EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C:2012:375:FULL
Official Journal of the European Union, C 375, 5 December 2012
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 375, 2012. gada 5. decembris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 375, 2012. gada 5. decembris
ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.375.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
55. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2012/C 375/01 |
||
2012/C 375/02 |
||
2012/C 375/03 |
||
2012/C 375/04 |
Uzklausīšanas amatpersonas gala ziņojums – COMP/39.462 – Kravu pārvadājumi |
|
2012/C 375/05 |
Komisijas lēmuma Kopsavilkums (2012. gada 28. marts) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.462 – Kravu pārvadājumi) (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 1959) ( 1 ) |
|
2012/C 375/06 |
||
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2012/C 375/07 |
||
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2012/C 375/08 |
Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām |
|
|
CITI TIESĪBU AKTI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2012/C 375/09 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/1 |
Euro maiņas kurss (1)
2012. gada 4. decembris
2012/C 375/01
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3092 |
JPY |
Japānas jena |
107,28 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4604 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,81230 |
SEK |
Zviedrijas krona |
8,6265 |
CHF |
Šveices franks |
1,2136 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
7,3465 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
25,243 |
HUF |
Ungārijas forints |
282,39 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6964 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1291 |
RON |
Rumānijas leja |
4,5343 |
TRY |
Turcijas lira |
2,3367 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,2497 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,3013 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,1463 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,5866 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,5941 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 419,25 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
11,5504 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
8,1506 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,5265 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 580,93 |
MYR |
Malaizijas ringits |
3,9830 |
PHP |
Filipīnu peso |
53,449 |
RUB |
Krievijas rublis |
40,3515 |
THB |
Taizemes bāts |
40,179 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
2,7575 |
MXN |
Meksikas peso |
16,9802 |
INR |
Indijas rūpija |
71,5710 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/2 |
Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos tās 2012. gada 19. marta sanāksmē par lēmuma projektu lietā COMP/39.462 (1) – kravu pārvadājumi
Ziņotājs: Slovākija
2012/C 375/02
1. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas veiktajam juridiskajam faktu novērtējumam, kas kvalificējami kā vienošanās un/vai saskaņotas darbības LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta izpratnē, katrā no šādiem karteļiem: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
2. |
Padomdevēja komiteja piekrīt, ka vienošanos un/vai saskaņotu darbību kopums veido vienotu un turpinātu konkurences tiesību pārkāpumu katrā no šādiem karteļiem laikā, kad pastāvēja attiecīgie pārkāpumi: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
3. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka vienošanos un/vai saskaņotu darbību kopuma mērķis bija ierobežot konkurenci attiecībā uz katru no šādiem karteļiem: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
4. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas veiktajam novērtējumam par katra adresāta izdarītā pārkāpuma ilgumu katrā no šādiem karteļiem: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
5. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz secinājumu, ka adresātu vienošanās un/vai saskaņotā darbība varēja ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm un starp EEZ līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šādiem karteļiem: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
6. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz lēmuma adresātiem, tostarp uz atbildības piedēvēšanu attiecīgo grupu mātesuzņēmumiem attiecībā uz šādiem karteļiem: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
7. |
Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
8. |
Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos apspriešanā izvirzītos jautājumus. |
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/3 |
Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos tās 2012. gada 26. marta sanāksmē par lēmuma projektu lietā COMP/39.462 (2) – Kravu pārvadājumi
Ziņotājs: Slovākija
2012/C 375/03
1. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā lēmuma projekta adresātiem ir jāuzliek naudas sods. |
2. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu pamatsummu. |
3. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu aprēķināšanas nolūkā noteikto pārkāpumu ilgumu katrā no šādiem karteļiem: a) JES kartelis; b) UZS kartelis; c) VPF kartelis un d) ASU kartelis. |
4. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu pamatsummas īpašo palielinājumu, lai nodrošinātu pietiekamu preventīvo ietekmi. |
5. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šajā lietā nepastāv vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. |
6. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu samazināšanas apjomu, pamatojoties uz 2006. gada Paziņojumu par iecietību. |
7. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu galīgo apmēru. |
8. |
Padomdevēja komiteja iesaka publicēt savu atzinumu Oficiālajā Vēstnesī. |
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/4 |
Uzklausīšanas amatpersonas gala ziņojums (1)
COMP/39.462 – Kravu pārvadājumi
2012/C 375/04
I. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
(1) |
Lēmuma projekts šajā lietā attiecas uz četriem atsevišķiem karteļiem kravu gaisa pārvadājumu jomā. |
(2) |
Procedūra tika sākta pēc pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda saņemšanas no Deutsche Post AG (tostarp DHL Global Freight Forwarding un Exel Ltd, kā arī no vairākiem citiem meitasuzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem). Komisija 2007. gada oktobrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. pantu veica pārbaudes dažu kravas pārvadātāju uzņēmumu telpās. |
(3) |
Pēc pārbaudēm septiņi kravas pārvadātāji iesniedza pieteikumus saskaņā ar Paziņojumu par iecietību: Deutsche Bahn AG un tā meitasuzņēmumi, jo īpaši Schenker AG; Public Warehousing Company KSC; ABX; CEVA Group Plc. un Eagle Inc; Nippon Express Co. Ltd; [*] un Yusen Air & Sea Service (Europe) BV. |
II. RAKSTISKĀ PROCEDŪRA
(4) |
