27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/1

(1)

Līguma 10. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 76/2009 (2009. gada 30. jūnijs) (2), lai iekļautu jaunu IIa nodaļu par muitas drošības pasākumiem.

(2)

Līguma 10. protokola 9.b pantā ir noteikts, ka divpusējās tirdzniecības ietvaros Līgumslēdzējas puses atturas piemērot muitas drošības pasākumus, ja to attiecīgajās teritorijās ir nodrošināts līdzvērtīgs muitas drošības līmenis.

(3)

Tāpat 10. protokola 9.f pantā ir paredzēts, ka EEZ Apvienotā komiteja izstrādā noteikumus, ar kuriem Līgumslēdzējām pusēm ļauj nodrošināt minētā protokola IIa nodaļas īstenošanas uzraudzību un pārbaudīt, vai tiek ievēroti minētā protokola IIa nodaļas un I un II pielikuma noteikumi,

27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/5

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/7

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 tika atvērtas vairākas tarifu kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas tika sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās īstenošanas regulas I pielikumu.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām kvotām pirmais apakšperiods sākas janvārī.

(3)

No paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kuri norādīti pieteikumos, kas atbilstīgi minētās īstenošanas regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2012. gada janvāra pirmajās 10 darbdienās par kvotām ar kārtas numuriem 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, paredzot piešķīruma koeficientu, kas jāpiemēro no attiecīgajām kvotām pieprasītajam daudzumam.

(4)

Turklāt no minētajiem paziņojumiem izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 4. panta 1. punktam iesniegti 2012. gada janvāra pirmajās 10 darbdienās un attiecas uz kvotām ar numuriem 09.4127 – 09.4128 – 09.4148 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153, ir mazāki par pieejamo daudzumu.

(5)

Turklāt atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 5. panta pirmajai daļai būtu jānosaka nākamajā apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums kvotām, kuru kārtas numuri ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4148 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166.

(6)

Lai efektīvāk pārvaldītu importa licenču izdošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/11

(1)

2009. gada 16. martā Padome pieņēma Lēmumu 2009/249/EK (2), ar ko Johnny ÅKERHOLM kungs tiek iecelts par Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes priekšsēdētāju uz trim gadiem no 2009. gada 23. marta.

(2)

Tādēļ, beidzoties pilnvaru termiņam, kas sākās 2009. gada 23. martā, ir jāieceļ jauns priekšsēdētājs.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 235/2008/EK 3. panta 3. punktu priekšsēdētājs nestrādā nevienā no dalībvalstu vai Komisijas statistikas birojiem,

27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/12

(1)

Dānija 2011. gada aprīlī pabeidza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 1. punktu 2006. gada decembrī uzsākto pieprasījuma procedūru atkāpes saņemšanai attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Dāniju un Grenlandi un starp Dāniju un Fēru salām.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 2. punktu naudas līdzekļu pārskaitījumi starp Dāniju un Grenlandi un starp Dāniju un Fēru salām kopš 2006. gada decembra ir tikuši provizoriski uzskatīti par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Dānijas iekšienē.

(3)

Dalībvalstis 2011. gada 27. aprīlī tika informētas par Komisijas viedokli, ka tā ir saņēmusi nepieciešamo informāciju, lai novērtētu Dānijas pieprasījumus.

(4)

Ne Grenlande, ne Fēru salas neietilpst Eiropas Savienības teritorijā, kas noteikta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. pantu, bet ir daļa no Dānijas valūtas teritorijas. Tāpēc Grenlande un Fēru salas atbilst Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

(5)

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji Grenlandē un Fēru salās tieši piedalās maksājumu un norēķinu sistēmās Dānijā, konkrētāk, Kronos vai Sumclearing sistēmā. Tāpēc tie atbilst Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

(6)

Gan Grenlande, gan Fēru salas ir iekļāvušas savos tiesiskajos regulējumos noteikumus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1781/2006 noteikumiem, konkrētāk, Grenlandei pieņemot 2010. gada 21. aprīļa tiesību aktu Nr. 399 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un 2010. gada 19. maija tiesību aktu Nr. 6 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un Fēru salām pieņemot 2008. gada 17. jūnija tiesību aktu Nr. 467 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju, ar grozījumiem 2010. gada 1. jūnija tiesību aktā Nr. 579.

