15.11.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/1

---

8., 9. UN 10. EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA 2009. FINANŠU GADA GALĪGIE PĀRSKATI

2010/C 310/01

SATURS

Pārskatiem pievienotais apliecinājums

EAF līdzekļu izlietojums un uzskaite

I DAĻA —

EAF gada pārskati. Eiropas komisijas pārvaldītie līdzekļi

1.	ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI

1.1.	Astotais, devītais un desmitais EAF: Kopsavilkuma bilance, saimnieciskā rezultāta pārskats, naudas plūsmas pārskats un pārskats par neto aktīvu izmaiņām

1.2.	Astotais EAF: bilance, saimnieciskā rezultāta pārskats un pārskats par neto aktīvu izmaiņām

1.3.	Devītais EAF: bilance, saimnieciskā rezultāta pārskats un pārskats par neto aktīvu izmaiņām

1.4.	Desmitais EAF: Bilance, saimnieciskā rezultāta pārskats un pārskats par neto aktīvu izmaiņām

1.5.	Astotā, devītā un desmitā EAF finanšu pārskatu piezīmes

2.	ZIŅOJUMS PAR FINANŠU LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU

2.1.	Piešķīrumi

2.2.	Konsolidētie pārskati

2.3.	Cita vadības informācija

II DAĻA —

EAF gada pārskati. ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati

3.	IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

3.1.	Peļņas vai zaudējumu aprēķins

3.2.

Bilance

3.3.	Pārskats par ieguldītāju līdzekļu izmaiņām

3.4.	Naudas plūsmas pārskats

3.5.	Finanšu pārskatu piezīmes

I DAĻAS —

2. NODAĻAS (Ziņojums par finanšu līdzekļu izlietojumu) Pielikums – situācija pa valstīm un instrumentiem

PĀRSKATIEM PIEVIENOTAIS APLIECINĀJUMS

Ar šo es paziņoju, ka 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas VIII sadaļu un finanšu pārskatu pielikumā izklāstītajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas attīstības fondu aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir apliecinājuši tās ticamību.

Ar šo es apliecinu, ka pamatojoties uz šo informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas attīstības fondu finanšu stāvokli.

(paraksts)

grāmatvedis

Philippe TAVERNE

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Eiropas Savienībai ir attīstības sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības valstīm. Šādu attiecību galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas un sociālo attīstību, un to ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta nabadzības novēršanai un mazināšanai ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, Savienība kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un mobilizē finanšu līdzekļus to īstenošanai. Šie Savienības līdzekļi, kas piešķirti attīstības jomai, nāk no šādiem trīs avotiem:

—	Eiropas Savienības budžets;

—	Eiropas Attīstības fonds;

—	Eiropas Investīciju banka.

Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir galvenais Savienības atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā izveide ir paredzēta 1957. gada Romas līgumā, lai sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību sākotnēji tikai Āfrikas valstīm, kuras tajā laikā vēl bija kolonizētas un ar kurām dažām dalībvalstīm bija vēsturiska saikne.

EAF nefinansē no Eiropas Savienības budžeta. To finansē dalībvalstis; tam piemēro atsevišķu finanšu regulu, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija ir atbildīga par to darbību finansiālu īstenošanu, kas veiktas ar EAF līdzekļiem, un Eiropas Investīciju banka (EIB) pārvalda ieguldījumu mehānismu.

Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ĀKK valstīm un AZT piešķirtais ģeogrāfiskais atbalsts joprojām tiek finansēts galvenokārt no EAF. Katru EAF parasti noslēdz uz apmēram pieciem gadiem. Kopš pirmās partnerattiecību konvencijas noslēgšanas 1964. gadā EAF plānošanas cikli parasti ir atbilduši partnerattiecību nolīgumu/konvenciju cikliem. Katru EAF regulē atsevišķa finanšu regula, kurā noteikta prasība par finanšu pārskatu sagatavošanu katram atsevišķam EAF. Tāpēc finanšu pārskatus sagatavo katram EAF atsevišķi atkarībā no daļas, ko pārvalda Eiropas Komisija. Šos finanšu pārskatus sagatavo arī apkopotā veidā, lai sniegtu kopēju ieskatu par to līdzekļu finanšu stāvokli, par kuriem ir atbildīga Eiropas Komisija.

Kotonū nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms. Šo ieguldījumu mehānismu pārvalda Eiropas Investīciju banka, un to izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot tieši, bet ne tikai, privātos ieguldījumus. Mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkārtoti ieguldīt citās darbībās, tādējādi nodrošinot pašatjaunojošu un finansiāli neatkarīgu mehānismu. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Eiropas Komisija, tas nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā – 8., 9. un 10. EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finanšu līdzekļu izlietojumu. Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu daļa (2. daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF palīdzību attīstības jomā.

Desmitais EAF aptver laika posmu no 2008. līdz 2013. gadam, un tā vispārējais budžets ir 22 682 miljoni euro. No šīs summas 21 966 miljoni euro ir piešķirti ĀKK valstīm, 286 miljoni euro – AZT un 430 miljoni euro – Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanas un īstenošanas vajadzībām (1).

2.   KĀ FINANSĒ EAF?

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma finanšu plānus laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Šajā kontekstā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs Eiropas Savienības budžetā (ka tā nebūs Eiropas Savienības vispārējā budžeta daļa), bet, ka to turpinās finansēt, izmantojot esošos starpvaldību EAF laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam.

Eiropas Savienības budžetu izstrādā uz gadu, un tas atbilst budžeta gada pārskata principam, t.i., izdevumus un ieņēmumus plāno un apstiprina uz vienu gadu. Atšķirībā no Eiropas Savienības EAF ir daudzgadīgs fonds. Katru EAF noslēdz ar partnerattiecību nolīgumu starp dalībvalstīm, un tas ir piesaistīts vispārējam fondam, lai īstenotu attīstības sadarbību periodā, kas parasti ir pieci gadi. Tā kā līdzekļus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF periodā. Budžeta gada pārskata trūkums ir uzsvērts budžeta ziņojumā, kur EAF budžeta izpilde tiek vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.

EAF līdzekļi ir ES dalībvalstu ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai izlemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu tā īstenošanu. Pēc tam Komisija pārvalda fondu. Tā kā dalībvalstīm ir pašām sava attīstības veicināšanas un atbalsta politika papildus Savienības mēroga politikai, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES politiku, lai nodrošinātu, ka tās papildina viena otru. 2009. un 2008. gadā no 15 iesaistītajām dalībvalstīm tika pieprasītas ar 9. EAF saistītās iemaksas. Iemaksas 10. EAF, kurā piedalās 27 dalībvalstis, vēl nav pieprasītas.

Lai gan nelieli 10. EAF līdzekļi ir rezervēti neparedzētām vajadzībām, lielākā daļa līdzekļu ir saplānota indikatīvos daudzgadu plānos, kas ir galvenokārt ģeogrāfiski, bet arī tematiski, un kas pašlaik paredzēti 2008.–2013. gadam. Komisija attiecīgi ir pieņēmusi valstu stratēģijas dokumentus, reģionālos stratēģijas dokumentus un ĀKK iekšējos stratēģijas dokumentus. To īstenošana tiek katru gadu uzraudzīta, un stratēģijas savukārt tiek pārskatītas vidusposmā (šobrīd notiek 2010. gada stratēģijas pārskatīšana) un termiņa beigās (2012. gadā). Šo vidusposma un termiņa beigu pārskatu rezultātā Komisija var Eiropas Savienības vārdā pārskatīt stratēģijas un līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu vai reģionu aktuālās vajadzības un rezultātus.