Komisija 2010. gada 5. februārī 47 juridiskām personām, kas pieder 15 uzņēmumu grupām (turpmāk “puses”), nosūtīja paziņojumu par iebildumiem attiecībā uz iespējamiem LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumiem kravu pārvadājumu nozarē (2). Paziņojums par iebildumiem attiecās uz četriem atsevišķiem iespējamajiem pārkāpumiem: t. s. Jaunās eksporta sistēmas (“JES”), t. s. Uzlabotās ziņošanas sistēmas (“UZS”), t. s. Valūtas pielāgošanas faktora (“VPF”) un t. s. Aktīvās sezonas uzcenojumu (“ASU”) pārkāpumi. |
(5) |
Puses varēja piekļūt lietas materiāliem no 2010. gada 11. līdz 18. februārim. Puses Komisijas telpās saņēma piekļuvi arī mutiskajiem un rakstiskajiem paziņojumiem par iecietību. Es neesmu saņēmis pieprasījumus plašākai piekļuvei lietas materiāliem. |
(6) |
Paziņojuma par iebildumiem adresātiem sākotnēji tika noteikts termiņš atbildes sniegšanai, kas bija 8 nedēļas pēc dienas, kad tika sniegta piekļuve lietas materiāliem, t. i., starp 2010. gada 9. un 16. aprīli. 13 puses (izņemot Deutsche Post AG un ABX) pieprasīja termiņa pagarinājumu, vairums no tām norādīja iemeslus, ko es uzskatu par vismaz daļēji pamatotiem. Es piešķīru pagarinājumu uz 2 nedēļām. Visas puses iesniedza atbildi noteiktajā termiņā. Visas puses, izņemot vienu, iesniegtajās rakstiskajās atbildēs pieprasīja mutisku uzklausīšanu. |
III. MUTISKĀ PROCEDŪRA
(7) |
Mutiska uzklausīšana notika no 2010. gada 6. līdz 9. jūlijam. Tajā piedalījās visu pušu pārstāvji, izņemot to pusi, kura nepieprasīja mutisku uzklausīšanu. |
(8) |
Pirms mutiskās uzklausīšanas trīs puses lūdza, lai tās uzklausītu daļēji aiz slēgtām durvīm. Es atteicu divus no šiem lūgumiem un vienu izpildīju. Tomēr mutiskajā uzklausīšanā es konstatēju, ka puses lūgums tikt uzklausītai aiz slēgtām durvīm daudzējādā ziņā bija nepamatots, jo uzklausīšanā tika izpausts maz konfidenciālas informācijas. Tādēļ es aicināju attiecīgo pusi sniegt pārējām pusēm mutisku kopsavilkumu par uzklausīšanu, kura notika aiz slēgtām durvīm, un sava paziņojuma nekonfidenciālo versiju, kas pēc mutiskās uzklausīšanas tika saņemta un iesniegta visām pusēm. |
(9) |
Mutiskajā uzklausīšanā dažas puses apstrīdēja Deutsche Post AG pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda pamatotību, balstoties uz to, ka ārējie juridiskie padomnieki, kas lietā pārstāvēja Deutsche Post AG, iespējams, ir pārkāpuši piemērojamos Briseles advokatūras noteikumus un līgumtiesības. Tā kā šis jautājums aktualizējās uzklausīšanas laikā, es uzskatīju par piemērotu un efektīvu dot visām pusēm iespēju sniegt piezīmes pēc mutiskās uzklausīšanas, ko četras no pusēm arī izdarīja. Lēmuma projektā sūdzības attiecībā uz Deutsche Post AG pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda tiek noraidītas kā nepamatotas. |
IV. PROCEDŪRA PĒC MUTISKĀS UZKLAUSĪŠANAS
1. Faktu vēstule
(10) |
Ņemot vērā pušu iesniegtos argumentus par JES pārkāpumu saistībā ar to, ka tika konstatēta ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisija pēc mutiskās uzklausīšanas veica turpmāku faktu izpēti. Tā rezultātā Komisija saņēma papildu informāciju no attiecīgajām pusēm. Tā kā Komisija bija paredzējusi lēmumā izmantot daļu no šīs informācijas, lai konstatētu ietekmi uz tirdzniecību saistībā ar JES pārkāpumu, tā nolēma, ka ir lietderīgi sniegt šo informāciju attiecīgajām pusēm vēstulē (“faktu vēstulē”), kas nosūtīta 2011. gada 20. septembrī, nosakot, ka divu nedēļu laikā puses var iesniegt savu viedokli. |
(11) |
Visas attiecīgās puses iesniedza rakstiskas piezīmes par faktu vēstuli. |
(12) |
Viena puse (CEVA) procesuālā līmenī sūdzējās par to, ka, pirmkārt, tai tika liegta iespēja iesniegt savus apsvērumus par jaunajiem pierādījumiem mutiskajā uzklausīšanā, turklāt secinājumu, ko Komisija izdarīja, balstoties uz jaunajiem pierādījumiem, būtība bija tik neskaidra, ka tas traucēja pusei paust savu viedokli par šiem secinājumiem. CEVA uzskatīja, ka tādējādi tās tiesības uz aizstāvību tika apdraudētas. Otrkārt, CEVA apgalvo, ka konkrēti jaunie pierādījumi, kas minēti faktu vēstulē, tika pieprasīti ilgi pēc mutiskās uzklausīšanas (2011. gada maijā), un tādēļ CEVA varēja pamatoti uzskatīt, ka tie tika izmantoti naudas sodu aprēķinam, nevis tādēļ, lai pamatotu paziņojumā izklāstītos iebildumus. CEVA uzskata, ka tā ir negodīga rīcība no Komisijas puses, kas apdraud CEVA tiesības uz aizstāvību. Treškārt, CEVA apgalvo, ka, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, dažus no faktu vēstulē minētajiem pierādījumiem Komisija ir ieguvusi no pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda iesniedzēja, saņemot atbildes uz jautājumiem, kas citām pusēm netika uzdoti. |
(13) |
Tā kā mans pienākums ir nodrošināt pušu procesuālo tiesību efektīvu izmantošanu (3), es pārbaudīju CEVA sūdzības. Es secināju, ka CEVA bija iespēja efektīvi izmantot savas tiesības uz aizsardzību saistībā ar faktu vēstulē izklāstītajiem jautājumiem, balstoties uz šādiem pamatojumiem.
|
2. Vēstule no Konkurences ĢD par naudas soda aprēķinu
(14) |
Konkurences ĢD 2011. gada 25. oktobrī nosūtīja pusēm vēstuli, kurā norādīja, ka Komisija var izmantot konkrētus pārdošanas datus, aprēķinot “pārdošanas vērtību” un tādējādi saskaņā ar 2006. gada Pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai (7) arī aprēķinot iespējamos naudas sodus. Pusēm tika noteikts 2 nedēļu termiņš, kura laikā tās varēja iesniegt savus apsvērumus. Dažas no pusēm Konkurences ĢD iesniedza savus apsvērumus. |
(15) |
Deutsche Bahn AG (8) savos apsvērumos pieprasīja piešķirt piekļuvi lietas COMP/39.258 “Gaisa pārvadājumi” (9) materiāliem, pamatojoties uz to, ka uzņēmumam bija nepieciešama iespēja piekļūt un komentēt Komisijas pamatojumu naudas sodu aprēķinam minētajā lietā. Komisija nav tieši atbildējusi uz šo pieprasījumu (10). Tomēr laikā, kad tapis šis ziņojums, ir pagājuši vairāk nekā 3 mēneši kopš pieprasījuma iesniegšanas, un, lai arī Deutsche Bahn tādēļ varētu uzskatīt, ka pieprasījums ir noraidīts, uzņēmums nav vērsies pie manis ar lūgumu veikt neatkarīgu pārbaudi par šo jautājumu saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 3. panta 7. punktu. |
V. KOMISIJAS LĒMUMA PROJEKTS
(16) |
Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. pantu es pārbaudīju, vai lēmuma projekts skar vienīgi tādus iebildumus, par kuriem pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli. Mans slēdziens ir pozitīvs. |
(17) |
Es arī konstatēju, ka Komisija ir nolēmusi necelt iebildumus pret trim uzņēmumiem, kam bija adresēts paziņojums par iebildumiem, tostarp pret diviem uzņēmumiem, kuri iepriekš tika uzskatīti par solidāri atbildīgiem ar viņu attiecīgajiem meitasuzņēmumiem, un pret vienu uzņēmumu, kuru uzskatīja par tieši atbildīgu par pārkāpumu, taču neiekļāva lēmumā, pamatojoties uz pierādījumiem par to, ka atbildība jāuzņemas citam šī paša uzņēmuma meitasuzņēmumam. Turklāt, salīdzinot ar paziņojumu par iebildumiem, lēmuma projektā konkrētiem uzņēmumiem ir konstatēts īsāks pārkāpumu ilgums attiecībā uz UZS, VPF un ASU pārkāpumiem. |
VI. NOBEIGUMA APSVĒRUMI
(18) |
Es secinu, ka pusēm šajā lietā bija iespēja efektīvi izmantot savas procesuālās tiesības. |
Briselē, 2012. gada 26. martā
Michael ALBERS
(1) Saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmumā 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.).
