13.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 43/1

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1331/2007 (2) Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes 1-ciānguanidīna (diciāndiamīda) importam noteica galīgo antidempinga maksājumu (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 49,1 % apmērā.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2012. gada 14. augustā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza uzņēmums AlzChem AG (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv 100 % no kopējās diciāndiamīda produkcijas Savienībā.

(3)

Iesniegtais pieprasījums tika pamatots ar to, ka galīgo antidempinga pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2012. gada 15. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka attiecīgajam periodam būtu jāsākas 2008. gadā, jo par 2009. gadu iegūtie konstatējumi neesot reprezentatīvi. Vispirms būtu jāatgādina, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot periodu, kas jāņem vērā, lai pārbaudītu kaitējumu. Otrkārt, pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis šo prasību pārāk vēlu, lai mainītu periodu. Attiecīgais periods tika paziņots jau pašā procesa sākumā, taču pieprasījuma iesniedzējs toreiz to neapstrīdēja. Tik vēlā procesa posmā periodu nevar mainīt praktisku apsvērumu dēļ un tāpēc, ka izmaiņas, pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, būtu pretrunā ar nepieciešamību objektīvi veikt izmeklēšanu. Tāpēc prasība tika noraidīta.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, nesaistītajiem importētājiem, lietotājiem Savienībā, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, un eksportējošās valsts pārstāvjiem par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Ņemot vērā acīmredzamo lielo ražotāju eksportētāju skaitu attiecīgajā valstī un nesaistīto importētāju skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai būtu jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, šīs personas tika lūgtas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Sazinājās ar 12 zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tā kā tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs iesniedza pieprasīto informāciju, nevajadzēja veikt ražotāju eksportētāju atlasi.

(10)

Attiecībā uz importētājiem tika noteikti aptuveni 10 nesaistīti diciāndiamīda importētāji Savienībā, kurus uzaicināja sniegt atlasei vajadzīgo informāciju. Tikai divi no tiem pieteicās un piekrita sadarboties šajā pārskatīšanā. Tādējādi nesaistīto importētāju atlase nebija vajadzīga.

(11)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Savienības ražotāja, ražotāja eksportētāja Ķīnā, kas sadarbojās, diviem nesaistītiem importētājiem un viena lietotāja Savienībā.

(12)

Papildu apsvērumi tika saņemti no diviem nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem un trim lietotājiem Savienībā.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(14)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 1-ciānguanidīns (diciandiamīds) (“DCD”), kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”) un kuru patlaban klasificē ar KN kodu 2926 20 00. To ražo no nedzēstiem kaļķiem un sodrējiem, un tas veidojas pēc vairākiem ražošanas posmiem. Tā ir cieta viela smalka, balta, kristāliska pulvera veidā, parasti bez smaržas.

(15)

DCD parasti izmanto kā starpproduktu, lai ražotu daudzus citus ķīmiskus starpproduktus, piemēram, farmaceitiskos produktus, un dažādos rūpnieciski lietojumos – ūdens, mīkstās masas un papīra, tekstilizstrādājumu un ādas ražošanā – un dažādās epoksīdu lietojumu jomās. Tas ir pamatelements slāpekļa – oglekļa – slāpekļa (NCN) ķēdē, veidojot nišas galaproduktus, piemēram, guanidīna nitrātu un citus NCN atvasinājumus.

(16)

Lielākā daļa no DCD, kurus pārdod Savienības tirgū, atbilst standartam. Tikai neliels daudzums ir ar mazāku daļiņu izmēru (tā sauktie mikro DCD). Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iesniedza datus tikai par standartam atbilstīgo veidu.

(17)

Viens lietotājs apšaubīja, ka Savienības DCD un Ķīnas DCD ir līdzīgi ražojumi, pamatojoties uz to, ka standartam atbilstīgais DCD veids, ko ražo Savienības ražošanas nozare, iespējams, ir augstākas kvalitātes nekā tas, ko ražo Ķīnas ražotāji eksportētāji. Konkrēti šis lietotājs apgalvoja, ka ūdens saturs Ķīnas DCD esot daudz augstāks un svārstīgāks salīdzinājumā ar ūdens saturu DCD, kas ražoti Savienībā. Turklāt Ķīnas DCD esot arī augstāks piemaisījumu saturs.

(18)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā šajā izmeklēšanā tomēr konstatēja, ka, lai gan iespējamas kvalitātes atšķirības, to nevar kvantitatīvi novērtēt, turklāt tās neietekmē Savienības ražošanas nozares ražotā un Savienībā pārdotā DCD un attiecīgā ražojuma ķīmiskās, fiziskās un tehniskās pamatīpašības, un tika konstatēts, ka abi ražojumi ir vienādi un tiem ir vienādi galalietojuma veidi.

(19)

Cits lietotājs apgalvoja, ka mikro DCD būtu jāizslēdz no antidempinga pasākumu ražojuma jomas, ņemot vērā iespējamās fizikālo īpašību, galalietojuma veidu un cenas atšķirības, salīdzinot ar standarta DCD.

