinājumiem attiecas uz teroristiska satura definīcijas tvērumu, izņemšanas rīkojumu saskaņošanas līmeni, proaktīvo pasākumu darbības jomu, dalībvalstu koordinācijas pienākumiem un datu saglabāšanas prasībām. 1. risinājumā definīcija attiektos tikai uz tādu izplatītu saturu, kas tieši kūda uz terorakta veikšanu, kam seko šaurāka definīcija, savukārt 2. un 3. risinājums paredzētu vispusīgāku pieeju, kas attiektos uz materiāliem, kuri veicina vervēšanu un apmācību. Attiecībā uz proaktīvajiem pasākumiem, īstenojot 1. risinājumu, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir pakļauti teroristiskam saturam, būtu jāizvērtē risks, bet proaktīvie pasākumi, ar kuriem risku var novērst, būtu veicami pēc izvēles. Saskaņā ar 2. risinājumu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāsagatavo rīcībplāns, kurā var ietvert tādu automatizētu rīku izmantošanu, kuri paredzēti jau izņemta satura atkalaugšupielādes novēršanai. 3. risinājumā ir iekļauti visaptverošāki proaktīvi pasākumi, kas paredz to, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri pakļauti teroristiskam saturam, ir jāidentificē arī jauni materiāli. Visos risinājumos ar proaktīvajiem pasākumiem saistītajām prasībām vajadzētu būt jābūt samērīgām ar teroristiska materiāla iedarbības līmeni un mitināšanas pakalpojuma sniedzēja ekonomiskajām spējām. Attiecībā uz signālziņām – 1. risinājums neparedz pieejas saskaņošanu attiecībā uz signālziņām, kurpretim 2. risinājumā tas tiktu darīts attiecībā uz Eiropolu, bet 3. risinājumā papildu tiktu ietvertas dalībvalstu signālziņas. Saskaņā ar 2. un 3. risinājumu dalībvalstīm būtu jāinformē, jākoordinē un savā starpā jāsadarbojas, bet 3. risinājumā tām būtu arī jānodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir spējas atklāt teroristisku saturu un paziņot par to. Visbeidzot, 3. risinājums arī ietver prasību saglabāt datus aizsardzības nolūkos, ja satura izņemšanai nav bijis pamata, un atvieglot saukšanu pie atbildības.

Papildus tiesību normām bija paredzēts, ka līdztekus visiem leģislatīviem risinājumiem tiek izstrādāti vairāki atbalsta pasākumi, jo īpaši lai atvieglotu dalībvalstu iestāžu un Eiropola savstarpējo sadarbību un sadarbību ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu pētniecības, attīstības un inovācijas atbalstu tehnoloģisko risinājumu izstrādei un ieviešanai. Pēc juridiskā instrumenta pieņemšanas varētu tikt izmantoti vēl citi MVU adresēti izpratnes veicināšanas un atbalsta instrumenti.

Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka politikas mērķa sasniegšanai ir vajadzīgi vairāki pasākumi. Priekšroka būtu dodama visaptverošai definīcijai par teroristisku saturu, kas attiektos arī uz viskaitīgāko materiālu, nevis šaurāka satura definīcijai (1. risinājums). Proaktīvi pienākumi, kas paredz tikai teroristiska satura atkalaugšupielādes novēršanu (2. risinājums) būtu mazāk efektīvi salīdzinājumā ar pienākumiem, kas attiecas uz jauna teroristiska satura atklāšanu (3. risinājums). Noteikumos par signālziņām būtu jāiekļauj gan signālziņas no Eiropola, gan no dalībvalstīm (3. risinājums), un tiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar signālziņām no Eiropola (2. risinājums), jo signālziņām no dalībvalstīm ir svarīga nozīme, lai ierobežotu piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē. Šādi pasākumi būtu jāīsteno papildus visiem pasākumiem, kuri kopīgi visos risinājumos, tostarp būtu jāparedz nopietni aizsardzības pasākumi pret satura nepamatotu izņemšanu.

3.3.Pamattiesības

Tiešsaistē esošās teroristu propagandas mērķis ir kūdīt teroristus uz uzbrukumu veikšanu, citastarp viņus detalizēti instruējot, kā radīt pēc iespējas lielāku kaitējumu. Pēc šādiem nežēlīgiem uzbrukumiem parasti tiek izplatīta plašāka propaganda, kurā viņi slavina šādas darbības un aicina citus viņiem sekot. Šī regula veicina sabiedriskās drošības aizsardzību, ierobežojot piekļuvi tādam teroristiskam saturam, kas mudina un aicina uz pamattiesības pārkāpšanu.

Priekšlikums varētu ietekmēt vairākas pamattiesības:

(a)satura nodrošinātāja tiesības: tiesības uz vārda brīvību; tiesības uz personas datu aizsardzību; tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, nediskriminācijas principu un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību;

(b)pakalpojuma sniedzēja tiesības: tiesības uz brīvību veikt uzņēmējdarbību; tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību;

(c)visu pilsoņu tiesības un tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus, ierosinātajā regulā ir iekļauti atbilstīgi un stingri aizsardzības pasākumi, kas ļaus nodrošināt šo personu tiesību aizsardzību.

Pirmais elements šai kontekstā ir tas, ka regula definē, kas ir teroristisks saturs tiešsaistē, ņemot vērā teroristu nodarījumu definīciju Direktīvā (ES) 2017/541. Šī definīcija attiecas uz izņemšanas rīkojumiem, signālziņām un proaktīviem pasākumiem. Saskaņā ar definīciju jāizņem tikai tāds nelikumīgs saturs, kas atbilst Savienības mēroga definīcijai par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Turklāt regulā ietverts vispārējais rūpības pienākums, saskaņā ar kuru mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, jo īpaši īstenojot savus noteikumus, attiecībā uz saturu, ko tie glabā, rīkojas rūpīgi, samērīgi un nediskriminējošā veidā, lai tādējādi nepieļautu tāda satura izņemšanu, kuram nav teroristiska rakstura.

Konkrētāk, regula ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu to pasākumu samērīgumu, ko veic, ievērojot pamattiesības. Attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem kompetentā iestāde, izvērtējot saturu (tostarp vajadzības gadījumā veicot juridiskās pārbaudes), pamato šim pasākumam piemērojamo vienas stundas termiņu. Turklāt šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz signālziņām, attiecas tikai uz tādām signālziņām, ko nosūtījušas kompetentās iestādes un Savienības struktūras, kuras sniedz skaidrojumu, kāpēc saturs uzskatāms par teroristisku saturu. Lai gan par signālziņā identificēta satura izņemšanu arvien ir atbildīgs mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, iepriekšminētais novērtējums atvieglo šo lēmumu.

Attiecībā uz proaktīviem pasākumiem par satura identificēšanu, novērtēšanu un izņemšanu arī turpmāk atbild mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuru pienākums ir ieviest tādus aizsardzības pasākumus, kas nodrošinātu, ka saturs netiek nepamatoti izņemts, tostarp izmantojot cilvēka veiktu pārskatīšanu īpaši tad, ja vajadzīgs sīkāks konteksts. Turklāt atšķirībā no pamatscenārija, kas paredz, ka visvairāk skartie uzņēmumi izstrādā automatizētus rīkus bez publiskas uzraudzības, izstrādājot pasākumus un tos īstenojot, par to būtu jāziņo kompetentajām iestādēm dalībvalstīs. Šis pienākums samazina risku saturu izņemt nepamatoti gan tiem uzņēmumiem, kuri izstrādā jaunus rīkus, gan tiem, kuri izmanto esošos. Turklāt mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem ir jānodrošina lietotājiem draudzīgi sūdzību mehānismi, lai satura nodrošinātāji varētu apstrīdēt lēmumu par satura izņemšanu, un ir jāpublicē pārredzamības ziņojumi, kas paredzēti plašai sabiedrībai.

Visbeidzot, lai nodrošinātu sūdzību un pārskatīšanas procedūru efektivitāti un aizsargātu vārda un informācijas brīvību, ja, neraugoties uz šiem aizsardzības pasākumiem, jebkāds saturs un saistītie dati tiktu nepamatoti izņemti, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem šāds saturs jāglabā sešus mēnešus, lai vajadzības gadījumā to varētu atjaunot. Vienlaikus saturs tiek glabāts arī tiesībaizsardzības nolūkos. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem ir jāievieš tehniski un organizatoriski aizsardzības pasākumi, kas ļautu nodrošināt, ka dati netiek izmantoti citiem mērķiem.

Ierosinātajiem pasākumiem, jo īpaši ar izņemšanas rīkojumiem, signālziņām, proaktīviem pasākumiem un datu saglabāšanu saistītajiem, būtu ne vien jāaizsargā interneta lietotāji pret teroristisku saturu, bet, ierobežojot piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē, arī iedzīvotāju tiesības uz dzīvību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Tiesību akta priekšlikums regulai neietekmē Savienības budžetu.

5.CITI ELEMENTI

5.1.Īstenošanas plāni un pārraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija [viena gada laikā no šīs regulas piemērošanas dienas] izstrādās detalizētu regulas izlaides, rezultātu un ietekmes pārraudzības programmu. Pārraudzības programmā tiks izklāstīti rādītāji un līdzekļi, kādā veidā un kādos laika intervālos tiks vākti dati un citi nepieciešamie pierādījumi. Tajā tiks precizēts, kādi pasākumi Komisijai un dalībvalstīm jāveic, vācot un analizējot datus un citus pierādījumus, kas nepieciešami progresa pārraudzībai un šīs regulas izpildes izvērtēšanai.

Pamatojoties uz izstrādāto pārraudzības programmu, Komisija divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ziņos par tās īstenošanu, izmantojot uzņēmumu publicētus pārredzamības ziņojumus un dalībvalstu sniegtu informāciju. Komisija veiks šīs regulas izvērtējumu ne drīzāk kā četrus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

Pamatojoties uz izvērtējuma konstatējumiem un to, vai konkrēti trūkumi vai ievainojamības arvien pastāv, un ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija izvērtēs nepieciešamību paplašināt regulas darbības jomu. Vajadzības gadījumā Komisija iesniegs priekšlikumus šīs regulas pielāgošanai.

Komisija sniegs atbalstu regulas īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā, izmantojot Komisijas ekspertu grupu. Minētā grupa veicinās mitināšanas pakalpojuma sniedzēju, tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola savstarpējo sadarbību, sekmēs savstarpējo apmaiņu un praksi, kā atklāt un izņemt teroristisku saturu, piedāvās savu pieredzi par teroristu darbības metožu attīstību tiešsaistē un vajadzības gadījumā sniegs padomus un norādes šo noteikumu īstenošanai.

Ierosinātās regulas īstenošanu varētu veicināt ar vairākiem atbalsta pasākumiem. Viens no tiem varētu būtu Eiropola ietvaros izveidota platforma, kas palīdzētu koordinēt signālziņas un izņemšanas rīkojumus. ES finansētā pētniecība uzlabo visu ieinteresēto personu izpratni par teroristu darbības metožu attīstību. Turklāt ar programmu “Apvārsnis 2020” tiek atbalstīta pētniecība, kuras mērķis ir izstrādāt jaunas tehnoloģijas, tostarp teroristiska satura augšupielādēšanas automatizētu novēršanu. Komisija arī turpinās analizēt, kā, izmantojot ES finanšu instrumentus, atbalstīt kompetentās iestādes un mitināšanas pakalpojuma sniedzējus šīs regulas īstenošanā.

5.2.Detalizēts konkrēto priekšlikuma noteikumu skaidrojums 

Regulas 1. pantā ir izklāstīts tās priekšmets un precizēts, ka tā nosaka noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, tostarp rūpības pienākumus, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro, un pasākumus, kas dalībvalstīm jāievieš. Tajā noteikta arī ģeogrāfiskā darbības joma, precizējot, ka tā attiecas uz mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri – neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas – savus pakalpojumus piedāvā Savienībā.

2. pantā ir definēti regulas priekšlikumā izmantotie termini. Tajā arī definēts “teroristisks saturs” preventīviem mērķiem, par pamatu ņemot Direktīvu par cīņu pret terorismu, lai aptvertu materiālu un informāciju, ar ko kūda, mudina vai aizstāv teroristu nodarījumu izdarīšanu vai mudina uz palīdzēšanu šādu nodarījumu izdarīšanā, dod norādījumus par šādu nodarījumu izdarīšanu vai popularizē dalību teroristu grupas darbībās.

3. pantā izklāstīti rūpības pienākumi, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši pienācīgi jāievēro attiecīgās pamattiesības. Tajā paredzēts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem savos noteikumos jāiekļauj atbilstoši noteikumi un jānodrošina to pienācīga piemērošana.

4. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāpilnvaro kompetentās iestādes izdot izņemšanas rīkojumus, un tajā noteikta prasība mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem izņemt saturu vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Tajā arī noteikti obligātie izņemšanas rīkojumu elementi un kārtība, kādā mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāatziņo izņemšanas rīkojuma izdevējiestādei un tā jāinformē par to, ka izņemšanas rīkojumu nav iespējams izpildīt vai ir pieprasīts papildu skaidrojums. Tajā arī paredzēts, ka izdevējiestāde informē iestādi, kura uzrauga tās dalībvalsts īstenotos proaktīvos pasākumus, kuras jurisdikcijā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzējs.

5. pants uzliek mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pienākumu ieviest pasākumus, kas atvieglo tā satura ātru novērtēšanu, kurš minēts dalībvalsts kompetentās iestādes vai Savienības struktūras sagatavotajā signālziņā, taču neuzliek pienākumu minēto saturu izņemt un nenosaka konkrētu termiņu rīcībai. Tajā arī izklāstīti obligātie elementi, kas jāietver signālziņā, un kārtība, kādā mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāatziņo izdevējiestādei un jāsniedz skaidrojums iestādei, kura iesniegusi signālziņu par attiecīgo saturu.

6. pants nosaka, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem vajadzības gadījumā jāveic efektīvi un samērīgi proaktīvi pasākumi. Tajā izklāstīta procedūra, kas nodrošina, ka atsevišķi mitināšanas pakalpojuma sniedzēji (proti, tie, kuri saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas kļuvis galīgs) veic papildu proaktīvus pasākumus, ja tas vajadzīgs, lai mazinātu riskus un ņemtu vērā teroristiska satura ietekmi uz viņu pakalpojumiem. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējam būtu jāsadarbojas ar kompetento iestādi saistībā ar prasītajiem nepieciešamajiem pasākumiem, un tad, ja neizdodas panākt vienošanos, iestāde var noteikt īpašus papildpasākumus, kuri pakalpojuma sniedzējam jāveic. Šajā pantā paredzēta arī iestādes lēmuma pārskatīšanas procedūra.

7. pantā noteikts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem izņemtais saturs un saistītie dati pārskatīšanas procedūras un izmeklēšanas labad jāglabā sešus mēnešus. Šo laikposmu var pagarināt, ciktāl tas vajadzīgs pārskatīšanas pabeigšanai. Šajā pantā arī noteikts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāievieš aizsardzības pasākumi, kas nodrošinātu, ka saglabātajam saturam un saistītajiem datiem nav iespējams piekļūt vai tos apstrādāt citiem mērķiem.

8. pants uzliek mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pienākumu savos noteikumos noteikt politiku attiecībā uz teroristisku saturu un publicēt gada pārredzamības ziņojumus par darbībām, kas veiktas šajā sakarā.

9. pantā paredzēti īpaši aizsardzības pasākumi attiecībā uz proaktīvo pasākumu izmantošanu un īstenošanu, izmantojot automatizētus rīkus, lai nodrošinātu, ka lēmumi ir precīzi un labi pamatoti.

10. pants uzliek mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pienākumu ieviest sūdzību mehānismus attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem, signālziņām un proaktīviem pasākumiem un katru sūdzību nekavējoties pārbaudīt.

11. pants mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek pienākumu informāciju par satura izņemšanu darīt pieejamu satura nodrošinātājam, ja vien kompetentā iestāde sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ nepieprasa to neizpaust.

12. pantā dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt, ka to kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās spējas un resursi ar šo regulu uzlikto pienākumu izpildei.

13. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāsadarbojas savā starpā un vajadzības gadījumā ar Eiropolu, lai nepieļautu dublēšanos un novērstu iejaukšanos izmeklēšanā. Šajā pantā arī paredzēta iespēja dalībvalstīm un mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem izmantot īpašus, tostarp Eiropola rīcībā esošus, instrumentus, lai apstrādātu un atziņotu par izņemšanas rīkojumiem un signālziņām, un saistībā ar proaktīviem pasākumiem sadarboties. Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm jābūt piemērotiem saziņas kanāliem, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu šīs regulas noteikumu īstenošanā un izpildē. Turklāt šis pants uzliek mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pienākumu informēt attiecīgās iestādes, ja tie uzzina par jebkādiem pierādījumiem saistībā ar teroristu nodarījumiem Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta nozīmē.

14. pants paredz iespēju, ka gan mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, gan dalībvalstis var izveidot kontaktpunktus, kas atvieglotu to savstarpējo saziņu jo sevišķi par signālziņām un izņemšanas rīkojumiem.

15. pants nosaka dalībvalstu jurisdikciju attiecībā uz proaktīvo pasākumu uzraudzību, sodu noteikšanu un pārraudzības pasākumiem.

16. pants nosaka, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, bet uzņēmējdarbību tajā neveic, ir jānorīko savs juridiskais pārstāvis Savienībā.

17. pants nosaka, ka dalībvalstīm jānorīko iestādes, kuras izdos izņemšanas rīkojumus un signālziņas par teroristisku saturu, kā arī uzraudzīs proaktīvo pasākumu īstenošanu un šīs regulas izpildi.

18. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par pienākumu pārkāpumiem, un tajā izklāstīti kritēriji, kuri dalībvalstīm jāievēro, nosakot sodu veidu un apmēru. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir ātri izņemt teroristisko saturu, kas identificēts izņemšanas rīkojumā, sistemātiskas šīs prasības neievērošanas gadījumā būtu jāparedz konkrēti noteikumi par naudassodu.

19. pantā ir izklāstīta ātrāka un elastīgāka procedūra izņemšanas rīkojumiem paredzēto veidņu grozīšanai un autentificēti iesniegšanas kanāli, izmantojot deleģētos aktus.

20. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kuri jāievēro, lai Komisijai piešķirtu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izdarāmi nepieciešamie grozījumi izņemšanas rīkojumu veidnēs un ar šiem rīkojumiem saistītajās tehniskajās prasībās.

21. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu vākt un iesniegt konkrētu informāciju par šīs regulas piemērošanu, lai palīdzētu Komisijai pildīt ar 23. pantu uzliktos pienākumus. Komisija izstrāda detalizētu šīs regulas izlaides, rezultātu un ietekmes pārraudzības programmu.

22. pantā noteikts, ka Komisija divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz ziņojumu par tās īstenošanu.

23. pantā noteikts, ka Komisija ne drīzāk kā trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas veic tās izvērtējumu.

24. pantā noteikts, ka ierosinātā regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tās piemērošana tiks sākta 6 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. Šis termiņš ierosināts, ņemot vērā vajadzību pēc īstenošanas pasākumiem, bet vienlaikus atzīstot arī to, ka ierosinātās regulas noteikumu pilnīga piemērošana vajadzīga steidzami. Šis 6 mēnešu termiņš ir noteikts, pieņemot, ka sarunas risināsies ātri.

2018/0331 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē




Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē
Zalcburgā 2018. gada 19.–20. septembrī

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 6 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Šīs regulas mērķis ir, novēršot mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiskiem mērķiem, nodrošināt netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Digitālā vienotā tirgus darbība būtu jāuzlabo, stiprinot juridisko noteiktību mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, stiprinot lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi un pastiprinot vārda un informācijas brīvības aizsardzības pasākumus.

(2)Mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas darbojas internetā, ir svarīga loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus un atvieglo publiskas debates un informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un iegūšanu un tādējādi būtiski veicina inovāciju, ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā. Tomēr dažos gadījumos trešās personas ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojumus, lai tiešsaistē veiktu nelikumīgas darbības. Īpašas bažas rada tas, ka teroristu grupas un to atbalstītāji ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojuma sniedzējus, lai tiešsaistē izplatītu teroristisku saturu nolūkā plaši paust savu vēstījumu, radikalizēt un vervēt, kā arī veicināt un virzīt teroristisku darbību.

