EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document L:2012:046:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 46, 2012. gada 17. februāris


Display all documents published in this Official Journal
 

ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.046.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 46

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 17. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 134/2012 (2012. gada 23. janvāris) par zvejas iespēju iedalījumu saskaņā ar protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku

1

 

 

2012/91/ES

 

*

Padomes Lēmums (2012. gada 23. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku

3

Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku

4

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 135/2012 (2012. gada 16. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, lai tās IIIB pielikumā iekļautu dažus neklasificētus atkritumus ( 1 )

30

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 136/2012 (2012. gada 16. februāris) par atļauju izmantot nātrija bisulfātu kā barības piedevu lolojumdzīvniekiem un dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā ( 1 )

33

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 137/2012 (2012. gada 16. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

36

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 138/2012 (2012. gada 16. februāris), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

38

 

 

LĒMUMI

 

 

2012/92/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2011. gada 14. decembris), ar ko groza Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

40

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 134/2012

(2012. gada 23. janvāris)

par zvejas iespēju iedalījumu saskaņā ar protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 22. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1446/2007, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku (1) (“nolīgums”). Nolīgumam bija pievienots Protokols, ar ko nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu (2). Minētā protokola darbības termiņš beidzās 2011. gada 31. decembrī.

(2)

2011. gada 2. jūnijā tika parafēts jauns Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku (“protokols”), ar kuru ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mozambikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3)

Padome 2012. gada 23. janvārī pieņēma Lēmumu 2012/91/ES (3) par protokola parakstīšanu Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu.

(4)

Būtu jānosaka metode zvejas iespēju iedalīšanai dalībvalstīm protokola darbības laikā.

(5)

Saskaņā ar 10. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (4), ja konstatē, ka pilnībā nav izmantotas zvejas iespējas, kas Savienībai iedalītas atbilstoši Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, Komisijai jāinformē attiecīgās dalībvalstis. Atbildes nesniegšanu termiņos, ko nosaka Padome, jāuzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi norādītajā laikposmā pilnībā neizmanto tiem pieejamās zvejas iespējas. Ir jānosaka šādi termiņi.

(6)

Nolīgumam pievienotā protokola termiņš bija 2011. gada 31. decembris, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. februāris,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Zvejas iespējas, kas noteiktas protokolā, dalībvalstīm iedala šādi:

a)

tunzivju seineri:

Spānija

22 kuģi

Francija

20 kuģi

Itālija

1 kuģis

Kopā

43 kuģi

b)

kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

Spānija

16 kuģi

Francija

8 kuģi

Portugāle

7 kuģi

Apvienotā Karaliste

1 kuģis

Kopā

32 kuģi

2.   Regulu (EK) Nr. 1006/2008 piemēro, neskarot nolīgumu un protokolu.

3.   Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem zvejas atļauju pieprasījumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas netiek apgūtas pilnībā, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus atļaujas pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. pantu.

4.   Termiņš, līdz kuram dalībvalstīm ir jāapstiprina, ka tās pilnībā neizmanto saskaņā ar nolīgumu iedalītās zvejas iespējas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 1. punktā, ir 10 darbdienas no dienas, kurā Komisija informē dalībvalstis, ka zvejas iespējas nav pilnībā izmantotas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. februāris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. GJERSKOV


(1)  OV L 331, 17.12.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 331, 17.12.2007., 39. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.

(4)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.


17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/3


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 23. janvāris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku

(2012/91/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 22. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1446/2007, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku (1) (“nolīgums”). Nolīgumam bija pievienots protokols, ar ko nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu (2). Minētā protokola darbības termiņš beidzās 2011. gada 31. decembrī.

(2)

Savienība risināja sarunas ar Mozambiku par jaunu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku (“protokols”), ar kuru ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mozambikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3)

Minēto sarunu rezultātā 2011. gada 2. jūnijā parafēja protokolu.

(4)

Lai nodrošinātu ES kuģu zvejas darbību nepārtrauktību, protokols būtu jāpiemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas, kā noteiks tā 15. pantā.

(5)

Protokols būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku, ņemot vērā tā noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu.

3. pants

Protokolu piemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas (3), kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 23. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. GJERSKOV


(1)  OV L 331, 17.12.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 331, 17.12.2007., 39. lpp.

(3)  Protokola parakstīšanas dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.   Saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 5. pantu piešķirtās zvejas iespējas trīs (3) gadu laikposmā ir šādas:

tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā):

a)

43 okeāna zvejas tunzivju seineri; un

b)

32 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

2.   1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantu.

3.   Saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. pantu un šā protokola 7. pantu kuģi, kas kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās Mozambikas ūdeņos tikai tad, ja tie ir iekļauti IOTC zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstā un tiem ir zvejas atļauja, kura izdota atbilstīgi šā protokola nosacījumiem saskaņā ar tā pielikumu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas veidi

1.   Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 2 940 000 visā šā protokola darbības laikā.

2.   Šo kopējo finansiālo ieguldījumu veido:

a)

ikgadēja summa EUR 520 000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Mozambikas zvejas zonai un kas atbilst atsauces daudzumam 8 000 tonnu gadā; un

b)

īpaša summa EUR 460 000 gadā, kas paredzēta Mozambikas zivsaimniecības un jūrlietu politikas atbalstam un īstenošanai.

3.   1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 3., 5., 6., 8. un 9. pantu.

4.   Šā protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība katru gadu izmaksā 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu EUR 980 000, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajai kopsummai (tas ir, attiecīgi EUR 520 000 un EUR 460 000).

5.   Ja kopējais tunzivju daudzums, kuru Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Mozambikas zvejas zonā, pārsniedz 8 000 tonnu gadā, par piekļuves tiesībām piešķirtais ikgadējais finansiālais ieguldījums ir EUR 65 par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu (tas ir, EUR 1 040 000). Ja daudzums, ko Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Mozambikas zvejas zonā, pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, tad summu, kura jāmaksā par minētā limita pārsnieguma daudzumu, izmaksā nākamajā gadā saskaņā ar pielikuma noteikumiem.

6.   Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 60 dienas pēc 15. pantā minētās šā protokola provizoriskas piemērošanas, un maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

7.   Mozambikai ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8.   Finansiālo ieguldījumu ieskaita vai pārskaita vienā Valsts kases kontā. Mozambikas iestādes paziņo šā konta numuru.

3. pants

Atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Mozambikas ūdeņos

1.   Tiklīdz šis protokols stājies spēkā un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas Eiropas Savienība un Mozambika Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu saskaņā ar Mozambikas stratēģisko plānu zivsaimniecības jomā un Eiropas Komisijas politiku un par sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)

gada un daudzgadu pamatnostādnes par 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

b)

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Mozambika izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to, tostarp saistībā ar aizsargājamām jūras teritorijām;

c)

kritēriji un procedūras, tostarp vajadzības gadījumā budžeta un finansiālie rādītāji, lai novērtētu katru gadu gūtos rezultātus.

2.   Visus ierosinātos grozījumus nozares daudzgadu programmā Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3.   Katru gadu Mozambika vajadzības gadījumā iedala papildu summu pie 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām. Par šo iedalījumu paziņo Eiropas Savienībai.

4. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.   Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mozambikas ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.   Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Mozambika cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Mozambikas zvejas zonā.

3.   Abas Puses cenšas ievērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pieņemtās rezolūcijas un ieteikumus un nolīguma 4. panta 2. punktā paredzētās apvienotās zinātniskās darba grupas atzinumus par resursu saglabāšanu un atbildīgu zvejniecības pārvaldību.

4.   Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, un attiecīgā gadījumā rezultātiem, kas gūti Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 4. pantā paredzētās apvienotās zinātniskās darba grupas sanāksmē, Puses var apspriesties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 9. pantā, un vajadzības gadījumā vienoties par pasākumiem, lai nodrošinātu Mozambikas zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5.   Gadījumā, ja ES kuģi izkrauj savu nozveju trešās valstīs, Mozambikas iestādēm ir iespējas novērot šos izkrāvumus.

5. pants

Zvejas iespēju pielāgošana pēc savstarpējas vienošanās

1.   Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas un apvienotā zinātniskā darba grupa atbalsta, ka šāda pielāgošana nodrošinās tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā.

2.   Tādā gadījumā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

3.   Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā un tiesību aktos.

6. pants

Jaunas zvejas iespējas

1.   Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 1. pantā, pirms iespējamās atļaujas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai Puses savstarpēji apspriežas un attiecīgā gadījumā vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šādai zvejai, tostarp par attiecīgo grozījumu izdarīšanu šajā protokolā un tā pielikumā.

2.   Pusēm būtu jāveicina izpētes zveja, jo īpaši attiecībā uz Mozambikas ūdeņos sastopamām dziļūdens sugām, kuru krājumi netiek pietiekami izmantoti. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3.   Puses veic izpētes zveju saskaņā ar parametriem, kurus atzīst abas Puses, attiecīgā gadījumā noslēdzot administratīvu vienošanos. Par izpētes zvejas atļauju izdošanu būtu jāvienojas ilgākais uz sešiem mēnešiem.

4.   Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, Mozambikas valdība var Eiropas Savienības flotei iedalīt jauno sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

7. pants

Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

Neskarot Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. pantu, Eiropas Savienības kuģi drīkst zvejot Mozambikas ūdeņos tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, ko Mozambika izdevusi saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

8. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.   Neatkarīgi no šā protokola 9. pantā izklāstītajiem noteikumiem 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pēc abu Pušu apspriešanās pārskata vai aptur:

a)

ja zvejas darbības Mozambikas zvejas zonā nav iespējams veikt tādu iemeslu dēļ, kas nav dabas parādības;

b)

ja jebkura Puse politikas nostādnēs ievieš būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus.

2.   Nozares politikas atbalsta rezultātus un līdzekļu izmantošanas efektivitāti novērtē Mozambikas valdība vai tās izraudzīts ārējais vērtētājs. Šī ikgadējā novērtējuma rezultātus analizē Apvienotajā komitejā, kā paredzēts šā protokola 3. pantā. Ja tiek konstatēts, ka nozares politikas atbalsta rezultāti neatbilst budžetā paredzētajam līdzekļu izlietojumam, Eiropas Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus.

3.   Finansiālā ieguldījuma maksājumus un/vai zvejas darbības var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms iepriekš minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu.

9. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1.   Šā protokola īstenošanu pēc jebkuras Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

a)

sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Mozambikas zvejas zonā;

b)

Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

c)

starp Pusēm rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

d)

viena no Pusēm neievēro šajā protokolā un tā pielikumā izklāstītos noteikumus;

e)

jebkura Puse politikas nostādnēs ievieš būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

f)

viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

g)

netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 3. panta 5. punktā.

2.   Lai apturētu šā protokola īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.   Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai atrisinātu domstarpības, panākot izlīgumu. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā protokola īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola īstenošana bija apturēta.

10. pants

Valsts tiesību akti

1.   Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Mozambikas ūdeņos regulē Mozambikas valsts normatīvie akti, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Mozambikas iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības politiku.

11. pants

Konfidencialitāte

Puses nodrošina, ka visi dati, kas attiecas uz ES kuģiem un to zvejas darbībām Mozambikas ūdeņos, vienmēr tiek uzskatīti par konfidenciāliem. Šos datus izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejas pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

12. pants

Datu elektroniska apmaiņa

Mozambika un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

Abas Puses nekavējoties paziņo par jebkādiem datorizētās sistēmas traucējumiem, kas kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

13. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro trīs (3) gadus no tā provizoriskas piemērošanas dienas, kas noteikta 15. pantā, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par īstenošanas izbeigšanu.

14. pants

Protokola izbeigšana

1.   Ja protokola īstenošanu izbeidz, attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola īstenošanu.

2.   Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk par 2012. gada 1. janvāri.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Съставено в Брюксел на първи февруари две хиляди и дванадесета година.

Hecho en Bruselas, el uno de febrero de dos mil doce.

V Bruselu dne prvního února dva tisíce dvanáct.

Udfærdiget i Bruxelles den første februar to tusind og tolv.

Geschehen zu Brüssel am ersten Februar zweitausendzwölf.

Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta veebruarikuu esimesel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, την πρώτη Φεβρουαρίου δύο χιλιάδες δώδεκα.

Done at Brussels on the first day of February in the year two thousand and twelve.

Fait à Bruxelles, le premier février deux mille douze.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an chéad lá de Feabhra an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.

Fatto a Bruxelles, addì primo febbraio duemiladodici.

Briselē, divtūkstoš divpadsmitā gada pirmajā februārī.

Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų vasario pirmą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év február havának első napján.

Magħmul fi Brussell, fl-ewwel jum ta' Frar tas-sena elfejn u tnax.

Gedaan te Brussel, de eerste februari tweeduizend twaalf.

Sporządzono w Brukseli dnia pierwszego lutego roku dwa tysiące dwunastego.

Feito em Bruxelas, em um de fevereiro de dois mil e doze.

Întocmit la Bruxelles la întâi februarie două mii doisprezece.

V Bruseli dňa prvého februára dvetisícdvanásť.

V Bruslju, dne prvega februarja leta dva tisoč dvanajst.

Tehty Brysselissä ensimmäisenä päivänä helmikuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.

Som skedde i Bryssel den första februari tjugohundratolv.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За правителството на Мозамбик

Por el Gobierno de Mozambique

Za vládu Mosambiku

For Mozambiques regering

Für die Regierung Mosambiks

Mosambiigi valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Μοζαμβίκης

For the Government of Mozambique

Pour le gouvernement du Mozambique

Per il governo del Mozambico

Mozambikas valdības vārdā –

Mozambiko Vyriausybės vardu

Mozambik kormánya részéről

Għall-Gvern tal-Możambik

Voor de regering van Mozambique

Pelo Governo de Moçambique

W imienu rządu Mozambiku

Pentru guvernul Mozambicului

Za vládu Mozambiku

Za vlado Mozambika

Mosambikin tasavallan puolesta

För Moçambiques regering

Image

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM MOZAMBIKAS ZVEJAS ZONĀ

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentās iestādes izraudzīšana

Neatkarīgi no jebkādām norādēm uz pretējo visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Mozambiku kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

attiecībā uz ES: Eiropas Komisija, kas attiecīgā gadījumā rīkojas ar ES delegācijas Mozambikā starpniecību,

attiecībā uz Mozambiku: Zivsaimniecības ministrija.

2.   Mozambikas zvejas zona

Visi protokola un tā pielikuma noteikumi attiecas tikai uz Mozambikas zvejas zonu, kā norādīts 2. papildinājumā.

3.   Vietējā aģenta iecelšana

Jebkuru ES kuģi, kas plāno iegūt zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, pārstāv pārstāvis, kurš ir Mozambikas rezidents.

4.   Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Mozambika paziņo ES bankas konta(-u) rekvizītus, uz kuru(-iem) saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Bankas pārskaitījumu izdevumus apmaksā kuģu īpašnieki.

II   NODAĻA

TUNZIVJU ZVEJAS ATĻAUJAS

1.   Tunzivju zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un kuģi, kas tiesīgi zvejot

Nolīguma 6. pantā minētās tunzivju zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts to ES zvejas kuģu reģistrā, kas ir IOTC atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, veicot zvejas darbības Mozambikā saskaņā ar nolīgumu, un ir ievēroti Mozambikas tiesību akti zivsaimniecības jomā.

2.   Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, ES iesniedz Mozambikai zvejas atļaujas pieprasījumu vismaz 20 darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā pievienoto veidlapu. Pieprasījumam jābūt drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram sākotnējam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i)

pierādījumu par avansa maksājuma nokārtošanu uz pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņa laiku;

ii)

nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju attiecībā uz:

zvejas kuģa īpašnieku,

zvejas kuģa operatoru,

ja tāds ir, kuģa vietējo pārstāvi;

iii)

nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā un kura minimālie izmēri ir 15 cm × 10 cm;

iv)

kuģa kuģošanas spējas apliecību;

v)

kuģa reģistrācijas apliecību;

vi)

kuģa sanitāro apliecību, ko izdevusi ES kompetentā iestāde;

vii)

zvejas kuģa kontaktinformāciju (fakss, e-pasts u. c.).

Saskaņā ar spēkā esošo protokolu, lai atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par maksājuma nokārtošanu.

3.   Avansa maksājums

Avansa maksājuma summu nosaka, pamatojoties uz gada likmi, kas noteikta šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Tajā ir iekļauti visi vietējie un valsts nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

4.   Provizorisks zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, valsts struktūra, kas atbild par zvejas darbību uzraudzību, katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem. Šo sarakstu Mozambikas kompetentā iestāde bez kavēšanās nosūta ES.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim. Ja ES pārstāvniecības ir slēgtas, Mozambika var nosūtīt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim un kopiju ES.

5.   Zvejas atļaujas izdošana

Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem 15 darbdienās pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieprasījumu. Šīs zvejas atļaujas kopiju nekavējoties nosūta ES delegācijai.

6.   Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, valsts struktūra, kas atbild par zvejas darbību uzraudzību, katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar kuģiem, kuriem atļauts zvejot Mozambikas zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta ES, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7.   Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, gada laikposms nozīmē:

i)

pirmajā protokola piemērošanas gadā – laikposms no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii)

pēc tam – katrs pilns kalendārais gads;

iii)

pēdējā protokola piemērošanas gadā – laikposms no 1. janvāra līdz protokola termiņa beigu datumam;

iv)

pirmajam un pēdējam protokola piemērošanas gadam avansa maksājums būtu jāaprēķina proporcionāli laikam.

8.   Dokumenti, kam jābūt uz kuģa

Atrodoties Mozambikas ūdeņos vai Mozambikas ostā, uz zvejas kuģa vienmēr jābūt šādiem dokumentiem:

a)

zvejas atļauja;

b)

šāda zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes izdoti dokumenti, kuros norādīts:

numurs, ar kādu zvejas kuģis ir reģistrēts, kuģa reģistrācijas apliecība,

atbilstības sertifikāts, kas paredzēts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Torremolinosas konvencijā;

c)

atjaunināti un sertificēti zvejas kuģa uzbūves rasējumi vai apraksti, un jo īpaši zvejas kuģu zivju uzglabāšanas tilpņu skaits, uzglabāšanas tilpumu norādot kubikmetros;

d)

ja zvejas kuģa parametros ieviestas izmaiņas attiecībā uz tā lielāko garumu, reģistrēto tilpību tonnās, galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu zirgspēkos vai tā kravas telpu tilpību – zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts sertifikāts, kurā aprakstīta šādu izmaiņu būtība;

e)

ja zvejas kuģis ir aprīkots ar ledu vai aukstumiekārtu atdzesēta jūras ūdens tvertnēm – kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts dokuments, kurā norādīta tvertņu kalibrācija kubikmetros;

f)

zvejas kuģim izdota atļauja zvejot ārpus ūdeņiem, kas ir karoga valsts jurisdikcijā;

g)

Mozambikas zivsaimniecības tiesību akta (Likums Nr. 3/90) un Jūras zvejniecības noteikumu (REPMAR Dekrēts Nr. 43/2003) kopija.

9.   Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr, ja ir pierādīti nepārvaramas varas apstākļi, pēc ES lūguma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu atļauju, kura izdota citam līdzīgam kuģim vai aizstājējkuģim, neveicot jaunu avansa maksājumu. Šādā gadījumā paziņojumā par maksām attiecībā uz IV nodaļā minētajiem tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju Mozambikas zvejas zonā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atdod aizstājamo zvejas atļauju Mozambikai, savukārt Mozambika pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Aizstājējatļauju bez liekas kavēšanās izdod kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim, kad ir atdota aizstājamā atļauja. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Mozambika pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts iestādei un ES.