(7)

Grenlande un Fēru salas ir pieņēmušas tiesību aktus, kas veicina noturīga režīma izveidi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Grenlandē šis tiesiskais regulējums ietverts 2010. gada 30. augusta Karaļa dekrētā Nr. 1034 par pasākumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un 2010. gada 19. maija tiesību aktā Nr. 5 par pasākumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. Fēru salās tiesiskais regulējums, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ietverts 2010. gada 29. janvāra Karaļa dekrētā Nr. 79 par pasākumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un 2008. gada 9. jūnija tiesību aktā Nr. 56 par pasākumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, ar tā 2010. gada 26. maija grozījumiem.

(8)

Grenlandē un Fēru salās ir piemērots tiesiskais regulējums, lai uzliktu finansiālus sodus organizācijām vai personām, ko ANO vai Eiropas Savienība ir iekļāvusi īpašos sarakstos.

(9)

Tātad gan Grenlande, gan Fēru salas ir pieņēmušas tādus pašus noteikumus kā tie, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1781/2006, un pieprasa saviem attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tos piemērot, tādējādi izpildot minētās regulas 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju.

(10)

Tāpēc ir lietderīgi piešķirt Dānijai pieprasīto atkāpi.

(11)

Nolīgumos, kas tiks noslēgti starp Dāniju un Grenlandi, būtu jāparedz noteikumi, kas ļauj nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2) un jo īpaši tās 25. un 26. pantam.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja,

27.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/14

(1)

Direktīvās 91/496/EEK un 97/78/EK sīki izklāstītas konkrētas prasības tam, kādā veidā Savienības apstiprinātā robežkontroles punktā (RKP) veikt veterinārās pārbaudes katram dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu sūtījumam, kas paredzēts Savienībai un ko ieved no trešās valsts.

(2)

Direktīvas 91/496/EEK 13. pants ļauj piemērot īpašus noteikumus, lai pārbaudītu dzīvus dzīvniekus, kas ievesti kaušanai un paredzēti vietējam patēriņam, un vaislas vai lauksaimniecības dzīvniekus, kas ievesti izmantošanai attālās dalībvalstu teritorijās. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāiesniedz Komisijai plāni, kuros izklāstīts, kāda veida pārbaudes tiks veiktas. Šādos plānos jānorāda pārbaudes, kas veiktas, lai novērstu attiecīgajos attālajos reģionos ievestu dzīvnieku vai no šādiem dzīvniekiem iegūtu produktu jebkādu iespējamu pārsūtīšanu uz citām Savienības teritorijas daļām.

(3)

Direktīvas 97/78/EK 18. pants ļauj piemērot īpašus noteikumus, lai pārbaudītu dzīvnieku valsts produktus, kas vietējām vajadzībām ievesti cita starpā arī Francijas Republikas attālajās teritorijās. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāiesniedz Komisijai plāni, kuros izklāstīts, kāda veida pārbaudes ir veicamas. Šādos plānos jānorāda pārbaudes, kas veiktas, lai novērstu attiecīgajos attālajos reģionos ievestu dzīvnieku valsts produktu jebkādu iespējamu pārsūtīšanu uz citām Savienības teritorijas daļām.

(4)

Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regulā (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (3), un Komisijas 2004. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 282/2004, ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (4), ir sīki aprakstīta kārtība, kādā jāpaziņo par dzīvnieku valsts produktiem un dzīviem dzīvniekiem un kādā jāveic to veterinārās pārbaudes, un aprakstīti kopējie veterinārās ievešanas dokumenti (KVID), kuros dokumentēt šādu sūtījumu veterināro pārbaužu rezultātus.

(5)

Francijas iestādes ir iesniegušas Komisijai attiecīgus plānus konkrētiem ievešanas punktiem Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Martinikā un Franču Gviānā.

(6)

Kā liecina Francijas plāni, visi dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku valsts produktu sūtījumi ir jāuzrāda ievešanai noteiktos ievešanas punktos šajos departamentos, kur tie iziet veterinārās pārbaudes. Minētie plāni ir par pierādījumu tam, ka, tos īstenojot, tiek efektīvi novērsta iespēja, ka sūtījumi, kas neatbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, tiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām. To panāk, importam apstiprināto dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu KVID apzīmogojot ar norādi, ka to izmantošana ir atļauta tikai attiecīgā departamenta teritorijā. Importētāji ir informēti par to, ka minētos dzīvos dzīvniekus, no tiem iegūtos produktus un dzīvnieku valsts produktus nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām, un Francijas aizjūras departamentu kompetentās iestādes, apstiprinot iekšējās tirdzniecības sertifikātus, pārbauda šo prasību.