Papildus iepriekšminētajām iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF.

3.   KĀ EAF LĪDZEKĻUS PĀRVALDA UN IZLIETO?

3.1.   Darbības izdevumi

EAF ir dažādi darbības izdevumi atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda. Saskaņā ar Finanšu regulu (FR) Komisija izlieto EAF līdzekļus, izmantojot šādas metodes.

Decentralizēta pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisija – mazākā vai lielākā mērā, atkarībā no attiecīgā saņēmēja vietējās situācijas – deleģē trešām valstīm konkrētus uzdevumus budžeta izpildei.

Centralizēta pārvaldība: tie ir gadījumi, kad budžetu īsteno vai nu tieši Komisijas dienesti, vai to īsteno netieši, Komisijai uzticot budžeta izpildes uzdevumus Eiropas Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos paredzētajām struktūrām, piemēram, publisko tiesību Eiropas Savienības aģentūrām vai struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu.

Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām: saskaņā ar šo metodi Komisija uztic noteiktus izpildes uzdevumus starptautiskai organizācijai.

3.2.   Dažādi finanšu dalībnieki

Deleģētais kredītrīkotājs atbild par pārvaldības procesu kopumā, nosakot, kas jādara, lai sasniegtu izvirzītos politiskos mērķus, kā arī vadot uzsāktās darbības gan no darbības, gan budžeta aspekta, tostarp parakstot juridiskas saistības, veicot izpildes uzraudzību, veicot maksājumus un vajadzības gadījumā pat līdzekļu atgūšanu.

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs ir vietējais koordinators starp Komisiju un valsts vai reģionālajām ĀKK/AZT iestādēm šajā jomā. Vadītājs cieši sadarbojas ar valsts vai reģionālajiem kredītrīkotājiem, nosakot izpildes stratēģiju un nozaru politiku, kā arī sagatavojot, pētot un pārskatot EAF programmas un projektus.

Valsts kredītrīkotājs ir saņēmējvalsts galvenais ierēdnis, ko iecēlusi katras ĀKK valsts/AZT valdība. Viņš pārstāv savas valsts iestādes visās darbībās, ko finansē fonds un pārvalda Komisija un EIB. Vairumā gadījumu šīs funkcijas pilda valdības loceklis, parasti – plānošanas vai finanšu ministrs. Valsts kredītrīkotājs pilda administratīvos, tehniskos un finanšu pienākumus, kas saistīti ar EAF programmu un projektu pārvaldību.

Grāmatvedis izpilda kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma un iekasēšanas rīkojumus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību, grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un attiecīgu gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta pārskati, apliecinot, ka tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par finanšu stāvokli.

3.3.   EAF līdzekļu izlietojums

Lielais vairums finanšu līdzekļu, ko ĀKK valstīm un AZT piešķir ar EAF starpniecību, ir dotācijas. Katra EAF pastāvēšanas sākumā Eiropas Savienība informē ĀKK valstis un AZT par dotāciju apjomu, kādam jābūt pieejamam fonda periodā. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz valsts konkrētajām vajadzībām un ņemot vērā saņēmējvalsts politiku un attīstības centienus.

Saņēmējvalsts izstrādā sadarbības stratēģiju, vienlaikus piedaloties apspriedēs ar attīstības partneriem (donoriem), vai pēc šīm apspriedēm. Kopā ar ES izvirzītās sadarbības stratēģijas parasti ietver gan pašas valsts vidēja termiņa attīstības stratēģijas, gan politiskā un sociālekonomiskā konteksta analīzi, kā arī Eiropas Savienības pašas novērtējumus. Eiropas Komisijas personāls sniedz valstu iestādēm tehnisko palīdzību sadarbības stratēģijas dokumenta sagatavošanā.

Pēc tam tiek sagatavota nacionālā indikatīvā programma (NIP) sadarbības stratēģijas īstenošanai. NIP ir vērsta uz nozarēm un jomām, kas saņems palīdzību, un tajā ir paskaidrots, kā ar palīdzību varēs īstenot tās mērķus, ir iekļauts īstenošanas grafiks, kā arī norādīts, kā citi dalībnieki, piemēram, starptautiskās organizācijas vai nevalstiskās organizācijas (NVO), iesaistīsies programmā (attiecīgā gadījumā). Šo indikatīvo visaptverošo programmu pārskata ik gadu, vidusposmā un EAF termiņa beigās, pēc nepieciešamības ieviešot uzlabojumus un izmaiņas tās darbības perioda laikā.

3.4.   EAF līdzekļu izlietojuma saistību uzņemšanās

EAF līdzekļu tērēšana nav atļauta, ja vien un kamēr Komisija un iespējamais EAF naudas saņēmējs nav uzņēmušies rakstiskas juridiskas saistības.

Lai varētu uzņemties juridiskas saistības, iesaistot trešās personas (piemēram, parakstīt līgumu vai dotācijas nolīgumu), jāparedz budžeta pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem attiecīgās darbības veikšanai. Ja šis nosacījumus ir izpildīts, nepieciešamie līdzekļi jārezervē budžetā, uzņemoties budžeta saistības grāmatvedības sistēmā. Tas tomēr neietekmē vispārējo uzskaiti (jeb virsgrāmatu), jo nekādi izdevumi pagaidām nav radušies. Tas ir tāpēc, ka EAF grāmatvedības sistēmu veido divi atsevišķi, tomēr savstarpēji saistīti elementi:

(a)	budžeta uzskaite, kas satur detalizētu informāciju par budžeta izpildi; un

(b)	vispārējā uzskaite, ko izmanto, lai sagatavotu bilanci un saimnieciskā rezultāta pārskatu.

Budžeta uzskaite atspoguļo uzņemtās saistības un veiktos maksājumus. To pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības princips, saskaņā ar kuru izdevumus vai ienākumus reģistrē uzskaitē tikai tad, kad attiecībā uz naudas līdzekļiem ir uzņemtas saistības, tie ir izmaksāti vai saņemti. Šāda veida grāmatvedības uzskaite ir raksturīga publiskajam sektoram, kur vēsturiski galvenā uzmanība parasti tikusi pievērsta budžetam un tā izpildei.

Vispārējā uzskaite (pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā) atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ieņēmumus (tādējādi atspoguļojot saimniecisko rezultātu), un aktīvu un saistību bilances veidā parāda, kāds ir EAF finanšu stāvoklis konkrētā gada 31. decembrī.

3.5.   Maksājuma veikšana

Maksājumu nav iespējams veikt, ja vien budžeta saistības jau nav apstiprinājis kredītrīkotājs.

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika periodā, kas noteikts konkrētajā priekšfinansējuma līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā periodā vai atmaksā, – ja saņēmējam nav attiecināmo izdevumu, priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF. Tādējādi samaksātais priekšfinansējums nav galīgie izdevumi, kamēr nav izpildīti līguma attiecīgie nosacījumi, tāpēc to reģistrē bilances aktīvos, veicot sākotnējo maksājumu. Priekšfinansējuma aktīva summu (pilnīgi vai daļēji) samazina, apstiprinot attiecināmās izmaksas (ko saimnieciskā rezultāta pārskatā uzskata par izdevumiem) un atmaksātās summas.