(3)Teroristiska satura klātbūtne tiešsaistē rada nopietnas nelabvēlīgas sekas lietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, kā arī tiešsaistes pakalpojuma sniedzējiem, kuri šādu saturu mitina, jo tas grauj lietotāju uzticēšanos pakalpojuma sniedzējiem un kaitē to darījumdarbības modeļiem. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojuma sniedzēju centrālo lomu un ar to sniegtajiem pakalpojumiem saistītos tehnoloģiskos līdzekļus un iespējas, tiem ir īpaša sociālā atbildība aizsargāt savus pakalpojumus pret ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic teroristi, un palīdzēt apkarot teroristisku saturu, kas tiek izplatīts, izmantojot tiešsaistes pakalpojumus.

(4)Savienības līmeņa centieni apkarot teroristisku saturu tiešsaistē, sākušies 2015. gadā ar dalībvalstu un mitināšanas pakalpojuma sniedzēju brīvprātīgas sadarbības satvara izveidi, ir jāpapildina ar skaidru tiesisko regulējumu nolūkā vēl vairāk samazināt piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē un pienācīgi stāties pretī strauji samilztošai problēmai. Ar šo tiesisko regulējumu iecerēts balstīties uz brīvprātīgajiem centieniem, kas tika pastiprināti ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/334 7 , un atsaukties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu stiprināt pasākumus cīņai pret nelikumīgu un kaitīgu saturu un uz Eiropadomes aicinājumu uzlabot tāda satura automātisku atklāšanu un izņemšanu, kas kūda uz terora aktiem.

(5)Šīs regulas piemērošanai nevajadzētu ietekmēt Direktīvas 2000/31/EK 8 14. panta piemērošanu. Konkrēti, visiem pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veic saskaņā ar šo regulu, to vidū jebkādiem proaktīviem pasākumiem, pašiem par sevi nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka pakalpojuma sniedzējs zaudē minētajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Šī regula neietekmē valstu iestāžu un tiesu pilnvaras noteikt mitināšanas pakalpojuma sniedzēju atbildību konkrētos gadījumos, kad Direktīvas 2000/31/EK 14. panta nosacījumi, ar kādiem atbrīvo no atbildības, nav izpildīti.

(6)Noteikumi, kuru mērķis ir, novēršot mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, garantēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, šajā regulā ir noteikti, pilnībā ievērojot pamattiesības, kas aizsargātas Savienības tiesību sistēmā, un jo īpaši tās, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(7)Šī regula palīdz aizsargāt sabiedrisko drošību un vienlaikus izveido piemērotus un stabilus pasākumus, kas nodrošina attiecīgo pamattiesību aizsardzību. Minētais ietver tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, tiesības uz vārda brīvību, kas ietver brīvību saņemt un izplatīt informāciju, darījumdarbības brīvību un nediskriminēšanas principu. Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir vārda un informācijas brīvībai, kas ir viens no galvenajiem plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viena no vērtībām, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāpieņem tikai tādi pasākumi, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi, piemēroti un samērīgi. Ņemot vērā mitināšanas pakalpojuma sniedzēju centrālo lomu publisko debašu sekmēšanā un faktu, viedokļu un ideju izplatīšanā un iegūšanā saskaņā ar tiesību aktiem, tādiem pasākumiem, kas uzskatāmi par iejaukšanos vārda un informācijas brīvībā, vajadzētu būt stingri mērķorientētiem, proti, tiem ir jākalpo teroristiska satura izplatīšanas novēršanai, taču tie nedrīkst ietekmēt tiesības likumīgi saņemt un izplatīt informāciju.

(8)LES 19. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties kompetentajā valsts tiesā ar prasību nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību pret jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu un var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas tiesības. Šīs tiesības jo īpaši ietver iespēju mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un satura nodrošinātājiem efektīvi apstrīdēt izņemšanas rīkojumus tās dalībvalsts tiesā, kuras iestādes izņemšanas rīkojumu izdevušas.

(9)Lai nodrošinātu skaidrību par rīcību, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un kompetentajām iestādēm būtu jāveic, lai novērstu teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, preventīvos nolūkos, pamatojoties uz teroristu nodarījumu definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 9 , šajā regulā būtu jānosaka teroristiska satura definīcija. Tā kā ir jāvēršas pret viskaitīgāko teroristisko propagandu tiešsaistē, definīcijai būtu jāaptver materiāls un informācija, ar ko kūda vai mudina izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus vai aizstāv šādu nodarījumu izdarīšanu vai palīdzību to izdarīšanā, sniedz norādījumus par šādu nodarījumu izdarīšanu vai popularizē piedalīšanos teroristu grupas darbībās. Konkrēti pie šādas informācijas pieder teksts, attēli, skaņu ieraksti un video. Novērtējot to, vai saturs ir teroristisks saturs šīs regulas nozīmē, kompetentajām iestādēm, kā arī mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāņem vērā tādi faktori kā paziņojumu būtība un formulējums, konteksts, kādā tie izteikti, un to potenciāls novest pie kaitīgām sekām un tādā veidā ietekmēt personu drošību un drošumu. Novērtēšanā svarīgi ir tas, vai materiālu ir sagatavojusi ES sarakstā iekļauta teroristu organizācija vai persona un vai materiāls ir attiecināms uz šādu organizāciju vai personu vai izplatīts tās vārdā. Būtu pienācīgi jāaizsargā saturs, ko izplata izglītības, žurnālistikas vai pētniecības nolūkos. Turklāt radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana publiskās debatēs par sensitīviem politiskiem jautājumiem par teroristisku saturu jāuzskata nebūtu.

(10)Lai aptvertu tiešsaistes mitināšanas pakalpojumus, kuros tiek izplatīts teroristisks saturs, šī regula būtu jāpiemēro informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kas glabā pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju pēc tā pieprasījuma un šo glabāto informāciju dara pieejamu trešām personām neatkarīgi no tā, vai šī darbība ir tikai tehniska, automātiska un pasīva. Šādu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ietver sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, video straumēšanas pakalpojumus, video, attēlu un audioierakstu koplietošanas pakalpojumus, datņu koplietošanu un citus mākoņpakalpojumus tādā apmērā, ciktāl tie informāciju dara pieejamu trešām personām un tīmekļa vietnēm, kurās lietotāji var sniegt komentārus vai izlikt atsauksmes. Regula būtu jāpiemēro arī mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, bet piedāvā pakalpojumus Savienībā, jo būtiska daļa no mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiskam saturam, veic uzņēmējdarbību trešās valstīs. Tam būtu jānodrošina, ka visi uzņēmumi, kas darbojas digitālajā vienotajā tirgū, ievēro tās pašas prasības neatkarīgi no tā, kurā valstī tie veic uzņēmējdarbību. Lai noteiktu, vai pakalpojuma sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, ir jānovērtē, vai pakalpojuma sniedzējs dod iespēju juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot savus pakalpojumus. Tomēr pakalpojuma sniedzēja tīmekļa vietnes vai e-pasta adreses, vai citas kontaktinformācijas piekļūstamība vienā vai vairākās dalībvalstīs pati par sevi nedrīkstētu būt pietiekams nosacījums šīs regulas piemērošanai.

(11)Relevantam kritērijam šīs regulas darbības jomas noteikšanā vajadzētu būt būtiskai saiknei ar Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saikne ar Savienību pastāv tad, ja pakalpojuma sniedzējam ir uzņēmējdarbības vieta Savienībā, vai – ja tādas nav – tad, ja tam ir ievērojams skaits lietotāju vienā vai vairākās dalībvalstīs vai tā darbības ir vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, to vidū tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti lietotās valodas vai valūtas lietošana vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus. Par darbību vēršanu uz kādu dalībvalsti varētu secināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, no vietējas reklamēšanās vai reklamēšanās attiecīgajā dalībvalstī lietotajā valodā vai no tādām attiecībām ar klientiem kā klientu apkalpošanas nodrošināšana valodā, ko galvenokārt lieto attiecīgajā dalībvalstī. Tāpat par būtisku saikni būtu jāuzskata gadījumi, kad pakalpojuma sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 10 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. No otras puses, pakalpojuma sniegšanu tikai nolūkā nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/302 11 noteiktajam diskriminācijas aizliegumam tikai šā viena iemesla dēļ nevar uzskatīt par darbību virzīšanu vai vēršanu uz konkrētu teritoriju Savienībā.

(12)Lai novērstu teroristiska satura izplatīšanu to pakalpojumos, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāpilda noteikti rūpības pienākumi. Šiem rūpības pienākumiem nevajadzētu pāraugt vispārējās pārraudzīšanas saistībās. Rūpības pienākumiem būtu jāietver prasība, ka, piemērodami šo regulu, mitināšanas pakalpojuma sniedzēji – jo īpaši tad, kad tie īsteno savus noteikumus, – attiecībā uz to glabāto saturu rīkojas rūpīgā, samērīgā un nediskriminējošā veidā, lai nepieļautu tāda satura izņemšanu, kas nav teroristisks saturs. Satura izņemšana vai piekļuves atspējošana jāveic, ievērojot vārda un informācijas brīvības principu.

(13)Būtu jāsaskaņo procedūra un pienākumi, kas izriet no tiesas rīkojumiem, kuri pēc kompetento iestāžu veikta novērtējuma prasa mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi šādam saturam. Būtu jāsaglabā dalībvalstu brīvība norīkot kompetentās iestādes, proti, jāatļauj dalībvalstīm minēto uzdevumu uzticēt pārvaldes, tiesībaizsardzības vai tiesu iestādēm. Ņemot vērā ātrumu, kādā teroristisks saturs tiek izplatīts tiešsaistes pakalpojumos, šis noteikums mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek par pienākumu nodrošināt, ka izņemšanas rīkojumā identificētais teroristiskais saturs tiek izņemts vai saturpiekļuve tiek atspējota vienas stundas laikā no izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju ziņā ir izlemt, vai attiecīgais saturs tiek izņemts vai lietotājiem Savienībā tiek atspējota saturpiekļuve.

(14)Kompetentajai iestādei izņemšanas rīkojums būtu tiešā veidā jānosūta adresātam un kontaktpunktam, ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus un izmantojot jebkādus elektroniskus līdzekļus (tādus kā drošu e-pasta sistēmu un platformas vai citus drošus kanālus, to vidū tādus, ko darījis pieejamus pakalpojuma sniedzējs), kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs var noteikt autentiskumu, kas ietver rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību. Šo prasību var izpildīt, izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 12 .

(15)Kompetento iestāžu vai Eiropola signālziņas ir efektīvs un ātrs veids, kā vērst mitināšanas pakalpojuma sniedzēju uzmanību uz konkrētu saturu to pakalpojumos. Papildus izņemšanas rīkojumiem arī turpmāk vajadzētu būt pieejamam šim mehānismam, kas pakalpojuma sniedzējus brīdinātu par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai pakalpojuma sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt tās atbilstību saviem noteikumiem. Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēji šādas signālziņas novērtētu prioritārā kārtā un ātri atziņotu par veikto rīcību. Galīgais lēmums neizņemt saturu vai izņemt to, jo tas nav saderīgs ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēja noteikumiem, paliek mitināšanas pakalpojuma sniedzēja ziņā. Šīs regulas īstenošana attiecībā uz signālziņām neietekmē Regulā (ES) 2016/794 13 noteiktās Eiropola pilnvaras.

(16)Ņemot vērā mērogu un ātrumu, kāds nepieciešams, lai efektīvi identificētu un izņemtu teroristisku saturu, būtisks elements cīņā pret teroristisku saturu tiešsaistē ir samērīgi proaktīvi pasākumi, dažos gadījumos arī automatizētu līdzekļu izmantošana. Lai mazinātu piekļuvi teroristiskam saturam savos pakalpojumos, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem proaktīvu pasākumu veikšanas lietderība būtu jānovērtē atkarībā no riskiem un intensitātes, kādā tie ir pakļauti teroristiskam saturam, kā arī no ietekmes uz trešo personu tiesībām un sabiedrības ieinteresētību būt informētai. Tālab mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jānosaka, kāds piemērots, efektīvs un samērīgs proaktīvs pasākums būtu jāievieš. Šai prasībai nebūtu jāietver vispārējas pārraudzīšanas saistības. Šā novērtējuma kontekstā tas, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējam adresētu satura izņemšanas rīkojumu un signālziņu nav, liecina par to, ka pakļautība teroristiskam saturam ir zema.

(17)Kad mitināšanas pakalpojuma sniedzēji ievieš proaktīvus pasākumus, tiem būtu jānodrošina, ka tiek saglabātas lietotāju tiesības uz vārda un informācijas brīvību, to vidū tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju. Papildus ikvienai prasībai, kas noteikta tiesību aktos, to vidū tiesību aktos par personas datu aizsardzību, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību un jāīsteno aizsardzības pasākumi, vajadzības gadījumā arī cilvēka veikta uzraudzība un verifikācija, lai izvairītos no nejaušiem un kļūdainiem lēmumiem, kuru rezultātā tiek izņemts saturs, kas nav teroristisks. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji teroristiska satura atklāšanā izmanto automatizētus līdzekļus. Ikviens lēmums izmantot automatizētus līdzekļus, kuru mitināšanas pakalpojuma sniedzējs pieņem pats vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, būtu jānovērtē tādā aspektā kā pamatā esošās tehnoloģijas uzticamība un izrietošā ietekme uz pamattiesībām.

(18)Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir pakļauti teroristiskam saturam, veic piemērotus pasākumus ar mērķi novērst savu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāpieprasa, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas kļuvis galīgs, ziņotu par veiktajiem proaktīvajiem pasākumiem. Tie varētu būt pasākumi, kuru mērķis ir, veicot salīdzināšanu ar publiskiem vai privātiem rīkiem, kuros ir zināms teroristisks saturs, nepieļaut, lai atkārtoti tiktu augšupielādēts teroristisks saturs, kurš izņemts vai kuram piekļuve atspējota pēc saņemta izņemšanas rīkojuma vai signālziņām. Lai identificētu jaunu teroristisku saturu, tie drīkst izmantot arī uzticamus tehniskus rīkus – vai nu tādus, kas pieejami tirgū, vai arī tādus, ko izstrādājis mitināšanas pakalpojuma sniedzējs. Lai kompetentā iestāde varētu spriest par to, vai pasākumi ir efektīvi un samērīgi un – ja izmanto automatizētus līdzekļus – vai mitināšanas pakalpojuma sniedzējam ir nepieciešamās spējas nodrošināt cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju, pakalpojuma sniedzējam būtu jāziņo par konkrētiem proaktīviem pasākumiem, ko tas ieviesis. Kad kompetentās iestādes novērtē pasākumu efektivitāti un samērīgumu, tām būtu jāņem vērā relevanti parametri, to vidū pakalpojuma sniedzējam izdoto izņemšanas rīkojumu un signālziņu skaits, ekonomiskā kapacitāte un pakalpojuma ietekme teroristiska satura izplatīšanā (piemēram, atkarībā no lietotāju skaita Savienībā).

(19)Kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma būtu jāuzsāk dialogs ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēju par vajadzīgajiem proaktīvajiem pasākumiem, kas būtu jāievieš. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu riskus, tai vajadzības gadījumā būtu jāuzstāj, lai tiek pieņemti piemēroti, efektīvi un samērīgi proaktīvi pasākumi. Lēmumam likt pieņemt šādus konkrētus proaktīvus pasākumus principā nevajadzētu novest pie tā, ka tiek uzliktas vispārējās pārraudzīšanas saistības, kas paredzētas Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktā. Ņemot vērā īpaši smagos riskus, kas saistīti ar teroristiska satura izplatīšanu, lēmumos, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas uz šīs regulas pamata, no Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktā iedibinātās pieejas varētu atkāpties attiecībā uz dažiem specifiskiem, mērķorientētiem pasākumiem, kuru pieņemšana ir vajadzīga sevišķi svarīgu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas kompetentajai iestādei būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp sabiedrisko interešu mērķiem un iesaistītajām pamattiesībām, jo īpaši vārda un informācijas brīvību un darījumdarbības brīvību, un būtu jāsniedz pienācīgs pamatojums.

(20)Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju pienākums saglabāt izņemto saturu un ar to saistītos datus būtu jānosaka īpašiem nolūkiem un jāierobežo laikā, nosakot nepieciešamo saglabāšanas ilgumu. Saglabāšanas prasība ir jāattiecina arī uz saistītajiem datiem tādā apmērā, ciktāl šādi dati varētu citādi tikt zaudēti attiecīgā satura izņemšanas rezultātā. Saistītie dati var ietvert tādus datus kā “abonenta dati”, jo īpaši konkrētus datus, kas attiecas uz satura nodrošinātāja identitāti, kā arī “piekļuves dati”, to vidū, piemēram, dati par datumu un laiku, kad satura nodrošinātājs izmantojis pakalpojumu, vai pieteicies pakalpojumam un atteicies no tā, kā arī IP adrese, ko interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējs piešķīris satura nodrošinātājam.

(21)Pienākums saglabāt saturu administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras vajadzībām ir nepieciešams un pamatots, ņemot vērā vajadzību nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības pasākumus satura nodrošinātājam, kura saturs ir ticis izņemts vai kura saturam piekļuve atspējota, kā arī atkarībā no pārskatīšanas procedūras iznākuma nodrošināt, ka minētais saturs tiek atjaunots tāds, kāds tas bija pirms izņemšanas. Pienākums saglabāt saturu, kas vajadzīgs izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības, ir pamatots un nepieciešams, ņemot vērā to, cik vērtīgs šis materiāls varētu izrādīties teroristisku darbību sagraušanā vai novēršanā. Ja uzņēmumi izņem materiālu vai atspējo saturpiekļuvi, jo īpaši veicot paši savus proaktīvus pasākumus, un neinformē attiecīgo iestādi, jo tie uzskata, ka gadījums neietilpst šīs regulas 13. panta 4. punkta darbības jomā, tiesībaizsardzības iestādes var nezināt par satura esību. Tāpēc ir pamatoti saglabāt arī saturu, kas vajadzīgs teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Šajā nolūkā prasītā datu saglabāšana attiecas tikai uz datiem, kas varētu būt saistīti ar teroristu nodarījumiem un tāpēc var palīdzēt saukt pie atbildības par teroristu nodarījumiem vai novērst nopietnus sabiedriskās drošības riskus.

(22)Lai nodrošinātu samērīgumu, saglabāšanas laikposms būtu jāierobežo līdz sešiem mēnešiem, jo tas dotu satura nodrošinātājiem pietiekami ilgu laiku ierosināt pārskatīšanas procesu un tiesībaizsardzības iestādes varētu piekļūt datiem, kas ir būtiski teroristu nodarījumu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības par tiem. Tomēr pēc tās iestādes pieprasījuma, kura veic pārskatīšanu, šo laikposmu var pagarināt uz laiku, kas nepieciešams, ja pārskatīšanas process ir uzsākts, bet nav pabeigts sešu mēnešu laikposmā. Šim ilgumam vajadzētu būt pietiekamam, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu saglabāt ar izmeklēšanu saistītos nepieciešamos pierādījumus, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar attiecīgajām pamattiesībām.

(23)Šī regula neietekmē procesuālās garantijas un procesuālos izmeklēšanas pasākumus, kas saistīti ar piekļuvi saturam un saistītajiem datiem, kuri saglabāti teroristu nodarījumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, kā to reglamentē dalībvalstu tiesību akti un Savienības tiesību akti.

(24) Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēju politika attiecībā uz teroristisku saturu būtu pārredzama, jo tas palielinātu to pārskatatbildību lietotāju priekšā un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāpublicē gada pārredzamības ziņojumi, kuros ietverta jēgpilna informācija par rīcību, kas veikta teroristiska satura atklāšanas, identificēšanas un izņemšanas sakarā.

(25)Sūdzību procedūras ir nepieciešams aizsardzības pasākums pret tāda satura kļūdainu izņemšanu, ko aizsargā vārda un informācijas brīvība. Tāpēc mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāizveido ērti lietojami sūdzību mehānismi un jānodrošina, ka sūdzības tiek izskatītas nekavējoties un pilnīgi pārredzami attiecībā pret satura nodrošinātāju. Prasība mitināšanas pakalpojuma sniedzējam atjaunot saturu, ja tas ticis izņemts kļūdas dēļ, neietekmē mitināšanas pakalpojuma sniedzēju iespēju panākt savu noteikumu izpildi uz citu iemeslu pamata.

(26)Efektīva tiesību aizsardzība saskaņā ar LES 19. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu prasa, lai personām būtu iespēja noskaidrot iemeslus, kuru dēļ ir izņemts viņu augšupielādētais saturs vai atspējota saturpiekļuve. Šajā nolūkā mitināšanas pakalpojuma sniedzējam būtu jādara satura nodrošinātājam pieejama jēgpilna informācija, kas dod satura nodrošinātājam iespēju apstrīdēt lēmumu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka par to jāpaziņo satura nodrošinātājam. Atkarībā no apstākļiem mitināšanas pakalpojuma sniedzēji saturu, kas tiek uzskatīts par teroristisku saturu, drīkst aizstāt ar ziņu, ka saturs ir izņemts vai atspējots saskaņā ar šo regulu. Pēc pieprasījuma būtu jāsniedz papildu informācija par iemesliem, kā arī par satura nodrošinātāja iespējām lēmumu apstrīdēt. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, arī izmeklēšanas kontekstā, tiek uzskatīts par nepiemērotu vai kontraproduktīvu tiešā veidā informēt satura nodrošinātāju par satura izņemšanu vai atspējošanu, par to būtu jāinformē mitināšanas pakalpojuma sniedzējs.

(27)Lai nepieļautu dublēšanos un iespējamu iejaukšanos izmeklēšanā, kompetentajām iestādēm, kad tās izdod satura izņemšanas rīkojumus vai nosūta signālziņas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, būtu citai cita jāinformē, savā starpā jākoordinē darbs un jāsadarbojas, attiecīgā gadījumā iesaistot Eiropolu. Eiropols šīs regulas noteikumu īstenošanā varētu sniegt atbalstu saskaņā ar tā pašreizējām pilnvarām un spēkā esošo tiesisko regulējumu.

(28)Lai nodrošinātu proaktīvu pasākumu efektīvu un pietiekami saskanīgu īstenošanu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm konkrētu proaktīvu pasākumu identificēšanas, īstenošanas un novērtēšanas nolūkā būtu savā starpā jāsazinās par sarunām, ko tās risina ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem. Tāpat šāda sadarbība ir vajadzīga arī saistībā ar noteikumu pieņemšanu par sodiem, kā arī sodu īstenošanu un minēto noteikumu izpildes panākšanu.

(29)Ir būtiski, ka kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir atbildīga par sodu uzlikšanu, ir pilnībā informēta par izņemšanas rīkojumu un signālziņu izdošanu un tai sekojošu informācijas apmaiņu starp mitināšanas pakalpojuma sniedzēju un attiecīgo kompetento iestādi. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina piemēroti saziņas kanāli un mehānismi, kas ļauj laikus koplietot relevantu informāciju.

(30)Lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un lai nepieļautu centienu dublēšanos, dalībvalstis drīkst izmantot Eiropola izstrādātus rīkus, piemēram, pašreizējo lietotni ziņošanas par interneta saturu pārvaldībai (Internet Referral Management application, IRMa) vai pēctecīgus rīkus.

(31)Ņemot vērā īpašās nopietnās sekas, ko rada konkrēts teroristisks saturs, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem iestādes attiecīgajā dalībvalstī vai kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību vai kurā tiem ir juridiskais pārstāvis, būtu nekavējoties jāinformē par jebkādiem teroristu nodarījumu pierādījumiem, par kuru esību pakalpojuma sniedzēji uzzinājuši. Lai nodrošinātu samērīgumu, šis pienākums attiecas tikai uz teroristu nodarījumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā. Pienākums informēt nenozīmē, ka pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums aktīvi meklēt šādus pierādījumus. Attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atbilstīgi Direktīvai (ES) 2017/541, pamatojoties uz likumpārkāpēja vai iespējamā noziegumā cietušā valstspiederību vai terorisma akta mērķa vietu, notiek teroristu nodarījumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem. Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji drīkst nosūtīt informāciju Eiropolam, kuram atbilstoši savām pilnvarām būtu jāveic turpinājuma pasākumi, to vidū informācijas pārsūtīšana attiecīgajām valsts iestādēm.

(32)Būtu jāatļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādu informāciju izmantot, lai veiktu izmeklēšanas pasākumus, kas paredzēti dalībvalsts vai Savienības tiesību aktos, arī izdotu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu saskaņā ar Regulu par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās 14 .

(33)Lai veicinātu izņemšanas rīkojumu un signālziņu ātru apstrādi, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un dalībvalstīm būtu jāizveido kontaktpunkti. Pretstatā juridiskajam pārstāvim kontaktpunkts kalpo operacionāliem nolūkiem. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktpunkta sastāvā vajadzētu būt jebkādiem specializētiem līdzekļiem, kas ļauj elektroniski iesniegt izņemšanas rīkojumus un signālziņas, un tehniskiem līdzekļiem un personālam, kas ļauj tos ātri apstrādāt. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktpunktam nav jāatrodas Savienībā, un mitināšanas pakalpojuma sniedzējs var brīvi norādīt esošu kontaktpunktu, ja šis kontaktpunkts spēj izpildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Lai nodrošinātu, ka teroristisks saturs tiek izņemts vai saturpiekļuve tiek atspējota vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jānodrošina, ka kontaktpunkts ir pieejams 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Informācijā par kontaktpunktu būtu jāiekļauj informācija par valodu, kurā ar kontaktpunktu var sazināties. Lai atvieglotu saziņu starp mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojuma sniedzēji tiek rosināti atļaut saziņu tajā Savienības oficiālajā valodā, kurā pieejami to noteikumi.

(34)Ja pakalpojuma sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā, ir nepieciešams viest skaidrību, kuras dalībvalsts jurisdikcijā ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā. Parasti mitināšanas pakalpojuma sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā tas norīkojis juridisku pārstāvi. Tomēr, ja izņemšanas rīkojumu izdod cita dalībvalsts, tās iestādēm būtu jāspēj panākt šādu rīkojumu izpildi, izmantojot piespiedu pasākumus, kas nav represīvi, piemēram, naudassodus. Attiecībā uz mitināšanas pakalpojuma sniedzēju, kuram Savienībā nav uzņēmējdarbības vietas un kurš nav norīkojis juridisku pārstāvi, jebkurai dalībvalstij tomēr būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips.

(35)Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un izpildes panākšanu, minētajiem pakalpojuma sniedzējiem, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu rakstiski jānorīko juridisks pārstāvis.

(36)Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt juridiski pilnvarotam rīkoties mitināšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā.

(37)Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes. Prasība norīkot kompetentās iestādes nenozīmē, ka obligāti jāizveido jaunas iestādes; šajā regulā noteiktās funkcijas var tikt uzticētas jau esošām struktūrām. Šī regula prasa norīkot iestādes, kuru kompetencē ir izdot izņemšanas rīkojumus, signālziņas, pārraudzīt proaktīvus pasākumus un uzlikt sodus. Dalībvalstu ziņā ir izlemt, cik iestādes tās vēlas norīkot šo uzdevumu veikšanai.

(38)Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji faktiski īsteno šajā regulā paredzētos pienākumus, ir vajadzīgi sodi. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, attiecīgā gadījumā arī naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Īpaši bargi sodi nosakāmi gadījumā, ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sistemātiski neizņem teroristisku saturu vai neatspējo saturpiekļuvi vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Atsevišķos gadījumos par neatbilstību varētu paredzēt sankcijas, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principu un nodrošinot, ka šādās sankcijās tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, regulā būtu jānosaka, kādā mērā attiecīgie pienākumi var būt par sodu uzlikšanas iemeslu. Sodi par 6. panta neievērošanu būtu jāpieņem tikai attiecībā uz pienākumiem, kas izriet no pieprasījuma ziņot saskaņā ar 6. panta 2. punktu vai no lēmuma, ar kuru liek veikt papildu proaktīvus pasākumus saskaņā ar 6. panta 4. punktu. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, pienācīgi būtu jāņem vērā pakalpojuma sniedzēja finansiālie resursi. Dalībvalstis nodrošina, ka sodi neveicina tāda satura izņemšanu, kas nav teroristisks.

(39)Standartizētu veidņu izmantošana atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un pakalpojuma sniedzējiem, ļaujot tiem sazināties ātrāk un efektīvāk. Ir īpaši svarīgi nodrošināt ātru rīcību pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Veidnes samazina tulkošanas izmaksas un veicina augstus kvalitātes standartus. Tāpat arī atbildes veidlapām būtu jānodrošina standartizēta informācijas apmaiņa, un īpaši svarīgi tas būs gadījumos, kad pakalpojuma sniedzēji nespēj nodrošināt atbilstību. Autentificēti iesniegšanas kanāli var garantēt izņemšanas rīkojuma autentiskumu, arī rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

(40)Lai vajadzības gadījumā būtu iespējams ātri grozīt šīs regulas vajadzībām izmantoto veidņu saturu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus nolūkā grozīt šīs regulas I, II un III pielikumu. Lai varētu ņemt vērā tehnoloģijas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt arī deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 15 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(41)Dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par tiesību akta īstenošanu. Lai nodrošinātu informāciju tiesību akta izvērtēšanai, būtu jāizstrādā detalizēta šīs regulas izlaides, rezultātu un ietekmes pārraudzības programma.

(42)Pamatojoties uz īstenošanas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem un secinājumiem un pārraudzības iznākumu, Komisijai ne drīzāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāveic tās izvērtēšana. Izvērtēšanai būtu jābalstās uz pieciem kritērijiem: iedarbīgums, efektivitāte, nozīmība, saskanība un ES pievienotā vērtība. Tajā tiks novērtēts, kā darbojas dažādie regulā paredzētie operacionālie un tehniskie pasākumi, arī tas, cik efektīvi pasākumi uzlabo teroristiska satura atklāšanu, identificēšanu un izņemšanu, aizsardzības mehānismu efektivitāte, kā arī ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu tiesībām un interesēm, un pārskatīta prasība informēt satura nodrošinātājus.

(43)Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, novēršot teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā mērā un minētā ierobežojuma mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Šī regula nosaka vienotus noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē. Konkrēti tajā noteikti:

(a)rūpības pienākumu noteikumi, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro, lai novērstu teroristiska satura izplatīšanu ar savu pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu ātru šāda satura izņemšanu;

(b)pasākumu kopums, kas dalībvalstīm jāievieš, lai identificētu teroristisku saturu, padarītu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem iespējamu tā ātru izņemšanu un atvieglotu sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un, vajadzības gadījumā, ar attiecīgajām Savienības struktūrām.

2.Šo regulu piemēro mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri – neatkarīgi no galvenās to uzņēmējdarbības vietas – savus pakalpojumus piedāvā Savienībā.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“mitināšanas pakalpojuma sniedzējs” ir tādu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kuri ietver satura nodrošinātāja piegādātas informācijas glabāšanu pēc satura nodrošinātāja pieprasījuma un glabātās informācijas darīšanu pieejamu trešām personām;

(2)“satura nodrošinātājs” ir lietotājs, kas piegādājis informāciju, kuru pēc šā lietotāja pieprasījuma glabā vai ir glabājis mitināšanas pakalpojuma sniedzējs;

(3)“piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē darīt iespējamu juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, kuram ar šo dalībvalsti vai dalībvalstīm ir, piemēram, šāda būtiska saikne:

(a)Savienība ir mitināšanas pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības vieta;

(b)mitināšanas pakalpojumam ir ievērojams skaits lietotāju vienā vai vairākās dalībvalstīs;

(c)mitināšanas pakalpojuma sniedzēja darbības vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

(4)“teroristu nodarījumi” ir Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā definētie nodarījumi;

(5)“teroristisks saturs”, kopā vai atsevišķi, ir šāda veida informācija:

(a)kūdīšana uz teroristu nodarījumu izdarīšanu vai šādu nodarījumu aizstāvēšana, arī slavināšana, tādā veidā radot briesmas, ka tādi akti varētu tikt izdarīti;

(b)mudināšana uz palīdzēšanu teroristu nodarījumu izdarīšanā;

(c)teroristu grupas darbības veicināšana, jo īpaši iedrošinot pievienoties teroristu grupai Direktīvas (ES) 2017/541 2. panta 3) punkta nozīmē vai šādu grupu atbalstīt;

(d)norādījumu došana par teroristu nodarījumu izdarīšanas metodēm vai paņēmieniem;

(6)“teroristiska satura izplatīšana” ir teroristiska satura publiskošana, ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumiem darot to pieejamu trešām personām;

(7)“noteikumi” neatkarīgi no to nosaukuma un veida ir visi noteikumi, nosacījumi un klauzulas, kas reglamentē līgumattiecības starp mitināšanas pakalpojuma sniedzēju un tā lietotājiem;

(8)“signālziņa” ir paziņojums par informāciju, kuru varētu uzskatīt par teroristisku saturu; kompetentā iestāde vai, vajadzības gadījumā, attiecīgā Savienības struktūra mitināšanas pakalpojuma sniedzējam to izdod tālab, lai šis pakalpojuma sniedzējs brīvprātīgi izvērtētu minētās informācijas saderību ar saviem noteikumiem par teroristiska satura izplatīšanas novēršanu;

(9)“galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā veic galvenās finanšu funkcijas un no kuras tiek īstenota operacionālā kontrole.

II IEDAĻA
Pasākumi, ar kuriem novērš teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē

3. pants
Rūpības pienākumi

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji atbilstoši, pietiekami un samērīgi rīkojas saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi novērstu teroristiska satura izplatīšanu un aizsargātu lietotājus no teroristiska satura. Tas tiek darīts rūpīgi un samērīgā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot lietotāju pamattiesības un ņemot vērā vārda un informācijas brīvības būtisko nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā.

2.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji savos noteikumos iekļauj un piemēro noteikumus par teroristiska satura izplatīšanas novēršanu.

4. pants
Izņemšanas rīkojumi

1.Kompetentā iestāde ir pilnvarota izdot lēmumu, ar ko mitināšanas pakalpojuma sniedzējam prasa izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi šādam saturam.

2.Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs teroristisku saturu izņem vai piekļuvi šādam saturam atspējo vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas.

3.Izņemšanas rīkojumos ir šādi ar I pielikumā pievienoto veidni saskaņoti elementi:

(a)identificēta izņemšanas rīkojumu izdodošā kompetentā iestāde un kompetentās iestādes vārdā autentificēts izņemšanas rīkojums;

(b)pamatojums, kāpēc saturs uzskatāms par teroristisku, ar atsauci vismaz uz 2. panta 5) punktā uzskaitītajām teroristiskā satura kategorijām;

(c)vienots resursu vietrādis (URL) un, vajadzības gadījumā, papildu informācija, kas ļauj identificēt minēto saturu;

(d)atsauce uz šo regulu kā uz izņemšanas rīkojuma juridisko pamatu;

(e)izdošanas datums un laika zīmogs;

(f)informācija par mitināšanas pakalpojuma sniedzējam un satura nodrošinātājam pieejamo tiesisko aizsardzību;

(g)attiecīgā gadījumā, 11. pantā minētais lēmums neizpaust informāciju par teroristiska satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu.

4.Pēc mitināšanas pakalpojuma sniedzēja vai satura nodrošinātāja pieprasījuma kompetentā iestāde, neskarot mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu izpildīt izņemšanas rīkojumu 2. punktā noteiktajā termiņā, detalizēti pamato rīkojuma izdošanu.

5.Izņemšanas rīkojumus kompetentās iestādes adresē mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai juridiskajam pārstāvim, kuru mitināšanas pakalpojuma sniedzējs norīkojis saskaņā ar 16. pantu, un 14. panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam. Šādus rīkojumus sūta, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ar kuriem var iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kas ļauj noteikt sūtītāja autentiskumu, arī rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

6.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji apstiprina saņemšanu un, izmantojot II pielikumā pievienoto veidni, bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par teroristiska satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu un konkrēti norāda šīs darbības laiku.

7.Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs izņemšanas rīkojumu izpildīt nespēj un iemesls ir nepārvarama vara vai faktiska neiespējamība, kas nav radusies mitināšanas pakalpojuma sniedzēja dēļ, tas ar III pielikumā pievienotās veidnes starpniecību bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi un paskaidro neizpildes iemeslus. Tiklīdz norādītie iemesli beidz pastāvēt, piemēro 2. punktā noteikto termiņu.

8.Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs izņemšanas rīkojumu izpildīt nespēj tāpēc, ka tajā ir acīmredzamas kļūdas vai tas nesatur rīkojuma izpildei pietiekamu informāciju, mitināšanas pakalpojuma sniedzējs ar III pielikumā pievienotās veidnes starpniecību bez liekas kavēšanās par to informē kompetento iestādi un lūdz vajadzīgos precizējumus. Tiklīdz precizējumi ir sniegti, piemēro 2. punktā noteikto termiņu.

9.Kad izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, kompetentā izdevējiestāde par to informē 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto kompetento iestādi, kura uzrauga proaktīvo pasākumu īstenošanu. Izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, ja piemērojamo valsts tiesību aktu noteiktajā termiņā to nepārsūdz vai kad tas pēc pārsūdzēšanas ir apstiprināts.

5. pants
Signālziņas

1.Kompetentā iestāde vai attiecīgā Savienības struktūra var mitināšanas pakalpojuma sniedzējam nosūtīt signālziņu.

2.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji ievieš operacionālos un tehniskos pasākumus, kas atvieglo tā satura ātru novērtēšanu, kuru kompetentās iestādes un, vajadzības gadījumā, attiecīgās Savienības struktūras tiem nosūtījušas brīvprātīgai izvērtēšanai.

3.Signālziņu adresē mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai juridiskajam pārstāvim, kuru pakalpojuma sniedzējs norīkojis saskaņā ar 16. pantu, un 14. panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam. Šādas signālziņas nosūta elektroniski.

4.Signālziņā iekļauj pietiekami detalizētu informāciju, arī iemeslus, kāpēc saturs tiek uzskatīts par teroristisku, vienotu resursu vietrādi (URL) un, vajadzības gadījumā, papildu informāciju, kas ļauj minēto teroristisko saturu identificēt.

5.Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs prioritārā kārtā novērtē signālziņā identificētā satura atbilstību saviem iekšējiem noteikumiem un pieņem lēmumu par to, vai minēto saturu izņemt vai atspējot piekļuvi šādam saturam.

6.Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs nekavējoties informē kompetento iestādi vai attiecīgo Savienības struktūru par novērtējuma iznākumu un par signālziņas rosināto darbību termiņiem.

7.Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs uzskata, ka signālziņā norādītā informācija attiecīgā satura novērtēšanai ir nepietiekama, tas par to nekavējoties informē kompetentās iestādes vai attiecīgo Savienības struktūru un norāda, kāda papildu informācija vai precizējumi ir vajadzīgi.

6. pants
Proaktīvi pasākumi

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji vajadzības gadījumā veic proaktīvus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt savus pakalpojumus pret teroristiska satura izplatīšanu. Šie pasākumi ir efektīvi un samērīgi, tajos ņem vērā to, kāda veida un cik liels ir risks tikt pakļautiem teroristiskam saturam, ievēro lietotāju pamattiesības un vārda un informācijas brīvības būtisko nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā.

2.Kad 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde ir tikusi informēta saskaņā ar 4. panta 9. punktu, tā no mitināšanas pakalpojuma sniedzēja prasa triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un pēc tam vismaz reizi gadā ziņot par konkrētajiem proaktīvajiem pasākumiem, ko tas – arī ar automatizētiem līdzekļiem – veicis, lai

(a)nepieļautu iepriekš izņemta satura atkārtotu augšupielādēšanu vai tāda satura atkārtotu augšupielādēšanu, kura saturpiekļuve atspējota, jo saturs ticis uzskatīts par teroristisku;

(b)atklātu, identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi šādam saturam.

Šādu pieprasījumu nosūta mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai pakalpojuma sniedzēja norīkotajam juridiskajam pārstāvim.

Ziņojumos iekļauj visu attiecīgo informāciju, kas ļauj 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kompetentajai iestādei novērtēt, vai proaktīvie pasākumi ir efektīvi un samērīgi, un izvērtēt, kā darbojas izmantotie automatizētie rīki, kā arī cilvēka veiktas uzraudzības un verifikācijas mehānismi.

3.Ja 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde uzskata, ka proaktīvie pasākumi, kas veikti un paziņoti saskaņā ar 2. punktu, nav pietiekami, lai mazinātu un pārvaldītu pakļautības risku un intensitāti, tā var prasīt, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veic konkrētus proaktīvus papildpasākumus. Tālab mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto kompetento iestādi, lai identificētu konkrētos pasākumus, kuri mitināšanas pakalpojuma sniedzējam jāievieš, un noteiktu galvenos mērķus un kritērijus, kā arī to īstenošanas termiņus.

4.Ja triju mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma nav izdevies panākt vienošanos, 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde var izdot lēmumu, ar kuru nosaka īpašus vajadzīgos proaktīvos papildpasākumus; tiem jābūt samērīgiem. Minētajā lēmumā jo īpaši ņem vērā mitināšanas pakalpojuma sniedzēja ekonomisko kapacitāti un šādu pasākumu ietekmi uz lietotāju pamattiesībām un vārda un informācijas brīvības būtisko nozīmi. Šādu lēmumu nosūta mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai pakalpojuma sniedzēja norīkotajam juridiskajam pārstāvim. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs regulāri ziņo par 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes norādīto pasākumu īstenošanu.

5.Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs jebkurā laikā var prasīt, lai 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde pārskata un vajadzības gadījumā atsauc pieprasījumu vai lēmumu, kas minēts attiecīgi 2. un 3. punktā un 4. punktā. Saņēmusi mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu, kompetentā iestāde saprātīgā termiņā izdod pamatotu lēmumu.

7. pants
Satura un ar to saistīto datu saglabāšana

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji saglabā teroristisko saturu, kas saskaņā ar izņemšanas rīkojumu, signālziņu vai proaktīvajiem pasākumiem izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota, kā nosaka 4., 5. un 6. pants, un saistītos datus, kas izņemti tāpēc, ka ticis izņemts teroristiskais saturs, un kas vajadzīgi:

(a)administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras labad;

(b)teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.

2.Teroristisko saturu un saistītos datus, kas minēti 1. punktā, glabā sešus mēnešus. Pēc kompetentās iestādes vai tiesas pieprasījuma teroristisko saturu glabā ilgāku laiku, kad un cik ilgi tas vajadzīgs tobrīd notiekošas 1. punkta a) apakšpunktā minētās administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras labad.

3.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji nodrošina, ka uz teroristisko saturu un saistītajiem datiem, kas saglabāti saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecina pienācīgus tehniskos un organizatoriskos aizsardzības pasākumus.

Ar šiem tehniskajiem un organizatoriskajiem aizsardzības pasākumiem nodrošina, ka saglabātajam teroristiskajam saturam un saistītajiem datiem piekļūst un tos apstrādā vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos, un attiecīgajiem personas datiem nodrošina augstu drošības līmeni. Vajadzības gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji šos aizsardzības pasākumus pārskata un atjaunina.

III IEDAĻA
AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI UN PĀRSKATATBILDĪBA

8. pants
Pārredzamības pienākumi

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji savos noteikumos nosaka savu politiku attiecībā uz teroristiska satura izplatīšanas novēršanu un vajadzības gadījumā tajos iekļauj jēgpilnu skaidrojumu par to, kā izmantojami proaktīvie pasākumi, to vidū arī automatizētie rīki.

2.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji publicē gada pārredzamības ziņojumus par darbībām, kas veiktas, lai novērstu teroristiska satura izplatīšanu.

3.Pārredzamības ziņojumos iekļauj vismaz:

(a)informāciju par pasākumiem, kurus mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veicis, lai teroristisko saturu atklātu, identificētu un izņemtu;

(b)informāciju par pasākumiem, kurus mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veicis, lai nepieļautu iepriekš izņemta satura atkārtotu augšupielādēšanu vai tāda satura atkārtotu augšupielādēšanu, kura saturpiekļuve atspējota, jo saturs ticis uzskatīts par teroristisku;

(c)informāciju par tā teroristiskā satura vienību skaitu, kas izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota attiecīgi izņemšanas rīkojumu, signālziņu un proaktīvo pasākumu rezultātā;

(d)pārskatu par sūdzību procedūrām un to iznākumu.

9. pants
Ar proaktīvu pasākumu izmantošanu un īstenošanu saistītie aizsardzības pasākumi

1.Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji attiecībā uz glabāto saturu izmanto ar šo regulu saskanīgus automatizētus līdzekļus, tie turklāt paredz efektīvus un pienācīgus aizsardzības pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka attiecībā uz minēto saturu pieņemtie lēmumi, jo īpaši lēmumi izņemt par teroristisku uzskatāmo saturu vai atspējot tā saturpiekļuvi, ir precīzi un labi pamatoti.

2.Vajadzības gadījumā un vienmēr, kad nepieciešams detalizēts kontekstuāls novērtējums, ar kura palīdzību nosaka, vai konkrētais saturs ir uzskatāms par teroristisku, aizsardzības pasākumi konkrēti ietver cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju.

10. pants
Sūdzību mehānismi

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji izveido efektīvus un pieejamus mehānismus, kas satura nodrošinātajiem, kuru piegādātais saturs izņemts vai piekļuve šādam saturam atspējota saskaņā ar 5. pantā paredzēto signālziņu vai 6. pantā paredzētajiem proaktīvajiem pasākumiem, ļauj iesniegt sūdzību par mitināšanas pakalpojuma sniedzēja rīcību un pieprasīt satura atjaunošanu.

2.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji tūlīt pārbauda ikvienu saņemto sūdzību un bez liekas kavēšanās atjauno saturu, kurš izņemts vai kuram piekļuve atspējota nepamatoti. Tie informē sūdzības iesniedzēju par pārbaudes iznākumu.

11. pants
Satura nodrošinātājiem sniedzamā informācija

1.Kad mitināšanas pakalpojuma sniedzēji izņem teroristisku saturu vai atspējo piekļuvi šādam saturam, tie satura nodrošinātājam dara pieejamu informāciju par teroristiskā satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu.

2.Pēc satura nodrošinātāja pieprasījuma mitināšanas pakalpojuma sniedzējs satura nodrošinātāju informē par izņemšanas vai saturpiekļuves atspējošanas iemesliem un iespējām šo lēmumu apstrīdēt.

3.Ja kompetentā iestāde nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ nav jāatklāj informācija, piemēram, par teroristu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, 1. un 2. punktā noteikto pienākumu nepiemēro tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, bet ne ilgāk kā [četras] nedēļas pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Šādā gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzējs neizpauž nekādu informāciju par teroristiska satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu.

IV IEDAĻA
Kompetento iestāžu, Savienības struktūru un mitināšanas pakalpojuma sniedzēju sadarbība

12. pants
Kompetento iestāžu spējas

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās spējas un pietiek resursu, lai sasniegtu šīs regulas nospraustos mērķus un izpildītu savus pienākumus.

13. pants
Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju, kompetento iestāžu un, vajadzības gadījumā, attiecīgo Savienības struktūru sadarbība

1.Lai dalībvalstu vidū nepieļautu dublēšanos, uzlabotu koordināciju un novērstu iejaukšanos izmeklēšanā, attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un signālziņām dalībvalstu kompetentās iestādes cita citu informē, savā starpā koordinē darbu un sadarbojas, vajadzības gadījumā arī ar attiecīgajām Savienības struktūrām, piemēram, ar Eiropolu.

2.Dalībvalstu kompetentās iestādes un 17. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde cita citu informē, savā starpā koordinē darbu un sadarbojas attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 6. pantu, un izpildes panākšanas darbībām, kas veiktas saskaņā ar 18. pantu. Dalībvalstis nodrošina, lai 17. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes rīcībā būtu visa relevantā informācija. Tālab dalībvalstis paredz piemērotus saziņas kanālus vai mehānismus, kas nodrošina, ka relevantā informācija tiek laicīgi koplietota.

3.Dalībvalstis un mitināšanas pakalpojuma sniedzēji var izvēlēties izmantot īpašus instrumentus, vajadzības gadījumā arī tādus, ko attiecīgās Savienības struktūras, piemēram, Eiropols, izveidojušas, lai atvieglotu konkrēti:

(a)ar 4. pantā paredzētajiem izņemšanas rīkojumiem saistīto apstrādi un atziņošanu;

(b)ar 5. pantā paredzētajām signālziņām saistīto apstrādi un atziņošanu;

(c)sadarbību, kuras mērķis ir identificēt un īstenot 6. pantā paredzētos proaktīvos pasākumus.

4.Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji uzzina par jebkādas teroristu nodarījumus pierādošas informācijas esību, tie dalībvalstī, kur ir to galvenā uzņēmējdarbības vieta vai juridiskais pārstāvis, nekavējoties informē iestādes, kas attiecīgajā dalībvalstī ir kompetentas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un atbild par saukšanu pie atbildības par šādiem nodarījumiem, vai informē dalībvalsts kontaktpunktu, kā noteikts 14. panta 2. punktā. Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji drīkst šo informāciju nosūtīt Eiropolam, kurš gādā par turpinājuma pasākumiem.

14. pants
Kontaktpunkti

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji izveido kontaktpunktu, kas ļauj elektroniski saņemt izņemšanas rīkojumus un signālziņas un nodrošina to ātru apstrādi saskaņā ar 4. un 5. pantu. Tie nodrošina, lai šī informācija tiktu darīta publiski pieejama.