(2) Kravu pārvadājumu pakalpojumi Komisijas lēmumā ir definēti kā “organizācija, kas klientu uzdevumā un atbilstoši viņu vajadzībām nodarbojas ar preču pārvadājumiem (iespējams, arī ar tādām darbībām kā muitošana, uzglabāšana, pakalpojumi uz zemes u.c.). Kravu pārvadājumu pakalpojumi ir iedalīti iekšzemes un starptautiskajos kravu pārvadājumos un kravu pārvadājumos ar gaisa, sauszemes vai jūras transportu” (lēmuma 3. apsvērums). Visi lēmumā minētie pārkāpumi ir saistīti ar kravu pārvadājumiem ar gaisa transportu.
(3) Lēmuma 2011/695/ES 1. panta 2. punkts.
(4) Lieta T-23/99, LR AF 1998 A/S, iepriekš Lųgstųr Rųr A/S, pret Eiropas Kopienu Komisiju, 2002, ECR II-1705, 190. punkts.
(5) Skatīt, piemēram, lietu C-52/69, J.R. Geigy AG pret Komisiju, 1972, ECR, 787. lpp, 14. punkts.
(6) Spriedums lietā T-48/00, Corus UK pret Komisiju, 2004, ECR II-2331, 212. punkts.
(7) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp.).
(8) Un saistītie uzņēmumi, Schenker AG, Schenker Limited, Schenker China Ltd. un Schenker International (H.K.) Ltd.
(9) Informācija par šo lietu ir pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/competition/index_en.html
(10) Tā vietā Komisija lēmuma projektā pieprasījumu ir noraidījusi.
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/7 |
Komisijas lēmuma Kopsavilkums
(2012. gada 28. marts)
par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu
(Lieta COMP/39.462 – Kravu pārvadājumi)
(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 1959)
(Autentisks ir tikai teksts angļu un vācu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2012/C 375/05
Komisija 2012. gada 28. martā pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. panta noteikumiem Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tajā skaitā visus uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.
1. IEVADS
(1) |
Komisija 2012. gada 28. martā pieņēma lēmumu par četriem atsevišķiem Līguma 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumiem kravu pārvadājumu nozarē. Šie pārkāpumi saistīti ar to, ka lēmuma adresāti saskaņoja cenu stratēģiju starptautiskiem kravu pārvadājumiem attiecībā uz četriem dažādiem uzcenojumiem/iekasēšanas mehānismiem: jaunā eksporta sistēma (JES), uzlabota ziņošanas sistēma (UZS), valūtas pielāgošanas faktors (VPF) un aktīvās sezonas uzcenojums (ASU). |
2. LIETAS APRAKSTS
2.1. Procedūra
(2) |
Pēc Deutsche Post AG pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda saskaņā ar 2006. gada Paziņojumu par iecietību Komisija 2007. gada 10. oktobrī veica pārbaudes un vēlāk saņēma pieteikumus iecietības režīma ievērošanai arī no Deutsche Bahn AG, Public Warehousing Company, KSC, ABX Logistics, CEVA Group Plc., Nippon Express Co., Ltd, [*] un Yusen group. |
(3) |
Komisija 2010. gada 5. februārī šajā lietā pieņēma paziņojumu par iebildumiem. Visi paziņojuma par iebildumiem adresāti rakstiski pauda savu viedokli par iebildumiem, kas celti pret viņiem, un viņiem bija iespēja īstenot savas tiesības tikt uzklausītiem, piedaloties mutiskajā uzklausīšanā, kura notika no 2010. gada 6. līdz 9. jūlijam. |
(4) |
Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 2012. gada 19. un 26. martā sniedza labvēlīgu atzinumu. |
2.2. Pārkāpumu kopsavilkums
(5) |
JES (jaunā eksporta sistēma) ir Apvienotās Karalistes iestāžu 2002. gadā ieviesta pirmsmuitošanas sistēma eksportam ārpus EEZ. Vairāki kravu pārvadātāji organizēja pārvadātāju grupas sanāksmi, kurā viņi vienojās ieviest uzcenojumus JES deklarācijām. Turpmāk viņi vienojās arī par uzcenojumu līmeni un ieviešanas laiku. Pēc sanāksmes karteļa dalībnieki apmainījās ar vairākiem e-pastiem, lai uzraudzītu vienošanās īstenošanu tirgū. Pret konkurenci vērstie kontakti tika uzturēti no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 10. martam. |
(6) |
UZS ir ASV ieviesta muitas procedūra, saskaņā ar kuru par kravas sūtījumiem ir jāsniedz informācija vēl pirms tam, kad tie ievesti ASV. Daudzi kravu pārvadātāji vēl pirms tam, kad ASV iestādes īstenoja jaunos pasākumu, tikās vairākās sanāksmēs, lai saskaņotu cenu stratēģiju. Apspriežu galvenais forums bija kravu pārvadātāju asociācija Freight Forward Europe (kopš 2004. gada – Freight Forward International). Kravu pārvadātāji vienojās par uzcenojumu ieviešanu un par to, ka UZS nevajadzētu izmantot kā konkurences līdzekli savā starpā. Kravu pārvadātāji arī centās vienoties par uzcenojumu apmēru un apspriedās par uzcenojumu paredzēto līmeni. Karteļa kontakti pastāvēja no 2003. gada 19. marta līdz 2004. gada 19. augustam. |
(7) |
VPF kartelis radās kā reakcija uz Ķīnas valūtas Renminbi (turpmāk “RMB”) vērtības pieaugumu attiecībā pret ASV dolāru 2005. gadā. Vairāki pasaules mēroga kravu pārvadātāji, kas darbojās Ķīnas tirgū, organizēja un tikās daudzās sanāksmēs, lai apspriestu kopīgu pieeju, un vienojās par to, ka i) visi līgumi ar klientiem tiks no jauna noslēgti, nosakot apmaksas veikšanu RMB, un ii) tiks ieviests uzcenojums (valūtas pielāgošanas faktors) un noteikts tā apmērs. Turpmāko sanāksmju laikā un e-pastu apmaiņā uzņēmumi apmainījās ar pieredzi saistībā ar minēto pasākumu akceptēšanu tirgū. Apspriedes Ķīnā notika no 2005. gada 27. jūlija līdz 2006. gada 13. martam. |
(8) |
ASU ir pagaidu likmes korekcija, ko kravu pārvadātāji vienojās piemērot konkrētu aktīvo sezonu laikā. Likmes korekcijas konkrētos maršrutos tika veiktas sezonālā transporta pakalpojumu pieprasījuma pieauguma laikā, kā rezultātā pieauga šo pakalpojumu cenas. Daudzi kravu pārvadātāji tikās Honkongā vairākās tā sauktajās “brokastu sanāksmēs”, kur viņi vienojās par uzcenojumiem maršrutā no Honkongas/Dienvidķīnas uz Eiropu un uzcenojumu laiku. Turklāt uzņēmumi apsprieda arī ASU apmēru. Uzņēmumi vienojās par ASU ieviešanu 2005., 2006. un 2007. gadam, un karteļa kontakti tika uzturēti no 2005. gada 9. augusta līdz 2007. gada 21. maijam. |