Gada beigās jāveic novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem izdevumiem, par kuriem vēl nav iesniegti pārskati. Saskaņā ar šiem periodizācijas aprēķiniem novērtētās attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātās maksas, bet aplēstās neattiecināmās summas paliek atklātas uzskaites kategorijā “Parādi, kuriem jāveic attiecināmības pārbaude”. Šīs summas parāda īstermiņa saistībās, lai neuzrādītu nepamatoti lielus aktīvus un saistības.

3.6.   Nepamatoti veikto maksājumu atgūšana

EAF apmaksājamo izdevumu attiecināmību pārbauda, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kā noteikts piemērojamos noteikumos vai katras dotācijas nosacījumos. Lai optimizētu kontroles sistēmu izmaksu un ieguvumu attiecību, pārbaudes galīgu maksājumu pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem parasti ir pamatīgākas nekā starpposma pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem, tādējādi tās var atklāt kļūdas starpposma maksājumos, ko labo, koriģējot galīgo maksājumu. Turklāt Komisijai ir tiesības pārbaudīt apliecinošo dokumentu atbilstību, veicot pārbaudes finansēto pasākumu īstenošanas laikā un/vai ex post pārbaudes maksājuma pieprasītāja projekta īstenošanas vietās. Īstenošanas periodā konstatētās kļūdas var labot, koriģējot nākamos pieprasījumus. Par ex post pārbaudēs konstatētām kļūdām sagatavo iekasēšanas rīkojumu.

4.   GADA BEIGU PĀRSKATI

4.1.   Gada pārskati

Grāmatvedis atbild par gada pārskatu sagatavošanu un nodrošina, lai tie sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.

Gada pārskati sastāv no:

I daļa. Eiropas Komisijas pārvaldītie līdzekļi. — Astotā, devītā un desmitā Eiropas attīstības fonda finanšu pārskati. — Ziņojums par 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu.

II daļa. Eiropas Investīciju bankas pārvaldītie līdzekļi. — Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati.

Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu daļa, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF palīdzību attīstības jomā.

Gada pārskatus līdz nākamā gada 31. jūlijam pieņem Komisija un tos iesniedz Revīzijas palātai revīzijas veikšanai, kā arī visbeidzot Padomei un Parlamentam, kam jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.

4.2.   Gada darbības pārskats

Kredītrīkotājam jāsagatavo gada darbības pārskats (GDP) par tā pārziņā esošajām darbībām. Šajā GDP kredītrīkotājs atskaitās par politikas rezultātiem un nodrošina pietiekamu pārliecību, ka viņa pārskatā minētajām darbībām piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka izveidotās kontroles procedūras pietiekami garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

5.   REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

5.1.   Revīzija

EAF gada pārskatus un līdzekļu pārvaldību pārrauga tās ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta, kas sagatavo gada ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Palātas galvenais uzdevums ir veikt EAF gada pārskatu ārēju un neatkarīgu revīziju. Savas darbības ietvaros Revīzijas palāta sagatavo:

(1)	gada ziņojumu, detalizēti izklāstot savus novērojumus par gada pārskatiem un to pamatā esošajiem darījumiem;

(2)	pamatojoties uz veikto revīziju un gada pārskatā ticamības deklarācijas veidā iekļautu atzinumu par i) pārskatu ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un pareizību;

(3)	īpašos ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās vadības jomās veikto revīziju konstatējumi.

Revīzijas palātai ir piekļuves tiesības visiem dokumentiem, kas nepieciešami revīzijas veikšanai. Palāta veic revīziju visās EAF darbības jomās līdz pat atsevišķu darījumu un maksājumu likumības un pareizības pārbaudei. Tā veic arī pašu gada pārskatu revīziju, vajadzības gadījumā pārbaudot arī atsevišķus bilances un saimnieciskā rezultāta pārskatus, kā arī finanšu pārskatu kopējo noformējumu. Tādējādi Revīzijas palāta var sniegt atzinumu ne tikai par atspoguļotajiem skaitļiem, bet arī par izveidoto sistēmu un kontroles mehānismiem.

5.2.   Izpildes apstiprinājums

Galīgais kontroles mehānisms ir konkrētā finanšu gada EAF finanšu līdzekļu izlietojuma apstiprinājums. Tiesības pieņemt EAF izpildes apstiprinājuma lēmumu ir Eiropas Parlamentam. Tas nozīmē, ka pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu galīgās noformēšanas Padomei jāsniedz attiecīgs ieteikums, bet Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums, vai apstiprināt Komisijas iepriekšējā finanšu gada EAF līdzekļu finansiālo izlietojumu. Šā lēmuma pamatā ir Revīzijas palātas veiktā gada pārskata pārbaude un tās gada ziņojums (kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes un Komisijai uzdotie jautājumi un papildu informācijas pieprasījumi.

Izpildes apstiprinājums atspoguļo finanšu līdzekļu izlietojuma ārējās kontroles politisko aspektu, un tas ir lēmums, ar kuru Eiropas Parlaments atbilstoši Padomes ieteikumam atbrīvo Komisiju no atbildības par konkrētā finanšu gada finanšu līdzekļu izlietojumu. Šai izpildes apstiprinājuma procedūrai var būt divi iznākumi – izpildes apstiprinājuma piešķiršana vai atlikšana. Piešķirot apstiprinājumu, Parlaments var uzsvērt novērojumus, ko tas uzskata par svarīgiem, bieži vien sniedzot ieteikumus par darbībām, kas Komisijai attiecīgajos jautājumos būtu jāveic. Komisija apraksta veiktos pasākumus turpmākā ziņojumā un rīcības plānā, ko tā nosūta Parlamentam un Padomei.

I   DAĻA

EAF GADA PĀRSKATI. EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI  (2)

1.   ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI

1.1.   ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS, NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

8., 9. UN 10. EAF KOPSAVILKUMA BILANCE

(miljonos EUR)
	Piezīme	31.12.2009.	31.12.2008. (3)
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Ilgtermiņa priekšfinansējums	2.1	196	268
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Īstermiņa priekšfinansējums	2.2	800	649
Īstermiņa debitoru parādi	2.3	66	17
Nauda un tās ekvivalenti	2.5	523	291
Kopā aktīvi		1 585	1 226
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Īstermiņa kreditoru parādi	2.6	(860)	(709)
Kopā saistības		(860)	(709)
Neto aktīvi		724	517
KAPITĀLS UN REZERVES
Pieprasītais fondu kapitāls	2.7	20 381	17 079
Citas rezerves	2.8	2 252	2 252
Saimnieciskais rezultāts, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem		(18 814)	(15 784)
Gada saimnieciskais rezultāts		(3 094)	(3 030)
Neto aktīvi		724	517

8., 9. UN 10. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA KOPSAVILKUMA PĀRSKATS

(miljonos EUR)
	Piezīme	2009	2008 (4)
PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	3.1	49	23
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI
Pamatdarbības izdevumi (ieskaitot līdzfinansējumu)	3.2	(3 102)	(3 007)
Administratīvie izdevumi	3.3	(90)	(58)
Pārpalikums (deficīts) no pamatdarbības		(3 144)	(3 043)
Finanšu ieņēmumi	3.4	49	13
Pārpalikums (deficīts) no finanšu darbības		49	13
Gada saimnieciskais rezultāts		(3 094)	(3 030)
Līdzfinansējuma iemaksu izlietojums		0	0
Parasto iemaksu izlietojums		(3 094)	(3 030)
Gada saimnieciskais rezultāts		(3 094)	(3 030)