(20)

Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka abiem veidiem ir vienādas ķīmiskās, fizikālās un tehniskās pamatīpašības. Standarta DCD tālākā pārstrāde, lai ražotu mikro DCD, nozīmē, ka tiek veikts vienkāršs fizikāls process (malšana), bet ne ķīmiska pārstrāde. Turklāt, lai gan mikro DCD cenas ir augstākas nekā standarta DCD, abiem veidiem ir vienādi galalietojuma veidi un tos parasti var savstarpēji aizstāt.

(21)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kurus ražo un pārdod Ķīnas iekšzemes tirgū, kā arī tiem, kurus Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotājs, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī lietojuma veidi, tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties.

(23)

Kā minēts 9. apsvērumā, ņemot vērā to, ka tikai viens uzņēmums sadarbojās, nevajadzēja veikt ražotāju eksportētāju atlasi Ķīnā. PIP laikā šis uzņēmums nodrošināja vairāk nekā 35 % attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas Savienībā. Šis uzņēmums nav eksportējis sākotnējās izmeklēšanas IP laikā, tāpēc nesadarbojās sākotnējā izmeklēšanā.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”) vai cenu no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

(25)

Tā kā attiecīgais ražojums netika ražots ārpus Savienības un Ķīnas, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā gatavojas noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā par līdzīgo ražojumu, kā tas bija darīts arī sākotnējā izmeklēšanā.

(26)

Līdzīgo ražojumu Savienības ražošanas nozare pārdeva reprezentatīvos daudzumos. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdevumi iekšzemes tirgū radīja zaudējumus, lai gan tuvojās rentabilitātes slieksnim. Tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu. PVA izmaksas un peļņu noteica, izmantojot to pašu metodi kā sākotnējā izmeklēšanā. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas tika koriģētas tā, lai kompensētu papildu transporta izmaksas, jo ražošanas vienības bija nošķirtas, fiziski nebija tieši pieejami izejmateriāli, tie bija jātransportē no attālākām ražošanas vietām, un bija jārealizē blakusprodukts (dzēstie kaļķi). Šīs korekcijas tika veiktas arī sākotnējā izmeklēšanā.

(27)

Visu eksportu ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Savienībā tieši pārdeva neatkarīgiem pircējiem, kuri veica uzņēmējdarbību Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski maksātas vai maksājamas.

(28)

Salīdzinājums starp vidējo vērtību un eksporta cenu tika veikts, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(29)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pienācīga uzmanība, izdarot korekcijas, tika pievērsta atšķirībām attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, nodokļu un kredīta izmaksām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(31)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, minētais salīdzinājums parādīja, ka tiek veikts dempings, lai gan ievērojami zemākā līmenī, nekā tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(32)

Pēc tam, kad tika noteikts dempings PIP laikā, izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, un analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, importa par dempinga cenām no Ķīnas apjoms un cenas un Savienības tirgus pievilcība saistībā ar importu no Ķīnas.

(33)

Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ražoja vairāk nekā 30 % no Ķīnas kopējās produkcijas PIP laikā.

(34)

Tā kā publiski pieejams maz informācijas par Ķīnas DCD ražošanas nozari, secinājumi par neizmantoto jaudu tika izdarīti, galvenokārt izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju, ko ieguva no vienīgā ražotāja, kas sadarbojās, datus pēc iespējas salīdzinot ar publiski pieejamo informāciju.

(35)

Pamatojoties uz to, tiek pieņemts, ka no 2007. gada līdz 2012. gadam Ķīnā palielinājās kopējā uzstādītā jauda. Tomēr faktiskais produkcijas apjoms PIP laikā bija tikai 80 000 tonnu, liecinot, ka varētu būt pieejama neizmantota jauda. Ķīnas uzstādītās jaudas PIP laikā būtu pieticis, lai apmierinātu vairāk nekā globālo pieprasījumu pēc DCD, un neizmantotā jauda varētu būt lielāka nekā kopējais patēriņš Savienībā PIP laikā, savukārt Ķīnas vietējais patēriņš PIP laikā bija tikai 40 000 tonnas, t. i., puse no faktiskā Ķīnas produkcijas apjoma.

(36)

Attiecībā uz neizmantoto jaudu izmeklēšanā uzņēmumos iegūtā informācija liecina, ka vienīgajam ražotājam, kas sadarbojās un kas pārstāvēja vairāk nekā 20 % no Ķīnas kopējās uzstādītās jaudas 2012. gadā, ir piešķirta atļauja 2014. gadā palielināt ražošanas jaudu par 50 %. Gaidāms, ka šī jaunā jauda inter alia tiks izmantota šā ražotāja paša ražošanas procesos (DCD lietojums pašu vajadzībām) un Ķīnas iekšzemes tirgū, kurā PIP laikā noietu rada aptuveni puse no vienīgā ražotāja, kas sadarbojās, DCD produkcijas. Informācija, kas iegūta no vienīgā ražotāja, kas sadarbojās, liecina, ka turpmākos ieguldījumus jaudas palielināšanā izmantos, lai inter alia apgādātu Ķīnas iekšzemes tirgu, kas ir liels un strauji augošs.

(37)

Tādējādi Ķīna spēs ražot lielus daudzumus eksportam, jo īpaši tādēļ, ka nekas neliecina, ka iekšzemes tirgū varētu būt noiets visai produkcijai, ko varētu saražot, pateicoties neizmantotajai jaudai.

(38)

Saskaņā ar Eurostat datiem un pārbaudītiem importa datiem importa apjoms no Ķīnas strauji samazinājās, kad 2007. gadā tika noteikti pasākumi, un atkal nedaudz palielinājās no 2009. gada līdz PIP beigām, taču nesasniedza 2007. gada līmeni. Tas atspoguļojās arī Ķīnas importa tirgus daļā, kas samazinājās no 40–45 % 2007. gadā līdz 10–15 % 2009. gadā un, neraugoties uz Ķīnas cenu kāpumu par 73 %, atkal sasniedza 15–20 % līmeni PIP beigās.

(39)

Savienības tirgus ir salīdzinoši liels tirgus, kas patērē aptuveni 18 % no DCD pasaules patēriņa, taču tas nav pievilcīgākais tirgus vai vienīgais pievilcīgais tirgus, ņemot vērā tirdzniecības segmentus un cenas (skatīt 74. apsvērumu). Pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas ražotāji prognozē farmaceitiskās rūpniecības pieprasījuma kāpumu, piemēram, Indijā, kas izmanto DCD, piemēram, kā izejvielu, lai ražotu diabēta zāles (metformīnu). Tāpēc, pateicoties šim jaunajam pieprasījumam, iespējams, tiks izmantota liela Ķīnas neizmantotās jaudas daļa. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka Savienības tirgus nav vienīgais pievilcīgais tirgus Ķīnas eksportētājiem.

(40)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka PIP laikā Ķīnas imports turpināja ieplūst Savienības tirgū par dempinga cenām. Ņemot vērā pastāvīgo dempingu, to, ka Savienības tirgus ir liels tirgus, kas bija diezgan pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportētājiem pagātnē, kā arī pieejamo neizmantoto jaudu Ķīnā, kas pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, var secināt, ka dempings, iespējams, turpinātos, ja pasākumus atceltu. Tomēr būtu jānorāda, ka pašreizējais dempinga līmenis ir ievērojami zemāks nekā tas, kas tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(41)

Tā kā analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, konfidencialitātes apsvērumu dēļ vairākums rādītāju sniegti indeksētā vai diapazona veidā.

(42)

Savienības ražotāja AlzChem AG produkcija veido 100 % no Savienībā ražotā DCD. Tāpēc uzskata, ka AlzChem AG veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(43)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu, tos salīdzinot ar citiem statistikas avotiem. Attiecīgajā periodā patēriņš ir mainījies šādi.

1.   tabula

(44)

Neatkarīgi no brīvā tirgus patēriņa, kas parādīts iepriekš, tiek atgādināts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares DCD lietojums pašu vajadzībām bija robežās no 10 % līdz 20 % no Savienības produkcijas un mainījās šādi.

2.   tabula

(45)

Paturot prātā, ka tikai viens eksportētājs sadarbojās izmeklēšanā, tika konstatēts, ka Eurostat dati bija labākais informācijas avots par importa apjomiem un cenām. Eurostat dati attiecas uz ES 27 valstīm, un tos salīdzināja ar citiem avotiem, piemēram, Ķīnas eksporta statistiku, 14. panta 6. punktā minēto datubāzi, importētāja, kas sadarbojās, un lietotāja datiem.

(46)

DCD no Ķīnas tika importēts atbilstīgi diviem muitas režīmiem. Atbilstīgi parastajam režīmam bija jāmaksā parastais muitas tarifs un antidempinga maksājums. Saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” nebija jāmaksā neviens no šiem maksājumiem, jo materiāls tika izmantots, lai ražotu pakārtotus ražojumus, kurus eksportēja ārpus Savienības. Kā redzams turpmāk tabulā, režīms “ievešana pārstrādei” PIP laikā attiecās uz aptuveni divām trešdaļām importa.

(47)

Pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2007. gadā importa apjoms no Ķīnas ievērojami samazinājās. Tā kopējā tirgus daļa PIP laikā bija apmēram 15 %–20 %. Neatkarīgi no tā attiecīgajā periodā tāda Ķīnas izcelsmes importa apjoms, kas tika veikts atbilstīgi parastajam muitas režīmam, svārstījās, savukārt vairāk nekā divkāršojās Ķīnas imports, ko ieveda atbilstīgi režīmam “ievešana pārstrādei”. Ņemot vērā abus režīmus, importa apjomi šajā periodā pieauga, taču tie ir ievērojami zemāki par līmeņiem, kas bija vērojami pirms pasākumu noteikšanas (virs 6 000 tonnām).

3.   tabula

(48)

Kā norādīts iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas būtiski palielinājās.

(49)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka cenu pārmaiņas nevar izskaidrot ar galveno izmaksu faktoru cenu pārmaiņām, t. i., izejvielu un enerģijas izmaksu pārmaiņām. Tomēr tā nesniedza citus paskaidrojumus un neiesniedza pārliecinošus pierādījumus, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

(50)

Lai izanalizētu cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū tika salīdzinātas ar atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām, kas bija noteiktas (tikai standarta DCD) importam no Ķīnas. Ņemot vērā piegādes izmaksas un komisijas maksas, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tika koriģētas līdz ražotāja cenas līmenim. Ķīnas eksporta CIF cenas tika iegūtas no Eurostat un salīdzinātas ar 14. panta 6. punktā minēto datubāzi, un tajās nebija iekļauts imports, uz ko attiecās režīms “ievešana pārstrādei”. Šīs CIF cenas tika koriģētas, ņemot vērā izmaksas, kas bija saistītas ar muitošanu, proti, muitas tarifa un pēcimporta izmaksām. Cenu samazinājums, kas skāra importu, uz ko attiecās režīms “ievešana pārstrādei”, tiek analizēts 83. apsvērumā.

(51)

Salīdzinājums liecināja, ka PIP laikā attiecīgā ražojuma imports nebija par zemākām cenām kā Savienības ražošanas nozares cenas.

(52)

Nebija nozīmīga importa no citām trešām valstīm.

(53)

Attiecīgajā periodā importa apjoma no ASV tirgus daļa nepārsniedza 2 %. Izmeklēšanā konstatēja, ka faktiski tas bija tādu standarta DCD imports, kas sākotnēji bija ražoti Ķīnā un pēc tam mikronizēti ASV.

4.   tabula

(54)

Ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu, izvērtējumā par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari ņēma vērā visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo stāvokli Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(55)

Savienības ražošanas nozare izmantoja integrētu ražošanas ķēdi, kas ietver ne tikai DCD, bet arī augšupējos un pakārtotos ražojumus. Kopš 2009. gada DCD Savienības ražošanas jauda nav mainījusies. Attiecīgajā periodā Savienības ražotājs palielināja ražošanu galvenokārt tāpēc, ka palielinājās pieprasījums Savienības tirgū, kā redzams 1. tabulā. Kopš 2010. gada Savienības ražotājs darbojās ar pilnu jaudu. Tas tā nenotika 2009. gadā, kad ražošanu un pārdošanu skāra finanšu krīze.

5.   tabula

(56)

Savienības ražotājs visā attiecīgajā periodā uzturēja mazus krājumus, un tas netika uzskatīts par svarīgu faktoru, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

6.   tabula

(57)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem palielinājās par 26 %, turpretim pārdošanas cenas palielinājās par 7 %.

(58)

Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt ES pārdevumu apjomu, pateicoties patēriņa kāpumam, kā parādīts iepriekš 1. tabulā. Savienības ražošanas nozare saglabāja ļoti lielu Savienības tirgus daļu.

7.   tabula

(59)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami uzlabojās, jo ražošanas nozare varēja palielināt pārdevumu apjomu un pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū. Ievērojamais rentabilitātes uzlabojums ir vēl izteiktāks, ja to salīdzina ar ražošanas nozares būtiskajiem zaudējumiem sākotnējā IP laikā (kritums par 20 % līdz 30 %).

8.   tabula

(60)

To darījumu rentabilitāte, kas tika veikti pašu vajadzībām, bija salīdzinoši laba.

(61)

Attiecīgajā periodā, izņemot PIP, naudas plūsma atbilstīgi kopējās rentabilitātes pārmaiņām vienmēr bija negatīva.

9.   tabula

(62)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare veica ieguldījumus, lai uzturētu un optimizētu esošās ražošanas iekārtas. 2009. gadā tā veica ievērojamus jaunus ieguldījumus saistībā ar mikro DCD.

10.   tabula

(63)

Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā saglabājās negatīvs atbilstīgi iepriekšminētajām rentabilitātes pārmaiņām.

11.   tabula

(64)

Savienības ražošanas nozare nenorādīja, ka attiecīgajā periodā tai būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(65)

Ieguldījumi, kas tika veikti attiecīgajā periodā, veicināja kvalificētu darbinieku skaita pieaugumu. Vidējais algas līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %.

(66)

Nodarbinātības un darba ražīguma palielinājums atspoguļo produkcijas kāpumu 2010. gadā.

12.   tabula

(67)

Dempings PIP laikā turpinājās, kā paskaidrots iepriekš 3.2. punktā.

(68)

Nevar uzskatīt, ka ietekme, ko faktiskās dempinga starpības apmērs radīja uz Savienības ražošanas nozari, bija liela, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu no Ķīnas. Salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu Savienības ražošanas nozares stāvoklis ievērojami uzlabojās – tā bija atguvusies no iepriekšējā dempinga, jo īpaši ņemot vērā rentabilitāti, pārdošanas apjomu un tirgus daļu.

(69)

Lai gan dažas iepriekšminētās pozitīvās pārmaiņas ir notikušas salīdzinoši nesen, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās. Visi finanšu rādītāji PIP beigās bija pozitīvi vai gandrīz pozitīvi.

(70)

Antidempinga pasākumu noteikšana 2007. gadā ļāva Savienības ražošanas nozarei pakāpeniski atgūties no dempinga kaitējošās ietekmes, vairāk izmantot savu potenciālu Savienības tirgū un valstīs ārpus ES. Par to, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no pasākumiem, galvenokārt liecina lielais ražošanas apjoms, jaudas izmantojums un palielinātās ES pārdošanas cenas un rentabilitāte. PIP laikā Ķīnas imports vairs nenodarīja būtisku kaitējumu.

(71)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā daži kaitējuma rādītāji liecināja par pozitīvu tendenci, neliedza Komisijai apstiprināt, ka tajā laikā tika nodarīts būtisks kaitējums. Šis apgalvojums ir jānoraida. Ar Regulu (EK) Nr. 1331/2007 reaģēja uz dažādiem apstākļiem jo īpaši Savienības ražošanas nozarē, kas guva mazāku peļņu. Turklāt termiņbeigu pārskatīšana pilnībā atšķiras no izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 5. pantu. Izmeklēšana bija veltīta tam, lai noskaidrotu, vai dempings rada kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, savukārt pārskatīšana ir vērsta uz nākotni, un tās uzdevums ir analizēt, kas notiktu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(72)

Kā norādīts iepriekš, PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai tas, ka spēkā esošos pasākumus vairs nepiemērotu, varētu izraisīt kaitējuma atkārtošanos.

(73)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Ķīnā ir pieejama liela ražošanas jauda (skatīt 34. līdz 37. apsvērumu). Tomēr nav pietiekama pamata secināt, ka attiecīgā neizmantotā jauda nozīmē, ka tiks veikts ievērojams imports uz Savienību.

(74)

Savienība ir viens no daudzajiem tirgiem, kuros produkciju pārdod Ķīnas ražotāji eksportētāji. Cenu ziņā Savienības ražošanas nozares, Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, un Ķīnas eksporta statistikas dati apstiprina, ka vairāku valstu tirgi ārpus ES ir vismaz tikpat pievilcīgi kā Savienības tirgus.

(75)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumi bieži bija par augstākām cenām nekā pārdevumi Savienībā. Pēc informācijas nodošanas atklātībā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tā eksporta cenas, kas bija augstākas, nebija saistītas ar šādu tirgu salīdzinošo pievilcību un drīzāk būtu jāskaidro ar šo pārdevumu nelielajiem apjomiem. Šis arguments būtu jānoraida, jo ES ražošanas nozares kopējie pārdevumu apjomi eksporta tirgos PIP laikā joprojām bija ievērojami (no 20 % līdz 30 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas). Turklāt netika pierādīts, ka pārdošanas darījumi ar pircējiem bija ievērojami mazākos apjomos.

(76)

Arī statistikas dati par Ķīnas DCD eksporta cenām uz dažādajiem tirgiem neliecina par īpašu ES tirgus pievilcību, salīdzinot ar pārējiem eksporta tirgiem. Jau PIP laikā bija ievērojama neizmantotā jauda, taču Ķīnas eksportētāji to neizmantoja, lai noteiktu tādas cenas, kas radītu kaitējumu. Tas, ka neizmantotā jauda vēl vairāk palielinās, šajā gadījumā neliecina par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Indija ar lielu pārsvaru ir pasaulē lielākais DCD tirgus. Ķīnas eksporta statistika liecina, ka Ķīnas pārdevumu apjomi uz ES bija tikai aptuveni 10 % no pārdevumu apjomiem, kas veikti uz Indiju, un ka Ķīnas vidējās ES pārdošanas cenas par tonnu bija diezgan līdzīgas Ķīnas pārdošanas cenām uz Indiju. Citiem vārdiem sakot, dominējošās tirgus cenas svarīgajā Indijas tirgū (kas ir palielinājušās attiecīgajā periodā vidēji par 65 %) DCD ražotājiem ir vienādi pievilcīgas. Nekas neliecina par to, ka neizmantotā jauda Ķīnā nozīmēs milzīgu importu uz Savienību. Šobrīd paredzams, ka vismaz daļu šīs neizmantotās jaudas neizmantos tuvākajā nākotnē. Šis secinājums izdarīts, pamatojoties uz attīstību pagātnē, jo pieprasījuma iesniedzēja iesniegtie dati liecina, ka Ķīna no 2008. gada līdz PIP palielināja jaudu aptuveni par 50 %, savukārt kopējais produkcijas apjoms pieauga tikai par apmēram 20 %. Pieprasījuma iesniedzēja prognozes līdz 2016. gadam liecina, ka Ķīnas jauda būs ievērojami lielāka par pieprasījumu pasaulē, tāpēc pagaidām netiks izmantota. Ražošanas jaudas pārpalikums valstī būtu mazāks, ja prognozes tiktu veiktas, balstoties uz Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, pārdošanas datiem. Katrā gadījumā tas, ka atšķirībā no ES ražošanas (skatīt iepriekš 55. apsvērumu) Ķīnas DCD ražošana neietilpst pilnībā integrētā ražošanas ķēdē, nozīmē, ka ir mazāk dārgi neizmantot jaudu.

(77)

Turklāt augošs pieprasījums, jo īpaši farmācijas nozarē tādās valstīs kā Indija (skatīt 39. apsvērumu), iespējams, noteiks to, ka tiks izmantota vēl kāda daļa no Ķīnas jaudas pārpalikuma. Turklāt izmeklēšanā tika secināts, ka AlzChem DCD ražojumi tika uzskatīti par pievilcīgākiem ES lietotājiem, inter alia pateicoties atrašanās vietai un piegādes uzticamībai. Tas nodrošina zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar Ķīnas ražotājiem, ņemot vērā galvenos lietotājus ES, kuri iepērk ievērojamus DCD daudzumus. Tāpēc, ņemot vērā šo kontekstu, lielā ražošanas jauda Ķīnā nav pamats, lai secinātu, ka pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Tas, ka Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi daļu globālās ražošanas jaudas izteiksmē, nevar atspēkot šo secinājumu.

(78)

Vairākas personas norādīja uz gaidāmo ievērojamo DCD tirgus pieaugumu pasaulē, ko galvenokārt veicinās nostiprinājušies lietojumi farmācijas un lauksaimniecības nozarē. Tas ir saistīts ar diabēta zāļu ražošanas kāpumu galvenokārt Indijā. Šis pieaugums jau ir paredzēts, iepriekš 1. tabulā aplūkojot patēriņa pieaugumu ES.

(79)

Attiecībā uz ES tirgu gaidāms turpmāks pieaugums, bet mazākā mērā. Tas skaidrojams ar to, ka Savienībā atrodas liels farmaceitisko produktu ražotājs, kas produkciju pārdod visā pasaulē.

(80)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja pieauguma apjomu. Tomēr tiek norādīts, ka informācija šajā ziņā ir pretrunīga un vairāki avoti norāda uz stabilu ES pieprasījumu un ievērojamu pasaules mēroga pieaugumu. Pārdošanas dati, ko ieguva no Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, liecina par aizvien straujāk augošo patēriņu Ķīnas iekšzemes tirgū. Tāpēc nekas lietas materiālos neapstiprina pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumu, ka pieprasījums ir vai būs zems.

(81)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā pieprasījuma iesniedzējs arī uzsvēra, ka ir zaudējis pārdošanas apjomu un tirgus daļu tirgos, kas ir ārpus ES. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka ES ražošanas nozare ir darbojusies ar gandrīz pilnu jaudu un ar nenozīmīgiem krājumiem, savukārt DCD patēriņš ES turpināja pieaugt. Tāpēc drīzāk tādēļ, ka ES ražošanas nozare bija nolēmusi vairāk pievērsties ES tirgum, būtiski nepalielinot ražošanas jaudu, tā nav varējusi pilnībā izmantot priekšrocības, ko radīja izaugsme citos tirgos. Tomēr šī situācija varētu mainīties, ja tiks īstenoti tās paplašināšanas plāni. Tāpēc ir paredzams, ka, pat ja tuvākajā nākotnē Ķīnas DCD importa apjomi Savienībā palielināsies, tas nevarētu automātiski izraisīt kaitējuma atkārtošanos. Savienības ražošanas nozare tāpat kā Ķīnas ražotāji gūs labumu no pieprasījuma kāpuma pasaulē.

(82)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražotājs tiek augstu vērtēts tirgū, un vairāki nozīmīgi pircēji to uzskata par vēlamo piegādātāju, vismaz attiecībā uz konkrētiem DCD lietojumiem. Šā ražotāja DCD ražojumu kvalitāte un uzticamība Savienībā liecina, ka tas spēj noslēgt nozīmīgus līgumus ar galvenajiem ES pircējiem, un paredzams, ka šāda situācija saglabāsies arī turpmāk neatkarīgi no tā, vai pasākumi tiks atcelti. Pēc informācijas nodošanas atklātībā nozīmīgs ES lietotājs paziņoja, ka turpinās iepirkt ražojumu, uz ko attiecas procedūra, no Savienības ražošanas nozares, pat ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(83)

Kā paskaidrots 50. līdz 51. apsvērumā, Ķīnas importa cenas PIP laikā nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Cenu samazinājums nebija vērojams attiecībā uz parasto režīmu (apmēram viena trešdaļa no importa apjoma). Nelielu cenu samazinājumu konstatēja, ņemot vērā arī režīmu “ievešana pārstrādei” (pārējās divas trešdaļas no importa PIP laikā). Šī situācija bija atšķirīga no būtiskā cenu samazinājuma, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un kas izrietēja no vispārēja pakāpeniska importa cenu pieaugumu, kopš tika noteikti pasākumi, lai gan šis pieaugums nebija pastāvīgs. Faktiski laikposmā no 2009. gada līdz PIP beigām Ķīnas importa CIF cena līdz ES robežai pieauga par 73 %.

(84)

ES ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā joprojām ir konkurētspējīga pat tad, ja pasākumi nav noteikti, ņemot vērā tās ievērojamo eksportu (20 % līdz 30 % no produkcijas PIP laikā) uz valstīm ārpus ES, kur pasākumi nav spēkā un ir jākonkurē ar Ķīnu bez antidempinga pasākumu atbalsta. Turpmāk atspoguļotā eksporta apjoma samazināšanās ir jāaplūko saistībā ar augošajiem pārdevumu apjomiem Savienībā un nemainīgu Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu, kas būtībā ir pilnībā izmantota.

13.   tabula

(85)

Arī Ķīnas importa cenas astoņos mēnešos pēc PIP tika analizētas saistībā ar informāciju, kuru sniedza Savienības ražošanas nozare. Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka ievērojamais cenu spiediens, ko radīja Ķīnas imports, atsākās drīz pēc PIP. Pamatojoties uz pamatregulas 6. panta 1. punktu saistībā ar tās 11. panta 5. punktu, informāciju par periodu pēc izmeklēšanas perioda parasti neņem vērā. Tomēr, pat ja šī informācija būtu jāņem vērā, šajā posmā nevarēja izdarīt secinājumus, izmantojot šo informāciju, jo nav skaidrs, vai šīs mainītās cenas, ja tās tiktu apstiprinātas, ir ilglaicīgas. Piemēram, lai gan cenas no PIP beigām līdz 2013. gada maijam samazinājās, 2013. gada jūnijā tās atkal palielinājās par 10 %. Ņemot vērā, ka šīs cenas, ka bija raksturīgas pēc PIP, joprojām bija ievērojami augstākas nekā tās, kuras tika novērotas sākotnējā izmeklēšanā, izredzes, ka tuvākajā nākotnē tās var ievērojami apdraudēt pašreizējo stāvokli Savienības ražošanas nozarē, kas necieš no būtiska kaitējuma, nav tik lielas, lai tās sasniegtu iespējamības robežu.

(86)

Visbeidzot, nekas neliecina par to, ka pasākumu atcelšana varētu ietekmēt tirgus cenas īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā. Būtu jāatgādina, ka uz lielu daļu DCD, ko pārdod Savienībā, attiecas līgumi, kuru termiņš ir vairāki gadi, un lietotāju ražošanas nozarei, šķiet, ir ļoti svarīgs drošs un nepārtraukts uzticama ražotāja piedāvājums. Turklāt divas trešdaļas no importa PIP laikā tika veiktas atbilstīgi režīmam “ievešana pārstrādei” un nebija jāmaksā importa vai antidempinga maksājumi. Kopumā, lai gan nevar izslēgt, ka daži līgumi tiks atkārtoti apspriesti un izkrautā importa cenas var samazināties, ir maz ticams, ka tas izraisīs kaitējumu, ja maksājumi tiktu atcelti.

(87)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nav ticams, ka Savienības ražošanas nozarei, ja pasākumi tiktu atcelti, būtu jāsamazina pārdošanas un ražošanas apjoms un/vai DCD cenas tādā mērā, ka tās rentabilitāte un vispārējais stāvoklis tiktu būtiski ietekmēts.

(88)

Gluži pretēji, ņemot vērā patēriņa pieaugumu pasaules mērogā, Ķīnas importa apjomus un cenas PIP laikā un cenas citos tirgos, ir paredzams, ka arī bez pasākumiem Savienības ražošanas nozares DCD pārdevumi joprojām būs stabili un turpinās dot pozitīvu ieguldījumu tās darbībās, izmantojot DCD ķēdi un NCN ķēdi.

(89)

Gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare darbosies ar pilnu jaudu neatkarīgi no tā, vai pasākumi tiks atcelti. Turklāt šogad Savienības ražošanas nozare pabeidza sagatavošanās darbu, ko veica, lai īstenotu paplašināšanas programmu. 2013. gada rudenī tā principā nolēma būtiski palielināt DCD ražošanas jaudu. Tirgus, tostarp svarīgi pircēji, kas atrodas ES, atbalstīja šo paplašināšanas plānu. Paplašināšanas plāns liecina, ka Savienības ražošanas nozare uzskata, ka pieprasījums pasaulē būs liels, un ka AlzChem būtu jāgūst labums no šīs izaugsmes.

(90)

Pat tad, ja uz Savienības ražošanas nozari tuvākajā nākotnē iedarbosies cenu spiediens, ko radīs Ķīnas imports, paredzams, ka ietekme cenu un rentabilitātes ziņā nebūs liela, ņemot vērā, ka Savienības ražošanas nozarei ir liela tirgus daļa, priekšrocības kvalitātes un piegādes uzticamības ziņā un spēja noslēgt nozīmīgus līgumus. Tāpēc ietekme nesasniegtu “kaitējuma iespējamības” slieksni pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē.

(91)

Komisija secina, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei neatkārtotos, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(92)

Tā kā ir secināts, ka nav iespējama kaitējuma atkārtošanās, nav vajadzīgi konstatējumi par Savienības interesēm.

(93)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt spēkā esošos pasākumus atcelt. Pēc minētās informācijas nodošanas atklātībā tām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Iesniegtā informācija un piezīmes pamatotā gadījumā tika pienācīgi ņemtas vērā, taču nevarēja grozīt iepriekš izklāstītos secinājumus.

(94)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāatceļ Ķīnas izcelsmes DCD importam piemērojamie antidempinga pasākumi un procedūra jāizbeidz.

(95)

Ņemot vērā konkrētus iepriekš aprakstītos apstākļus, proti, to, ka Ķīnā ir neizmantota jauda, un to, ka pēc PIP ir iespējams cenu samazinājums, Komisija uzraudzīs attiecīgā ražojuma importu, lai varētu nekavējoties pienācīgi rīkoties, ja attiecīgajā situācijā tas būtu nepieciešams. Uzraudzība nebūs ilgāka par diviem gadiem pēc šīs regulas publicēšanas,

13.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 43/12

(1)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (4) noteiktas vienotas tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu un rezerves daļu tipa apstiprinājumam, ņemot vērā to emisijas, un izklāstīti noteikumi par ekspluatācijas atbilstību, piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturību, iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, degvielas patēriņa mērīšanu un par transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību.

(2)

Ar 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai. Tajā noteikts tipa apstiprinājuma dokumentu formāts un norādīts dzinēja raksturlielumu noteikšanas pamats, ietverot dzinēja jaudas vērtības un ar jaudu saistītus parametrus.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008 izdota EK tipa apstiprinājuma numurs ietver alfabēta burtus (posms Euro 5 un Euro 6), kas norāda emisijas robežvērtības un OBD prasības, saskaņā ar kurām piešķirts apstiprinājums. Katram posmam, ko apzīmē ar alfabēta burtu, noteikts obligāts īstenošanas datums attiecībā uz jaunu transportlīdzekļu tipu apstiprinājumiem un visiem jauniem transportlīdzekļiem, kā arī pēdējais reģistrēšanas datums.

(4)

Transportlīdzekļu ražotājiem atļauts transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai piemērot stingrākas prasības, vēl pirms tās kļūst obligātas. Jaunie Euro 6 posmi ļaus piešķirt apstiprinājumu transportlīdzekļiem ar zemāku emisijas līmeni, pirms minētās emisijas vērtības stājas spēkā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK ar 2013. gada 31. decembri atceļ Padomes 1980. gada 16. decembra Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu (5). Tāpēc Direktīvas 80/1269/EEK noteikumi jāpārnes uz Regulu (EK) Nr. 715/2007.

(6)

Regulā (EK) Nr. 692/2008 un Regulā (ES) Nr. 582/2011 norādītas standartdegvielas, kas transportlīdzekļu ražotājiem būtu jāizmanto emisiju testu veikšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 un Regulu (EK) Nr. 595/2009. Standartdegvielu parametri atspoguļo tirgū visbiežāk izmantoto degvielu īpatnības, kuras tika visplašāk izmantotas laikā, kad tika pieņemta Regula (EK) Nr. 692/2008. Tomēr, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā tirgū aizvien plašāk tiek izmantotas biodegvielas, standartdegvielu specifikācijas būtu jāpielāgo, lai tās atbilstu tam, kādas degvielas patlaban ir pieejamas un paredzamā nākotnē būs pieejamas Savienības tirgū.

(7)

Standartdegvielas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 692/2008 un Regulā (ES) Nr. 582/2011, ir jāsaskaņo, lai saskaņotu procedūras attiecībā uz vieglajiem un smagajiem transportlīdzekļiem un tādējādi samazinātu ar tipa apstiprināšanu saistītās izmaksas.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2007/46/EK, Regula (EK) Nr. 692/2008 un Regula (ES) Nr. 582/2011.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu 37., 38., 39. un 40. punktu:

2)

regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai saņemtu EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju, ražotājam uzskatāmi jāparāda, ka transportlīdzekļi atbilst šīs regulas III–VIII, X–XII, XIV, XVI un XX pielikumā noteiktajām testa procedūrām. Ražotājam arī jānodrošina atbilstība šīs regulas IX pielikumā noteiktajām standartdegvielu specifikācijām.”;

3)

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja izpildītas visas attiecīgās prasības, apstiprinātājiestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numurēšanas sistēmu.

Neskarot Direktīvas 2007/46/EK VII pielikuma noteikumus, tipa apstiprinājuma numura 3. pozīcija jāveido saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 6. papildinājumu.

Apstiprinātājiestāde nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

Transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts ar Euro 5 emisiju robežvērtībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 1. tabulā, attiecīgās prasības uzskata par izpildītām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Ceturtajā daļā minētajā gadījumā piemēro arī 14. pantu.”;

4)

regulas I, III, IV, IX, XI un XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

5)

pievieno XX pielikumu, kura teksts ir izklāstīts šīs regulas III pielikumā.