TULKOJUMS

NOLĪGUMS

par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk “Lihtenšteina”,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Pusēm ir kopīgi mērķi – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un nodrošināt saviem pilsoņiem augsta līmeņa aizsardzību drošības telpā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses ir vienisprātis par to, ka būtu jāizvērš savstarpējas apspriedes un sadarbība jautājumos, kas drošības jomā izraisa kopīgu ieinteresētību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka tādēļ šajā sakarā ir pastāvīga vajadzība Pusēm apmainīties ar klasificētu informāciju,

APZINOTIES, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām apspriedēm un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve ES un Lihtenšteinas klasificētai informācijai un materiāliem, kā arī Pusēm var būt jāapmainās ar klasificētu informāciju un saistītiem materiāliem,

APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un saistītiem materiāliem un to apmaiņa prasa atbilstīgus drošības pasākumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Lai sasniegtu mērķus – visiem iespējamiem līdzekļiem stiprināt abu Pušu drošību –, šis Lihtenšteinas Firstistes un Eiropas Savienības nolīgums par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņā (turpmāk “nolīgums”) attiecas uz jebkādas formas klasificētu informāciju vai materiāliem, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās.

2. pants

Šajā nolīgumā “klasificēta informācija” ir jebkura informācija (proti, zināšanas, ko jebkādā formā var darīt zināmas citiem) vai materiāli, par ko viena Puse ir noteikusi, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kam ir piešķirta attiecīga drošības klasifikācija.

3. pants

ES iestādes un struktūras, uz ko attiecas šis nolīgums, ir Eiropadome, Eiropas Savienības Padome (turpmāk “Padome”), Padomes Ģenerālsekretariāts, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienests (turpmāk “EEAS”) un Eiropas Komisija. Šajā nolīgumā minētās iestādes un struktūras sauc par “ES”.

4. pants

Katra Puse:

a)	sargā un glabā klasificētu informāciju, ko otra Puse saskaņā ar šo nolīgumu tai ir nodevusi vai ar ko tās savā starpā apmainījušās;

b)

nodrošina to, ka klasificētai informācijai, ko Puses saskaņā ar šo nolīgumu nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, saglabā to pašu drošības klasifikāciju, ko tai piešķīrusi sniedzēja Puse. Saņēmēja Puse sargā un glabā klasificētu informāciju saskaņā ar saviem drošības noteikumiem par informāciju vai materiāliem ar līdzīgu drošības klasifikāciju, kā paredzēts drošības mehānismos, kas izstrādājami saskaņā ar 11. pantu;

c)	klasificētu informāciju izmanto tikai izcelsmes puses paredzētos nolūkos – jeb tādos, kam informācija ir nodota vai kā dēļ ir notikusi tās apmaiņa;

d)	neatklāj klasificētu informāciju trešām personām vai tādām ES iestādēm vai struktūrām, kas nav minētas 3. pantā, ja iepriekš nav saņemta rakstiska sniedzējas Puses piekrišana;

e)	neļauj personām piekļūt klasificētai informācijai, izņemot gadījumus, ja attiecīgām personām tā ir jāzina un ja viņas ir izturējušas pienācīga līmeņa drošības pārbaudi.

5. pants

1.   Viena Puse (“sniedzēja Puse”) var izpaust vai atklāt klasificētu informāciju otrai Pusei (“saņēmējai Pusei”) saskaņā ar principu, kas paredz informācijas sniedzējas puses kontroli pār informāciju.

2.   Lai informāciju darītu zināmu tādiem informācijas saņēmējiem, kas nav šā nolīguma Puses, saņēmēja Puse ar sniedzējas Puses rakstisku piekrišanu pieņem lēmumu par klasificētas informācijas izpaušanu vai atklāšanu saskaņā ar principu, kas paredz informācijas sniedzējas puses kontroli pār informāciju – kā definēts attiecīgās Puses drošības noteikumos.

3.   Īstenojot 1. un 2. punktu, nevar informāciju atklāt plašai sabiedrībai, ja vien Puses nav izstrādājušas procedūras un vienojušās par tām attiecībā uz dažu kategoriju informāciju, kas operatīvām vajadzībām ir būtiska.

6. pants

Abas Puses un šā nolīguma 3. pantā minētās iestādes un struktūras garantē, ka tām ir izveidota drošības sistēma un drošības pasākumi, kas balstīti uz tādiem drošības pamatprincipiem un minimāliem drošības standartiem, kuri noteikti attiecīgos normatīvos un administratīvos aktos un atspoguļoti mehānismos, kas izstrādājami saskaņā ar 11. pantu, lai klasificētai informācijai, ko nodod vai ar ko apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, piemērotu līdzīga līmeņa aizsardzību.

7. pants

1.   Puses nodrošina, ka visām personām, kurām amata pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, kas nodota vai saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, vai kuru pienākumi vai funkcijas var dot tām šādu piekļuvi, ir atbilstīga drošības pielaide, pirms tām piešķir piekļuvi šādai informācijai.

2.   Drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai attiecīgajai personai, ņemot vērā personas lojalitāti, uzticamību un noturību, drīkst nodrošināt piekļuvi klasificētai informācijai.

8. pants

Puses sniedz savstarpēju palīdzību attiecībā uz tādas klasificētas informācijas drošību, ko nodod vai ar ko apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, un drošības jautājumos, kas izraisa kopīgu ieinteresētību. 11. pantā minētās iestādes rīko savstarpējas, ar drošības jautājumiem saistītas konsultācijas un drošības pārbaudes, izvērtējot saskaņā ar minēto pantu attiecīgām iestādēm uzticēto drošības mehānismu efektivitāti.

9. pants

1.   Šā nolīguma nolūkos:

a)	attiecībā uz ES visu korespondenci sūta ar Padomes Kancelejas vadītāja starpniecību, un saskaņā ar 2. punktu viņš to pārsūta attiecīgi dalībvalstīm un 3. pantā minētajām iestādēm vai struktūrām;

b)	attiecībā uz Lihtenšteinu korespondenci sūta Lihtenšteinas Iekšlietu ministrijas Kancelejas vadītājam (Chief Registry Officer of the Ministry of Interior of Liechtenstein) un vajadzības gadījumā pārsūta ar Lihtenšteinas pārstāvniecības ES starpniecību.

2.   Vienas Puses sūtīto korespondenci, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem kompetentiem otrās Puses ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot informācijas nepieciešamības principu. Attiecībā uz ES tādu korespondenci attiecīgi pārsūta ar Padomes Kancelejas vadītāja, Eiropas Komisijas Kancelejas vadītāja vai EEAS Kancelejas vadītāja starpniecību. Attiecībā uz Lihtenšteinu korespondenci pārsūta ar Lihtenšteinas pārstāvniecības ES starpniecību.

10. pants

Šā nolīguma īstenošanu pārrauga Lihtenšteinas iekšlietu ministrs, Padomes ģenerālsekretārs un Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par drošības jautājumiem.

11. pants

1.   Nolīguma īstenošanai trīs 2., 3. un 4. punktā norādītās iestādes kopīgi izstrādā drošības mehānismus, lai noteiktu standartus savstarpējai klasificētas informācijas aizsardzībai saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Lihtenšteinas Iekšlietu ministrija izstrādā drošības mehānismus, kā aizsargāt un glabāt klasificētu informāciju, ko Lihtenšteina nodod saskaņā ar šo nolīgumu.

3.   Padomes Ģenerālsekretariāta drošības dienests, kas darbojas Padomes ģenerālsekretāra vadībā un vārdā, kā arī Padomes vārdā un pakļautībā, izstrādā drošības mehānismus, kā aizsargāt un glabāt klasificētu informāciju, ko ES nodod saskaņā ar šo nolīgumu.

4.   Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, kas darbojas par drošības jautājumiem atbildīgā Komisijas locekļa pakļautībā, izstrādā drošības mehānismus, kā aizsargāt un glabāt klasificētu informāciju, kuru saskaņā ar šo nolīgumu nodod vai kuras apmaiņa notiek Eiropas Komisijā un tās telpās.

5.   ES drošības mehānismus, kas minēti 1. punktā, apstiprina Padomes Drošības komiteja.

12. pants

Nolīguma 11. pantā minētās iestādes izstrādā procedūras, kas jāievēro, ja rodas aizdomas vai pierādījumi, ka ir apdraudēta tādas klasificētas informācijas slepenība, ko nodod vai ar ko apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.

13. pants

Katra Puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies, īstenojot šo nolīgumu.

14. pants

Pirms Puses saskaņā ar šo nolīgumu viena otrai nodod klasificētu informāciju vai apmainās ar to, 11. pantā minētās atbildīgās drošības iestādes vienojas, ka saņēmēja Puse spēj aizsargāt un glabāt informāciju atbilstīgi mehānismiem, kas jāievieš saskaņā ar minēto pantu.

15. pants

Šis nolīgums neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus par klasificētas informācijas nodošanu vai apmaiņu, ja vien tie nav pretrunā šim nolīgumam.

16. pants

Visas domstarpības starp Lihtenšteinu un ES, kas rodas saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, risina Pušu savstarpējās sarunās.

17. pants

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2.   Viena Puse dara otrai Pusei zināmas visas pārmaiņas savos normatīvajos un administratīvajos aktos, kas varētu ietekmēt klasificētas informācijas aizsardzību, par ko ir runa šajā nolīgumā.

3.   Pēc vienas vai otras Puses lūguma šo nolīgumu var pārskatīt, lai apsvērtu iespējamus grozījumus.

4.   Visus grozījumus šajā nolīgumā veic vienīgi rakstiski, abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Nolīgums stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētajiem savstarpējiem paziņojumiem.

18. pants

Viena Puse šo nolīgumu var denonsēt, rakstiski paziņojot par denonsēšanu otrai Pusei. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu, bet tā neietekmē saistības, kas jau ir radušās saskaņā ar šo nolīgumu. Konkrēti – visu klasificēto informāciju, kas ir nodota vai ar ko ir notikusi apmaiņa saskaņā ar šo nolīgumu, joprojām aizsargā saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.