8., 9. UN 10. EAF NAUDAS PLŪSMAS KOPSAVILKUMA PĀRSKATS

(miljonos EUR)
	Piezīme	2009	2008 (5)
Gada saimnieciskais rezultāts		(3 094)	(3 128)
PAMATDARBĪBA	4.2
Dalībvalstu parastās iemaksas		3 294	3 022
Dalībvalstu līdzfinansējuma iemaksas		2	0
Zaudējumi no debitoru parādu vērtības samazināšanās (to apvērse)		0	1
Ilgtermiņa priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums		72	0
Īstermiņa priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums		(150)	38
Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums		(45)	(10)
Apgrozāmo līdzekļu (palielinājums)/samazinājums		0	4
Īstermiņa kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)		152	(13)
Neto naudas plūsma		230	(87)
Naudas un tās ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)		230	(87)
Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā (6)	2.5 & 4.3	293	379
Nauda un tās ekvivalenti gada beigās	2.5	523	293

2008. gada saimnieciskā rezultāta saskaņojums

8., 9. un 10. EAF gada saimnieciskais rezultāts	(3 030)
7. EAF gada saimnieciskais rezultāts	(98)
2008. gada saimnieciskais rezultāts	(3 128)

KOPSAVILKUMA PARSKATS PAR 8., 9. UN 10. EAF NETO AKTIVU IZMAINAM

(miljonos EUR)
	Fondu kapitals	Nepieprasitie lidzekli	Pieprasitais fondu kapitals	Uzkratas rezerves	Citas rezerves	Kopā neto aktīvi
	(a)	(b)	(c) = (a) – (b)	(d)	(e)	(c) + (d) + (e)
Atlikums 2007. gada 31. decembri	35 479	10 460	25 019	–25 666	1 293	646
Kapitala palielinajums – parastas iemaksas		–3 000	3 000			3 000
Kapitala palielinajums – lidzfinansejuma iemaksas	2	2
Parnesumi no iepriekšejiem EAF
Gada saimnieciskais rezultats				–3 030		–3 030
10. EAF darbibas sakšana	21 152	21 152
7. EAF slegšana	–10 940		–10 940	9 882	959	–98
Atlikums 2008. gada 31. decembri	45 694	28 615	17 079	–18 814	2 252	517
Iemaksas
Kapitala palielinajums – parastas iemaksas		–3 300	3 300			3 300
Kapitala palielinajums – lidzfinansejuma iemaksas	68	66	2			2
Parnesumi no iepriekšejiem EAF
Lidzfinansejuma iemaksu izlietojums
Parasto iemaksu izlietojums				–3 094		–3 094
Gada saimnieciskais rezultats				–3 094		–3 094
Atlikums 2009. gada 31. decembri	45 761	25 381	20 381	–21 909	2 252	724

1.2.   ASTOTAIS EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

8. EAF BILANCE

(miljonos EUR)
	Piezīme	31.12.2009.	31.12.2008.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Ilgtermiņa priekšfinansējums	2.1	0	2
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Īstermiņa priekšfinansējums	2.2	54	92
Īstermiņa debitoru parādi	2.3	6	4
Korespondējošie konti	2.4	708	859
Kopā aktīvi		768	956
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Īstermiņa kreditoru parādi	2.6	(65)	(94)
Kopā saistības		(65)	(94)
Neto aktīvi		703	862
KAPITĀLS UN REZERVES
Pieprasītais fondu kapitāls	2.7	12 840	12 840
Citas rezerves	2.8	(2 153)	(2 153)
Saimnieciskais rezultāts, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem		(9 825)	(9 504)
Gada saimnieciskais rezultāts		(159)	(321)
Neto aktīvi		703	862

8. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

(miljonos EUR)
	Piezīme	2009.	2008.
PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	3.1	20	4
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI
Pamatdarbības izdevumi	3.2	(180)	(329)
Administratīvie izdevumi	3.3	0	(1)
Pārpalikums (deficīts) no pamatdarbības		(160)	(325)
Finanšu ieņēmumi	3.4	1	4
Pārpalikums (deficīts) no finanšu darbības		1	4
Gada saimnieciskais rezultāts		(159)	(321)

PĀRSKATS PAR 8. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

(miljonos EUR)
	Fondu kapitāls	Nepieprasītie līdzekļi	Pieprasītais fondu kapitāls	Uzkrātās rezerves	Citas rezerves	Kopā neto aktīvi
	(a)	(b)	(c) = (a) – (b)	(d)	(e)	(c) + (d) + (e)
Atlikums 2007. gada 31. decembri	12 840	0	12 840	–9 504	–2 095	1 241
Iemaksas
Kapitāla palielinājums
Pārnesumi no iepriekšējiem EAF					–57	–57
Gada saimnieciskais rezultāts				– 321		– 321
Atlikums 2008. gada 31. decembri	12 840	0	12 840	–9 825	–2 153	862
Iemaksas
Kapitāla palielinājums
Pārnesumi no iepriekšējiem EAF
Gada saimnieciskais rezultāts				– 159		– 159
Atlikums 2009. gada 31. decembri	12 840	0	12 840	–9 985	–2 153	703

1.3.   DEVĪTAIS EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

9. EAF BILANCE

(miljonos EUR)
	Piezīme	31.12.2009.	31.12.2008.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Ilgtermiņa priekšfinansējums	2.1	129	246
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Īstermiņa priekšfinansējums	2.2	507	516
Īstermiņa debitoru parādi	2.3	59	13
Korespondējošie konti	2.4	653	0
Nauda un tās ekvivalenti	2.5	11	13
Kopā aktīvi		1 359	788
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Īstermiņa kreditoru parādi	2.6	(366)	(374)
Korespondējošie konti	2.4	0	(837)
Kopā saistības		(366)	1 212
Neto aktīvi		993	(424)
KAPITĀLS UN REZERVES
Pieprasītais fondu kapitāls	2.7	7 539	4 239
Citas rezerves	2.8	4 308	4 308
Saimnieciskais rezultāts, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem		(8 970)	(6 280)
Gada saimnieciskais rezultāts		(1 884)	(2 690)
Neto aktīvi		993	(424)

9. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

(miljonos EUR)
	Piezīme	2009.	2008.
PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	3.1	26	19
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI
Pamatdarbības izdevumi	3.2	(1 880)	(2 652)
Administratīvie izdevumi	3.3	(77)	(57)
Pārpalikums (deficīts) no pamatdarbības		(1 931)	(2 690)
Finanšu ieņēmumi	3.4	47	0
Pārpalikums (deficīts) no finanšu darbības		47	0
Gada saimnieciskais rezultāts		(1 884)	(2 690)

PĀRSKATS PAR 9. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

(miljonos EUR)
	Fondu kapitāls	Nepieprasītie līdzekļi	Pieprasītais fondu kapitāls	Uzkrātās rezerves	Citas rezerves	Kopā neto aktīvi
	(a)	(b)	(c) = (a) – (b)	(d)	(e)	(c) + (d) + (e)
Atlikums 2007. gada 31. decembri	11 699	10 460	1 239	–6 280	4 146	– 895
Iemaksas		–3 000	3 000			3 000
Kapitāla palielinājums
Pārnesumi no iepriekšējiem EAF					162	162
Gada saimnieciskais rezultāts				–2 690		–2 690
Atlikums 2008. gada 31. decembri	11 699	7 460	4 239	–8 970	4 308	– 424
Iemaksas		–3 300	3 300			3 300
Kapitāla palielinājums
Pārnesumi no iepriekšējiem EAF
Gada saimnieciskais rezultāts				–1 884		–1 884
Atlikums 2009. gada 31. decembri	11 699	4 160	7 539	–10 854	4 308	993