2.3. Adresāti
(9) |
Minētajos periodos piedaloties 4 atsevišķos pārkāpumos gaisa kravu pārvadājumu jomā, t. i., vienojoties par cenām vai citiem tirdzniecības nosacījumiem, Līguma 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu pārkāpa šādi uzņēmumi. |
(10) |
JES pārkāpumu gadījumā Apvienotās Karalistes teritorijā:
|
(11) |
UZS pārkāpumu gadījumā visā Eiropas Ekonomikas zonā:
|
(12) |
VPS pārkāpumu gadījumā visā Eiropas Ekonomikas zonā:
|
(13) |
ASU pārkāpumu gadījumā visā Eiropas Ekonomikas zonā:
|
2.4. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
(14) |
Ar lēmumu piemēro 2006. gada Pamatnostādnes naudas sodu aprēķināšanai (2). |
2.4.1. Naudas soda pamatsumma
(15) |
Ņemot vērā JES, UZS un VPF pārkāpumu īslaicīgumu, Komisija aprēķināja indikatīvu gadā pārdotā apjoma vērtību (balstoties uz pārdotā kravas pārvadājumu apjoma faktisko vērtību, ko uzņēmumi EEZ pārdevuši laikā, kad piedalījušies pārkāpumu izdarīšanā), kura tiks izmantota par pamatu par katru no pārkāpumiem uzliekamo naudas sodu pamatsummas aprēķināšanai. |
(16) |
Ņemot vērā ASU pārkāpuma sezonālo raksturu, Komisija aprēķināja indikatīvu gadā pārdotā apjoma vērtību (balstoties uz pārdotā kravas pārvadājumu apjoma faktisko vērtību, ko uzņēmumi EEZ pārdevuši aktīvo sezonu laikā, kad piedalījušies ASU pārkāpuma izdarīšanā), kura tiks izmantota par pamatu uzliekamo naudas sodu pamatsummas aprēķināšanai. |
(17) |
Ņemot vērā pārkāpumu raksturu un ģeogrāfisko mērogu, mainīgās naudas soda summas un papildu summas (“iestāšanās maksa”) procentu likme ir 16 % no pārdotā apjoma vērtības par UZS, VPF un ASU pārkāpumiem un 15 % no pārdotā apjoma vērtības par JES pārkāpumu. |
(18) |
Lai pilnībā ņemtu vērā katra atsevišķa uzņēmuma līdzdalības ilgumu pārkāpumā, mainīgā summa tiek reizināta ar gadu skaitu vai attiecīgi ar gada daļu skaitu, kuru laikā uzņēmums piedalījās pārkāpumā. |
(19) |
Visu uzņēmumu līdzdalība JES pārkāpumā ilga 5 mēnešus. Mainīgā summa tika reizināta ar 0,41. |
(20) |
Visu uzņēmumu līdzdalība UZS kartelī ilga 1 gadu un 5 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 1,41), izņemot Exel Limited group, Kuehne + Nagel International AG group un Deutsche Bahn AG group, kuru līdzdalība pārkāpumā ilga 1 gadu un 4 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 1,33), un United Parcel Service, Inc. group, kura līdzdalība ilga 7 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 0,58). |
(21) |
Visu uzņēmumu līdzdalība VPF kartelī ilga 7 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 0,58), izņemot Panalpina World Transport (Holding) Ltd, kura līdzdalība pārkāpumā ilga 4 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 0,33), un Nippon Express (Ķīna) Co., Ltd un Yusen Shenda Air & Sea Service (Šanhaja) Ltd., kuru līdzdalība ilga 3 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 0,25). |
(22) |
Visu uzņēmumu līdzdalība ASU kartelī ilga 1 gadu un 9 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 1,75), izņemot Hellmann Worldwide Logistics GmbH & Co. KG group, kura līdzdalība pārkāpumā ilga 1 gadu un 5 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 1,41), Expeditors International of Washington, Inc. group un Deutsche Bahn AG group, kuru līdzdalība pārkāpumā ilga 9 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 0,75), un Exel Limited group, kura līdzdalība ilga 5 mēnešus (mainīgā summa tiek reizināta ar 0,41). |
2.4.2. Pamatsummas koriģēšana
(23) |
Šajā lietā nepastāv vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, ko Komisija ņemtu vērā. |
2.4.3. Īpašs naudas soda palielinājums preventīvā nolūkā
(24) |
Šajā lietā preventīvos nolūkos Deutsche Post AG group tika piemērots koeficients 1,2 (saistībā ar JES, UZS un ASU pārkāpumiem) un Deutsche Bahn AG group (saistībā ar UZS un ASU pārkāpumiem) un United Parcel Service, Inc. group (saistībā ar UZS un VPF pārkāpumiem) piemērots koeficients 1,1. |
2.4.4. Apgrozījuma 10 % robežas piemērošana
(25) |
Naudas sodu galīgās summas ir mazākas par 10 % no attiecīgo uzņēmumu apgrozījuma pasaulē. |
2.4.5. Paziņojuma par iecietību (2006. gads) piemērošana
(26) |
Pirmais uzņēmums, kas iesniedza informāciju un pierādījumus, kuri atbilda 2006. gada Paziņojuma par iecietību 8. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, bija Deutsche Post AG group. Piemērojamais naudas sods tiek samazināts par 100 % attiecībā uz visiem četriem pārkāpumiem. |
(27) |
Deutsche Bahn AG group tiek piešķirs naudas soda par UZS pārkāpumu samazinājums 25 % apmērā, par VPF pārkāpumu – 20 % apmērā un par ASU pārkāpumu piešķirts samazinājums 50 % apmērā, kurā iekļauts arī papildu samazinājums, piemērojot Paziņojuma par iecietību 26. punkta pēdējo daļu, tā kā Deutsche Bahn AG group sniegtā informācija ļāva Komisijai konstatēt, ka ASU pārkāpums izdarīts ilgākā laikposmā. |
(28) |
Public Warehousing Company, KSC group tiek piešķirts naudas soda par UZS pārkāpumu samazinājums 30 % apmērā un par ASU pārkāpumu – 25 % apmērā. |
(29) |
CEVA Group Plc. group tiek piešķirs naudas soda par JES pārkāpumu samazinājums 35 % apmērā un par VPF pārkāpumu – samazinājums 50 % apmērā, kurā iekļauts arī papildu samazinājums, piemērojot Paziņojuma par iecietību 26. punkta pēdējo daļu, tā kā CEVA sniegtā informācija ļāva Komisijai konstatēt, ka VPF pārkāpums izdarīts ilgākā laikposmā. |
(30) |
Yusen group tika piešķirts naudas soda par VPF pārkāpumu samazinājums 5 % apmērā. |
3. AR LĒMUMU NOTEIKTIE NAUDAS SODI
(31) |
Par vienotu un turpinātu pārkāpumu attiecībā uz JES tiek noteikti šādi naudas sodi:
|
(32) |
Par vienotu un turpinātu pārkāpumu attiecībā uz UZS tiek noteikti šādi naudas sodi:
|
(33) |
Par vienotu un turpinātu pārkāpumu attiecībā uz VPF tiek noteikti šādi naudas sodi:
|
(34) |
Par ASU pārkāpumu tiek noteikti šādi naudas sodi:
|
(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.