(7)

Francijas plānos arī sīki izklāstīts, kāda būs kompleksa infrastruktūra ar pietiekami lielām telpām higiēniskai paraugu ņemšanai un ar tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams veterinārajām pārbaudēm, kādas vajadzīgas, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas sabiedrības un dzīvnieku veselības prasības, kādas Savienībā izvirza dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku valsts produktiem. Turklāt ir pieejamas telpas un saldētavas, kurās uzglabāt sūtījumus, kam ņemti paraugi un kas ir aizturēti vai pārbaudīti uz vietas, kā arī telpas, kas piemērotas dzīvu dzīvnieku izmitināšanai, kamēr tiek gaidīti jebkādu veikto pārbaužu rezultāti.

(8)

Francijas plānos norādīts, ka veterināro pārbaužu veikšanai ir pieejams pietiekami liels veterinārais un tehniskais personāls, kā noteikts Direktīvu 91/496/EEK un 97/78/EK 4. pantā un kā paredzēts prasībās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 136/2004 I pielikumā un Regulā (EK) Nr. 282/2004.

(9)

Lai gan kopumā veterinārās pārbaudes veicamas visiem dzīvnieku valsts produktu sūtījumiem, Direktīvas 97/78/EK 10. pants ļauj samazināt biežumu, kādā veic fiziskās pārbaudes noteiktiem dzīvnieku valsts produktiem, kas kopā ar attiecīgo fizisko pārbaužu biežumu norādīti I un II pielikumā Komisijas 1994. gada 20. maija Lēmumam 94/360/EK par tādu fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu konkrētu produktu sūtījumiem no trešām valstīm, ko īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/675/EEK (5). Atbilstoši uz Savienības robežām veiktajām pārbaudēm šo samazināto biežumu var piemērot veterinārajiem sūtījumiem uz minētajiem trim Francijas aizjūras departamentiem.

(10)

Savienības tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (Traces), kas izveidota ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par Traces sistēmas ieviešanu (6), paredz, ka dalībvalstīm jāievieš un jāsāk izmantot Traces jo īpaši dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu sūtījumiem no valstīm, kas atrodas ārpus Savienības.

(11)

Lai izmantotu Traces sistēmu dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu importam, ir jāizsniedz KVID katram ievešanai uzrādītajam sūtījumam. Šie dokumenti būtu jāizmanto, lai nodrošinātu, ka tādi ievesti dzīvu dzīvnieku vai dzīvnieku valsts produktu sūtījumi netiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām un ir paredzēti tikai vietējām vajadzībām.

(12)

Tādējādi šajā lēmumā būtu jānosaka ievešanas punkti Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Martinikā un Franču Gviānā un jāprecizē prasības to darbībai.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

izmantojot KVID pirmo daļu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. pantu un izmantojot Traces sistēmu saskaņā ar Lēmuma 2004/292/EK 3. pantu, jāziņo par ievešanas punktu atbildīgajai kompetentajai iestādei pirms produktu sūtījumu fiziskas ierašanās;

2)

vienu darbdienu iepriekš kompetentā iestāde jāinformē, kur tiks uzrādīti dzīvi dzīvnieki, norādot skaitu, sugu, izmantošanas veidu un plānoto ierašanās laiku un KVID pirmo daļu izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 282/2004 1. pantu, bet Traces sistēmu – saskaņā ar Lēmuma 2004/292/EK 3. pantu;

3)

jāglabā reģistrs, kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurā norādītas ievesto produktu vai dzīvnieku daudzums un pircēja(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

4)

jāinformē pircējs(-i), ka produkti, kas iegūti no ievestiem dzīvniekiem vai dzīvnieku valsts produktiem, ir paredzēti tikai vietējam patēriņam un ka vaislas vai lauksaimniecības dzīvniekus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām;

5)

jāinformē pircējs(-i), ka tālākpārdošanas gadījumā, ja jaunais pircējs ir komersants, tas jāinformē, ka produkti ir paredzēti tikai vietējam patēriņam un ka vaislas vai lauksaimniecības dzīvniekus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām.