EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0917
Proposal for a COUNCIL DECISION on the acceptance of the Amendment to the 1999 Protocol to the 1979 Convention on Long-Range Transboundary Air Pollution to Abate Acidification, Eutrophication and Ground-level Ozone
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par grozījumu pieņemšanu 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par grozījumu pieņemšanu 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu
/* COM/2013/0917 final */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par grozījumu pieņemšanu 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu /* COM/2013/0917 final */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1979. gada Konvencija par
robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos (LRTAP
konvencija), kas noslēgta ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE)
paspārnē, ir galvenais starptautiskais tiesiskais regulējums
sadarbībai un pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot un
pakāpeniski samazināt un novērst gaisa piesārņojumu un
tā nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi UNECE
reģionā, īpašu uzmanību veltot gaisa pārrobežu
piesārņojumam lielos attālumos. LRTAP konvenciju
Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā parakstīja 1979. gada
14. novembrī Helsinkos un apstiprināja ar Padomes
1981. gada 11. jūnija Lēmumu 81/462/EEK[1]. Līdz šim LRTAP Konvencija ir
papildināta ar astoņiem protokoliem, tostarp ar 1999. gada
Protokolu par paskābināšanās, eitrofikācijas un piezemes
ozona līmeņa samazināšanu (Protokols). Šis Protokols sekmē
daudzpiesārņotāju pieejas izmantošanu, lai novērstu vai
pēc iespējas samazinātu acidifikācijas un biogēnā
slāpekļa kritiskās slodzes un ozona kritisko līmeņu
pārsniegšanu, kas apdraud cilvēka veselību un augu valsti.
Tālab tajā noteikti valstu emisijas maksimumi, kuru ievērošana
katrai Dalībvalstij jānodrošina no 2010. gada un
attiecībā uz šādiem četriem gaisa piesārņotājiem:
sēru (galvenokārt sēra dioksīdu, SO2),
slāpekļa oksīdiem (NOx), amonjaku (NH3) un
gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (GOS), kas nav metāns. Lai
palīdzētu nepārsniegt valstu emisijas maksimumus, protokola
pielikumos noteiktas emisijas robežvērtības, lai kontrolētu
gaisa piesārņotāju emisiju, ko rada stacionāri un mobili
attiecīgo kategoriju avoti. Kopienas pievienošanos šim Protokolam Kopienas
vārdā apstiprināja ar Padomes 2003. gada
13. jūnija Lēmumu 2003/507/EK[2]. Protokols, kas stājās
spēkā 2005. gada 17. maijā, ES tiesību aktos
transponēts galvenokārt ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK[3] par lielām
sadedzināšanas iekārtām un ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/81/EK par
valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru
piesārņojošām vielām (NEC direktīva)[4]. Saskaņā ar Protokola 10. panta
2. punktu 2005.–2007. gadā ir pārskatītas
Dalībvalstu saistības. Pārskatīšanas rezultātā
secināts, ka jāvelta vairāk pūļu, lai izpildītu
ar vidi un cilvēka veselību saistītos mērķus par
kritiskajām slodzēm un līmeņiem un cilvēka
veselības un vides aizsardzību ilgtermiņā.
2007. gadā Protokola Dalībvalstis sāka risināt sarunas
par Protokola grozīšanu. Sarunu procesa iznākumā
Dalībvalstis, tiekoties LRTAP konvencijas Izpildinstitūcijas
30. sesijā, vienprātīgi pieņēma divus
lēmumus (Izpildinstitūcijas lēmums 2012/1 un 2012/2), ar kuriem
izdarīja grozījumus Protokola tekstā un tā pielikumos un
pievienoja divus jaunus pielikumus (X un XI pielikums)[5]. Dalībvalstis
vienprātīgi pieņēma arī divus citus lēmumus par
Protokola noteikumu piemērošanu (par korekciju provizorisku
piemērošanu attiecībā uz valstu emisijas samazināšanas
saistībām[6]
vai uz valstu emisijas inventarizāciju)[7]. Izpildinstitūcijas
lēmums 2012/1, kas atjaunina definīcijas attiecībā uz
kritiskajām slodzēm un kritiskajiem līmeņiem, kā
noteikts Protokola I pielikumā, Dalībvalstīm nav
jāratificē. Saskaņā ar Protokola 13. panta
4. punktu 2013. gada 7. martā šis grozījums tika
paziņots visām Dalībvalstīm[8],
un 2013. gada 5. jūnijā tas stājās
spēkā. Ar Izpildinstitūcijas
lēmumu 2012/2 tiek grozīts Protokola teksts un visi tā
pielikumi (izņemot I pielikumu). Saskaņā ar Protokola
13. panta 3. punktu šis lēmums Dalībvalstīm ir jāratificē.
Grozītais protokols paredz jaunas valstu
emisijas samazināšanas saistības, kas jāpilda no 2020. gada
un attiecībā uz iepriekš minētajiem četriem gaisa
piesārņotājiem, kā arī smalkajām
daļiņām (PM2,5). Tas turklāt veicina kvēpu
(daļiņveida komponents īslaicīgajos klimata
piesārņotājos) emisijas samazināšanu, atjaunina emisijas
robežvērtības, kas noteiktas Protokola pielikumos, nosaka jaunus
standartus par nemetāna gaistošo organisko savienojumu saturu produktos un
pabeidz Dalībvalstu ziņošanas pienākumu izveidi attiecībā
uz pienākumu ziņot par gaisu piesārņojošo vielu emisiju,
kā arī par tehnoloģiju un pētniecības jomās
paveikto darbu. Šos Protokola grozījumus ES tiesību
aktos transponēs ar vairākiem juridiskajiem instrumentiem. Tālab
Komisija ir ierosinājusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar
ko groza NEC direktīvu[9],
un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dažu gaisa
piesārņotāju emisijas ierobežošanu no vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām[10].
Abas šīs direktīvas piemēros līdztekus spēkā
esošajām ES direktīvām par emisijas avotu kontroli, tostarp
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra
Direktīvai 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām[11]. Ņemot vērā iepriekš
minēto, ir pienācīgi Eiropas Savienībai pieņemt
minētos Protokola grozījumus. Šā lēmuma pielikumā ir
iekļauts grozītais Protokola teksts, kā noteikts
Izpildinstitūcijas Lēmumā 2012/2. 2013/0448 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par grozījumu pieņemšanu 1979. gada
Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos
attālumos 1999. gada Protokolā par paskābināšanas,
eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. pantu
saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
piekrišanu, tā kā: (1)
Pēc ANO/EEK Konvencijas par
robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos
apstiprināšanas 1981. gadā[12]
Savienība ir kļuvusi par minētās konvencijas Pusi. (2)
Pēc tam, kad 2003. gada
13. jūnijā tika apstiprināts Konvencijas par
robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos
1999. gada Protokols par paskābināšanas, eitrofikācijas un
piezemes ozona līmeņa samazināšanu[13], Savienība ir
kļuvusi par minētā protokola Pusi. (3)
Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa
piesārņojumu lielos attālumos Protokola par
paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona
līmeņa samazināšanu Puses 2007. gadā sāka
risināt sarunas, lai turpinātu uzlabot cilvēka veselības un
vides aizsardzību, tostarp nosakot jaunas emisiju samazināšanas
saistības attiecībā uz dažiem gaisa
piesārņotājiem, kuras jāpilda no 2020. gada, un
atjauninot emisiju robežvērtības, kas noteiktas attiecībā
uz gaisa piesārņotāju emisijām to rašanās vietā. (4)
ANO/EEK Konvencijas par robežšķērsojošo
gaisa piesārņojumu lielos attālumos Izpildinstitūcijas
30. sesijā Puses [vienprātīgi?] pieņēma
Lēmumu 2012/1 un Lēmumu 2012/2, ar kuriem groza Konvencijas
par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos
attālumos Protokolu par paskābināšanas, eitrofikācijas un
piezemes ozona līmeņa samazināšanu. (5)
Lēmums 2012/1 stājās
spēkā un kļuva piemērojams, ievērojot
paātrināto procedūru, kas paredzēta Protokola
13. panta 4. punktā. (6)
Lēmums 2012/2 saskaņā ar
Protokola 13. panta 3. punktu ir jāratificē Protokola
Pusēm. (7)
Tāpēc Eiropas Savienības
vārdā būtu jāpieņem grozījumi Konvencijas par
robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos
Protokolā par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes
ozona līmeņa samazināšanu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Savienības vārdā
pieņem grozījumus Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa
piesārņojumu lielos attālumos Protokolā par
paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa
samazināšanu. Protokola grozījumu teksts ir pievienots
šā lēmuma pielikumā. 2. pants Padomes priekšsēdētājs
ieceļ personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā
deponēt apstiprināšanas dokumentu, kas paredzēts 13. panta
3. punktā Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu
lielos attālumos Protokolā par paskābināšanas,
eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu, lai
paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties grozītā
protokola saistības. 3. pants Šis lēmums
stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 171,
27.6.1981., 11. lpp. [2] OV L 179,
17.7.2003., 1. lpp. [3] OV L 309,
27.11.2001., 1. lpp. [4] OV L 309,
27.11.2001., 22. lpp. [5] Lēmums 2012/1 un 2012/2, Konvencijas
Izpildinstitūcijas 30.sesija, 2012. gada
30. aprīlis–4. maijs. Šo lēmumu teksts ir pieejams http://www.unece.org/env/lrtap/multi_h1.html.
[6] Protokola II pielikumā noteiktais valstu
emisijas maksimums tiks aizstāts ar valstu emisijas samazināšanas saistībām,
kas noteiktas grozītā Protokola II pielikumā. [7] Lēmums 2012/3 un 2012/4, Konvencijas
Izpildinstitūcijas 30.sesija, 2012. gada
30. aprīlis–4. maijs. Šo lēmumu teksts ir pieejams http://www.unece.org/env/lrtap/multi_h1.html.
[8] Sk. ECE/ENV/2013/30. [9] COM(2013) XXX. [10] COM(2013) XXX. [11] OV L 334,
17.12.2010., 17. lpp. [12] OV L 171, 27.6.1981., 11. lpp. [13] OV L 179, 17.7.2003., 1. lpp.
Lēmums 2012/2
Grozījumi 1999. gada
Protokola par
paskābināšanas,
eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu
tekstā un
II–IX pielikumā un jauna
X un XI pielikuma
pievienošana 1. pants
Grozījumi 1999. gada
Protokola par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona
līmeņa samazināšanu Dalībvalstis, tiekoties
Izpildinstitūcijas trīsdesmitajā sesijā, nolemj grozīt
Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos
attālumos 1999. gada Protokolu par paskābināšanas,
eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu
(Gēteborgas protokolu) atbilstīgi šī lēmuma pielikumam. 2. pants
Saistība ar Gēteborgas protokolu Neviena valsts vai
reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nevar
iesniegt šo grozījumu apstiprināšanas aktu depozitārijam, ja
vien tā iepriekš – vai vienlaikus – nav iesniegusi
Gēteborgas protokola ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās aktu. 3. pants
Stāšanās spēkā Saskaņā ar
Gēteborgas protokola 13. panta 3. punktu šie grozījumi
stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc
dienas, kad Gēteborgas protokola Dalībvalstu divas trešdaļas ir
iesniegušas depozitārijam šī Protokola pieņemšanas aktu. Pielikums A. Preambula 1. Preambulas otrajā
rindkopā vārdus "gaistošie organiskie savienojumi un
reducētie slāpekļa savienojumi" aizstāj ar
vārdiem "gaistošie organiskie savienojumi, reducētie
slāpekļa savienojumi un daļiņas". 2. Preambulas
trešajā rindkopā pēc vārda "ozona" iekļauj
vārdus "un daļiņu". 3. Preambulas
ceturtajā rindkopā vārdus "sērs un gaistošie organiskie
savienojumi, kā arī tādi sekundārie
piesārņotāji kā ozons" aizstāj ar vārdiem
"sērs, gaistošie organiskie savienojumi, amonjaks un tieši
emitētās daļiņas, kā arī tādi sekundāri
veidojušies piesārņotāji kā ozons, daļiņas". 4. Starp ceturto un
piekto preambulas rindkopu iekļauj šādu preambulas rindkopu: "ATZĪDAMAS
starptautisku organizāciju, tādu kā Apvienoto Nāciju
Organizācijas Vides programma un Arktikas padome, zinātnes
atziņu novērtējumu attiecībā uz papildu ieguvumiem
cilvēka veselības un klimata jomā, samazinot kvēpus un
piezemes ozonu, īpaši Arktikas un Alpu reģionā," 5. Sesto
preambulas rindkopu aizstāj ar šādu: "ATZĪDAMAS
ARĪ, ka Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis divpusēji
risina robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu saskaņā
ar Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu gaisa kvalitātes
nolīgumu, kas ietver abu valstu saistības samazināt sēra
dioksīda, slāpekļa oksīdu un gaistošo organisko savienojumu
emisiju, un ka abas šīs valstis apsver iekļaut tajā arī
saistības samazināt daļiņu emisiju," 6. Septīto
preambulas rindkopu aizstāj ar šādu: "ATZĪDAMAS
TĀPAT ARĪ, ka Kanāda ir apņēmusies panākt
sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko
savienojumu un daļiņu samazinājumu, lai atbilstu Kanādas
gaisa kvalitātes standartiem attiecībā uz ozonu un daļiņām
un lai sasniegtu valsts mērķi samazināt paskābināšanu,
un ka Savienotās Valstis ir apņēmušās īstenot
programmas ar mērķi samazināt slāpekļa oksīdu,
sēra dioksīda, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu
emisiju, kas nepieciešamas, lai atbilstu valsts gaisa kvalitātes
standartiem attiecībā uz ozonu un daļiņām, panākt
pastāvīgu progresu paskābināšanas un eitrofikācijas
seku mazināšanā un uzlabot redzamību gan valsts parkos, gan
pilsētvidē," 7. Devīto
un desmito preambulas rindkopu aizstāj ar šādām preambulas
rindkopām: "ŅEMOT
VĒRĀ zinātnes atziņas par gaisa piesārņojuma
pārnesi Zemes puslodes mērogā, slāpekļa cikla ietekmi
un potenciālās sinerģijas un kompromisus starp gaisa piesārņošanu
un klimata pārmaiņām, APZINĀDAMĀS, ka
emisija no kuģniecības un aviācijas rada būtisku
nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un ka tie
ir svarīgi jautājumi, kurus risina Starptautiskā
Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas
organizācija," 8. Piecpadsmitajā
preambulas rindkopā vārdus "amonjaka un gaistošo organisko
savienojumu" aizstāj ar vārdiem "amonjaka, gaistošo
organisko savienojumu un daļiņu". 9. Preambulas
deviņpadsmitajā rindkopā pēc vārdiem
"slāpekļa savienojumiem" pievieno vārdus "un
daļiņām, tostarp kvēpiem". 10. Preambulas
divdesmito un divdesmit pirmo rindkopu svītro. 11. Preambulas
divdesmit otrajā rindkopā: a) vārdus
"un amonjaka" aizstāj ar vārdiem "un reducēto
slāpekļa savienojumu"; b) vārdus
"tai skaitā slāpekļa (I) oksīda" aizstāj ar
vārdiem "tai skaitā dislāpekļa oksīda un
nitrātu līmeņa ekosistēmās". 12. Preambulas
divdesmit trešajā rindkopā vārdus "troposfēras
(piezemes)" aizstāj ar vārdu "piezemes". B. 1. pants 1. Pēc
1. punkta iekļauj šādu punktu: 1.a “Šis Protokols” un
“Protokols” nozīmē 1999. gada Protokolu par
paskābināšanas,
eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu,
ievērojot grozījumus; 2. Panta
9. punkta beigās pievieno vārdus ", kas izteikti kā
amonjaks (NH3)". 3. Pēc
11. punkta iekļauj šādus punktus: 11.a
"Daļiņas" jeb "PM" nozīmē gaisa
piesārņotāju, kas sastāv no daļiņu
maisījuma, kas suspendēts gaisā. Šīs daļiņas
atšķiras pēc savām fizikālajām īpašībām
(tādām kā lielums un forma) un ķīmiskā
sastāva. Ja vien nav noteikts citādi, visas atsauces uz
daļiņām šajā Protokolā ir atsauces uz
daļiņām, kuru aerodinamiskais diametrs ir 10 mikroni (µm)
(PM10) vai mazāks, tostarp tādām, kuru
aerodinamiskais diametrs ir mazāks par 2,5 µm (PM2,5); 11.b
"Kvēpi" nozīmē oglekli saturošas daļiņas,
kas absorbē gaismu; 11.c "Ozona
prekursori" nozīmē slāpekļa oksīdus, gaistošos
organiskos savienojumus, metānu un oglekļa monoksīdu; 4. Panta
13. punktā pēc vārda "atmosfērā"
iekļauj vārdus "vai plūsmās uz receptoriem". 5. Panta
15. punktā vārdus "gaistošos organiskos savienojumus vai
amonjaku" aizstāj ar vārdiem "gaistošos organiskos
savienojumus, amonjaku vai daļiņas". 6. Panta
16. punktu aizstāj ar šādu: "Jauns
stacionārais avots" nozīmē jebkuru stacionāru avotu,
kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vienu gadu pēc
šī Protokola stāšanās spēkā attiecībā uz Dalībvalsti.
Dalībvalsts var nolemt par jaunu stacionāro avotu neuzskatīt
jebkuru stacionāro avotu, kuram attiecīgās kompetentās
valsts iestādes jau ir izsniegušas apstiprinājumu laikā, kad
Protokols stājas spēkā attiecībā uz šo
Dalībvalsti, un ar noteikumu, ka būve vai būtiska pārveide
tiek sākta pēc pieciem gadiem, sākot no minētās
dienas. Par to, vai pārveide ir vai nav būtiska, lemj
kompetentās valsts iestādes, ņemot vērā tādus
faktorus kā pārveides labvēlīgā ietekme uz vidi. C. 2. pants 1. Ievadā: a) pirms
vārdiem "Šī protokola mērķis" pievieno
"1."; b) vārdus
"amonjaka un gaistošo organisko savienojumu" aizstāj ar
vārdiem "amonjaka,
gaistošo organisko savienojumu un daļiņu"; c) pēc vārdiem
"cilvēka veselībai" iekļauj vārdus "un
videi"; d) vārdus
"materiāliem un lauksaimniecības kultūrām"
aizstāj ar vārdiem "materiāliem, lauksaimniecības
kultūrām
un klimatam
īstermiņā un ilgtermiņā"; e) pēc vārda
"eitrofikācijas" iekļauj vārdus ",
daļiņu". 2. Panta
a) apakšpunktā pēc vārda "slodzi," iekļauj
vārdus "kas ļauj atjaunoties ekosistēmai,". 3. Panta
b) apakšpunktā pēc vārda "slodzi," iekļauj
vārdus "kas ļauj atjaunoties ekosistēmai,". 4. Panta
c) apakšpunkta ii) punktā vārdus "Kanādas ozona
standartu" aizstāj ar vārdiem "Kanādas gaisa
kvalitātes standartu attiecībā uz ozonu". 5. Pēc
c) apakšpunkta pievieno šādu d), e) un f) apakšpunktu: d) daļiņām: i) Dalībvalstīm,
kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, –
daļiņu kritisko līmeni, kā noteikts I pielikumā; ii) Kanādai
– Kanādas gaisa kvalitātes standartu attiecībā uz
daļiņām; iii) Amerikas
Savienotajām Valstīm – valsts gaisa kvalitātes standartu
attiecībā uz daļiņām. e) Dalībvalstīm,
kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, –
amonjaka kritisko līmeni, kā noteikts I pielikumā; f) Dalībvalstīm,
kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā, –
pieļaujamos gaisa piesārņotāju līmeņus
materiālu aizsardzībai, kā noteikts I pielikumā. 6. Protokola
2. panta beigās pievieno šādu jaunu 2. punktu: 2. Vēl viens
mērķis ir panākt, lai Dalībvalstis, īstenojot
pasākumus valsts mērķu sasniegšanai attiecībā uz
daļiņām, padarītu par prioritāriem –
tādā mērā, kādu tās uzskata par
atbilstīgu, – emisijas samazināšanas pasākumus, kas
arī būtiski samazina kvēpus, lai radītu ieguvumus
cilvēka veselībai un videi un lai palīdzētu mazināt
klimata pārmaiņas tuvākajā nākotnē. D. 3. pants 1. Panta
1. punktā: a) vārdus
"noteikts emisijas maksimums" pirmajā rindā aizstāj ar
vārdiem "noteiktas emisijas samazināšanas saistības"; b) vārdus
"noteiktajam maksimumam" trešajā rindā aizstāj ar
vārdiem "noteiktajām saistībām"; c) punkta beigās
pievieno vārdus "Veicot pasākumus daļiņu emisijas
samazināšanai, katrai Dalībvalstij tādā mērā,
kādu tā uzskata par atbilstošu, jācenšas panākt
samazinājumus tādu avotu kategorijās, par kuriem zināms, ka
tie emitē lielus kvēpu daudzumus.". 2. Panta 2.
un 3. punktā vārdus "V un VI" aizstāj ar
vārdiem "V, VI un X". 3. Panta
2. punkta sākumā iekļauj vārdus "Ievērojot
2.a un 2.b punktu,". 4. Pantā
iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu: 2.a Dalībvalsts,
kas jau bija šī Protokola Dalībvalsts pirms grozījumu, kuros
ieviestas jaunas avotu kategorijas, stāšanās spēkā,
"esošam stacionāram avotam" piemērojamās
robežvērtības var piemērot jebkuram šādas jaunas
kategorijas avotam, kura būve vai būtiska pārveide ir
sākta, pirms pagājis viens gads no minēto grozījumu
stāšanās spēkā šai Dalībvalstij, ja vien minētais
avots netiek būtiski pārveidots un līdz tam laikam, kamēr
minētais avots netiek būtiski pārveidots. 2.b Dalībvalsts,
kas jau bija šī Protokola Dalībvalsts pirms grozījumu
stāšanās spēkā, kuros ieviestas "jaunam
stacionāram avotam" piemērojamas jaunas robežvērtības,
var turpināt piemērot iepriekš piemērojamās
robežvērtības jebkuram avotam, kura būve vai būtiska
pārveide ir sākta, pirms pagājis viens gads no minēto
grozījumu stāšanās spēkā šai Dalībvalstij, ja
vien minētais avots netiek būtiski pārveidots un līdz tam
laikam, kamēr minētais avots netiek būtiski pārveidots. 5. Panta 4.
punktu svītro. 6. Panta
6. punktu aizstāj ar šādu: Katrai Dalībvalstij
jāpiemēro labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
mobilajiem avotiem, kas minēti VIII pielikumā, un visiem
stacionārajiem avotiem, kas minēti IV, V, VI un
X pielikumā, un, ja uzskata par lietderīgu, pasākumi
kvēpu kā daļiņu sastāvdaļas kontrolei, ņemot
vērā Izpildinstitūcijas izstrādātos
norādījumus. 7. Panta
7. punktu aizstāj ar šādu: Katra Dalībvalsts
tiktāl, cik tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, un ņemot
vērā izmaksas un priekšrocības, piemēro GOS satura
robežvērtības produktos, kā noteikts IX pielikumā
saskaņā ar grafikiem, kas noteikti VII pielikumā. 8. Panta
8. punkta b) apakšpunktā: a) vārdus
"norādījumu 5. dokumentā, kas pieņemts Izpildinstitūcijas
septiņpadsmitajā sesijā (Lēmums 1999/1) un jebkuros
turpmākos labojumos" aizstāj ar vārdiem
"Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos"; b) apakšpunkta
beigās pievieno šādu teikumu: Īpaša uzmanība
jāpievērš amonjaka emisijas samazināšanai no attiecīgai
Dalībvalstij būtiskiem amonjaka avotiem. 9. Panta 9.
punkta b) apakšpunktā vārdus "amonjaka un/vai gaistošo
organisko savienojumu emisija veicina paskābināšanu,
eitrofikāciju vai ozona veidošanos" aizstāj ar vārdiem
"amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un/vai daļiņu emisija
veicina paskābināšanu, eitrofikāciju, ozona veidošanos vai
augstāku daļiņu līmeni". 10. Panta 10.
punkta b) apakšpunktā vārdus "sērs un/vai gaistošie
organiskie savienojumi" aizstāj ar vārdiem "sērs,
gaistošie organiskie savienojumi un/vai daļiņas". 11. Panta
11. punktu aizstāj ar šādu: Kanāda un Amerikas
Savienotās Valstis pēc šī Protokola vai Lēmumā 2012/2
iekļauto grozījumu ratifikācijas, apstiprināšanas vai
pieņemšanas, vai pievienošanās tiem iesniedz Izpildinstitūcijai
savas sēra, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu
un daļiņu emisijas samazināšanas saistības
automātiskai iekļaušanai II pielikumā; 12. Pēc
11. punkta pievieno šādus jaunus punktus: 11.a Pēc šī
Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās tam Kanāda arī iesniedz Izpildinstitūcijai
attiecīgās robežvērtības automātiskai iekļaušanai
IV, V, VI, VIII, X un XI pielikumā. 11.b Katra
Dalībvalsts izveido un uztur pārskatus un prognozes
attiecībā uz sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu,
amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un daļiņu emisiju.
Dalībvalstis, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā
sfērā, izmanto metodoloģiju, kas izklāstīta EMEP
vadības izstrādātajos norādījumos, kurus
Dalībvalstis pieņēmušas Izpildinstitūcijas sesijā.
Dalībvalstis, kas neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā
sfērā, kā norādījumus izmanto metodoloģiju, kas
izstrādāta Izpildinstitūcijas darba plāna ietvaros. 11.c Visām
Dalībvalstīm aktīvi jāpiedalās programmās
attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka
veselību un vidi saskaņā ar Konvenciju. 11.d Lai
salīdzinātu valsts emisijas kopapjomu ar 1. punktā
noteiktajām emisijas samazināšanas saistībām,
Dalībvalsts var izmantot procedūru, ko nosaka ar
Izpildinstitūcijas lēmumu. Šāda procedūra iekļauj
noteikumus par atbalsta dokumentācijas iesniegšanu un par procedūras
izmantošanas pārskatu izskatīšanu. E. 3.a pants 1. Protokolā
iekļauj šādu jaunu 3.a pantu: 3.a pants Elastīgi pārejas noteikumi 1. Neskarot 3. panta
2., 3., 5. un 6. punktu, Konvencijas Dalībvalsts, kas kļūst
par šī Protokola Dalībvalsti no 2013. gada 1. janvāra
līdz 2019. gada 31. decembrim, var piemērot elastīgus
pārejas noteikumus VI un/vai VIII pielikumā minēto
robežvērtību īstenošanā saskaņā ar šajā
pantā minētajiem nosacījumiem. 2. Jebkura
Dalībvalsts, kas izvēlas piemērot elastīgos pārejas
noteikumus saskaņā ar šo pantu, šī Protokola ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktā sniedz
šādu informāciju: a) konkrēti VI
un/vai VIII pielikuma noteikumi, kuriem Dalībvalsts izvēlas
piemērot elastīgus pārejas noteikumus; b) īstenošanas
plāns, kurā noteikts minēto noteikumu īstenošanas grafiks. 3. Īstenošanas
plānā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, ir
jāparedz, ka VI pielikuma 1. un 5. tabulā un
VIII pielikuma 1., 2., 3., 13. un 14. tabulā minētās
jaunu un esošu stacionāro avotu robežvērtības tiek
īstenotas ne vēlāk kā astoņu gadu laikā pēc
šī protokola stāšanās spēkā attiecīgajai
Dalībvalstij vai ne vēlāk kā 2022. gada
31. decembrī atkarībā no tā, kurš termiņš
iestājas vispirms. 4. Dalībvalsts
nekādā gadījumā nedrīkst atlikt nevienas VI vai
VIII pielikumā minētās robežvērtības
īstenošanu jauniem un esošiem stacionārajiem avotiem vēlāk
par 2030. gada 31. decembri. 5. Dalībvalsts, kas
izvēlas piemērot elastīgos pārejas noteikumus
saskaņā ar šo pantu, Komisijas Izpildsekretāram iesniedz
trīsgadu ziņojumu par progresu VI un/vai VIII pielikuma
īstenošanā. Komisijas Izpildsekretārs šādus trīsgadu
ziņojumus darīs pieejamus Izpildinstitūcijai. F. 4. pants 1. Panta
1. punktā vārdus "amonjaka un gaistošo organisko
savienojumu" aizstāj ar vārdiem "amonjaka, gaistošo
organisko savienojumu un daļiņu, tostarp kvēpu,". 2. Panta
1. punkta a) apakšpunktā vārdus "zemu emisijas
līmeni nodrošinošiem degļiem un labu vides praksi
lauksaimniecībai" aizstāj ar vārdiem "zemu emisijas
līmeni nodrošinošiem degļiem, labu vides praksi lauksaimniecībai
un pasākumiem, par kuriem zināms, ka tie samazina kvēpu kā
daļiņu sastāvdaļas emisiju". G. 5. pants 1. Panta
1. punkta a) apakšpunktā: a) vārdus
"amonjaka un gaistošo organisko savienojumu" aizstāj ar
vārdiem "amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un
daļiņu, tostarp kvēpu,"; b) vārdus
"valsts maksimuma emisijas sasniegšanu vai" aizstāj ar
vārdiem "emisijas samazināšanas saistībām un". 2. Panta
1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: c) piezemes ozona un
daļiņu līmeni; 3. Panta
1. punkta d) apakšpunktā "pantā." aizstāj ar
"pantā;"; 4. Pantā
pievieno šādu jaunu 1. punkta e) apakšpunktu: e) vides un
cilvēka veselības uzlabojumiem, kas saistīti ar
II pielikumā uzskaitīto emisijas samazināšanas
saistību izpildi attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk.
Valstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā
sfērā, informācija par šiem uzlabojumiem tiks sniegta
Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos. 5. Panta
2. punkta e) apakšpunktā: a) vārdus
"veselības un vides problēmām" aizstāj ar
vārdiem "ietekmi uz cilvēka veselību, vidi un
klimatu"; b) vārdus
"kas saistītas ar šajā Protokolā minētajiem
sārņiem" aizstāj ar "kas saistīta ar šajā
Protokolā minēto piesārņotāju samazināšanu". H. 6. pants 1. Panta
1. punkta b) apakšpunktā vārdus "amonjaka un gaistošo
organisko savienojumu" aizstāj ar vārdiem "amonjaka,
gaistošo organisko savienojumu un daļiņu". 2. Panta
1. punkta f) apakšpunktā vārdus
"septiņpadsmitajā sesijā (Lēmums 1999/1)
pieņemtos norādījumu dokumentus Nr. I – V un jebkurus to
labojumus" aizstāj ar vārdiem "pieņemtos
norādījumus"; 3. Panta
1. punkta g) apakšpunktā vārdus
"septiņpadsmitajā sesijā (Lēmums 1999/1) pieņemto
norādījumu dokumentu Nr. VI un jebkurus tā labojumus"
aizstāj ar vārdiem "pieņemtos norādījumus"; 4. Panta
1. punkta h) apakšpunktā vārdus "amonjaka un gaistošo
organisko savienojumu" aizstāj ar vārdiem "amonjaka,
gaistošo organisko savienojumu un daļiņu". 5. Panta
2. punktu aizstāj ar šādu: Katra Dalībvalsts
vāc un uztur informāciju par: a) sēra
un slāpekļa savienojumu koncentrāciju gaisā un
nosēdumiem; b) ozona,
gaistošo organisko savienojumu un daļiņu koncentrāciju
gaisā; c) ja iespējams,
piezemes ozona un daļiņu iedarbības aplēses. Katra Dalībvalsts,
ja iespējams, arī vāc un uztur informāciju par visu šo
piesārņotāju ietekmi uz cilvēka veselību, sauszemes un
ūdens ekosistēmām, materiāliem un klimatu.
Dalībvalstīm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā
sfērā, jāizmanto Izpildinstitūcijas pieņemtie
norādījumi. Dalībvalstīm, kas neatrodas EMEP
ģeogrāfiskajā sfērā, kā norādījumi
jāizmanto metodoloģija, kas izstrādāta
Izpildinstitūcijas darba plāna ietvaros. 6. Iekļauj
šādu jaunu 2.a punktu: 2.a Katrai
Dalībvalstij tādā mērā, kādu tā uzskata par
atbilstīgu, ir arī jāveido un jāuztur pārskats un
prognozes attiecībā uz kvēpu emisiju, izmantojot
Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus. I. 7. pants 1. Panta
1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā vārdus
"3. punktā" aizstāj ar vārdiem "3. un
7. punktā". 2. Panta
1. punkta b) apakšpunkta ievadu aizstāj ar šādu: b) katra
Dalībvalsts, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā
sfērā, pamatojoties uz EMEP vadības sagatavotajiem un
Izpildinstitūcijas pieņemtajiem norādījumiem, ziņo
Komisijas Izpildsekretāram, kurš savukārt nodod šo ziņojumu EMEP,
par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka, gaistošo
organisko savienojumu un daļiņu emisiju, sniedzot šādu
informāciju: 3. Panta
1. punkta b) apakšpunkta i) punktā vārdus
"sēra, slāpekļa oksīdu, amonjaka un gaistošo organisko
savienojumu" svītro. 4. Panta
1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā: a) vārdus
"katras vielas" svītro; b) skaitli
"(1990.)" aizstāj ar vārdiem ", kas minēts
II pielikumā". 5. Panta
1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā vārdus "un
tās samazināšanas plānus" svītro. 6. Panta
1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu: iv) informatīvu
pārskata ziņojumu, kurā iekļauta sīki
izstrādāta informācija par ziņoto emisijas pārskatu un
emisijas prognozēm; 7. Pantā
iekļauj šādu jaunu 1. punkta ba) apakšpunktu: ba) katrai
Dalībvalstij, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā
sfērā, jāziņo Komisijas Izpildsekretāram, kurš
savukārt ziņo Izpildinstitūcijai, par pieejamo informāciju
par programmām attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi
uz cilvēka veselību un vidi un par gaisa kvalitātes monitoringa
un modelēšanas programmām saskaņā ar šo Konvenciju un
izmantojot Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus; 8. Panta
1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: c) Dalībvalstis,
kas neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā,
ziņo par pieejamo informāciju par emisijas līmeņiem,
tostarp par pārskata gadu, kas minēts II pielikumā, un
atbilstīgi ģeogrāfiskajai sfērai, uz ko attiecas tās
emisijas samazināšanas saistības. Dalībvalstīm, kas
neatrodas EMEP ģeogrāfiskajā sfērā,
jāsagatavo ba) apakšpunktā noteiktajai līdzīga
informācija, ja to pieprasa Izpildinstitūcija. 9. Pēc
1. punkta c) apakšpunkta pievieno šādu jaunu
d) apakšpunktu: d) katrai
Dalībvalstij, ja tas ir iespējams, jāziņo arī par
emisijas pārskatu un prognozēm attiecībā uz kvēpu
emisiju, izmantojot Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus. 10. Panta
3. punkta ievadu aizstāj ar šādu: Pēc
Izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās
noteiktajiem grafikiem EMEP un citas palīginstitūcijas sniedz
Izpildinstitūcijai attiecīgu informāciju par: 11. Panta
3. punkta a) apakšpunktā pēc vārda "par"
pievieno vārdus "daļiņu, tostarp kvēpu,". 12. Panta
3. punkta b) apakšpunktā vārdus "ozona un tā
pirmdaļiņu" aizstāj ar vārdiem "daļiņu,
piezemes ozona un to prekursoru". 13. Pēc
panta 3. punkta b) apakšpunkta iekļauj šādus jaunus c) un
d) apakšpunktus: c) nelabvēlīgu
ietekmi uz cilvēka veselību, dabiskām ekosistēmām,
materiāliem un lauksaimniecības kultūrām, tostarp
mijiedarbību ar klimata pārmaiņām un vidi
saistībā ar vielām, uz kurām attiecas šis Protokols, un
progresu cilvēka veselības un vides uzlabojumu panākšanā,
kā aprakstīts Izpildinstitūcijas pieņemtajos
norādījumos; d) slāpekļa
rādītāju, slāpekļa izmantošanas efektivitātes un
slāpekļa pārpalikumu aprēķiniem un to uzlabojumiem EMEP
ģeogrāfiskajā sfērā, izmantojot
Izpildinstitūcijas pieņemtos norādījumus; 14. Panta 3.
punkta pēdējo teikumu svītro. 15. Panta
4. punktā pēc vārdiem "un ozona" pievieno
vārdus "un daļiņu". 16. Panta
5. punktā vārdus "faktisko ozona koncentrāciju un
ozona kritiskajiem līmeņiem" aizstāj ar vārdiem
"faktisko ozona un daļiņu koncentrāciju un ozona un
daļiņu kritiskajiem līmeņiem". 17. Pantā
pievieno šādu jaunu 6. punktu: 6. Neskarot 7. panta
1. punkta b) apakšpunktu, Dalībvalsts Izpildinstitūcijai
var pieprasīt atļauju ziņot par ierobežotu konkrēta
piesārņotāja vai piesārņotāju pārskatu, ja: a) Dalībvalstij
iepriekš nav bijis ziņošanas pienākuma par minēto
piesārņotāju saskaņā ar šo Protokolu vai jebkuru citu
protokolu; b) Dalībvalsts
ierobežotajā pārskatā ir iekļauti vismaz visi lielie
piesārņotāja vai piesārņotāju punktveida avoti
Dalībvalstī vai attiecīgais PEPA. Izpildinstitūcija
piešķir šādu atļauju ik gadu laikposmā līdz pieciem
gadiem pēc šī Protokola stāšanās spēkā
attiecīgai Dalībvalstij, bet nekādā gadījumā
attiecībā uz ziņošanu par emisiju jebkurā gadā
pēc 2019. gada. Šim atļaujas pieprasījumam jāpievieno
informācija par progresu pilnīgāka pārskata veidošanā,
kas veido Dalībvalsts ikgadējā ziņojuma daļu. J. 8. pants 1. Panta
b) apakšpunktā pēc vārdiem "īpaši par"
pievieno vārdus "daļiņām, tostarp kvēpiem,". 2. Panta
c) apakšpunktā vārdus "slāpekļa oksīdu un
gaistošo organisko savienojumu" aizstāj ar vārdiem
"slāpekļa savienojumu, gaistošo organisko savienojumu un
daļiņu, tostarp kvēpu,". 3. Pēc
d) apakšpunkta pievieno šādu jaunu da) apakšpunktu: zinātniskās izpratnes
uzlabošanu par potenciālajiem papildu ieguvumiem klimata
pārmaiņu mazināšanai, kas saistīta ar gaisa
piesārņotāju (tādu kā metāns, oglekļa
monoksīds un kvēpi), kuriem vidējā termiņā ir
sasiluma iedarbības un citas klimata sekas, potenciālas mazināšanas
scenārijiem; 4. Panta
e) apakšpunktā vārdus "eitrofikācijas un
fotoķīmiskā piesārņojuma" aizstāj ar
vārdiem "eitrofikācijas, fotoķīmiskā
piesārņojuma un daļiņu". 5. Panta
f) apakšpunktā vārdus "amonjaka un gaistošo organisko
savienojumu" aizstāj ar vārdiem "amonjaka, gaistošo
organisko savienojumu un citu ozona prekursoru un daļiņu". 6. Panta g)
apakšpunktā: a) vārdus
"slāpekļa, gaistošo organisko savienojumu" aizstāj ar
vārdiem "slāpekļa, gaistošo organisko savienojumu,
daļiņu"; b) vārdus
", ietverot to ietekmi uz cieto daļiņu
koncentrācijām," svītro. c) vārdus
"gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un troposfēras ozonu"
aizstāj ar vārdiem "gaistošajiem organiskajiem savienojumiem,
daļiņām un piezemes ozonu". 7. Panta k)
apakšpunktā: a) vārdus
"apkārtējai videi un cilvēka veselībai radīto
ieguvumu" aizstāj ar vārdiem "apkārtējai videi un
cilvēka veselībai radīto ieguvumu un ietekmes uz klimatu"; b) vārdus
"amonjaka un gaistošo organisko savienojumu" aizstāj ar
vārdiem "amonjaka, gaistošo organisko savienojumu un
daļiņu". K. 10. pants 1. Panta 1.
punktā vārdus "sēra un slāpekļa savienojumu"
aizstāj ar vārdiem "sēra, slāpekļa savienojumu un
daļiņu". 2. Panta
2. punkta b) apakšpunktā: a) vārdus
"visām atbilstošajām veselības problēmām"
aizstāj ar vārdiem "visu attiecīgo ietekmi uz cilvēka
veselību, papildieguvumiem klimatam"; b) pēc
vārdiem "saistītas ar" iekļauj vārdus
"daļiņām,". 3. Pantā
pievieno šādu 3. un 4. apakšpunktu: 3. Saskaņā ar
šo pantu Izpildiestāde savos pārskatos iekļauj kvēpu
emisijas mazināšanas pasākumu novērtējumu ne
vēlāk kā Izpildinstitūcijas otrajā sesijā
pēc Lēmumā 2012/2 iekļauto grozījumu
stāšanās spēkā. 4. Ne vēlāk
kā Izpildinstitūcijas otrajā sesijā pēc
Lēmumā 2012/2 iekļauto grozījumu stāšanās
spēkā Dalībvalstis izvērtē amonjaka kontroles
pasākumus un apsver iespēju pārskatīt IX pielikumu. L. 13. pants Protokola 13. pantu
aizstāj ar šādu: 13. pants Korekcijas 1. Jebkura Konvencijas Dalībvalsts
var ierosināt šī Protokola II pielikuma korekciju – pievienot tam savu nosaukumu
un emisijas līmeņus, emisijas maksimumu un procentuālo emisijas
samazinājumu. 2. Jebkura
Dalībvalsts var ierosināt korekciju tās emisijas
samazināšanas saistībās, kas jau noteiktas
II pielikumā. Šādā priekšlikumā jāiekļauj
atbalsta dokumentācija, un to izskata, kā minēts Izpildinstitūcijas
lēmumā. Izskatīšana notiek, pirms Dalībvalstis apspriež priekšlikumu
saskaņā ar 4. punktu. 3. Jebkura
Dalībvalsts, kurai uz to ir tiesības saskaņā ar
3. panta 9. punktu, var ierosināt III pielikuma
korekciju – pievienot vienu vai vairākus PEPA vai veikt izmaiņas
attiecībā uz tās jurisdikcijā esošu PEPA, kas minēts
III pielikumā. 4. Ierosinātās
korekcijas rakstveidā iesniedz Komisijas Izpildsekretāram, kas
tās dara zināmas visām Dalībvalstīm. Dalībvalstis
apspriež ierosinātās korekcijas nākamajā Izpildinstitūcijas
sesijā ar nosacījumu, ka Izpildsekretārs šos priekšlikumus
darījis zināmus Dalībvalstīm vismaz deviņdesmit dienas
pirms sesijas. 5. Korekcijas
pieņem visas Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās
Dalībvalstis pēc vienprātības principa, un tās
stājas spēkā visām šī Protokola Dalībvalstīm
deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā Komisijas
Izpildsekretārs rakstveidā informējis Dalībvalstis par
korekcijas pieņemšanu. 13.a pants Grozījumi 1. Ikviena
Dalībvalsts var ierosināt šī Protokola grozījumus. 2. Ierosinātie
grozījumi rakstveidā jāiesniedz Komisijas Izpildsekretāram,
kas tos dara zināmus visām Dalībvalstīm. Dalībvalstis
apspriež ierosinātos grozījumus nākamajā
Izpildinstitūcijas sesijā ar nosacījumu, ka Izpildsekretārs
šos priekšlikumus darījis zināmus Dalībvalstīm vismaz
deviņdesmit dienas pirms sesijas. 3. Šī
Protokola grozījumus, izņemot grozījumus I un
III pielikumā, pēc vienprātības principa pieņem
Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās Dalībvalstis, un
grozījumi Dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas,
stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam,
kad divas trešdaļas to Dalībvalstu, kas tādas bijušas
grozījumu pieņemšanas laikā, ir iesniegušas depozitārijam
grozījumu pieņemšanas aktu. Jebkurai citai Dalībvalstij
grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā
pēc tam, kad šī Dalībvalsts ir iesniegusi depozitārijam
grozījumu pieņemšanas aktu. 4. Grozījumus
šī Protokola I un II pielikumā pieņem visas
Izpildinstitūcijas sesijā klātesošās Dalībvalstis
pēc vienprātības principa. Simt astoņdesmit dienas pēc
tam, kad Komisijas Izpildsekretārs tos ir darījis zināmus
visām Dalībvalstīm, šie grozījumi stājas
spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm, kas
depozitārijam nav iesniegušas paziņojumu atbilstīgi
5. punkta noteikumiem, ar nosacījumu, ka vismaz sešpadsmit
Dalībvalstis nav iesniegušas šādu paziņojumu. 5. Ikviena
Dalībvalsts, kas nevar apstiprināt grozījumus I un/vai III
pielikumā, par to paziņo depozitārijam rakstveidā
deviņdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots par
grozījumu pieņemšanu. Depozitārijs nekavējoties paziņo
visām Dalībvalstīm par jebkuru šādu saņemtu
paziņojumu. Dalībvalsts jebkurā laikā var aizstāt savu
iepriekšējo paziņojumu un pieņemt grozījumus, un pēc
pieņemšanas akta iesniegšanas depozitārijam šai Dalībvalstij
šāda pielikuma grozījumi kļūst saistoši. 6. Tām
Dalībvalstīm, kas tam piekritušas, 7. punktā izklāstītā
procedūra aizstāj procedūru, kas izklāstīta
3. punktā, attiecībā uz IV–XI pielikumu
grozīšanu. 7. Grozījumus
IV–XI pielikumā pieņem visas Izpildinstitūcijas sesijā
klātesošās Dalībvalstis pēc vienprātības
principa. Beidzoties vienam gadam no dienas, kad Komisijas Izpildsekretārs
tos darījis zināmus visām Dalībvalstīm, jebkura
šāda pielikuma grozījumi stājas spēkā
attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kas nav iesniegušas
depozitārijam paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta
noteikumiem: a) ikviena
Dalībvalsts, kas nevar apstiprināt grozījumus IV–XI
pielikumā, par to paziņo depozitārijam rakstveidā gada
laikā no datuma, kad paziņots par grozījumu pieņemšanu.
Depozitārijs nekavējoties paziņo visām
Dalībvalstīm par jebkuru šādu saņemtu paziņojumu.
Dalībvalsts jebkurā laikā var aizstāt savu iepriekšējo
paziņojumu un pieņemt grozījumus, un pēc pieņemšanas
akta iesniegšanas depozitārijam šai Dalībvalstij šāda pielikuma
grozījumi kļūst saistoši; b) jebkuri
IV–XI pielikuma grozījumi nestājas spēkā, ja
sešpadsmit vai vairāk Dalībvalstu: i) vai nu ir iesniegušas
paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, ii) vai nav piekritušas
procedūrai, kas izklāstīta šajā punktā, un vēl
nav iesniegušas pieņemšanas aktu saskaņā ar 3. punktu. M. 15. pants Pantā pievieno šādu jaunu
4. punktu: 4. Ja valsts vai
reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija
nevēlas, lai tām būtu saistošas 13.a panta
7. punktā noteiktās procedūras attiecībā uz
IV–XI pielikumu grozījumiem, tās savā ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās aktā to
deklarē. N. Jauns 18.a pants Pēc 18. panta
iekļauj šādu jaunu 18.a pantu: 18.a pants Protokolu piemērošanas izbeigšana Kad visas turpmāk
minēto protokolu Dalībvalstis saskaņā ar 15. pantu ir
iesniegušas savus šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas un pievienošanās aktus depozitārijam, tiek
uzskatīts, ka attiecīgā protokola piemērošana ir izbeigta: a) 1985. gada
Helsinku Protokols par sēra emisijas vai to pārrobežu pārneses
samazināšanu par vismaz 30 procentiem; b) 1988. gada
Sofijas Protokols par slāpekļa oksīdu emisijas kontroli vai to
robežšķērsojošajām plūsmām; c) 1991. gada
Ženēvas Protokols par gaistošo organisko savienojumu emisiju vai to
robežšķērsojošajām plūsmām; d) 1994. gada
Oslo Protokols par sēra emisijas turpmāko samazināšanu. O. II
pielikums Protokola
II pielikuma tekstu aizstāj ar šādu: Emisijas
samazināšanas saistības 1. Tabulās
turpmāk minētās emisijas samazināšanas saistības ir
saistītas ar šī Protokola 3. panta 1. un 10. punkta
noteikumiem. 2. 1. tabulā ir
norādīts sēra dioksīda (SO2), slāpekļa
oksīdu (NOx), amonjaka (NH3) un gaistošo organisko
savienojumu (GOS) emisijas maksimums, kas izteikts tūkstošos tonnu,
laikposmam no 2010. līdz 2020. gadam tām Dalībvalstīm,
kas ratificējušas šo Protokolu pirms 2010. gada. 3. 2.–6. tabulā
norādītas SO2, NOx, NH3, GOS un PM2,5
emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz
2020. gadu un pēc tam. Šīs saistības ir izteiktas kā
procentuāls samazinājums no 2005. gada emisijas
līmeņa. 4. 2005. gada
emisijas aplēses, kas uzskaitītas 2.–6. tabulā, ir
izteiktas tūkstošos tonnu un atspoguļo jaunākos labākos
pieejamos datus, par kuriem Dalībvalstis ziņojušas
2012. gadā. Šīs aplēses tiek sniegtas tikai informatīvā
nolūkā, un, ja kļūst pieejama labāka informācija,
Dalībvalstis tās var atjaunināt emisijas datu ziņošanas
procesā saskaņā ar šo Protokolu. Sekretariāts
informācijas nolūkā uzturēs un regulāri
atjauninās tabulu ar jaunākajām Dalībvalstu ziņotajām
aplēsēm Konvencijas tīmekļa vietnē.
2.–6. tabulā minētās procentos izteiktās emisijas
samazināšanas saistības ir piemērojamas jaunākajām
2005. gada aplēsēm, par kurām Dalībvalstis
ziņojušas Komisijas Izpildsekretāram. 5. Ja kādā
gadā Dalībvalsts uzzina, ka īpaši aukstas ziemas, īpaši
sausas vasaras dēļ vai neparedzētu izmaiņu dēļ saimnieciskajā
darbībā, piemēram, energoapgādes sistēmas jaudas
samazināšanās dēļ valstī vai kaimiņvalstī,
tā nevar īstenot savas emisijas samazināšanas saistības,
Dalībvalsts var izpildīt šīs saistības, aprēķinot
valsts gada emisijas vidējo aritmētisko attiecīgajam gadam,
gadam pirms tā un gadam pēc tā ar noteikumu, ka šis
vidējais aritmētiskais nepārsniedz tās saistības. 1. tabula Emisijas maksimums
laikposmam no 2010. līdz 2020. gadam Dalībvalstīm, kuras
ratificējušas šo Protokolu līdz 2010. gadam (izteikts
tūkstošos tonnu gadā) || Dalībvalsts || Ratifikācija || SO2 || NOx || NH3 || GOS || || || || || || 1 || Beļģija || 2007 || 106 || 181 || 74 || 144 2 || Bulgārija || 2005 || 856 || 266 || 108 || 185 3 || Horvātija || 2008 || 70 || 87 || 30 || 90 4 || Kipra || 2007 || 39 || 23 || 9 || 14 5 || Čehijas Republika || 2004 || 283 || 286 || 101 || 220 6 || Dānija || 2002 || 55 || 127 || 69 || 85 7 || Somija || 2003 || 116 || 170 || 31 || 130 8 || Francija || 2007 || 400 || 860 || 780 || 1 100 9 || Vācija || 2004 || 550 || 1 081 || 550 || 995 10 || Ungārija || 2006 || 550 || 198 || 90 || 137 11 || Latvija || 2004 || 107 || 84 || 44 || 136 12 || Lietuva || 2004 || 145 || 110 || 84 || 92 13 || Luksemburga || 2001 || 4 || 11 || 7 || 9 14 || Nīderlande || 2004 || 50 || 266 || 128 || 191 15 || Norvēģija || 2002 || 22 || 156 || 23 || 195 16 || Portugāle || 2005 || 170 || 260 || 108 || 202 17 || Rumānija || 2003 || 918 || 437 || 210 || 523 18 || Slovākija || 2005 || 110 || 130 || 39 || 140 19 || Slovēnija || 2004 || 27 || 45 || 20 || 40 20 || Spānija a || 2005 || 774 || 847 || 353 || 669 21 || Zviedrija || 2002 || 67 || 148 || 57 || 241 22 || Šveice || 2005 || 26 || 79 || 63 || 144 23 || Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste || 2005 || 625 || 1 181 || 297 || 1 200 24 || Amerikas Savienotās Valstis || 2004 || b || c || || d 25 || Eiropas Savienība || 2003 || 7 832 || 8 180 || 4 294 || 7 585 a Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu. b Pēc šī Protokola pieņemšanas 2004. gadā
Amerikas Savienotās Valstis iesniedza orientējošu mērķi
attiecībā uz 2010. gadu – kopējo sēra emisiju no
PEPA, kuri noteikti attiecībā uz sēru un kuros ietilpst
48 tuvējie štati un Kolumbijas apgabals,
16 013 000 īso tonnu apmērā. Šis skaitlis ir
vienāds ar 14 527 000 tonnu. c Pēc šī Protokola pieņemšanas 2004. gadā
Amerikas Savienotās Valstis iesniedza orientējošu mērķi
attiecībā uz 2010. gadu – kopējo NOx emisiju no PEPA, kuri noteikti attiecībā uz NOx un kuros ietilpst Konektikuta, Delavēra, Kolumbijas apgabals,
Ilinoisa, Indiāna, Kentuki, Mena, Mērilenda, Masačūsetsa,
Mičigana, Ņūhempšīra, Ņūdžersija, Ņujorka,
Ohaio, Pensilvānija, Rodailenda, Vērmonta, Rietumvirdžīnija un
Viskonsina, 6 897 000 īso tonnu apmērā. Šis
skaitlis ir vienāds ar 6 257 000 tonnu. d Pēc šī Protokola
pieņemšanas 2004. gadā Amerikas Savienotās Valstis
iesniedza orientējošu mērķi attiecībā uz
2010. gadu – kopējo GOS emisiju no PEPA, kuri noteikti
attiecībā uz GOS un kuros ietilpst Konektikuta, Delavēra, Kolumbijas
apgabals, Ilinoisa, Indiāna, Kentuki, Mena, Mērilenda,
Masačūsetsa, Mičigana, Ņūhempšīra,
Ņūdžersija, Ņujorka, Ohaio, Pensilvānija, Rodailenda,
Vērmonta, Rietumvirdžīnija un Viskonsina,
4 972 000 īso tonnu apmērā. Šis skaitlis ir
vienāds ar 4 511 000 tonnu. 2. tabula Sēra
dioksīda emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz
2020. gadu un turpmāk || Konvencijas dalībvalsts || SO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu) || Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%) || || || 1 || Austrija || 27 || 26 2 || Baltkrievija || 79 || 20 3 || Beļģija || 145 || 43 4 || Bulgārija || 777 || 78 5 || Kanāda a || || 6 || Horvātija || 63 || 55 7 || Kipra || 38 || 83 8 || Čehijas Republika || 219 || 45 9 || Dānija || 23 || 35 10 || Igaunija || 76 || 32 11 || Somija || 69 || 30 12 || Francija || 467 || 55 13 || Vācija || 517 || 21 14 || Grieķija || 542 || 74 15 || Ungārija || 129 || 46 16 || Īrija || 71 || 65 17 || Itālija || 403 || 35 18 || Latvija || 6,7 || 8 19 || Lietuva || 44 || 55 20 || Luksemburga || 2,5 || 34 21 || Malta || 11 || 77 22 || Nīderlande b || 65 || 28 23 || Norvēģija || 24 || 10 24 || Polija || 1 224 || 59 25 || Portugāle || 177 || 63 26 || Rumānija || 643 || 77 27 || Slovākija || 89 || 57 28 || Slovēnija || 40 || 63 29 || Spānija b || 1 282 || 67 30 || Zviedrija || 36 || 22 31 || Šveice || 17 || 21 32 || Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste || 706 || 59 33 || Amerikas Savienotās Valstis c || || 34 || Eiropas Savienība || 7 828 || 59 a Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada sēra emisijas
līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai
tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā
sēra emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo
vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar
2005. gadu, vai nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA.
Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta
tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā,
tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts
PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola
III pielikumā. b Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu. c Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu,
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada sēra emisijas
līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai
PEPA; b) kopējā sēra emisijas līmeņa
samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz
2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadam noteikto;
c) jebkādas izmaiņas attiecībā uz PEPA, kas
konstatētas, kad Savienotās Valstis kļūst par Protokola
Dalībvalsti. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā,
tiks iekļauta tabulā, vērtība, kas minēta
b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras
piezīmē, un vērtība, kas minēta
c) apakšpunktā, tiks noteikta kā III pielikuma korekcija. 3. tabula Slāpekļa oksīdu emisijas
samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un
turpmāka || Konvencijas dalībvalsts || NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu) || Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%) || || || 1 || Austrija || 231 || 37 2 || Baltkrievija || 171 || 25 3 || Beļģija || 291 || 41 4 || Bulgārija || 154 || 41 5 || Kanāda b || || 6 || Horvātija || 81 || 31 7 || Kipra || 21 || 44 8 || Čehijas Republika || 286 || 35 9 || Dānija || 181 || 56 10 || Igaunija || 36 || 18 11 || Somija || 177 || 35 12 || Francija || 1 430 || 50 13 || Vācija || 1 464 || 39 14 || Grieķija || 419 || 31 15 || Ungārija || 203 || 34 16 || Īrija || 127 || 49 17 || Itālija || 1 212 || 40 18 || Latvija || 37 || 32 19 || Lietuva || 58 || 48 20 || Luksemburga || 19 || 43 21 || Malta || 9,3 || 42 22 || Nīderlande c || 370 || 45 23 || Norvēģija || 200 || 23 24 || Polija || 866 || 30 25 || Portugāle || 256 || 36 26 || Rumānija || 309 || 45 27 || Slovākija || 102 || 36 28 || Slovēnija || 47 || 39 29 || Spānija c || 1 292 || 41 30 || Zviedrija || 174 || 36 31 || Šveice d || 94 || 41 32 || Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste || 1 580 || 55 33 || Amerikas Savienotās Valstis e || || 34 || Eiropas Savienība || 11 354 || 42 a Emisija no augsnes nav iekļauta 2005. gada
aplēsēs ES dalībvalstīm. b Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada slāpekļa
oksīdu emisijas līmeņa vērtību vai nu
attiecībā uz valsti, vai tās PEPA, ja tā tādu ir
noteikusi; b) kopējā slāpekļa oksīdu emisijas
līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību
attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai
nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA.
Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta
tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā,
tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts
PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola
III pielikumā. c Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu. d Ieskaitot emisiju no lauksaimniecības kultūru
audzēšanas un lauksaimniecības augsnes (Nomenklatūra
ziņošanai (NFR) 4D). e Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu,
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada slāpekļa
oksīdu emisijas līmeņa vērtību vai nu
attiecībā uz valsti, vai tās PEPA; b) kopējā
slāpekļa oksīdu emisijas līmeņa samazināšanas
orientējošo vērtību attiecībā uz 2020. gadu,
salīdzinot ar to, kas noteikta 2005. gadam; c) jebkādas
izmaiņas attiecībā uz PEPA, kas konstatētas, kad
Savienotās Valstis kļūst par Protokola Dalībvalsti.
Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta
tabulā, vērtība, kas minēta b) apakšpunktā, tiks
iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē, un vērtība,
kas minēta c) apakšpunktā, tiks noteikta kā
III pielikuma korekcija. 4. tabula Amonjaka emisijas
samazināšanas saistības attiecībā uz 2020. gadu un
turpmāk || Konvencijas dalībvalsts || NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu) || Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%) || || || 1 || Austrija || 63 || 1 2 || Baltkrievija || 136 || 7 3 || Beļģija || 71 || 2 4 || Bulgārija || 60 || 3 5 || Horvātija || 40 || 1 6 || Kipra || 5,8 || 10 7 || Čehijas Republika || 82 || 7 8 || Dānija || 83 || 24 9 || Igaunija || 9,8 || 1 10 || Somija || 39 || 20 11 || Francija || 661 || 4 12 || Vācija || 573 || 5 13 || Grieķija || 68 || 7 14 || Ungārija || 80 || 10 15 || Īrija || 109 || 1 16 || Itālija || 416 || 5 17 || Latvija || 16 || 1 18 || Lietuva || 39 || 10 19 || Luksemburga || 5,0 || 1 20 || Malta || 1,6 || 4 21 || Nīderlande a || 141 || 13 22 || Norvēģija || 23 || 8 23 || Polija || 270 || 1 24 || Portugāle || 50 || 7 25 || Rumānija || 199 || 13 26 || Slovākija || 29 || 15 27 || Slovēnija || 18 || 1 28 || Spānija a || 365 || 3 29 || Zviedrija || 55 || 15 30 || Šveice || 64 || 8 31 || Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste || 307 || 8 32 || Eiropas Savienība || 3 813 || 6 a Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu. 5. tabula Gaistošo organisko
savienojumu emisijas samazināšanas saistības attiecībā uz
2020. gadu un turpmāk || Konvencijas dalībvalsts || NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu) || Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%) || || || 1 || Austrija || 162 || 21 2 || Baltkrievija || 349 || 15 3 || Beļģija || 143 || 21 4 || Bulgārija || 158 || 21 5 || Kanāda a || || 6 || Horvātija || 101 || 34 7 || Kipra || 14 || 45 8 || Čehijas Republika || 182 || 18 9 || Dānija || 110 || 35 10 || Igaunija || 41 || 10 11 || Somija || 131 || 35 12 || Francija || 1 232 || 43 13 || Vācija || 1 143 || 13 14 || Grieķija || 222 || 54 15 || Ungārija || 177 || 30 16 || Īrija || 57 || 25 17 || Itālija || 1 286 || 35 18 || Latvija || 73 || 27 19 || Lietuva || 84 || 32 20 || Luksemburga || 9,8 || 29 21 || Malta || 3,3 || 23 22 || Nīderlande b || 182 || 8 23 || Norvēģija || 218 || 40 24 || Polija || 593 || 25 25 || Portugāle || 207 || 18 26 || Rumānija || 425 || 25 27 || Slovākija || 73 || 18 28 || Slovēnija || 37 || 23 29 || Spānija b || 809 || 22 30 || Zviedrija || 197 || 25 31 || Šveice c || 103 || 30 32 || Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste || 1 088 || 32 33 || Amerikas Savienotās Valstis d || || 34 || Eiropas Savienība || 8 842 || 28 a Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada GOS emisijas
līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai
tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā GOS
emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību
attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai
nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA.
Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta
tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā,
tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts
PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola
III pielikumā. b Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu. c Ieskaitot emisiju no lauksaimniecības kultūru
audzēšanas un lauksaimniecības augsnes (NFR 4D). d Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu,
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada GOS emisijas
līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai
tās PEPA; b) kopējā GOS emisijas līmeņa
samazināšanas orientējošo vērtību attiecībā uz
2020. gadu, salīdzinot ar to, kas noteikta 2005. gadam;
c) jebkādas izmaiņas attiecībā uz PEPA, kas
konstatētas, kad Savienotās Valstis kļūst par Protokola
Dalībvalsti. Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā,
tiks iekļauta tabulā, vērtība, kas minēta
b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē,
un vērtība, kas minēta c) apakšpunktā, tiks noteikta
kā III pielikuma korekcija. 6. tabula PM2,5 emisijas samazināšanas
saistības attiecībā uz 2020. gadu un turpmāk || Konvencijas dalībvalsts || NO2 emisijas līmenis 2005. gadā (tūkstošos tonnu) || Samazinājums, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (%) || || || 1 || Austrija || 22 || 20 2 || Baltkrievija || 46 || 10 3 || Beļģija || 24 || 20 4 || Bulgārija || 44 || 20 5 || Kanāda a || || 6 || Horvātija || 13 || 18 7 || Kipra || 2,9 || 46 8 || Čehijas Republika || 22 || 17 9 || Dānija || 25 || 33 10 || Igaunija || 20 || 15 11 || Somija || 36 || 30 12 || Francija || 304 || 27 13 || Vācija || 121 || 26 14 || Grieķija || 56 || 35 15 || Ungārija || 31 || 13 16 || Īrija || 11 || 18 17 || Itālija || 166 || 10 18 || Latvija || 27 || 16 19 || Lietuva || 8,7 || 20 20 || Luksemburga || 3,1 || 15 21 || Malta || 1,3 || 25 22 || Nīderlande b || 21 || 37 23 || Norvēģija || 52 || 30 24 || Polija || 133 || 16 25 || Portugāle || 65 || 15 26 || Rumānija || 106 || 28 27 || Slovākija || 37 || 36 28 || Slovēnija || 14 || 25 29 || Spānija b || 93 || 15 30 || Zviedrija || 29 || 19 31 || Šveice || 11 || 26 32 || Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste || 81 || 30 33 || Amerikas Savienotās Valstis c || || 34 || Eiropas Savienība || 1 504 || 22 a Pēc šī Protokola ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās tam Kanāda iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada PM emisijas
līmeņa vērtību vai nu attiecībā uz valsti, vai
tās PEPA, ja tā tādu ir noteikusi; b) kopējā PM
emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo vērtību
attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar 2005. gadu, vai
nu attiecībā uz valsti, vai tās PEPA.
Vērtība, kas minēta a) apakšpunktā, tiks iekļauta
tabulā, un vērtība, kas minēta b) apakšpunktā,
tiks iekļauta tabulas zemsvītras piezīmē. Ja tiks noteikts
PEPA, tas korekcijas veidā tiks iekļauts Protokola
III pielikumā. b Skaitļi attiecas uz valsts Eiropas daļu. c Pēc grozījumu, ar ko šim Protokolam pievieno šo tabulu,
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās tiem Amerikas Savienotās Valstis iesniedz:
a) kopējā aplēstā 2005. gada PM2,5 emisijas līmeņa vērtību vai nu
attiecībā uz valsti, vai PEPA; b) kopējā PM2,5 emisijas līmeņa samazināšanas orientējošo
vērtību attiecībā uz 2020. gadu, salīdzinot ar
2005. gadam noteikto. Vērtība, kas minēta
a) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulā, un vērtība,
kas minēta b) apakšpunktā, tiks iekļauta tabulas
zemsvītras piezīmē. P. III
pielikums 1. Teikumu,
kas ir pēc virsraksta, "Šī Protokola nolūkiem sarakstā
ir iekļauti šādi piesārņojuma emisijas regulēšanas
apgabali (PEPA):" aizstāj ar teikumu "Šī Protokola
nolūkiem sarakstā ir iekļauti šādi piesārņojuma
emisijas regulēšanas apgabali (PEPA):". 2. Pirms
ieraksta par Krievijas Federācijas PEPA iekļauj šādu jaunu
apakšvirsrakstu un rindkopu: Kanādas PEPA Kanādas PEPA, kas
noteikts attiecībā uz sēru, ir 1 miljonu
kvadrātkilometru liela teritorija, kurā ietilpst visa Prinča
Edvarda salu, Jaunskotijas un Ņūbransvikas provinču teritorija,
visa Kvebekas provinces teritorija uz dienvidiem no taisnās līnijas
starp Avresenpjēru Sentlorensa līča ziemeļu krastā un
punktu, kur Kvebekas–Ontārio robeža šķērso Džeimsa
līča krasta līniju, un visa Ontārio provinces teritorija uz
dienvidiem no taisnās līnijas starp punktu, kur Kvebekas–Ontārio
robeža šķērso Džeimsa līča krasta līniju un Nipigonas
upi Augšezera ziemeļu krastā. 3. Rindkopu
zem virsraksta "Krievijas Federācijas PEPA" aizstāj ar
šādu: Krievijas
Federācijas PEPA atbilst Krievijas Federācijas Eiropas daļai.
Krievijas Federācijas Eiropas teritorija ir Krievijas teritorijas
daļa tādu Krievijas Federācijas sastāvdaļu
administratīvajās un ģeogrāfiskajās robežās,
kuras atrodas Austrumeiropā, robežojoties ar Āzijas kontinentu saskaņā
ar vispārpieņemto robežlīniju no ziemeļiem un dienvidiem
gar Urālu kalniem, robežu ar Kazahstānu līdz Kaspijas
jūrai, tad valsts robežu ar Azerbaidžānu un Gruziju
Ziemeļkaukāzā līdz Melnajai jūrai. Q. IV
pielikums 1. Protokola
IV pielikuma tekstu aizstāj ar šādu: Stacionāro avotu sēra emisijas
robežvērtības 1. A iedaļa attiecas
uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas
Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet C iedaļa – uz
Amerikas Savienotajām Valstīm. A. Visas Dalībvalstis,
izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis 2. Šajā
iedaļā "emisijas robežvērtība" (ERV) ir tāds
SO2 (vai SOx, kur minēts šādi) daudzums no
iekārtas emitētajās dūmgāzēs, kuru nedrīkst
pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to
aprēķina kā SO2 (vai SOx, kas izteikts
kā SO2) masu uz dūmgāzes tilpuma vienību (mg/m3)
sausas gāzes temperatūras un spiediena standartapstākļos
(tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu).
Attiecībā uz skābekļa daudzumu dūmgāzēs
katrai avotu kategorijai tiek piemērotas turpmāk tabulās
norādītās vērtības. Atšķaidīšana
nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju
dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā
iekārtu iedarbināšana, izslēgšana un apkope. 3. Atbilstību ERV,
minimālajām desulfurizācijas pakāpēm, sēra
reģenerācijas pakāpēm un sēra satura
robežvērtībām pārbauda šādi: a) emisijas
monitoringu veic, izmantojot mērījumus vai veicot
aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti.
Atbilstību ERV pārbauda, veicot nepārtrauktus
mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot tipa
apstiprināšanu vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, ieskaitot
pārbaudītas aprēķina metodes. Veicot nepārtrauktus
mērījumus, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja mēneša
validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz
robežvērtību, ja vien atsevišķai avota kategorijai nav noteikts
citādi. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot
citas atbilstīgas noteikšanas vai aprēķina procedūras,
atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā
vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita
raksturīgos apstākļos, nepārsniedz ERV. Pārbaudē
var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti; b) ja
sadedzināšanas iekārtām piemēro 5. punkta
a) apakšpunkta ii) punktā noteiktās minimālās
desulfurizācijas pakāpes, ir regulāri jāveic sēra
satura monitorings kurināmajā un ir jāinformē
kompetentās iestādes par būtiskām izmaiņām
kurināmā veida izmantojumā. Desulfurizācijas pakāpes
piemēro kā mēneša vidējās vērtības; c) atbilstību
minimālajām sēra reģenerācijas pakāpēm
pārbauda, veicot regulārus mērījumus vai izmantojot jebkuru
citu tehniski piemērotu metodi; d) atbilstību
sēra robežvērtībām attiecībā uz
gāzeļļu pārbauda, veicot regulārus
mērķmērījumus. 4. Attiecīgo
piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru
mērījumus, kā arī automātisko mērīšanas
sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references
mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic
saskaņā ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN)
standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto Starptautiskās
Standartizācijas organizācijas (ISO) standartus, valstu vai
starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir
līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. 5. Šā punkta
apakšpunktos ir paredzēti īpaši noteikumi 7. punktā
minētajām sadedzināšanas iekārtām: a) Dalībvalsts
var atkāpties no pienākuma ievērot 7. punktā
minētās emisijas robežvērtības šādos gadījumos: i) attiecībā
uz sadedzināšanas iekārtu, kurā šim nolūkam parasti izmanto
kurināmo ar zemu sēra saturu, tad, ja operators nevar ievērot
minētās robežvērtības kurināmā ar zemu sēra
saturu piegādes pārtraukuma dēļ, kas radies nopietna
deficīta situācijā; ii) attiecībā
uz sadedzināšanas iekārtu, kurā dedzina vietējo cieto
kurināmo un kurai nevar ievērot 7. punktā minētās
emisijas robežvērtības, minēto robežvērtību
ievērošanas vietā ir jāievēro vismaz šādas desulfurizācijas
pakāpju robežvērtības: aa) esošas iekārtas:
50–100 MWth: 80 %; bb) esošas
iekārtas: 100–300 MWth: 90 %; cc) esošas
iekārtas: > 300 MWth: 95 %; dd) jaunas
iekārtas: 50–300 MWth: 93 %; ee) jaunas
iekārtas: > 300 MWth: 97 %; iii) attiecībā
uz sadedzināšanas iekārtu, kurā parasti izmanto gāzveida
kurināmo un kurai izņēmuma kārtā jāizmanto citi
kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma
dēļ, un kura šī iemesla dēļ būtu
jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci; iv) attiecībā
uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas darbojas ne
vairāk kā 17 500 darbības stundu laikposmā no
2016. gada 1. janvāra līdz ne vēlāk kā
2023. gada 31. decembrim; v) attiecībā uz
esošām sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto
cietos vai šķidros kurināmos un kuras darbojas ne vairāk kā
1 500 darbības stundu gadā, kas ir vidējais rādītājs
piecu gadu laikposmā, minēto robežvērtību ievērošanas
vietā jāievēro šādas: aa) cietajiem kurināmajiem:
800 mg/m³; bb) šķidrajiem kurināmajiem: 850
mg/m³ iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma
jauda nepārsniedz 300 MWth, un 400 mg/m³ iekārtām, kuru
nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz
300 MWth; b) ja sadedzināšanas
iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 7. punktā
noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas
daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas. ERV aprēķina kā
vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas
vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai; c) Dalībvalstis
nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas
attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību
vai bojājumu; d) attiecībā uz
jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā
vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka,
aprēķinot atsevišķu kurināmo ERV vidējo svērto
vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās
siltuma jaudas īpatsvaru. 6. Dalībvalstis var
piemērot noteikumus, ar kuriem saskaņā sadedzināšanas
iekārtas un tehnoloģiskas iekārtas naftas rafinēšanas
rūpnīcās var atbrīvot no šajā pielikumā
minēto SO2 robežvērtību ievērošanas ar
noteikumu, ka tās ievēro SO2 robežvērtību, kas
noteikta ar "burbuļa" metodi, pamatojoties uz labākajiem
pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. 7. Sadedzināšanas
iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MWth[1] 1. tabula Robežvērtības SO2 emisijai
no sadedzināšanas iekārtāma Kurināmā veids || Ievadītā siltuma jauda (MWth) || SO2 ERV (mg/m³) b || || Cietie kurināmie || 50–100 || Jaunas iekārtas: 400 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 300 (kūdra) 200 (biomasa) Esošas iekārtas: 400 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 300 (kūdra) 200 (biomasa) 100–300 || Jaunas iekārtas: 200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 300 (kūdra) 200 (biomasa) Esošas iekārtas: 250 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 300 (kūdra) 200 (biomasa) >300 || Jaunas iekārtas: 150 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) (FBC: 200) 150 (kūdra) (FBC: 200) 150 (biomasa) Esošas iekārtas: 200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 200 (kūdra) 200 (biomasa) Šķidrie kurināmie || 50–100 || Jaunas iekārtas: 350 Esošas iekārtas: 350 100–300 || Jaunas iekārtas: 200 Esošas iekārtas: 250 >300 || Jaunas iekārtas: 150 Esošas iekārtas: 200 Visi gāzveida kurināmie || >50 || Jaunas iekārtas: 35 Esošas iekārtas: 35 Sašķidrināta gāze || >50 || Jaunas iekārtas: 5 Esošas iekārtas: 5 Koksa krāšņu gāze vai domnu gāze || >50 || Jaunas iekārtas: 200 domnu gāzei 400 koksa krāšņu gāzei Esošas iekārtas: 200 domnu gāzei 400 koksa krāšņu gāzei Gazificēti rafinēšanas atlikumfrakcijas produkti || >50 || Jaunas iekārtas: 35 Esošas iekārtas: 800 Piezīme. FBC (fluidized bed
combustion) – sadedzināšana verdošā slānī
(cirkulējošā, paaugstināta spiediena, burbuļojošā). a Šīs ERV neattiecas
īpaši uz: ·
iekārtām, kurās
degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai
jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei; ·
pēcdedzināšanas
iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai
ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā
neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas; ·
katalītiskā krekinga
katalizatoru reģenerācijas iekārtām; ·
iekārtām sēra
iegūšanai no sērūdeņraža; ·
reaktoriem, ko izmanto
ķīmiskajā rūpniecībā; ·
koksa krāsnīm; ·
kauperiem; ·
utilizācijas katliem
celulozes ražošanas iekārtās; ·
atkritumu sadedzināšanas
krāsnīm; ·
sadedzināšanas
iekārtām ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes
dzinējiem un turbīnām neatkarīgi no izmantotā
kurināmā. b Atsauces O2 saturs ir 6 % cietajiem kurināmajiem un 3 % šķidrajiem un
gāzveida kurināmajiem. 8.