10.   Apgādes kuģi

Apgādes kuģiem atļaujas izdod saskaņā ar Mozambikas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

Ikgadējā licences maksa apgādes kuģim ir EUR 3 580 gadā.

Šo atļauju sarakstu Mozambikas kompetentās iestādes ar Eiropas Savienības delegācijas Mozambikā starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

III   NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un papildu nozveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro Mozambikas tiesību aktus zivsaimniecības jomā un visas IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisijas) pieņemtās rezolūcijas.

IV   NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR NOZVEJU

1.   Zvejas reisa definēšana

Šajā pielikumā ES kuģa zvejas reisa ilgumu definē šādi:

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Mozambikas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Mozambikas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī ostā un/vai izkraušanai Mozambikā.

2.   Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto IOTC zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir iekļauts šā pielikuma 3. papildinājumā.

Zvejas žurnālam ir jāatbilst IOTC Rezolūcijai 08/04 par kuģiem zvejai ar āķu jedām un Rezolūcijai 10/03 par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Mozambikas zvejas zonā.

Kapteinis zvejas žurnālā katru dienu ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī piezveju.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

3.   Ziņošana par nozveju

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Mozambikai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Mozambikas zvejas zonā.

Zvejas žurnālus iesniedz vienā no šādiem veidiem:

i)

ieejot Mozambikas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Mozambikas pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu; zvejas žurnāla kopiju iesniedz Mozambikas inspekcijas grupai;

ii)

izejot no Mozambikas zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Mozambikas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu septiņās darbdienās pēc ierašanās jebkurā citā ostā un jebkurā gadījumā 15 darbdienās pēc iziešanas no Mozambikas zvejas zonas nosūta:

a)

pa e-pastu uz e-pasta adresi, kuru norādījusi valsts struktūra, kas uzrauga zvejas darbības;

b)

vai pa faksu uz numuru, kuru norādījusi valsts struktūra, kas uzrauga zvejas darbības;

c)

vai vēstulē, ko nosūta valsts struktūrai, kas uzrauga zvejas darbības.

No 2012. gada 1. janvāra abas Puses ievieš protokolu, lai elektroniski apmainītos ar visiem nozvejas un ziņošanas datiem, balstoties uz elektronisku zvejas žurnālu: abas Puses pēc tam plāno protokola ieviešanu un papīra formā sagatavotu nozvejas ziņojumu aizstāšanu ar elektronisku formātu līdz 2012. gada 1. jūlijam.

Kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta ES un sava kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī Instituto Nacional de Investigação Pesqueira (IIP) un vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i)

Institut de recherche pour le développement (IRD);

ii)

Instituto Español de Oceanografia (IEO);

iii)

Instituto Português de Investigação Maritima (IPIMAR).

Ja kuģis atgriežas Mozambikas zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns nozvejas ziņojums.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Mozambika var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanas brīdim un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Mozambika var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Mozambika nekavējoties informē ES par visām šajā sakarā piemērotajām sankcijām.

4.   Galīgais paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram okeānā zvejojošam tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

ES galīgo paziņojumu Mozambikai un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam. Mozambika galīgo paziņojumu var apstrīdēt 30 darbdienās pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Mozambika neiesniedz iebildumus 30 darbdienās, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks pārskaita atlikušo summu Mozambikai līdz kārtējā gada 30. septembrim. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks nevar atgūt pārmaksāto summu.

V   NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts. Visas pārkraušanas citā kuģī darbības, ko veic ostā, klātbūtnē novēro Mozambikas zvejas inspektori.

ES kuģa kapteinim, kas vēlas izkraut vai pārkraut citā kuģī, vismaz 48 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī Mozambikai jāpaziņo šāda informācija:

a)

tā zvejas kuģa nosaukums, kuram jāveic izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un tā IOTC zvejas kuģu reģistra numurs;

b)

osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c)

datums un laiks, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d)

katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzums (izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e)

saņēmējkuģa nosaukums, ja veic pārkraušanu citā kuģī.

Attiecībā uz saņēmējkuģiem ne vēlāk kā 24 stundas pirms uzsākt pārkraušanu citā kuģī un tās beigās kravas saņēmējkuģa kapteinis informē Mozambikas iestādes par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumiem, kas pārkrauti viņa kuģī, un aizpilda un Mozambikas iestādei 24 stundu laikā nosūta pārkraušanas citā kuģī deklarāciju.

Pārkraušanai citā kuģī jāsaņem iepriekšēja atļauja, ko Mozambika izsniedz kapteinim vai viņa pārstāvim 24 stundu laikā pēc iepriekš minētās paziņošanas. Pārkraušanu citā kuģī var veikt šim nolūkam apstiprinātā Mozambikas ostā.

Izraudzītās zvejas ostas, kurās Mozambikā atļauts veikt pārkraušanas citā kuģī darbības, ir Maputo, Beira un Nakala (ostas, kas paziņotas IOTC saskaņā ar Rezolūciju 10/11 un atbilstīgi PSME prasībām).

ES kuģi, kas veic izkraušanu Mozambikas ostā, cenšas panākt, lai to piezveja būtu pieejama vietējiem pārstrādes uzņēmumiem par vietējo tirgus cenu. Pēc ES zvejas uzņēmumu pieprasījuma Mozambikas iestādes sniedz vietējo pārstrādes uzņēmumu sarakstu un to kontaktinformāciju.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Mozambikas tiesību aktos.

VI   NODAĻA

KONTROLE

1.   Ieiešana zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa ieiešanu Mozambikas zvejas zonā vai iziešanu no tās jāpaziņo Mozambikai trīs stundu laikā pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i)

plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)

katras uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iii)

katras uz kuģa paturētās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iv)

katras piezvejā gūtās un atpakaļ jūrā izmestās sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu uz Mozambikas norādīto e-pasta adresi, tālruņa numuru vai faksa numuru, izmantojot pielikuma 4. papildinājumā pievienoto veidlapu. Mozambika nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu vai faksu.

Mozambika nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, tālruņa numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Mozambikas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sankcijas saskaņā ar Mozambikas tiesību aktiem.

Ieiešanas/iziešanas nozvejas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

2.   Regulāri nozvejas ziņojumi

Kad ES kuģis darbojas Mozambikas ūdeņos, zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa kapteinim katru trešo dienu jāziņo Mozambikas iestādei par Mozambikas zvejas zonā gūto nozveju. Pirmo nozvejas deklarāciju nosūta piecas dienas pēc ieiešanas Mozambikas zvejas zonā.

Ik pēc piecām dienām, nosūtot regulāru nozvejas ziņojumu, kuģis jo īpaši norāda:

i)

datumu, laiku un atrašanās vietu ziņošanas laikā;

ii)

katras piecu dienu laikposmā nozvejotās un uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iii)

katras piecu dienu laikposmā uz kuģa paturētās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iv)

katras piecu dienu laikposmā atpakaļ jūrā izmestās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

v)

produktu sagatavošanas veidu;

vi)

zvejas kuģiem, kas zvejo tunzivis ar riņķvadiem:

sekmīgo zvejas rīku iemetienu skaitu, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kopš pēdējā ziņojuma,

sekmīgo iemetienu skaitu, zvejojot brīvajos zivju baros, kopš pēdējā ziņojuma,

nesekmīgo iemetienu skaitu;

vii)

kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām:

iemetienu skaitu kopš pēdējā ziņojuma,

kopš pēdējā ziņojuma izmantoto āķu skaitu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu uz Mozambikas norādīto e-pasta adresi vai tālruņa numuru, izmantojot pielikuma 5. papildinājumā pievienoto veidlapu. Mozambika nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, tālruņa numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Mozambikas zvejas zonā, nenosūtījis savu piecu dienu regulāro nozvejas ziņojumu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas. Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sankcijas saskaņā ar Mozambikas tiesību aktiem zivsaimniecības nozarē.

Regulārajiem nozvejas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

3.   Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušo ES kuģu inspekciju jūrā Mozambikas zvejas zonā veic Mozambikas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā pilnvarotus veikt zvejas pārbaudes.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotie inspektori brīdina ES kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic zvejas inspektori, kuri pirms inspekcijas uzsākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Pilnvarotie inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Pēc katras inspekcijas beigām pilnvarotie inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopija jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

4.   Informācija un inspekcija pirms zvejošanas

Katru kalendāro gadu un pirms zvejas darbību uzsākšanas 33 % ES kuģu, kuriem atļauts zvejot Mozambikas ūdeņos, pirms zvejošanas ierodas Mozambikas ostā uz informatīvu sanāksmi un inspekciju.

Izraudzīto pirms zvejas darbību uzsākšanas inspicējamo kuģu sarakstu Mozambikas iestāde paziņo kuģu īpašniekiem un kopiju nosūta ES. Attiecībā uz kuģiem, kas iekļauti sarakstā, zvejas atļaujas nodod uzreiz pēc inspekcijas ostā.

Kuģa īpašniekam 72 stundas iepriekš būtu jāinformē Mozambikas iestāde par inspekcijas laiku un izraudzīto ostu. Inspekcijas veic 24 stundu laikā pēc ierašanās izvēlētajā ostā, proti, Maputo, Beirā vai Nakalā.

Mozambika var atļaut ES piedalīties ostā veiktā inspekcijā novērotājas statusā.

ES kuģa kapteinis ļauj Mozambikas inspektoriem veikt savu darbu.

Pēc katras inspekcijas beigām Mozambikas inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes.

Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Mozambikas inspektori inspekcijas beigās izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Mozambika astoņās darbdienās pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju ES.

5.   Inspekcija ostā, ja veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī

ES kuģus, kuri Mozambikas zonā gūto nozveju izkrauj vai pārkrauj citā kuģī, Mozambikas ostā inspicē Mozambikas inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas pārbaudes.

Inspektoriem pirms inspekcijas uzsākšanas jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un inspektora apliecība. Mozambikas inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Katras inspekcijas beigās inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Mozambikas inspektori inspekcijas beigās izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

VII   NODAĻA

SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.   Kuģu atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

Atļauju saņēmušajiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a)

kuģa identifikācijas datus;

b)

nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

atrašanās vietas reģistrācijas datumu un laiku;

d)

kuģa ātrumu un kursu.

Katrs atrašanās vietas ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 5. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Mozambikas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Mozambikas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un vajadzības gadījumā to elektronisku nosūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.   Kuģa datu nosūtīšana gadījumā, ja nedarbojas VMS sistēma

Kapteinis vienmēr nodrošina viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

ES kuģiem, kuru VMS sistēmas ir bojātas, nav atļauts ieiet Mozambikas zvejas zonā.

Ja VMS sistēma pārstāj darboties, jau atrodoties Mozambikas zvejas zonā, kuģa VMS sistēmu remontē reisa beigās vai apmaina 10 dienās. Pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Mozambikas zonā.

Kuģiem, kuri zvejo Mozambikas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savi atrašanās vietas ziņojumi jānosūta karoga valsts un Mozambikas FMC pa e-pastu vai faksu vismaz reizi divās stundās un jānorāda visa obligātā informācija.

3.   Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Mozambikai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Mozambikas FMC. Karoga valsts un Mozambikas FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Mozambikas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Mozambikas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES par jebkuriem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa turpmāku atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

4.   Sakaru sistēmas traucējumi

Mozambika nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanu veic Apvienotā komiteja.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Mozambikas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.   Atrašanās vietas ziņojumu biežuma pārskatīšana

Balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem par pārkāpumu, Mozambika var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Mozambikai šis dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Mozambikai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Mozambikas FMC tūlīt paziņo karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai par inspekcijas procedūras beigšanu.

Noteiktā izmeklēšanas perioda beigās Mozambika informē karoga valsts FMC un ES par vajadzīgo pārraudzību.

VIII   NODAĻA

PĀRKĀPUMI

Ja netiek ievēroti protokola noteikumi, dzīvo jūras resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Mozambikas tiesību akti zivsaimniecības jomā, par to var piemērot sankcijas, uzliekot naudassodu, apturot, atsaucot vai neatjaunojot kuģa zvejas atļauju.

1.   Pārkāpumu noformēšana

Jebkurš pārkāpums, ko saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Mozambikas zvejas zonā, jānorāda (inspekcijas) ziņojumā.

Ja veic inspekciju uz kuģa, kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties attiecībā uz konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un frāzi “atteikšanās parakstīt”.

Attiecībā uz pārkāpumu, ko zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Mozambikas zvejas zonā, paziņojumu par konkrēto pārkāpumu un attiecīgām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekam, ievērojot procedūras, kas paredzētas Mozambikas tiesību aktos zivsaimniecības jomā. Paziņojuma kopija būtu jānosūta kuģa karoga valstij un ES 72 stundu laikā.

2.   Kuģa aizturēšana

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Mozambikas ostā, ja Mozambikas spēkā esošie tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Mozambika ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Paziņojumā norāda kuģa aresta un/vai aizturēšanas iemeslus.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Mozambika izraugās izmeklētāju un pēc ES pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.   Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Mozambika saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja kuģa īpašnieks neakceptē naudassodus, pirms tiesvedības procesa sākšanas Mozambikas iestādes un ES kuģis uzsāk izlīguma procedūru, lai jautājumu atrisinātu, panākot izlīgumu. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.   Tiesvedība un bankas garantija

Ja iepriekš minēto izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesas iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju Mozambikas izraudzītā bankā, un garantijas summa, kuru nosaka Mozambika, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, aplēsto naudassodu un kompensācijas summu. Bankas garantija nav atgūstama līdz tiesvedības beigām.

Bankas garantiju atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)

pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)

daļēji, t. i., starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par bankas garantijas summu.

Mozambika informē ES par tiesvedības rezultātiem astoņās dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

5.   Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta bankas garantija.

IX   NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.   Nodarbināmo jūrnieku skaits

Veicot darbības Mozambikas zvejas zonā, okeānā zvejojošie ES tunzivju seineri nodarbina vismaz divus kvalificētus Mozambikas jūrniekus uz vienu kuģi. Kuģi zvejai ar āķu jedām nodarbina vismaz vienu kvalificētu Mozambikas jūrnieku uz vienu kuģi.

ES kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Mozambikas jūrnieku nodarbināšanai.

Ja kādu iemeslu dēļ uz kuģa netiek nodarbināts neviens Mozambikas jūrnieks, ES kuģu īpašnieku pienākums ir samaksāt vienotas likmes summu, kas līdzvērtīga skaitlim, kura pamatā ir to dienu skaits, ko kuģis pavadīja Mozambikas zvejas zonā, reizinātam ar summu dienā, kas noteikta EUR 30 vienam jūrniekam uz vienu kuģi dienā. Vienoto likmi samaksā Mozambikas iestādēm vēlākais līdz tā paša gada 31. decembrim.

Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku apmācībai Mozambikā, un to iemaksā Mozambikas iestāžu norādītā kontā.

2.   Brīva jūrnieku izvēle

Mozambika uztur sarakstu ar kvalificētiem jūrniekiem, kas jānodarbina uz ES kuģiem.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis brīvi izvēlas no šā saraksta jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Mozambikai par viņu iekļaušanu apkalpē.

3.   Jūrnieku darba līgumi

Darba līgumu sadarbībā ar Mozambiku sagatavo kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis un jūrnieks, kuru vajadzības gadījumā pārstāv arodbiedrība. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Šajos līgumos jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Mozambikā, tostarp dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

Mozambikas jūrniekiem piešķir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.   Jūrnieku darba samaksa

Mozambikas jūrnieku darba algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku un viņa pārstāvi Mozambikā.

Darba alga nevar būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu un par ILO noteikto līmeni.

5.   Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks atsakās no darba piedāvājuma vai nepiesakās paredzētajā darbā stāšanās dienā un laikā, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu un kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nepiemēro naudassodu vai kompensācijas maksājumus.

X   NODAĻA

1.   Zvejas darbību novērošana

Visi Mozambikā zvejas atļauju saņēmušie ES kuģi iemaksā zvejas novērotāju programmā EUR 300, kas jāieskaita kompetentās iestādes norādītā kontā, iesniedzot pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai. Šos līdzekļus izmanto, lai segtu novērotāju programmas administratīvās un pārvaldības izmaksas.

Novērotāju programma atbilst noteikumiem, kas paredzēti IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisijas) pieņemtajās rezolūcijās.

2.   Izraudzītie kuģi un novērotāji

Mozambikas iestādes sagatavo sarakstu ar kuģiem, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai uz kuģa. Šo sarakstu atjaunina. Tiklīdz saraksts ir gatavs, to nosūta Eiropas Komisijai.

Mozambikas iestādes ne vēlāk kā 15 dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem tā norīkotā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.   Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Mozambikas iestādes.

4.   Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Mozambiku.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņiem nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem un dokumentiem uz kuģa un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņu uzdevumiem.

5.   Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Mozambikai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju.

Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs neizkāpj no kuģa Mozambikas ostā, kuģa īpašnieks sedz uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas, kamēr novērotājs gaida izlidošanas reisu.

6.   Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b)

saudzīgi izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)

ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visiem ar kuģi saistītajiem dokumentiem.

Novērotāji vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Mozambikas zvejas zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozvejas un piezvejas daudzumu, kā arī citu iestādes pieprasīto informāciju.

7.   Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Mozambikai, kas 15 darbdienās pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju ES.

ŠĀ PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1.

   Papildinājums Nr. 1. Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2.

   Papildinājums Nr. 2. Tehnisko datu lapas

3.

   Papildinājums Nr. 3. Zvejas žurnāls

4.

   Papildinājums Nr. 4. Veidlapa paziņošanai par ieiešanu zonā/iziešanu no tās

5.

   Papildinājums Nr. 5. VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

1. papildinājums

ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA

Image

Image

2. papildinājums

TEHNISKO DATU LAPAS

DATU LAPA: TUNZIVJU SEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

Ģeogrāfiskās koordinātas: skatīt turpmāk tabulā

Atļautie zvejas rīki

Riņķvads

Kuģis zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Piezveja

Atbilstība IOTC rezolūcijām

Atļautā tilpība/maksas

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu skaits

Okeāna zvejas tunzivju seineri: 43

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 32

Ikgadējais avansa maksājums

EUR 5 100 okeāna zvejas tunzivju seinerim par 146 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

EUR 4 100 kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām > 250 GT par 118 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

EUR 2 500 kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām < 250 GT par 72 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

Papildu maksa

EUR 35 par nozvejotu tonnu

Mozambikas valsts jūrnieki

EUR 30 par vienu jūrnieku uz vienu kuģi dienā nenodarbināšanas gadījumā

Novērotāji (iemaksa zvejas novērotāju programmā)

EUR 300 gadā vienam kuģim


Ģeogrāfiskās koordinātas

Punkts

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

Ģeogrāfiskais platums

26°50′S

26°00′S

25°10′S

24°45′S

22°42′S

21°34′S

20°03′S

16°38′S

15°40′S

11°50′S

10°26′S

Ģeogrāfiskais garums

37°36′E

38°15′E

38°38′E

38°24′E

37°54′E

37°30′E

37°58′E

41°18′E

42°31′E

41°45′E

42°05′E

3. papildinājums

ZVEJAS ŽURNĀLS

4. papildinājums

VEIDLAPA PAZIŅOŠANAI PAR IEIEŠANU ZONĀ/IZIEŠANU NO TĀS

ZIŅOJUMU FORMĀTI

IEIEŠANAS/IZIEŠANAS ZIŅOJUMI

REGULĀRS NOZVEJAS ZIŅOJUMS, ATRODOTIES MOZAMBIKAS EEZ

Visus ziņojumus nosūta kompetentajai iestādei, proti, Mozambikas Zivsaimniecības pārvaldei:

e-pasts: entryexitcatchmoz@gmail.com

(vai fakss: +258 21 320 335).

Ņemiet vērā, ka:

ieiešanas vai iziešanas ziņojumi jānosūta trīs stundu laikā uz iepriekš norādīto e-pastu pirms ieiešanas/iziešanas,

nozveja jāpaziņo katrai sugai un dzīvsvarā,

par nozvejas vienību jāizmanto kilograms,

nozvejas ziņojumi attiecas uz mērķsugām un piezvejas sugām. Turpmāk sniegto sugu sarakstu var mainīt atbilstoši nozvejotajām sugām.

1.   Ieiešanas ziņojuma formāts (trīs stundu laikā pirms ieiešanas)

Ziņojuma priekšmets: kuģa nosaukums / IN

Kuģa nosaukums:

Starptautiskais radio izsaukuma signāls:

Ieiešanas datums (dd/mm/gggg):

Ieiešanas laiks (UTC):

Atrašanās vieta ieejot (Deg Mn Sec):

Uz kuģa paturēto zivju sugu kopējais daudzums, ieejot EEZ

 

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) kg

 

Lielacu tunzivs (BET) kg

 

Svītrainā tunzivs (SKJ) kg

 

Garspuru tunzivs (ALB) kg

 

Marlīns (MAR) kg

 

Zobenzivs (SWO) kg

 

Īspurna šķēpneši (SSP) kg

 

Buriniekzivs (SFA) kg

 

Zilā haizivs (BSH) kg

 

Siļķu haizivs (POR) kg

 

Mako haizivs (MAK) kg

 

Lielā baltā haizivs (TIG) kg

 

Krokodilhaizivs (PSK) kg

 

Lapshaizivis (THR) kg

 

Okeāna baltspuru haizivs (OCS) kg

 

Āmurhaizivs (SPN) kg

 

Citas Carcharhinidae haizivis (CWZ) kg

 

Citas (norādīt sugu un FAO kodu) kg

 

U. c.

2.   Iziešanas ziņojuma formāts (trīs stundu laikā pirms iziešanas)

Ziņojuma priekšmets: kuģa nosaukums / OUT

Kuģa nosaukums:

Starptautiskais radio izsaukuma signāls:

Iziešanas datums (dd/mm/gggg):

Iziešanas laiks (UTC):

Atrašanās vieta izejot (Deg Mn Sec):

Uz kuģa paturēto zivju sugu kopējais daudzums, izejot no EEZ

 

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) kg

 

Lielacu tunzivs (BET) kg

 

Svītrainā tunzivs (SKJ) kg

 

Garspuru tunzivs (ALB) kg

 

Marlīns (MAR) kg

 

Zobenzivs (SWO) kg

 

Īspurna šķēpnesis (SSP) kg

 

Buriniekzivs (SFA) kg

 

Zilā haizivs (BSH) kg

 

Siļķu haizivs (POR) kg

 

Mako haizivs (MAK) kg

 

Lielā baltā haizivs (TIG) kg

 

Krokodilhaizivs (PSK) kg

 

Lapshaizivis (THR) kg

 

Okeāna baltspuru haizivs (OCS) kg

 

Āmurhaizivs (SPN) kg

 

Citas Carcharhinidae haizivis (CWZ) kg

 

Citas (norādīt sugu un FAO kodu) kg

 

U. c.

3.   Nedēļas/regulārs nozvejas ziņojums (ik pēc trim dienām, kuģim zvejojot Mozambikas ūdeņos)

Ziņojuma priekšmets: kuģa nosaukums / WCR

Kuģa nosaukums:

Starptautiskais radio izsaukuma signāls:

Ziņošanas datums (dd/mm/gggg):

Ziņošanas laiks (UTC):

Atrašanās vieta ziņojot (Deg Mn Sec):

Nozveja Mozambikas EEZ (KG)

 

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) kg

 

Lielacu tunzivs (BET) kg

 

Svītrainā tunzivs (SKJ) kg

 

Garspuru tunzivs (ALB) kg

 

Marlīns (MAR) kg

 

Zobenzivs (SWO) kg

 

Īspurna šķēpnesis (SSP) kg

 

Buriniekzivs (SFA) kg

 

Zilā haizivs (BSH) kg

 

Siļķu haizivs (POR) kg

 

Mako haizivs (MAK) kg

 

Lielā baltā haizivs (TIG) kg

 

Krokodilhaizivs (PSK) kg

 

Lapshaizivis (THR) kg

 

Okeāna baltspuru haizivs (OCS) kg

 

Āmurhaizivs (SPN) kg

 

Citas Carcharhinidae haizivis (CWZ) kg

 

Citas (norādīt sugu un FAO kodu)

 

U. c.

Tunzivju zvejas kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem:

sekmīgo zvejas rīku iemetienu skaits, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kopš pēdējā ziņojuma:

sekmīgo zvejas rīku iemetienu skaits, zvejojot brīvajos zivju baros, kopš pēdējā ziņojuma:

nesekmīgo zvejas rīku iemetienu skaits:

Kuģiem, kas tunzivis zvejo ar āķu jedām:

zvejas rīku iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma:

kopš pēdējā ziņojuma izmantoto āķu skaits:

Turpmākajā tabulā norādīti oficiālie burtciparu kodi (jeb “trīsburtu” kodi) sugām, kas ir IOTC pārvaldībā. Nosaukumiem angļu un franču valodā un zinātniskiem nosaukumiem ir izmantota FAO taksonomija.

Kods

Nosaukums angļu valodā

Nosaukums franču valodā

Zinātniskais nosaukums

ALB

Albacore tuna

Germon

Thunnus alalunga

BET

Bigeye tuna Patudo

Thon obèse

Thunnus obesus

BFT

Bluefin tuna

Thon rouge

Thunnus thynnus thynnus

BIL

Marlins, sailfishes, spear fish

Poissons epée NCA  (2)

Xiphioidei NEI  (1)

BIP

Indo-Pacific Bonito

Bonito oriental

Sarda orientalis

BLM

Black Marlin

Makaire noir

Makaira indica

BLT

Bullet tuna

Bonitou

Auxis rochei

BLZ

Indo-Pacific Blue Marlin

Makaire bleu de l'Indo Pacifique

Makaira mazara

COM

Narrow barred Spanish Mackerel

Thazard rayé

Scomberomorus commersoni

DOT

Dogtooth tuna

Bonite à gros yeux

Gymnosarda unicolor

FRI

Frigate tuna

Auxide

Auxis thazard

FRZ

Frigate and Bullet tunas

Auxides et Bonitous

Auxis spp.

GUT

Indo-Pacific king mackerel

Thazard ponctué

Scomberomorus guttatus

KAW

Kawakawa

Thonine orientale

Euthynnus affinis

KGX

Seerfishes NEI  (1)

Thazards NCA  (2)

Scomberini NEI  (1)

LOT

Longtail tuna

Thon mignon

Thunnus tonggol

MAR

Marlines NEI  (1)

Makaire NCA  (2)

 

MLS

Striped Marlin

Marlin rayé

Tetrapturus audax

OBL

Billfishes, unclassified

Porte-épée non-classifiés

 

OTH

Others NEI  (1)

Autres NCA  (2)

Scombridae un Xiphioidei

RSK

Requiem sharks

 

Carcharinidae

SBF

Southern Bluefin tuna

Thon rouge du sud

Thunnus maccoyii

SFA

Indo-Pacific Sailfish

Voilier de l'Indo-Pacifique

Istiophorus platypterus

SHK

Shark

Requins

 

SKJ

Skipjack Listao

Bonite à ventre rayé

Katsuwonus pelamis

SSP

Short-billed spearfish

Makaire à rostre court

Tetrapterus angustirostris

STS

Streaked seerfish

Thazard cirrus

Scomberomorus lineolatus

SWO

Swordfish

Espadon

Xiphias gladius

TUN

Tunas and Bonitos NEI  (1)

Thons et bonites NCA  (2)

Thunnini un Sardini NEI  (1)

WAH

Wahoo

Thazard-bâtard

Acanthocybium solandri

YFT

Yellowfin tuna

Albacore

Thunnus albacares


(1)  NEI: citur nav ietverts (angļu val. – not elsewhere included).

(2)  NCA: citur nav ietverts (franču val. – non compris ailleurs).

5. papildinājums

VMS ATRAŠANĀS VIETAS ZIŅOJUMA FORMĀTS

VMS ZIŅOJUMI

ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements

Kods

Obligāti/fakultatīvi

Saturs

Ieraksta sākums

SR

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs

AD

O

Ziņojuma dati: adresāts. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Sūtītājs

FR

O

Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Karoga valsts

FS

F

Ziņojuma dati: karoga valsts

Ziņojuma tips

TM

O

Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS, EXI)

Radio izsaukuma signāls

RC

O

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

IR

F

Kuģa dati: līgumslēdzējas puses unikāls numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, pēc kura norādīts numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

O

Kuģa dati: kuģa borta numurs

Ģeogrāfiskais platums

LA

O

Kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)

Ģeogrāfiskais garums

LO

O

Kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDMM (WGS-84)

Kurss

CO

O

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

SP

O

Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums

DA

O

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks

TI

O

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)

Ieraksta beigas

ER

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

O

obligāts datu elements.

F

fakultatīvs datu elements.

Datus pārraida pēc šāda parauga:

1)

rakstzīmes atbilst ISO 8859,1 standartam;

2)

ziņojuma sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu SR;

3)

katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar divkāršu slīpsvītru (//);

4)

datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/);

5)

ziņojuma beigas apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu ER;

6)

fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.


REGULAS

17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/30


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 135/2012

(2012. gada 16. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, lai tās IIIB pielikumā iekļautu dažus neklasificētus atkritumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (1) un jo īpaši tās 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija un Somija Komisijai iesniegušas pieprasījumu apsvērt vairāku neklasificētu atkritumu iekļaušanu Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIB pielikumā.

(2)

Komisija saņēmusi komentārus no Bulgārijas, Čehijas, Vācijas, Francijas, Ungārijas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas par to pieprasījumu pieņemamību, kuros prasīts pievienot zaļajam sarakstam vairākus atkritumu veidus, lai tos iekļautu Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIB pielikumā.

(3)

Ņemot vērā šos komentārus, Komisija ieteica Īrijai, Nīderlandei un Somijai iesniegt 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (2) (turpmāk “Bāzeles konvencija”) sekretariātam pieteikumus par jaunu pozīciju iekļaušanu Bāzeles konvencijas IX pielikumā saskaņā ar Bāzeles konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferences astotās sanāksmes (COP 8) Lēmuma VIII/15 attiecībā uz Bāzeles konvencijas VIII un IX pielikuma atkritumu saraksta pārskatīšanas vai pielāgošanas procedūras izmaiņām.

(4)

Somija, Nīderlande un Īrija attiecīgi 2011. gada 14. janvārī, 2011. gada 25. janvārī un 2011. gada 1. februārī iesniedza Bāzeles konvencijas sekretariātam pieteikumus par jaunu pozīciju iekļaušanu Bāzeles konvencijas IX pielikumā. Kamēr nav pieņemts lēmums par neklasificētu atkritumu pozīciju iekļaušanu attiecīgajos pielikumos Bāzeles konvencijai vai ESAO Padomes Lēmumam C(2001)107/Final attiecībā uz Lēmumu C(92)39/Final par reģenerācijai paredzēto atkritumu pārrobežu pārvadāšanas kontroli, šīs pozīcijas provizoriski var pievienot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIB pielikumam.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1013/2006.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (3) 39. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIB pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 16. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 39, 16.2.1993., 3. lpp.

(3)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.


PIELIKUMS

“IIIB PIELIKUMS

PAPILDU ZAĻĀ SARAKSTA ATKRITUMI, KAS GAIDA IEKĻAUŠANU ATTIECĪGAJOS BĀZELES KONVENCIJAS VAI ESAO LĒMUMA PIELIKUMOS, KĀ MINĒTS 58. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ

1.

Neatkarīgi no tā, vai atkritumi ir iekļauti šajā sarakstā, uz tiem nevar attiecināt vispārīgas informācijas prasības, kas noteiktas 18. pantā, ja šie atkritumi ir piesārņoti ar citiem materiāliem tādā mērā, ka tas:

a)

pietiekami palielina ar šiem atkritumiem saistītos riskus, lai uz tiem būtu lietderīgi attiecināt iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, ņemot vērā bīstamības raksturlielumus, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (1) III pielikumā; vai

b)

nepieļauj atkritumu reģenerāciju videi drošā veidā.

2.

Šajā pielikumā ir iekļauti šādi atkritumi:

BEU01

Ar spiedienjutīgu līmi pārklātu etiķešu lamināta atkritumi, kas satur šo etiķešu materiāla ražošanā izmantotās izejvielas un kas nav iekļauti Bāzeles konvencijas B3020. pozīcijā

BEU02

Izlietota šķidruma iepakojuma priekšapstrādē neatdalāma plastmasas frakcija

BEU03

Izlietota šķidruma iepakojuma priekšapstrādē neatdalāma plastmasas un alumīnija frakcija

BEU04

Kompozīts iepakojums, kas sastāv lielākoties no papīra un nedaudz plastmasas, nesatur atlikumus un nav iekļauts Bāzeles konvencijas B3020. pozīcijā

BEU05

Tīri bioloģiski noārdāmi lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības, kā arī dārzu, parku un kapsētu atkritumi

3.

Šajā pielikumā uzskaitīto atkritumu sūtījumi neskar Padomes Direktīvas 2000/29/EK (2) noteikumus, tostarp saskaņā ar tās 16. panta 3. punktu pieņemtos pasākumus.


(1)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.”


17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/33


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 136/2012

(2012. gada 16. februāris)

par atļauju izmantot nātrija bisulfātu kā barības piedevu lolojumdzīvniekiem un dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju nātrija bisulfāta lietošanai. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju piešķiršanu nātrija bisulfātam, lai to izmantotu kā barības piedevu lolojumdzīvniekiem un dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā, un klasificētu piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un “organoleptiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2011. gada 13. oktobra atzinumā (2) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos nātrija bisulfātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un to varētu efektīvi izmantot kā skābuma regulētāju pārtikā, kura paredzēta lolojumdzīvniekiem un dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā, un kā aromatizējošu vielu lolojumdzīvnieku pārtikā. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Nātrija bisulfāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

I pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābuma regulatori”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

II pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “aromatizējošas sastāvdaļas”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 16. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2011; 9(11):2415.


I PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Tehnoloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: skābuma regulatori

1j514ii

Nātrija bisulfāts

 

Piedevas sastāvs

Nātrija bisulfāts ≥ 95,2 %

 

Aktīvās vielas raksturojums

Nātrija bisulfāts CAS Nr. 7681-38-1

 

NaHSO4

 

Na 19,15 %

 

SO4 80,01 %

Iegūts ķīmiskā sintēzē

 

Analīzes metode  (1)

Nātrija bisulfāta noteikšana barības piedevās: titrimetriskā metode, kuras pamatā ir nātrija bisulfāta kopējās šķīstošās skābes noteikšana ar nātrija hidroksīda standartšķīdumu.

Lolojumdzīvnieki un citi dzīvnieki, ko neizmanto pārtikas ražošanā

5 000

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda uzglabāšanas temperatūru, uzglabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Drošības apsvērumi: darba laikā jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

3.

Dažādu nātrija bisulfāta avotu maisījums nedrīkst pārsniegt kompleksajā barībā atļauto daudzumu – 5 000 mg/kg kompleksās barības.

2022. gada 8. marts


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


II PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Organoleptisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: aromatizējošas sastāvdaļas

1j514ii

Nātrija bisulfāts

 

Piedevas sastāvs

Nātrija bisulfāts ≥ 95,2 %

 

Aktīvās vielas raksturojums

Nātrija bisulfāts CAS Nr. 7681-38-1

 

NaHSO4

 

Na 19,15 %

 

SO4 80,01 %

Iegūts ķīmiskā sintēzē

 

Analīzes metode  (1)

Nātrija bisulfāta noteikšana barības piedevās: titrimetriskā metode, kuras pamatā ir nātrija bisulfāta kopējās šķīstošās skābes noteikšana ar nātrija hidroksīda standartšķīdumu.

Lolojumdzīvnieki

5 000

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda uzglabāšanas temperatūru, uzglabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Drošības apsvērumi: darba laikā jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

3.

Dažādu nātrija bisulfāta avotu maisījums nedrīkst pārsniegt kompleksajā barībā atļauto daudzumu – 5 000 mg/kg kompleksās barības.

2022. gada 8. marts


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/36


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 137/2012

(2012. gada 16. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 16. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

93,5

JO

78,3

MA

56,2

TN

76,7

TR

94,6

ZZ

79,9

0707 00 05

JO

134,1

MA

94,2

TR

161,4

ZZ

129,9

0709 93 10

MA

94,3

TR

129,1

ZZ

111,7

0805 10 20

EG

46,2

IL

64,2

MA

46,0

TN

52,4

TR

68,7

ZZ

55,5

0805 20 10

IL

164,4

MA

90,5

ZZ

127,5

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

IL

115,9

MA

106,1

TR

70,4

ZZ

97,5

0805 50 10

EG

41,4

TR

47,0

ZZ

44,2

0808 10 80

CA

136,0

CL

98,4

CN

77,6

MK

31,8

US

152,8

ZZ

99,3

0808 30 90

AR

94,8

CL

141,4

CN

49,7

US

113,9

ZA

131,8

ZZ

106,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/38


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 138/2012

(2012. gada 16. februāris),

ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 78/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 16. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 254, 30.9.2011., 12. lpp.

(4)  OV L 27, 31.1.2012., 9. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2012. gada 17. februāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 12 10 (1)

42,50

0,00

1701 12 90 (1)

42,50

1,86

1701 13 10 (1)

42,50

0,00

1701 13 90 (1)

42,50

2,15

1701 14 10 (1)

42,50

0,00

1701 14 90 (1)

42,50

2,15

1701 91 00 (2)

47,14

3,33

1701 99 10 (2)

47,14

0,20

1701 99 90 (2)

47,14

0,20

1702 90 95 (3)

0,47

0,23


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


LĒMUMI

17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/40


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 14. decembris),

ar ko groza Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2012/92/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Portugāles lūgumu, Padome tai piešķīra finanšu palīdzību (Padomes Īstenošanas lēmums 2011/344/ES (2)), lai atbalstītu spēcīgu ekonomikas un finanšu korekciju programmu (“programma”), kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finansiālo stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Komisijas pašreizējām prognozēm par nominālo iekšējā kopprodukta (IKP) pieaugumu (–0,6 % 2011. gadā, –1,9 % 2012. gadā, 1,9 % 2013. gadā un 3,9 % 2014. gadā) fiskālās korekcijas atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam Portugālei par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam, un atbilst parāda un IKP attiecībai 107,2 % 2011. gadā, 116,2 % 2012. gadā, 118,1 % 2013. gadā un 116 % 2014. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē virkne zembilances operāciju, tostarp apjomīgu finanšu aktīvu iegādes, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un valsts uzņēmumu (“VU”) finansējumam, un atšķirības starp uzkrāto procentu un skaidras naudas procentu maksājumiem.

