EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2009:320:FULL
Official Journal of the European Union, L 320, 05 December 2009
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 320, 2009. gada 05. decembris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 320, 2009. gada 05. decembris
Display all documents published in this Official Journal
|
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.320.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. sējums |
|
Saturs |
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
Lappuse |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
Padome |
|
|
|
|
2009/889/EK |
|
|
|
* |
Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Gruzijai |
|
|
|
|
2009/890/EK |
|
|
|
* |
Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Armēnijai |
|
|
|
|
2009/891/EK |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2009/892/EK |
|
|
|
* |
Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Serbijai |
|
|
|
|
Komisija |
|
|
|
|
2009/893/EK |
|
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2009. gada 30. novembris) par cūku sugu mājdzīvnieku spermas importu Kopienā attiecībā uz trešo valstu sarakstiem un spermas ieguves centriem un sertifikācijas prasībām (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9354) ( 1 ) |
|
|
|
|
2009/894/EK |
|
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2009. gada 30. novembris) par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai koka mēbelēm (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9522) ( 1 ) |
|
|
|
V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu |
|
|
|
|
AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA |
|
|
|
|
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 30. novembris),
ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Gruzijai
(2009/889/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Gruzijas un Eiropas Savienības (ES) attiecību attīstību nosaka Eiropas Kaimiņattiecību politika, un to veicina nesen izveidotā Austrumu partnerība. |
|
(2) |
2008. gada 1. septembra Eiropadomes ārkārtas sanāksmē apstiprināja ES apņemšanos nostiprināt ES un Gruzijas attiecības pēc bruņotā konflikta 2008. gada augustā, kas norisinājās starp Gruziju un Krieviju. |
|
(3) |
Gruzijas ekonomikas stabilizāciju un atveseļošanu atbalsta Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), izmantojot rezerves vienošanos, ko apstiprināja 2008. gada 15. septembrī. |
|
(4) |
Līdzekļu devēju konferencē, kas norisinājās 2008. gada 22. oktobrī, starptautiskā kopiena apsolīja atbalstīt Gruzijas ekonomikas atveseļošanu saskaņā ar kopīgo vajadzību novērtējumu, ko veica ANO un Pasaules banka. |
|
(5) |
Eiropas Kopiena paziņoja, ka laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam Gruzijai sniegs palīdzību EUR 500 miljonu apmērā. |
|
(6) |
Ņemot vērā to, ka no 2009. līdz 2010. gadam aizvien būs aktuāls atlikušais finansējuma iztrūkums maksājumu bilancē, makrofinansiālo palīdzību ietvēra Gruzijai paredzētajā Kopienas paketē. |
|
(7) |
Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses saistībā ar šo finanšu palīdzību, ir jāparedz, ka Gruzija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību, kā arī tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta – revīzijas. |
|
(8) |
Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšana neskar budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. |
|
(9) |
Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju. |
|
(10) |
Līgums šā lēmuma pieņemšanai paredz tikai tās pilnvaras, kas paredzētas 308. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Kopiena piešķir Gruzijai finansiālu palīdzību, kuras maksimālais apjoms ir EUR 46 miljoni, lai atbalstītu Gruzijas centienus atveseļot pēckara ekonomiku, ko ietekmējusi arī starptautiskā finanšu krīze, un tādējādi atvieglotu finansiālus ierobežojumus valdības ekonomikas reformas programmas īstenošanā.
2. Šo Kopienas finansiālo palīdzību pārvalda Komisija, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju un saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanās dokumentiem, kas noslēgti starp SVF un Gruziju.
3. Kopienas finanšu palīdzību dara pieejamu divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr attiecīgos apstākļos Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, var nolemt pagarināt palīdzības spēkā esības termiņu ne vairāk kā par vienu gadu.
2. pants
1. Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija ir pilnvarota vienoties ar Gruzijas iestādēm par ekonomikas politiku un finanšu nosacījumiem saistībā ar Kopienas finansiālo palīdzību, kuri jānosaka saprašanās memorandā un piešķīruma nolīgumā. Nosacījumi ir saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panākta starp SVF un Gruziju.
2. Kopienas finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šādu finansiālo palīdzību saistīto Gruzijas finanšu pasākumu, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.
3. Komisija regulāri pārbauda, vai Gruzijas ekonomikas politika ir saskaņā ar Kopienas palīdzības mērķiem un vai tiek pienācīgi pildīti saskaņotie ekonomikas politikas un finansiālie nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku, un, vajadzības gadījumā, ar Ekonomikas un finanšu komiteju.
3. pants
1. Komisija piešķir Kopienas finansiālo palīdzību Gruzijai divās daļās.
2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja tiek apmierinoši īstenota SVF atbalstītā ekonomikas programma un visi pārējie nosacījumi starp Gruziju un Kopienu saskaņā ar 2. panta 1. punktu. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.
3. Kopienas līdzekļus maksā Gruzijas Centrālajai bankai. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem, tostarp apstiprinātajām budžeta deficīta vajadzībām, summas atbilstīgo vērtību valsts valūtā var pārskaitīt Gruzijas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.
4. pants
Kopienas finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) un tās īstenošanas noteikumiem (2). Konkrēti, saprašanās memorandā un piešķīruma nolīgumā, par ko jāvienojas ar Gruzijas iestādēm, paredz, ka Gruzija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citus ar šo palīdzību saistītus pārkāpumus. Tajos paredz arī Komisijas, to skaitā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kas attiecīgā gadījumā jāveic uz vietas.
5. pants
Katru gadu līdz 31. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Gruzijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumu izmaksāt palīdzības daļas.
6. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
B. ASK
(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/3 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 30. novembris),
ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Armēnijai
(2009/890/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Armēnijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības attīstās, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību politiku. ES un Armēnija 2006. gada 14. novembrī vienojās par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, nosakot vidēja termiņa prioritātes ES un Armēnijas attiecībās, kā arī saistītos politikas virzienus, kuri, domājams, veicinās dziļāku ekonomisko integrāciju. ES un Armēnijas attiecības veicina nesen izveidotā Austrumu partnerība. |
|
(2) |
Kopš 2008. gada otrās puses Armēnijas ekonomiku aizvien pamatīgāk ietekmē starptautiskā finanšu krīze, kā rezultātā samazinās ražošanas jauda, pazeminās fiskālie ieņēmumi un palielinās vajadzība pēc ārējā finansējuma. |
|
(3) |
Armēnijas ekonomikas stabilizāciju un atveseļošanu finansiāli atbalsta Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Armēnijas iestādes un SVF 2009. gada martā vienojās par rezerves vienošanos USD 540 miljonu apmērā, lai atbalstītu Armēnijas ekonomiku tās centienos veikt vajadzīgos pielāgojumus, reaģējot uz finanšu krīzi. |
|
(4) |
Pēc tam, kad ekonomiskā situācija turpināja pasliktināties, radās vajadzība pēc programmas ekonomisko pieņēmumu pārskatīšanas, kā arī pēc lielāka ārējā finansējuma, Armēnija un SVF panāca vienošanos par SVF līdzekļu palielinājumu USD 250 miljonu apmērā, ko SVF valde apstiprināja 2009. gada 22. jūnijā. |
|
(5) |
Kopiena saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (INPI) 2009. un 2010. gadā plāno sniegt budžeta atbalsta piešķīrumus, kopā – EUR 32 miljonus. |
|
(6) |
Armēnija ir lūgusi Kopienai papildu makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvu pasliktināšanos. |
|
(7) |
Ņemot vērā, ka 2010. gada maksājumu bilancē joprojām ir neliels finansējuma iztrūkums, finansiālā palīdzība tiek uzskatīta par piemērotu reakciju uz Armēnijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju ārkārtas apstākļos saistībā ar SVF programmu. Paredzams, ka pašreizējā finanšu palīdzība atvieglos arī budžeta finansējuma vajadzības. |
|
(8) |
Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses saistībā ar šo finanšu palīdzību, ir jāparedz, ka Armēnija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistība ar šo palīdzību, kā arī tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta – revīzijas. |
|
(9) |
Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšana neskar budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. |
|
(10) |
Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju. |
|
(11) |
Līgums šā lēmuma pieņemšanai paredz tikai tās pilnvaras, kas paredzētas 308. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Komisija dara pieejamu makrofinansiālo palīdzību Armēnijai aizdevuma un piešķīruma veidā, lai atbalstītu Armēnijas ekonomikas stabilizāciju un segtu tās maksājumu bilances budžeta vajadzības, kā noteikts pašreizējā SVF programmā.
2. Šīs palīdzības aizdevuma daļa nav lielāka par pamatsummu – EUR 65 miljoni, un parāda atmaksāšanas termiņš nepārsniedz 15 gadus. Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota Kopienas vārdā aizņemties vajadzīgos līdzekļus.
3. Šīs palīdzības piešķīruma daļa nepārsniedz EUR 35 miljonus.
4. Šo Kopienas finanšu palīdzību pārvalda Komisija, cieši sadarbojoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, un tādā veidā, kas atbilst nolīgumiem vai kārtībai, par kuru vienojušies SVF un Armēnija.
5. Kopienas finanšu palīdzību dara pieejamu divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr attiecīgos apstākļos Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, var nolemt pagarināt palīdzības spēkā esības termiņu ne vairāk kā par vienu gadu.
2. pants
1. Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija vienojas ar Armēnijas iestādēm par ekonomikas politikas nosacījumiem saistībā ar Kopienas makrofinansiālo palīdzību, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā piešķīruma nolīgumā un aizdevuma nolīgumā. Nosacījumi ir saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panākta starp SVF un Armēniju. Sīki izstrādātus palīdzības finanšu nosacījumus izklāsta piešķīruma un aizdevuma nolīgumos, par kuriem jāvienojas Komisijai un Armēnijas iestādēm.
2. Kopienas finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šādu finansiālo palīdzību saistīto Armēnijas finanšu pasākumu, administratīvo procedūru un iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.
3. Komisija regulāri pārbauda, vai Armēnijas ekonomikas politika ir saskaņā ar Kopienas palīdzības mērķiem un vai tiek pienācīgi pildīti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku, un, vajadzības gadījumā, ar Ekonomikas un finanšu komiteju.
3. pants
1. Komisija Armēnijai dara pieejamu Kopienas finansiālo palīdzību, veicot divus maksājumus saskaņā ar 2. punkta nosacījumiem. Aizdevuma daļu apjomu nosaka saprašanās memorandā.
2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir pienācīgi īstenoti saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas nosacījumi un saskaņā ar palīdzības noteikumiem, kuri paredzēti piešķīruma un aizdevuma nolīgumos. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.
3. Kopienas līdzekļus maksā Armēnijas Centrālajai bankai. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem, tostarp apstiprinātajām budžeta deficīta vajadzībām, summas atbilstīgo vērtību valsts valūtā var pārskaitīt Armēnijas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.
4. pants
1. Aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Kopienu neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.
2. Ja Armēnija to lūdz, Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pirmstermiņa atmaksas iespējas iekļaušanu aizdevuma klauzulā un to, ka šo iespēju var izmantot.
3. Pēc Armēnijas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai restrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar noteikt attiecīgā aizņēmuma vidējā termiņa pagarinājumu vai palielināt atmaksājamo kapitāla summu refinansēšanas vai restrukturēšanas dienā.
4. Visas Kopienas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šajā lēmumā ietvertajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Armēnija.
5. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.
5. pants
Kopienas finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) un tās īstenošanas noteikumiem (2). Konkrēti, Saprašanās memorandā un piešķīruma un aizdevuma nolīgumos, par ko jāvienojas ar Armēnijas iestādēm, paredz, ka Armēnija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citus ar šo palīdzību saistītus pārkāpumus. Tajos paredz arī Komisijas, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, ko vajadzības gadījumā jāveic uz vietas.
6. pants
Katru gadu līdz 31. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Armēnijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumu izmaksāt palīdzības daļu.
7. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
B. ASK
(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/6 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 30. novembris),
ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Bosnijai un Hercegovinai
(2009/891/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Attiecības starp Bosniju un Hercegovinu un Eiropas Savienību (ES) attīstās saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu un Eiropas partnerību. Bosnija un Hercegovina un Komisija 2008. gada 16. jūnijā parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. |
|
(2) |
Bosnijas ekonomiku kopš 2008. gada ceturtā ceturkšņa lielā mērā ir skārusi starptautiskā ekonomikas un finanšu krīze, kuras rezultātā samazinās ražošana un tirdzniecība un krītas fiskālie ieņēmumi. |
|
(3) |
Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas stabilizācijai un atveseļošanai piešķirta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu palīdzība. Bosnijas iestādes 2009. gada maijā vienojās ar SVF par jaunu maksājumu programmu EUR 1,15 miljardu apmērā uz trim gadiem, ko SVF valde apstiprināja 2009. gada jūlijā. |
|
(4) |
Bosnija un Hercegovina ir lūgusi papildu Kopienas makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos. |
|
(5) |
Ņemot vērā SVF pieņēmumus, ka 2010. gada maksājumu bilancē joprojām ir neliels finansējuma iztrūkums, makrofinansiālā palīdzība tiek uzskatīta par piemērotu reakciju uz Bosnijas un Hercegovinas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju ārkārtas apstākļos saistībā ar pašreizējo SVF programmu. Paredzams, ka šis finanšu atbalsts atvieglos arī budžeta finansējuma vajadzības. |
|
(6) |
Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses saistībā ar šo finanšu palīdzību, ir jāparedz, ka Bosnija un Hercegovina veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību, kā arī tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta – revīzijas. |
|
(7) |
Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšana neskar budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. |
|
(8) |
Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju. |
|
(9) |
Līgums šā lēmuma pieņemšanai paredz tikai tās pilnvaras, kas paredzētas 308. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Kopiena Bosnijai un Hercegovinai dara pieejamu makrofinansiālo palīdzību aizdevuma veidā ar maksimālo pamatsummu EUR 100 miljoni un vidējo maksimālo termiņu 15 gadi, lai atbalstītu Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas stabilizāciju un segtu maksājumu bilances un budžeta vajadzības, kā noteikts pašreizējā SVF programmā.
2. Tālab Komisija ir pilnvarota Kopienas vārdā aizņemties nepieciešamos līdzekļus.
3. Kopienas finansiālo palīdzību pārvalda Komisija ciešā sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu komiteju saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos starp SVF un Bosniju un Hercegovinu.
4. Kopienas finansiālo palīdzību dara pieejamu divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr, ja būs nepieciešams attiecīgos apstākļos, Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, var nolemt pagarināt palīdzības spēkā esības termiņu ne vairāk kā par vienu gadu.
2. pants
1. Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija ir pilnvarota vienoties ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm par ekonomikas politikas nosacījumiem šai makrofinansēšanas palīdzībai, kuri jānosaka saprašanās memorandā. Nosacījumi ir saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos starp SVF un Bosniju un Hercegovinu. Palīdzības sīki izstrādātus finanšu noteikumus nosaka aizdevuma līgumā, par ko vienojas Komisija un Bosnijas un Hercegovinas iestādes.
2. Kopienas finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šo palīdzību saistīto Bosnijas un Hercegovinas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.
3. Komisija regulāri pārbauda, vai Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas politika ir saskaņā ar Kopienas palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši īstenoti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku, un vajadzības gadījumā ar Ekonomikas un finanšu komiteju.
3. pants
1. Komisija Bosnijai un Hercegovinai dara pieejamu Kopienas finansiālo palīdzību divās aizdevuma daļās, ievērojot 2. punkta nosacījumus. Aizdevuma daļu apjomu noteiks saprašanās memorandā.
2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir sekmīgi īstenoti ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem vienojās saprašanās memorandā. Otro aizdevuma daļu izmaksā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmās daļas izmaksas.
3. Kopienas līdzekļus maksā Bosnijas un Hercegovinas Centrālajai bankai. Ievērojot noteikumus, kas izklāstīti saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansējuma vajadzībām, to vērtību valsts valūtā var pārskaitīt Bosnijas un Hercegovinas Valsts kasei un tās struktūrvienībām kā galīgajiem saņēmējiem.
4. pants
1. Šai lēmumā minētās Kopienas aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Kopienu neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.
2. Ja Bosnija un Hercegovina to lūdz, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un kā tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.
3. Pēc Bosnijas un Hercegovinas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai restrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar pagarināt attiecīgā aizņēmuma atmaksas termiņu vai palielināt atmaksājamo kapitāla summu refinansēšanas vai restrukturēšanas dienā.
4. Visas Kopienas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Bosnija un Hercegovina.
5. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.
5. pants
Kopienas finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un tās īstenošanas noteikumiem (2). Konkrēti, saprašanās memorandā un aizdevuma līgumā, par ko jāvienojas ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, jo īpaši paredz, ka Bosnija un Hercegovina veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citus ar šo palīdzību saistītus pārkāpumus. Tajā paredz arī Komisijas, to skaitā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kas attiecīgā gadījumā jāveic uz vietas.
6. pants
Katru gadu līdz 31. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Bosnijas un Hercegovinas pašreizējo ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumu izmaksāt palīdzības daļu.
7. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
B. ASK
(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/9 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 30. novembris),
ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Serbijai
(2009/892/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Attiecības starp Serbiju un Eiropas Savienību (ES) attīstās saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu un Eiropas partnerību. Serbija un Komisija 2008. gada 29. aprīlī parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. |
|
(2) |
Serbijas ekonomiku kopš 2008. gada otrās puses lielā mērā ir skārusi starptautiskā finanšu krīze, un valstī samazinās ražošana, samazinās nodokļu ieņēmumi un aug vajadzības pēc ārējā finansējuma. |
|
(3) |
Serbijas ekonomikas stabilizācijai un atveseļošanai piešķirta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu palīdzība. Serbijas iestādes 2008. gada novembrī sākotnēji vienojās ar SVF par jaunu rezerves vienošanos, ko apstiprināja 2009. gada janvārī. |
|
(4) |
Pēc tam, kad ekonomiskā situācijas vēl vairāk pasliktinājās, tika pārskatītas programmas pamata ekonomiskās prognozes un radās vajadzības pēc lielāka ārējā finansējuma, 2009. gada martā tika panākta vienošanās starp Serbiju un SVF pārvērst rezerves vienošanos par izmaksāšanas programmu EUR 3 miljardu apmērā, ko SVF valde apstiprināja 2009. gada 15. maijā. |
|
(5) |
Kopiena plāno 2009. un 2010. gadā nodrošināt EUR 100 miljonus kā budžeta atbalsta dotācijas saskaņā ar pirmspievienošanās finansiālo instrumentu (IPA). |
|
(6) |
Serbija ir lūgusi papildu Kopienas finansiālu palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos. |
|
(7) |
Ņemot vērā, ka 2010. gada maksājumu bilancē joprojām ir neliels finansējuma iztrūkums, finansiālā palīdzība tiek uzskatīta par piemērotu reakciju uz Serbijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju ārkārtas apstākļos saistībā ar SVF programmu. Paredzams, ka šis finanšu atbalsts atvieglos arī budžeta finansējuma vajadzības. |
|
(8) |
Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses saistībā ar šo finanšu palīdzību, ir jāparedz, ka Serbija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību, kā arī tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta – revīzijas. |
|
(9) |
Kopienas finansiālās palīdzības izmaksāšana neskar budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. |
|
(10) |
Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju. |
|
(11) |
Līgums šā lēmuma pieņemšanai paredz tikai tās pilnvaras, kas paredzētas 308. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Kopiena Serbijai dara pieejamu makrofinansiālo palīdzību aizdevuma veidā ar maksimālo pamatsummu EUR 200 miljonu apjomā un vidējo maksimālo termiņu 15 gadi, lai atbalstītu Serbijas ekonomikas stabilizāciju un segtu maksājumu bilances un budžeta vajadzības, kā noteikts pašreizējā SVF programmā.
2. Tālab Komisija ir pilnvarota Kopienas vārdā aizņemties nepieciešamos līdzekļus.
3. Kopienas finansiālo palīdzību pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos starp SVF un Serbiju.
4. Kopienas finansiālo palīdzību dara pieejamu divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr, ja būs nepieciešams attiecīgos apstākļos, Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, var nolemt pagarināt laikposmu, kurā ir pieejama palīdzība, ne vairāk kā par vienu gadu.
2. pants
1. Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija ir pilnvarota vienoties ar Serbijas iestādēm par ekonomikas politikas nosacījumiem šai makrofinansēšanas palīdzībai, kuri jānosaka saprašanās memorandā. Nosacījumi ir saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos starp SVF un Serbiju. Palīdzības sīki izstrādātus finanšu noteikumus nosaka aizdevuma līgumā, par ko vienojas Komisija un Serbijas iestādes.
2. Kopienas finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šo palīdzību saistīto Serbijas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.
3. Komisija regulāri pārbauda, vai Serbijas ekonomiskā politika ir saskaņā ar šīs palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši īstenota saskaņotā ekonomiskā politika. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbosies ar Bretonvudsas institūcijām un vajadzības gadījumā ar Ekonomikas un finanšu komiteju.
3. pants
1. Komisija Serbijai dara pieejamu Kopienas finansiālo palīdzību divās aizdevuma daļās, ievērojot 2. punkta nosacījumus. Aizdevuma daļu apjomu nosaka saprašanās memorandā.
2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir sekmīgi īstenoti ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem vienojās saprašanās memorandā. Otro aizdevuma daļu izmaksā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmās daļas izmaksas.
3. Kopienas līdzekļus maksā Serbijas Valsts bankai. Ievērojot noteikumus, kas izklāstīti saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansējuma vajadzībām, to vērtību vietējā valūtā var pārskaitīt Serbijas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.
4. pants
1. Šai lēmumā minētās Kopienas aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot to pašu valutēšanas dienu, un Kopienu neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.
2. Ja Serbija lūdz, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un kā tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.
3. Pēc Serbijas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai restrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nepagarina attiecīgā aizņēmuma atmaksas termiņu vai nepalielina atmaksājamo kapitāla summu refinansēšanas vai restrukturēšanas dienā.
4. Visas Kopienas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Serbija.
5. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.
5. pants
Kopienas finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un tās īstenošanas noteikumiem (2). Konkrēti, saprašanās memorandā un aizdevuma līgumā ar Serbijas iestādēm paredz, ka Serbija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citus ar šo palīdzību saistītus pārkāpumus. Tajā paredz arī Komisijas, to skaitā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kas attiecīgā gadījumā jāveic uz vietas.
6. pants
Katru gadu līdz 31. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietverts novērtējums par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Serbijas pašreizējo ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumu izmaksāt palīdzības daļu.
7. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
B. ASK
(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).
Komisija
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/12 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 30. novembris)
par cūku sugu mājdzīvnieku spermas importu Kopienā attiecībā uz trešo valstu sarakstiem un spermas ieguves centriem un sertifikācijas prasībām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9354)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/893/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu, 9. panta 2. un 3. punktu un 10. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 90/429/EEK nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importam no trešām valstīm. Tā nosaka, ka dalībvalstis var atļaut spermas ievešanu tikai no tām trešām valstīm, kuras minētas sarakstā, kas izveidots saskaņā ar tajā noteikto procedūru. Direktīva 90/429/EEK arī nosaka, ka saskaņā ar minēto procedūru izveido to apstiprināto spermas ieguves centru sarakstu, no kuriem dalībvalstis var atļaut ievest spermu, kuras izcelsme ir trešās valstīs. |
|
(2) |
Turklāt Direktīva 90/429/EEK paredz, ka spermas sūtījumiem pievieno veterināro sertifikātu, kura paraugs atbilst paraugam, kurš sastādīts saskaņā ar minēto direktīvu. |
|
(3) |
Komisijas 2002. gada 19. jūlija Lēmumā 2002/613/EK, ar ko paredz cūku sugas mājdzīvnieku spermas importa nosacījumus (2), ir dots to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis drīkst ievest spermu. Šis saraksts ir izveidots, pamatojoties uz dzīvnieku veselības stāvokli šajās trešās valstīs. |
|
(4) |
Ar Lēmumu 2002/613/EK izveidots to spermas ieguves centru saraksts, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt cūku spermu. |
|
(5) |
Šobrīd šajā sarakstā ir iekļauti vairāki spermas ieguves centri Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šīs trešās valstis ir pieprasījušas sarakstā veikt vairākus grozījumus ierakstos par to sarakstā iekļautajiem spermas ieguves centriem. Daži no šiem grozījumiem attiecas uz administratīvo informāciju vai jau apstiprinātu centru dzēšanu, bet daži – uz jaunu centru pievienošanu. |
|
(6) |
Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir devušas piemērotas garantijas attiecībā uz jauno spermas ieguves centru atbilstību attiecīgajiem Direktīvā 90/429/EEK paredzētajiem noteikumiem un minēto trešo valstu veterinārie dienesti ir oficiāli apstiprinājuši attiecīgos spermas ieguves centrus eksportam uz Kopienu. Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmumā 2002/613/EK sniegtais apstiprināto spermas ieguves centru saraksts. |
|
(7) |
Lēmuma 2002/613/EK III pielikumā sniegtajā veterinārā sertifikāta paraugā ietverti noteikumi par dzīvnieku veselību spermas importam Kopienā. Šie noteikumi nav pilnīgi atbilstoši Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā (Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss) paredzētajiem, un tāpēc tie jāatjaunina. |
|
(8) |
Turklāt Komisijas Lēmumā 2007/240/EK (3) noteikts, ka dažādajiem veterinārijas, sabiedrības un dzīvnieku veselības sertifikātiem, kas vajadzīgi dzīvu dzīvnieku, spermas, embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu importam Kopienā, jāpamatojas uz veterināro sertifikātu standarta paraugiem, kas izklāstīti I pielikumā. |
|
(9) |
Tādējādi veselības sertifikāta paraugs, kas dots Lēmuma 2002/613/EK III pielikumā, jāgroza, lai ņemtu vērā attiecīgās Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa daļas un attiecīgā standarta paraugu, kas norādīts Lēmuma 2007/240/EK I pielikumā. |
|
(10) |
Lēmuma 2002/613/EK IV pielikumā dots veterinārā sertifikāta paraugs, kas jāizmanto, kad spermas sūtījumus importē Kopienā no Šveices. Tomēr īpašas sertifikācijas prasības paredzētas Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (4) 11. pielikuma 2. papildinājuma VIII(B) nodaļas 3. punkta b) apakšpunktā. Nolīgumu apstiprināja ar Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmumu 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (5). |
|
(11) |
Ņemot vērā šīs īpašās prasības, ir lietderīgi, ka Kopienā importētajiem spermas sūtījumiem no Šveices tiek pievienots veselības sertifikāts, kas sastādīts saskaņā ar modeli, ko izmanto Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar spermu un noteikts Direktīvas 90/429/EEK D pielikumā, ar pielāgojumiem, kas izklāstīti Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikuma 2. papildinājuma VIII(B) nodaļas 3. punktā. Tādēļ jāsvītro Lēmuma 2002/613/EK IV pielikums. |
|
(12) |
Piemērojot šo lēmumu, jāņem vērā īpašas sertifikācijas prasības un tipveida veselības apliecinājumi, ko var noteikt saskaņā ar Eiropas Kopienas un Kanādas valdības nolīgumu par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību saistībā ar tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (6), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/201/EK (7). |
|
(13) |
Piemērojot šo lēmumu, jāņem vērā īpašas sertifikācijas prasības un tipveida veselības apliecinājumi, ko var noteikt saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi par sanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai (8), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 97/132/EK (9). |
|
(14) |
Kopienas tiesību aktu skaidrības un saskaņotības labad Lēmums 2002/613/EK jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu. |
|
(15) |
Lai izvairītos no tirdzniecības pārrāvumiem, pārejas posmā jāatļauj izmantot veselības sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Lēmumu 2002/613/EK. |
|
(16) |
Padomes Direktīva 2008/73/EC (10) groza Direktīvu 90/429/EEK un ievieš vienkāršotas procedūras to spermas ieguves centru trešās valstīs, kas apstiprināti spermas importam Kopienā, saraksta veidošanai un publicēšanai. |
|
(17) |
Saskaņā ar šo jauno procedūru, kas jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra, saraksta izveide vairs nebūs Komisijas kompetencē. To spermas ieguves centru saraksts, kurus saskaņā ar Direktīvā 90/429/EEK minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, jāpaziņo Komisijai, kura darīs tos pieejamus sabiedrības informēšanai. |
|
(18) |
Kā izriet no jaunās procedūras, kas ieviesta ar Direktīvu 2008/73/EC, šajā lēmumā minēto apstiprināto spermas ieguves centru saraksts būs derīgs līdz 2009. gada 31. decembrim. |
|
(19) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Spermas imports
Spermas sūtījumus no trešām valstīm var importēt Kopienā tikai tad, ja tie atbilst šādiem noteikumiem:
|
a) |
tie nāk no I pielikumā minētajām trešām valstīm; |
|
b) |
tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas sagatavots saskaņā ar veselības sertifikāta paraugu, kas dots II pielikuma 1. daļā, aizpildīts saskaņā ar paskaidrojumiem, kas izklāstīti II pielikuma 2. daļā. Tomēr, ja divpusējos nolīgumos starp Kopienu un trešām valstīm ir noteiktas īpašas sertifikācijas prasības, šīs prasības jāievēro; |
|
c) |
tie atbilst b) punktā minētā veselības sertifikāta prasībām; |
|
d) |
tie nāk no III pielikumā minēta spermas ieguves centra. |
2. pants
Vispārīgi noteikumi attiecībā uz spermas sūtījumu transportu uz Kopienu
1. Spermas sūtījumus nedrīkst pārvadāt tajā pašā konteinerā, kurā citus spermas sūtījumus:
|
a) |
kuri nav paredzēti ievešanai Kopienā vai |
|
b) |
kuriem ir zemāks veselības statuss. |
2. Transportēšanas laikā uz Kopienu spermas sūtījumus ievieto noslēgtos un aizzīmogotos konteineros, un transporta laikā zīmogu nedrīkst bojāt.
3. pants
Atcelšana
Lēmumu 2002/613/EK atceļ.
4. pants
Pārejas noteikumi
Atkāpjoties no 1. panta b) punkta, līdz 2010. gada 30. jūnijam importam Kopienā pieņem spermas sūtījumus, kuriem veselības sertifikāti ir izdoti pirms 2010. gada 31. maija saskaņā ar Lēmuma 2002/613/EK III un IV pielikumā dotajiem paraugiem.
5. pants
Piemērojamība
Šis lēmums stājas spēkā 2009. gada 15. decembrī.
Tomēr 1. panta d) punktu piemēro tikai no 2009. gada 15. decembra līdz 2009. gada 31. decembrim.
6. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.
(2) OV L 196, 25.7.2002., 45. lpp.
(3) OV L 104, 21.4.2007., 37. lpp.
(4) OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.
(5) OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.
(6) OV L 71, 18.3.1999., 3. lpp.
(7) OV L 71, 18.3.1999., 1. lpp.
(8) OV L 57, 26.2.1997., 5. lpp.
(9) OV L 57, 26.2.1997., 4. lpp.
(10) OV L 219, 14.8.2008., 40. lpp.
I PIELIKUMS
To trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest cūku sugu mājdzīvnieku spermu
|
ISO kods |
Trešās valsts nosaukums |
Piezīmes |
|
CA |
Kanāda |
|
|
CH |
Šveice (1) |
|
|
NZ |
Jaunzēlande |
|
|
US |
Amerikas Savienotās Valstis |
|
(1) Sertifikāti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).
II PIELIKUMS
1. DAĻA
Veterinārā sertifikāta paraugs cūku sugu mājdzīvnieku spermas importam
2. DAĻA
Paskaidrojumi par sertifikāciju
|
a) |
Veselības sertifikātu izsniedz kompetentā iestāde eksportējošā trešā valstī saskaņā ar paraugu, kas norādīts II pielikumā. Ja galamērķa dalībvalsts uzstāda papildu sertifikācijas prasības, apliecinājumi, kas apliecinātu, ka šīs prasības ir izpildītas, jāpievieno veselības sertifikāta oriģinālam. |
|
b) |
Veselības sertifikāta oriģināls ir uz vienas lapas, vai, ja ir vairāk teksta, tam jābūt tādā formā, lai visas vajadzīgās lapas būtu viena nedalāma veseluma daļa. |
|
c) |
Ja veselības sertifikāta paraugā norādīts, ka daži paziņojumi izmantojami vajadzības gadījumā, neatbilstošos paziņojumus var svītrot un par sertificēšanu atbildīgā amatpersona parakstās un apzīmogo, vai tos pavisam svītro no sertifikāta. |
|
d) |
Veselības sertifikātu sagatavo vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā atrodas robežkontroles punkts kravas ieviešanai Kopienā, un galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut sertifikātu sagatavot citas dalībvalsts oficiālajā valodā, kuram, ja nepieciešams, pievieno oficiālu tulkojumu. |
|
e) |
Ja sūtījuma vienību identifikācijas nolūkā (sertifikāta paraugā shēma I.28. punktā) sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas, uz katras no kurām ir valsts pilnvarotā veterinārārsta paraksts un zīmogs, arī uzskata par sertifikāta oriģināla daļu. |
|
f) |
Ja veselības sertifikāts kopā ar e) piezīmē minētajām papildu shēmām ir uz vairākām lapām, katrai lapai tās apakšējā daļā jābūt numurētai – (lapas numurs) no (kopējais lapu skaits), bet lapas augšpusē jābūt sertifikāta atsauces numuram, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde. |
|
g) |
Valsts pilnvarotajam veterinārārstam veselības sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta pēdējā darbdienā pirms sūtījuma iekraušanas izvešanai uz Kopienu. Tā rīkojoties, eksportējošās trešās valsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievērotas sertifikācijas prasības, kas līdzvērtīgas Padomes Direktīvā 96/93/EK (1) noteiktajiem principiem. Valsts pilnvarotā veterinārārsta parakstam un zīmogam ir jābūt krāsā, kas atšķiras no veselības sertifikāta drukas krāsas. Tāda pati prasība attiecas uz zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi. |
|
h) |
Apliecības oriģinālam jāpavada sūtījums līdz robežkontroles punktam, kurā notiek ievešana Kopienā. |
|
i) |
Veselības sertifikāta atsauces numuru, kas minēts veselības sertifikāta parauga I.2. un II.a punktā, izsniedz kompetentā iestāde trešā eksportētājvalstī. |
III PIELIKUMS
To apstiprināto spermas ieguves centru saraksts, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest cūku sugu mājdzīvnieku spermu
|
ISO kods |
Apstiprinājuma numurs |
Centra nosaukums un adrese |
||||
|
KANĀDA |
||||||
|
CA |
7-AI-100 |
|
||||
|
CA |
8-AI-05 |
|
||||
|
CA |
7-AI-96 |
|
||||
|
CA |
7-AI-105 |
|
||||
|
ŠVEICE |
||||||
|
CH |
CH-LU-AI-01S |
|
||||
|
CH |
CH-TG-AI-01S |
|
||||
|
AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS |
||||||
|
US |
09IL002 |
|
||||
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/23 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 30. novembris)
par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai koka mēbelēm
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9522)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/894/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otro daļu,
apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 Kopienas ekomarķējumu var piešķirt ražojumam, kam ir īpašības, kuru dēļ tas var būtiski uzlabot galvenos vides aspektus. |
|
(2) |
Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts noteikt konkrētus ekomarķējuma kritērijus katrai ražojumu grupai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekomarķējuma komitejas izstrādātajiem kritērijiem. |
|
(3) |
Šiem ekoloģiskajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām vērtēšanas un verifikācijas prasībām jābūt spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas. |
|
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ražojumu grupā “koka mēbeles” ir atsevišķas vai iebūvētas vienības, ko izmanto telpās vai laukā uzglabāšanai, karināšanai, gulēšanai, sēdēšanai, darbam un ēšanai – mājas mēbeles – vai ko izmanto telpās darījumu nolūkos. Mēbeles darījumu nolūkiem ir biroja un skolas mēbeles, kā arī mēbeles restorāniem un viesnīcām.
Jāievēro šādi nosacījumi:
|
a) |
ražojumam jābūt izgatavotam no vismaz 90 masas % masīvkoksnes vai koksnes materiālu. Stiklu, ja to var viegli aizstāt bojājuma vai saplīšanas gadījumā, tāpat kā tehnisko aprīkojumu un piederumus no masas aprēķina var izslēgt; |
|
b) |
katra atsevišķā materiāla, kas nav masīvkoksne un koksnes materiāli, masa nepārsniedz 3 % no ražojuma kopējās masas. Tādu materiālu kopējā apvienotā masa nepārsniedz 10 % no ražojuma kopējās masas. |
2. pants
Lai koka mēbelēm piešķirtu Regulā (EK) Nr. 1980/2000 noteikto Kopienas ekomarķējumu, tām jābūt “koka mēbeļu” ražojumu grupā, kas paredzēta šā lēmuma 1. pantā, un tām jāatbilst pielikumā izklāstītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem.
3. pants
Ekoloģiskie kritēriji ražojumu grupai “koka mēbeles”, kā arī saistītām vērtēšanas un verifikācijas prasībām ir spēkā četrus gadus no šā lēmuma paziņošanas dienas.
4. pants
Administratīviem mērķiem ražojumu grupai “koka mēbeles” piešķirtais kods ir “36”.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Günter VERHEUGEN
(1) OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.
PIELIKUMS
PAMATPRINCIPI
Kritēriju noteikšanas mērķi
Šo kritēriju mērķis jo īpaši ir veicināt to, lai visā koka mēbeļu darbmūžā samazinātos to ietekme uz vidi un uz cilvēku veselību.
Precīzāk:
|
— |
ilgtspējīgākā veidā ražotu materiālu izmantošana, |
|
— |
bīstamu vielu izmantošanas un piesārņojošu vielu emisiju samazināšana, |
|
— |
ražojuma ilgizturības pārbaude. |
Vērtēšanas un verifikācijas prasības
Konkrētas vērtēšanas un verifikācijas prasības norādītas katram kritērijam atsevišķi. Attiecīgos gadījumos visiem kritērijiem var izmantot šeit nenorādītas testēšanas metodes, ja kompetentā iestāde, kas pieteikumu izvērtē, tās atzīst par ekvivalentām.
Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz dokumentācija, analīžu rezultātu pārskati vai citi pierādījumi par kritēriju ievērošanu, ir skaidrs, ka tos var izsniegt attiecīgi pats pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātājs(-i), un/vai viņa(-u) piegādātājs(-i) u. c.
Atbilstības novērtēšana jāveic attiecīgām akreditētām laboratorijām (ja iespējams), kas atbilst standartā EN ISO 17025 noteiktajām vispārīgajām prasībām.
Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un veikt neatkarīgas verifikācijas.
Izvērtējot pieteikumus un uzraugot atbilstību kritērijiem, kompetentajām iestādēm ieteicams ņemt vērā atzītu vides pārvaldības sistēmu, piemēram, EMAS vai ISO 14001, īstenošanu, un ražojumu vides deklarācijas (piezīme: deklarācijas un pārvaldības sistēmas nav obligātas, tomēr vēlams tās izmantot).
KRITĒRIJI
Atbrīvojumi
Materiāliem var piemērot šādus atbrīvojumus no dažiem kritērijiem:
|
i) |
materiāliem, kas nav masīvkoksne un koksnes materiāli, un tiem, uz kuriem neattiecas kritēriji par virsmas apstrādi un mēbeļu montāžu, kuru masa ir mazāka par 3 % no ekomarķētā ražojuma kopējās masas, var nepiemērot “prasības par koksni un koksnes materiāliem”; |
|
ii) |
uz stiprinājumiem, piemēram, skrūvēm un naglām, un metāla detaļām, kas paredzētas bīdāmajām durvīm un atvilktnēm, prasības par materiālu atbilstību kritērijiem neattiecas. |
Vērtēšana un verifikācija. Sniedz atbilstošu informāciju par tiem materiāliem, uz kuriem neattiecas prasība par atbilstību noteiktiem kritērijiem. Aprēķinot atbrīvojamo materiālu daļu, iekļauj tādu materiālu daudzumu kompozītmateriālos neatkarīgi no tā, kāda ir kompozītmateriālu masas daļa gatavās ekomarķētās mēbelēs. Aprēķinot kopējo masu, neņem vērā stiprinājumu masu.
1. Ražojuma apraksts
Sniedz ražojuma aprakstu (funkcionālo aprakstu, ražojuma nosaukumu vai atsauces numuru, ja ir pieejami dažādi viena ražojuma tipi, to apakštipu aprakstu, uz kuriem attiecas pieteikums). Informāciju sniedz par ražojuma kopējo masu, ražojumā izmantotajiem materiāliem, tostarp stiprinājumiem un savienotājelementiem, un to attiecīgo masu.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz kompetentajai iestādei ražojuma aprakstu, kurā ietver iepriekš minēto informāciju.
2. Bīstamās vielas
|
a) |
Koksnes ražojumiem nedrīkst būt pievienota tāda viela vai preparāts, kam lietošanas laikā piešķirts vai varētu tikt piešķirts kāds no šādiem riska apzīmējumiem (vai to kombinācijas):
kā noteikts Padomes 1967. gada 27. jūnija (Bīstamo vielu direktīvā) Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (1) (Bīstamo vielu direktīvā) un tās turpmākajos grozījumos un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (2) (Bīstamo preparātu direktīvu). Alternatīvi klasifikācijai var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3). Šādā gadījumā izejvielām nedrīkst būt pievienota tāda viela vai preparāts, kam lietošanas laikā piešķirts vai varētu tikt piešķirts kāds no šādiem bīstamības apzīmējumiem (vai to kombinācijas): H300, H301, H310, H311, H317, H330, H331, H334, H351, H350, H340, H350i, H400, H410, H411, H412, H413, H360F, H360D, H361f, H361d H360FD, H361fd, H360Fd, H360Df, H341, H370, H372. |
|
b) |
Ražojums nedrīkst saturēt halogenētas organiskās saistvielas, azidirīnu un poliazidirīnus, kā arī pigmentus un piedevas, kuru pamatā ir:
|
|
c) |
Ražojumā var izmantot tikai tādus liesmas slāpētājus, kas ķīmiski saistīti matricē/materiālā vai uz matrices/materiāla virsmas (reaktīvos liesmas slāpētājus). Ja izmantotie liesmas slāpētāji klasificēti ar kādu no turpmāk minētajām R-frāzēm, tad tādiem reaktīvajiem liesmas slāpētājiem, tos lietojot, jāmaina to ķīmiskie raksturlielumi, lai tie vairs nebūtu jāklasificē ar kādu no minētajām R-frāzēm. (Mazāk par 0,1 % liesmas slāpētāja uz matrices/materiāla var palikt formā pirms lietošanas.)
kas noteiktas Direktīvā 67/548/EEK un tās turpmākajos grozījumos. Liesmu slāpētāji, kuri ir tikai fiziski iemaisīti matricē/materiālā, tiek izslēgti (aditīvie liesmu slāpētāji). Alternatīvi klasifikācijai var izmantot Regulu (EK) Nr. 1272/2008. Šādā gadījumā izejvielām nedrīkst būt pievienota tāda viela vai preparāts, kam lietošanas laikā piešķirts vai varētu tikt piešķirts kāds no šādiem bīstamības apzīmējumiem (vai to kombinācijas): H351, H350, H340, H350i, H400, H410, H411, H412, H413, H360F, H360D, H361f, H361d H360FD, H361fd, H360Fd, H360Df, H341. Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī sastāvdaļu sarakstu un attiecīgu dokumentāciju, piemēram, drošības datu lapu. |
3. Prasības Par Koksni un Koksnes Materiāliem
a) Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana
Ražotājiem jābūt ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos iegūtas koksnes iepirkuma politikai un sistēmai, kas ļauj izsekot un verificēt koksnes izcelsmi un izsekot, kā koksne no meža nonāk pirmajā saņemšanas vietā.
Dokumentē visas koksnes izcelsmi. Ražotājam jānodrošina, lai visi koksnes izcelsmes avoti būtu likumīgi. Nedrīkst izmantot koksni no aizsargājamām teritorijām vai teritorijām, par kurām sākts oficiālais dabas aizsardzības objekta atzīšanas process, pirmatnējiem mežiem vai mežiem, kuru saglabāšanas vērtība ir noteikta nacionālo ieinteresēto personu procedūrā, izņemot gadījumus, kad iegādes pilnībā atbilst valsts noteikumiem par dabas aizsardzību.
|
— |
Līdz 2011. gada 30. jūnijam koksnes ražojumos, kas laisti tirgū ar ekomarķējumu, vismaz 50 % masīvkoksnes un 20 % koksnes materiālu izcelsmei jābūt vai nu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kas saskaņā ar neatkarīgām trešās personas shēmām sertificēti kā atbilstoši kritērijiem, kuri uzskaitīti 15. punktā Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūcijā par ES mežsaimniecības stratēģiju un tās turpmāku attīstību, vai no otrreizējās pārstrādes materiāliem. |
|
— |
No 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim koksnes ražojumos, kas laisti tirgū ar ekomarķējumu, vismaz 60 % masīvkoksnes un 30 % koksnes materiālu izcelsmei jābūt vai nu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kas saskaņā ar neatkarīgām trešās personas shēmām sertificēti kā atbilstoši kritērijiem, kuri uzskaitīti 15. punktā Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūcijā par ES mežsaimniecības stratēģiju un tās turpmāku attīstību, vai no otrreizējās pārstrādes materiāliem. |
|
— |
No 2013. gada 1. janvāra koksnes ražojumos, kas laisti tirgū ar ekomarķējumu, vismaz 70 % masīvkoksnes un 40 % koksnes materiālu izcelsmei jābūt vai nu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kas saskaņā ar neatkarīgām trešās personas shēmām sertificēti kā atbilstoši kritērijiem, kuri uzskaitīti 15. punktā Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūcijā par ES mežsaimniecības stratēģiju un tās turpmāku attīstību, vai no otrreizējās pārstrādes materiāliem. |
Vērtēšana un verifikācija. Lai izpildītu šos nosacījumus, pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka visi tā koksnes izstrādājumi ar ekomarķējumu, kas pirmoreiz laisti tirgū pēc kritērijos norādītajiem datumiem, atbilst attiecīgajam sertificētas koksnes īpatsvaram. Ja to nevar pierādīt, tad kompetentā iestāde izdod ekomarķējuma licenci tikai periodam, kuram var uzskatāmi pierādīt atbilstību. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošus koksnes piegādātāja izsniegtus dokumentus, kurā norādīti mēbeļu ražošanā izmantotās koksnes veidi, daudzums un precīza izcelsme. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošu(-us) sertifikātu(-us), kas apliecina, ka sertifikācijas sistēma atbilst Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūcijas par ES mežsaimniecības stratēģiju 15. punktā noteiktajām prasībām.
Definīcija. Koksnes materiāli ir materiāli, kas izgatavoti, ar adhezīviem un/vai līmēm saistot vienu vai vairākus šādus materiālus: kokšķiedras un/vai drāztos vai lobītos finierus, un/vai koksnes atliekas no meža un plantācijām, zāģētu koksni, celulozes/papīra ražošanas atlikumus un/vai otrreizējās pārstrādes koksni. Koksnes materiāli ir liela blīvuma kokšķiedru plātnes, kokšķiedru plātnes, vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes, kokskaidu plātnes, orientēto kokskaidu plātnes, saplākšņi un masīvkoksnes plātnes. Termins “koksnes materiāli” attiecas arī uz kompozītmateriāliem, kas izgatavoti no koksnes plātņu materiāliem, kuri pārklāti ar plastmasu vai laminātu, vai metālu, vai citiem apdares materiāliem, un apdarītām/pusapdarītām koksnes plātnēm.
Apdarītās/pusapdarītās koksnes plātnes un koksnes plātņu materiāli, kas pārklāti ar plastmasu vai laminātu, vai metālu, vai citiem apdares materiāliem, papildus šajā iedaļā noteiktajiem kritērijiem atbilst arī virsmas apstrādes kritērijiem.
b) Otrreizējās pārstrādes kokšķiedra
Lietotai koksnei, skaidām vai šķiedrām, ko izmanto koksnes materiālu ražošanā (izejvielas), jāatbilst vismaz noteikumiem, kas paredzēti EPF Nozares standartā, kā paziņots 6. punktā 2002. gada 24. oktobra dokumentā “EPF otrreizējās pārstrādes koksnes piegādes nosacījumu standarts”. Atsauces standarta tabula ir pievienota papildinājumā.
Vērtēšana un verifikācija. Iesniedz deklarāciju, ka pēclietošanas koksni izmanto koksnes materiālu ražošanā. Turklāt iesniedz testēšanas rezultātus, lai verificētu atbilstību papildinājumā noteiktajām robežvērtībām.
c) Piesūcināšanas vielas un konservanti
|
i) |
Telpām paredzētas mēbeles nedrīkst būt piesūcinātas. Visām citām mēbelēm, kurām izmanto piesūcināšanu vai konservantus, jāatbilst prasībām par bīstamām vielām (2. iedaļa). |
|
ii) |
Masīvkoksni pēc izstrādes neapstrādā ar vielām vai preparātiem, kuros ir kādā no šiem sarakstiem iekļautās vielas:
|
Turklāt koksnes apstrādei jānotiek saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Direktīvā 79/117/EEK (4) un Padomes Direktīvā 76/769/EEK (5).
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, izmantoto vielu sarakstu un drošības datu lapu par katru no tām.
d) Bīstamu vielu un preparātu izmantošana koksnes materiālu ražošanā
Papildus 2. iedaļas prasībām par bīstamām vielām visas vielas un preparāti, ko izmanto koksnes materiālu ražošanā, atbilst šādām prasībām:
|
i) |
Neapstrādātu koksni neapstrādā ar vielām vai preparātiem, kas satur vielas, kuras iekļautas kādā no šiem sarakstiem:
Turklāt koksnes apstrādei jānotiek saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 79/117/EEK un Direktīvā 76/769/EEK. |
|
ii) |
Brīva formaldehīda saturs izstrādājumos vai preparātos, ko izmanto plātņu ražošanā, nepārsniedz 0,3 masas %. Brīva formaldehīda saturs saistvielās, adhezīvos un līmēs saplākšņa plātnēm vai laminētām koksnes plātnēm nepārsniedz 0,5 masas %. |
Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgas deklarācijas, ar kurām verificē, ka minētās prasības ir izpildītas. Par ķīmiskajiem preparātiem, ko izmanto koksnes materiālu ražošanā, iesniedz materiālu drošības datu lapu vai līdzvērtīgu dokumentāciju par veselības apdraudējuma klasifikāciju.
e) Formaldehīda emisija no neapstrādātiem koksnes izejmateriāliem
Koksnes materiālus drīkst izmantot mēbelēm tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
|
i) |
kokskaidu plātnes: formaldehīda emisija no kokskaidu plātnes izejmateriāla stāvoklī, t. i., pirms apstrādes vai pārklāšanas, nepārsniedz 50 % no robežvērtības, lai to varētu klasificēt kā E1 ražojumu saskaņā ar standartu EN 312. Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs un/vai viņa piegādātājs iesniedz pierādījumus, ka koksnes materiāli atbilst šai prasībai atbilstīgi Eiropas standartam EN 312-1. |
|
ii) |
Kokšķiedru plātnes: formaldehīda saturs, ko izmēra jebkurā izmantotajā kokšķiedru plātnē, nepārsniedz 50 % no robežvērtības, lai to varētu klasificēt kā A kvalitātes ražojumu saskaņā ar EN 622-1. Tomēr tiek pieņemtas A kategorijas kokšķiedru plātnes, ja tās neveido vairāk kā 50 % no visas koksnes un koksnes materiāliem, kas izmantoti ražojumā. Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs un/vai viņa piegādātājs iesniedz pierādījumus, ka koksnes materiāli atbilst šai prasībai atbilstīgi Eiropas standartam EN 622-1. |
f) Ģenētiski modificēta koksne
Ražojums nesatur ĢM koksni.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka ĢM koksne nav izmantota.
4. Virsmas apstrādes kritēriji
Virsmas apstrāde attiecas vai nu uz mēbeļu atsevišķu daļu/sastāvdaļu, vai visu mēbeļu virsmas apstrādes procesu kopumā.
a) Virsmu apdare ar plastmasām un metāliem
Mēbelē izmantotās plastmasas un metāla daudzums drīkst būt līdz 2 % no mēbeles kopējās masas. Tiem jāatbilst vispārīgajām prasībām par bīstamām vielām, kas noteiktas 2. iedaļā.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošu dokumentāciju, lai pierādītu atbilstību šiem kritērijiem.
b) Cita veida virsmu apdare, izņemot plastmasas vai metālus
Šis kritērijs ir saistīts ar mēbeļu un koka materiālu pārklājumu.
i) Bīstamas vielas un preparāti (tostarp GOS saturs)
Visiem izmantotajiem materiāliem, vielām un preparātiem jāatbilst prasībām par bīstamām vielām, kas izklāstītas 2. iedaļā.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī sastāvdaļu sarakstu un saistīto dokumentāciju, piemēram, materiālu un drošības datu lapas.
Turklāt ķīmiskās vielas, ko ķīmiskā preparāta ražotājs/piegādātājs klasificējis kā bīstamas videi saskaņā ar Kopienas klasifikācijas sistēmu (Direktīvas 67/548/EEK 28. grozījums), atbilst vienai no šādām divām robežvērtībām:
|
— |
vielām un preparātiem virsmas apstrādei nedrīkst pievienot ķīmiskās vielas, kas klasificētas kā bīstamas videi saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK. Tomēr ražojumos var būt līdz 5 % gaistošu organisko savienojumu (GOS), kā noteikts Padomes Direktīvā 1999/13/EK (6). (GOS ir visi organiskie savienojumi, kuru tvaika spiediens pie 293,15 K ir vienāds vai lielāks par 0,01 kPa vai kuriem konkrētajos lietošanas apstākļos ir atbilstīgā gaistamība.) Ja preparāts jāatšķaida, tad atšķaidītā preparāta saturs nedrīkst pārsniegt iepriekš minētās robežvērtības, |
|
— |
izmantotais videi bīstamo vielu daudzums (slapja laka/krāsa) saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK nepārsniedz 14 g/m2 virsmas laukuma, un uzliktais GOS daudzums (slapja laka/krāsa) nepārsniedz 35 g/m2. |
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī šīs deklarācijas pamatojuma dokumentus, tostarp:
|
— |
pilnu sastāvu, norādot tajā esošo vielu saturu un CAS numuru, |
|
— |
testēšanas metodi un testēšanas rezultātus par visām produktā esošajām vielām atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK, |
|
— |
deklarāciju par to, ka ir norādītas visas sastāvā esošās vielas, |
|
— |
pārklājuma slāņu skaitu un katrā slānī izmantoto daudzumu uz virsmas kvadrātmetru. |
Piemērošanas metode
Lai aprēķinātu virsmas apstrādes preparāta patēriņu un izlietoto daudzumu, izmanto šādas efektivitātes standarta pakāpes: smidzināšanas ierīce bez otrreizējās pārstrādes 50 %, smidzināšanas ierīce ar otrreizējo pārstrādi 70 %, elektrostatiskā smidzināšana 65 %, smidzināšana, “zvans/disks” (bell/disk) 80 %, pārklājums ar rullīti 95 %, segas pārklājums 95 %, vakuumpārklājums 95 %, iegremdēšana 95 %, skalošana 95 %.
c) Formaldehīds
Formaldehīda emisijas no virsmas apstrādes vielām un preparātiem, kas izdala formaldehīdu, ir mazākas par 0,05 ppm.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs un/vai viņa piegādātājs iesniedz deklarāciju, ka iepriekš minētā prasība ir izpildīta, kā arī informāciju par virsmas apstrādes sastāvu (piemēram, materiālu drošības datu lapas).
d) Plastifikatori
Ja ražošanas procesā izmanto plastifikatoru, tad ftalātiem jāatbilst 2. iedaļā noteiktajām prasībām par bīstamām vielām.
Bez tam ražojumā nedrīkst būt DNOP (di-n-oktilftalāts), DINP (di-izononilftalāts), DIDP (diizodecilftalāts).
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.
e) Biocīdi
Drīkst izmantot tikai tādus biocīdos preparātus, kas satur vielas ar biocīdu aktivitāti, kuras iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (7) I.A pielikumā un kuras ir atļauts izmantot mēbelēs.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šā kritērija prasībām, kā arī izmantoto biocīdo preparātu sarakstu.
5. Mēbeļu montāžas kritēriji
Šis kritērijs ir saistīts ar mēbeļu montāžā iekļauto sastāvdaļu salīmēšanu, t. i., adhezīviem.
a) Bīstamas vielas piedevās un saistvielās
Tām jāatbilst prasībām, kas noteiktas 2. iedaļā par bīstamām vielām.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošas deklarācijas, ar kurām verificē, ka iepriekš minētās prasības ir izpildītas. Par katru ķīmisko preparātu, kas izmantots mēbeļu montāžā, iesniedz drošības datu lapu vai līdzvērtīgu dokumentāciju ar informāciju par veselības apdraudējuma klasifikāciju. Piegādātājs iesniedz deklarāciju vai testēšanas pārskatus par brīva formaldehīda saturu.
b) GOS
GOS saturs adhezīvos, ko izmanto mēbeļu montāžā, nepārsniedz 5 masas %. (GOS ir visi organiskie savienojumi, kuru tvaika spiediens pie 293,15 K ir vienāds vai lielāks par 0,01 kPa vai kuriem konkrētajos lietošanas apstākļos ir attiecīga gaistamība.)