(2) OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp.
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/12 |
Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse
2012/C 375/06
Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Malta
Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visus jauno euro monētu dizaina aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kas ar Kopienu noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts emitēt apgrozībai paredzētas euro piemiņas monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.
Emitentvalsts: Malta
Piemiņas monētas tematika: Vairākuma pārstāvība 1887. gadā
Dizaina apraksts: Dizainu radījis maltiešu mākslinieks Gianni Bonnici, un tajā redzams sajūsmināts cilvēku pūlis pie gubernatora pils Valletā, kas attēlota fonā. Iekšējā apļa augšējā daļā puslokā izvietots uzraksts “MALTA – Majority representation 1887”. Apakšējā daļā attēlots gadskaitlis “2012”.
Gar monētas ārējo malu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.
Emitējamo monētu skaits:
Emisijas datums: 2012. gada septembris
(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.
(2) Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Eiropas Komisija
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/13 |
AICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA/35/12
Tempus IV – Augstākās izglītības reforma, izmantojot universitāšu starptautisko sadarbību
2012/C 375/07
1. Mērķi un apraksts
Programmas Tempus ceturtais posms aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam.
Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt augstākās izglītības modernizāciju reģionos, kas atrodas apkārt Eiropas Savienībai (ES). Tempus programma veicina institucionālo sadarbību un koncentrējas uz augstākās izglītības sistēmu modernizāciju un reformu partnervalstīs. Tā sekmē sadarbību augstākajā izglītībā, iesaistot ES dalībvalstis un partnervalstis. Programma īpaši veicinās brīvprātīgu konverģenci ar tiem sasniegumiem augstākās izglītības jomā ES, kas izriet no stratēģijas “Eiropa 2020”, Stratēģiskās ietvarprogrammas Eiropas sadarbībai izglītībā (“ET 2020”) un Boloņas procesa.
Šā aicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķis ir sekmēt daudzpusīgu sadarbību starp ES dalībvalstu un partnervalstu augstākās izglītības iestādēm, valsts iestādēm un organizācijām, pievēršoties augstākās izglītības reformēšanai un modernizācijai.
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kas darbojas saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk tekstā – “Komisija”) deleģētajām pilnvarām, ir atbildīga par šā aicinājuma iesniegt priekšlikumus pārvaldību.
2. Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā
Lai pieteikumu iesniedzējiem būtu tiesības saņemt subsīdiju, tiem ir jābūt juridiskām personām (turpmāk tekstā – “juridiskas personas”), kas pirms vairāk nekā pieciem gadiem likumīgi reģistrētas Eiropas Savienībā vai programmas Tempus partnervalstīs.
Pieteikumu iesniedzējiem Kopīgo Projektu sadaļā ir jābūt valsts atzītām valsts vai privātām augstākās izglītības iestādēm vai augstākās izglītības iestāžu asociācijām, organizācijām vai tīkliem, kuru mērķis ir veicināt, uzlabot vai reformēt augstāko izglītību.
Pieteikumu iesniedzējiem Strukturālo Pasākumu sadaļā ir jābūt juridiskām personām, kā minēts iepriekš attiecībā uz kopīgajiem projektiem, vai valsts vai starptautiskām rektoru, pasniedzēju vai studentu organizācijām.
Iestādes un organizācijas, kas var piedalīties Tempus programmā kā partneri vai līdzsaņēmēji, var būt gan augstākās izglītības iestādes un organizācijas, gan neakadēmiskas iestādes un organizācijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējsabiedrības, nozares uzņēmumi un valsts un pašvaldību iestādes.
Šīm iestādēm un organizācijām ir jābūt reģistrētām kādā no šīm četrām tiesīgo valstu grupām:
— |
Eiropas Savienības 27 dalībvalstis un Horvātija (1), |
— |
Rietumbalkānu reģiona 4 valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija) un Kosova (2), |
— |
16 Eiropas Savienības kaimiņvalstis dienvidu un austrumu reģionā (Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Okupētā Palestīnas teritorija, Sīrija, Tunisija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina) un Krievijas Federācija, |
— |
Vidusāzijas 5 republikas: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna. |
3. Prasībām atbilstīgās darbības
Divi galvenie sadarbības instrumenti, kas attiecas uz šo Tempus aicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir šādi:
— |
kopīgie projekti: projekti ar augšupvērstu pieeju, kuru mērķis ir modernizācija un reformu ieviešana institucionālā (universitāšu) līmenī. Kopīgo projektu mērķis ir zināšanu nodošana starp ES un partnervalstu universitātēm, organizācijām un iestādēm, kā arī vajadzības gadījumā starp partnervalstu iestādēm, |
— |
strukturālie pasākumi: projekti, kuru mērķis ir sekmēt augstākās izglītības sistēmu attīstību un reformu ieviešanu partnervalstīs, kā arī veicināt to kvalitāti un atbilstīgumu un palielināt brīvprātīgu konverģenci ar attīstības tendencēm Eiropas Savienībā. Strukturālie pasākumi attieksies uz darbībām, kas paredzētas augstākās izglītības sistēmu strukturālo reformu atbalstam un stratēģiskā pamata izstrādei valsts līmenī. |
Saskaņā ar šo aicinājumu ir iespējams finansēt valstu un daudzvalstu projektus.
Valstu projektiem ir jāatbilst valsts prioritātēm, kas noteiktas ciešā dialogā starp Eiropas Savienības delegācijām un attiecīgām partnervalstu iestādēm.
— |
Valstu projektu priekšlikumi ir jāiesniedz iestāžu grupām, kuras veido:
|
Daudzvalstu projektiem ir jāatbilst reģionu prioritātēm, kas balstītas uz ES sadarbības politiku ar partnervalstu reģioniem, kā noteikts ES stratēģiskajos dokumentos par kaimiņvalstīm (3), – gan tajos, kas attiecas uz pirmsiestāšanos ES (4), gan tajos, kas attiecas uz Vidusāziju (5), un ir kopīgi visām partnervalstīm konkrētajā reģionā vai attiecas uz valsts prioritāti, kas ir kopīga visām partnervalstīm, kuras piedalās programmā.
— |
Daudzvalstu projektu priekšlikumi ir jāiesniedz iestāžu grupām, kuras veido:
|
Attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem ir jāizpilda papildu nosacījums: strukturālo pasākumu projektā kā partnerim ir jāiesaistās partnervalsts(-u) augstākās izglītības ministrijai(-ām).
Maksimālais projektu ilgums ir 24 mēneši vai 36 mēneši. Paredzams, ka izmaksu atbilstības laikposms sāksies 2013.gada 1. decembrī.
4. Piešķiršanas kritēriji
Kopīgo projektu un strukturālo pasākumu prasībām atbilstošos pieteikumus novērtēs ārēji neatkarīgi eksperti saskaņā ar šādiem piešķiršanas kritērijiem:
— |
projekta mērķu skaidrība un to nozīmība attiecībā uz augstākās izglītības prioritātēm un darba tirgus vajadzībām katrā no partnervalstīm, ieskaitot sinerģiju ar citām iniciatīvām un novēršot dublēšanos; katras saņēmējinstitūcijas vajadzības un ierobežojumi; jaunu augstākās izglītības institūciju dalība; projekta ietekme uz augstākās izglītības sistēmu reformu un modernizāciju partnervalstī (maksimālais punktu skaits – 25), |
— |
partnerības kvalitāte: prasmes, atzīta kompetence un zināšanas, kas nepieciešamas visu darba programmas aspektu īstenošanai, atbilstoša uzdevumu sadale, efektīva komunikācija un sadarbība (maksimālais punktu skaits – 20), |
— |
projekta satura kvalitāte un izmantotā metodoloģija, cita starpā projekta rezultātu un saistīto darbību atbilstība saskaņā ar projekta mērķi un konkrētajiem uzdevumiem, pamatota loģiskās un saprātīgās plānošanas spēja (loģiskās struktūras matrice un darba plāns), paredzētā kvalitātes kontrole, projekta uzraudzība un vadība (rādītāji un standarti) (maksimālais punktu skaits – 25), |
— |
projekta ilgtspēja vai ilgstoša ietekme uz iestādēm, mērķa grupām un/vai augstākās izglītības sistēmu, tostarp pasākumu un projekta rezultātu izplatīšana un izmantošana (maksimālais punktu skaits – 15), |
— |
budžets un rentabilitāte, tostarp arī personāla plānošanā, proti, dienas atalgojuma likmes, nepieciešamā inventāra iegāde, mobilitātes laikposmu efektīva izmantošana, taisnīga budžeta sadalīšana, darbību atbilstība noteiktajam budžetam (maksimālais punktu skaits – 15). |
5. Budžets
Kopējais budžets, kas paredzēts projektu līdzfinansēšanai, ir EUR 129,8 miljoni (6).
Eiropas Savienības finansiālais atbalsts nevar pārsniegt 90 % kopējo attaisnoto izmaksu. Ir nepieciešams līdzfinansējums vismaz 10 % apmērā no kopējām attaisnotajām izmaksām.
Minimālā subsīdija gan kopīgajiem projektiem, gan strukturālajiem pasākumiem būs EUR 500 000. Maksimālā subsīdija būs EUR 1 500 000. Valstu projektiem Kosovas un Melnkalnes gadījumā minimālā subsīdija abiem projektu veidiem ir noteikta EUR 300 000 apmērā.
Aģentūra patur tiesības nesadalīt visu pieejamo finansējumu.
6. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
Projektu pieteikumi kopīgajiem projektiem un strukturālajiem pasākumiem ir jānosūta Aģentūrai ne vēlāk kā līdz 2013. gada 26. marta, plkst. 12.00 (pēc Briseles laika).
Tiks pieņemti tikai elektroniski pieteikumi, kas sagatavoti angļu, franču vai vācu valodā, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu, un kurus parakstījusi pilnvarota iestādes amatpersona, kurai ir tiesības uzņemties juridiskas saistības iestādes vārdā, un kuri satur visu informāciju un pielikumus atbilstoši konkursa nolikumā norādītajam.
Šis pieteikums tiešsaistē ir galvenais eksemplārs. Papildu juridiskie un administratīvie dokumenti (skat. “Pieteikšanās vadlīnijas”) ir jānosūta Aģentūrai pa pastu līdz 2013. gada 26. martam (pasta zīmoga datums) uz šādu adresi:
Education, Audiovisual and Culture Executive Agency |
Tempus & Bilateral Cooperation with Industrialised Countries |
Call for proposals EACEA/35/12 |
Office: BOUR 2/17 |
Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1 |
1140 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
Pieteikumi, kas nosūtīti pa faksu vai e-pastu, netiks pieņemti.
7. Detalizēta informācija
Vadlīnijas un pieteikuma veidlapas ir pieejamas šādā tīmekļa vietnē:
http://eacea.ec.europa.eu/tempus
Pieteikumos jāievēro visas Vadlīnijās noteiktās prasības; tie ir jāiesniedz, izmantojot norādītās pieteikumu veidlapas.
(1) Paredzams, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Horvātijas dalība šajā konkursā ir atkarīga no Pievienošanās līguma spēkā stāšanās līdz dienai, kad tiks pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu.
(2) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai; http://ec.europa.eu/world/enp/pdf/oj_l310_lv.pdf
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA); http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2006:210:0082:0093:LV:PDF
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (DCI); http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2007:163:0024:0055:LV:PDF
(6) Papildu budžets EUR 11,11 miljonu apmērā Rietumbalkānu reģiona valstīm varēs būt pieejams pēc atbilstošā Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Vēl papildus EUR 5 miljoni varētu kļūt pieejami Tunisijai pēc atbilstoša Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Informācija par šo summu pieejamību tiks izziņota Tempus programmas mājas lapā.
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/17 |
Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām
2012/C 375/08
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (1), netika iesniegts neviens pienācīgi pamatots pārskatīšanas pieprasījums, tāpēc Komisija paziņo, ka drīz beigsies turpmāk minētā antidempinga pasākuma piemērošanas termiņš.
Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.
Ražojums |
Izcelsmes vai eksportētāja(-as) valsts(-is) |
Pasākumi |
Atsauce |
Piemērošanas termiņš (3) |
Silīcijmangāns (tostarp ferosilīcijmangāns) |
Ķīnas Tautas Republika un Kazahstāna |
Antidempinga maksājums |
Padomes Regula (EK) Nr. 1420/2007 (OV L 317, 5.12.2007., 5. lpp.) |
6.12.2012. |
(1) OV C 119, 24.4.2012., 8. lpp.
(2) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(3) Pasākuma piemērošanas termiņš beidzas šajā ailē minētās dienas pusnaktī.
CITI TIESĪBU AKTI
Eiropas Komisija
5.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 375/18 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2012/C 375/09
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“CEBOLLA FUENTES DE EBRO”
EK Nr.: ES-PDO-0005-0817-08.07.2010
AĢIN ( ) ACVN ( X )
1. Nosaukums:
“Cebolla Fuentes de Ebro”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts:
Spānija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:
3.1. Produkta veids:
1.6. grupa. |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):
Ar nosaukumu “Cebolla Fuentes de Ebro” apzīmē sīpolus, kas izaudzēti no Allium cepa L. sugas šķirnēm ‘Cebolla Dulce de Fuentes’ un ‘Cebolla Blanca Gruesa de Fuentes’, kuras pieder pie vietējās tradicionālās Fuentes de Ebro izcelsmes populācijas, kas ierakstīta Vispārējā dārzeņaugu šķirņu katalogā (Catálogo Común de Variedades de Especies de Plantas Hortícolas).
Atkarībā no auga fenoloģiskās fāzes novākšanas brīdī ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētos sīpolus tirdzniecībā piedāvā šādos veidos:
I. |
nobrieduši sīpoli – novākti, kad tie ir nogatavojušies, proti, 9. fāzē saskaņā ar sīpolu fenoloģisko fāžu skalu, kas aprakstīta Suso y col. (1992). |
II. |
agri sīpoli, kas novākti veģetācijas periodā, kad sīpols (pazemes pumpurs) aug, proti, sīpola 7. attīstības fāzē saskaņā Suso y col. (1992) publicēto skalu. (ITEA, Vol. 88(1): 46.–62. lpp.). |
— |
Ārējo zvīņlapu krāsa: salmu dzeltenīgi balta. Ja sīpoli novākti agri, tiem zvīņlapas ir zaļganbaltā krāsā. |
— |
Iekšējo zvīņu krāsa: balta. |
— |
Organoleptiskās īpašības: garša saldena, viegli pikanta, iekšējās zvīņu kārtas ļoti maigas un sulīgas; pēc sīpolu apēšanas to garša mutē ilgi nesaglabājas. |
Gan nobriedušos, gan agros sīpolus piedāvā:
— |
veselus, |
— |
mizotus – ar noņemtām pašām ārējām zvīņlapām. |
“Cebolla Fuentes de Ebro” ir vietējs Aragonas lauksaimniecības un pārtikas produkts, ko patērētāji ļoti iecienījuši, jo tas sniedz lielu garšas baudījumu galvenokārt tā sulīguma un nelielā pikantuma dēļ un neatstāj mutē nepatīkamu pēcgaršu, ar ko tas atšķiras no pārējām šķirņu sīpoliem.
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):
—
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):
—
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:
— |
Audzēšana un ražas novākšana. |
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:
Pareiza sīpolu iepakošana un uzglabāšana līdz to nosūtīšanai tirdzniecībai ievērojami ietekmē gatavā produkta kvalitāti. Teiktais īpaši attiecas uz ‘Dulce de Fuentes’ šķirni, kuras sīpoliem raksturīgs augsts ūdens saturs, kas piešķir tiem sevišķu sulīgumu, taču nosaka arī to, ka pārcilāšanas un transportēšanas laikā tie viegli bojājas, kā tas norādīts Miguel Carravedo un Cristina Mallor grāmatā “Variedades autóctonas de cebollas españolas” (“Spānijas vietējās sīpolu šķirnes”), IBSN 84-8380-0006-5 un Cristina Mallor 2008. gada marta rakstā izdevuma Horticultura 205. numurā.
Apgabala tirgotājiem ir vajadzīgā pieredze un iemaņas, kā apieties ar šā veida sīpoliem, tos transportējot, apstrādājot, iepakojot un uzglabājot saskaņā ar gadsimtiem ilgo noteiktā apgabala tradīciju, kas saistīta ar šo kultūraugu. Saskaņā ar tradīciju XX gadsimta pirmajos trīsdesmit gados šos sīpolus pašreizējo tirgotāju iepriekšējās paaudzes audzēja un pēc tam tirgoja tos pašu veidotajos iepakojumos, ar stublājiem iepinot tos pīnēs (trenzas) vai izveidojot īpašus sakārtojumus (horcas), kurus pēc tam ievietoja ratos un nogādāja līdz galapunktam. Sākot ar 40. gadiem, sīpolus sāka pārdot attālākos ražošanas apgabala tirgos, uz kurieni tos nogādāja pa dzelzceļu vai autoceļu; šīs darbības aizsācēji bija dažādi uzņēmumi, kas ietilpa ACVN piešķiršanas pieprasītājas grupā. Pieredze, kas tika uzkrāta darbā ar šiem sīpoliem, bija par iemeslu tam, ka no 1980. gada šie uzņēmumi sāka ierīkot pirmās sīpolu uzglabāšanas, apstrādes un iepakošanas vietas.
Tam ir savs pamats: šā produkta iepakošanai jānotiek ACVN ģeogrāfiskajā apgabalā, jo, kā paskaidrots iepriekš, šie sīpoli viegli bojājas, un to pārvadāšana var kaitēt produkta kvalitātei. Tādējādi vienlaicīgi tiek arī garantēta produkta izcelsme un izsekojamība līdz pat galapunktam un līdz minimumam samazināta turpmāka pārcilāšana, kas var pasliktināt ar šo ACVN apzīmēto sīpolu kvalitāti.
Iepakotājam jābūt iespējai nodrošināt, ka ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmēto sīpolu iepakošana notiek atsevišķi no visu citu sīpolu iepakošanas.
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:
Līdztekus spēkā esošo tiesību aktu prasību izpildei uz marķējuma jānorāda:
— |
ACVN logotips, kurā ietilpst nosaukums “Cebolla Fuentes de Ebro”, |
— |
iepakotāja/nosūtītāja nosaukums vai juridiskā adrese, |
— |
attiecīgās partijas numurs, |
— |
vajadzības gadījumā arī norāde “temprana” (agri) vai “pelada” (nobrieduši), |
— |
numurēta kontroletiķete. |
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:
Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cebolla Fuentes de Ebro” apzīmētā produkta ražošanas apgabalu veido zemes platības, kas atrodas šādu Saragosas (Zaragoza) provinces pašvaldību teritorijā: Fuentes de Ebro, Mediana de Aragón, Osera de Ebro, Pina de Ebro, Quinto un Villafranca de Ebro.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:
“Cebolla Fuentes de Ebro” audzēšanas apgabals atrodas Ebras centrālajā ielejā, kurā valda noteikts Vidusjūras piekrastes kontinentālais klimats. Šā apvidus zemes virsas pazeminājumu sauc par “Ebras terciāra depresiju”, kur sastopamas izteiktas fluviālo sanesu augsnes ar augstu ģipša un kalcija karbonāta saturu.