Gāzeļļa 2. tabula Sēra satura robežvērtības
gāzeļļāa || Sēra saturs (masas procentos) || Gāzeļļa || < 0,10 a
"Gāzeļļa" ir jebkura no naftas produktiem iegūta
šķidrā degviela (izņemot flotes degvielu), kura atbilst KN
kodiem 2710 19 25, 2710 19 29, 2710 19 45 vai
2710 19 49, vai jebkura no naftas produktiem iegūta
šķidrā degviela (izņemot flotes degvielu), no kuras, izmantojot
ASTM D86 metodi, 250° C temperatūrā destilējas mazāk
par 65 % pēc tilpuma (ieskaitot zudumus) un 350° C
temperatūrā destilējas vismaz 85 % pēc tilpuma
(ieskaitot zudumus). Šī definīcija neattiecas
dīzeļdegvielām, t. i., gāzeļļām, kuras
atbilst KN kodam 2710 19 41 un kuras izmanto pašgājējos
transportlīdzekļos. Tā neattiecas arī uz degvielām, ko
izmanto visurgājējā tehnikā un lauksaimniecības
traktoros. 9. Naftas
rafinēšanas un gāzes pārstrādes rūpnīcas Sēra
reģenerēšanas iekārtas: rūpnīcām, kas ražo
vairāk nekā 50 Mg dienā 3. tabula Robežvērtība,
kas izteikta kā sēra reģenerēšanas iekārtu minimālā
sēra reģenerācijas pakāpe Iekārtas tips || Minimālā sēra reģenerācijas pakāpe a (%) || Jauna iekārta || 99,5 Esoša iekārta || 98,5 a Sēra
reģenerācijas pakāpe ir ievadītā H2S procentuālais daudzums, kas tiek pārvērsts par
sēru elementārformā, kā vidējais gada
rādītājs. 10. Titāna
dioksīda ražošana 4. tabula Robežvērtības
SOx emisijai no titāna dioksīda ražošanas
(vidēji gadā) Iekārtas tips || SOx (izteikts kā SO2) ERV (kg/t no TiO2) || Sulfātprocess, kopējā emisija || 6 Hlorīda process, kopējā emisija || 1,7 B. Kanāda 11. Robežvērtības
sēra dioksīda emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem
avotiem, atbilstīgi ņemot vērā informāciju par
pieejamām kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās
izmantotās robežvērtības un turpmāk minētos
dokumentus: a) Rīkojums, ar
kuru 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma
1. papildinājumam pievieno toksisku vielu sarakstu. SOR/2011-34; b) Regulējuma
priekšlikums, Rīkojums, ar kuru 1999. gada Kanādas Vides
aizsardzības likuma 1. papildinājumam pievieno toksisku vielu
sarakstu; c) Vadlīnijas
par emisiju no jauniem termoelektroenerģijas ražošanas avotiem; d) Valsts
vadlīnijas par emisijām no stacionārām sadedzināšanas
turbīnām. PN1072; e) Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu
sadedzināšanas krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN1085. C. Amerikas Savienotās Valstis 12. Robežvērtības
sēra dioksīda emisijas kontrolēšanai no stacionāriem
avotiem šādās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem
tās ir piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos
dokumentos: a) tvaika ražošanas
iekārtas elektrostacijās – Federālo noteikumu kodeksa (FNK)
40. daļa, 60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa; b) rūpniecisko,
komerciālo, valsts un pašvaldību iestāžu tvaika ražošanas
iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc
apakšiedaļa; c) sērskābes
rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, H
apakšiedaļa; d) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, J un Ja apakšiedaļa; e) primārās
vara kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, P apakšiedaļa; f) primārās
cinka kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Q apakšiedaļa; g) primārās
svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, R apakšiedaļa; h) stacionārās
gāzturbīnas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
GG apakšiedaļa; i) dabasgāzes
pārstrāde uz sauszemes – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, LLL apakšiedaļa; j) sadzīves
atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Ea un Eb apakšiedaļa; k) slimnīcu,
medicīnas, infektoloģisko atkritumu sadedzināšanas krāsnis
– FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec apakšiedaļa; l) stacionārās
sadedzināšanas turbīnas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, KKKK apakšiedaļa; m) mazās
sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa; n) komerciālās
un rūpnieciskās cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas –
FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CCCC apakšiedaļa; o) citas cieto
atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa. R. V pielikums Protokola
V pielikumu aizstāj ar šādu: Robežvērtības
slāpekļa oksīdu emisijai
no stacionāriem avotiem 1. A iedaļa attiecas
uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas
Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet
C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm. A. Visas Dalībvalstis,
izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis 2. Šajā
iedaļā "emisijas robežvērtība" (ERV) ir tāds
NOx (NO un NO2 summa, kas izteikta kā NO2)
daudzums no iekārtas emitētajās dūmgāzēs, kuru
nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to
aprēķina kā NOx masu uz dūmgāzu tilpuma
vienību (mg/m3) temperatūras un sausas gāzes
spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K
temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz
skābekļa daudzumu dūmgāzēs katrai avotu kategorijai
tiek piemērotas turpmāk tabulās norādītās
vērtības. Atšķaidīšana nolūkā samazināt
piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav
atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana,
izslēgšana un apkope. 3. Emisijas monitoringu
visos gadījumos veic, izmantojot NOx mērījumus vai
veicot aprēķinus, vai kombinējot mērījumus ar
aprēķiniem, ja šādi var panākt vismaz to pašu
precizitāti. Atbilstību ERV pārbauda, veicot nepārtrauktus
mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot
tipa apstiprināšanu vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi,
ieskaitot pārbaudītas aprēķina metodes. Veicot nepārtrauktus
mērījumus, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja mēneša
validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz
robežvērtības. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai
izmantojot citas atbilstīgas noteikšanas vai aprēķina
procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā
vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita
raksturīgos apstākļos, nepārsniedz ERV. Pārbaudē
var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti. 4. Attiecīgo
piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru
mērījumus, kā arī automātisko mērīšanas
sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references
mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic
saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu,
izmanto ISO standartus vai valstu vai starptautiskos standartus, kas
nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga
zinātniskā kvalitāte. 5. Īpaši noteikumi
6. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām:
a) Dalībvalsts
var atkāpties no pienākuma ievērot 6. punktā
minētās ERV šādos gadījumos: i) attiecībā
uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto
gāzveida kurināmo un kurās izņēmuma kārtā
jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa
pārtraukuma dēļ, un kuras šī iemesla dēļ
būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas
ierīci; ii) attiecībā
uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas darbojas ne
vairāk kā 17 500 darbības stundu laikposmā no
2016. gada 1. janvāra līdz ne vēlāk kā
2023. gada 31. decembrim; iii) attiecībā
uz esošām sadedzināšanas iekārtām (izņemot sauszemes
gāzturbīnas, uz kurām attiecas 7. punkts), kurās
parasti izmanto cietos vai šķidros kurināmos un kuras darbojas ne
vairāk kā 1 500 darbības stundu gadā, kas ir
vidējais rādītājs piecu gadu laikposmā, minēto
robežvērtību ievērošanas vietā jāievēro
šādas: aa) cietajiem
kurināmajiem: 450 mg/m³; bb) šķidrajiem
kurināmajiem: 450 mg/m³; b) ja sadedzināšanas
iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 6. punktā
noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas
daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas. ERV aprēķina kā
vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas
vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai; c) Dalībvalstis
nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas
attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību
vai bojājumu; d) attiecībā uz
jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā
vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka,
aprēķinot atsevišķu kurināmo ERV vidējo svērto
vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās
siltuma jaudas īpatsvaru. Dalībvalstis var piemērot noteikumus,
ar kuriem saskaņā sadedzināšanas iekārtas un
tehnoloģiskas iekārtas naftas rafinēšanas rūpnīcās
var atbrīvot no šajā pielikumā minēto NOx
robežvērtību ievērošanas ar noteikumu, ka tās ievēro
NOx robežvērtību, kas noteikta ar "burbuļa"
metodi, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem
paņēmieniem. 6. Sadedzināšanas
iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MWth[2] 1. tabula Robežvērtības NOx emisijai no
sadedzināšanas iekārtāma Kurināmā veids || Ievadītā siltuma jauda (MWth) || NOx ERV (mg/m³)b || || Cietie kurināmie || 50–100 || Jaunas iekārtas: 300 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 450 (pulverizēts lignīts) 250 (biomasa, kūdra) Esošas iekārtas: 300 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 450 (pulverizēts lignīts) 300 (biomasa, kūdra) 100-300 || Jaunas iekārtas: 200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 200 (biomasa, kūdra) Esošas iekārtas: 200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 250 (biomasa, kūdra) >300 || Jaunas iekārtas: 150 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) (vispārīgi) 150 (biomasa, kūdra) 200 (pulverizēts lignīts) Esošas iekārtas: 200 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 200 (biomasa, kūdra) Šķidrie kurināmie || 50–100 || Jaunas iekārtas: 300 Esošas iekārtas: 450 100–300 || Jaunas iekārtas: 150 Esošas iekārtas: 200 (vispārīgi) Esošas iekārtas rafinēšanas rūpnīcās un ķīmiskās rūpnīcās: 450 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas un šķidru ražošanas atlikumu, kurus izmanto kā nekomerciālu kurināmo, sadedzināšanai) >300 || Jaunas iekārtas: 100 Esošas iekārtas: 150 (vispārīgi) Esošas iekārtas rafinēšanas rūpnīcās un ķīmiskās rūpnīcās: 450 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas un šķidru ražošanas atlikumu, kurus izmanto kā nekomerciālu kurināmo, sadedzināšanai) (< 500 MWth) Dabasgāze || 50–300 || Jaunas iekārtas: 100 Esošas iekārtas: 100 >300 || Jaunas iekārtas: 100 Esošas iekārtas: 100 Citi gāzveida kurināmie || >50 || Jaunas iekārtas: 200 Esošas iekārtas: 300 a Šīs ERV neattiecas
īpaši uz: ·
iekārtām,
kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai
jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei; ·
pēcdedzināšanas
iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai
ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā
neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas; ·
katalītiskā
krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām; ·
iekārtām
sēra iegūšanai no sērūdeņraža; ·
reaktoriem, ko izmanto
ķīmiskajā rūpniecībā; ·
koksa krāsnīm; ·
kauperiem; ·
utilizācijas katliem
celulozes ražošanas iekārtās; ·
atkritumu
sadedzināšanas krāsnīm; ·
ar
dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes dzinējiem vai
sadedzināšanas turbīnām darbināmām iekārtām
neatkarīgi no izmantotā kurināmā. b Atsauces O2 saturs ir 6 % cietajiem kurināmajiem un 3 % šķidrajiem un
gāzveida kurināmajiem. 7. Sauszemes
sadedzināšanas turbīnas, kuru nominālā ievadītā
siltuma jauda pārsniedz 50 MWth: NOx ERV, kas izteiktas mg/m3
(pie atsauces O2 satura 15 %), ir piemērojamas
atsevišķai turbīnai. 2. tabulā minētās ERV
attiecas tikai uz slodzi virs 70 %. 2. tabula Robežvērtības
NOx emisijai no sauszemes sadedzināšanas turbīnām
(ieskaitot kombinētā cikla gāzturbīnas (CCGT)) Kurināmā veids || Ievadītā siltuma jauda (MWth) || NOx ERV (mg/m³)a || || Šķidrie kurināmie (vieglie un vidēji smagie destilāti) || > 50 || Jaunas iekārtas: 50 Esošas iekārtas: 90 (vispārīgi) 200 (iekārtas, kas darbojas mazāk nekā 1 500 stundas gadā) Dabasgāzeb || > 50 || Jaunas iekārtas: 50 (vispārīgi)d Esošas iekārtas: 50 (vispārīgi)c,d 150 (iekārtas, kas darbojas mazāk nekā 1 500 stundas gadā) Pārējās gāzes || > 50 || Jaunas iekārtas: 50 Esošas iekārtas: 120 (vispārīgi) 200 (iekārtas, kas darbojas mazāk nekā 1 500 stundas gadā) a Nepiemēro
gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai
ārkārtas situācijās un kas darbojas mazāk par 500
darbības stundām gadā. b Dabasgāze ir dabā
sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (tilpuma) inerto
gāzu un citu sastāvdaļu. c 75 mg/m3 šādos gadījumos, kur gāzturbīnas
lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem
bāzes slodzes nosacījumiem: ·
gāzturbīnām,
kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas
sistēmās, kuru kopējais lietderības koeficients ir virs
75 %, ·
gāzturbīnām,
ko izmanto kombinētā cikla iekārtās, kuru gada
vidējais kopējais elektriskās lietderības koeficients ir
virs 55 %; ·
gāzturbīnām
mehāniskai piedziņai. d Atsevišķām
gāzturbīnām, kuras neatbilst nevienai c zemsvītras
piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības
koeficients ir augstāks par 35 % (ko nosaka, darbinot ar ISO
noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem), NOx ERV ir 50 x η / 35, kur η ir procentos izteikts
gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO
noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem. 8. Cementa ražošana
3. tabula Robežvērtības NOx emisijai
no cementa klinkera ražošanasa Iekārtas tips || NOx (mg/m³) ERV || Vispārīgi (esošām un jaunām iekārtām) || 500 Esošas Lepola un garās rotācijas krāsnis, kurās netiek līdzsadedzināti atkritumi || 800 a Iekārtas cementa klinkera
ražošanai garajās rotācijas krāsnīs ar jaudu >500 Mg
dienā vai citās krāsnīs ar jaudu >50 Mg dienā.
Atsauces O2 saturs ir 10 %. 9. Stacionārie
dzinēji 4. tabula Robežvērtības
NOx emisijai no jauniem stacionāriem dzinējiem Dzinēja tips, jauda, kurināmā specifikācija || ERV a,b,c (mg/m³) || Gāzes dzinēji > 1 MWth Dzirksteļaizdedzes (Oto) dzinēji, visi gāzveida kurināmie || 95 (veicināta liesā degšana) 190 (standarta liesā degšana vai bagātināta degšana ar katalizatoru) Divu kurināmo dzinēji > 1 MWth Ar gāzi darbināmi (visi gāzveida kurināmie) Ar šķidru kurināmo darbināmi (visi šķidrie kurināmie)d 1–20 MWth > 20 MWth || 190 225 225 Dīzeļdzinēji > 5 MWth (kompresijaizdedze) Lēni (< 300 apgr./min.)/ vidēji ātri (300–1 200 apgr./min.) 5–20 MWth Degvieleļļa (mazuts) (HFO) un biodegvieleļļa Dīzeļdegviela (LFO) un dabasgāze (DG) > 20 MWth HFO un biodegvieleļļas LFO un DG Ātri dzinēji (>1 200 apgr./min.) || 225 190 190 190 190 Piezīme. Atsauces skābekļa saturs ir 15 %.[3] a Šīs ERV neattiecas uz
dzinējiem, kas darbojas mazāk par 500 stundām gadā. b Ja tehnisku vai
loģistikas iemeslu dēļ, piemēram, nomaļās
salās vai vietās, kur nav iespējams garantēt augstas
kvalitātes kurināmā pieejamību pietiekamā
daudzumā, nevar piemērot selektīvo katalītisko
reducēšanu (SCR), dīzeļdzinējiem un divu
kurināmo dzinējiem var piemērot pārejas periodu
10 gadus pēc šī Protokola stāšanās spēkā
attiecībā uz Dalībvalsti, un šajā laikā ir
piemērojamas šādas ERV: ·
divu kurināmo
dzinēji: 1,850 mg/m³ ar šķidru kurināmo darbināmiem
dzinējiem; 380 mg/m3 ar gāzi darbināmiem dzinējiem; ·
dīzeļdzinēji
– lēni (< 300 apgr./min.) un vidēji ātri (300–1 200
apgr./min.): 1 300 mg/m³ dzinējiem no 5 līdz 20 MWth
un 1 850 mg/m³ dzinējiem > 20 MWth; ·
dīzeļdzinēji
– ātri (> 1 200 apgr./min.): 750 mg/m³. c Dzinējus, kas darbojas no
500 līdz 1 500 darbības stundu gadā, drīkst
atbrīvot no šo ERV ievērošanas tad, ja tiem piemēro
primāros pasākumus NOx emisijas ierobežošanai un ja tie atbilst b zemsvītras
piezīmē minētajām ERV. d Dalībvalsts var
atkāpties no pienākuma ievērot emisijas robežvērtības
sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida
kurināmo un kurām izņēmuma kārtā jāizmanto
citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma
dēļ, un kura šī iemesla dēļ būtu
jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci.
Izņēmuma laikposms nepārsniedz 10 dienas, izņemot
gadījumus, kad ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt
nepārtrauktu enerģijas padevi. 10. Dzelzs
rūdas aglomerācijas iekārtas 5. tabula Robežvērtības
NOx emisijai no dzelzs rūdas aglomerācijas
iekārtām Iekārtas tips || NOx ERV (mg/m³) || Aglomerācijas iekārtas: jauna iekārta || 400 Aglomerācijas iekārtas: esoša iekārta || 400 a Metālu ražošana un
pārstrāde: metāla rūdu apdedzināšanas vai
aglomerācijas iekārtas, čuguna vai tērauda ražošanas
iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp
nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 2,5
Mg stundā, iekārtas melno metālu apstrādei (karstās
velmēšanas iekārtas, kuras apstrādā > 20 Mg
neapstrādāta tērauda stundā). b Piemērojot
izņēmumu 3. punktam, šīs ERV būtu jāskata kā
vidējās vērtības ilgā laika posmā. 11. Slāpekļskābes
ražošana 6. tabula Robežvērtības
NOx emisijai no slāpekļskābes ražošanas, izņemot
skābes koncentrācijas vienības Iekārtas tips || NOx ERV (mg/m³) || Jaunas iekārtas || 160 Esošas iekārtas || 190 B. Kanāda 12. Robežvērtības
NOx emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem,
atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām
kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās
robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus: a) Vadlīnijas
par emisiju no jauniem termoelektroenerģijas ražošanas avotiem; b) Valsts
vadlīnijas par emisiju no stacionārām sadedzināšanas
turbīnām. PN1072; c) Valsts
vadlīnijas par emisiju no cementa krāsnīm. PN1284; d) Valsts
vadlīnijas par emisiju no rūpnieciskiem vai komerciāliem katliem
un sildiekārtām. PN1286; e) Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu
sadedzināšanas krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN1085; f) Slāpekļa
oksīdu (NOx) un gaistošo organisko savienojumu (GOS)
pārvaldības plāns – I posms. PN1066; g)
Vadlīnijas par sadzīves cieto atkritumu sadedzināšanas
krāšņu ekspluatāciju un emisiju. PN1085. C. Amerikas Savienotās Valstis 13. Robežvērtības
NOx emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem
šādās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās
ir piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos: a) spēkstaciju
ogļu energobloki – Federālo noteikumu kodeksa (FNK)
40. daļa, 76. iedaļa; b) tvaika
ražošanas iekārtas elektrostacijās – FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, D un Da apakšiedaļa; c) rūpniecisko,
komerciālo, valsts un pašvaldību iestāžu tvaika ražošanas
iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db apakšiedaļa; d) slāpekļskābes
rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
G apakšiedaļa; e) stacionārās
gāzturbīnas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
GG apakšiedaļa; f) sadzīves
atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Ea un Eb apakšiedaļa; g)
slimnīcu, medicīnas, infektoloģisko atkritumu
sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Ec apakšiedaļa; h) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, J un Ja apakšiedaļa; i) stacionārie
iekšdedzes dzinēji – dzirksteļaizdedze, FNK 40. daļa,
60. iedaļa, JJJJ apakšiedaļa; j) stacionārie
iekšdedzes dzinēji – kompresijaizdedze, FNK 40. daļa,
60. iedaļa, IIII apakšiedaļa; k) stacionārās
sadedzināšanas turbīnas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, KKKK apakšiedaļa; l) mazās
sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa; m)
portlandcements – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
F apakšiedaļa; n) komerciālās
un rūpnieciskās cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas –
FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CCCC apakšiedaļa; o) citas
cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa. S. VI
pielikums Protokola
VI pielikumu aizstāj ar šādu: Robežvērtības gaistošo
organisko savienojumu emisijai no stacionāriem avotiem 1. A
iedaļa attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot
Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz
Kanādu, bet C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām
Valstīm. A. Visas Dalībvalstis,
izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis 2. Šī
pielikuma iedaļa attiecas uz stacionāriem avotiem, kas emitē GOS
un kas minēti turpmāk 8.–22. punktā. Netiek apskatītas
iekārtas vai iekārtu daļas, kas paredzētas jaunu produktu
vai procesu izpētei, izstrādei vai testēšanai. Turpmāk
tabulās norādītas sliekšņa vērtības, kas attiecas
uz konkrētām nozarēm. Tās kopumā attiecas uz
šķīdinātāju patēriņu vai emisijas masas
plūsmas ātrumu. Ja viens operators vairākas darbības, kas
tālākajā tekstā minētas ar vienu apakšvirsrakstu, veic
vienā un tajā pašā vietā vai izmantojot vienu un to pašu
iekārtu, šādās darbībās izmantoto
šķīdinātāju patēriņš un emisijas plūsmas
tiek summētas. Ja sliekšņa vērtība nav norādīta,
noteiktā robežvērtība tiek piemērota visām
attiecīgajām iekārtām. 3. Šī
pielikuma A iedaļā: a) "benzīna
glabāšana un izplatīšana" ir smago automobiļu,
dzelzceļa vagonu, baržu un jūras kuģu uzpildīšana depo un
naftas rafinēšanas iekārtu nosūtīšanas stacijās,
ieskaitot transportlīdzekļu uzpildi degvielas uzpildes stacijās; b) "saistvielu
klāšana" ir jebkura darbība, kurā uz virsmas tiek
uzklāta saistviela, izņemot saistvielu klāšanu un
laminēšanu iespieddarbos un koka un plastmasas laminēšanā; c) "koka
un plastmasas laminēšana" ir jebkura darbība ar mērķi saistīt
kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus
izstrādājumus; d) "pārklāšana"
ir jebkura darbība, kuras gaitā vienā vai vairākās
kārtās uzklāj vienlaidu pārklājumu uz: i) jauniem
transportlīdzekļiem, kas tiek definēti kā M1 vai N1
kategorijas transportlīdzekļi, ja vien N1 kategorijas
transportlīdzekļu pārklāšanu veic tajā pašā
iekārtā, kur M1 kategorijas transportlīdzekļu
pārklāšanu; ii) smago
automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam
paredzētu telpu, un N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu
apvienotajām telpām, kas paredzētas tehniskajam
aprīkojumam; iii) autofurgoniem
un smagajiem automobiļiem, kas definēti kā N1, N2 un N3
kategorijas transportlīdzekļi, izņemot smago automobiļu
kabīnes; iv) autobusiem,
kas definēti kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi; v) citām
metāla vai plastmasas virsmām, tostarp lidmašīnu, kuģu,
vilcienu utt. virsmām; vi) koka
virsmām; vii) tekstila,
auduma, plēves un papīra virsmām; viii) ādai.
Šī avotu
kategorija neietver substrātu pārklāšanu ar metālu,
izmantojot elektroforēzes vai ķīmisko vielu smidzināšanas
tehniku. Ja kādā no pārklāšanas posmiem priekšmets tiek
apdrukāts, minētais apdrukāšanas posms tiek uzskatīts par
pārklāšanas daļu. Tomēr šī definīcija neattiecas
uz atsevišķi veiktiem iespieddarbiem. Šajā definīcijā: ·
M1 kategorijas
transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti
pasažieru pārvadāšanai un kuros ir ne vairāk kā
astoņas sēdvietas, neskaitot šofera vietu, ·
M2 kategorijas
transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti
pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk nekā astoņas
sēdvietas, neskaitot šofera vietu, un to maksimālā masa
nepārsniedz 5 Mg, ·
M3 kategorijas
transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti
pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk nekā astoņas
sēdvietas, neskaitot šofera vietu, un to maksimālā masa
pārsniedz 5 Mg, ·
N1 kategorijas
transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti
kravu pārvadājumiem, un to maksimālā masa nepārsniedz
3,5 Mg, ·
N2 kategorijas
transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti
kravu pārvadājumiem, un to maksimālā masa ir lielāka
par 3,5 Mg, bet nepārsniedz 12 Mg, ·
N3 kategorijas
transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kuri tiek lietoti
kravu pārvadājumiem, un to maksimālā masa pārsniedz
12 Mg; e) "slokšņu
pārklāšana" ir jebkura darbība, kurā rullī
satītu tēraudu, nerūsējošo tērauda, tēraudu ar
pārklājumu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes
pārklāj vai nu ar plānu kārtiņu veidojošu, vai
arī lamināta pārklājumu, izmantojot nepārtrauktu procesu;
f) "ķīmiskā
tīrīšana" ir jebkura rūpnieciska vai komerciāla
darbība, kuras laikā iekārtā izmanto GOS apģērba,
mājas aprīkojuma vai līdzīgu patēriņu preču
tīrīšanai, taču ne traipu un netīrumu tīrīšanai
ar rokām apģērbu un tekstilrūpniecībā; g) "pārklājumu,
laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana" nozīmē
pārklājuma maisījumu, laku, iespiedkrāsu, saistvielu un to
starpproduktu ražošanu, ja vien tos ražo vienā un tajā pašā
iekārtā, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar
organiskiem šķīdinātājiem vai citām
nesējvielām. Šajā kategorijā ietilpst arī dispersija,
predispersija, noteiktas viskozitātes vai krāsas iegūšana un
galaproduktu iepakošana konteineros; h) "iespieddarbi"
ir jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība,
kurā ar attēlu nesēja (iespiedformas) palīdzību
iespiedkrāsa tiek pārnesta uz apdrukājamo virsmu; tā ietver
arī šādas tehnoloģijas: i) fleksogrāfija –
iespieddarbi, lietojot no gumijas vai elastīgiem fotopolimēriem
izgatavotu iespiedformu, uz kuras iespiedkrāsas atrodas virs
neapdrukājamajiem laukumiem; lieto šķidras iespiedkrāsas, kas
izžūst iztvaikojot; ii) ruļļu
ofsets ar karsto žāvēšanu – iespieddarbi ar lentes padevi, kur
izmanto iespiedformu ar vienā plaknē esošiem iespiedlaukumiem un
joslām, kas neiespiež, turklāt lentes padeve nozīmē, ka
iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no
atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek
apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu
iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu
un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas.
Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar
karstu gaisu; iii) žurnālu
rotācijas dobspiede – rotācijas dobspiede, kas tiek izmantota
papīra apdrukāšanai žurnāliem, brošūrām, katalogiem
vai līdzīgiem iespieddarbiem, lietojot toluola bāzes
iespiedkrāsu; iv) rotācijas
dobspiede – iespieddarbi, kuros izmanto cilindrisku iespiedformu,
kurā apdrukājamais laukums atrodas zemāk par neapdrukājamo,
un lieto šķidru iespiedkrāsu, kas izžūst iztvaikojot. Dobumus
piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no
neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls
pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem; v) rotācijas
sietspiede – iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz
virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu,
bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas
šķidras iespiedkrāsas, kas žūst, tikai iztvaikojot. Lentes
padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai
padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām; vi) ar
iespieddarbiem saistītā laminēšana – divu vai vairāku
lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus; vii) lakošana –
darbība, kurā lokanu materiālu pārklāj ar laku vai
saistvielām, lai pēc tam varētu hermētiski
aizlīmēt iepakojuma materiālu; i) "farmaceitisko
produktu ražošana" ir farmaceitisko preparātu ķīmiskā
sintēze, fermentācija, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga
sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana;
j) "dabiskā
vai sintētiskā kaučuka pārveidošana" ir ikviena
darbība, kurā tiek veikta dabiskā vai sintētiskā
kaučuka sajaukšana, sasmalcināšana, samaisīšana,
kalandrēšana, ekstrūzija un vulkanizācija, kā arī
papildu dabiskā vai sintētiskā kaučuka apstrādes
procesi, lai iegūtu galaproduktu; k) "virsmas
tīrīšana" ir jebkura darbība, izņemot
ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem
šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no
netīrumiem, ieskaitot attaukošanu; tīrīšanas darbība,
kurā ir vairāk nekā viens posms pirms vai pēc jebkura cita
apstrādes posma, tiek uzskatīta par vienu virsmas tīrīšanas
darbību. Šī darbība attiecas uz ražojumu virsmas
tīrīšanu, nevis uz tajā izmantotās iekārtas
tīrīšanu; l) "standartapstākļi"
ir 273,15 K temperatūra un 101,3 kPa spiediens; m) "organisks
savienojums" ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz ogleklis un
viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis,
halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai
slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos
karbonātus un bikarbonātus; n) "gaistoši
organiskie savienojumi" (GOS) ir jebkuri organiskie savienojumi, kā
arī kreozota frakcija, kam temperatūrā 293,15 K tvaika spiediens
ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos
attiecīga gaistamība; o) "organisks
šķīdinātājs" ir jebkurš GOS, ko izmanto, tam
ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām
vielām, lai šķīdinātu jēlvielas, produktus un
atkritumvielas, vai arī lieto kā tīrīšanas līdzekli,
šķīdinot netīrumus, vai kā šķīdinātāju,
vai disperģēšanas līdzekli, vai vielu viskozitātes
regulētāju, vai virsmas spraiguma regulētāju, vai
plastifikatoru, vai konservantu; p) "dūmgāzes"
ir no dūmeņiem un emisijas samazināšanas iekārtām
gaisā izvadītās galīgās gāzveida izplūdes,
kas satur GOS vai citus piesārņotājus. Tilpuma plūsmas
ātrumu izsaka m3/h standartapstākļos; q) "augu
eļļas un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas
rafinēšana" ir augu eļļas ekstrakcija no sēklām
vai citām auga daļām, sauso atlikumu apstrāde
dzīvnieku barības iegūšanai, kā arī no
sēklām, augu un/vai dzīvnieku daļām iegūto tauku
un augu eļļas attīrīšana; r) "transportlīdzekļu
galīgā apdare" ir jebkāda rūpnieciska vai
komerciāla pārklāšanas darbība un ar to saistītās
attaukošanas darbības, veicot: i) satiksmē
izmantojamo autotransporta līdzekļu vai to daļu
sākotnējo pārklāšanu ar galīgās apdares
materiāliem, ja to neveic ražošanas uzņēmumā, vai piekabju
(tostarp puspiekabju) pārklāšanu; ii) šajā
pielikumā nav iekļauta tādu transportlīdzekļu
galīgā apdare, ko definē kā autotransporta
līdzekļu pārklāšanu, kuru ārpus ražošanas
iekārtām veic transportlīdzekļa remonta, aizsardzības
vai dekoratīvās apdares nolūkā. Produkti, kurus izmanto
šajā darbībā, tiek aplūkoti XI pielikumā; s) "koksnes
piesūcināšana" ir jebkura darbība, ar kuru koksnē
ievada konservantus; t) "stiepļu
tinumu pārklāšana" ir jebkura tādu metāla
vadītāju pārklāšana, ko izmanto transformatoru un
dzinēju tinumos utt.; u) "difūzā
emisija" ir GOS, kā arī, ja nav norādīts citādi,
jebkura produkta sastāvā esošo šķīdinātāju
emisija gaisā, augsnē un ūdenī, izņemot
dūmgāzu emisiju; tā ietver neuztverto GOS emisiju, kas
nonāk apkārtējā vidē pa logiem, durvīm,
ventilāciju vai līdzīgām atverēm. Difūzās
emisijas robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz
šķīdinātāju pārvaldības plānu (sk. šī
pielikuma I papildinājumu); v) "kopējā
GOS emisija" ir difūzās GOS emisijas un dūmgāzēs
esošo GOS emisijas summa; w) "ievade"
ir organisko šķīdinātāju daudzums un šo
šķīdinātāju daudzums preparātos, ko lieto, veicot
darbību, ieskaitot šķīdinātājus, kas ir atgūti
iekārtā un ārpus tās un kas jāierēķina ik
reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai; x) "emisijas
robežvērtība" (ERV) ir no iekārtas emitēto GOS
(izņemot metānu) maksimālais daudzums, kuru normālas
darbības apstākļos laikā nevar pārsniegt.
Dūmgāzēm to aprēķina kā GOS masu
dūmgāzu tilpuma vienībā (mg C/m3, ja vien nav
norādīts citādi), pieņemot, ka temperatūra un sausas
gāzes spiediens atbilst standartapstākļiem. Nosakot
piesārņotāja masas koncentrāciju dūmgāzēs,
neņem vērā to gāzu tilpumu, ko pievieno atdzesēšanas
vai atšķaidīšanas nolūkos. Emisijas robežvērtības
dūmgāzēm tiek apzīmētas kā ERVc; emisijas
robežvērtības difūzajai emisijai tiek apzīmētas
kā ERVf; y) "normāla
darbība" ir visi darbības periodi, izņemot iekārtu
iedarbināšanu, izslēgšanu un apkopi; z) "cilvēka
veselībai kaitīgās vielas" tiek iedalītas divās
kategorijās: i) halogēnēti
GOS, kas rada iespējamu neatgriezenisku seku risku; ii) bīstamas
vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas
reproduktīvajai sistēmai vai kas var izraisīt vēzi,
pārmantojamus ģenētiskus bojājumus, vēzi ieelpojot,
negatīvi ietekmēt auglību vai nodarīt kaitējumu
nedzimušam bērnam: aa) "apavu
izgatavošana" ir jebkura darbība, kuras ietvaros ražo gatavu apavu
pārus vai to daļas; bb) "šķīdinātāju
patēriņš" ir izmantoto organisko šķīdinātāju
kopējais daudzums iekārtā kalendārajā gadā vai
jebkurā citā 12 mēnešu periodā, neieskaitot
jebkādus GOS, ko reģenerē atkārtotai lietošanai. 4. Jāievēro
šādas prasības: a) emisijas
monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot mērījumus vai
veicot aprēķinus[4],
ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību ERV
pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai
mērījumus ar pārtraukumiem, izmantojot tipa apstiprināšanu
vai jebkuru citu tehniski piemērotu metodi. Attiecībā uz emisiju
dūmgāzēs, veicot nepārtrauktus mērījumus,
atbilstība ERV ir ievērota tad, ja dienas validētā emisijas
vidējā vērtība nepārsniedz ERV. Veicot mērījumus
ar pārtraukumiem vai izmantojot citas atbilstīgas noteikšanas
procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja visu
nolasījumu vai citu procedūru vidējā vērtība, kas
iegūta vienā monitoringa pasākumu kopumā, nepārsniedz
robežvērtības. Pārbaudē var ņemt vērā
mērījuma metožu neprecizitāti. Difūzās un
kopējās ERV piemēro kā gada vidējās
vērtības; b)
gaisa piesārņotāju koncentrācijas mērījumiem
gāzes vados ir jābūt reprezentatīviem. Attiecīgo
piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru
mērījumus, kā arī automātisko sistēmu
kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus
minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN
standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu
vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem
ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. 5. Dūmgāzēm,
kas satur cilvēka veselībai kaitīgas vielas, piemēro
šādas emisijas robežvērtības: a) 20
mg/m3 (izteikta kā atsevišķu sastāvdaļu masu
summa) halogenētu GOS izplūdēm, kuras raksturo riska frāzes
"ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi" un/vai "ir
aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus", un
kurās kopējā attiecīgo savienojumu masas plūsma ir
vienāda ar 100 g/h vai lielāka; b) 2 mg/m3
(izteikta kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa) GOS
izplūdēm, kuras raksturo riska frāzes "var izraisīt
vēzi", "var izraisīt ģenētiskus
bojājumus", "var izraisīt vēzi ieelpojot",
"var negatīvi ietekmēt auglību", "var
nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam" un kurās
kopējā attiecīgo savienojumu masas plūsma ir vienāda
ar 10 g/h vai lielāka. 6. Attiecībā
uz avotu kategorijām, kas minētas 9.–22. punktā, ja tiek
pierādīts, ka atsevišķām iekārtām atbilstība
difūzās emisijas robežvērtībai (ERVf) tehniski un
ekonomiski nav iespējama, Dalībvalsts drīkst atbrīvot
minēto iekārtu no robežvērtības ievērošanas ar
noteikumu, ka nav paredzams būtisks risks cilvēka veselībai vai
videi un ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie
paņēmieni. 7. GOS
emisijas robežvērtības 3. punktā minētajām avotu
kategorijām ir noteiktas turpmāk 8.–22. punktā. 8. Benzīna
glabāšana un izplatīšana: a) benzīna
glabāšanas iekārtām termināļos, ja to sliekšņa
vērtības pārsniedz 1. tabulā minētās
sliekšņa vērtības, jābūt: i) vai
nu tvertnēm ar nekustīgu jumtu, kas savienotas ar tvaiku uztveršanas
iekārtu un kas atbilst 1. tabulā noteiktajām ERV; ii) vai
nu tvertnēm ar ārēju vai iekšēju peldošu jumtu ar
pirmās un otrās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas
atbilst 1. tabulā noteiktajai samazināšanas efektivitātei; b) atkāpjoties
no minētajām prasībām, tvertnes ar nekustīgu jumtu,
kas tika izmantotas līdz 1996. gada 1. janvārim un kas nav
savienotas ar tvaiku uztveršanas iekārtu, jāaprīko ar
pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas ļauj
panākt 90 % samazināšanas efektivitāti. 1. tabula Robežvērtības
GOS emisijai no benzīna glabāšanas un izplatīšanas, izņemot jūras kuģu
uzpildīšanu (I posms) Darbība || Sliekšņa vērtības || ERV vai samazināšanas efektivitāte || || Pārvietojamo konteineru uzpildīšana un iztukšošana termināļos || 5 000 m3 benzīna apgrozījums gadā || 10 g GOS/m3, ieskaitot metānua Glabāšanas iekārtas termināļos || Esoši termināļi vai rezervuāru parki ar benzīna apgrozījumu 10 000 Mg gadā vai vairāk Jauni termināļi (bez sliekšņiem, izņemot termināļus, kas atrodas mazās nomaļās salās ar apgrozījumu, kas ir mazāks par 5 000 Mg gadā) || 95 % (masas)b Degvielas uzpildes stacijas || Benzīna apgrozījums lielāks par 100 m3 gadā || 0,01 % (masas) no apgrozījumac a Tvaiks, kas izplūst no benzīna
glabāšanas tvertnēm uzpildīšanas laikā, jānovada vai
nu uz citām glabāšanas tvertnēm, vai uz piesārņojuma
samazināšanas iekārtām, kurās ievērotas iepriekš
tabulā minētās robežvērtības. b Samazināšanas efektivitāte izteikta
%, salīdzinot ar līdzvērtīgu nekustīga jumta tvertni
bez tvaika aiztures ierīcēm, t. i., tikai ar vakuuma/spiediena
izlīdzināšanas vārstu. c Tvaiki, kas,
piegādājot benzīnu, novadīti degvielas uzpildes staciju
glabāšanas iekārtās un nekustīga jumta tvertnēs, kuras
tiek izmantotas tvaiku pagaidu uzglabāšanai, pa hermētisku
cauruļvadu ir jāatgriež pārvietojamajā konteinerā,
kurā piegādā benzīnu. Uzpildīšanas operācijas drīkst sākt tikai tad, kad
visas nepieciešamās iekārtas ir savā vietā un darbojas
pareizi. Saskaņā ar šiem nosacījumiem nav vajadzīgs
robežvērtības ievērošanas papildu monitorings. 2. tabula Robežvērtības
GOS emisijai no automobiļu uzpildes degvielas uzpildes stacijā
(II posms) Sliekšņa vērtības || Tvaiku uztveršanas minimālā efektivitāte % (masas)a || Jauna degvielas uzpildes stacija, ja tās faktiskais vai plānotais apgrozījums ir lielāks par 500 m3 gadā Esoša degvielas uzpildes stacija, ja tās faktiskais vai plānotais apgrozījums ir lielāks par 3 000 m3 gadā, sākot no 2019. gada Esoša degvielas uzpildes stacija, ja tās faktiskais vai plānotais apgrozījums ir lielāks par 500 m3 gadā un ja tajā notiek ievērojami renovācijas darbi || Vienāda ar vai lielāka par 85 % (masas), kur tvaiku / benzīna attiecība ir vienāda ar 0,95 vai lielāka, bet vienāda ar 1,05 (tilpuma daļa) vai lielāka. a Sistēmu uztveršanas efektivitāte
jāsertificē ražotājam saskaņā ar attiecīgiem
tehniskajiem standartiem vai tipa apstiprināšanas procedūrām. 9. Saistvielu
klāšana 3. tabula Robežvērtības
saistvielu klāšanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Apavu izgatavošana (šķīdinātāju patēriņš > 5 Mg gadā) || 25a g VOC uz apavu pāri Cita saistvielu klāšana (šķīdinātāju patēriņš 5–15 Mg gadā) || ERVc = 50 mgb C/m3 ERVf = 25 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1,2 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Cita saistvielu klāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā) || ERVc = 50 mgb C/m3 ERVf = 20 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Cita saistvielu klāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 50 mgc C/m3 ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,8 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg a Kopējās ERV ir izteiktas
šķīdinātāja gramos, kas emitēts uz saražotu gatavu
apavu pāri. b Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas
ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu
šķīdinātāju, robežvērtība ir 150 mg C/m3. c Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas
ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu
šķīdinātāju, robežvērtība ir 100 mg C/m3.
10. Koka
un plastmasas laminēšana 4. tabula Robežvērtības
koka un plastmasas laminēšanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (gadā) || Koka un plastmasas laminēšana (šķīdinātāju patēriņš > 5 Mg gadā) || Kopējā ERV 30 g GOS uz galaprodukta m2 11. Pārklāšanas
darbības (transportlīdzekļu pārklājumu
rūpniecība) 5. tabula Robežvērtības
pārklāšanas darbībām transportlīdzekļu
rūpniecībā Darbība un slieksnis || GOS ERVa (kopējām ERV – gadā ) || Automobiļu (M1, M2) ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 5 000 pārklātu vienību gadā vai > 3 500 izgatavotu šasiju) || 90 g GOS/m² vai 1,5 kg uz virsbūvi + 70 g/m² Automobiļu (M1, M2) ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 60 g GOS/m² vai 1,9 kg uz virsbūvi + 41 g/m² Jaunas iekārtas: 45 g GOS/m² vai 1,3 kg uz virsbūvi + 33 g/m² Automobiļu (M1, M2) ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā) || 35 g GOS/m² vai 1 kg uz virsbūvi + 26 g/m² b Smago automobiļu (N1, N2, N3) kabīņu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 5 000 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 85 g GOS/m² Jaunas iekārtas: 65 g GOS/m² Smago automobiļu (N1, N2, N3) kabīņu ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 75 g GOS/m² Jaunas iekārtas: 55 g GOS/m² Smago automobiļu (N1, N2, N3) kabīņu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 5 000 pārklātu vienību gadā) || 55 g GOS/m² Smago automobiļu un autofurgonu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 2 500 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 120 g GOS/m² Jaunas iekārtas: 90 g GOS/m² Smago automobiļu un autofurgonu ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 2 500 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 90 g GOS/m² Jaunas iekārtas: 70 g GOS/m² Smago automobiļu un autofurgonu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 2 500 pārklātu vienību gadā) || 50 g GOS/m² Autobusu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā un ≤ 2 000 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 290 g GOS/m² Jaunas iekārtas: 210 g GOS/m² Autobusu ražošana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā un > 2 000 pārklātu vienību gadā) || Esošas iekārtas: 225 g GOS/m² Jaunas iekārtas: 150 g GOS/m² Autobusu ražošana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā un > 2 000 pārklātu vienību gadā) || 150 g GOS/m² a Kopējās robežvērtības ir
izteiktas kā emitētā organiskā
šķīdinātāja masa (g) attiecībā pret ražojuma
virsmas laukumu (m2). Ražojuma virsmas laukumu definē kā
virsmas laukumu, ko aprēķina kā ar elektroforēzi
uzklātā pārklājuma pilnu laukumu un jebkuru tādu
transportlīdzekļa daļu virsmu laukumu, kuras turpmākajos
pārklāšanas procesa posmos pārklāj ar tādu pašu
pārklājumu Ar elektroforēzi uzklātā
pārklājuma virsmas laukumu aprēķina, izmantojot šādu
formulu: (2 x ražojuma korpusa svars)/(vidējais metāla loksnes
biezums x metāla loksnes blīvums) Kopējās ERV
iepriekšējā tabulā attiecas uz visiem procesa posmiem, ko veic
vienā iekārtā, sākot ar pārklāšanu, izmantojot
elektroforēzi, vai jebkuru citu pārklāšanas procesu līdz
galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās
ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja
izmantošanu procesā iesaistītā aprīkojuma
tīrīšanai, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru
aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā. b Šo vērtību sasniegšana esošām
iekārtām var būt saistīta ar ietekmi uz citiem vides
faktoriem, augstām kapitāla izmaksām un ilgiem ieguldīto
līdzekļu atmaksāšanās periodiem. Lai pamatīgi
samazinātu GOS emisiju, ir jāmaina krāsošanas sistēmas
veids un/vai krāsas uzklāšanas sistēma un/vai
žāvēšanas sistēma, un tas parasti nozīmē, ka ir
vajadzīga jauna iekārta vai ir pilnībā jāpārveido
krāsošanas cehs, un tam savukārt nepieciešami lieli
kapitālieguldījumi. 12. Pārklāšanas
darbības (metāla, tekstila, auduma, plēves, plastmasas,
papīra un koka virsmas pārklāšana) 6. tabula Robežvērtības
pārklāšanas darbībām dažādās
rūpniecības nozarēs Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Koksnes pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–25 Mg gadā) || ERVc = 100a mg C/m3 ERVf = 25 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Koksnes pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai ERVf = 20 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Koksnes pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanai ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,75 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Metāla un plastmasas pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 5–15 Mg gadā) || ERVc = 100a,b mg C/m3 ERVf = 25b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Cita pārklāšana, tostarp tekstila, auduma, plēves un papīra pārklāšana (izņemot ruļļu rotācijas sietspiedi tekstilam, sk. iespieddarbus) (šķīdinātāju patēriņš 5–15 Mg gadā) || ERVc = 100a,b mg C/m3 ERVf = 25b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Tekstila, auduma, plēves un papīra pārklāšana (izņemot ruļļu rotācijas sietspiedi tekstilam, sk. iespieddarbus) (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanaib,c ERVf = 20b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Plastmasas sagatavju pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanaib ERVf = 20b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,375 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Plastmasas sagatavju pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanaib ERVf = 20b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,35 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Metāla virsmu pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 15–200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanaib ERVf = 20b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,375 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Izņēmums pārklājumiem saskarē ar pārtiku: kopējā ERV = 0,5825 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Metāla virsmu pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 žāvēšanai un 75 mg C/m3 pārklāšanaib ERVf = 20b % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,33 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Izņēmums pārklājumiem saskarē ar pārtiku: kopējā ERV = 0,5825 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg a Robežvērtība attiecas uz
pārklāšanas un žāvēšanas procesiem, ko veic slēgtos
apstākļos. b Ja slēgti pārklāšanas
apstākļi nav iespējami (kuģu būvēšana, gaisa
kuģu pārklāšana utt.), iekārtas var atbrīvot no šo
vērtību ievērošanas. Šādā gadījumā ir
jāizmanto samazināšanas shēma, ja vien šis variants nav tehniski
un ekonomiski neiespējams. Ja tas ir neiespējams, izmanto labāko
pieejamo tehnisko paņēmienu. c Ja tekstila pārklāšanai lieto
tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot
reģenerētus šķīdinātājus, robežvērtība
ir 150 mg C/m3 žāvēšanai un
pārklāšanai kopā. 13. Pārklāšanas
darbības (ādas un stiepļu tinumu pārklāšana) 7. tabula Robežvērtības
ādas un stiepļu tinumu pārklāšanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (kopējām ERV – gadā ) || Ādas pārklāšana mājas aprīkojumam un īpašām ādas precēm, kas tiek izmantotas kā galantērijas preces, piemēram, somām, jostām, makiem utt. (šķīdinātāju patēriņš > 10 Mg gadā) || Kopējā ERV = 150 g/m² Cita ādas pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš 10–25 Mg gadā) || Kopējā ERV = 85 g/m² Cita ādas pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 25 Mg gadā) || Kopējā ERV = 75 g/m² Stiepļu tinumu pārklāšana (šķīdinātāju patēriņš > 5 Mg gadā) || Kopējā ERV 10 g/kg attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm Kopējā ERV 5 g/kg attiecas uz visām pārējām iekārtām 14. Pārklāšanas
darbības (slokšņu pārklāšana) 8. tabula Robežvērtības
slokšņu pārklāšanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Esoša iekārta (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) || ERVc = 50 mga C/m3 ERVf = 10 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,45 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Esoša iekārta (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 50 mga C/m3 ERVf = 10 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,45 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Jauna iekārta (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) || ERVc = 50 mg C/m3 a ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,3 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Jauna iekārta (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 50 mga C/m3 ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,3 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg a Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas
ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu
šķīdinātāju, robežvērtība ir 150 mg C/m3. 15. Ķīmiskā
tīrīšana 9. tabula Robežvērtības
ķīmiskajai tīrīšanai Darbība || GOS ERVa,b (kopējām ERV – gadā ) || Jaunas un esošas iekārtas || Kopējā ERV = 20 g GOS/kg a Robežvērtību kopējai GOS
emisijai aprēķina kā emitēto GOS masu uz iztīrīta
un izžāvēta izstrādājuma masu. b Šo emisijas līmeni var panākt,
izmantojot vismaz IV tipa vai efektīvākas mašīnas. 16. Pārklājumu,
laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana 10. tabula Robežvērtības
pārklājumu, laku, iespiedkrāsu un
saistvielu ražošanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || || || Jaunas un esošas iekārtas, kuru šķīdinātāju patēriņš ir no 100 līdz 1 000 Mg gadā || ERVc = 150 mg C/m3 ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades Jaunas un esošas iekārtas, kuru šķīdinātāju patēriņš > 1 000 Mg gadā || ERVc = 150 mg C/m3 ERVfa = 3 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV =3 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades a Difūzās emisijas
robežvērtība neattiecas uz šķīdinātājiem, kas
tiek pārdoti kā preparāta daļa noslēgtā
konteinerā. 17. Iespieddarbi
(fleksogrāfija, ruļļu ofsets ar karsto žāvēšanu,
žurnālu rotācijas dobspiede utt.) 11. tabula Robežvērtības
iespieddarbiem Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Ofsets ar karsto žāvēšanu (šķīdinātāju patēriņš 15–25 Mg gadā) || ERVc = 100 mg C/m3 ERVf = 30 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievadesa Ofsets ar karsto žāvēšanu (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) || Jaunas un esošas iekārtas ERVc = 20 mg C/m3 ERVf = 30 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievadesa Ofsets ar karsto žāvēšanu (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || Jaunām un modernizētām iespiedmašīnām Kopējā ERV = 10 % (masas) vai mazāk no iespiedkrāsas patēriņaa Esošām iespiedmašīnām Kopējā ERV = 15 % (masas) vai mazāk no iespiedkrāsas patēriņaa Žurnālu rotācijas dobspiede (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) || Jaunām iekārtām ERVc = 75 mg C/m3 ERVf = 10 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,6 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Esošām iekārtām ERVc = 75 mg C/m3 ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 0,8 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Žurnālu rotācijas dobspiede (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || Jaunām iekārtām Kopējā ERV = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades Esošām iekārtām Kopējā ERV = 7 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades Iepakojuma rotācijas dobspiede un fleksogrāfija (šķīdinātāju patēriņš 15–25 Mg gadā) || ERVc = 100 mg C/m3 ERVf = 25 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1,2 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Iepakojuma rotācijas dobspiede un fleksogrāfija (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) un rotācijas sietspiede (šķīdinātāju patēriņš > 30 Mg gadā) || ERVc = 100 mg C/m3 ERVf = 20 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai kopējā ERV = 1,0 kg vai mazāk GOS uz cietu vielu ievades kg Iepakojuma rotācijas dobspiede un fleksogrāfija (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || Iekārtām, kurās visas mašīnas pieslēgtas oksidācijas sistēmai: kopējā ERV = 0,5 kg GOS uz cietu vielu ievades kg Iekārtām, kurās visas mašīnas pieslēgtas oglekļa adsorbcijas sistēmai: kopējā ERV = 0,6 kg GOS uz cietu vielu ievades kg Esošajām jauktajām iekārtām, kurās dažas esošās mašīnas var nebūt pieslēgtas sadedzināšanas krāsnij vai šķīdinātāju reģenerēšanas iekārtai: emisija no mašīnām, kas pieslēgtas oksidācijas vai oglekļa adsorbcijas sistēmai, ir mazāka par emisijas robežvērtību attiecīgi 0,5 vai 0,6 kg GOS uz cietu vielu ievades kg. Mašīnām, kas nav pieslēgtas gāzu attīrīšanas iekārtai: izmantot produktus ar zemu šķīdinātāju saturu vai bez šķīdinātājiem, savienot mašīnu ar dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, kad vien ir neizmantota jauda, un visus darbus, kas saistīti ar lielu šķīdināju daudzumu izmantošanu, vēlams, veikt ar mašīnām, kas ir pieslēgtas dūmgāzu attīrīšanas iekārtai. Kopējā ERV – mazāka par 1,0 kg GOS uz cietu vielu ievades kg. a
Difūzās emisijas aprēķinā neņem vērā
šķīdinātāju atlikumu pabeigtā produktā. 18. Farmaceitisko
produktu ražošana 12. tabula Robežvērtības
farmaceitisko produktu ražošanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Jaunas iekārtas (šķīdinātāju patēriņš > 50 Mg gadā) || ERVc = 20 mg C/m3 a,b ERVf = 5 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievadesb Esošas iekārtas (šķīdinātāju patēriņš > 50 Mg gadā) || ELVc = 20 mg C/m3 a,c ERVf = 15 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievadesc a Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas
ļauj atkārtoti izmantot reģenerētus
šķīdinātājus, robežvērtība ir 150 mg C/m3. b ERVc un ERVf piemērošanas vietā var
piemērot kopējo robežvērtību 5 % no
šķīdinātāju ievades. c ERVc un ERVf piemērošanas vietā var
piemērot kopējo robežvērtību 15 % no
šķīdinātāju ievades. 19. Dabiskā
vai sintētiskā kaučuka pārveidošana 13. tabula Robežvērtības
dabiskā vai sintētiskā kaučuka pārveidošanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Jaunas un esošas iekārtas: dabiskā vai sintētiskā kaučuka pārveidošana (šķīdinātāju patēriņš > 15 Mg gadā) || ERVc = 20 mg C/m3 a ERVf = 25 % (masas) no šķīdinātāju ievadesb vai kopējā ERV = 25 % (masas) no šķīdinātāju ievades a Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas
ļauj atkārtoti izmantot reģenerētu
šķīdinātāju, robežvērtība ir 150 mg C/m3. a Difūzās emisijas
robežvērtība neattiecas uz šķīdinātājiem, kas
tiek pārdoti kā preparāta daļa noslēgtā
konteinerā. 20. Virsmu
tīrīšana 14. tabula Robežvērtības
virsmu tīrīšanai Darbība un slieksnis || Šķīdinātāju patēriņa sliekšņa vērtība (Mg gadā) || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || || Virsmu tīrīšana, izmantojot šī pielikuma 3. punkta z) apakšpunkta i) punktā minētās vielas || 1–5 || ERVc = 20 mg (izteikti kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa)/m3 || ERVf = 15 % (masas) no šķīdinātāju ievades > 5 || ERVc = 20 mg (izteikti kā atsevišķu sastāvdaļu masu summa)/m3 || ERVf = 10 % (masas) no šķīdinātāju ievades Cita virsmu tīrīšana || 2–10 || ERVc = 75 mg C/m3 a || ERVf = 20 % (masas) no šķīdinātāju ievades > 10 || ERVc = 75 mg C/m3 a || ERVf = 15 % (masas) no šķīdinātāju ievades a Iekārtas, kurās visu izmantoto
tīrīšanas materiālu vidējais organiskā
šķīdinātāja saturs nepārsniedz 30 % (masas), ir
atbrīvotas no šo vērtību piemērošanas. 21. Augu
eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas
rafinēšanas procesi 15. tabula Robežvērtības
augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguvei un augu eļļas
rafinēšanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (kopējām ERV – gadā ) || Jaunas un esošas iekārtas (šķīdinātāju patēriņš > 10 Mg gadā) || Kopējā ERV (kg GOS/Mg produkta) Dzīvnieku tauki: 1,5 Parastais rīcinaugs: 3,0 Rapšu sēklas: 1,0 Saulespuķu sēklas: 1,0 Sojas pupas (normāls malums): 0,8 Sojas pupas (baltās pārslas): 1,2 Citas sēklas un augu materiāls: 3,0a Visi frakcionēšanas procesi, izņemot atsveķošanu:b 1,5 Atsveķošana: 4,0 a Kopējās robežvērtības GOS
emisijai no iekārtām, kas pārstrādā atsevišķas
sēklu vai cita augu materiāla partijas, Dalībvalsts nosaka katrā
konkrētajā gadījumā atsevišķi, izmantojot labākos
pieejamos tehniskos paņēmienus. b Sveķu atdalīšana no eļļas. 22. Koksnes
piesūcināšana 16. tabula Robežvērtības
koksnes piesūcināšanai Darbība un slieksnis || GOS ERV (ERVc dienā, ERVf gadā un kopējā ERV) || Koksnes piesūcināšana (šķīdinātāju patēriņš 25–200 Mg gadā) || ERVc = 100a mg C/m3 ERVf = 45 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai 11 kg vai mazāk GOS/m3 Koksnes piesūcināšana (šķīdinātāju patēriņš > 200 Mg gadā) || ERVc = 100a mg C/m3 ERVf = 35 % (masas) vai mazāk no šķīdinātāju ievades vai 9 kg vai mazāk GOS/m3 a Nav attiecināma uz
piesūcināšanu ar kreozotu. B. Kanāda 23. Robežvērtības
GOS emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem,
atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām kontroles
tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās
robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus: a) Noteikumi
par GOS koncentrācijas robežvērtībām pārklājumiem
būvniecības objektiem – SOR/2009-264; b) GOS
koncentrācijas robežvērtības automobiļu galīgās
apdares materiāliem. SOR/2009-197; c) Priekšlikums
noteikumiem par GOS koncentrācijas robežvērtībām dažiem
produktiem; d) Vadlīnijas
etilēna oksīda izplūdes samazināšanai no
sterilizācijas iekārtām; e) Vides
pamatnostādnes par gaistošo organisko savienojumu procesa emisijas
kontroli no jaunām organisko ķīmisko vielu iekārtām.
PN1108; f) Vides
prakses kodekss attiecībā uz iekārtu noplūžu
difūzās GOS emisijas mērīšanu un kontroli. PN1106; g) Programma
saistvielu un blīvējuma materiālu gaistošo organisko savienojumu
emisijas samazināšanai par 40 procentiem. PN1116; h) Plāns
samazināt par 20 procentiem GOS emisiju no patērētājiem
paredzētu virsmu pārklāšanas. PN1114; i) Vides
vadlīnijas par gaistošo organisko savienojumu emisijas kontroli no
virszemes glabāšanas tvertnēm. PN1180; j) Vides
prakses kodekss attiecībā uz tvaiku uztveršanu
transportlīdzekļu uzpildes laikā degvielas uzpildes
stacijās un citās benzīna izplatīšanas vietās. PN1184; k) Vides
prakses kodekss attiecībā uz šķīdinātāju emisijas
samazināšanu no rūpnieciskām un komerciālām
attaukošanas iekārtām. PN1182; l) Darbības
standarti un vadlīnijas jauniem avotiem gaistošo organisko savienojumu
emisijas samazināšanai no pārklāšanas iekārtām
Kanādas automobiļu oriģinālo iekārtu ražošanā.
PN1234; m) Vides
vadlīnijas gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai no
plastmasas ražošanas rūpnīcām. PN1276; n) Valsts
rīcības plāns attiecībā uz ozona slāni
noārdošu vielu un to halogēnogļūdeņraža savienojumus
saturošo alternatīvo vielu kontroli. PN1291; o) Slāpekļa
oksīdu (NOx) un gaistošo organisko savienojumu (GOS)
pārvaldības plāns – I posms. PN1066; p) Vides prakses kodekss
attiecībā uz gaistošo organisko savienojumu emisijas
samazināšanu no komerciālās/rūpnieciskās iespieddarbu
nozares. PN1301; q) Ieteicamie KVMP [5]
standarti un vadlīnijas GOS emisijas samazināšanai no Kanādas
rūpnieciskās apkopes pārklājumiem. PN1320; r) Vadlīnijas
GOS emisijas samazināšanai koka mēbeļu ražošanas nozarē.
PN1338. C. Amerikas Savienotās Valstis 24. Robežvērtības
GOS emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem šādās
stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir
piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos: a) glabāšanas tvertnes
šķidrajiem naftas produktiem – Federālo noteikumu kodeksa (FNK)
40. daļa, 60. iedaļa, K un Ka apakšiedaļa; b) glabāšanas
tvertnes gaistošiem organiskiem šķidrumiem – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Kb apakšiedaļa; c) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, J apakšiedaļa; d) metāla
mēbeļu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, EE apakšiedaļa; e) automobiļu
un vieglo kravas transportlīdzekļu virsmas pārklāšana – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, MM apakšiedaļa; f) žurnālu
rotācijas dobspiede – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
QQ apakšiedaļa; g) lenšu
un etiķešu ar spiedienjutīgu pārklājumu virsmu
pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
RR apakšiedaļa; h) lielu
ierīču, metāla slokšņu un dzērienu skārda trauku
virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
WW apakšiedaļa; i) lielapjoma
benzīna termināļi – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, XX apakšiedaļa; j) gumijas
riepu ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
BBB apakšiedaļa; k) polimēru
ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
DDD apakšiedaļa; l) elastīgā
vinila un uretāna pārklāšana un drukāšana – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, FFF apakšiedaļa; m) naftas
rafinēšanas iekārtu noplūdes un notekūdeņu
sistēmas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, GGG un QQQ
apakšiedaļa; n) sintētisko
šķiedru ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, HHH
apakšiedaļa; o) ķīmiskajā
tīrīšanā izmantotie naftas produkti – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, JJJ apakšiedaļa; p) dabasgāzes
pārstrādes iekārtas uz sauszemes – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, KKK apakšiedaļa; q) noplūdes
no SOCMI iekārtām, oksidācijas iekārtas, kurās
kā skābekļa avotu izmanto gaisu, destilācijas un reaktoru
procesi – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, VV, III, NNN un
RRR apakšiedaļa; r)
magnētiskās lentes pārklāšana – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, SSS apakšiedaļa; s) rūpniecisko
virsmu pārklāšana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
TTT apakšiedaļa; t) apstrādājamo
substrātu polimērpārklāšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, VVV apakšiedaļa; u) stacionārie iekšdedzes dzinēji –
dzirksteļaizdedze, FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
JJJJ apakšiedaļa; v) stacionārie
iekšdedzes dzinēji – kompresijaizdedze, FNK 40. daļa,
60. iedaļa, IIII apakšiedaļa; w) jauni
un lietošanā esoši pārvietojami degvielas konteineri – FNK
40. daļa, 59. iedaļa, F apakšiedaļa. 25. Robežvērtības
GOS emisijas kontrolēšanai no avotiem, uz kuriem attiecas Valsts emisijas
standarti attiecībā uz bīstamiem gaisa
piesārņotājiem (BGP), ir norādītas šādos
dokumentos: a) organiskie
BGP no sintētisko organisko ķīmisko vielu ražošanas
rūpniecības – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
F apakšiedaļa; b) organiskie
BGP no sintētisko organisko ķīmisko vielu ražošanas
rūpniecības: tehnoloģiskā procesa ventilācijas ejas,
glabāšanas tvertnes, pārvietošanas darbības un
notekūdeņi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
G apakšiedaļa; c) organiskie
BGP: iekārtu noplūdes – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
H apakšiedaļa; d) komerciālas
etilēna oksīda sterilizēšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, O apakšiedaļa; e) lielapjoma
benzīna termināļi un cauruļvadu stacijas ar glabāšanas
tvertnēm – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
R apakšiedaļa; f) halogenētu
šķīdinātāju attaukotāji – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, T apakšiedaļa; g) polimēri
un sveķi (I grupa) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
U apakšiedaļa; h) polimēri
un sveķi (II grupa) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
W apakšiedaļa; i) sekundārās
svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, X apakšiedaļa; j) jūras
tankkuģu uzpildīšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
Y apakšiedaļa; k) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, CC apakšiedaļa; l) atvesti
atkritumi un to reģenerācija – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, DD apakšiedaļa; m) magnētiskās
lentes ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
EE apakšiedaļa; n) aerokosmisko
izstrādājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
GG apakšiedaļa; o) naftas
un dabasgāzes ieguve – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
HH apakšiedaļa; p) kuģu
būvēšana un kuģu remontēšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, II apakšiedaļa; q) koka
mēbeles – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
JJ apakšiedaļa; r) poligrāfija
un izdevējdarbība – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
KK apakšiedaļa; s) celuloze
un papīrs II (sadedzināšana) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, MM apakšiedaļa; t) glabāšanas
tvertnes – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
OO apakšiedaļa; u) konteineri
– FNK 40. daļa, 63. iedaļa, PP apakšiedaļa; v) zemē
izveidotas šķidro atkritumu pagaidu izgāztuves – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, QQ apakšiedaļa; w) novadīšanas
sistēmas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
RR apakšiedaļa; x) slēgtas
ventilācijas sistēmas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
SS apakšiedaļa; y) iekārtu
noplūdes: 1. kontroles līmenis – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, TT apakšiedaļa; z) iekārtu
noplūdes: 2. kontroles līmenis – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, UU apakšiedaļa; aa) naftas–ūdens
separatori un organisko vielu–ūdens separatori – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, VV apakšiedaļa; bb) glabāšanas
tvertnes: 2. kontroles līmenis – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, WW apakšiedaļa; cc) etilēna
ražošanas procesa iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
XX apakšiedaļa; dd) vispārēji
maksimāli sasniedzami kontroles tehnoloģiju standarti
vairākām kategorijām – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
YY apakšiedaļa; ee)
bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, EEE apakšiedaļa; ff) medikamentu
ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGG apakšiedaļa; gg) dabasgāzes
pārvade un glabāšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, HHH
apakšiedaļa; hh) elastīgo
poliuretāna putu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
III apakšiedaļa; ii) polimēri
un sveķi: IV grupa – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
JJJ apakšiedaļa; jj) portlandcementa
ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
LLL apakšiedaļa; kk) pesticīdu
aktīvo sastāvdaļu ražošana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, MMM apakšiedaļa; ll) polimēri
un sveķi: III grupa – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
OOO apakšiedaļa; mm) poliētera
polioli – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
PPP apakšiedaļa; nn) sekundārās
kausēšanas alumīnija ražošana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, RRR apakšiedaļa; oo) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, UUU apakšiedaļa; pp) publiskā
sektora attīrīšanas iekārtas – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, VVV apakšiedaļa; qq) pārtikas
rauga ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCC
apakšiedaļa; rr) organisko
šķidrumu (izņemot benzīnu) izplatīšana – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, EEEE apakšiedaļa; ss) dažādu
organisko ķīmisko vielu ražošana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, FFFF apakšiedaļa; tt) šķīdinātāji
ekstrakcijai augu eļļas ražošanā – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, GGGG apakšiedaļa; uu) automobiļu
un vieglo kravas transportlīdzekļu pārklājumi – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, IIII apakšiedaļa; vv) papīra
un citi lenšu pārklājumi – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, JJJJ apakšiedaļa; ww) metāla
trauku virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, KKKK apakšiedaļa; xx) dažādu
metāla detaļu un ražojumu pārklāšana – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, MMMM apakšiedaļa; yy) lielu
ierīču virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, NNNN apakšiedaļa; zz) iespieddarbi,
auduma pārklāšana un krāsošana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, OOOO apakšiedaļa; aaa) plastmasas
detaļu un ražojumu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, PPPP apakšiedaļa; bbb) koka
celtniecības materiālu virsmas pārklāšana – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, QQQQ apakšiedaļa; ccc) metāla
mēbeļu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, RRRR apakšiedaļa; ddd) metāla
slokšņu virsmas pārklāšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, SSSS apakšiedaļa; eee) ādas
apdare – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTT apakšiedaļa; fff) celulozes
produktu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
UUUU apakšiedaļa; ggg)
laivu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
VVVV apakšiedaļa; hhh) armētas
plastmasas un kompozītmateriālu ražošana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, WWWW apakšiedaļa; iii) gumijas
riepu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
XXXX apakšiedaļa; jjj) stacionāri
iekšdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
YYYY apakšiedaļa; kkk) stacionāri
iekšdedzes virzuļdzinēji: kompresijaizdedze – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, ZZZZ apakšiedaļa; lll) pusvadītāju
ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
BBBBB apakšiedaļa; mmm)
čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
EEEEE apakšiedaļa; nnn)
čuguna un tērauda integrēta ražošana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, FFFFF apakšiedaļa; ooo) asfalta
ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, LLLLL apakšiedaļa; ppp) elastīgo
poliuretāna putu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
MMMMM apakšiedaļa; qqq) dzinēju
pārbaudes kameras/stendi – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
PPPPP apakšiedaļa; rrr) berzes
materiālu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
QQQQQ apakšiedaļa; sss) ugunsizturīgu
izstrādājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
SSSSS apakšiedaļa; ttt) etilēna
oksīda sterilizētāji slimnīcām – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, WWWWW apakšiedaļa; uuu) benzīna
izplatīšanas lielapjoma termināļi, lielapjoma iekārtas un
cauruļvadu aprīkojums – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
BBBBBB apakšiedaļa; vvv) benzīna
padeves iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, CCCCCC
apakšiedaļa; www) krāsas
noņemšana un dažādas virsmu pārklāšanas darbības
izkliedētos avotos – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, HHHHHH
apakšiedaļa; xxx) akrila
šķiedru/modificēta akrila šķiedru ražošana (izkliedēti
avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLLLLL apakšiedaļa; yyy) kvēpu
ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, MMMMMM apakšiedaļa; zzz) ķīmisko
vielu ražošana (izkliedēti avoti): hroma savienojumi – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, NNNNNN apakšiedaļa; aaaa) ķīmisko
vielu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, VVVVVV apakšiedaļa; bbbb) asfalta
ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, AAAAAAA apakšiedaļa; cccc) krāsu
un saistīto produktu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, CCCCCCC apakšiedaļa. Papildinājums
Šķīdinātāju
pārvaldības plāns Ievads 1. Šajā
papildinājumā pielikumam par robežvērtībām GOS
emisijai no stacionāriem avotiem ir sniegti ieteikumi
šķīdinātāju pārvaldības plāna
īstenošanai. Tajā iekļauti piemērojamie principi
(2. punkts), noteikts pamats masas bilances aprēķināšanai
(3. punkts) un prasības robežvērtību ievērošanas
pārbaudei (4. punkts). Principi 2.
Šķīdinātāju pārvaldības plāns paredzēts
šādiem mērķiem: a) prasību
ievērošanas pārbaudei, kā noteikts pielikumā; b) turpmāka
emisijas samazinājuma iespēju noteikšanai. Definīcijas 3. Masas bilances
aprēķināšanas pamatu veido šādas definīcijas: a) organisko
šķīdinātāju ievade: ·
I1 – organisko
šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos
preparātos, ko izlieto kā ievadi procesā laikposmā,
kurā tiek aprēķināta masas bilance; ·
I2 – organisko
šķīdinātāju daudzums vai to daudzums preparātos, no
kuriem šķīdinātājs tiek reģenerēts un
atkārtoti izmantots kā šķīdinātāju ievade
procesā. (Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs
tiek pieskaitīts katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai.); b) organisko
šķīdinātāju izvade: ·
O1 – GOS emisija
dūmgāzēs; ·
O2 – organisko
šķīdinātāju zudumi ūdenī (ja nepieciešams,
aprēķinot O5, ņem vērā notekūdeņu
attīrīšanu); ·
O3 – organisko
šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā
piesārņojums vai atlikums procesa galaproduktos; ·
O4 – neuztvertā
organisko šķīdinātāju emisija gaisā. Tās ietver
vispārēju telpu ventilāciju, ar kuru gaiss tiek izlaists
ārējā vidē pa logiem, durvīm, ventilācijas
kanāliem un līdzīgām atverēm; ·
O5 – organisko
šķīdinātāju un/vai organisko savienojumu zudumi
ķīmiskajās vai fizikālajās reakcijās
(piemēram, ieskaitot tos, kurus iznīcina sadedzinot vai ar citām
atlikumgāzēm vai notekūdeņiem, vai kuri tiek uztverti –
piemēram ar adsorbciju, ja vien tos neieskaita O6, O7 vai O8
kategorijā); ·
O6 – organiskie
šķīdinātāji savāktajos atkritumos; ·
O7 – organiskie
šķīdinātāji vai preparātu sastāvā esošie
organiskie šķīdinātāji, kuri tiek pārdoti vai kurus
paredzēts pārdot kā produktus ar komerciālu
vērtību; ·
O8 – preparātu
sastāvā esošie organiskie šķīdinātāji, kas
reģenerēti atkārtotai izmantošanai, taču ne ievadei
procesā, ja vien tos neieskaita O7 kategorijā; ·
O8 – organiskie
šķīdinātāji, kas izdalās citādi. Vadlīnijas šķīdinātāju
pārvaldības plāna izmantošanai
atbilstības pārbaudei 4.
Šķīdinātāju pārvaldības plāna izmantojums ir
atkarīgs no īpašajām prasībām, kuras ir
jāpārbauda šādi: a) atbilstības
pārbaude attiecībā uz emisijas samazināšanas iespēju,
kas minēta šī pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā,
kopējo robežvērtību izsakot vai nu kā
šķīdinātāja emisiju uz produkta vienību, vai
citādi, kā noteikts pielikumā: i) visām
darbībām, kurās izmanto šī pielikuma 6. punkta a)
apakšpunktā minēto samazināšanas iespēju,
šķīdinātāju pārvaldības plāns
jāīsteno katru gadu, lai noteiktu patēriņu. Patēriņu
var aprēķināt, izmantojot šādu formulu: C
= I1 - O8 Šādā paša
veidā jāaprēķina pārklāšanā izmantoto cietu
vielu patēriņš, lai katru gadu varētu noteikt gada references
emisijas vērtību un mērķa emisiju; ii) lai
novērtētu atbilstību kopējai robežvērtībai, ko
izsaka vai nu kā šķīdinātāja emisiju uz vienu produkta
vienību, vai citādi, kā noteikts pielikumā,
šķīdinātāju pārvaldības plāns
jāīsteno katru gadu, lai noteiktu GOS emisiju. GOS emisiju var
aprēķināt, izmantojot šādu formulu: E
= F + O1, kur F ir difūzā
GOS emisija, kā norādīts turpmāk b) apakšpunkta i)
punktā. Emisijas vērtību dala ar atbilstošo produkta parametru; b) difūzās
GOS emisijas noteikšana, lai salīdzinātu ar pielikumā
minētajām difūzās emisijas vērtībām: i) metodoloģija:
difūzo GOS emisiju var aprēķināt, izmantojot šādu
formulu: F
= I1 - O1 - O5 - O6 - O7 - O8 vai F
= O2 + O3 + O4 + O9 Šīs
vērtības nosaka, veicot tiešus daudzumu mērījumus. Var
veikt arī citus līdzvērtīgus aprēķinus,
izmantojot citus līdzekļus, piemēram, procesa emisijas
uztveršanas efektivitāti. Difūzās emisijas vērtību
izsaka kā ievades proporciju, ko aprēķina, izmantojot šādu
formulu: I
= I1 + I2; ii) mērījumu
biežums: difūzo GOS emisiju var noteikt, izmantojot nelielu, taču
visaptverošu mērījumu kopu. Ja iekārta netiek pārveidota,
tas vairs nav jāatkārto. T. VII pielikums Panta VII pielikumu aizstāj
ar šādu: Ar 3. pantu saistītie grafiki 1. 3. panta 2. un 3.
punktā minēto robežvērtību piemērošanas grafiks ir
šāds: a) jauniem
stacionāriem avotiem – viens gads pēc šī Protokola
stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij; b) esošiem
stacionāriem avotiem – viens gads pēc šī Protokola
stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij vai
2020. gada 31. decembris atkarībā no tā, kurš
termiņš iestājas vēlāk. 2. 3. panta
5. punktā minētie grafiki robežvērtību
piemērošanai degvielai un jauniem mobilajiem avotiem ir šī Protokola
spēkā stāšanās diena attiecīgajai Dalībvalstij
vai datumi, kas saistīti ar VIII pielikumā minētajiem
pasākumiem, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas
vēlāk. 3. 3. panta
7. punktā minētais grafiks robežvērtību
piemērošanai gaistošajiem organiskajiem savienojumiem produktos ir viens
gads pēc šī Protokola spēkā stāšanās dienas
attiecīgajai Dalībvalstij. 4. Neskarot 1., 2. un
3. punktu, bet ievērojot 5. punktu, Konvencijas
Dalībvalsts, kas kļūst par šī Protokola Dalībvalsti no
2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada
31. decembrim, pēc šī Protokola ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam var
deklarēt, ka tā pagarinās kādu vai visus grafiku
termiņus 3. panta 2., 3., 5. un 7. pantā minēto
robežvērtību piemērošanai šādi: a) esošiem
stacionāriem avotiem – līdz piecpadsmit gadiem pēc šī
Protokola stāšanās spēkā konkrētajai
Dalībvalstij; b) degvielām
un jauniem mobilajiem avotiem – līdz piecpadsmit gadiem pēc šī
Protokola stāšanās spēkā konkrētajai
Dalībvalstij; c) produktos
esošiem GOS – līdz pieciem gadiem pēc šī Protokola
stāšanās spēkā konkrētajai Dalībvalstij. 5. Dalībvalsts,
kas saskaņā ar šī Protokola 3.a pantu ir izdarījusi
izvēli attiecībā uz VI un/vai VIII pielikumu, nedrīkst
iesniegt arī deklarāciju saskaņā ar 4. punktu, kas
piemērojams tam pašam pielikumam. U. VIII pielikums Protokola
VIII pielikuma tekstu aizstāj ar šādu: Degvielu un
jaunu mobilo piesārņojuma avotu robežvērtības Ievads 1. A iedaļa
attiecas uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un
Amerikas Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet
C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 2. Šajā
papildinājumā norādītas NOx
robežvērtības, kas izteiktas slāpekļa dioksīda (NO2)
ekvivalentos, ogļūdeņražu robežvērtības, no kuriem
vairums ir gaistošie organiskie savienojumi, un oglekļa monoksīda
(CO) un daļiņu robežvērtības, kā arī vides
specifikācijas tirgotajām degvielām, ko lieto
transportlīdzekļos. 3. Grafiki šajā
pielikumā minēto robežvērtību piemērošanai ir noteikti
VII pielikumā. A. Visas Dalībvalstis,
izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis Pasažieru
automobiļi un vieglie kravas transportlīdzekļi 4. Robežvērtības
mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir vismaz četri
riteņi un kurus izmanto pasažieru (M kategorija) un kravas (N kategorija)
pārvadāšanai, norādītas 1. tabulā. Smagkravas
transportlīdzekļi 5. Robežvērtības
smagkravas transportlīdzekļu dzinējiem norādītas 2. un
3. tabulā atkarībā no piemērotajām testēšanas
procedūrām. Bezceļa
transportlīdzekļi un visurgājēja tehnika ar
kompresijaizdedzi (CI) un dzirksteļaizdedzi (SI) 6. Robežvērtības
lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un citiem bezceļa
transportlīdzekļiem un visurgājējai tehnikai
norādītas 4.–6. tabulā. 7. Robežvērtības
lokomotīvēm un automotrisēm norādītas 7. un 8.
tabulā. 8. Robežvērtības
iekšzemes ūdensceļu kuģiem norādītas 9. tabulā. 9. Robežvērtības
atpūtas kuģiem norādītas 10. tabulā. Motocikli un
mopēdi 10. Robežvērtības
motocikliem un mopēdiem norādītas 11. un 12. tabulā. Degvielas
kvalitāte 11. Vides
kvalitātes specifikācijas benzīnam un dīzeļdegvielai
norādītas 13. un 14. tabulā. 1. tabula Robežvērtības
pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas transportlīdzekļiem || Atskaites masa (RW) (kg) || Robežvērtībasa || Oglekļa monoksīds || Ogļūdeņraži (HC) kopā || NMGOS || Slāpekļa oksīdi || Ogļūdeņraži un slāpekļa oksīdi kopā || Daļiņas || Daļiņu (P) skaitsa L1 (g/km) || L2 (g/km) || L3 (g/km) || L4 (g/km) || L2 + L4 (g/km) || L5 (g/km) || L6 (#/km) Kategorija || Klase, piemērošanas datums* || || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || || || || || || || || || || || || || || || || "Euro 5" || Mb || 1.1. 2014. || Visi || 1,0 || 0,50 || 0,10 || – || 0,068 || – || 0,06 || 0,18 || – || 0,23 || 0,0050 || 0,0050 || – || 6,0x1011 N1c || I, 1.1.2014. || RW 1 305 || 1,0 || 0,50 || 0,10 || – || 0,068 || – || 0,06 || 0,18 || – || 0,23 || 0,0050 || 0,0050 || – || 6,0x1011 II, 1.1.2014. || 1 305 < RW≤ 1 760 || 1,81 || 0,63 || 0,13 || – || 0,090 || – || 0,075 || 0,235 || – || 0,295 || 0,0050 || 0,0050 || – || 6,0x1011 III, 1.1.2014. || 1 760 < RW || 2,27 || 0,74 || 0,16 || – || 0,108 || – || 0,082 || 0,28 || – || 0,35 || 0,0050 || 0,0050 || – || 6,0x1011 N2 || 1.1.2014. || || 2,27 || 0,74 || 0,16 || – || 0,108 || – || 0,082 || 0,28 || – || 0,35 || 0,0050 || 0,0050 || – || 6,0x1011 "Euro 6" || Mb || 1.9.2015. || Visi || 1,0 || 0,50 || 0,10 || – || 0,068 || – || 0,06 || 0,08 || – || 0,17 || 0,0045 || 0,0045 || 6,0x1011 || 6,0x1011 N1c || I, 1.9.2015. || RW ≤ 1 305 || 1,0 || 0,50 || 0,10 || – || 0,068 || – || 0,06 || 0,08 || – || 0,17 || 0,0045 || 0,0045 || 6,0x1011 || 6,0x1011 II, 1.9.2016. || 1 305 < RW≤ 1 760 || 1,81 || 0,63 || 0,13 || – || 0,090 || – || 0,075 || 0,105 || – || 0,195 || 0,0045 || 0,0045 || 6,0x1011 || 6,0x1011 III, 1.9.2016. || 1 760 < RW || 2,27 || 0,74 || 0,16 || – || 0,108 || – || 0,082 || 0,125 || – || 0,215 || 0,0045 || 0,0045 || 6,0x1011 || 6,0x1011 N2 || 1.9.2016. || || 2,27 || 0,74 || 0,16 || – || 0,108 || – || 0,082 || 0,125 || – || 0,215 || 0,0045 || 0,0045 || 6,0x1011 || 6,0x1011 * Attiecīgajām robežvērtībām
neatbilstīgu jaunu transportlīdzekļu reģistrācija,
pārdošana un nodošana ekspluatācijā tiks liegta, sākot no
šajā slejā norādītajiem datumiem. a
Eiropas jaunā braukšanas cikla (NEDC) testa cikls. b
Izņemot transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa
pārsniedz 2 500 kg. c
Un tie M kategorijas transportlīdzekļi, kas minēti
b piezīmē. 2. tabula Robežvērtības
smagkravas transportlīdzekļiem – vienmērīgā
režīma cikla un slodzes reakcijas tests || Piemērošanas datums || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņraži (g/kWh) || Ogļūdeņraži kopā (g/kWh) || Slāpekļa oksīdi (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh) || Dūmi (m-1) || || || || || || || B2 ("EURO V")a || 1.10.2009. || 1,5 || 0,46 || – || 2,0 || 0,02 || 0,5 "EURO VI"b || 31.12.2013. || 1,5 || – || 0,13 || 0,40 || 0,010 || – a Testa cikls, ko paredz Eiropas
vienmērīgā režīma cikla (ESC) un Eiropas slodzes
reakcijas cikla (ELR) tests. b Testa cikls, ko paredz starptautiski
saskaņotais vienmērīgā režīma braukšanas cikls (WHSC). 3. tabula Robežvērtības
smagkravas transportlīdzekļiem – pārejas ekspluatācijas
braukšanas cikla tests || Piemērošanas datums* || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņraži kopā (g/kWh) || Ogļūdeņraži, izņemot metānu (g/kWh) || Metānsa (g/kWh) || Slāpekļa oksīdi (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh)b || || || || || || || B2 "EURO V"c || 1.10.2009. || 4,0 || – || 0,55 || 1,1 || 2,0 || 0,030 "EURO VI" (CI)d || 31.12.2013. || 4,0 || 0,160 || – || – || 0,46 || 0,010 "EURO VI" (PI)d || 31.12.2013. || 4,0 || – || 0,160 || 0,50 || 0,46 || 0,010 Piezīme. PI – dzirksteļaizdedze. CI –
kompresijaizdedze. * Attiecīgajām
robežvērtībām neatbilstīgu jaunu
transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana
ekspluatācijā tiks liegta, sākot no šajā slejā
norādītajiem datumiem. a Tikai dabasgāzes
dzinējiem. b Nepiemēro
dzinējiem, ko darbina ar gāzi, B2 posmā. c Testa cikls, ko paredz
Eiropas pārejas ekspluatācijas braukšanas cikla (ETC) tests. d Testa cikls, ko paredz
starptautiski saskaņotais pārejas ekspluatācijas braukšanas
cikls (WHTC). 4. tabula Robežvērtības
visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības
traktoriem ar dīzeļdzinējiem (IIIB posms) Lietderīgā jauda (P) (kW) || Piemērošanas datums* || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņraži (g/kWh) || Slāpekļa oksīdi (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh) || || || || || 130 ≤ P ≤ 560 || 31.12.2010. || 3,5 || 0,19 || 2,0 || 0,025 75 ≤ P < 130 || 31.12.2011. || 5,0 || 0,19 || 3,3 || 0,025 56 ≤ P < 75 || 31.12.2011. || 5,0 || 0,19 || 3,3 || 0,025 37 ≤ P < 56 || 31.12.2012. || 5,0 || 4,7a || 4,7a || 0,025 * Sākot no
minētā datuma un izņemot tādu tehniku un dzinējus,
kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola
Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā
atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav
uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū
tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā
minētajām robežvērtībām. a Redaktora piezīme. Šis skaitlis ir
ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa, un
galīgajā apstiprinātajā tekstā tas tika
norādīts tikai vienu reizi apvienotā tabulas ailē. Tā
kā šajā tekstā nav tabulu ar sadalošām līnijām,
skaidrības labad skaitlis ir ierakstīts abās slejās. 5. tabula Robežvērtības
visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības
traktoriem ar dīzeļdzinējiem (IV posms) Lietderīgā jauda (P) (kW) || Piemērošanas datums* || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņraži (g/kWh) || Slāpekļa oksīdi (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh) || || || || || 130 ≤ P ≤ 560 || 31.12.2013. || 3,5 || 0,19 || 0,4 || 0,025 56 ≤ P < 130 || 31.12.2014. || 5,0 || 0,19 || 0,4 || 0,025 * Sākot no
minētā datuma un izņemot tādu tehniku un dzinējus,
kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav šī Protokola
Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļauj
jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav
uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un laišanu tirgū
tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst tabulā
minētajām robežvērtībām. 6. tabula Robežvērtības
visurgājējai tehnikai ar dzirksteļaizdedzes dzinēju Pārnēsājamie dzinēji Darba tilpums (cm3) || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)a || || D. tilp. < 20 || 805 || 50 20 ≤ d. tilp. < 50 || 805 || 50 D. tilp. ≥ 50 || 603 || 72 Nepārnēsājamie dzinēji Darba tilpums (cm3) || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh) D. tilp. < 66 || 610 || 50 66 ≤ d. tilp. < 100 || 610 || 40 100 ≤ d. tilp. < 225 || 610 || 16,1 D. tilp. ≥ 225 || 610 || 12,1 Piezīme. Izņemot tādu tehniku un
dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav
šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā
gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā,
vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un
laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst
tabulā minētajām robežvērtībām. aVisu klašu dzinējiem NOx
emisija nedrīkst pārsniegt 10 g/kWh. 7. tabula Robežvērtības
dzinējiem, kas paredzēti lokomotīvju piedziņai Lietderīgā jauda (P) (kW) || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņraži (g/kWh) || Slāpekļa oksīdi (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh) || || || || 130 < P || 3,5 || 0,19 || 2,0 || 0,025 Piezīme. Izņemot tādu tehniku un
dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav
šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā
gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā,
vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un
laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst
tabulā minētajām robežvērtībām. 8. tabula Robežvērtības
dzinējiem, kas paredzēti automotrišu piedziņai Lietderīgā jauda (P) (kW) || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh) || || || 130 < P || 3,5 || 4,0 || 0,025 9. tabula Robežvērtības
dzinējiem, kas paredzēti iekšzemes ūdensceļu kuģiem Darba tilpums (litri uz cilindru/kW) || Oglekļa monoksīds (g/kWh) || Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh) || Daļiņas (g/kWh) || || || D. tilp. < 0,9 Jauda ≥ 37 kW || 5,0 || 7,5 || 0,4 0,9 ≤ d. tilp. < 1,2 || 5,0 || 7,2 || 0,3 1,2 ≤ d. tilp. < 2,5 || 5,0 || 7,2 || 0,2 2,5 ≤ d. tilp. < 5,0 || 5,0 || 7,2 || 0,2 5,0 ≤ d. tilp. < 15 || 5,0 || 7,8 || 0,27 15 ≤ d. tilp. < 20 Jauda < 3 300 kW || 5,0 || 8,7 || 0,5 15 ≤ d. tilp. < 20 Jauda > 3 300 kW || 5,0 || 9,8 || 0,5 20 ≤ d. tilp. < 25 || 5,0 || 9,8 || 0,5 25 ≤ d. tilp. < 30 || 5,0 || 11,0 || 0,5 Piezīme. Izņemot tādu tehniku un
dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav
šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā
gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā,
vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un
laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst
tabulā minētajām robežvērtībām. 10. tabula Robežvērtības
dzinējiem, kas paredzēti atpūtas kuģiem Dzinēja tips || CO (g/kWh) CO = A +B/PnN || Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh) HC = A +B/PnN a || NOx g/kWh || PM g/kWh A || B || n || A || B || n || || || || || || || || divtaktu || 150 || 600 || 1 || 30 || 100 || 0,75 || 10 || Neatt. četrtaktu || 150 || 600 || 1 || 6 || 50 || 0,75 || 15 || Neatt. CI || 5 || 0 || 0 || 1,5 || 2 || 0,5 || 9,8 || 1 Saīsinājums: neatt. – neattiecas. Piezīme. Izņemot tādu tehniku un
dzinējus, kurus paredzēts eksportēt uz valstīm, kas nav
šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis attiecīgā
gadījumā atļauj jaunu dzinēju (neatkarīgi no tā,
vai tie ir vai nav uzstādīti tehnikā) reģistrāciju un
laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst
tabulā minētajām robežvērtībām. a Kur A, B un n ir konstantes un PN
ir nominālā dzinēja jauda (kW), un emisija tiek mērīta
saskaņā ar harmonizētajiem standartiem. 11. tabula Robežvērtības
motocikliem (> 50 cm3; > 45 km/h) Dzinēja darba tilpums || Robežvērtības || Motocikls < 150 cm3 || HC = 0,8 g/km NOx = 0,15 g/km Motocikls > 150 cm3 || HC = 0,3 g/km NOx = 0,15 g/km Piezīme. Izņemot tādus
transportlīdzekļus, kurus paredzēts eksportēt uz
valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis
attiecīgā gadījumā atļauj reģistrāciju un
laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst
tabulā minētajām robežvērtībām. 12. tabula Robežvērtības
mopēdiem (<50 cm3; < 45 km/h) || Robežvērtības CO (g/km) || HC + NOx (g/km) || || II || 1,0 a || 1,2 Piezīme. Izņemot tādus
transportlīdzekļus, kurus paredzēts eksportēt uz
valstīm, kas nav šī Protokola Dalībvalstis, Dalībvalstis
attiecīgā gadījumā atļauj reģistrāciju un
laišanu tirgū tikai tad, ja transportlīdzekļi atbilst
tabulā minētajām robežvērtībām. a Trīsriteņu un četrriteņu
transportlīdzekļiem 3,5 g/km. 13. tabula Vides
specifikācijas tirgotajām degvielām, ko lieto
transportlīdzekļos ar dzirksteļaizdedzes dzinēju – tips:
benzīns Parametrs || Mērvienība || Robežas Minimālā || Maksimālā || || || Pētnieciskais oktānskaitlis || || 95 || – Motora oktānskaitlis || || 85 || – Tvaika spiediens pēc Reida, vasaras periods a || kPa || – || 60 Destilācija: || || || tvaicējot pie 100 °C || % (tilpuma) || 46 || – tvaicējot pie 150 °C || % (tilpuma) || 75 || – Ogļūdeņražu analīze: || || || - olefīni || % (tilpuma) || – || 18,0 b - aromātiskie savienojumi || || – || 35 - benzols || || – || 1 Skābekļa saturs || % (masas) || – || 3,7 Skābekli saturoši savienojumi || || || - metanols, jāpievieno stabilizatori || % (tilpuma) || – || 3 - etanols, var būt jāpievieno stabilizatori || % (tilpuma) || – || 10 - izopropilspirts || % (tilpuma) || – || 12 - tercbutilspirts || % (tilpuma) || – || 15 - izobutilspirts || % (tilpuma) || – || 15 - ēteri, kuru molekulā ir 5 vai vairāk oglekļa atomu || % (tilpuma) || – || 22 Citi skābekli saturoši savienojumi c || % (tilpuma) || – || 15 Sēra saturs || (mg/kg) || – || 10 a Vasaras periods sākas ne vēlāk
par 1. maiju un ilgst vismaz līdz 30. septembrim.