2.Informācijā, kas minēta 1. punktā, norāda Regulā Nr. 1/58 minētu Savienības oficiālo valodu vai valodas, kurās var vērsties kontaktpunktā un kurās pēc tam turpināma saziņa par atbilstoši 4. un 5. pantam izdotajiem izņemšanas rīkojumiem un nosūtītajām signālziņām. Šo valodu vidū ir vismaz viena tās dalībvalsts oficiālā valoda, kurā ir mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā rezidē vai veic uzņēmējdarbību tā 16. pantā minētais juridiskais pārstāvis.

3.Dalībvalstis izveido kontaktpunktu, kas ļauj apstrādāt ar to izdotajiem izņemšanas rīkojumiem un nosūtītajām signālziņām saistītos precizējumu pieprasījumus un atziņojumus. Informāciju par kontaktpunktu dara publiski pieejamu.

V IEDAĻA
ĪSTENOŠANA UN IZPILDES PANĀKŠANA

15. pants
Jurisdikcija

1.Dalībvalstij, kurā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, ir jurisdikcija pār 6., 18. un 21. pantu. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas kādā no dalībvalstīm, tiek uzskatīts par esošu tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā rezidē vai veic uzņēmējdarbību 16. pantā minētais juridiskais pārstāvis.

2.Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs juridisko pārstāvi nav norīkojis, jurisdikcija ir visām dalībvalstīm.

3.Ja ar 4. panta 1. punktu saskanīgu izņemšanas rīkojumu izdevusi citas dalībvalsts iestāde, minētajai dalībvalstij ir jurisdikcija atbilstoši saviem tiesību aktiem veikt piespiedu pasākumus, lai varētu panākt šā izņemšanas rīkojuma izpildi.

16. pants
Juridiskais pārstāvis

1.Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš piedāvā pakalpojumus Savienībā, bet uzņēmējdarbību tajā neveic, rakstveidā norīko savu juridisko pārstāvi Savienībā; šis pārstāvis ir juridiska vai fiziska persona, kas atbild par tādu izņemšanas rīkojumu, signālziņu, pieprasījumu un lēmumu saņemšanu, izpildi un izpildes panākšanu, kurus kompetentās iestādes izdevušas, pamatojoties uz šo regulu. Juridiskais pārstāvis rezidē vai veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurā mitināšanas pakalpojuma sniedzējs piedāvā pakalpojumus.

2.Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs juridiskajam pārstāvim uztic 1. punktā minēto izņemšanas rīkojumu, signālziņu, pieprasījumu un lēmumu saņemšanu, izpildi un izpildes panākšanu attiecīgā mitināšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji savu juridisko pārstāvi nodrošina ar pilnvarām un resursiem, kas vajadzīgi, lai tas spētu sadarboties ar kompetentajām iestādēm un izpildīt minētos lēmumus un rīkojumus.

3.Norīkoto juridisko pārstāvi var uzskatīt par atbildīgu par šajā regulā noteikto pienākumu nepildīšanu, un tas neskar saistības un tiesiskās darbības, ko varētu uzsākt pret pašu mitināšanas pakalpojuma sniedzēju.

4.Par juridiskā pārstāvja norīkošanu mitināšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kur juridiskais pārstāvis rezidē vai veic uzņēmējdarbību. Informācija par juridisko pārstāvi ir publiski pieejama.

VI IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants
Kompetento iestāžu norīkošana

1.Katra dalībvalsts norīko iestādi vai iestādes, kuras ir kompetentas:

(a)izdot izņemšanas rīkojumus saskaņā ar 4. pantu;

(b)atklāt un identificēt teroristisku saturu un izdot mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar to saistītus pieprasījumus saskaņā ar 5. pantu;

(c)uzraudzīt proaktīvo pasākumu īstenošanu saskaņā ar 6. pantu;

(d)ar 18. pantā paredzētajiem sodiem nodrošināt šīs regulas noteikto pienākumu izpildi.

2.Dalībvalstis vēlākais līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] paziņo Komisijai, kuras ir 1. punktā minētās kompetentās iestādes. Komisija šo paziņojumu un visus tā grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants
Sodi

1.Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kurus mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem piemēro par to pienākumu pārkāpumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu sodu īstenošanu. Šādus sodus uzliek tikai par tādu pienākumu neizpildi, kas noteikti saskaņā ar:

(a)3. panta 2. punktu (mitināšanas pakalpojuma sniedzēju noteikumi);

(b)4. panta 2. un 6. punktu (izņemšanas rīkojumu izpilde un atziņošana par izpildi);

(c)5. panta 5. un 6. punktu (signālziņu novērtēšana un atziņošana par novērtēšanu);

(d)6. panta 2. un 4. punktu (ziņojumi par proaktīviem pasākumiem un pasākumu pieņemšanu pēc lēmuma, ar kuru liek veikt konkrētus proaktīvus pasākumus);

(e) 7. pantu (datu saglabāšana);

(f)8. pantu (pārredzamība);

(g)9. pantu (ar proaktīviem pasākumiem saistītie aizsardzības pasākumi);

(h)10. pantu (sūdzību procedūras);

(i)11. pantu (satura nodrošinātājiem sniedzamā informācija);

(j)13. panta 4. punktu (teroristu nodarījumus pierādoša informācija);

(k)14. panta 1. punktu (kontaktpunkti);

(l)16. pantu (juridiskā pārstāvja norīkošana).

2.Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis vēlākais līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un tai nekavējoties paziņo arī par visiem tos ietekmējošiem turpmākiem grozījumiem un izmaiņām.

3.Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes, kad tās nosaka soda veidu un apmēru, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, arī to:

(a)kāda ir pārkāpuma iedaba, smagums un ilgums;

(b)vai pārkāpums ir tīšs vai arī nolaidības rezultāts;

(c)vai atbildīgā juridiskā persona arī iepriekš izdarījusi pārkāpumus;

(d)kāda ir atbildīgās juridiskās personas finansiālā stiprība;

(e)cik sekmīgi mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka sistemātiskas 4. panta 2. punktā noteiktā pienākuma neizpildes gadījumā tiek piemērots naudassods, kura apjoms ir līdz 4 % no mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā.

19. pants
Ar izņemšanas rīkojumiem saistītās tehniskās prasības un izņemšanas rīkojumu veidņu grozīšana

1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus deleģētos aktus, lai I, II un III pielikumu grozītu ar mērķi efektīvi reaģēt uz iespējamu vajadzību veikt uzlabojumus izņemšanas rīkojuma veidņu saturā, kā arī to veidņu saturā, kas izmantojamas informācijas sniegšanai gadījumā, ja izņemšanas rīkojumu nav bijis iespējams izpildīt.

20. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas piemērošanas datums].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants
Pārraudzība

1.Dalībvalstis no savām kompetentajām iestādēm un attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem vāc un katru gadu līdz [31. martam] Komisijai nosūta informāciju par darbībām, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu. Tā ietver:

(a)informāciju par atbilstoši 4. un 5. pantam izdoto izņemšanas rīkojumu un nosūtīto signālziņu skaitu, tā teroristiskā satura vienību skaitu, kas izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota, un arī attiecīgos izpildes termiņus;

(b)informāciju par atbilstoši 6. pantam veiktajiem konkrētajiem proaktīvajiem pasākumiem, arī par tā teroristiskā satura vienību skaitu, kas izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota, un arī attiecīgos izpildes termiņus;

(c)informāciju par ierosināto sūdzību procedūru skaitu un darbībām, kuras mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veicis saskaņā ar 10. pantu;

(d)informāciju par ierosināto tiesiskās aizsardzības procedūru skaitu un par lēmumiem, kurus kompetentā iestāde pieņēmusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.Ne vēlāk kā [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija izveido sīki izstrādātu programmu šīs regulas izlaides, rezultātu un ietekmes pārraudzībai. Pārraudzības programmā nosaka attiecīgos rādītājus un apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos vācami dati un citi nepieciešamie pierādījumi. Tajā precizē, kādas darbības Komisijai un dalībvalstīm jāveic, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārraudzītu regulas īstenošanas sekmes un tās izvērtētu saskaņā ar 23. pantu.

22. pants
Īstenošanas ziņojums

Līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Komisijas ziņojumā ņem vērā pārraudzības informāciju saskaņā ar 21. pantu un no 8. pantā paredzētajiem pārredzamības pienākumiem izrietošo informāciju. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

23. pants
Izvērtēšana

Ne drīzāk kā [trīs gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, arī attiecībā uz to, kā un cik efektīvi darbojas aizsardzības mehānismi. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumus. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

24. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [6 mēneši pēc tās stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Paziņojums “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē” (COM (2017) 555 final).

(2)    Komisijas 2018. gada 1. marta Ieteikums (ES) 2018/334 par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (C (2018) 1177 final).

(3)    Paziņojums “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē” (COM (2017) 555 final).

(4)    Eirobarometrs 469 “Nelikumīgs saturs tiešsaistē”, 2018. gada jūnijs.

(5)    Saite uz Regulatīvās kontroles padomes atzinumu RegDoc vietnē.

(6)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(7)    Komisijas 2018. gada 1. marta Ieteikums (ES) 2018/334 par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 601, 2.3.2018., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(14)    COM(2018) 225 final.

(15)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.9.2018

COM(2018) 640 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē

{SEC(2018) 397 final} - {SWD(2018) 408 final} - {SWD(2018) 409 final}

I PIELIKUMS

TERORISTISKA SATURA IZŅEMŠANAS RĪKOJUMS (Regulas (ES) xxx 4. pants)

II PIELIKUMS

VEIDNE ATZIŅOŠANAI PĒC TERORISTISKA SATURA IZŅEMŠANAS VAI SATURPIEKĻUVES ATSPĒJOŠANAS (Regulas (ES) xxx 4. panta 5. punkts)

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR IZŅEMŠANAS RĪKOJUMA IZPILDES NEIESPĒJAMĪBU (Regulas (ES) xxx 4. panta 6. un 7. punkts)

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) ... par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L ...).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) ... par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L ...).

(3)    Ja izmanto autentificētus iesniegšanas kanālus, paraksts var nebūt vajadzīgs.