EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.5.2018

COM(2018) 386 final

2018/0211(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu

{SWD(2018) 294 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) sagatavošanas ietvaros būtu jāizveido programma ES finanšu interešu aizsardzības atbalstam, kā arī savstarpējai administratīvajai palīdzībai starp muitas dienestiem.

Saistībā ar jauno programmu atbilstīgi 2016. gada Finanšu regulas 30. panta 4. punktam tika veikts ex-ante izvērtējums dienestu darba dokumenta veidā.

Šajā priekšlikumā paredzētais piemērošanas datums ir 2021. gada 1. janvāris, un tas ir adresēts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu, ko Eiropadome saņēma 2017. gada 29. martā, par nodomu izstāties no ES un Eiropas Atomenerģijas kopienas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

•Pamatojums un mērķi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantā paredzēta prasība par dalībvalstu un ES kopīgu pienākumu aizsargāt Savienības finanšu intereses. LESD 33. pantā ir paredzēta prasība stiprināt muitas sadarbību dalībvalstu starpā, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju. Iepriekšējo Savienības daudzgadu budžetu īstenošana ir notikusi ar virkni pasākumu, kuru mērķis ir sniegt atbalstu dalībvalstīm un Savienībai kopumā, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, kā arī atbalstītu savstarpēju administratīvo palīdzību un sadarbību muitas un lauksaimniecības jautājumos. Minētie pasākumi ietver i) izdevumu programmu Hercule III 1 , kas atbalsta pret krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, vērstus pasākumus, ii) Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir operatīva darbība, ko pārsvarā veido virkne muitas IT lietojumprogrammu, kuras darbojas Komisijas pārvaldītas kopējas informācijas sistēmas ietvaros, kas izveidota, lai veiktu Komisijai ar Regulu (EK) Nr. 515/97 2 uzticētos uzdevumus, un iii) Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), kas ir drošas elektroniskas saziņas rīks, kurš atvieglo dalībvalstu pienākumu ziņot par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, un kurš atbalsta to pārvaldību un analīzi. Lai gan minēto elementu ietekmi uz finansēm ir grūti novērtēt skaitliskā ziņā, tie ir palīdzējuši ES budžetā atgriezt lielas naudas summas. Piemēram, ar programmu Hercule tika finansēta Automatizētā uzraudzības rīka (AUR) izstrāde, kas ir IT rīks tirdzniecības plūsmu anomāliju identificēšanai. Tas tika izmantots vairākās muitas operācijās, un tam bija svarīga nozīme liela apjoma krāpšanas shēmu identificēšanā saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu tekstilizstrādājumu un apavu importam no trešām valstīm.

Iepriekšējā pieredze liecina, ka gan krāpšana, gan pārkāpumi ietekmē Savienības finanšu intereses. Gada ziņojums par ES finanšu interešu aizsardzību 3 katru gadu liecina par to, ka šādu pārkāpumu, tostarp krāpšanas, līmenis, lai gan tas ir svārstīgs, pieprasa Savienības mēroga rīcību. Turklāt nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS) tiks īstenota, ņemot vērā būtiskas izmaiņas Savienības finanšu interešu aizsardzības tiesiskajā un institucionālajā regulējumā, jo īpaši Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un to, ka tiks īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva) 4 .

No budžeta īstenošanas perspektīvas PPS nav finansējuma programma, bet gan operatīva darbība. Komisijai PPS darbība ir uzticēta ar nozaru tiesību aktiem. PPS ir pienācīgi jāuztur un jāattīsta, lai ļautu dalībvalstīm izpildīt to ziņošanas pienākumus un sniegtu Komisijai datus, kas nepieciešami, lai analizētu galvenos panākumus saistībā ar tādu pārkāpumu, tostarp krāpšanas, atklāšanu un paziņošanu, kas attiecas uz Savienības budžetu dalītas pārvaldības un pirmspievienošanās jomās.

KAIS tāpat kā PPS no budžeta īstenošanas perspektīvas ir operatīva darbība. Tā kā noziedzīgie grupējumi kļūst arvien rafinētāki un krāpšanas apkarošanā rodas jauni izaicinājumi, tostarp tehnoloģijas attīstības ietekmē, nepieciešamība sniegt savstarpēju administratīvo palīdzību starp muitas dienestiem un sadarboties ar Komisiju joprojām ir liela.

Ar ES Krāpšanas apkarošanas programmas izveidi lielā mērā tiks pārņemta Hercule III programma, ieviešot dažus uzlabojumus, piemēram, iespēju finansēt jaunas iniciatīvas (piemēram, datu analīzes jomā), un tā tiks apvienota ar KAIS un PPS finansiālo bāzi. Tā arī pilnībā izmantos jaunās Finanšu regulas sniegtās iespējas. ES Krāpšanas apkarošanas programma nodrošinās Savienība atbalsta nepārtrauktību darbībām, kuras dalībvalstis un Komisija veic, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un atbalstītu savstarpējas administratīvās palīdzības sniegšanu starp dalībvalstīm un sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju muitas un lauksaimniecības jautājumos.

ES Krāpšanas apkarošanas programma arī stiprinās un racionalizēs pastāvošo Savienības atbalstu darbam pie Savienības finanšu interešu aizsardzības un savstarpējas administratīvās palīdzības sniegšanai muitas jautājumos, kā arī izmantos sinerģiju un radīs elastīgumu starp dažādiem spēkā esošajiem pasākumiem.

Programmai būs divi galvenie mērķi.

(1)Aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses.

(2)Atbalstīt savstarpējas palīdzības sniegšanu starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

No galvenajiem mērķiem tieši izriet programmas konkrētie mērķi, kas ir trejādi.

(1)Novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kura ietekmē Savienības finanšu intereses.

(2)Atbalstīt ziņošanu par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem.

(3)Nodrošināt rīkus informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem

Vairāki tiesību akti Savienības līmenī pievēršas Savienības finanšu interešu aizsardzības jautājumam, proti, Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 5 , ar ko nosaka noteikumus par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Regula (EK) Nr. 515/97 par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas un lauksaimniecības jautājumos un nesen pieņemtā Regula (ES) 2017/1939 6 , ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, kā arī PIF direktīva. Arī nozaru tiesību akti ietver noteikumus par Savienības finanšu interešu aizsardzību. ES Krāpšanas apkarošanas programma sniegs palīdzību dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrvienībām, lai tās varētu labāk aizsargāt Savienības finanšu intereses. Tai būtu jāatbalsta iepriekš minētie politikas instrumenti.

Muitas jomā ES Krāpšanas apkarošanas programmas KAIS komponents arī turpmāk attieksies uz darbībām, kas Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97. Visbeidzot, PPS komponents attieksies uz darbībām, kas Komisijai uzticētas saskaņā ar nozaru tiesību aktiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Jaunās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros tiks izveidots jauns muitas kontroles iekārtu instruments, lai atbalstītu labi funkcionējošu muitas savienību, tostarp muitas dienestiem sniedzot atbalstu saistībā ar kontroles iekārtu iegādi. ES Krāpšanas apkarošanas programma un Muitas kontroles iekārtu programma viena otru papildinās, jo katra no tām muitām sniegs dažāda veida atbalstu — ES Krāpšanas apkarošanas programma cita starpā sniegs atbalstu saistībā ar iekārtu iegādi, tostarp nelielu iekārtu iegādi muitas dienestiem un iestādēm, kas nav muitas dienesti, ja to tiešais mērķis ir Savienības finanšu interešu aizsardzība, savukārt jaunā muitas iekārtu programma ir paredzēta lielāku muitas iekārtu iegādes finansēšanai nolūkā uzlabot veikto muitas kontroļu viendabīgumu visās dalībvalstīs.

Piemēram, ES Krāpšanas apkarošanas programmas kompetence, nepārklājoties ar Muitas kontroles iekārtu instrumentu, varētu attiekties uz šāda veida iekārtām: digitālais kriminālistikas aprīkojums, novērošanas iekārtas, izlūkošanas iekārtas, aprīkojums cigarešu kontrabandas apkarošanai, piemēram, meklētājsuņi. Turklāt ES Krāpšanas apkarošanas programma — atšķirībā no Muitas kontroles iekārtu instrumenta — sniegs atbalstu iestādēm, kas nav muitas dienesti, piemēram, nodokļu iestādēm, tiesu iestādēm, policijas inspekcijām un robežpolicijai, ministrijām, dažādām izmeklēšanas iestādēm, pretkorupcijas struktūrām utt.

Konkrētas problēmas minētajās jomās, kas ir saistītas arī ar Savienības finanšu interešu aizsardzību, tiks risinātas ar citu Savienības politikas virzienu palīdzību tādās jomās kā tieslietas, muita un iekšlietas un to attiecīgajām programmām. Nav paredzams, ka minētās programmas un ES Krāpšanas apkarošanas programma pārklāsies. Gada darba programmu sagatavošanas kontekstā tiks pētīts jautājums par izvairīšanos no dublēšanās un sinerģijas rašanu starp ES Krāpšanas apkarošanas programmu un citām attiecīgajām programmām tieslietu, muitas un iekšlietu jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES Krāpšanas apkarošanas programmas juridiskais pamats apvieno LESD 325. pantu, kurā noteikts kopīgais dalībvalstu un Savienības pienākums aizsargāt Savienības finanšu intereses, un LESD 33. pantu par muitas sadarbību, ņemot vērā, ka Regula (EK) Nr. 515/97, kurā noteikti ES Krāpšanas apkarošanas programmas KAIS komponenta operatīvie aspekti, ir balstīta uz LESD 33. pantu (papildus LESD 325. pantam) 7 .

•Subsidiaritāte

KAIS radītā pievienotā vērtība Savienībai izriet no tās koordinācijas aspekta, jo īpaši attiecībā uz datu apkopošanu un piekļuvi tiem, ko nevarētu panākt valstu līmenī, un no tā, ka tiek veicināta valstu muitas dienestu misiju raita darbība un savstarpējas palīdzības sniegšana, kā arī sadarbība ar Komisiju.

PPS ir vienīgā Savienības līmeņa datubāze, kurā paziņotā informācija par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, saistībā ar dalītas pārvaldības un pirmspievienošās fondiem tiek konsolidēta pa Savienības darbības jomām un pa dalībvalstīm. Tā ļauj veikt dažāda veida analīzi un palīdz izstrādāt uz pierādījumiem balstītu Savienības krāpšanas apkarošanas politiku. Pievienotā vērtība tam, ka tiek radīta šāda Savienības mēroga kopaina, ir tāda, ka ir iespējams identificēt kopīgus riskus un tendences, definēt un īstenot kopīgas pieejas cīņai pret krāpšanu, lai efektīvi un vienlīdzīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses.

Papildus tam ES Krāpšanas apkarošanas programmas KAIS un PPS komponentu darbības tiek veiktas Savienības līmenī, kā tas paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri paši par sevi atbilst proporcionalitātes principam.

•Proporcionalitāte

ES Krāpšanas apkarošanas programmas Hercule komponents dalībvalstīm nodrošina mērķorientētu palīdzību, lai tās varētu izpildīt savu pienākumu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Tas aprobežojas tikai ar ierosināto mērķu sasniegšanai nepieciešamo, un tādēļ atbilst proporcionalitātes principam.

Programmas KIAS un PPS komponenti attiecas uz finanšu pienākumiem, kas Komisijai uzlikti saskaņā ar sekundārajiem tiesību aktiem, un neattiecas uz KAIS un PPS operatīvajiem aspektiem. Tie paši par sevi atbilst proporcionalitātes principam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Iepriekšējās Hercule programmas juridiskais pamats (Regula (ES) Nr. 250/2014) būs spēkā līdz 2020. gada beigām. Tāpēc ES Krāpšanas apkarošanas programma būs jāveido, pamatojoties uz jaunu regulu, lai nodrošinātu Savienības atbalsta nepārtrauktību Komisijas un dalībvalstu veiktajām darbībām nolūkā sniegt palīdzību krāpšanas apkarošanai. Ar ES Krāpšanas apkarošanas programmas pieņemšanu rodas iespēja Hercule komponentu apvienot ar KAIS un PPS finansiālo bāzi, lai panāktu racionalizāciju un izpētītu operatīvās, administratīvās un budžeta sinerģijas iespējas.

3. RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Hercule programma pēdējos gados ir izvērtēta divas reizes. Komisijas ex post ziņojumu par programmas Hercule II (2007–2013) izvērtējumu pieņēma un nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei 2015. gada maijā 8 . Komisija vidusposma izvērtējuma ziņojumu par programmu Hercule III (no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada jūnijam, pirmais programmas septiņu gadu darbības laikposms) pieņēma un nosūtīja 2018. gada janvāra sākumā 9 . Minētajā izvērtējumā konstatēts, ka programma Hercule III ir lielā mērā izpildījusi savu uzdevumu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Līdz ar to tika uzskatīts, ka programma ir efektīva. Tā kā tā ir izrādījusies atbilstīga, tiek apsvērta iespēja paplašināt tās darbības mērķus. Bija pieejami nepieciešamie mehānismi, lai nodrošinātu tās saskaņotību. Tika arī pierādīta programmas vispārējā efektivitāte. Izvērtējuma laikā tika ierosināts veikt uzlabojumus, lai mazinātu pieteikšanās un ziņošanas procesu radīto slogu. Šajā nolūkā Komisija sāka izmantot elektronisku pārvaldības sistēmu ar attiecīgo programmu saistīto dotāciju pieteikumu iesniegšanai, apstrādei un pārvaldībai. Šādas programmas pastāvēšanai Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība, un programmas pasākumi tika atzīti par ilgtspējīgiem.

Kas attiecas uz KAIS un PPS, tā kā tās nav finanšu programmas, tām nepiemēro attiecīgos izvērtējuma ciklus. Tomēr pastāv daži rādītāji, ko var ņemt vērā, lai izvērtētu to veiktspēju saistībā ar attiecīgajām operatīvajām darbībām 10 . Turklāt Komisija regulāri izstrādā aptaujas ziņojumus par KAIS. Nesenākie ziņojumi liecina, ka vairāk nekā 80 % lietotāju dalībvalstīs ir apmierināti ar dažādo KAIS lietojumprogrammu funkcionalitāti un veiktspēju, kā arī ar sniegto KAIS apmācību.

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) savā īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 par importa procedūrām secināja, ka konkrētas KAIS lietojumprogrammas ir efektīvi rīki, ar ko apzināt iespējamos krāpšanas gadījumus saistībā ar nepatiesas izcelsmes norādīšanu un pārāk zemas vērtības norādīšanu/zemākas cenas norādīšanu rēķinā. Minētās lietojumprogrammas var arī sniegt vērtīgus rīkus, ar ko novērtēt muitas iztrūkuma apmēru 11 . Tajā pašā īpašajā ziņojumā ERP arī norādīja, ka apmaiņai ar muitas informāciju un sadarbības palielināšanai paredzēto Savienības rīku un programmu potenciāls nav izsmelts pilnībā. Īpašajā ziņojumā arī secināts, ka dažas KAIS muitas informācijas sistēmas netiek pietiekami izmantotas. ERP īpašajos ziņojumos Nr. 10/2015 un Nr. 24/2016 sniegti ieteikumi attiecībā uz PPS.

Sīkāka informācija par pašreizējo programmu retrospektīviem izvērtējumiem ir atrodama tiesību akta priekšlikumam pievienotā ex-ante izvērtējuma 1.2. iedaļā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2018. gada 13. martā rīkoja vienas dienas semināru ar dalībvalstu ieinteresētajām personām (galvenokārt krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu un muitas pārvalžu pārstāvjiem), lai apspriestu nākamās programmas darbību iespējas. Apspriešanā apstiprinājās, ka ir vajadzīgs turpmāks atbalsts Savienības krāpšanas apkarošanas programmas veidā. Ex-ante izvērtējuma 2. pielikumā ir apkopoti konstatējumi, kas gūti šajā mērķorientētajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām.

Komisija arī veica atklātu sabiedrisko apspriešanu, lai sagatavotu nākotnes nozaru tiesību aktus, kas papildinās priekšlikumu DFS laikposmam pēc 2020. gada. Tikai ļoti neliels skaits saņemto komentāru attiecās uz aspektiem, kas ir saistīti ar ES krāpšanas apkarošanas programmu.

•Neatkarīgu ekspertu atzinums

Lai izvērtētu programmas Hercule III veiktspēju, tika izmantots ārējs līgumslēdzējs, kā tas paredzēts Regulā (ES) Nr. 250/2014. Līgumslēdzēja veiktajā neatkarīgajā pētījumā 12 tika sniegts programmas Hercule III pamatīgs vidusposma izvērtējums un ieskicētas dažas idejas saistībā ar programmas turpmākajiem iespējamajiem mērķiem un darbībām, jo īpaši tādās jomās kā pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, sadarbība ar trešo valstu partneriem, kā arī ar jauno tehnoloģiju attīstību saistīto problēmu risināšana. Tajā tika arī konstatēts, ka tikai neliels skaits darbību bija saistīts ar informācijas apmaiņu starp valstu pārvalžu darbiniekiem un ka tikai dažas darbības ietvēra starptautisku līdzdalību.

•Ietekmes novērtējums

•Vienkāršošana

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Regulas, ar ko izveido ES krāpšanas apkarošanas programmu, projektā ir paredzēti šādi trīs galvenie rādītāji saistībā ar programmas konkrētajiem mērķiem.

(1)Atbalsts, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādu citādu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ko mēra ar:

·apmierinātības līmeni saistībā ar programmas ietvaros rīkotajām un (līdz)finansētajam darbībām;

·to dalībvalstu procentuālo daļu, kas saņem atbalstu katru programmas darbības gadu.

(2)Lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Pārkāpumu pārvaldības sistēmas izmantojumu.

(3)Sniegtās savstarpējās palīdzības informācijas gadījumu skaits un atbalstīto ar savstarpējo palīdzību saistīto darbību skaits.

•Sīkāks konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas I nodaļā ir izklāstīti galvenie ES Krāpšanas apkarošanas programmas parametri nākamās DFS periodam no 2021. līdz 2027. gadam, tostarp programmas darbības joma un tās finansējums sadalījumā pa trim komponentiem (programma Hercule, KAIS un PPS). I nodaļā paredzēti arī nosacījumi par trešo valstu dalību programmā. Kas attiecas uz programmas īstenošanu, I nodaļā ir vairākas atsauces uz Finanšu regulu. Attiecībā uz KAIS segtajām izmaksām regulas I pielikumā ir noteikts indikatīvs saraksts ar programmas segtajām izmaksām.

II nodaļā sniegta sīkāka informācija par programmas īstenošanu, izmantojot dotācijas, un jo īpaši attiecībā uz iespējamiem dotāciju saņēmējiem. Tie ietver iestādes, kas var palīdzēt sasniegt kādu no programmas mērķiem, no šādām valstīm: dalībvalsts vai ar to saistītas aizjūras zemes vai teritorijas, ar programmu saistīta trešā valsts vai darba programmā iekļauta trešā valsts.

III nodaļā ir izklāstīti noteikumi par programmas aspektu plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Proti, tajā ir izklāstīti rādītāji un īstenotās ziņošanas metodes un noteikta starpposma izvērtēšanas procedūra. Tajā paredzētas arī Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saistībā ar precīzi definētiem mērķiem.

IV nodaļā ir aprakstīti pārejas un nobeiguma noteikumi un paredzēta programmas Hercule III regulas atcelšana, kā arī KAIS finansēšanas noteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97.

2018/0211 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 325. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu ( 14 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Savienībai būtu jāatbalsta darbības šajās jomās.

(2)Iepriekšējais atbalsts šādām darbībām ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 804/2004/EK 15 (programma Hercule), kurā grozījumi izdarīti un kas paplašināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 878/2007/EK 16 (programma Hercule II), un kurš atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 250/2014 17 (programma Hercule III), ir devis iespēju uzlabot Savienības un dalībvalstu veiktās darbības, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(3)Atbalsta sniegšana dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, lai tās, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), varētu ziņot par pārkāpumiem un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ir nozaru tiesību aktos ietverta prasība attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai 18 , Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu 19 , Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiāla atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai 20 , Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām 21 , kā arī pirmspievienošanās palīdzību 22 plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam un pēc tam. PPS ir drošas elektroniskās saziņas rīks, kas atvieglo dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem un kas atbalsta pārkāpumu pārvaldību un analīzi.

(4)Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 23 un Padomes Lēmumā 2009/917/JHA 24 paredzēts, ka Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēja palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

(5)Atbalsts ir paredzēts vairākām operatīvajām darbībām. Tas ietver Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir informācijas tehnoloģiju platforma, kura sastāv no vairākām lietojumprogrammām, kas darbojas Komisijas pārvaldībā esošā vienotā informācijas sistēmā. Arī PPS darbojas KAIS platformā. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju, tai ir vajadzīgs stabils un prognozējams finansējums ilgtermiņā.

(6)Lai palielinātu sinerģiju un budžeta elastīgumu un vienkāršotu pārvaldību, Savienības atbalsts tādās jomās kā Savienības finanšu interešu aizsardzība, ziņošana par pārkāpumiem un savstarpēja administratīvā palīdzība un sadarbība muitas un lauksaimniecības jautājumos būtu jāracionalizē vienotas programmas ietvaros, proti, ES krāpšanas apkarošanas programmas (“programma”) ietvaros.

(7)Tāpēc programmā ir apvienots programmai Hercule līdzīgs komponents, cits komponents, ar ko tiek nodrošināts PPS finansējums, un trešais komponents, ar kuru tiek finansētas Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97 uzticētās darbības, tostarp KAIS platforma.

(8)KAIS platforma ietver vairākas informācijas sistēmas, tostarp Muitas informācijas sistēmu (MIS). MIS ir automatizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst un izmeklēt darbības, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tiem, ar ātrāku informācijas izplatīšanu palielinot dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti. MIS attiecas gan uz administratīvo, gan uz policijas sadarbību vienotā infrastruktūrā. Administratīvās sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 515/97, kas pieņemta, pamatojoties uz 33. un 325. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Policijas sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Lēmumu 2009/917/JHA, kas pieņemts, pamatojoties uz 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu Līgumā par Eiropas Savienību. MIS policijas sadarbības aspektu tehniski nav iespējams nošķirt no administratīvā aspekta, jo tie abi tiek īstenoti vienas vienotas informācijas tehnoloģijas sistēmas ietvaros. Ņemot vērā to, ka MIS ir tikai viena no vairākām informācijas sistēmām, kas darbojas KAIS ietvaros, un ka policijas sadarbības gadījumu skaits ir mazāks par administratīvās sadarbības gadījumiem MIS, tiek uzskatīts, ka KAIS policijas sadarbības aspekts papildina administratīvo aspektu.

(9)Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 25 ].

(10)Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un paredz pārbaudes par finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžetu gadījumā, ja dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(11)Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt vienreizēju maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošanu, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(12)Lai programmas ietvaros nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu visām darbībām, kuras Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, tostarp arī KAIS platformai, I pielikumā ir sniegts indikatīvs saraksts ar finansējamajām darbībām.

(13)Iekārtu iegādei, izmantojot Savienības finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām 26 , var būt pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses. Savienības finansiālā atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām un programmai ir kopīga atbildība izvairīties no Savienības atbalsta dublēšanās. Programmas atbalsts galvenokārt būtu jāsniedz tāda veida iekārtu iegādei, uz kurām neattiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, vai arī tādām iekārtām, kuru saņēmēji ir iestādes, kas nav iestādes, uz kurām attiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām. Pārklāšanās pamatā būtu jānovērš gada darba programmu izstrādes kontekstā.

(14)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā. Arī pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās. Arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā, ja tās noslēdz īpašas vienošanās par dalību Savienības programmās.

(15)Ņemot vērā programmas Hercule iepriekšējos izvērtējumus un nolūkā stiprināt programmu, izņēmuma gadījumā vajadzētu būt iespējamai tādu tiesību subjektu dalībai, kas ir nodibināti trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, bez nepieciešamības minētajiem subjektiem segt izmaksas, kas saistītas ar viņu dalību.

(16)Programma būtu jāīsteno, ņemot vērā ieteikumus un pasākumus, kas uzskaitīti Komisijas 2013. gada 6. jūnija paziņojumā “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija” 27 , kā arī 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par šā paziņojuma īstenošanu 28 .

(17)Savienība 2016. gadā ratificēja Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu (“protokols”). Protokolam būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības finanšu intereses, ciktāl tas attiecas uz cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārrobežu tirdzniecību, kas rada ieņēmumu zaudējumus. Programmai būtu jāatbalsta Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli sekretariāta funkcijas, kas ir saistītas ar protokolu. Tai būtu arī jāsniedz atbalsts saistībā ar citiem sekretariāta pasākumiem saistībā ar cīņu pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

(18)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 29 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 30 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 31 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 32 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 33 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai fiziskai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)Trešās valstis, kas ir EEZ dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības ietvaros, kurā ir paredzēta programmu īstenošana ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var arī piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, lai piešķirtu atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci.

(20)

(21)Saskaņā ar [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 34 94. pantu] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(22)Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 35 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, pēc kuriem izvērtē programmas ietekmi uz vietas.

(23)Komisijai, lai tā izstrādātu noteikumus regulējumam par programmas uzraudzību un izvērtēšanu, būtu jāsaņem pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(24)Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktā paredzēts KAIS finansēšanas juridiskais pamats. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētais juridiskais pamats un jāsniedz jauns. Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punkts.

(25)Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu Hercule III, attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā regulā ir paredzēts programmas Hercule III turpinājums, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc Regula (ES) Nr. 250/2014 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu ( turpmāk “programma”).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Programmas mērķi

1.Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)Savienības finanšu interešu aizsardzība;

(b)atbalsts dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējai palīdzībai un šo iestāžu un Komisijas sadarbībai, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

2.Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses;

(b)atbalstīt ziņošanu par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem;

(c)nodrošināt rīkus informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

3. pants

Budžets

1.Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 181 207 miljoni EUR faktiskajās cenās.

2.Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)114 207 miljoni EUR attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto mērķi;

(b)7 miljoni EUR attiecībā uz 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto mērķi;

(c)60 miljoni EUR attiecībā uz 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi;

3.Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Šādas trešās valstis var piedalīties programmā:

(a)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgums:

(a)nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, veiktajām iemaksām un saņemtajiem labumiem;

(b)paredz nosacījumus par dalību programmās, tostarp aprēķinu par finansiālajām iemaksām atsevišķās programmās un to administratīvajām izmaksām. Minētās iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

(c)nesniedz trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras saistībā ar programmām;

(d)garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt tās finanšu intereses.

5. pants

Savienības finansējuma apgūšana un forma

1.Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, jo īpaši dotāciju un iepirkuma veidā, kā arī atlīdzināt ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā tas paredzēts Finanšu regulas 238. pantā.

3.Programma var nodrošināt finansējumu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, jo īpaši lai segtu izmaksas, kas minētas orientējošā sarakstā I pielikumā.

4.Ja atbalstītā darbība ietver iekārtu iegādi, Komisija vajadzības gadījumā izveido koordinācijas mehānismu, kas nodrošina visu ar Savienības programmu atbalstu iegādāto iekārtu efektivitāti un sadarbspēju.

6. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja kāda trešā valsts piedalās programmā, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts starptautiska nolīguma ietvaros vai saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, šī trešā valsts piešķir atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

II NODAĻA

DOTĀCIJAS

7. pants

Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu. 

8. pants

Attiecināmās darbības

Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 2. pantā minētos mērķus.

9. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. punktā.

2.Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

(a)publiskas iestādes, kas var palīdzēt sasniegt vienu no 2. pantā minētajiem mērķiem un ir nodibinātas kādā no šīm valstīm:

(a)dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta,

(b)programmas asociētā trešā valsts,

(c)trešā valsts, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

(b)pētniecības un izglītības iestādes un bezpeļņas struktūras, kas var palīdzēt sasniegt 2. pantā minētos mērķus, ar nosacījumu, ka tās ir nodibinātas un darbojas vismaz vienu gadu dalībvalstī vai programmas asociētā trešā valstī, vai trešā valstī, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

(c)tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

3.Šā panta 2. punktā minētie subjekti, kuri ir nodibināti trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.Šā panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kuri ir nodibināti trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz ar viņu dalību saistītās izmaksas.

III NODAĻA

ZIŅOŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

10. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

11. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Šīs regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi izvērtēta programmas virzība ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, un papildināt šīs regulas noteikumus par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

12. pants

Izvērtējums

1.Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

3.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

4.Komisija izvērtējumu secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Revīzijas palātai.

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija saskaņā ar 14. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, kā tas paredzēts 11. pantā. 

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Savienības finansējuma izcelsmes atzīšana un pārredzamības nodrošināšana nav nepieciešama, ja pastāv risks kaitēt krāpšanas apkarošanas un muitas operatīvo darbību efektīvai izpildei.

2.Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

16. pants

Regulas (EK) Nr. 515/97 grozījums

Svītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktu.

17. pants

Atcelšana

3.Regulu (ES) Nr. 250/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

18. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 250/2014 un Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a pantu, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 250/2014 un Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a pantu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.3.2.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 36  

⌧ spēkā esošas darbības turpināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

⌧ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–⌧    spēkā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim

–⌧    finansiālā ietekme no 2021. līdz 2027. gadam

–⌧    finansiālā ietekme no 2021. līdz 2024. gadam attiecībā uz maksājumu apropriācijām

– ◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 37  

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–⌧ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām; Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (FCTC) sekretariātam;

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem 41  

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē Tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kas starpdienestu konsultāciju vajadzībām ir augšupielādēts DECIDE sistēmā.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Veicamo uzdevumu apraksts

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻     citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 ( 2014. gada 26. februāris ), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III ) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.).

(2)    Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu 2015/1525 (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(3)    Visi PIF ziņojumi ir pieejami Komisijas tīmekļā vietnē: https://ec.europa.eu/anti-fraud/about-us/reports/communities-reports_en.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp).

(6)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(7)    KAIS attiecas uz darbībām, kuras neietilpst LESD 325. panta piemērošanas jomā (piemēram, muitu sadarbība nelikumīgu izstrādājumu jautājumā).

(8)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas Hercule II mērķu sasniegšanu, COM(2015) 221 final.

(9)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulas (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK, starpposma izvērtēšana”, COM(2018) 3 final.

(10)    Proti, pamatojoties uz Komisijas gada ziņojumiem par KAIS darbībām (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 515/97 51.a pantu), kas ietilpst Komisijas ziņojumā par ES finanšu interešu aizsardzību (PIF ziņojums). PPS tika izvērtēta Komisijas dienestu darba dokumentā “LESD 325. panta īstenošana dalībvalstīs” un dokumentā “Ieteikumi pasākumiem pēc Komisijas PIF ziņojuma”, kas pievienoti šim ziņojumam. 2016. gada ziņojumu skatīt COM (2017) 383 final un SWD(2017) 266, 267 un 270 final.

(11)    Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”, 2017. gada 5. decembris.

(12)    Mid-term Evaluation of the Hercule III programme, Final Report, CEPS, Economisti Associati, CASE, wedoIT, 2017. gads (https://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/antifraud/files/herculeiii_midterm_evaluation_en.pdf).

(13)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(14)    [atsauce]

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 804/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (programma Hercule) (OV L 143, 30.4.2004., 9. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 878/2007/EK (2007. gada 23. jūlijs), ar kuru groza un pagarina Lēmumu Nr. 804/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (Hercule II programma) (OV L 193, 25.7.2007., 18. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 (2014. gada 26. februāris), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014, 6. lpp.).

(18)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1971 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1975 (2015. gada 8. jūlijs),
ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 293, 10.11.2015., 6. lpp.).

(19)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1970 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1974 (2015. gada 8. jūlijs),
ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (OV L 293, 10.11.2015., 1. lpp.).

(20)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1973 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai; un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1977 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (OV L 293, 10.11.2015., 15. lpp.).

(21)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1972 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1976 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (OV L 293, 10.11.2015., 11. lpp.).

(22)    16. pants Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 447/2014, ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), piemērošanu (OV L 132, 3.5.2014., 32. lpp.).

(23)    Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, kurā grozījumi pēdējo reiz izdarīti ar Regulu 2015/1525 (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(24)    Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.).

(25)    Atsauce tiks atjaunināta. OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC .  

(26)    [atsauce]

(27)    COM(2013) 324 final.

(28)    COM(2017) 235 final.

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(30)    OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(31)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(32)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(34)    Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(35)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(36)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(37)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx.  

(38)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(39)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(40)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(41)    Kopsummas nesakrīt noapaļošanas dēļ.

(42)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(44)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(45)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(46)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,30.5.2018

COM(2018) 386 final

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu

{SWD(2018) 294 final}

I PIELIKUMS

Indikatīvs saraksts ar izmaksu veidiem, kurus no šīs programmas finansēs attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97:

a)    visas izmaksas par tādas pastāvīgas tehniskās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, kas dalībvalstīm sniedz loģistikas, biroju automatizācijas un IT resursus kopīgu muitas operāciju un citu operatīvo darbību koordinācijai;

b)    ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzinājums, kā arī attiecīgā gadījumā jebkādas citas kompensācijas dalībvalstu pārstāvjiem un, ja piemērojams, trešo valstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienas misijās, kopīgajās muitas operācijās, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija, kā arī mācībās, ad hoc sanāksmēs un administratīvās izmeklēšanas vai dalībvalstu operatīvo pasākumu sagatavošanas un novērtēšanas sanāksmēs, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija;

c)    izdevumi saistībā ar informācijas tehnoloģiju infrastruktūru (datortehnikas), programmatūras un saistīto tīklu savienojumu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, kā arī izdevumi par saistītiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 515/97 paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;

d)    informācijas sniegšanas izdevumi un izdevumi par darbībām, kas ar to saistītas un nodrošina piekļuvi informācijai, datiem un datu avotiem, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 515/97 paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;

e)    izdevumi saistībā ar Muitas informācijas sistēmas izmantošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. pantu pieņemtajiem instrumentiem un jo īpaši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/917/JHA par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, ciktāl šie instrumenti nodrošina, ka izdevumus sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta;

f)    izdevumi saistībā ar c) apakšpunkta vajadzībām izmantoto kopējā sakaru tīkla Savienības elementu iegādi, izpēti, attīstīšanu un uzturēšanu.

II PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAI

Programmu cieši uzraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:

Konkrētais mērķis Nr. 1. Krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršana un apkarošana.

Rādītājs Nr. 1. Atbalsts krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršanai un apkarošanai, ko mēra ar:

1.1. apmierinātības līmeni saistībā ar programmas ietvaros rīkotajām un (līdz)finansētajam darbībām;

1.2. to dalībvalstu procentuālo daļu, kas saņem atbalstu katru programmas darbības gadu.

Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalsts ziņošanai par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem.

Rādītājs Nr. 2. Lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Pārkāpumu pārvaldības sistēmas izmantojumu.

Konkrētais mērķis Nr. 3. Rīku nodrošināšana informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

Rādītājs Nr. 3. Sniegtās savstarpējās palīdzības informācijas gadījumu skaits un atbalstīto ar savstarpējo palīdzību saistīto darbību skaits.