Dalībvalstīm ar arktiskiem klimata apstākļiem vasaras
periods sākas ne vēlāk kā 1. jūnijā un
beidzas ne vēlāk kā 31. augustā, un tvaika spiediens
pēc Reida (RVP) nepārsniedz 70 kPa. b Izņemot parasto bezsvina benzīnu
(minimālais motora oktānskaitlis (MON) 81 un minimālais
pētnieciskais oktānskaitlis (RON) 91), kuriem maksimālais
olefīnu saturs ir 21 % (tilpuma). Šīs robežvērtības
neliedz ieviest Dalībvalsts tirgū citu bezsvina benzīnu ar
oktānskaitļiem, kas ir zemāki par šeit noteiktajiem. c Citi vienvērtīgie spirti, kuru
destilācijas beigu punkts nepārsniedz valsts specifikācijās
vai, ja tādu nav, nozares specifikācijās degvielām noteikto
destilācijas beigu punktu. 14. tabula Vides
specifikācijas tirgotajām degvielām, ko lieto
transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes dzinēju – tips:
dīzeļdegviela Parametrs || Mērvienība || Robežas Minimālā || Maksimālā || || || Cetānskaitlis || || 51 || – Blīvums 15 °C temperatūrā || kg/m3 || – || 845 Destilācijas punkts: 95 % || °C || – || 360 Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži || % (masas) || – || 8 Sēra saturs || (mg/kg) || – || 10 B. Kanāda 12. Robežvērtības
emisijas kontrolēšanai no degvielām un mobilajiem avotiem noteiks,
atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām
kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās
robežvērtības un turpmāk minētos dokumentus: a) Noteikumi
par emisiju no pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas
automobiļiem, SOR/2010–201; b) Noteikumi
par emisiju no jūras transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes
dzinējiem, kuģiem un bezceļa atpūtas
transportlīdzekļiem, SOR/2011–10; c) Noteikumi
par degvielu no atjaunojamajiem energoresursiem, SOR/2010–189; d) Noteikumi
par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu un par
bīstamajām ķīmiskajām vielām, SOR/2007–86; e) Noteikumi
par emisiju no bezceļa transportlīdzekļu visurgājējas
tehnikas kompresijaizdedzes dzinējiem, SOR/2005–32; f) Noteikumi
par emisiju no autotransporta līdzekļiem un dzinējiem,
SOR/2003–2; g) Noteikumi
par emisiju no bezceļa transportlīdzekļu un
visurgājējas tehnikas nelieliem dzirksteļaizdedzes
dzinējiem, SOR/2003–355; h) Noteikumi
par sēra saturu dīzeļdegvielā, SOR/2002–254; i) Noteikumi
par benzīna un benzīna maisījumu padeves caurplūdumu, SOR/2000–43; j) Noteikumi
par sēra saturu benzīnā, SOR/99–236; k) Noteikumi
par benzola saturu benzīnā, SOR/97–493; l) Noteikumi
par benzīnu, SOR/97–493; m) Federālie
noteikumi par mobilām polihlorbifenilu pārstrādes un
iznīcināšanas iekārtām, SOR/90–5; n) Vides
prakses kodekss attiecībā uz virszemes un pazemes glabāšanas
tvertņu sistēmām, kurās tiek glabāta nafta un
saistītie naftas produkti; o) Kanādas
standarti benzolam, 2. posms; p) Vides
vadlīnijas par gaistošo organisko savienojumu emisijas kontroli no
virszemes glabāšanas tvertnēm. PN 1180; q) Vides
prakses kodekss attiecībā uz tvaiku uztveršanu benzīna
izplatīšanas tīklos. PN 1057; r) Vides prakses
kodekss attiecībā uz vieglo kravas
transportlīdzekļu emisijas pārbaudes un uzturēšanas
programmām – 2. izdevums. PN 1293; s) Kopīgi sākotnēji pasākumi
piesārņotāju emisijas, kas veicina daļiņu un piezemes
ozona veidošanos, samazināšanai; t) Vadlīnijas
par sadzīves cieto atkritumu sadedzināšanas krāšņu
ekspluatāciju un emisiju. PN 1085. C. Amerikas Savienotās Valstis 13. Mobilo
avotu emisijas kontroles programmas ieviešana vieglajiem
transportlīdzekļiem, vieglajiem kravas automobiļiem, smagkravas
automobiļiem un degvielām, ciktāl tas prasīts Tīra
gaisa likuma 202. panta a) apakšpunktā, 202. panta g) apakšpunktā
un 202. panta h) apakšpunktā, kurus īsteno šādos tiesību
aktos: a) degvielas
un degvielas piedevu reģistrācija – FNK 40. daļa,
79. iedaļa; b) noteikumi
par degvielu un degvielas piedevām – FNK 40. daļa,
80. iedaļa, tostarp: A apakšiedaļa – vispārīgi
noteikumi; B apakšiedaļa – kontrole un aizliegumi;
D apakšiedaļa –
benzīns ar mainītu sastāvu; H apakšiedaļa – degvielas
sēra satura standarti; I apakšiedaļa – dīzeļdegviela
mehāniskajiem transportlīdzekļiem; dīzeļdegviela bezceļa
transportlīdzekļiem, visurgājējai tehnikai un
lokomotīvēm un flotes dīzeļdegviela; flotes degviela, kas
atbilst emisijas kontroles zonas (ECA) standartam;
L apakšiedaļa – benzīnā esošais benzols; c) jaunu
un lietošanā esošu autotransporta līdzekļu un dzinēju
emisijas kontrole – FNK 40. daļa, 85. un 86. iedaļa; 14. Standarti
visurgājējai tehnikai un bezceļa transportlīdzekļiem
ir norādīti šādos dokumentos: a) degvielas
sēra satura standarti bezceļa transportlīdzekļu un
visurgājējas tehnikas dīzeļdzinējiem – FNK
40. daļa, 80. iedaļa, I apakšiedaļa; b) aviācijas
dzinēji – FNK 40. daļa, 87. iedaļa; c) izplūdes
gāzu emisijas standarti bezceļa transportlīdzekļu un
visurgājējas tehnikas dīzeļdzinējiem – 3. un
3. līmenis; FNK 40. daļa, 89. iedaļa; d) bezceļa
transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas
kompresijaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 89. un
1039. iedaļa; e) bezceļa
un jūras transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas
dzirksteļaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 90., 91., 1045.
un 1054. iedaļa; f) lokomotīves
– FNK 40. daļa, 92. un 1033. iedaļa; g) jūras
transportlīdzekļu kompresijaizdedzes dzinēji – FNK
40. daļa, 94. un 1042. iedaļa; h) bezceļa
transportlīdzekļu un visurgājējas tehnikas jauni lieli
dzirksteļaizdedzes dzinēji – FNK 40. daļa,
1048. iedaļa; i) dzinēji
un transportlīdzekļi, ko izmanto atpūtas jomā – FNK
40. daļa, 1051. iedaļa; j) iztvaikošanas
emisijas kontrole no jauna un lietošanā esoša bezceļa un
stacionāra aprīkojuma – FNK 40. daļa,
1060. iedaļa; k)
dzinēju testēšanas procedūras – FNK 40. daļa,
1065. iedaļa; l) vispārīgas
atbilstības noteikumi par programmām, kas attiecas uz bezceļa
transportlīdzekļiem un visurgājēju tehniku – FNK
40. daļa, 1068. iedaļa. V. IX pielikums 1. Pielikuma
6. punkta pēdējo teikumu svītro. 2. Pielikuma
9. punkta pēdējo teikumu svītro. 3. Pielikuma
1. piezīmi svītro. W. X pielikums 1. Protokolu
papildina ar šādu jaunu X pielikumu: X pielikums
Robežvērtības daļiņu emisijai
no stacionāriem avotiem 1. A iedaļa attiecas
uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas
Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet
C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm. A. Visas Dalībvalstis,
izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis 2. Tikai šajā
iedaļā "putekļi" un "visas suspendētās
daļiņas" (TSP) ir jebkādas formas,
struktūras vai blīvuma daļiņu masa, kura ir disperģēta
gāzes fāzē paraugu ņemšanas vietas
apstākļos un kuru var savākt, veicot filtrēšanu
konkrētos apstākļos pēc analizējamās gāzes
reprezentatīvas paraugu ņemšanas, un kura paliek pirms filtra
un uz filtra pēc žāvēšanas konkrētos apstākļos. 3. Šajā
iedaļā "emisijas robežvērtība" (ERV)
nozīmē tādu putekļu un/vai TSP daudzumu no
iekārtas emitētajās dūmgāzēs, kuru nedrīkst
pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to
aprēķina kā piesārņotāju masu uz
dūmgāzu tilpuma vienību (mg/m3) temperatūras un
sausas gāzes spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K
temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz
skābekļa daudzumu dūmgāzēs katrai avotu kategorijai
tiek piemērotas turpmāk tabulās norādītās
vērtības. Atšķaidīšana nolūkā samazināt
piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav
atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana,
izslēgšana un apkope. 4. Emisijas monitoringu
visos gadījumos veic, izmantojot mērījumus vai veicot
aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti.
Atbilstību robežvērtībām pārbauda, veicot
nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar
pārtraukumiem, izmantojot tipa apstiprināšanu vai jebkuru citu
tehniski piemērotu metodi, ieskaitot pārbaudītas
aprēķina metodes. Veicot nepārtrauktus mērījumus,
atbilstība robežvērtībai ir ievērota tad, ja mēneša
validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz
ERV. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas
atbilstīgas noteikšanas vai aprēķina procedūras,
atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā
vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita
raksturīgos apstākļos, nepārsniedz emisijas standarta
vērtību. Pārbaudē var ņemt vērā
mērījuma metožu neprecizitāti. 5. Attiecīgo
piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru
mērījumus, kā arī automātisko mērīšanas
sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references
mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic
saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu,
izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas
nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga
zinātniskā kvalitāte. 6. Īpaši noteikumi
7. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām: a) Dalībvalsts
var atkāpties no pienākuma ievērot 7. punktā
minētās ERV šādos gadījumos: i) attiecībā
uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto
gāzveida kurināmo un kurām izņēmuma kārtā
jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa
pārtraukuma dēļ, un kuras šī iemesla dēļ
būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas
ierīci; ii)
attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas
darbojas ne vairāk kā 17 500 darbības stundu
laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz ne
vēlāk kā 2023. gada 31. decembrim; b) ja
sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth,
7. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas
uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas. ERV
aprēķina kā vidējo svērto faktiskās
ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai iekārtas
daļai; c)
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi
procedūrām, kas attiecas uz emisijas samazināšanas
aprīkojuma nepareizu darbību vai bojājumu; d)
attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas
iekārtu, kurā vienlaikus izmanto divus vai vairākus
kurināmos, ERV nosaka, aprēķinot atsevišķu kurināmo
ERV vidējo svērto vērtību, balstoties uz katra
kurināmā ievadītās siltuma jaudas īpatsvaru. 7. Sadedzināšanas
iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MWth[6] 1. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no sadedzināšanas iekārtāma Kurināmā veids || Ievadītā siltuma jauda (MWth) || Putekļu ERV (mg/m³)b || || Cietie kurināmie || 50–100 || Jaunas iekārtas: 20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 20 (biomasa, kūdra) Esošas iekārtas: 30 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 30 (biomasa, kūdra) 100–300 || Jaunas iekārtas: 20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 20 (biomasa, kūdra) Esošas iekārtas: 25 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 20 (biomasa, kūdra) >300 || Jaunas iekārtas: 10 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 20 (biomasa, kūdra) Esošas iekārtas: 20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi) 20 (biomasa, kūdra) Šķidrie kurināmie || 50–100 || Jaunas iekārtas: 20 Esošas iekārtas: 30 (vispārīgi) 50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās) Šķidrie kurināmie || 100–300 || Jaunas iekārtas: 20 Esošas iekārtas: 25 (vispārīgi) 50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās) >300 || Jaunas iekārtas: 10 Esošas iekārtas: 20 (vispārīgi) 50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās) Dabasgāze || >50 || 5 Pārējās gāzes || >50 || 10 30 (citur izmantojamām tērauda rūpniecības gāzēm) a Šīs ERV neattiecas īpaši uz: ·
iekārtām,
kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai
jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei; ·
pēcdedzināšanas
iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai
ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā
neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas; ·
katalītiskā
krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām; ·
iekārtām
sēra iegūšanai no sērūdeņraža; ·
reaktoriem, ko izmanto
ķīmiskajā rūpniecībā; ·
koksa krāsnīm; ·
kauperiem; ·
utilizācijas katliem
celulozes ražošanas iekārtās; ·
atkritumu
sadedzināšanas krāsnīm; ·
sadedzināšanas
iekārtām ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes
dzinējiem un turbīnām darbināmām neatkarīgi no
izmantotā kurināmā. b Atsauces O2 saturs ir 6 %
cietajiem kurināmajiem un 3 % šķidrajiem un gāzveida
kurināmajiem. 8. Naftas
rafinēšanas un gāzes pārstrādes rūpnīcas 2. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no naftas rafinēšanas un gāzes
pārstrādes rūpnīcām Emisijas avots || Putekļu ERV (mg/m³) || Šķidrā katalītiskā krekinga (FCC) iekārtu reģeneratori || 50 9. Cementa klinkera
ražošana 3. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no cementa ražošanas || Putekļu ERV (mg/m³) || Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera dzesētāji || 20 a Iekārtas cementa klinkera ražošanai
garajās rotācijas krāsnīs ar jaudu >500 Mg dienā
vai citās krāsnīs ar jaudu >50 Mg dienā. Atsauces
skābekļa saturs ir 10 %. 10. Kaļķu
ražošana 4. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no kaļķu ražošanas || Putekļu ERV (mg/m³) || Kaļķu apdedzināšanas cepļi || 20b a Iekārtas kaļķu ražošanai ar jaudu 50 Mg
dienā vai lielāku. Tajās ietilpst kaļķu cepļi,
kas iekļauti citos rūpnieciskos procesos, izņemot celulozes
ražošanu (sk. 9. tabulu). Atsauces skābekļa saturs ir 11 %. b Ja putekļu elektriskā
pretestība ir augsta, ERV var būt augstākas – līdz
30 mg/m³. 11. Metālu
ražošana un apstrāde 5. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no primārās kausēšanas dzelzs un
tērauda ražošanas Darbība un jaudas slieksnis || Putekļu ERV (mg/m³) || Aglomerācijas iekārta || 50 Granulēšanas iekārta || 20 sasmalcināšanai, drupināšanai un žāvēšanai 15 visiem pārējiem procesa posmiem Domnas: karstās krāsnis (> 2,5 t/h) || 10 Tērauda ražošana un liešana ar skābekļa konvertoru (> 2,5 t/h) || 30 Tērauda elektriskā kausēšana un liešana (> 2,5 t/h) || 15 (esošas) 5 (jaunas) 6. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no čuguna lietuvēm Darbība un jaudas slieksnis || Putekļu ERV (mg/m³) || Čuguna lietuves (>20 t dienā): - visas krāsnis (stāvcepļi, indukcijas un rotācijas krāsnis) - visu veidu liešanai (vienreizlietojamās, daudzreizlietojamās veidnes) || 20 Karstā un aukstā velmēšana || 20 50, ja mitru tvaiku dēļ nevar izmantot maisa filtru 7. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no krāsaino metālu ražošanas
un apstrādes || Putekļu ERV (mg/m³) || Krāsaino metālu apstrāde || 20 12. Stikla
ražošana 8. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no stikla ražošanas || Putekļu ERV (mg/m³) || Jaunas iekārtas || 20 Esošas iekārtas || 30 a Iekārtas stikla vai stikla šķiedru
ražošanai ar jaudu 20 Mg dienā vai lielāku. Koncentrācijas
vērtības attiecas uz sausām dūmgāzēm pie 8 %
(tilpuma) skābekļa satura (nepārtrauktā kausēšana) un
pie 13 % (tilpuma) skābekļa satura (periodiska kausēšana) 13. Celulozes
ražošana 9. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no celulozes ražošanas || Putekļu ERV (mg/m³) (vidēji gadā) || Palīgkatls || 40, dedzinot šķidros kurināmos (pie 3 % skābekļa satura) 30, dedzinot cietos kurināmos (pie 6 % skābekļa satura) Utilizācijas katls un kaļķu ceplis || 50 14. Atkritumu
sadedzināšana 10. tabula Robežvērtības
putekļiem no atkritumu sadedzināšanas || Putekļu ERV (mg/m³) || Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas (> 3 Mg/h) || 10 Bīstamo un medicīnas atkritumu sadedzināšanas iekārtas (> 1 Mg/h) || 10 Piezīme. Atsauces skābekļa saturs:
sausā vielā 11 %. 15. Titāna
dioksīda ražošana 11. tabula Robežvērtības
putekļu emisijai no titāna dioksīda ražošanas || Putekļu ERV (mg/m³) || Sulfātprocess, kopējā emisija || 50 Hlorīda process, kopējā emisija || 50 Piezīme. Nelieliem emisijas avotiem iekārtā
var piemērot ERV 150 mg/m³. 16. Sadedzināšanas
iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu < 50 MWth Šim
punktam ir ieteikuma raksturs, un šajā punktā aprakstīti
pasākumi, kurus var veikt, ciktāl Dalībvalsts tos uzskata par
tehniski un ekonomiski iespējamiem daļiņu kontrolei: a) mājsaimniecību
sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu
< 500 kWth: i) emisiju
no jaunām mājsaimniecību sadedzināšanas krāsnīm
un katliem ar nominālo ievadīto siltuma jaudu < 500 kWth var
samazināt, piemērojot: aa) produktu
standartus, kā aprakstīts CEN standartos (piemēram, EN
303–5), un līdzvērtīgus produktu standartus Amerikas Savienotajās
Valstīs un Kanādā. Valstis, kas piemēro šādus produktu
standartus, var noteikt papildu valsts prasības, īpaši ņemot
vērā kondensējamu organisko savienojumu emisijas ietekmi uz PM
veidošanos gaisā; bb) ekomarķējumu,
kurā precizēti izpildes kritēriji, kas parasti ir stingrāki
nekā EN produktu standartu vai valstu regulējuma minimālās
efektivitātes prasības; 12. tabula Ieteicamās
robežvērtības putekļu emisijai no jaunām cietā
kurināmā sadedzināšanas iekārtām ar nominālo
ievadīto siltuma jaudu < 500 kWth – izmantojamas kopā ar
produktu standartiem || Putekļi (mg/m³) || Atvērtas/slēgtas kurtuves un krāsnis, kurās izmanto koksni || 75 Malkas katli (ar siltuma uzglabāšanas tvertni) || 40 Granulu krāsnis un katli || 50 Krāsnis un katli, kuros izmanto cietos kurināmos, kas nav koksne || 50 Automātiskās sadedzināšanas iekārtas || 50 Piezīme. Atsauces O2 saturs: 13 %. ii) emisiju
no esošām mājsaimniecību sadedzināšanas krāsnīm
un katliem var samazināt, veicot šādus primāros pasākumus: aa) sabiedrības
informēšanas un informētības palielināšanas programmas par: ·
krāšņu un katlu
pareizu darbību; ·
tikai
neapstrādātas koksnes izmantošanu; ·
pareizu koksnes
žāvēšanu, panākot vajadzīgo mitruma saturu; bb) programmas
izveide vecāko esošo katlu un krāšņu aizstāšanai ar
modernām ierīcēm; cc) pienākuma
noteikšana apmainīt vai modernizēt vecās ierīces; b) sadedzināšanas
iekārtas, kas nav mājsaimniecību iekārtas, ar nominālo
ievadīto siltuma jaudu 100 kWth–1 MWth 13. tabula Ieteicamās
robežvērtības putekļu emisijai no katliem un rūpnieciskām
sildiekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu
100 kWth–1 MWth || Putekļi (mg/m³) || Cietie kurināmie 100–500 kWth || Jaunas iekārtas || 50 Esošas iekārtas || 150 Cietie kurināmie 500 kWth–1 MWth || Jaunas iekārtas || 50 Esošas iekārtas || 150 Piezīme. Atsauces O2 saturs: koksne, cita
cietā biomasa un kūdra: 13 %; akmeņogles, lignīts un
citi cietā kurināmā veidi: 6 %. c) sadedzināšanas iekārtas ar
nominālo ievadīto siltuma jaudu > 1–50 MWth 14. tabula Ieteicamās
robežvērtības putekļu emisijai no katliem un rūpnieciskām
sildiekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu
1 kWth–50 MWth || Putekļi (mg/m³) || Cietie kurināmie > 1–5 MWth || Jaunas iekārtas || 20 Esošas iekārtas || 50 Cietie kurināmie > 5–50 MWth || Jaunas iekārtas || 20 Esošas iekārtas || 30 Šķidrie kurināmie > 1–5 MWth || Jaunas iekārtas || 20 Esošas iekārtas || 50 Šķidrie kurināmie >5–50 MWth || Jaunas iekārtas || 20 Esošas iekārtas || 30 Piezīme. Atsauces O2 saturs: koksne, cita
cietā biomasa un kūdra: 11 %; akmeņogles, lignīts un
citi cietā kurināmā veidi: 6 %; šķidrie kurināmie,
ieskaitot šķidros biokurināmos: 3 %. B. Kanāda 17. Robežvērtības
PM emisijas kontrolēšanai noteiks stacionāriem avotiem,
atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām
kontroles tehnoloģijām, citās jurisdikcijās izmantotās
robežvērtības un dokumentus, kas minēti a) līdz
h) apakšpunktā. Robežvērtības var būt izteiktas
attiecībā uz PM vai uz visām PM. Visas PM šajā
kontekstā ir jebkuras PM, kuru aerodinamiskais diametrs ir mazāks par
100 µm: a) Noteikumi
par sekundārās svina kausēšanas krāšņu izplūdi,
SOR/91-155; b) Vides
prakses kodekss attiecībā uz parasto metālu
pārkausēšanas un pārstrādes rūpnīcām; c) Vadlīnijas
par emisiju no jauniem termoelektroenerģijas ražošanas avotiem; d) Vides
prakses kodekss attiecībā uz integrētām tērauda
rūpnīcām (EPS 1/MM/7); e) Vides
prakses kodekss attiecībā uz neintegrētām tērauda
rūpnīcām (EPS 1/MM/8); f) Vadlīnijas
par emisiju no cementa krāsnīm. PN 1284; g) Kopīgi sākotnēji pasākumi piesārņotāju
emisijas, kas veicina daļiņu un piezemes ozona veidošanos,
samazināšanai; h) Sildierīču,
kurās dedzina cieto kurināmo, efektivitātes testēšana,
Kanādas standartu asociācija, B415. 1–10. C. Amerikas Savienotās Valstis 18. Robežvērtības
PM emisijas kontrolēšanai no stacionāriem avotiem šādās
stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir
piemērojamas, ir noteikti turpmāk minētajos dokumentos: a) tērauda
ražošanas iekārtas: elektriskā loka krāsnis – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, AA un AAa apakšiedaļa; b) mazās
sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa; c) sulfātcelulozes
rūpnīcas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
BB apakšiedaļa; d) stikla
ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
CC apakšiedaļa; e) tvaika
ražošanas iekārtas elektrostacijās – FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, D un Da apakšiedaļa; f) rūpniecisko,
komerciālo, valsts un pašvaldību iestāžu tvaika ražošanas
iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc
apakšiedaļa; g) labības
elevatori – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
DD apakšiedaļa; h) sadzīves
atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, E, Ea un Eb apakšiedaļa; i)
slimnīcu, medicīnas, infektoloģisko atkritumu
sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Ec apakšiedaļa; j) portlandcements
– FNK 40. daļa, 60. iedaļa, F apakšiedaļa; k) kaļķu
ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
HH apakšiedaļa; l) karstā
asfalta maisījuma iekārtas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, I apakšiedaļa; m) stacionārie
iekšdedzes dzinēji: kompresijaizdedze – FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, IIII apakšiedaļa; n) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, J un Ja apakšiedaļa; o) sekundārās
svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, L apakšiedaļa; p) metāla
rūdu apstrāde – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
LL apakšiedaļa; q) sekundārās
kausēšanas misiņš un svins – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, M apakšiedaļa; r) skābekļa
konvertori – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, N apakšiedaļa;
s) tērauda
ražošanas pamatprocesu iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
Na apakšiedaļa; t) fosfātieža
apstrāde – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
NN apakšiedaļa; u) ūdens
attīrīšanas iekārtu atlikumu sadedzināšana – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, O apakšiedaļa; v) nemetālu
minerālu apstrādes iekārtas – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, OOO apakšiedaļa; w) primārās
vara kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, P apakšiedaļa; x)
amonija sulfāta ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
PP apakšiedaļa; y) stikla
vates izolācija – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
PPP apakšiedaļa; z) primārās
cinka kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, Q apakšiedaļa; aa) primārās
svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, R apakšiedaļa; bb) primārās
kausēšanas alumīnija reducēšanas rūpnīcas – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, S apakšiedaļa; cc) fosfātu
mēslošanas līdzekļu ražošana – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, T, U, V, W, X apakšiedaļa; dd) asfalta
ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem – FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, UU apakšiedaļa; ee) kalcinēšanas
un žāvēšanas iekārtas ieguves rūpniecībā – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, UUU apakšiedaļa; ff) ogļu
sagatavošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Y
apakšiedaļa; gg) ferosakausējumu
ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Z
apakšiedaļa; hh) mājsaimniecību
sildiekārtas, kurās dedzina koksni, – FNK 40. daļa,
60. iedaļa, AAA apakšiedaļa; ii) mazās
sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc
30.11.1999.) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
AAAA apakšiedaļa; jj) mazās
sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pirms 30.11.1999.) –
FNK 40. daļa, 60. iedaļa, BBBB apakšiedaļa; kk) citas
cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc 9.12.2004.) – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa; ll) citas
cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pirms 9.12.2004.) – FNK
40. daļa, 60. iedaļa, FFFF apakšiedaļa. mm) stacionārie
kompresijaizdedzes iekšdedzes dzinēji – FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, IIII apakšiedaļa; nn) svina-skābes
akumulatoru ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
KK apakšiedaļa. 19. Robežvērtības
PM emisijas kontrolēšanai no avotiem, uz kuriem attiecas Valsts emisijas
standarti attiecībā uz bīstamiem gaisa
piesārņotājiem: a) koksa
krāsns akumulatori — 40 C.F.R. 63. daļa, L apakšdaļa; b) hroma
elektrogalvanizācija (lieli un izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, N apakšiedaļa; c) sekundārās
svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, X apakšiedaļa; d) fosforskābes
ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
AA apakšiedaļa; e) fosfātu
mēslošanas līdzekļu ražošanas iekārtas – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, BB apakšiedaļa; f) magnētiskās
lentes ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
EE apakšiedaļa; g) primārās
kausēšanas alumīnijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
L apakšiedaļa; h) celuloze
un papīrs II (sadedzināšana) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, MM apakšiedaļa; i)
minerālvates ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
DDD apakšiedaļa; j)
bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, EEE apakšiedaļa; k)
portlandcementa ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
LLL apakšiedaļa; l)
stikla vates ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
NNN apakšiedaļa; m) primārās
kausēšanas varš – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
QQQ apakšiedaļa; n) sekundārās
kausēšanas alumīnijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
RRR apakšiedaļa; o) primārā
svina kausēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
TTT apakšiedaļa; p) naftas
rafinēšanas rūpnīcas – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, UUU apakšiedaļa; q) ferosakausējumu
ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
XXX apakšiedaļa; r)
kaļķu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
AAAAA apakšiedaļa; s) koksa
krāsnis: izgrūšana, dzesēšana un dūmeņi – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, CCCCC apakšiedaļa; t) čuguna
un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEE
apakšiedaļa; u) čuguna
un tērauda integrēta ražošana – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, FFFFF apakšiedaļa; v) teritorijas
sanācija – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
GGGGG apakšiedaļa; w) dažādu
pārklājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
HHHHH apakšiedaļa; x) asfalta
ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, LLLLL apakšiedaļa; y) takonīta
dzelzsrūdas pārstrāde – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, RRRRR apakšiedaļa; z) ugunsizturīgu
izstrādājumu ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
SSSSS apakšiedaļa; aa) primārās
kausēšanas magnija attīrīšana – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, TTTTT apakšiedaļa; bb) tērauda
ražošanas iekārtas ar elektriskā loka krāsnīm – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, YYYYY apakšiedaļa; cc) čuguna
un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
ZZZZZ apakšiedaļa; dd) primārā
vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, EEEEEE apakšiedaļa; ee) sekundārā
vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, FFFFFF apakšiedaļa; ff) primārās
kausēšanas krāsainie metāli (izkliedēti avoti): cinks,
kadmijs un berilijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGGGG
apakšiedaļa; gg) svina-skābes
akumulatoru ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, PPPPPP apakšiedaļa; hh) stikla
ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, SSSSSS apakšiedaļa; ii) sekundārā
krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, TTTTTT apakšiedaļa; jj) ķīmisko
vielu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, VVVVVV apakšiedaļa; kk) apšuves
un pulēšanas darbības (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, WWWWWW apakšiedaļa; ll) standarti
izkliedētiem avotiem attiecībā uz deviņām avotu
kategorijām metālu ražošanā un apstrādē – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, XXXXXX apakšiedaļa; mm) ferosakausējumu
ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, YYYYYY apakšiedaļa; nn) alumīnija,
vara un krāsaino metālu lietuves (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZZ apakšiedaļa; oo) asfalta
ražošana un bitumena ražošana jumtu segumiem (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, AAAAAAA apakšiedaļa; pp) ķīmiskie
preparāti (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, BBBBBBB apakšiedaļa; qq) krāsu
un saistīto produktu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, CCCCCCC apakšiedaļa; rr) gatavās
dzīvnieku barības ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa,
63. iedaļa, DDDDDDD apakšiedaļa; ss) raktuvju
zelta rūdas pārstrāde un ražošana (izkliedēti avoti) – FNK
40. daļa, 63. iedaļa, EEEEEEE apakšiedaļa. X. XI pielikums Protokolu papildina ar
šādu jaunu XI pielikumu: XI pielikums
Gaistošo organisko savienojumu robežvērtības
produktos 1. A iedaļa attiecas
uz visām Dalībvalstīm, izņemot Kanādu un Amerikas
Savienotās Valstis, B iedaļa – uz Kanādu, bet
C iedaļa – uz Amerikas Savienotajām Valstīm. A. Visas Dalībvalstis,
izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis 2. Šī iedaļa
attiecas uz tādas gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas
ierobežojumiem, kas radusies, izmantojot organiskos
šķīdinātājus dažās krāsās, lakās un
transportlīdzekļu galīgās apdares produktos. 3. Šī pielikuma
A iedaļā lieto šādas vispārīgas definīcijas: a) "vielas"
ir jebkuri ķīmiskie elementi un to savienojumi, kas sastopami
dabiskā stāvoklī vai iegūti rūpniecībā,
cietā, šķidrā vai gāzveida stāvoklī; b) "maisījumi"
ir maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai
vairākām vielām; c) "organiskais
savienojums" ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz ogleklis un
viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis,
skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs, slāpeklis vai
halogēns, izņemot oglekļa oksīdus, neorganiskos
karbonātus un bikarbonātus; d) "gaistošs
organisks savienojums (GOS)" ir jebkurš organisks savienojums, kura
viršanas sākuma temperatūra, ko mēra 101,3 kPa
standartspiedienā, ir vienāda ar 250° C vai mazāka; e) "GOS
saturs" ir gaistošo organisko savienojumu masa, kas izteikta gramos uz
litru (g/l), lietošanai gatava produkta sastāvā. Tādu GOS masu
attiecīgā produktā, kura žūšanas laikā
ķīmiski reaģē, lai izveidotu pārklājuma
daļu, neuzskata par GOS satura daļu; f) "organisks
šķīdinātājs" ir jebkurš GOS, ko izmanto atsevišķi
vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu vai
atšķaidītu jēlvielas, produktus vai atkritumvielas, vai ko lieto
kā tīrīšanas līdzekli, šķīdinot netīrumus,
vai kā disperģēšanas līdzekli, vai kā
viskozitātes regulētāju, vai kā virsmas spraiguma
regulētāju, vai plastifikatoru, vai konservantu; g) "pārklājums"
ir jebkurš maisījums, ieskaitot visus organiskos
šķīdinātājus vai to pareizai lietošanai vajadzīgus
organiskos šķīdinātājus saturošus maisījumus, ko
lieto, lai uz virsmas iegūtu dekoratīvu, aizsargājošu vai
citādas iedarbības plēvīti; h) "plēvīte"
ir vienlaidu slānis, ko iegūst, pamatam uzklājot vienu vai
vairākas kārtas; i) "ūdens
bāzes pārklājumi (ŪB)" ir pārklājumi, kuru
viskozitāti regulē ar ūdeni; j) "šķīdinātāja
bāzes pārklājumi (ŠB)" ir pārklājumi, kuru
viskozitāti regulē ar organisko šķīdinātāju; k) "laišana
tirgū" ir nodošana trešajām personām par samaksu vai bez
tās. Šajā pielikumā par laišanu tirgū uzskata ievešanu
Dalībvalstu muitas teritorijā. 4. "Krāsas un
lakas" ir produkti (izņemot aerosolus), kas turpmāk
uzskaitīti apakškategorijās. Tie ir pārklājumi, ko izmanto
ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistītās
struktūrās dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības
mērķiem: a) "matēti
pārklājumi iekštelpu sienām un griestiem" ir pārklājumi,
ko paredzēts lietot iekštelpu sienām un griestiem ar spīduma
pakāpi 60° leņķī ˂ 25; a) "spīdīgi
pārklājumi iekštelpu sienām un griestiem" ir
pārklājumi, ko paredzēts lietot iekštelpu sienām un
griestiem ar spīduma pakāpi 60° leņķī > 25; c) "pārklājumi
neorganiska pamata ārējām sienām" ir
pārklājumi, ko paredzēts lietot mūra,
ķieģeļu vai apmetuma ģipša ārsienām; d) "iekšējās/ārējās
apdares un apšuvuma krāsas koksnei, metālam vai plastmasai" ir
pārklājumi, ko paredzēts lietot apdarei un apšuvumam un kas
veido necaurspīdīgu plēvīti. Šie pārklājumi ir
paredzēti koksnes, metāla vai plastmasas pamatam. Šajā
apakškategorijā ir ietverti priekšpēdējā
pārklājumu kārta un starpklājumi; e) "iekšējās/ārējās
apdares lakas un beices" ir pārklājumi, ko paredzēts lietot
apdarei un kas veido caurspīdīgu vai daļēji
caurspīdīgu plēvīti koksnes, metāla un plastmasas
dekoratīvajai apdarei un aizsardzībai. Šajā apakškategorijā
ir ietvertas necaurspīdīgās beices.
Necaurspīdīgās beices ir pārklājumi, kas veido
necaurspīdīgu plēvīti koksnes dekoratīvajai apdarei un
aizsardzībai pret mitrumu, kā definēts standartā EN 927–1,
vidēji stabilajā kategorijā; f) "smalkbeices"
ir beices, kuru vidējais biezums saskaņā ar standartu EN
927–1:1996 ir mazāks par 5 μm, pārbaudot atbilstīgi
standartā ISO 2808:1997 minētajai 5A metodei; g) "gruntējumi"
ir pārklājumi ar hermetizējošām un/vai
bloķējošām īpašībām, kas paredzēti koksnei
vai sienām un griestiem; h) "saistošie
gruntējumi" ir pārklājumi, kas paredzēti
nesaistīto pamata daļiņu saistīšanai vai hidrofobu
īpašību piešķiršanai un/vai koksnes aizsardzībai pret
zilēšanu; i) "vienkomponenta
speciālie pārklājumi" ir speciālie
pārklājumi, kuru pamatā ir plēvīti veidojošs
materiāls. Tie ir paredzēti lietojumam, kas prasa īpašu
kvalitāti, piemēram, plastmasas gruntējumam un
sedzējkrāsai, dzelzs pamata gruntējuma kārtai,
reaktīvu metālu (tādu kā cinks un alumīnijs)
gruntējuma kārtai, pretkorozijas apdarei, grīdu pārklāšanai,
ieskaitot koka un cementa grīdas, aizsardzībai pret grafiti, liesmas
slāpēšanai, higiēnas standartu nodrošināšanai pārtikas
vai dzērienu ražošanā vai veselības aprūpē; j) "divkomponentu
speciālie pārklājumi" ir pārklājumi, ko izmanto
tiem pašiem mērķiem kā vienkomponenta speciālos
pārklājumus, bet kam pirms lietošanas pievieno otro komponentu
(piemēram, trešējos amīnus); k) "daudzkrāsu
pārklājumi" ir pārklājumi, ar ko paredzēts
radīt divtoņu vai daudzkrāsainu efektu jau primārajā
lietojumā; l) "dekoratīvie
pārklājumi" ir pārklājumi, ar ko paredzēts
radīt īpašu estētisku efektu uz īpaši sagatavota iepriekš
nokrāsota pamata vai pamatpārklājuma un ko pēc tam
žūšanas laikā apstrādā ar dažādiem
līdzekļiem. 5.
"Transportlīdzekļu galīgas apdares materiāli" ir
produkti, kas uzskaitīti turpmākajās apakškategorijās. Tos
izmanto autotransporta līdzekļu vai to daļu
pārklāšanai, kuru veic kā daļu no
transportlīdzekļa remonta, bojājumaizsardzības vai
dekorēšanas ārpus ražošanas iekārtām. Šajā sakarībā
"autotransporta līdzeklis" ir jebkurš pabeigts vai nepabeigts
mehāniskais transportlīdzeklis, kuru paredzēts izmantot uz
ceļa, kuram ir vismaz četri riteņi un kura maksimālais
projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, kā arī to
piekabes, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa
sliedēm, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības
traktorus un jebkuru visurgājēju tehniku: a) "sagatavošanas
un tīrīšanas līdzekļi" ir līdzekļi, kas
paredzēti veco pārklājumu un rūsas mehāniskai vai
ķīmiskai noņemšanai vai pamata sagatavošanai jauniem
pārklājumiem: i) sagatavošanas
līdzekļi ietver pulverizatoru tīrīšanas līdzekli
(produktu, kas paredzēts pulverizatoru un cita aprīkojuma
tīrīšanai), krāsas noņēmējus, attaukotājus
(ieskaitot antistatiskos veidus plastmasai) un silīciju saturošu
savienojumu noņēmējus; ii) "priekštīrītājs"
ir tīrīšanas līdzeklis, kas paredzēts virsmas netīrumu
noņemšanai, sagatavojoties pārklāšanas materiālu lietošanai
un pirms tās; b) "špaktelēšanas
tepe virsbūvei" ir biezas konsistences savienojumi, kas
paredzēti virsmas dziļāko negludumu aizpildīšanai pirms
virsmas apstrādes materiāla/špakteles lietošanas; c) "gruntējums"
ir jebkāds pārklājums, ko pirms gruntējošā virsmas
apstrādes materiāla lietošanas paredzēts izmantot uz
nepārklāta metāla vai esošās apdares, lai nodrošinātu
aizsardzību pret koroziju: i) "virsmas
apstrādes materiāls/špaktele" ir pārklājums, ko
paredzēts lietot tieši pirms sedzējkrāsas uzklāšanas, lai
piešķirtu izturību pret koroziju, nodrošinātu
sedzējkrāsas adhēziju un palīdzētu veidoties
viendabīgai virsmas apdarei, aizpildot sīkākos virsmas
negludumus; ii) "vispārējais
metāla virsmas gruntējums" ir pārklājums, ko
paredzēts lietot gruntēšanai, piemēram, adhēzijas
veicinātāji, hermetizējošas vielas, virsmas apstrādes
materiāli virsējai un priekšpēdējai kārtai,
plastiskā grunts, “mitrs uz mitra”, bezsmilšu špakteles un
izsmidzināmās špakteles; iii) "reaktīva
gruntskrāsa" ir pārklājumi, kas satur vismaz 0,5 % (masas)
fosforskābes un ko paredzēts lietot tieši uz
nepārklātām metāla virsmām, lai nodrošinātu
adhēziju un izturību pret koroziju, un izmantot kā metināmus
gruntējumus un kodinātāju šķīdumus
galvanizētām un cinka virsmām; d) "sedzējkrāsa"
ir jebkāds pigmentēts pārklājums, ko paredzēts lietot
vai nu kā vienīgo slāni, vai kā vienu no slāņiem,
lai nodrošinātu spīdumu un izturību. Šeit ietverti visi
attiecīgie produkti, tādi kā pamatkrāsas un
caurspīdīgas lakas: i) “pamatkrāsas”
ir pigmentēti pārklājumi, kas paredzēti krāsas un
jebkādu citu vēlamu optisku efektu nodrošināšanai, bet kas nav
pārklāšanas sistēmas spīdums vai virsmas aizsardzība; ii) “lakas” ir caurspīdīgs
pārklājums, ar ko pārklāšanas sistēmā
paredzēts piešķirt galīgo spīdumu un aizsardzības
īpašības; e) "īpašas
apdares" ir pārklājumi, ko paredzēts izmantot kā
sedzējkrāsu, ja vienā slānī jāpanāk
sevišķas īpašības, piemēram, metālisks vai perlamutra
efekts, augstas kvalitātes vienkrāsainas vai caurspīdīgas
lakas (piemēram, pretskrāpējumu un fluorēta laka),
atstarojoša pamatkrāsa, struktūrapdare (piemēram, plāva),
pretslīdēšanas apdare, ūdensnecaurlaidīgas
hermetizējošas vielas virsbūves apakšas apdarei, prettrieciena
aizsarglakas, iekšējās apdares lakas un aerosoli. 6. Dalībvalstis
nodrošina, ka šajā pielikumā minētie produkti, kas tiek laisti
tirgū to teritorijā, atbilst maksimālajam GOS saturam, kā
precizēts 1. un 2. tabulā. Lai restaurētu un uzturētu
ēkas un antīkos transportlīdzekļus, kam kompetentās
iestādes ir noteikušas īpašu vēsturisku un kultūras
vērtību, Dalībvalstis drīkst piešķirt
individuālas atļaujas stingri ierobežotos daudzumos pirkt un
pārdot produktus, kas neatbilst GOS robežvērtībām, kuras
noteiktas šajā pielikumā. Dalībvalstis var ļaut
nepiemērot iepriekš minētās prasības produktiem, kurus
pārdod ekskluzīvai lietošanai VI pielikumā
minētajā darbībā, kas tiek veikta reģistrētā
vai atļautā iekārtā atbilstīgi minētā
pielikuma prasībām. 1. tabula Maksimālais GOS
saturs krāsās un lakās Produkta apakškategorija || Veids || (g/l)* || || Matētas iekštelpu sienas un griesti (spīdums 60° leņķī < 25) || ŪB || 30 ŠB || 30 Spīdīgas iekštelpu sienas un griesti (spīdums 60° leņķī > 25) || ŪB || 100 ŠB || 100 Neorganiska pamata ārējās sienas || ŪB || 40 ŠB || 430 Iekšējās/ārējās apdares un apšuvuma krāsas koksnei un metālam || ŪB || 130 ŠB || 300 Iekšējās/ārējās apdares lakas un beices, ieskaitot necaurspīdīgās beices || ŪB || 130 ŠB || 400 Iekšējās un ārējās smalkbeices || ŪB || 130 ŠB || 700 Gruntējumi || ŪB || 30 ŠB || 350 Saistošie gruntējumi || ŪB || 30 ŠB || 750 Vienkomponenta speciālie pārklājumi || ŪB || 140 ŠB || 500 Īpašiem lietojumiem paredzēti ķīmiski cietējoši divkomponentu speciālie pārklājumi || ŪB || 140 ŠB || 500 Daudzkrāsu pārklājumi || ŪB || 100 ŠB || 100 Dekoratīvie pārklājumi || ŪB || 200 ŠB || 200 * g/l lietošanai gatavā veidā. 2. tabula Maksimālais GOS
saturs transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos Produkta apakškategorija || Pārklājumi || GOS (g/l)* || || Sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļi || Sagatavošanas līdzeklis || 850 Priekštīrītājs || 200 Špaktelēšanas tepe virsbūvei || Visi veidi || 250 Gruntējums || Virsmas apstrādes materiāls/ špaktele un vispārējais (metāla) gruntējums || 540 Reaktīva gruntskrāsa || 780 Sedzējkrāsa || Visi veidi || 420 Īpašās apdares || Visi veidi || 840 * g/l produkta lietošanai gatavā
veidā. Produktos, kas gatavi lietošanai, izņemot sagatavošanas un
tīrīšanas līdzekļus, ūdens saturu neņem
vērā. B. Kanāda 7.
Robežvērtības tādas GOS emisijas kontrolēšanai, kuru
izraisa patēriņa un komerciālu produktu lietošana, noteiks,
atbilstīgi ņemot vērā informāciju par pieejamām
kontroles tehnoloģijām, tehniku un pasākumiem, citās
jurisdikcijās izmantotās robežvērtības un turpmāk
minētos dokumentus: a) Noteikumi
par GOS koncentrācijas robežvērtībām pārklājumiem
būvniecības objektiem – SOR/2009-264; b) GOS
koncentrācijas robežvērtības automobiļu galīgās
apdares materiāliem, SOR/2009-197; c) Noteikumi,
ar kuriem groza noteikumus par dažu toksisku vielu aizliegumu, 2005. gads
(2-metoksietanols, pentahlorbenzols un tetrahlorbenzoli), SOR/2006-279; d) Federālie
noteikumi par halogēnogļūdeņradi, SOR/2003-289; e) Noteikumi
par dažu toksisko vielu aizliegumu, SOR/2003-99; f) Noteikumi
par attaukošanu ar šķīdinātājiem, SOR/2003-283; g) Noteikumi
par tetrahloretilēnu (izmantošana ķīmiskajā
tīrīšanā un prasības attiecībā uz ziņošanu),
SOR/2003-79; h) Rīkojums,
ar kuru 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma
1. papildinājumam pievieno toksisku vielu sarakstu; i) Paziņojums
par dažām vielām mājsaimniecībā lietojamu vielu
sarakstā; j) Rīkojums,
ar kuru groza 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma
1. papildinājumu (dažādas programmas); k) Noteikumi
par ozona slāni noārdošām vielām, SOR/99-7; l) Priekšlikums
noteikumiem par GOS koncentrācijas robežvērtībām dažiem
produktiem; m) Priekšlikums
paziņojumam, kurā pieprasīta piesārņojuma
novēršanas plānu izstrāde un īstenošana attiecībā
uz 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma
1. papildinājumā minētajām vielām
saistībā ar sveķu un sintētiskā kaučuka ražošanas
nozari; n) Priekšlikums
paziņojumam, kurā pieprasīta piesārņojuma
novēršanas plānu izstrāde un īstenošana attiecībā
uz 1999. gada Kanādas Vides aizsardzības likuma
1. papildinājumā minētajām vielām, ko izmanto
poliuretāna un citu putu ražošanas nozarē (izņemot polistirolu);
o) Paziņojums
par dažiem daļēji halogenētajiem
hlorfluorogļūdeņražiem; p) Paziņojums
par dažām vielām mājsaimniecībā lietojamu vielu
sarakstā; q) Vides
prakses kodekss attiecībā uz šķīdinātāju emisijas
samazināšanu no ķīmiskās tīrīšanas
iekārtām. PN 1053. C. Amerikas Savienotās Valstis 8.
Robežvērtības GOS emisijas kontrolēšanai no avotiem, uz kuriem
attiecas Valsts gaistošo organisko savienojumu emisijas standarti
patēriņa un komerciāliem produktiem, ir norādītas
šādos dokumentos: a) automobiļu
galīgās apdares pārklājumi – FNK 40. daļa,
59. iedaļa, B apakšiedaļa; b) patēriņa
preces – FNK 40. daļa, 59. iedaļa, C apakšiedaļa;
c) pārklājumi
būvniecības objektiem – FNK 40. daļa, 59. iedaļa,
D apakšiedaļa; d) ar
aerosolu izsmidzināmie pārklājumi – FNK 40. daļa,
59. iedaļa, E apakšiedaļa. [1] Sadedzināšanas iekārtas nominālo
ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas
savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas
summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma
jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā
siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā. [2] Sadedzināšanas iekārtas nominālo
ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas
savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas
summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma
jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā
siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā. [3] Pārrēķina koeficients
robežvērtībām šajā Protokolā (pie 5 %
skābekļa satura) ir 2,66 (16/6).
Tādējādi robežvērtība: • 190 mg/m3
pie 15 % O2 atbilst 500 mg/m3 pie 5 % O2; • 95 mg/m3
pie 15 % O2 atbilst 250 mg/m3 pie 5 % O2; • 225 mg/m3
pie 15 % O2 atbilst 600 mg/m3 pie 5 % O2. [4] Aprēķina metodes tiks iekļautas
Izpildinstitūcijas pieņemtajos norādījumos. [5] Kanādas Vides ministru padome. [6] Sadedzināšanas iekārtas nominālo
ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas
savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas
summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma
jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā
siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā.