EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2018

COM(2018) 467 final

2018/0252(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes Regulu (FMT:ItalicEuratom) Nr. 1368/2013

{SWD(2018) 343 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šajā priekšlikumā ir paredzēta piemērošana no 2021. gada 1. janvāra, un tas paredzēts 27 dalībvalstu Savienībai atbilstīgi Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemtajam Apvienotās Karalistes paziņojumam par tās nolūku izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

•Pamatojums un mērķi

Šajā regulas projektā izklāstītā finansējuma programma, kas paredz finansiālas palīdzības sniegšanu “Kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai” (turpmāk — programma), attiecas uz kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un radušos atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar kopīgu instrumentu, lai optimizētu sinerģiju un zināšanu apmaiņu, tādējādi garantējot attiecīgo saistību izpildi. Šī īpašā finansējuma programma var nodrošināt papildu ES pievienoto vērtību, kļūstot par ES mēroga atsauci tehnoloģisko jautājumu drošā risināšanā kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas (dezekspluatācijas) jomā un zināšanu izplatīšanā dalībvalstīm. Šādu finansiālu palīdzību sniedz, pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, kurā apzinātas konkrētās vajadzības un parādīta ES pievienotā vērtība.

Pašlaik programma ir vērsta uz konkrēti apzinātām vajadzībām.

Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloks (Kozloduja, Bulgārija) un Bohunices V1 kodolelektrostacija (Jaslovskas Bohunice, Slovākija) sastāv no sešiem PWR tipa reaktoriem, ko sākotnēji izstrādāja Padomju Savienībā (VVER 440). Šo kodolelektrostaciju izņemšana no ekspluatācijas palīdz paaugstināt drošības līmeni reģionā un kopumā visā ES.

Komisijas Kopīgajam pētniecības centram (JRC) pieder kodolpētniecības iekārtas četrās vietās, proti, JRC–Gēlā, Beļģijā; JRC–Karlsrūē, Vācijā; JRC–Isprā, Itālijā un JRC–Petenā, Nīderlandē. Dažas no šīm iekārtām joprojām tiek izmantotas, savukārt citu darbība ir apturēta, dažos gadījumos pirms vairāk kā 20 gadiem. Kā kodoloperators un/vai īpašnieks 1 saskaņā ar Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas un Itālijas tiesību aktiem JRC atbild par šo iekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, sākot ar to rašanos un beidzot ar apglabāšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, programma ir loģiski sadalīta:

i)    divās darbībās, kas sniedz finansiālu atbalstu Bulgārijai un Slovākijai, lai tās droši izņemtu no ekspluatācijas sešus kodolreaktorus Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. blokā un Bohunices V1 kodolelektrostacijā (turpmāk attiecīgi — Kozlodujas programma un Bohunices programma);

ii)    JRC darbībās, ar ko droši īsteno izņemšanas no ekspluatācijas procesu un radušos radioaktīvo atkritumu no Komisijai piederošajām kodoliekārtām JRC teritorijās apsaimniekošanu (turpmāk — JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programma (D&WM)).

Kozlodujas programmas un Bohunices programmas galvenais mērķis ir palīdzēt Bulgārijai un Slovākijai pārvaldīt radioloģiskās drošības uzdevumus, kas saistīti ar, attiecīgi, Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka un Bohunices V1 kodolelektrostacijas izņemšanu no ekspluatācijas.

JRC D&WM programmas mērķis ir droši izņemt no ekspluatācijas Komisijas JRC kodoliekārtas, un tā izskata un izstrādā iespējas saistībā ar dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas saistību nodošanu JRC uzņēmējām dalībvalstīm.

Programmai piemīt liels potenciāls radīt un kopīgot zināšanas un tādējādi atbalstīt izņemšanas no ekspluatācijas darbības ES dalībvalstīs.

Kozlodujas un Bohunices programmas ir tikušas īstenotas vairāku finanšu periodu laikā, un tās ir plānots pabeigt līdz, attiecīgi, 2030. un 2025. gadam. Tiek plānots, ka programmas jau ar pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (t. i., 2014.–2020. gads) piešķirto finansējumu sasniegs svarīgus atskaites punktus, tomēr joprojām ir nepieciešamas summas, lai risinātu vēl pastāvošos nozīmīgos radioloģiskās drošības uzdevumus, kas saistīti ar šo iekārtu izņemšanu no ekspluatācijas.

Kozlodujas un Bohunices programmu pirmsākumi meklējami sarunās par Bulgārijas un Slovākijas pievienošanos ES, kad tās apņēmās līdz kopīgi noteiktam termiņam slēgt savus vecos padomju laikā izstrādātos kodolreaktorus un pēc tam izņemt tos no ekspluatācijas. Minēto divu dalībvalstu slēgšanas apņemšanās, kā arī ES apņemšanās nodrošināt ES finansiālu atbalstu tika noteiktas attiecīgajos pievienošanās līgumos 2 , 3 (Slovākija pievienojās 2004. gadā; Bulgārija — 2007. gadā). Abas dalībvalstis un ES ir izpildījušas savu pievienošanās līgumā pausto apņemšanos.

Pamatojoties uz Euratom līguma 4 203. pantu, un lai garantētu ar drošību saistītu pasākumu nepārtrauktību, ES sniedza finansiālu atbalstu 5 , 6 Bohunices V1 kodolelektrostacijas izņemšanai no ekspluatācijas arī pēc Slovākijas pievienošanās līgumā 7 noteiktā termiņa. Līdzīgi pēc tam, kad bija pagājis Bulgārijas pievienošanās līgumā 8 noteiktais periods, ES turpināja sniegt finansiālu atbalstu6, 9 Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka drošai izņemšanai no ekspluatācijas.

JRC izveidoja saskaņā ar Euratom līguma 8. pantu 10 . Piemērojot šo pantu, laikposmā no 1960. līdz 1962. gadam starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un attiecīgi Vāciju, Beļģiju, Itāliju un Nīderlandi tika parakstīti nolīgumi par objektiem. Itālijas un Nīderlandes gadījumā valsts kodolpētniecības iekārtas tika nodotas Kopienai. Kopš tā laika šajās četrās vietās ir ieviesta cita infrastruktūra, kas paredzēta kodolpētniecībai un izstrādei un ietver jaunas iekārtas. Dažas no iekārtām joprojām tiek izmantotas, jo tām ir izšķiroša nozīme pašreizējo un turpmāko Euratom pētniecības un apmācības programmu īstenošanas turpināšanai. Citu iekārtu darbība ir apturēta, dažos gadījumos pirms vairāk kā 20 gadiem, un iekārtas lielākoties ir novecojušas.

Pamatojoties uz Euratom līgumu, JRC ir jāpārvalda savas vēsturiskās saistības kodolenerģētikas jomā un jāizņem no ekspluatācijas slēgtās kodoliekārtas. Šajā nolūkā, un balstoties uz Komisijas 1999. gada paziņojumu 11 , tika uzsākta D&WM programma un, vienojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, paredzēta ad hoc budžeta pozīcija 12 . Kopš tā laika Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ir iesniegusi regulārus ziņojumus par D&WM programmas progresu, tādējādi nodrošinot atjauninātas budžeta prognozes (2004., 2008. un 2013. gads 13 ).

Sākotnēji D&WM programma bija orientēta uz tā dēvētajām “vēsturiskajām saistībām”, kuras galvenokārt attiecās uz Ispras kodoliekārtām, kas bija pārtraukušas darbību iepriekšējās desmitgadēs. Tas ietver arī vēsturiskos atkritumus JRC objektos. Pašlaik programma ietver arī tās kodoliekārtas, kas kļūs novecojušas vēlāk un atrodas visos četrās JRC objektos, tostarp kodolmateriālu apsaimniekošanu.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Gadu gaitā Kozlodujas un Bohunices programmu mērķis ir pilnveidots, lai labāk risinātu vajadzības un nodrošinātu iekārtu drošu izņemšanu no ekspluatācijas, proti, sākotnēji un līdz 2013. gadam ES palīdzība bija paredzēta, lai atbalstītu gan Bulgārijas un Slovākijas centienus slēgt attiecīgos reaktorus un izņemt tos no ekspluatācijas, gan arī lai risinātu šo kodolelektrostaciju iekārtu agrīnās slēgšanas sekas; vēlāk, proti, 2014. gadā, programmu darbības joma tika sašaurināta, to attiecinot tikai uz dezekspluatācijas darbībām, t. i., ar drošību saistītiem pasākumiem; savukārt nākamajam posmam ir ierosināts programmas arī turpmāk orientēt uz dezekspluatācijas darbībām, kas saistītas ar radioloģiskās drošības uzdevumiem.

Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskā glabātavā nav programmu darbības jomā un joprojām ir Bulgārijas un Slovākijas pienākums saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgu un drošu apsaimniekošanu.

Tā kā JRC kodoliekārtām Karlsrūē, Gēlā un Petenā joprojām ir izšķiroša nozīme JRC pētniecības un apmācības darbībās, D&WM programma līdz šim ir galvenokārt skārusi Ispras objektu, kurā lielākā daļa no kodoliekārtām pārtrauca darbību pirms 1999. gada. Vēlāk (laikposmā no 2020. līdz 2060. gadam) apjomīgas dezekspluatācijas darbības būs jāīsteno arī JRC objektos Karlsrūē, Gēlā un Petenā. D&WM programma palīdzēs JRC uzņēmēju dalībvalstu programmām īstenot Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgu un drošu apsaimniekošanu.

•Konsekvence ar citām Savienības politikas jomām

Saskaņā ar Romas deklarāciju 14 ES budžetam vajadzētu veicināt tādas Eiropas izveidi, kas ir droša un neapdraudēta. Tā ir dimensija, kurā kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas programmas ir ieguldījušas līdz šim un var to darīt arī turpmāk. Pēc kodoliekārtas slēgšanas galvenā paredzētā pozitīvā ietekme ir radioloģiskā apdraudējuma līmeņa pakāpeniska pazemināšana darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi attiecīgajās dalībvalstīs, bet arī ES kopumā.

Programma atbilst ES kodoldrošības tiesiskajam regulējumam. Uz programmu jo īpaši attiecas: i) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai; ii) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom, ar kuru groza Direktīvu 2014/87/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru; iii) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem.

Kamēr JRC ir licenciāts turētājs, tas ir primāri atbildīgs (Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 7. pants) par paša nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (četrās uzņēmējās dalībvalstīs), un šajā saistībā JRC D&WM programma ir ārkārtīgi svarīga Komisijas kā šo iekārtu licenciātes saistību izpildei. Pēc iespējas ātrāk atbrīvojot novecojušās kodolpētniecības iekārtas no radioloģiskajiem ierobežojumiem, tā palīdz Eiropai garantēt drošumu un drošību, kā arī nosaka atbilstīgu Savienības mēroga etalonu attiecībā uz radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas atbildīgu apsaimniekošanu. Tomēr šā procesa savlaicīga pabeigšana lielā mērā ir atkarīga no uzņēmējas dalībvalsts; tādēļ Komisijas dienesti ir cieši sadarbojušies ar JRC, lai apzinātu labākas pārvaldības iespējas nolūkā uzlabot programmas īstenošanas efektivitāti.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Kozlodujas un Bohunices programmas izriet no Bulgārijas un Slovākijas attiecīgajiem pievienošanās līgumiem, un ir Eiropas Savienības saistību pret abām valstīm rezultāts. Jau kopš paša sākuma kodoldrošība ir noteikusi šo programmu ES pievienoto vērtību. ES līdzfinansējuma neesība, visticamāk, negatīvi ietekmētu izņemšanas no ekspluatācijas procesu kā tādu, kas savukārt tieši skartu darba ņēmēju un plašākas sabiedrības drošību. Izņemšanai no ekspluatācijas virzoties uz priekšu, programmu ieguldījums radioloģiskās drošības garantēšanā, protams, samazinās 15 .

Kopumā programma var nodrošināt papildu ES pievienoto vērtību, vairāk orientējoties uz zināšanu apmaiņu, kas ir svarīgi, lai risinātu līdzīgas problēmas citās dalībvalstīs, kuras īsteno savus izņemšanas no ekspluatācijas plānus. Pašlaik Eiropā ir pastāvīgi slēgti vairāk nekā 90 kodolreaktori, taču tikai trim ir pilnībā pārtraukta ekspluatācija. Tādējādi pieredze kodolreaktoru demontāžas jomā Eiropā (kā arī starptautiskā mērogā) ir ierobežota. Tāpat papildu pieredze ir vajadzīga citu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas. Tādēļ programmas nodrošinātā ļoti nozīmīgā pieredze un zināšanas var lieti noderēt citiem izņemšanas no ekspluatācijas projektiem un paaugstinās drošības līmeni ES.

•Proporcionalitāte

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā programma būs orientēta uz radioloģiskās drošības uzdevumiem, kas saistīti ar izņemšanu no ekspluatācijas, jo šeit ir iespējams panākt visaugstāko ES pievienoto vērtību (t. i., radioloģiskā apdraudējuma līmeņa pakāpeniska pazemināšana ne tikai darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi attiecīgajās dalībvalstīs, bet arī ES kopumā, un Bohunices un Kozlodujas programmu pabeigšana).

•Instrumenta izvēle

Bulgārijas un Slovākijas (kā arī Lietuvas) kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu vidusposma izvērtējums ir apliecinājis, ka pašreizējā struktūra, t. i., īpaša izdevumu programma, nodrošina programmas efektīvu un lietderīgu īstenošanu. Sekmes galvenokārt nosaka tādi faktori kā skaidri uzdevumi un pienākumi, kā arī nostiprināts uzraudzības satvars. Ņemot vērā, ka visas trīs programmas attiecas uz izņemšanu no ekspluatācijas, kas ir liela mēroga rūpnieciskas darbības, tika pieņemts lēmums, ka visu programmu apvienošana nodrošinātu zināšanu labāku apmaiņu un programmas varētu gūt labumu no savstarpējas pieredzes apmaiņas.

Gadu gaitā neatkarīgu ekspertu neatkarīgs novērtējums attiecībā uz JRC D&WM programmu ir parādījis, ka tās pārvaldība varētu būt efektīvāka, ja tiktu paredzēts budžeta un darbinieku elastīgums. Programma arī rada svarīgas zināšanas par pētniecības iekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un palīdz īstenot mācību programmas šajā jomā. Tādēļ Komisijas dienestu iekšējā pārskatīšanā tika secināts, ka JRC izņemšanas no ekspluatācijas programmu būtu atbilstīgi ietvert šādā instrumentā. No vienas puses, tas JRC nodrošinās nepieciešamos resursus tā programmas īstenošanai, ļaujot gūt labumu no instrumenta piedāvātā elastīguma (t. i., budžeta pārvaldība 7 gadu periodā salīdzinājumā ar pašreizējo gada plānošanas ciklu, kurā budžetu piešķir ik gadu pēc pieprasījuma).

Turklāt tas uzlabotu sinerģiju un zināšanu apmaiņu JRC programmas ietvaros ar citām tālākos īstenošanas posmos esošām izņemšanas no ekspluatācijas programmām. Eiropas Savienības dalībvalstis būs ieguvējas no abu programmu īstenošanas laikā gūtajām zināšanām, bet programmas var gūt savstarpēju labumu.

Tādēļ Komisija ierosina viena instrumenta ietvaros turpināt: i) Kozlodujas un Bohunices programmu īstenošanu saskaņā ar netiešu pārvaldību ar īstenotājstruktūras (t. i., Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) Bulgārijā un Slovākijas Inovāciju un enerģētikas aģentūra (SIEA) Slovākijā) starpniecību, kurai veikts pīlāru novērtējums; un ii) JRC D&WM programmas īstenošanu saskaņā ar tiešu pārvaldību.

Šim risinājumam būtu arī jāpalīdz sarunu uzsākšana ar JRC uzņēmējām dalībvalstīm par Komisijas saistību kodolenerģētikas jomā plānoto nodošanu. Dažās no attiecīgajām dalībvalstīm šāda nodošana ir iepriekš tikusi īstenota. Šādas finansiālas vienošanās var būt dažādas, piemēram, finansējumu var izmaksāt vairāku daudzgadu finanšu shēmu laikā, ņemot vērā izņemšanas no ekspluatācijas procesa ilgumu.

Svarīgi paturēt prātā, ka pašlaik situācijai vajadzīgas atšķirīgas pieejas, proti, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē atkritumu pieņemšanas kritēriji ir noteikti, tādēļ situācija ir stabilāka nekā Itālijā, kuras valsts programmā nav skaidri noteikti atkritumu kanāli. Lielākas neskaidrības saistībā ar JRC Ispras izņemšanas no ekspluatācijas plānu galvenokārt izraisa pašreizējie atkritumu pieņemšanas kritēriji un galīgās apglabāšanas teritorijas neesība.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie izvērtējumi/ spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Kozlodujas programma (BG) un Bohunices programma (SK)

Programmu vidusposma izvērtējumā secināja, ka pašreizējās programmas atbilst ES politikas virzieniem, kuru mērķis ir nodrošināt maksimāli augstu kodoldrošības līmeni. ES atbalsts nodrošina, ka Bulgārijā un Slovākijā tiek netraucēti īstenota aktuālā demontāžas stratēģija un ka nākamajām paaudzēm netiek nodots nekāds neatbilstīgs slogs, kā arī vienlaikus šis atbalsts vēsturisku apsvērumu dēļ ļauj daļēji atkāpties no šo dalībvalstu galīgā pienākuma nodrošināt pietiekamus finanšu resursus kodolreaktoru izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai.

Bulgārija un Slovākija ir efektīvi un lietderīgi turpinājušas īstenot savu reaktoru izņemšanu no ekspluatācijas saskaņā ar 2014. gadā atrunātajiem bāzes nosacījumiem (t. i., izņemšanas no ekspluatācijas plāniem). Valsts ir saskārusies ar problēmām un sarežģījumiem programmas komplicētības dēļ, taču pārvaldības sistēma ir apliecinājusi pieaugošu spēju risināt šādus uzdevumus. Kozlodujas programma un Bohunices programma ir būtiski samazinājušas radioloģisko apdraudējumu plašākai sabiedrībai, ņemot vērā to, ka radioloģiskā apdraudējuma galveno avotu novēršana ir ietverta daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam (piemēram, reaktora primāro dzesēšanas kontūru un aktīvo zonu dekontaminēšana un demontāža un atkritumu apsaimniekošanas kanālu pabeigšana).

Daudzgadu finanšu shēmas budžeta aplēses Kozlodujas programmas un Bohunices programmas turpināšanai un pabeigšanai pēc 2020. gada atbilst mazāk nekā vienai ceturtdaļai, salīdzinot ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un nodrošinās dezekspluatācijas galīgā stāvokļa sasniegšanu, par ko panākta vienošanās.

Vidusposma izvērtējums parādīja, ka pieaugošais valsts ieguldījums palīdz panākt lielāku pārskatatbildību un motivē atbalsta saņēmējus meklēt izmaksu ziņā lietderīgākas pieejas. Analīzē arī secināja, ka valsts ieguldījuma palielināšana ir vajadzīga, taču nav pietiekams nosacījumus, lai radītu atbilstīgus stimulus savlaicīgai un efektīvai izņemšanai no ekspluatācijas. Tomēr līdzfinansējuma likmju iepriekšēja nenoteikšana juridiskajā pamatā ir radījusi neskaidrības, kuras tiks novērstas nākamās daudzgadu finanšu shēmas (2021.–2027. gads) juridiskā pamata projektā.

Pārvaldības struktūra ir nodrošinājusi programmu efektīvu un lietderīgu īstenošanu un ir kompensējusi iepriekš minētās neskaidrības saistībā ar līdzfinansēšanas aspektiem. Sekmes galvenokārt noteica tādi faktori kā skaidri uzdevumi un pienākumi, kā arī nostiprināts uzraudzības satvars. Analīzē arī tika apzinātas jomas, kurās iespējami papildu uzlabojumi:

i)    dalībvalsts (programmas koordinatora un finanšu koordinatora) ciešāka iesaiste, lai panāktu plašāku līdzdalību, kā arī dezekspluatācijas operatora (galīgā atbalsta saņēmēja) lielāku pārskatatbildību;

ii)    procedūru racionalizēšana, lai uzlabotu pārvaldības cikla savlaicīgumu un efektivitāti;

iii)    plašāka savstarpēja salīdzināmība ar citu izņemšanas no ekspluatācijas programmu rezultātiem.

ES finansiālais atbalsta jau kopš paša sākuma tiek īstenota ar netiešu pārvaldību  16 . Komisija ierosina turpināt uzticēt programmas budžeta izpildi struktūrai (netiešā pārvaldība), t. i., ERAB Bulgārijā un SIEA Slovākijā, kam veikts pīlāru novērtējums.

JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programma

JRC regulāri pārskata D&WM programmas progresu un rezultātus, izmantojot neatkarīgas ārējas konsultācijas (D&WM programmas ekspertu grupa, ārējie konsultanti).

Ar programmu kopš tās uzsākšanas ir panākts nozīmīgs progress un rezultāti, sagatavojoties efektīvai izņemšanai no ekspluatācijas un samazinot kodolmateriālu un radioaktīvo materiālu apjomu stacijās.

Tāpat programmu revidē arī Komisijas Iekšējās revīzijas dienests. Saskaņā ar Iekšējās revīzijas dienesta 17 pēdējās revīzijas ieteikumiem par izmaksu aplēšu uzlabošanu, un ņemot vērā dezekspluatācijas darbību plānoto pieaugumu dažādajos objektos, JRC ar ārējo konsultantu palīdzību ir atkārtoti novērtējis atkritumu uzskaiti un pārskatījis izņemšanas no ekspluatācijas plānošanu. Lai noteiktu paredzamās izmaksas katram JRC objektam, ir piemērota saskaņota pieeja, pamatojoties uz jaunākajiem starptautiskajiem ieteikumiem par izņemšanas no ekspluatācijas izmaksu aplēsēm. Jaunā budžeta prognoze (uz 2017. gada decembri) ietver neparedzētos izdevumus atkarībā no nenoteiktības pakāpes, kas saistīta ar attiecīgajām darbībām, un ārējiem nosacījumiem katrā no atrašanās vietām. D&WM programmas ekspertu grupa 2017. gadā izskatīja jauno stratēģiju un budžeta prognozi un procesa beigās izdeva pozitīvu atzinumu. Tomēr dažādo objektu grafiku un izmaksu aplēses joprojām ir pakļautas būtiskām neskaidrībām, ko nosaka izņemšanas no ekspluatācijas ilgstošie norises laiki un uzņēmēju dalībvalstu radītie kavējumi.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2018. gada 10. janvārī uzsāka sabiedrisku apspriešanu par ES līdzekļiem drošības jomā, kas norisinājās līdz 2018. gada 9. martam.

Kozlodujas un Bohunices programmu vidusposma izvērtējuma vajadzībām Komisija 2017. gada jūnijā uzsāka atvērtu sabiedrisko apspriešanu, kas ilga 14 nedēļas. Apspriešanā nepiedalījās daudz interesentu (20 atbildes). Papildus šai apspriešanai 2017. gada jūlijā publicēja īpašu e-apsekojuma apspriešanu; uz to saņēma papildu 17 atbildes (1 no Bulgārijas, 4 no Lietuvas un 12 no Slovākijas) no kopā 90 ieinteresētajām personām, kurām to nosūtīja. Saņemtajās atbildēs programma kopumā tika vērtēta pozitīvi, taču netika sniegti nekādi papildu jauni apsvērumi par to. Šīs divas apspriešanas papildināja īpašas apspriešanās, kas ietvēra aptuveni 100 intervijas ar dezekspluatācijas operatoriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

•Neatkarīgu ekspertu atzinums

Izstrādājot programmu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, ir izmantoti šādi dokumenti:

–“Support to the mid-term evaluation of the Nuclear Decommissioning Assistance Programmes” (Atbalsts kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu vidusposma izvērtējumam), EY, izvērtējums pēc Eiropas Komisijas Enerģētikas ĢD pasūtījuma, 2018. gads;

–“Nuclear Decommissioning Assistance Programme (NDAP) – Assessment of the robustness of the financing plans considering the economic-financial-budgetary situation in each concerned Member State and of the relevance and feasibility of the detailed decommissioning plans” (Kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programma (NDAP) — finansēšanas plānu stabilitātes novērtējums, ņemot vērā ekonomisko, finanšu un budžeta situāciju katrā no attiecīgajām dalībvalstīm un detalizēto izņemšanas plānu atbilstību un iespējamību), Deloitte, NucAdvisor VVA Europe, pētījums sagatavots pēc Eiropas Komisijas Enerģētikas ĢD pasūtījuma, 2016. gads;

–Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi”.

Saistībā ar D&WM programmas pārvaldību JRC saņem neatkarīgu Eiropas dezekspluatācijas ekspertu grupas regulāras konsultācijas (sanāksmes divreiz gadā un papildu ad hoc sanāksmes). Grupas konsultācijas attiecas uz izņemšanas no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, pieejamo tehnoloģiju, organizācijas tehniskajiem aspektiem un citiem ar programmu saistītiem aspektiem.

•Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas labāka regulējuma politikas prasībām šai programmai tiek veikts ex ante novērtējums (sagatavojot dienestu darba dokumentu).

•Vienkāršošana

Kozlodujas programmu un Bohunices programmu pašlaik īsteno saskaņā ar netiešu pārvaldību, izmantojot īstenotājstruktūras attiecīgajās dalībvalstīs (t. i., Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku Bulgārijā un Slovākijā; Slovākijas Inovāciju un enerģētikas aģentūru Slovākijā), kurām veikts pīlāru novērtējums. Programmas vidusposma izvērtējums apliecināja, ka pašreizējā struktūra nodrošina programmas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, tādēļ to turpinās izmantot nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, ieviešot dažus vienkāršojumus saskaņā ar pieredzi, kas gūta no vidusposma izvērtējuma.

Piemēram, programmā izmantos daudzgadu plānošanu, kas paredzēta pārskatītajā Finanšu regulā. Tas ļaus plānošanas un uzraudzības pamatā optimāli izmantot sīki izstrādātu daudzgadu izņemšanas no ekspluatācijas plānu un uzlabot plānošanas cikla lietderību un savlaicīgumu. Tāpat vienkāršojumu panāks skaidrāka līdzfinansēšanas satvara ieviešana, kas samazinās neskaidrības saistībā ar finansējuma avotu, atcels nepieciešamību katru gadu vest sarunas un vienoties par valsts ieguldījumu un palielinās dalībvalsts līdzdalību programmā.

Turklāt, Bulgārijā un Slovākijā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Kohēzijas fonds varētu atbalstīt pasākumus, ar kuriem varētu papildināt saistīto sociālo un ekonomisko pāreju, tostarp arī energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas pasākumus, kā arī konkrētas citas darbības, kas nav saistītas ar radiācijas drošības procesiem. Tādējādi šie fondi var palīdzēt nodrošināt papildu darbības attiecīgajos reģionos un izmantot vietējā līmenī pieejamās zināšanas, lai ievērojami sekmētu darbavietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijas. Līdzīgas sinerģijas iespējas varētu aplūko saistībā ar 9. pamatprogrammu un/vai Euratom pētniecības un mācību programmu tādās jomās kā tehnoloģiju izstrāde un testēšana, kā arī apmācība un izglītība.

Turklāt izmantos vienotu noteikumu kopumu un pēc iespējas izmantos programmu papildu sinerģiju un savstarpēju papildināmību.

JRC turpinās īstenot programmu saskaņā ar tiešās pārvaldības shēmu, pilnvērtīgi izmantojot JRC zināšanas kodolenerģijas jomā, līdz iekārtas un atbildība tiks galīgi nodotas uzņēmējām dalībvalstīm. JRC D&WM programmu pilnībā īstenos jaunā instrumenta ietvaros. JRC turpinās uzlabot un racionalizēt savu pašreizējo plānošanas, uzraudzības un kontroles sistēmu, kā arī pilnveidot projektu vadību, ieviešot iegūtās vērtības pārvaldību un nosakot bāzes nosacījumus (galīgo izņemšanas no ekspluatācijas plānu), uz kura pamata uzraudzīs progresu. Tas ietver arī daudzgadu darba programmas un finansēšanas lēmuma pieņemšanu, vidusposma izvērtējumu (pēc četriem gadiem) un galīgo novērtējumu pēc 2027. gada. Tam būtu jāuzlabo programmas pārredzamība saskaņā ar Komisijas vispārējo mērķi.

•Pamattiesības

Programma neskar pamattiesības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Budžetu apvienošana vienā finansējuma programmā ļautu palielināt darbību savstarpējo finansiālo elastīgumu, t. i., budžetu būtu iespējams novirzīt tur un tad, kad tas ir vajadzīgs atkarībā no progresa.

Kopš 1999. gada JRC ir sedzis dezekspluatācijas darbību izmaksas no īpašas budžeta pozīcijas, ko var izmantot ārpakalpojumiem un ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētiem darbiem. Programmas īstenošanai (pārvaldībai un pārraudzībai) vajadzīgo iekšējo cilvēkresursu izmaksas nav attiecināmas uz šo budžeta pozīciju, tādēļ tās finansē no Euratom pētniecības un mācību pamatprogrammas.

Kozlodujas programma (BG) un Bohunices programma (SK)

Ar ierosināto finanšu programmu līdzfinansēto darbību pamatā ir attiecīgais izņemšanas no ekspluatācijas plāns, kā noteikts Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1368/2013. Šie plāni jau ir noteikuši programmu darbības jomu, izņemšanas no ekspluatācijas galīgo stāvokli un termiņus; tie ietver dezekspluatācijas darbības, ar tām saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus.

Budžeta piešķīrumi 2021.–2027. gadam ir noteikti, pamatojoties uz izņemšanas no ekspluatācijas plānos paredzētajām gada izmaksām, saskaņā ar ES līdzfinansējumam ierosinātajām robežvērtībām. Bohunices programmai pārējais finansējums būtu jāparedz daudzgadu finanšu shēmas sākuma posmos, lai programmas īstenošanu pabeigtu līdz 2025. gadam. Kozlodujas programmai bāzes nosacījumi paredz gandrīz lineāru pieaugumu, tādēļ ir noteikti gandrīz nemainīgi gada saistību un maksājumu plāni, kā izklāstīts tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

Programmas pārvaldībai vajadzīgie Komisijas cilvēkresursi un administratīvie resursi saglabājušies tādi paši kā iepriekšējā programmā.

JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programma

Izdevumu mainīgais un neparedzamais līmenis konkrētā gadā (kas pašlaik saistīts ar valsts iestāžu ilgstošām atļauju izsniegšanas procedūrām, kā arī sarežģītu iepirkumu un līgumu pārvaldību) apgrūtina programmas pārvaldību saskaņā ar pašreizējo budžeta un finanšu struktūru, kuras pamatā ir gada pārskata princips, jo ne vienmēr ir iespējams prognozēt, kuri maksājumi būs jāveic konkrētā gadā. Piemēram, pēdējos gados maksājumi ir bijuši mazāki nekā plānots.

Ņemot vērā ar D&WM programmu saistīto nenoteiktību, kas var palielināt budžeta vajadzību apmēru un neskaidrību, ir vajadzīgs lielāks budžeta elastīgums.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Plānošanas, uzraudzības un kontroles sistēma tiks pilnveidota un racionalizēta salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu. Pieredzi, kas gūta, pateicoties izvērtējumiem, izmantos, lai nodrošinātu vienkāršošanu un nepārtrauktu pilnveidi.

Komisija 2014. gadā ieviesa izmaiņas programmas pārvaldībā tieši attiecībā uz Kozlodujas un Bohunices programmām saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, lai skaidrāk noteiktu uzdevumus un pienākumus, kā arī lai atbalsta saņēmējiem paredzētu stingrākas plānošanas, uzraudzības un ziņošanas prasības. Atbilstoši šai pārskatītajai pārvaldības pieejai katra no attiecīgajām dalībvalstīm ir iecēlusi programmas koordinatoru (ministra vietnieks vai valsts sekretārs), kas ir atbildīgs par izņemšanas no ekspluatācijas programmas plānošanu, koordināciju un uzraudzību valsts līmenī. Ir izveidota komiteja ar uzraudzības un ziņošanas funkcijām, kuru vada Komisijas pārstāvis un programmas koordinators.

Kozlodujas un Bohunices programmām Komisija plāno turpināt uzticēt programmu budžeta izpildi īstenotājstruktūrai (netieša pārvaldība), t. i., Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) Bulgārijā un Slovākijas Inovāciju un enerģētikas aģentūrai (SIEA) Slovākijā, kurām veikts pīlāru novērtējums. Turklāt Komisijas dienesti turpinās cieši uzraudzīt projekta īstenošanu, divreiz gadā veicot dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas, un papildināt parasto plānošanas, uzraudzības un kontroles ciklu ar tematiskā pārbaudēm, pamatojoties uz riska novērtējumu.

Šos izvērtējumus sagatavo saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma 18 22. un 23. pantu, ar ko šīs trīs iestādes ir apstiprinājušas, ka esošu tiesību aktu un politikas izvērtējumiem vajadzētu būt turpmākās rīcības variantu ietekmes novērtējuma pamatā. Izvērtējumos novērtēs programmas praktisko ietekmi, pamatojoties uz programmas rādītājiem/mērķiem un detalizētu analīzi par to, kādā mērā programmu var uzskatīt par nozīmīgu, efektīvu, lietderīgu, tādu, kas nodrošina pietiekamu ES pievienoto vērtību, un ir saskaņota ar citiem ES politikas virzieniem. Izvērtējumos ietvers gūto pieredzi, lai apzinātu jebkādas nepilnības/problēmas vai jebkādas iespējas papildus uzlabot darbības vai to rezultātus un palīdzēt optimizēt to izmantošanu/ietekmi.

JRC D&WM programmu īsteno saskaņā ar tiešās pārvaldības režīmu un pārvalda JRC augstākā līmeņa vadība ar augsta līmeņa vadības komitejas (ko vada JRC ģenerāldirektors) starpniecību 19 . Šī augsta līmeņa vadības komiteja sanāk kopā trīs reizes gadā, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus, noteiktu mērķus un uzraudzītu programmas progresu. Stratēģiskie lēmumi ietver, piemēram, JRC kodoliekārtu slēgšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā JRC pētniecības un mācību darba programmas infrastruktūras vajadzības.

Augsta līmeņa vadības komiteju atbalsta darbības līmeņa vadības komiteja, kurā darbojas D&WM programmas objektu pārstāvji un amatpersonas, kas atbild par D&WM programmas juridisko, finansiālo un iepirkuma atbalstu. Šī komiteja sanāk kopā trīs reizes gadā, lai koordinētu un uzraudzītu D&WM programmas darbības dažādajos objektos. Tā apspriež D&WM programmas tehniskos, juridiskos, finanšu un iepirkuma jautājumus un uzrauga gan tehnisko progresu, gan budžeta izpildi.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 1999. gada rezolūciju 20 kopš D&WM programmas sākuma JRC saņem neatkarīgu Eiropas dezekspluatācijas ekspertu grupas regulāras konsultācijas (sanāksmes divreiz gadā un papildu ad hoc sanāksmes) (turpmāk — D&WM programmas ekspertu grupa). Grupas konsultācijas attiecas uz izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, pieejamo tehnoloģiju, organizācijas tehniskajiem aspektiem un citiem ar programmu saistītiem aspektiem. Līdz 2016. gadam ekspertus iecēla Komisija, balstoties uz JRC Valdes locekļu vai paša JRC priekšlikumiem. Izraugoties ekspertus, Komisija izvairījās no interešu konfliktiem un nodrošināja analīzes neatkarību, kā arī sekmēja dzimumu un ģeogrāfisko daudzveidību. Saskaņā ar Komisijas jauno lēmumu par Komisijas ekspertu grupu izveidi 21  JRC publicēja jaunu uzaicinājumu pieteikties ekspertiem un izveidoja ekspertu grupu, kura pilnībā atbilst jaunajiem Komisijas noteikumiem.

Kopš D&WM programmas sākšanas Komisija regulāri ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam par tās virzību un statusu, iesniedzot arī atjauninātu budžeta prognozi (2004., 2008. un 2013. gads)13.

Turklāt JRC reizi gadā ziņo par vidusposma mērķiem un sasniegto progresu (JRC vadības plāns, JRC darbības pārskats) 22 .

Nākamajā finansēšanas periodā attiecībā gan uz Kozlodujas un Bohunices programmām, gan JRC D&WM programmu izņemšanas no ekspluatācijas daudzgadu plānošana tiks atspoguļota daudzgadu darba programmas un finansēšanas lēmuma pieņemšanā saskaņā ar ierosināto jauno Finanšu regulu. Šo plānošanas procesu noteikti saskaņos ar izvērtēšanas posmiem (vidusposma izvērtējums pēc četriem gadiem un galīgais izvērtējums pēc 2027. gada, kad ir paredzēts pabeigt darbības šajā jomā).

Tiks saglabāta Eiropas Parlamenta un Padomes pašreizējā gada ziņojumu prakse.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ierosinātā pamatakta 3. pantā ir noteikti programmas mērķi daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam. Pants atspoguļo programmas vispārējā mērķa divpusējību, kas, no vienas puses, nodrošina ES pievienoto vērtību, uzlabojot kodoldrošību, un, no otras puses, vairo ES dalībvalsts zināšanas par kodolreaktoru izņemšanas no ekspluatācijas procesu.

Regulas 3., 6. un 7. pantā ir paredzēts satvars, kas nodrošina, lai ES finansējums būtu orientēts uz darbībām, kuras patiešām palīdz sasniegt programmu mērķi. Ir precizēts ES un attiecīgo dalībvalstu kopīgo centienu ieguldījums attiecīgi Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka un Bohunices V1 kodolelektrostacijas izņemšanā no ekspluatācijas. Šis noteikums un detalizētā izņemšanas no ekspluatācijas plāna izmaksu aplēses, kā izklāstīts Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1368/2013, nosaka ES ieguldījumu Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka un Bohunices V1 kodolelektrostacijas izņemšanā no ekspluatācijas.

Regulas 8. pants paredz pašreizējo programmu būtisku vienkāršojumu, proti, daudzgadu darba programmas izmantošanu, un tas atspoguļo izņemšanas no ekspluatācijas programmu būtību. Lai gan daudzgadu pieeja ir pieņemta plānošanas līmenī, ir saglabāta Eiropas Parlamenta un Padomes gada ziņojumu prakse, kā aprakstīts 9. pantā.

Regulas 10. pantā ir noteikts daudzgadu darba programmas pārskatīšanas process periodā, kas ir samērīgs programmai un nodrošina Komisijai atbilstīgu iespēju vajadzības gadījumā ieviest korektīvus pasākumus.

2018/0252 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Romas deklarāciju 23 Savienības budžetam būtu jāveicina tādas Eiropas izveide, kas ir droša un neapdraudēta. Tā ir dimensija, kurā kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas programmas ir ieguldījušas līdz šim un var to darīt arī turpmāk. Pēc kodoliekārtas slēgšanas galvenā paredzētā pozitīvā ietekme ir radioloģiskā apdraudējuma līmeņa pakāpeniska pazemināšana darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi attiecīgajās dalībvalstīs, bet arī Savienībā kopumā.

(2)Īpaša izdevumu finansējuma programma var nodrošināt papildu Savienības pievienoto vērtību, kļūstot par Savienības mēroga atsauci tehnoloģisko jautājumu drošā risināšanā kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas jomā un zināšanu izplatīšanā. Šāda finansiāla palīdzība būtu jāsniedz, pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, kurā apzinātas konkrētās vajadzības un parādīta Savienības pievienotā vērtība, lai atbalstītu kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.

(3)Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Šādai finansiālai palīdzībai arī turpmāk vajadzētu būt ārkārtējai, neskarot principus un mērķus, kas izriet no tiesību aktiem, kuri attiecas uz kodoldrošību, proti, Padomes Direktīvas 2009/71/Euratom 24 , un atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 25 . Galīgo atbildību par kodoldrošību un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību joprojām uzņemas dalībvalstis.

(4)Saskaņā ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā 26 Bulgārija apņēmās līdz attiecīgi 2002. gada 31. decembrim un 2006. gada 31. decembrim slēgt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un 3. un 4. bloku un pēc tam izņemt minētos blokus no ekspluatācijas. Atbilstoši minētajām saistībām Bulgārija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(5)Saskaņā ar Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā 27 , kas pievienots 2003. gada Pievienošanās aktam, Slovākija apņēmās attiecīgi līdz 2006. gada 31. decembrim un 2008. gada 31. decembrim slēgt Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam izņemt minētos blokus no ekspluatācijas. Atbilstoši minētajām saistībām Slovākija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(6)Saskaņā ar saistībām, ko paredz pievienošanās līgums un Savienības palīdzība, Bulgārija un Slovākija ir panākušas būtisku virzību Kozlodujas un Bohunices V1 kodolelektrostaciju izņemšanā no ekspluatācijas. Lai droši sasniegtu izņemšanas no ekspluatācijas galīgo stāvokli, ir vajadzīgs papildu darbs. Pamatojoties uz pašreizējiem izņemšanas no ekspluatācijas plāniem, dezekspluatācijas darbu ir plānots pabeigt līdz 2030. gada beigām Kozlodujas kodolelektrostacijas gadījumā un līdz 2025. gadam Bohunices V1 kodolelektrostacijas gadījumā.

(7)Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC) izveidoja saskaņā ar Euratom līguma 8. pantu. Piemērojot šo pantu, laikposmā no 1960. līdz 1962. gadam parakstīja nolīgumus par objektu starp Kopienu, Vāciju, Beļģiju, Itāliju un Nīderlandi. Itālijas un Nīderlandes gadījumā valsts iekārtas tika nodotas Kopienai. Šajās četrās stacijās ir ieviesta cita infrastruktūra, kas paredzēta kodolpētniecībai un ietver jaunas iekārtas. Dažas no šīm iekārtām joprojām tiek izmantotas, savukārt citu darbība ir slēgta, dažos gadījumos pirms vairāk kā 20 gadiem, un lielākoties tās ir novecojušas.

(8)Pamatojoties uz Euratom līguma 8. pantu, un saskaņā ar Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom24 7. pantu JRC būtu jāpārvalda savas vēsturiskās saistības kodolenerģētikas jomā un jāizņem no ekspluatācijas slēgtās kodoliekārtas. Tādēļ 1999. gadā tika uzsākta JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programma ar paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei 28 , un kopš tā laika Komisija ir regulāri ziņojusi par programmas progresu 29 .

(9)Eiropas Komisija ir secinājusi, ka labākais veids, kā īstenot Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 5. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 7. panta prasības, saskaņā ar kurām JRC būtu jānodrošina un jāuztur pietiekami resursi, lai pildītu savas saistības attiecībā uz nostrādātās kodoldegvielas drošību un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, ir divējāda stratēģija, kura dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas darbības apvieno ar sarunām ar JRC uzņēmējām dalībvalstīm, lai plānotu izņemšanas no ekspluatācijas un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas saistību nodošanu.

(10)Šī regula ir atbilde uz vajadzībām, kas apzinātas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, un regulā ir noteikts finansējums Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka Bulgārijā (Kozlodujas programma) un Bohunices V1 kodolelektrostacijas Slovākijā (Bohunices programma) kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmām un Komisijai piederošo kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kas ir galvenā atsauces summa gada budžeta procedūras ietvaros 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 30 17. punkta nozīmē.

(11)Uz šo programmu attiecas Regula (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] 31 (Finanšu regula). Tajā paredzēti Savienības budžeta izpildes noteikumi, tostarp noteikumi par dotācijām, apbalvojumiem, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finansiālu atbalstu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(12)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 32 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 33 , Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 34 un Regulu (ES) 2017/1939 35 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, īstenojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Konkrēti, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses, un saukt pie atbildības par šādām darbībā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 36 . Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un jāpiešķir vajadzīgās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai, un jānodrošina, ka ikviena Savienības līdzekļu īstenošanā iesaistītā trešā persona piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(13)Regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu.

(14)Programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un līdzekļu sadalījumu starp darbībām var pārskatīt, pamatojoties uz vidusposma un galīgā izvērtēšanas ziņojuma rezultātiem. Papildu budžeta elastīgumu var panākt, pēc vajadzības pārdalot līdzekļus starp darbībām atbilstīgi to progresam.

(15)Programmai būtu arī jānodrošina zināšanu par izņemšanas no ekspluatācijas procesu izplatīšana Savienībā, jo šādi pasākumi nodrošina optimālu Savienības pievienoto vērtību un sekmē darba ņēmēju un plašākas sabiedrības drošību.

(16)Lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, šajā regulā noteiktā kodoliekārtu izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā no ekspluatācijas izņemamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(17)Dezekspluatācijas procesa virzības efektīva uzraudzība un kontrole būtu jānodrošina Bulgārijai, Slovākijai un Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par izņemšanu no ekspluatācijas paliek attiecīgo divu dalībvalstu ziņā. Tas ietver rezultātu efektīvu novērtēšanu, kā arī korektīvu pasākumu piemērošanu vajadzības gadījumā.

(18)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šī programma ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, piemērojot konkrētas uzraudzības prasības, bet vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvajiem slogiem, jo īpaši dalībvalstīm. Atbilstīgā gadījumā šīs prasības var ietver novērtējamus rādītājus, ko izmanto kā pamatu programmas praktiskās ietekmes izvērtēšanai.

(19)Kozlodujas un Bohunices programmu darbības būtu jānosaka Bulgārijas un Slovākijas iesniegto izņemšanas no ekspluatācijas plānu ietvaros saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013. Šie plāni nosaka programmu darbības jomu, izņemšanas no ekspluatācijas galīgos stāvokļus un termiņus; tie ietver dezekspluatācijas darbības, ar tām saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus.

(20)Kozlodujas un Bohunices programmu darbības ir jāīsteno, Savienībai un attiecīgi Bulgārijai un Slovākijai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms būtu jānosaka saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi atbilstīgi iepriekšējām programmām.

(21)Būtu jāatceļ Padomes Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 37 .

(22)Ir pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 par Savienības finanšu atbalstu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā, tās ieteikumi un Komisijas atbilde,

(23)Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas 3. panta īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 38 .

(24)Uz šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtie horizontālie finanšu noteikumi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta plānošanai un izpildei ar dotāciju, iepirkuma, apbalvojumu un netiešas pārvaldības starpniecību, kā arī paredz finanšu īstenotāju atbilstības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju nepilnību gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam.

(25)Atspoguļojot klimata pārmaiņu risināšanas nozīmīgumu saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus Savienības politikas virzienos un sasniegt vispārējo mērķi, proti, ka 25 % no Savienības budžeta izdevumiem ir saistīti ar atbalstu klimata mērķiem. Attiecīgās darbības noteiks programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un pārvērtēs tās vidusposma izvērtējuma kontekstā.

(26)Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz šo veidu un metožu spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā saistībā būtu jāapsver vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistīts finansējums, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido īpašu finansējuma programmu “Kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai” (turpmāk — programma), kas vērsta uz apzinātajām aktuālajām vajadzībām. Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam laikā tā atbalstīs Bulgāriju un Slovākiju to pirmās paaudzes reaktoru drošai izņemšanai no ekspluatācijas un Komisijai piederošo kodoliekārtu dezekspluatācijas procesa un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas īstenošanu Kopīgā pētniecības centra (JRC) objektos.

Tajā ir paredzēti programmas mērķi, budžets 2021.–2027. gada periodam, Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk — kopiena) finansējuma veidi un noteikumi šāda finansējuma piešķiršanai.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“izņemšana no ekspluatācijas” ir administratīvie un tehniskie pasākumi, kurus īsteno, lai būtu iespējama dažu vai visu regulatīvo kontroles pasākumu atcelšana attiecībā uz kodoliekārtu, un kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrības un vides aizsardzību ilgtermiņā, ietverot atlikuma radionuklīdu līmeņa samazināšanu materiālos un iekārtas teritorijā;

(2)“izņemšanas no ekspluatācijas plāns” ir dokuments, kurā ir iekļauta sīka informācija par ierosināto izņemšanu no ekspluatācijas un kurš ietver: izraudzīto izņemšanas no ekspluatācijas stratēģiju; dezekspluatācijas darbību grafiku, veidu un secību; izmantoto atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, tostarp atļauju; ierosināto galīgo stāvokli; izņemšanas no ekspluatācijas rezultātā radušos atkritumu uzglabāšanu un apglabāšanu; izņemšanas no ekspluatācijas grafiku; izmaksu aplēses izņemšanas no ekspluatācijas pabeigšanai; un mērķus, sagaidāmos rezultātus, atskaites punktus, mērķa datumus, kā arī atbilstīgos galvenos darbības rādītājus, tostarp uz iegūto vērtību balstītus rādītājus; plānu sagatavo kodoliekārtas licences turētājs, un to atspoguļo programmas daudzgadu darba programmās;

(3)“Bohunices programma” ir programmas daļa, kas attiecas uz Jaslovskas Bohunicē, Slovākijā esošās Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. reaktoru bloka kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas;

(4)“Kozlodujas programma” ir programmas daļa, kas attiecas uz Kozlodujā, Bulgārijā esošās Kozlodujas kodolelektrostacijas 1., 2., 3. un 4. reaktoru bloka kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas;

(5)“JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programma” ir programmas daļa, kas attiecas uz izņemšanu no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu Komisijas objektos, kuri atrodas tās ģenerāldirektorātu Kopīgā pētniecības centra (JRC) pārziņā.

3. pants
Programmas mērķi

1.Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt finansējumu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai atbilstīgi apzinātajām vajadzībām.

2.Pamatojoties uz aktuālajām vajadzībām 2021.–2027. gadam, programmas mērķis jo īpaši ir palīdzēt Bulgārijai un Slovākijai īstenot attiecīgi Kozlodujas izņemšanas no ekspluatācijas programmu un Bohunices izņemšanas no ekspluatācijas programmu, īpašu uzmanību veltot ar tām saistīto radioloģiskās drošības uzdevumu pārvaldībai, un atbalstīt JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmu, vienlaikus nodrošinot rezultātā iegūto zināšanu par kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas plašu izplatīšanu visām ES dalībvalstīm.

Konkrētie mērķi ir šādi:

(a)demontēt un dekontaminēt Kozlodujas un Bohunices reaktorus un turpināt darbības, lai atbrīvotu tos no regulatīvās kontroles saskaņā ar attiecīgo izņemšanas no ekspluatācijas plānu;

(b)atbalstīt izņemšanas no ekspluatācijas plānu, lai demontētu un dekontaminētu Komisijas kodolobjektos esošās kodoliekārtas un nodotu attiecīgās saistības kodolenerģētikas jomā JRC uzņēmējām dalībvalstīm;

(c)izveidotu saiknes un apmainītos ar informāciju ar Savienības ieinteresētajām personām par kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas, lai radītu iespējamu Savienības sinerģiju.

3.Konkrētie mērķi ir detalizēti aprakstīti I, II un III pielikumā. Pamatojoties uz 10. pantā minētā izvērtējuma rezultātu, Komisija ar īstenošanas aktiem var grozīt I vai II pielikumu atbilstīgi 12. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

4. pants
Budžets

1.Finansējums, kas paredzēts šīs programmas īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 466 000 000 EUR pašreizējās cenās.

2.Panta 1. punktā minētās summas paredzamais sadalījums ir šāds:

(a)63 000 000 EUR Kozlodujas programmas darbībām;

(b)55 000 000 EUR Bohunices programmas darbībām;

(c)348 000 000 EUR JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmas darbībām.

3.Panta 1. punktā minēto summu drīkst izmantot izdevumu segšanai saistībā ar programmas īstenošanas tehnisko un administratīvo atbalstu attiecībā uz, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

5. pants
Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1.Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā.

6. pants
Atbalsttiesīgās darbības

Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos un I, II un III pielikumā aprakstītos mērķus.

7. pants
Līdzfinansējuma likmes

Ar programmu drīkst finansēt darbības attiecināmās izmaksas līdz I un II pielikumā noteiktajam maksimālajam apmēram. Savienības maksimālā līdzfinansējuma likme Kozlodujas vai Bohunices programmā nepārsniedz 50 %. Pārējo līdzfinansējumu nodrošina attiecīgi Bulgārija un Slovākija.

8. pants
Darba programmas

1.Bohunices programmu un Kozlodujas programmu īsteno ar Finanšu regulas 110. pantā minētajām daudzgadu darba programmām. Šajās daudzgadu darba programmās atspoguļo izņemšanas no ekspluatācijas plānus, ko izmanto kā bāzes nosacījumus programmas uzraudzīšanai un izvērtēšanai.

2.JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmu īsteno saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Lēmuma 96/282/Euratom par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju 4. pantā.

9. pants
Uzraudzība un ziņošana

1.Rādītāji, kas nepieciešami, lai ziņotu par programmas progresu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā, ir noteikti IV pielikumā.

2.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šajā saistībā Savienības finansējuma saņēmējiem un (attiecīgā gadījumā) dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

3.Katra gada beigās Komisija izstrādā progresa ziņojumu par iepriekšējos gados veiktā darba īstenošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

10. pants
Izvērtēšana

1.Izvērtēšanas veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.Programmas vidusposma izvērtējumu veic tad, kad ir pieejams pietiekami daudz informācijas par programmas īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā minētā perioda sākuma. Vidusposma izvērtējumā izskata arī vajadzību grozīt 8. pantā minēto daudzgadu darba programmu.

3.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas 1. pantā noteiktā perioda beigām Komisija veic programmas galīgo izvērtējumu.

4.Komisija izvērtējumu secinājumus un savus novērojumus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

11. pants
Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

12. pants
Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

13. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

14. pants
Atcelšana

Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013 atceļ.

15. pants
Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar darbību turpināšanu vai izmaiņas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.Ar programmas finansējumu drīkst segt arī tādus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri iepriekš pieņemti ar Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013, uz Kozlodujas un Bohunices programmām.

3.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

16. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2,1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2,2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2,3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3,1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3,2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3,3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ jaunu darbība 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 39  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārveidošanu citā/jaunā darbībā 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības, ietverot sīki izstrādātu grafiku iniciatīvas īstenošanas izvēršanai

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iejaukšanās rezultātā un papildina to vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ ierobežota ilguma

–☑    darbības laiks no 2021. līdz 2027. gadam

–☑    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2027. gadam saistību apropriācijām un no 2021. līdz 2033. gadam — maksājumu apropriācijām

◻ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.6.Paredzētais(-tie) pārvaldības veids(-i) 40  

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība Kozlodujas programmai un Bohunices programmai, budžeta īstenošanas uzdevumus uzticot:

–◻ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;

–☑ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–☑ publisko tiesību subjektiem;

–◻ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību, ja vien tās nodrošina pietiekamas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma īstenošanas mehānisma(-u), maksājumu kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par noteiktajiem riskiem un to mazināšanas nolūkā izveidotajām iekšējās kontroles sistēmām

2.2.3.Kontroles pasākumu izmaksu lietderības aplēse un pamatojums (“kontroles izmaksu un attiecīgo pārvaldīto fondu līdzekļu vērtības attiecība”) un paredzamo kļūdu riska līmeņu novērtējums (maksājumu veikšanas un slēgšanas posmā)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas novēršanas stratēģiju.

·ĢD regulāri apmeklē krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīkla un krāpšanas un pārkāpumu komitejas sanāksmes, kā arī uztur saziņu ar citiem ĢD un dienestiem;

·saskaņā ar pētniecības jomas kopīgo rīcības plānu tiek nodrošināta vietējā krāpšanas novēršanas korespondenta funkcija;

·ir nodrošināts atbilstīgs sadarbības līmenis ar OLAF.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Ierosinātās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un jaunas budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem 44  

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Šī sadaļa būtu jāaizpilda, izmantojot “administratīvos budžeta datus”, ko pirmo reizi ietvers pielikumā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatam (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš ir augšupielādēts DECIDE dienestu apspriešanās vajadzībām.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamās ietekmes uz administratīvajām apropriācijām kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādi:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

JRC gadījumā štatu sarakstā ietvertās amata vietas izdevumu kategorijā “Pārvaldība” tiks kompensētas ar tādu pašu samazinājumu štatu sarakstā un saistītās apropriācijās pētniecības tiešajām darbībām.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

JRC gadījumā štatu sarakstā ietvertās amata vietas izdevumu kategorijā “Pārvaldība” tiks kompensētas ar tādu pašu samazinājumu štatu sarakstā un saistītās apropriācijās pētniecības tiešajām darbībām.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums / iniciatīva:

––    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

––    paredz trešo personu līdzfinansējumu, kā noteikts turpmāk:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

––    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

––    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

-pašu resursus

-citus ienākumus

lūdzu, norādiet, ja ienākumi ir attiecināti uz izdevumu pozīcijām ◻    

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piemēram, ietekmes uz ienākumiem aprēķināšanas metode/formula vai jebkāda cita informācija).

(1)    Pašlaik kodoliekārtas darbības licence Petenā ir privātam uzņēmumam NRG (medicīnā izmantojamo radioaktīvo izotopu ražošana), bet Komisija kā iekārtas īpašniece ir atbildīga par izņemšanu no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanu.

(2)    OV L236, 23.9.2003., 33.un 954. lpp.

(3)    OV L 157, 21.6.2005., 11.un 38. lpp.

(4)    “Ja izrādās, ka Kopienai, lai sasniegtu kādu tās mērķi, jārīkojas, bet šis Līgums nepiešķir vajadzīgās pilnvaras, Padome, pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu veic attiecīgus pasākumus.” (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pants).

(5)    Padomes 2007. gada 14. maija Regula (Euratom) Nr. 549/2007 par to, kā īstenot Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā, kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem (OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp.).

(6)    Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijā un Slovākijā (OV L 346, 20.12.2013., 1. lpp.).

(7)    2. panta 1. punkts: “Laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam Kopiena sniegs Slovākijai finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās pūliņus saistībā Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka ekspluatācijas pārtraukšanu un to slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas seku novēršanu (turpmāk “palīdzība”)”. (Pievienošanās akts, Protokols Nr. 9, OV L 236, 23.9.2003., 954. lpp.).

(8)    30. panta 2. punkts “Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Kopiena sniegs Bulgārijai finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās pūliņus pārtraukt Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatāciju un novērst to slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas”. (2005. gada Pievienošanās akts, Protokols par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (OV L 157, 21.6.2005., 38. lpp.)).

(9)    Padomes 2010. gada 13. jūlija Regula (Euratom) Nr. 647/2010 par Savienības finansiālo atbalstu Bulgārijas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas izbeigšanai (Kozlodujas programma) (OV L 189, 22.7.2010., 9. lpp.).

(10)    “(1) Komisija, apspriedusies ar Zinātnes un tehnikas komiteju, nodibina Apvienotu Kodolfizikas pētījumu centru. Šis centrs nodrošina pētniecības programmu un citu Komisijas uzticētu uzdevumu izpildi. Tas nodrošina arī vienotas kodolenerģētikas terminoloģijas un mērījumu standartsistēmas izveidi. Tas izveido Kodolfizikas mērījumu centrālo biroju.    
(2) Ģeogrāfisku un funkcionālu apsvērumu dēļ centra darbības var notikt dažādās iestādēs.” (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 8. pants).

(11)    “Historical liabilities resulting from nuclear activities carried out at the JRC under the Euratom Treaty – Decommissioning of obsolete Nuclear Installations and Waste Management” (Vēsturiskās saistības, kas izriet no JRC kodoldarbībām saskaņā ar Euratom līgumu — novecojušo kodoliekārtu izņemšana no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošana), COM(1999)114 final.

(12)    European Parliament resolution on the communication from the Commission to the European Parliament and the Council on historical liabilities resulting from nuclear activities carried out at the JRC under the Euratom Treaty (Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par vēsturiskajām saistībām, kas izriet no JRC kodoldarbībām saskaņā ar Euratom līgumu) (COM(1999) 114 + C5-0214/1999 + 1999/2169(COS)) (OV C 67, 1.3.2001., 167. lpp.).

(13)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Kodoliekārtu demontāža un atkritumu apsaimniekošana. Saistības kodolenerģijas jomā, kas izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) darbībām saskaņā ar Euratom līgumu”, SEC(2004)621 galīgā redakcija.    
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: Kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumiem, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu”, COM(2008) 903 galīgā redakcija.    
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: Kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumiem, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu”, COM(2013) 734 galīgā redakcija.

(14)    27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderu deklarācija (2017. gada 25. marts);http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/03/25/rome-declaration/pdf.

(15)    Bohunices programmu ir plānots pabeigt 2025. gadā; Kozlodujas programmu — 2030. gadā.

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 60. pants.

(17)    Revīzija par JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmu – Finansiālie aspekti, IA – 14 – 06 (224); nobeiguma ziņojums

(18)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(19)    D&WM augsta līmeņa vadības komitejā (HLSC) darbojas JRC ģenerāldirektora vietnieki, kā arī JRC direktorāti, kurus pašlaik skar D&WM programma (Kodoldrošuma un kodoldrošības direktorāts, kas atbild par D&WM programmas īstenošanu; Stratēģijas un darba programmas koordinācijas direktorāts, kā arī direktori, kuri atbild par veselību un drošumu, t. i., objektu direktori Karlsrūē, Gēlā, Petenā un Isprā). JRC Juridisko konsultāciju nodaļa sniedz juridisko atbalstu.

(20)    Eiropas Parlamenta rezolūcija COM(1999) – 114 – C5-0214/1999 – 1999/2169(COS): “…nodrošināt, lai dalībvalstu ekspertu komitejas locekļi, kas palīdzēs JRC veikt tā darbu, būtu neatkarīgi un pienācīgi kvalificēti” (OV C 67, 1.3.2001., 167. lpp.);

(21)    Komisijas 2016. gada 30. maija lēmums, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību, C(2016) 3301 final.

(22)    Jaunākās publikācijas: 2017. gada vadības plāns, Ares(2017)118361; 2016. gada darbības pārskats, Ares(2017)1877780.

(23)    27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderu deklarācija (2017. gada 25. marts);http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/03/25/rome-declaration/pdf.

(24)    Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(25)    Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(26)    OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.

(27)    OV L 236, 23.9.2003., 954. lpp.

(28)    “Historical liabilities resulting from nuclear activities carried out at the JRC under the Euratom Treaty – Decommissioning of obsolete Nuclear Installations and Waste Management” (Vēsturiskās saistības, kas izriet no JRC kodoldarbībām saskaņā ar Euratom līgumu — novecojušo kodoliekārtu izņemšana no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošana), COM(1999)114 final.

(29)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Kodoliekārtu demontāža un atkritumu apsaimniekošana. Saistības kodolenerģijas jomā, kas izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) darbībām saskaņā ar Euratom līgumu”, SEC(2004)621 galīgā redakcija.        
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: Kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumiem, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu”, COM(2008) 903 galīgā redakcija.    
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: Kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumiem, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu”, COM(2013) 734 galīgā redakcija.

(30)    2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(31)    [pilns nosaukums; OV atsauce].

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(33)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(34)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(35)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(37)    Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijā un Slovākijā un atceļ Regulu (Euratom) Nr. 549/2007 un (Euratom) Nr. 647/2010 (OV L 346, 20.12.2013., 1. lpp.).

(38)    Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(39)    Kā minēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(40)    Sīkāka informācija par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu ir atrodamas BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(41)    Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(42)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

(43)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(44)    Kopsummas var nesaskanēt noapaļošanas dēļ.

(45)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(47)    AC = līgumdarbinieki; LA = vietējie darbinieki, END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JPD = jaunākie profesionāļi delegācijās.

(48)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(49)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,13.6.2018

COM(2018) 467 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums – Padomes Regula,

ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013

{SWD(2018) 343 final}

I PIELIKUMS

1.Kozlodujas programmas galvenais vispārējais mērķis ir palīdzēt Bulgārijai pārvaldīt radioloģiskās drošības uzdevumus, kas saistīti ar Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka izņemšanu no ekspluatācijas. Galvenie drošības uzdevumi, kas jārisina programmu ietvaros, ir šādi:

(a)demontēt un dekontaminēt reaktoru primāro kontūru un lielus komponentus saskaņā ar izņemšanas no ekspluatācijas plānu; progresa mērauklai ir jābūt aizvākto materiālu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

(b)izņemšanas no ekspluatācijas laikā un jau iepriekš radušos atkritumu droša apsaimniekošana līdz pagaidu uzglabāšanai vai apglabāšanai (atkarībā no atkritumu kategorijas), tostarp atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pabeigšana, kur nepieciešams. Šis mērķis jāsasniedz saskaņā ar izņemšanas no ekspluatācijas plānu; progresa mērauklai ir jābūt droši uzglabāto vai apglabāto atkritumu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

(c)radioloģisko apdraudējumu turpmāka pazemināšana; šā mērķa izpildes mērauklai ir jābūt darbību un objekta drošības novērtējumiem, konstatējot veidus, kā varētu notikt iespējamas apstarošanas, un aplēšot iespējamo apstarošanu varbūtību un apmēru. Kozlodujas programmā plānots, ka objektu izņemšana no regulatīvās kontroles notiks līdz 2030. gadam.

2.ES līdzfinansējuma maksimālā likme projektiem un darbībām, ko finansē 2021.–2027. gadā ir 50 %.

3.Programmas galveno vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību programmai, izmantojot (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanu visās ES dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, programmas ietvaros ir:

3.1.jāizveido saiknes un informācijas apmaiņa starp ES ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošības iestādēm, komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

3.2.jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par izņemšanu no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības labāko praksi un tehnoloģiskām problēmām un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas ES sinerģijas.

Šādas darbības Savienība var finansēt līdz 100 % apmērā.

Progresa mērauklai ir jābūt radīto zināšanu produktu daudzumam un to aizsniedzei.

4.Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā neietilpst programmu darbības jomā, un Bulgārijai šis jautājums jārisina savā nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas nacionālajā programmā, kā to prasa attiecīgā Padomes Direktīva 2011/70/Euratom.

II PIELIKUMS

1.Bohunices programmas galvenais vispārējais mērķis ir palīdzēt Slovākijai pārvaldīt radioloģiskās drošības uzdevumus, kas saistīti ar Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka izņemšanu no ekspluatācijas. Galvenie drošības uzdevumi, kas jārisina programmu ietvaros, ir šādi:

(a)demontēt reaktoru primāro kontūru un lielus komponentus saskaņā ar izņemšanas no ekspluatācijas plānu; progresa mērauklai ir jābūt aizvākto materiālu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

(b)izņemšanas no ekspluatācijas laikā un jau iepriekš radušos atkritumu droša apsaimniekošana līdz pagaidu uzglabāšanai vai apglabāšanai (atkarībā no atkritumu kategorijas), tostarp atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pabeigšana, kur nepieciešams. Šis mērķis jāsasniedz saskaņā ar izņemšanas no ekspluatācijas plānu; progresa mērauklai ir jābūt droši uzglabāto vai apglabāto atkritumu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

(c)radioloģisko apdraudējumu turpmāka pazemināšana; šā mērķa izpildes mērauklai ir jābūt darbību un objekta drošības novērtējumiem, konstatējot veidus, kā varētu notikt iespējamas apstarošanas, un aplēšot iespējamo apstarošanu varbūtību un apmēru. Bohunices programmā plānots, ka objektu izņemšana no regulatīvās kontroles notiks līdz 2025. gadam.

2.ES līdzfinansējuma maksimālā likme projektiem un darbībām, ko finansē 2021.–2027. gadā ir 50 %.

3.Programmu galveno vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību programmai, izmantojot (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanu visās ES dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, programmas ietvaros ir:

3.1.jāizveido saiknes un informācijas apmaiņa starp ES ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošības iestādēm, komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

3.2.jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par izņemšanu no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības labāko praksi un tehnoloģiskām problēmām un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas ES sinerģijas.

Šādas darbības Savienība var finansēt līdz 100 % apmērā.

Progresa mērauklai ir jābūt radīto zināšanu produktu daudzumam un to aizsniedzei.

4.Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā neietilpst programmu darbības jomā, un Slovākijai šis jautājums jārisina savā nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas nacionālajā programmā, kā to prasa attiecīgā Padomes Direktīva 2011/70/Euratom.

III PIELIKUMS

1.JRC D&WM programmas galvenais vispārējais mērķis ir īstenot Komisijas JRC iekārtu izņemšanu no ekspluatācijas četros objektos: JRC–Gēlā, Beļģijā; JRC–Karlsrūē, Vācijā; JRC–Isprā, Itālijā un JRC–Petenā, Nīderlandē, kā arī droši apsaimniekot nostrādāto degvielu un radioaktīvos atkritumus, līdz pienākumu nodošanai uzņēmējai dalībvalstij. Ar darbībām, ko no šīs programmas finansē 2021.–2027. gadā, ir:

1.1.visos objektos:

1.1.1.jāizpēta un jāizstrādā risinājumi paredzamajai izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pienākumu nodošanai uzņēmējai dalībvalstij;

1.2. JRC–Isprā (atkarībā no attiecīgām Itālijas drošības iestāžu atļaujām):

1.2.1.jāizņem, jāapstrādā un droši jāuzglabā iepriekš radušies atkritumi līdz īpašumtiesību nodošanai uzņēmējai dalībvalstij;

1.2.2.jāizņem, jāapstrādā un droši jāuzglabā kodolmateriāli un nostrādātā degviela līdz īpašumtiesību nodošanai uzņēmējai dalībvalstij;

1.2.3.jāizņem no ekspluatācijas licencētas kodoliekārtas;

1.2.4.drošā veidā jāapsaimnieko radioaktīvie atkritumi un materiāli, kas rodas izņemšanas no ekspluatācijas laikā.

1.3.JRC–Karlsrūē:

1.3.1.jāizņem no ekspluatācijas novecojušas iekārtas;

1.3.2.drošā veidā jāapsaimnieko radioaktīvie atkritumi un materiāli, kas rodas izņemšanas no ekspluatācijas laikā;

1.3.3.jāsamazina novecojušu kodolmateriālu un nostrādātas degvielas krājumi;

1.3.4.jāizņem no ekspluatācijas slēgtās iekārtas;

1.3.5.jāīsteno sagatavošanās posmi ēku daļu izņemšanai no ekspluatācijas.

1.4.JRC–Petenā:

1.4.1.drošā veidā jāapsaimnieko iepriekš radušies radioaktīvie atkritumi un materiāli un radioaktīvie atkritumi un materiāli, kas rodas izņemšanas no ekspluatācijas laikā;

1.4.2.jāsamazina novecojušu kodolmateriālu un nostrādātas degvielas krājumi;

1.4.3.jāīsteno sagatavošanās posmi augstplūsmas kodolreaktora (HFR) izņemšanai no ekspluatācijas.

1.5.JRC–Gēlā:

1.5.1.jāizņem no ekspluatācijas novecojušas iekārtas;

1.5.2.drošā veidā jāapsaimnieko radioaktīvie atkritumi un materiāli, kas rodas izņemšanas no ekspluatācijas laikā.

Progresa mērauklai attiecīgi ir jābūt droši uzglabāto vai apglabāto atkritumu daudzumam un veidam, droši uzglabāto vai apglabāto kodolmateriālu un nostrādātās degvielas daudzumam un veidam un aizvākto materiālu daudzumam un veidam. Programmas virzība kopumā jāmēra arī, izmantojot iegūto vērtību.

2.Programmas galveno vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību programmai, izmantojot (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanu visās ES dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, programmas ietvaros ir:

2.1.jāizveido saiknes un informācijas apmaiņa starp ES ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošības iestādēm, komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

2.2.jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par izņemšanu no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības labāko praksi un tehnoloģiskām problēmām un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas ES sinerģijas.

Progresa mērauklai ir jābūt radīto zināšanu produktu daudzumam un to aizsniedzei.

3.Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā ietilpst programmas darbības jomā, kā to prasa attiecīgā Padomes Direktīva 2011/70/Euratom.

IV PIELIKUMS

Rādītāji

(1)Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana:

(a)droši glabātu vai apglabātu atkritumu daudzums un veids.

(2)Demontāža un dekontaminācija:

(a)aizvākto materiālu daudzums un veids.

(3)Zināšanu izplatīšana:

(a)radīto zināšanu produktu daudzums un to aizsniedze.