Apgabalam raksturīgs sauss, kontinentāls un vējains klimats. Tur valda sausums, ko nosaka zems nokrišņu daudzums – aptuveni 350 mm gadā; nokrišņu sadalījums pa gadalaikiem nav vienmērīgs: to lielākā tiesa izkrīt ekvinokciju laikā, bet vismazāk to ir saulgriežu laikā; apvienojumā ar augstām temperatūrām šādi apstākļi rada ūdens trūkumu laikposmā no jūnija līdz oktobrim.
Klimata kontinentālais raksturs nosaka to, ka vasaras karstums stipri kontrastē ar zemajām ziemas temperatūrām. Gada vidējā temperatūra ir 13–15 °C. Minimālās temperatūras atsevišķos gada posmos var noslīdēt zem 5 °C; viszemākās temperatūras novērotas decembrī un janvārī. Vasaras vidējās temperatūras pārsniedz 30 °C; viskarstākie mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad novērotas visaugstākās temperatūras, kas tuvas 40 °C.
Runājot par vējiem, jāmin ietekme, kāda audzēšanas apgabalā ir cierzo – stiprs, ļoti auksts un sauss vējš, kas pūš no Ebras ielejas un ceļas no Biskajas līča un Vidusjūras gaisa spiediena starpības, kas rodas, kad virs Vidusjūras veidojas negaiss, bet virs Biskajas līča ir anticiklons.
Tātad īsumā: apgabalam raksturīgas auglīgas augsnes ar ievērojamu ģipša un kalcija karbonāta saturu un augstu pH, kā arī stepes tipa vējains klimats un neliels nokrišņu daudzums.
5.2. Produkta specifika:
Ražošanas apgabalā “Cebolla Fuentes de Ebro” sīpoli savu sevišķo īpašību dēļ dārzeņu produkcijas klāstā ieņem būtisku vietu. Tiem ir lieli laksti, ārējās zvīņlapas salmu dzeltenbaltā krāsā, bet iekšējās zvīņlapas baltas un sulīgas. Tomēr galvenā šo sīpolu īpašība ir to vājais sīvums; plaši pazīstams ir šāds to raksturojums: “tie nav sīvi, un to garša ir saldena”.
Uzturvērtības saglabāšanas dēļ šo dārzeni labāk patērēt svaigu, un “Cebolla Fuentes de Ebro” šādai patērēšanai ir labi piemēroti, jo tiem nepiemīt tādi citiem sīpoliem raksturīgi trūkumi kā sīvums un sīpoliem raksturīgās garšas saglabāšanās mutē vairākas stundas pēc to apēšanas – tas ir noteicošs faktors, kā dēļ daudzi patērētāji atturas iekļaut savā ēdienkartē svaigus sīpolus.
Šo sīpolu reputācija ir izplatījusies visā Spānijā, jo tie pazīstami kā stipri sīvu sīpolu alternatīva – jo vairāk tos patērē, jo vairāk atklājas, ka tiem ir patīkama konsistence un atsvaidzinoša garša. Saskaņā ar Aragonas pašvaldības Lauksaimniecības un pārtikas centra (Centro de Tecnología Agroalimentaria del Gobierno de Aragón) pētījumu, kas publicēts tehniska rakstura izdevuma Surcos de Aragón 66. numurā (2000), “Cebolla Fuentes de Ebro” īpašības, kuras patērētāji iecienījuši visvairāk, ir to nelielais sīvums, sulīgums salātos un tas, ka to izcelsme ir Aragonā.
Ar šīm īpašībām šie sīpoli atšķiras no pārējo šķirņu sīpoliem, un šā iemesla dēļ tos patērē galvenokārt svaigus.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):
Augsnes īpašības, sausā un vējainā klimata skarbums apvienojumā ar ražošanas apgabalā gadsimtiem ilgi praktizēto apūdeņošanu, kā arī agrotehniskā prakse un “Cebolla Fuentes de Ebro” ražošanai izmantojamais augu materiāls ir noteicoši faktori, lai panāktu, ka šā veida izaudzētajiem sīpoliem ir tikai niecīgs sīvums – galvenā šā produkta atšķirīgā īpašība.
No šiem sīpoliem iegūta ģenētiskā materiāla kultūras audzētas arī ārpus šeit noteiktā edafiskā un klimatiskā apgabala, tomēr konstatēts, ka tad sīpolu lielums un konsistence ir citādi, taču it īpaši – tie ir sīvāki (Agrotehniskās informācijas 110. un 117. izdevums, ko Aragonas pašvaldības Agrotehniskā ģenerāldirekcija (Dirección General de Tecnología Agraria del Gobierno de Aragón) publicējusi attiecīgi 2002. un 2003. gadā).
Galvenie faktori, ar ko izskaidrojama minētā saikne starp apgabalu un iegūto produktu, it īpaši sīpoliem piemītošā nelielā sīvuma ziņā, ir gan izteikti sausais klimats, kas ūdens trūkuma dēļ attiecīgos veģetācijas perioda posmos rada augiem noteiktu stresu, kaut arī tiek izmantota iespēja apūdeņot zemes platības ar Ebras ūdeni, gan arī noteiktā apgabala augsnes, kuras veidojušās uz kvartāra perioda Ebras fluviālo sanesu cilmiežiem un kuru īpašības nosaka liels ģipša un kalcija karbonāta saturs, kāds raksturīgs Ebras ieplakas (depresijas) centrālajai daļai. Šo materiālu sajaukums un augšņu veidošanās no tiem gadsimtu gaitā dinamiskās aluviālās un koluviālās norisēs ir faktori, kas radījuši dārzeņkopībai piemērotu zemi ar jaukta tipa augsnēm, kurās šo kultūru audzē un kuras pēc mehāniskā sastāva saskaņā ar USDA (United States Department of Agriculture) klasifikāciju ir līdzsvarotas, vieglas smilts un mālsmilts augsnes ar augstu ģipša un kalcija karbonāta saturu, tās ir vāji sārmainas (saskaņā ar konstatēto pH), un organiskās vielas, kaut arī to saturs ir neliels, ir vienmērīgi izkliedētas visos augsnes horizontos. Šie faktori dara augsni īpaši auglīgu ar raksturīgu makroelementu un mikroelementu pārpilnību, un tā kā augsnes pH ir nedaudz augsts, šīs barības vielas ir augiem vieglāk uzņemamā veidā; tādējādi visi šie apstākļi nosaka zemo sīvuma pakāpi, ar ko šis gatavais produkts atšķiras no citiem sīpoliem.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju:
http://www.aragon.es/estaticos/GobiernoAragon/Departamentos/AgriculturaGanaderiaMedioAmbiente/AgriculturaGanaderia/Areas/08_Calidad_Agroalimentaria/02_Alimentos_calidad_diferenciada/-CebollaFuentesdeEbro.pdf
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.