(3)

Ceturkšņa kvantitatīvais izpildes kritērijs attiecībā uz vispārējās valdības kases bilanci 2011. gada otrajā ceturksnī tika sasniegts, un provizoriskie dati liecina, ka tas tika sasniegts arī 2011. gada trešajā ceturksnī. Tomēr, ņemot vērā novembra sākumā no Eiropas Kontu sistēmas (EKS95) pieejamo informāciju, budžeta atšķirības 2011. gadam kopumā tiek paredzētas apmēram 1,5 % no IKP. Daļa šīs fiskālās atšķirības tika noskaidrota augustā, īpaši sakarā ar pašreizējo izdevumu pārsniegšanu, mazākiem, nekā prognozēts, tekošiem nenodokļu ieņēmumiem un lielākiem kapitāla izdevumiem, nekā budžetā paredzēts. Portugāles valdība ir veikusi dažus pasākumus, lai samazinātu šo atšķirību, proti, vienreizējo piemaksu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un PVN likmes pieaugumu dabasgāzei un elektroenerģijai, kura ieviešana no 2012. gada pārcelta uz 2011. gada 1. oktobri. Bet šie pasākumi nebija pietiekami, lai novērstu fiskālās atšķirības, jo īpaši tādēļ, ka papildu novirzes tika konstatētas pavisam nesen, tostarp augstāki procentu maksājumi, mazāki, nekā prognozēts, kapitāla ieņēmumi un nekustamo īpašumu pārdošana. Portugāles valdība cenšas panākt vienošanos ar bankām par daļēju to pensiju fondu nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, kas jāveic, pilnībā ievērojot Savienības noteikumus par valsts atbalstu, un ko izmanto tikai, lai 2011. gadā sasniegtu budžeta deficīta mērķi 5,9 % no IKP. Portugāles valdība piekrita nepaļauties uz turpmākiem pensiju fondu pārskaitījumiem, lai īstenotu programmas mērķus turpmākajiem gadiem.

(4)

Ir panākts progress, lai stiprinātu valsts finanšu pārvaldību, uzlabojot ziņošanu un pārraudzību un reformējot budžeta sistēmu atbilstīgi Komisijas dienestu un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) darbinieku sniegtajiem ieteikumiem.

(5)

Visā programmas laikposmā ievērojami būtu jāsamazinās kavēto maksājumu apjomam. Lai to panāktu, būtu jāsagatavo vispārējās valdības struktūru, kā arī ārpus vispārējās valdības klasificēto VU, kavēto maksājumu apstiprināšanas un norēķinu stratēģija. Ar šo stratēģiju būtu jānodrošina plāns, kurā izklāstīts, kā un kad kavēto maksājumu apjomam būtu jānostabilizējas. Turklāt būtu jāizpēta vairākas iespējas nokārtot kavētos maksājumus, nodrošinot atbilstīgus stimulu mehānismus, tostarp atlaižu iespējas agrīnas nokārtošanas gadījumā un tādu struktūru atalgošana, kurām vairs neuzkrājas jauni kavētie maksājumi.

(6)

Ņemot vērā ievērojamo palēninājumu, ko Portugāles valsts finanšu sektorā ir radījis Madeiras autonomais reģions, Portugāles valdībai būtu jāsagatavo finanšu vienošanās ar minēto reģionu nolūkā kontrolēt vēl esošo augsto fiskālo risku. Vienošanās būtu jāizstrādā atbilstīgi programmai, un tajā jāiekļauj cita starpā parādu atmaksājamības analīze.

(7)

Portugāles bankas strādā, lai izpildītu augstākas kapitāla prasības, nekā noteikts programmā, ņemot vērā arī sekas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes vadītā projekta, kas balstīts uz valsts darījumiem saskaņā ar tirgus cenām septembra beigās, īpašu pārbaudes programmu uz vietas un banku pensiju fondu nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai. Tiek gatavota tiesību aktu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt bankām valsts pagaidu atbalstu. Līdzsvarota un sakārtota parādsaistību samazināšana banku sektorā joprojām ir ļoti svarīgs uzdevums, un vienlaikus ir jānodrošina adekvāts kreditēšanas līmenis ekonomikas ražīgajām nozarēm. Banco Português de Negócios pārdošana ir pēdējā stadijā, tomēr darījumam vēl vajadzīgs Savienības konkurences iestāžu apstiprinājums. Ir panākts progress arī stingrāku uzraudzības un reglamentējošo noteikumu izstrādē, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību.

(8)

Ir būtiski panākt progresu darba un produktu tirgus reformu īstenošanā, lai atjaunotu konkurētspēju un palielinātu izaugsmes potenciālu. Tiek veiktas darba tirgus reformas, lai saskaņotu darba ņēmēju aizsardzību un tiesības, slēdzot līgumus uz noteiktu un uz nenoteiktu laiku, un turpinās darbs, veidojot darba devēja finansētu fondu izmaksām darba ņēmēju atlaišanas gadījumā. Privatizācijas programma tiek īstenota saskaņā ar jauno pamatlikumu par privatizāciju. Vērienīga un steidzama VU pārstrukturēšana ir viens no galvenajiem aspektiem Portugāles valdības darba kārtībā. Ir nepieciešams turpmāks progress, lai aizsargātās nozarēs samazinātu šķēršļus ienākšanai tirgū, lai veicinātu konkurenci un samazinātu pārmērīgo īres maksu. Strukturālās reformas būtu jāīsteno apņēmīgi un cieši jāpārrauga.

(9)

Neraugoties uz salīdzinoši lielu pirmo un otro palīdzības izmaksu, Portugāles valdības kases stāvoklis joprojām ir saspringts. Tas ir izskaidrojams ar augošajām VU finanšu vajadzībām, strauju pieaugumu mājsaimniecību noguldījumu obligāciju dzēšanā un pastāvīgo spriedzi finanšu tirgū.

(10)

Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. pantu groza šādi:

1)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā nepārsniedz EUR 10 068 miljonus (5,9 % no IKP, kas prognozēts pēc pašreizējiem datiem), 2012. gadā – EUR 7 645 miljonus (4,5 % no IKP) un 2013. gadā – 3 % no IKP, atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas banku atbalsta pasākumiem Portugāles valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Konsolidāciju panāk ar augstas kvalitātes pastāvīgiem pasākumiem, samazinot konsolidācijas ietekmi uz neaizsargātām grupām.”;

2)

panta 5. punktu groza šādi:

a)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

2011. gada fiskālā deficīta mērķi sasniedz, izmantojot ārkārtas pasākumu. Aktīvus, kas iegādāti banku pensiju fondu pārskaitījuma uz valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu rezultātā, neizmanto tādā veidā, kas kaitē Portugāles valsts finanšu sektora ilgtermiņa noturībai;

b)

Portugāle pieņem pasākumus, lai nostiprinātu valsts finanšu pārvaldību. Portugāle īsteno pasākumus, kas paredzēti jaunajā Budžeta struktūras likumā, tostarp izstrādā vidēja termiņa budžeta struktūru un izveido neatkarīgu fiskālo jautājumu padomi. Budžeta struktūru vietējā un reģionālā līmenī ievērojami pastiprina, jo īpaši izvirzot pamatiespējas, kā pielāgot attiecīgos finanšu likumus Budžeta struktūras likuma prasībām. Portugāle padara intensīvāku valsts finanšu ziņošana un pārraudzību un stiprina budžeta izpildes noteikumus un procedūras. Portugāles valdība sagatavo kavēto maksājumu apstiprināšanas un norēķinu stratēģiju, kurā nosaka, kā un kad kavēto maksājumu apjoms ir jāstabilizē, un izpēta dažādas kavēto maksājumu norēķinu iespējas. Attiecībā uz publiskajām un privātajām partnerībām (PPP) Portugāles valdība neveido nevienu jaunu PPP pirms programmā paredzētā pētījuma par pašreizējām PPP un pirms kļūst pieejamas ierosinātās juridiskās un iestāžu reformas.”;

b)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

Portugāle turpina atvērt ekonomiku konkurencei. Portugāles valdība veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Portugāles valsts vai jebkura valsts iestāde kā akcionārs neslēdz līgumus, kuri var kavēt kapitāla brīvu apriti vai ietekmēt vadības kontroli uzņēmumos. Jaunajā Privatizācijas likumā arī tiek ievērots brīvas kapitāla aprites princips, un tajā netiek piešķirtas īpašas tiesības valstij un nepieļauj to izmantošanu. Konkurences tiesību pārskatīšanu veic ar mērķi paātrināt konkurences noteikumu piemērošanu un uzlabot piemērošanas efektivitāti.”;

c)

punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

Portugāle sagatavo finanšu vienošanos ar Madeiras autonomo reģionu (“RAM”), kas atbilst programmai. Līdz tiek panākta vienošanās par minēto vienošanos un tās īstenošanu RAM budžetā, Portugāle cieši pārrauga RAM budžeta izpildi, aizkavē valsts pārskaitījumus RAM valdībai un nesedz nekādus jaunus RAM valdības un tās VU tirdzniecības vai finanšu parādus vai garantijas, ko nav apstiprinājusi Finanšu ministrija.”;

3)

panta 6. punktu groza šādi:

a)

punkta a) līdz d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

Portugāle īsteno privatizācijas programmu. Jo īpaši EDP valsts sektora akciju pārdošanu pabeidz 2012. gadā. Turklāt 2012. gadā pārdod valsts sektora akcijas REN un GALP, un, ja tirgus apstākļi to atļauj, TAP. Tiek sagatavota stratēģija attiecībā uz Parpublica, pārskatot Parpublica kā atklātas akciju sabiedrības lomu un apsverot iespēju likvidēt uzņēmumu vai konsolidēt to ar vispārējo valdību. Līdz 2013. gadam privatizācijas plāns ietver arī Aeroportos de Portugal, Comboios de Portugal kravu filiāli, Correios de Portugal un Caixa Seguros, kā arī vairākus mazākus uzņēmumus;

b)

pasākumi, kas noteikti c) un d) apakšpunktā un kuri sasniedz vismaz EUR 8,8 miljardus, tiek iekļauti 2012. gada budžetā. Turpmākos pasākumus, galvenokārt saistībā ar izdevumiem, veic, lai novērstu jebkādas iespējamas atšķirības, ko varētu radīt budžeta attīstība 2012. gadā;

c)

budžetā paredz 2012. gadā samazināt izdevumus vismaz par EUR 6,7 miljardiem, tostarp samazina valsts sektora algas un nodarbinātību, samazina pensijas, pilnībā reorganizē centrālo administrāciju, novēršot dubultošanos un citas neefektīvas parādības, samazina pašvaldību un pagastu skaitu, samazina izglītības un veselības aprūpes izdevumus; samazina transfertus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī kapitālizdevumus un citus izdevumus, kā noteikts programmā;

d)

attiecībā uz ieņēmumiem budžetā ietver ieņēmumu pasākumus par kopējo summu aptuveni EUR 2,1 miljards pilnā gadā, tostarp paplašinot PVN bāzi, ko veic, samazinot atbrīvojumus un pārkārtojot to preču un pakalpojumu sarakstus, uz ko attiecas samazinātas, starpposma un augstākas likmes, palielina akcīzes nodokli, paplašina uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, samazinot nodokļu atlaides un īpašos režīmus, nodrošina pensijām un darba algai piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumu tuvināšanu un veic izmaiņas īpašumu aplikšanā ar nodokli, būtiski samazinot atbrīvojumu skaitu. Šos pasākumus papildina darbības, kas vērstas pret izvairīšanos no nodokļiem, krāpniecību un nedokumentētiem darījumiem;”;

b)

punkta k) un l) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“k)

Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķiem radīt jaunas darbavietas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, lai koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Programmas darbības laikposmā jebkurš minimālās algas palielinājums tiek noteikts tikai gadījumā, ko pamato ekonomikas un darba tirgus attīstība. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu trūkumus pašreizējās algu noteikšanas shēmās, tostarp tiesību aktos, lai pārskatītu koplīgumu plašākas attiecināšanas kritērijus un noteikumus un sekmētu uzņēmuma līgumu noslēgšanu. Līdz tam paaugstinājumu pieteikumi tiek apturēti;

l)

sagatavo darbības plānu vidējās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanai;”;

c)

pievieno šādu apakšpunktu:

“p)

Portugāle veic pasākumus, lai nodrošinātu valsts elektroenerģijas sistēmu ilgtspēju, lai līdz 2020. gadam varētu likvidēt tarifu parādu un nodrošināt tā stabilizāciju līdz 2013. gadam. Šie pasākumi koriģē pārmērīgu īres maksu un sedz visus tās avotus.”;

4)

panta 7. punktu groza šādi:

a)

punkta a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:

“a)

2013. gada budžetā ietver fiskālās konsolidācijas pasākumus vismaz EUR 3,4 miljardu apmērā, kuru mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā;

b)

budžetā iekļauj pasākumus ieņēmumu jomā, tostarp jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes turpmāku paplašināšanu, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu un izmaiņas īpašumu aplikšanā ar nodokļiem, kas ļauj iegūt gandrīz EUR 0,7 miljardus papildu ieņēmumu;”;

b)

iekļauj šādus apakšpunktus:

“d)

budžetā paredz arī izdevumu samazinājumu vismaz EUR 2,7 miljardu apmērā, tostarp izdevumu samazinājumu centrālajā pārvaldē, izglītībā un veselības aprūpē, transfertu samazinājumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, darbinieku skaita samazinājumu valsts sektorā un VU zemākas izmaksas;

e)

Portugāle uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvo slogu, ko panāk, uz visām tautsaimniecības nozarēm attiecinot vienkāršošanas reformas (vienoto kontaktpunktu un bezlicenču projekti), kā arī atvieglotus nosacījumus mazu un vidēju uzņēmumu kredītu saņemšanai, tostarp īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (3).

5)

panta 8. punktu groza šādi:

a)

ievadvārdus aizstāj ar šādiem:

“8.   Nolūkā atgūt uzticību finanšu nozarei Portugāle atbilstoši pārstrukturē savu banku sektoru un nodrošina sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā sakarībā Portugāle sadarbībā ar Komisiju, ECB un SVF izstrādā un vienojas par Portugāles banku sektora nākotnes struktūras un darbības stratēģiju, lai uzturētu finanšu stabilitāti. Konkrēti, Portugāle:”;

b)

punkta a) līdz g) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu garantijas un pārraudzīt valdības garantētu bankas obligāciju emisiju, kas saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem atļauta līdz EUR 35 miljardu apmēram;

b)

uzmanīgi seko banku iesniegtajiem plāniem, lai sasniegtu 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāju 9 % apmērā līdz 2011. gada beigām un 10 % apmērā – vēlākais līdz 2012. gada beigām. Prasības kapitālam, kas izriet no valsts parāda novērtējuma, ko Eiropas Banku iestāde veic, balstoties uz tirgus cenām, tiek izpildītas 2012. gada jūnijā kopā ar kapitāla saistībām, kas izriet no īpašo pārbaužu uz vietas programmas, un banku pensiju fondu nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai. Bankas 2012. gada februārī iesniedz plānus par to, kā tās plāno sasniegt savas kapitāla vajadzības minētajā gadā. Ja bankas nevar savlaicīgi sasniegt kapitāla prasību robežvērtību, tām, iespējams, būtu jāpieprasa pagaidu kapitāla nodrošinājums no valsts, kas privātām bankām ir pieejams, izmantojot banku maksātspējas atbalsta mehānismu EUR 12 miljardu apjomā, kas izveidots saskaņā ar programmu;

c)

nodrošina līdzsvarotu un sakārtotu parādsaistību samazināšanu banku sektorā, kas joprojām ir ļoti būtisks uzdevums, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību. Banku finansējuma plāni vērsti uz aizdevumu un noguldījumu attiecības samazinājumu līdz programmas beigām par aptuveni 120 % un uz atkarības no Eurosistēmas finansējuma samazināšanu visā programmas darbības laikposmā. Šos finansējuma plānus pārskata katru ceturksni, nākamā pārskatīšana jāveic pirms trešās programmas pārskatīšanas. Portugāles Banka veic attiecīgus pasākumus, ja ir novirzes no banku finansējuma plāniem;

d)

pabeidz Banco Português de Negócios pārdošanu, respektējot Savienības valsts atbalsta noteikumus;

e)

nodrošina, ka valsts īpašumā esošā Caixa Geral de Depósitos (CGD) tiek modernizēta tā, lai 2011. gadā palielinātu tās bankas pakalpojumu pamatdarbības kapitāla bāzi vajadzīgajā apjomā, nepaļaujoties uz tās apdrošināšanas sektora pārdošanu. Paredzams, ka šī pārdošana notiks 2012. gadā tieši gala pircējam un palīdzēs izpildīt tā gada papildu kapitāla vajadzības. Ciktāl šīs vajadzības nevar apmierināt no grupas iekšējiem avotiem, CGD tiek nodrošināts valdības kapitāla atbalsts ārpus bankas maksātspējas atbalsta mehānisma;

f)

nodrošina, ka banku pensiju fondu daļēja nodošana valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai tiek veikta aktuāri līdzsvarotos apstākļos, kā arī ievērojot Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumus. Lai izvairītos no nepieciešamības finansēšanas sistēmas programmas izpildē atgriezties pie banku maksātspējas atbalsta, Portugāles valdība piedāvā palīdzību bankām, lai līdzsvarotu nodošanas ietekmi uz kapitāla rādītājiem, izmantojot daļu nodoto fondu līdzekļu, lai iegūtu kapitāla daļu bankās. Pārskaitīto līdzekļu atlikums tiek deponēts bloķētā kontā līdz programmas trešās pārskatīšanas pilnīgai pabeigšanai;

g)

atbilstīgi Savienības valsts atbalsta noteikumiem un saskaņā ar principiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā, līdz 2012. gada janvāra beigām pabeidz tiesiskā regulējuma izstrādi attiecībā uz piekļuvi kapitālam no valsts avotiem;”;

c)

pievieno šādus apakšpunktus:

“i)

nodrošina, ka pirms programmas trešās pārskatīšanas bankas ir iekļāvušas īpašo pārbaužu uz vietas programmas stresa testa pieejamos rezultātus 6 % 1. līmeņa pamata kapitāla robežvērtībā;

j)

līdz 2011. gada beigām pabeidz tiesiskā regulējuma izstrādi attiecībā uz savlaicīgu iejaukšanos, noregulējumu un noguldījumu apdrošināšanu bankās, un tajā pašā termiņā – tiesiskā regulējuma izstrādi attiecībā uz uzņēmumu un mājsaimniecību parādu pārstrukturēšanu.”;

6)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Lai nodrošinātu, ka tiek nevainojami īstenoti programmas nosacījumi, un lai palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz konsultācijas un padomus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām. Portugālei sniegtās palīdzības ietvaros kopā ar SVF un sadarbībā ar ECB tā periodiski pārskata pieņemto pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī iesaka vajadzīgos labojumus nolūkā sekmēt izaugsmi un darba vietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un samazināt nelabvēlīgu sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām Portugāles sabiedrības daļām.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2011. gada 14. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. KOROLEC


(1)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2)  OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

(3)  OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.”;


Top