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, kurā norāda visus adhezīvus, kas izmantoti mēbeļu montāžā, kā arī atbilstību šim kritērijam.
6. Kritēriji galaproduktam
a) Ilgizturība un drošums
Ražojums atbilst visām prasībām par ilgizturību, stiprību, drošumu un stabilitāti, kas par ražojuma lietošanu noteikti attiecīgos EN standartos. Ja EN standarta nav, tad izmanto ISO standartu prasības. Ja nav EN vai ISO standartu, ražojuma ilgizturību, stiprību, drošumu un stabilitāti pēc konstrukcijas un materiālu izvēles novērtē neatkarīga testēšanas iestāde.
Lietošanas rokasgrāmatā ir sniegts normu un standartu saraksts, ko izmanto ilgizturības novērtēšanai.
Ņemot vērā ilgizturības kritērija svarīgumu un tāpēc, lai uzlabotu ražojuma ilgizturības novērtējumu, ESEK uzņemsies ierosmi, lai veicinātu EN ilgizturības standartu pieņemšanu, kam būs jābūt pieejamiem, kad nākamreiz pārskatīs pašreizējos kritērijus.
Vērtēšana un verifikācija. Ražotājs iesniedz deklarāciju, kas papildināta ar dokumentāciju par akreditētas iestādes veiktām testēšanas metodēm un testēšanas rezultātiem.
b) Apkope
Jābūt iespējamai ražojumu kopšanai, neizmantojot organiskos šķīdinātājus.
Ražotājs garantē iespēju iegādāties rezerves daļas (oriģinālas funkcionālās detaļas vai detaļas, kuras izpilda ekvivalentas funkcijas) pēc pieprasījuma visā faktiskajā to rūpnieciskās ražošanas periodā un piecus gadus pēc attiecīgā ražojumu sortimenta ražošanas izbeigšanas.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs un/vai viņa piegādātājs iesniedz deklarāciju ar pievienotiem dokumentiem, kuros apliecināta šā kritērija ievērošana.
c) Pārstrāde un atkritumi
Ražojumam jābūt viegli pārstrādājamam. Patērētājam izdod sīku aprakstu par labāko veidu, ko darīt ar ražojumu tā kalpošanas laika beigās (atkārtota izmantošana, pārstrāde, pieteikuma iesniedzēja ierosme pieņemt ražojumu atpakaļ, enerģijas ražošana), sastādot minēto veidu sarakstu atbilstīgi to ietekmei uz vidi. Par katru iespēju skaidri norāda piesardzības pasākumus, kuri jāveic, lai ierobežotu ietekmi uz vidi.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs un/vai viņa piegādātājs iesniedz piegādājamās informācijas paraugu un ieteikumu pamatojumu.
d) Informācija patērētājiem
Kopā ar ekomarķēto ražojumu piegādā šādu informāciju:
|
— |
informāciju par piemērotību nolūkam, pamatojoties uz izmantošanu mājas apstākļos vai pēc līguma (viegla vai smaga, telpās vai laukā), |
|
— |
informāciju par tīrīšanu un kopšanu, |
|
— |
ražotāja vai mazumtirgotāja instrukciju par stiklu (ja ir) nomaiņu pēc pieprasījuma bojājuma vai plīšanas gadījumā, |
|
— |
norādi, ka jāsazinās ar vietējām iestādēm, lai noskaidrotu labāko veidu, kā atbrīvoties no vecām mēbelēm un materiāliem, |
|
— |
montāžas instrukciju, |
|
— |
attiecīgā gadījumā labāko lietojumu no ergonomiskā viedokļa, |
|
— |
masīvkoksnes sugas nosaukumu, |
|
— |
norāda visu apstrādi vai konservantus, kas izmantoti lietošanai āra apstākļos paredzētajiem ražojumiem (ķīmiskie, bioloģiskie vai fiziskie), |
|
— |
ieteikumu, lai patērētājs mēbeļu saglabāšanai nākotnē izmanto ES ekomarķētus ražojumus. |
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz informācijas materiāla paraugu, ko piegādā kopā ar ekomarķēto ražojumu.
e) Galaprodukta iepakojums
Iepakojumam jāatbilst šādām prasībām:
|
i) |
tas ir izgatavots no kāda šāda veida materiāla:
|
|
ii) |
visus materiālus var viegli ar rokām sadalīt pārstrādājamās daļās, kas sastāv no viena materiāla (piemēram, kartons, papīrs, plastmasa, tekstilizstrādājumi). |
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikumā norāda ražojuma iepakojuma aprakstu, kā arī atbilstošu deklarāciju par atbilstību šiem kritērijiem.
f) Informācija uz iepakojuma
Uz iepakojuma ir šāds teksts:
“Sīkāk par to, kāpēc tieši šim ražojumam piešķirta “ekopuķīte”, varat uzzināt tīmekļa vietnē: http://www.ecolabel.eu”
Uz ražojuma iepakojuma un lietošanas rokasgrāmatā ir šāds (vai tam līdzīgs) teksts:
“Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet ES ekomarķējuma tīmekļa vietni. Sīkāku informāciju var iegūt: pieteikuma iesniedzēja patērētāju departamenta nosaukums/adrese”.
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražojuma iepakojuma un lietošanas instrukcijas paraugu un kopā ar ražojumu sniegtās informācijas paraugu, kā arī deklarāciju par atbilstību katrai šā kritērija daļai.
g) Ekomarķējumā norādāmā informācija
Ekomarķējuma 2. ailē iekļauj šādu tekstu:
|
— |
koksne no labi apsaimniekotiem mežiem, |
|
— |
bīstamas vielas satur ierobežotā daudzumā, |
|
— |
pārbaudīta ražojuma ilgizturība. |
Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražojuma iepakojuma paraugu, uz kura ir attiecīgais marķējums, kā arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.
(1) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.
(2) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.
(3) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
(4) OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp.
(5) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp.
(6) OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.
(7) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
Papildinājums
Koksnes materiālu ražošanai izmantojamās otrreizējās pārstrādes kokšķiedras elementu un vielu satura robežvērtības
|
Elementi un savienojumi |
Robežvērtības (mg/kg otrreizējā koksnes materiāla) |
|
Arsēns |
25 |
|
Kadmijs |
50 |
|
Hroms |
25 |
|
Varš |
40 |
|
Svins |
90 |
|
Dzīvsudrabs |
25 |
|
Fluors |
100 |
|
Hlors |
1 000 |
|
Pentahlorfenols (PCP) |
5 |
|
Darvas eļļas (benzo(a)pirēni) |
0,5 |
V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu
AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/33 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1192/2009
(2009. gada 4. decembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
AL |
41,9 |
|
MA |
40,6 |
|
|
TR |
65,6 |
|
|
ZZ |
49,4 |
|
|
0707 00 05 |
MA |
49,3 |
|
TR |
85,0 |
|
|
ZZ |
67,2 |
|
|
0709 90 70 |
MA |
46,0 |
|
TR |
125,4 |
|
|
ZZ |
85,7 |
|
|
0805 10 20 |
AR |
70,4 |
|
MA |
50,6 |
|
|
TR |
54,2 |
|
|
ZA |
58,0 |
|
|
ZZ |
58,3 |
|
|
0805 20 10 |
MA |
71,5 |
|
ZZ |
71,5 |
|
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
CN |
132,8 |
|
HR |
28,1 |
|
|
TR |
77,6 |
|
|
ZZ |
79,5 |
|
|
0805 50 10 |
MA |
61,1 |
|
TR |
66,9 |
|
|
ZZ |
64,0 |
|
|
0808 10 80 |
AU |
161,8 |
|
CA |
56,5 |
|
|
CN |
139,8 |
|
|
MK |
20,3 |
|
|
US |
88,9 |
|
|
ZA |
106,2 |
|
|
ZZ |
95,6 |
|
|
0808 20 50 |
CN |
36,7 |
|
US |
218,6 |
|
|
ZZ |
127,7 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
Labojumi
|
5.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/35 |
Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 954/2006 (2006. gada 27. jūnijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauc starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un pārtrauc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 175, 2006. gada 29. jūnijs )
36. lappusē 17. zemsvītras piezīmē:
tekstu:
“.. IIW doc. IX-535-67, ..”
lasīt šādi:
“.. IIW doc. IX-555-67, ..”