1.4.   DESMITAIS EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

10. EAF BILANCE

(miljonos EUR)
	Piezīme	31.12.2009.	31.12.2008.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Ilgtermiņa priekšfinansējums	2.1	67	21
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Īstermiņa priekšfinansējums	2.2	239	42
Īstermiņa debitoru parādi	2.3	1	0
Nauda un tās ekvivalenti	2.5	512	278
Kopā aktīvi		819	340
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Īstermiņa kreditoru parādi	2.6	(430)	(240)
Korespondējošie konti	2.4	(1 361)	(22)
Kopā saistības		(1 791)	(262)
Neto aktīvi		(971)	78
KAPITĀLS UN REZERVES
Pieprasītais fondu kapitāls	2.7	2	0
Citas rezerves	2.8	97	97
Saimnieciskais rezultāts, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem		(19)	0
Gada saimnieciskais rezultāts		(1 051)	(19)
Neto aktīvi  (7)		(971)	78

10. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

(miljonos EUR)
	Piezīme	2009.	2008.
PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	3.1	2	0
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI
Pamatdarbības izdevumi (ieskaitot līdzfinansējumu)	3.2	(1 042)	(27)
Administratīvie izdevumi	3.3	(13)	0
Pārpalikums (deficīts) no pamatdarbības		(1 053)	(27)
Finanšu ieņēmumi	3.4	2	9
Pārpalikums (deficīts) no finanšu darbības		2	9
Gada saimnieciskais rezultāts		(1 051)	(19)

PĀRSKATS PAR 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

(miljonos EUR)
	Fondu kapitāls	Nepieprasītie līdzekļi	Pieprasītais fondu kapitāls	Uzkrātās rezerves	Citas rezerves	Kopā neto aktīvi
	(a)	(b)	(c) = (a) – (b)	(d)	(e)	(c) + (d) + (e)
Atlikums 2007. gada 31. decembri	21 152	21 152	0	0	0	0
Iemaksas
Kapitāla palielinājums – parastās iemaksas
Kapitāla palielinājums – līdzfinansējuma iemaksas	2	2
Pārnesumi no iepriekšējiem EAF					97	97
Līdzfinansējuma iemaksu izlietojums
Parasto iemaksu izlietojums				–19		–19
Gada saimnieciskais rezultāts				–19		–19
Atlikums 2008. gada 31. decembri	21 154	21 154	0	–19	97	78
Iemaksas
Kapitāla palielinājums – parastās iemaksas
Kapitāla palielinājums – līdzfinansējuma iemaksas	68	66	2			2
Pārnesumi no iepriekšējiem EAF
Līdzfinansējuma iemaksu izlietojums
Parasto iemaksu izlietojums				–1 051		–1 051
Gada saimnieciskais rezultāts				–1 051		–1 051
Atlikums 2009. gada 31. decembri	21 222	21 221	2	–1 070	97	– 971

1.5.   ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PIEZĪMES

1.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.   TIESĪBU NORMAS UN FINANŠU REGULA

Finanšu pārskati tika sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam. Saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 121. panta noteikumiem finanšu pārskatus sagatavo, ievērojot uzkrāšanas principus grāmatvedībā.

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši EAF grāmatvedības noteikumiem un metodēm, kas izstrādātas, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai – automātiski – pamatojoties uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko attiecīgi ir izdevusi Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu padome (SPSGSP) un Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Eiropas Attīstības fonda grāmatveža pieņemtie vērtēšanas noteikumi un grāmatvedības metodes ir piemēroti attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Eiropas Komisija.

EAF grāmatvedim jāiesniedz provizoriskie pārskati Revīzijas palātai līdz nākamā gada 31. martam. Savukārt Revīzijas palāta Komisijai līdz 15. jūnijam dara zināmus savus apsvērumus par pārskatiem (125. pants). Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija apstiprina galīgos pārskatus līdz 31. jūlijam un nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Pēc tam pārskatus līdz 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Revīzijas palātas sniegto ticamības deklarāciju attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Komisija.

1.2.   GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par struktūras finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Publiskā sektora struktūras, piemēram, EAF, gadījumā mērķi ir konkrētāki – sniegt lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un parādīt, kā struktūra ir atbildīga par tai uzticētajiem līdzekļiem.

Tā kā finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, tiem ne tikai jānodrošina būtiska informācija par organizācijas darbības būtību un apjomu, paskaidrojumi par tās finansējumu, konkrēta informācija par tās darbībām, bet tas arī jādara skaidrā un saprotamā veidā, lai būtu iespējams veikt salīdzinājumus ar citiem finanšu gadiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.

Eiropas Attīstības fonda grāmatvedības sistēma sastāv no vispārējās uzskaites un budžeta uzskaites. Budžeta uzskaite detalizēti atspoguļo budžeta izpildi. Tā ir balstīta uz naudas līdzekļu uzskaites principu. Vispārējā uzskaite ļauj sagatavot finanšu pārskatus, jo tā atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ienākumus, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, un ir paredzēta, lai noteiktu finanšu stāvokli bilances veidā 31. decembrī.

10. EAF Finanšu regulas 120. pantā ir noteikti šādi grāmatvedības principi, kas piemērojami, sagatavojot finanšu pārskatus:

—	darbības turpināšanas princips;

—	piesardzības princips;

—	viendabīgas uzskaites metodes princips;

—	datu salīdzināmības princips;

—	būtiskuma princips;

—	saldo neaprēķināšanas princips;

—	atspoguļošanas pēc būtības princips;

—	uzkrāšanas princips grāmatvedībā.

1.3.   SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.3.1.    Darbības un pārskata valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir EAF darbības un pārskata valūta.

1.3.2.    Valūta un konvertācijas pamats

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus, kas izteikti ārvalstu valūtā, konvertē euro pēc 31. decembrī noteiktā valūtas maiņas kursa.

Valūta	31.12.2009.	31.12.2008.
BGN	1,9558	1,9558
CZK	26,4730	26,8750
DKK	7,4418	7,4506
EEK	15,6466	15,6466
GBP	0,8881	0,9525
HUF	270,4200	266,7000
LVL	0,7093	0,7083
LTL	3,4528	3,4528
PLN	4,1045	4,1535
RON	4,2363	4,0225
SEK	10,2520	10,8700
CHF	1,4836	1,4850
JPY	133,1600	126,1400
USD	1,4406	1,3917

1.3.3.    Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver, bet neaprobežojas ar aplēsēm par uzkrājumu summām un zaudējumiem, kas radušies no debitoru parādu un uzkrāto maksu vērtības samazināšanās. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.3.4.    Grāmatvedības sistēmu izmaiņas un šo izmaiņu ietekme

EAF 2008. gada pārskati bija pēdējie pārskati, ko sagatavoja, izmantojot OLAS, kas ir naudas plūsmas grāmatvedības sistēma (naudas atlikumi no OLAS tika pielāgoti, lai iegūtu pārskatus saskaņā ar uzkrāšanas principu). Visus EAF grāmatvedības un finanšu datus 2009. gada februārī sekmīgi pārvietoja uz jauno ABAC/SAP grāmatvedības sistēmu. Grāmatvedības sistēmas nomaiņas mērķis bija nodrošināt sistēmu, kas pilnībā atbalsta uzkrājumu grāmatvedību (tādu pašu sistēmu izmanto Eiropas Savienības budžetam).

Pēc jaunās grāmatvedības sistēmas ieviešanas un EAF grāmatvedības procedūru pielāgošanas Eiropas Savienības procedūrām gada pārskatos ir ieviesti vairāki uzlabojumi. Konkrētas 2008. gada bilances, saimnieciskā rezultāta pārskata un naudas plūsmas pārskata summas ir pārklasificētas, lai atbilstu 2009. gada pārskatam.

Šīs izmaiņas finanšu pārskatus ir visbūtiskāk ietekmējušas šādi:

—	2009. gada pārskatos pirmo reizi nodalīja ilgtermiņa un īstermiņa priekšfinansējumu. 2008. gada bilancē 268 miljonus euro pārklasificēja no īstermiņa priekšfinansējuma uz ilgtermiņa priekšfinansējumu, lai nodrošinātu salīdzināmus skaitļus;

—	negatīvus apgrozāmos līdzekļus 6 miljonu euro apmērā, kas galvenokārt bija saistīti ar nepiešķirtiem naudas ieņēmumiem, 2008. gada bilancē pārklasificēja uz īstermiņa kreditoru parādiem, lai nodrošinātu atbilstību 2009. gada pārskatam;

—	zaudējumus no debitoru parādu vērtības samazināšanās 4 miljonu euro apmērā 2008. gada saimnieciskā rezultāta pārskatā pārklasificēja no finanšu izdevumiem uz pamatdarbības izdevumiem, lai 2008. gada pārskatu saskaņotu ar 2009. gada pārskatu;

—

peļņa un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas: ar iepriekšējo naudas plūsmas grāmatvedības sistēmu ārvalstu valūtas pārvērtēšanu nevarēja identificēt un norādīt atsevišķi no citiem pamatdarbības rezultātiem. Taču jaunā grāmatvedības sistēma ļauj identificēt un norādīt ārvalstu valūtas maiņas rezultātus. Attiecīgi 2009. gada peļņa un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas ir atspoguļoti atsevišķi, tomēr nav sniegtas salīdzināmas summas;

—	2009. gadā EAF naudas plūsmas pārskata izveidošanas metodika tika saskaņota ar Eiropas Savienības metodiku. Salīdzināmo atlikumu uzrādīšana ir izmainīta, lai nodrošinātu atbilstību 2009. gada pārskatam;

—	ir sniegti detalizētāki dati par iespējamām un citām saistībām;

—

lai nodrošinātu saskaņošanu ar Eiropas Savienības gada pārskatiem, gada pārskatos ietverts budžeta izpildes rezultāta un saimnieciskā rezultāta saskaņojums. Šis saskaņojums attiecībā uz 2009. gadu ir iespējams, pateicoties jaunajai ABAC/SAP grāmatvedības sistēmai. Tā kā pamatā esošie 2008. gada atsevišķie grāmatvedības darījumi nav pārnesti uz jauno sistēmu, nav sniegti salīdzināmi skaitļi.

Izmaiņu ietekme uz 8., 9. un 10. EAF 2008. gada kopsavilkuma bilanci.

(miljonos EUR)
	2008. gada pārskats	Izmaiņas pārskatā	31.12.2008. pārklasificēts
Ilgtermiņa aktīvi	0	268	268
Apgrozāmie līdzekļi	1 219	(262)	957
Īstermiņa saistības	(702)	(6)	(709)
Neto aktīvi	517	0	517

Izmaiņu ietekme uz 8., 9. un 10. EAF 2008. gada saimnieciskā rezultāta kopsavilkuma pārskatu.

(miljonos EUR)
	2008. gada pārskats	Izmaiņas pārskatā	2008. gadā pārklasificēts
Pārpalikums (deficīts) no pamatdarbības	(3 039)	(4)	(3 043)
Pārpalikums (deficīts) no finanšu darbības	9	4	13
Gada saimnieciskais rezultāts	(3 030)	0	(3 030)

1.4.   BILANCE

1.4.1.    Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam piešķirtu naudas līdzekļu avansu, t.i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika periodā, kas noteikts konkrētajā priekšfinansējuma līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā vai izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā laika periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, minētais priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF. Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas.

Gada beigās pieejamās priekšfinansējuma summas novērtē samaksātajā sākotnējā(-s) summā(-s), atskaitot atdotās summas, dzēstās attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas, kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības samazinājumus.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus.

1.4.2.    Debitoru parādi

Debitoru parādus uzskaita sākotnējā summā, atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādiem. Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu, kas ir gaidāmās nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība, kura diskontēta, piemērojot tirgus procentu likmes līdzīgiem aizņēmējiem. Norakstītā summa tiek atzīta saimnieciskā rezultāta pārskatā. Norāda arī parasto vērtības norakstīšanu 20 % apmērā par gadā neizpildītiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav veikta konkrēta vērtības norakstīšana.

1.4.3.    Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos definē kā īstermiņa aktīvus. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankā un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

1.4.4.    Kreditoru parādi

Liela daļa EAF kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir neapmaksāti izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita finansējuma saņēmēji. Tos iegrāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums, un pēc pārbaudes, kurā attiecīgie finanšu pārstāvji apstiprina, ka izmaksas ir attiecināmas. Šajā posmā parādi tiek novērtēti apstiprinātā un attiecināmā apjomā.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti.

1.4.5.    Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja EAF pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu.

1.4.6.    Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un izdevumi

Svarīgs elements grāmatvedībā, izmantojot uzkrāšanas principu, ir nodrošināt darījumu reģistrēšanu pārskata gadā, ar kuru tie saistīti. To sauc par periodizāciju. Jo īpaši jāveic novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmiem izdevumiem, par kuriem EAF vēl nav iesniegti pārskati (uzkrātie izdevumi). Un otrādi – daži kārtējā gadā veiktie maksājumi attiecas uz nākamajiem periodiem (nākamo periodu izdevumi), un tie jānosaka un jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os).

Saskaņā ar EAF grāmatvedības noteikumiem darījumi un notikumi tiek atzīti finanšu pārskatos tajā periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas izdotām detalizētām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Arī ieņēmumus uzskaita periodā, ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās EAF pakalpojumu ir sniedzis, preces ir piegādājis, bet rēķins vēl nav izsniegts, vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t.i., atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu pārskatos.

Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

Sākot no 2009. gada, EAF periodizācijas aprēķināšanas procedūras un instrumenti ir tādi paši, kādus izmanto Eiropas Savienības grāmatvedībā.

1.5.   SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

1.5.1.    Ieņēmumi

Eiropas Attīstības fondam nav ieņēmumu budžeta. Dalībvalstu iemaksas uzskata par fonda kapitālu. Ieņēmumus veido atgūtie izdevumi un procentu ienākumi.

Izdevumu atgūšana

Ja kādu darbību rezultātā galasaņēmējiem vai trešām valstīm jāatmaksā izdevumi, kas iepriekš segti no EAF budžeta, tiek sagatavoti iekasēšanas rīkojumi un veikti atskaitījumi no turpmākajiem maksājumiem, un tos uzskaita šādi:

—	izdevumu atgūšana: izdotais iekasēšanas rīkojums uzskatāms par debitora parādu ar attiecīgu ierakstu attiecīgā gada saimnieciskā rezultāta pārskata ienākumos; vai

—	priekšfinansējuma atgūšana: šajā gadījumā summu atspoguļo priekšfinansējuma pozīcijā bilancē.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu ienākumi ietver procentus, kas saņemti vai saņemami par naudas atlikumiem un pieprasāmiem noguldījumiem komercbankās vai par EAF pienākošos summu novēlotiem maksājumiem. Procentu ienākumus atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies.

1.5.2.    Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķina izmaksu apmērā.

Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti izdevumi ir raksturīgi EAF un veido tā izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu – maksājumi, pamatojoties uz noteiktām saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu, pārskaitījumi saskaņā ar līgumu un neatkarīgas dotācijas, iemaksas un ziedojumi.

Pārskaitījumus atzīst par izdevumiem periodā, kurā notiek pārskaitījumu pamatojošie notikumi, ja šāda veida pārskaitījumi atļauti noteikumos (Finanšu regulā vai citos noteikumos) vai ja ir parakstīts pārskaitījumu apstiprinošs līgums, saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus un summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos uzskaita kā uzkrātos izdevumus.

Procentu izdevumi

Procentu izdevumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu izdevumus veido izmaksātie vai izmaksājamie procenti, un tos atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies.

1.6.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

1.6.1.    Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir tāds aktīvs, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

Iespējamos aktīvus novērtē katrā bilances datumā, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas tiek atbilstīgi atspoguļotas finanšu pārskatos. Ja faktiski ir skaidrs, ka saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls tiks saņemts un aktīva vērtību var ticami novērtēt, aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus atzīst tā perioda finanšu pārskatos, kurā pārmaiņas notikušas.

Garantijas ir iespējami aktīvi, kuru pamatā ir pagātnes notikumi un kuru esību apstiprina garantijas priekšmeta izmantošana vai neizmantošana. Tādējādi garantijas var uzskatīt par iespējamiem aktīviem. Garantija ir nokārtota, ja garantijas priekšmets beidzis pastāvēt. Tas noskaidrojas, kad ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz maksājuma pieprasījumu galvotājam.

1.6.2.    Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir pienākums, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt, vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, vai retajos gadījumos, kad pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav niecīga.

Iespējamās saistības novērtē katrā bilances datumā, lai noteiktu, vai saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja ir kļuvusi ticama. Ja kļūst ticams, ka saistībā ar posteni, kas uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešama saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, finanšu pārskatos atzīst uzkrājumus periodā, kurā notikušas pārmaiņas attiecībā uz minēto ticamību.

2.   BILANCES PIEZĪMES

ILGTERMIŅA AKTĪVI

2.1.   ILGTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008. (8)
Ilgtermiņa priekšfinansējums		129	67	196	268
Kopā	0	129	67	196	268

Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.

Tā kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tādējādi šīs priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa aktīvi.

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

2.2.   ĪSTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008. (9)
Īstermiņa priekšfinansējums (bruto)	221	2 321	415	2 957	2 418
Priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses	– 168	–1 814	– 176	–2 158	–1 768
Kopā	54	507	239	800	649

Saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā EAF veiktos avansa maksājumus klasificē kā aktīvus. Priekšfinansējumu norāda, neiekļaujot tajā neizpildītos iekasēšanas rīkojumus attiecībā uz avansa maksājumiem un aplēses par gada beigās vēl nenoskaidrotajām summām.

Priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laiks nosaka, vai to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošajā līgumā. Visus atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu un tāpēc kā apgrozāmos līdzekļus.

Priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses atspoguļo aprēķināto attiecināmo izmaksu summu, kas gada beigās radās nesamaksāto priekšfinansējuma summu saņēmējiem, par kurām vēl nav saņemts pārskats. Šīs summas atspoguļo kā izdevumus arī pārskata perioda saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Garantiju ņem, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta pēdējais pieprasījums. Garantijai ir divas atšķirīgas vērtības, proti, nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību veidojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas aktuālo vērtību veidojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums un/vai priekšfinansējuma vēlāka noskaidrošana.

2009. gada 31. decembrī to garantiju nominālā vērtība, kuras EAF saņēma par priekšfinansējumu, ir 684 miljoni euro. Šo garantiju aktuālā vērtība ir 414 miljoni euro.

2.3.   ĪSTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Klientu neto parādi	6	8		14	17
Debitoru parādi no dalībvalstīm		4		4	0
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi		47		47	0
Kopā	6	59	1	66	17

Klientu neto parādi

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Klientu parādi	7	13		20	23
Klientu parādu vērtības samazinājums	–1	–5		–6	–6
Kopā	6	8	0	14	17

Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas iegrāmatoti pārskatos 2009. gada 31. decembrī kā konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav iekļautas citās pozīcijās bilances aktīvu daļā. Iekasēšanas rīkojumu slēguma bilance atspoguļo izdoto, bet līdz gada beigām neapmaksāto iekasēšanas rīkojumu vērtību.

Grāmatvedis aprēķina uzkrājumu to summu vērtības samazinājumam, kuras ir parādā saņēmēji un kuru atgūšana ir maz ticama. Šī uzkrājuma pamatā ir divi mainīgie lielumi:

—	neatgūšanas riska novērtējums, sadarbojoties ar kredītrīkotāju;

—	parāda vecums, kam piemēro vispārīgu uzkrājumu 20 % apmērā gadā par neizpildītiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav veikta konkrēta vērtības norakstīšana.

Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka ir notikusi atteikšanās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē.

Debitoru parādi no dalībvalstīm

Debitoru parādu 4 miljonu euro apmērā no dalībvalstīm 9. EAF veido iemaksa, kas jāsaņem no Portugāles.

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi galvenokārt ietver procentus par novēlotiem iekasēšanas rīkojumu maksājumiem un uzkrātos procentus par priekšfinansējuma summām. Turklāt šajā pozīcijā tiek iekļauti uzkrātie procentu ienākumi par bankas kontiem.

Izmaiņas neizpildītajos iekasēšanas rīkojumos attiecīgajā periodā ir detalizētāk izklāstītas šajā tabulā.

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 2009. gadā	Kopā 2008. gadā
Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada sākumā	4	19	0	23	21
Izdotie iekasēšanas rīkojumi	23	33	5	60	80
Slēgtie iekasēšanas rīkojumi	–20	–39	–5	–63	–77
Iekasēti	–17	–28	–1	–45	–63
Atcelti (FR 73. pants)		–1		–1	–3
Anulēti		–1		–1	–2
Kompensēti	–3	–10	–4	–16	–10
Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada beigās	7	13	0	20	23

2.4.   KORESPONDĒJOŠIE KONTI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
uz/no 6. EAF	–2 065	– 214		–2 279	–2 279
uz/no 7. EAF		2 279		2 279	2 279
uz/no 8. EAF		–3 076	303	–2 773	–2 925
uz/no 9. EAF	3 076		–1 664	1 412	2 903
uz/no 10. EAF	– 303	1 664		1 361	22
Kopā	708	653	–1 361	0	0

Efektivitātes nolūkā 10. EAF ir piešķirta tikai viena kase, kas aptver visus EAF; tā rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādiem EAF, kas starp dažādām EAF bilancēm tiek pārnestas korespondējošos kontos.

2009. gadā būtiskākās izmaiņas korespondējošos kontos ietver maksājumus, ko veica 10. EAF, lai izmantotu 8. un 9. EAF, kā arī 10. EAF saņemto naudu saistībā ar 9. EAF ietvaros pieprasītajām iemaksām.

2.5.   NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Nauda bankās			444	444	186
STABEX vērtspapīru konti			65	65	88
Līdzfinansējuma banku konti		11	2	13	15
Īpašais Kongo Demokrātiskās Republikas fonds (10)			1	1	2
Kopā	0	11	512	523	291

Nauda bankās

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Speciālie konti – dalībvalstu finanšu iestādes			392	392	134
Norēķinu konti – komercbankas			48	48	32
Vietējie pilnvarotie maksātāji			3	3	20
Kopā	0	0	444	444	186

Saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 153. pantu kasi uzrāda 10. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 6. nodaļā “Finanšu riska pārvaldība”.

Naudas atlikumu palielinājumu galvenokārt var izskaidrot ar zemāku budžeta izpildes līmeni 2009. gada pēdējā ceturksnī nekā plānots salīdzinājumā ar 2008. gada pēdējo ceturksni.

Vietējo pilnvaroto maksātāju kontos ir summas, kas tiek glabātas ĀKK valstu un AZT banku kontos, ko izmanto maksājumu veikšanai vietējā valūtā saņēmējvalstī. Tie ir euro konti vai Savienības dalībvalstu valūtu konti. Lai nodrošinātu maksājumu centralizētāku pārvaldību, 2009. gadā tika slēgti 45 no 67 vietējo pilnvaroto maksātāju kontiem.

STABEX vērtspapīru konti

(miljonos EUR)
	Atlikums 31.12.2008.	Procenti	Maksājumi	Atlikums 31.12.2009.
Sudāna	49		–13	36
Sentlūsija	15			15
Sentvinsenta un Grenadīnas	4			4
Zimbabve	3			3
Kotdivuāra	2			2
Malāvija	1			1
Gambija	1		–1	0
Ruanda	6		–6	0
Citas valstis	6		–3	3
Kopā	88	1	–24	65

Akronīms STABEX nozīmē Eiropas Savienības kompensējošu finanšu shēmu ĀKK valstu eksporta ieņēmumu stabilizēšanai. Pirmo reizi to ieviesa līdz ar Lomes konvenciju (1975. gadā), lai labotu nelabvēlīgo ietekmi, ko radījusi eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības produktiem nestabilitāte. STABEX vērtspapīru kontu atlikums atspoguļo STABEX kopējo pieejamo līdzekļu summu, ko nākotnē pārskaitīs attiecīgajai ĀKK saņēmējvalstij. Šo atlikumu piešķir 10. EAF. Pēc STABEX atbalsta instrumenta darbības pabeigšanas 2009. gadā tika slēgti septiņi STABEX vērtspapīru konti.

Papildus minētajiem līdzekļiem ĀKK saņēmējvalstu rīcībā ir vēl citi STABEX līdzekļi. Kad Komisija un (ĀKK) saņēmējvalsts ir panākušas vienošanos par to, kā izmantot STABEX līdzekļus, abas puses paraksta pārskaitījuma konvenciju. Saskaņā ar (pārskatītā) Lomes IV nolīguma (11) 211. pantu līdzekļus pārskaita uz procentus nesošu vērtspapīru kontu, kuram piemēro divu parakstu sistēmu (paraksta Eiropas Komisijas un saņēmējvalsts pārstāvji) un kurš ir atvērts ĀKK valsts vārdā. Līdzekļi paliek šajos vērtspapīru kontos līdz brīdim, kad savstarpējo saistību sistēma (FMO) pamato pārskaitījumu projektam. Komisijas kredītrīkotājs saglabā konta paraksta tiesības, lai nodrošinātu, ka līdzekļus izmaksā, kā paredzēts. Līdzekļi kontos, kuriem piemēro divu parakstu sistēmu, ir ĀKK valsts īpašums, un līdz ar to tie netiek uzrādīti k aktīvi EAF pārskatos. Pārskaitījumi uz šiem kontiem tiek iegrāmatoti kā STABEX maksājumi.

Līdzfinansējuma banku konti

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Līdzfinansējuma banku konti		11	2	13	15
Kopā	0	11	2	13	15

Šajos bankas kontos atrodas summas, kas saistītas ar līdzfinansējuma nolīgumiem. Šie līdzfinansējuma līdzekļi ir attiecīgo dalībvalstu īpašums, un līdz ar to atbilstošu summu iegrāmato kā kreditoru parādu. Tādēļ neto aktīvu ietekme ir nulle.

Itālijas līdzfinansējums Somālijā vēl turpinās saskaņā ar 9. EAF. Projekts Tanzānijā saistībā ar to pašu līdzfinansējumu ir apturēts līdz strīda izšķiršanai tiesā.

Desmitā EAF līdzfinansējuma bankas konti ir saistīti ar vecajiem līdzfinansējuma projektiem, kas atrodas slēgšanas posmā. Šie līdzekļi tiks atmaksāti attiecīgajām dalībvalstīm pēc kredītrīkotāja rīkojuma.

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

2.6.   ĪSTERMIŅA KREDITORU PARĀDI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Īstermiņa kreditoru parādi	22	133	188	343	130
Uzkrātie izdevumi	43	233	10	286	345
Nākamo periodu kapitāla iemaksas			232	232	233
Kopā	65	366	430	860	709

Īstermiņa kreditoru parādi

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Piegādātāji	22	122	175	320	110
Kreditoru parādi dalībvalstīm – līdzfinansējums		11	2	13	15
Citi kreditoru parādi			10	10	5
Kopā	22	133	188	343	130

Piegādātāji

Īstermiņa kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko EAF ir saņēmis dotāciju pasākumu ietvaros. Tos iegrāmato par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu. Rēķiniem un kredīta avizo, ko saņem iepirkuma pasākumu ietvaros, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi tiek ņemti vērā gada beigu periodizācijas procedūrās. Saskaņā ar šiem periodizācijas ierakstiem novērtētās attiecināmās summas ir reģistrētas kā uzkrātie izdevumi.

Kreditoru parādi dalībvalstīm – līdzfinansējums

Skatīt 2.5. iedaļu iepriekš – “Līdzfinansējuma banku konti”.

Citi kreditoru parādi

Citi kreditoru parādi galvenokārt ir nepiešķirti naudas ieņēmumi un atmaksātās summas.

Uzkrātie izdevumi

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Uzkrātie izdevumi	43	233	10	286	345
Kopā	43	233	10	286	345

Gada beigās tiek veikts novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem izdevumiem, par kuriem vēl nav sniegti pārskati. Saskaņā ar šiem periodizācijas aprēķiniem novērtētās attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātos izdevumus. Uzkrāto izdevumu daļu, ko sedz priekšfinansējuma summa, atspoguļo kā priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses (skatīt 2.2. iedaļu).

Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Apvienotā Karaliste			228	228	222
Īrija			3	3	3
Somija				0	9
Kopā	0	0	232	232	233

Tās ietver dalībvalstu avansa iemaksas.

NETO AKTĪVI

2.7.   PIEPRASĪTAIS KAPITĀLS

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā
Fondu kapitāls	12 840	11 699	21 152	45 691
Fondu kapitāla līdzfinansējums			2	2
Nepieprasītais fondu kapitāls		–7 460	–21 152	–28 612
Nepieprasītā fondu kapitāla līdzfinansējums			–2	–2
Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2008.	12 840	4 239	0	17 079
Fondu kapitāls	12 840	11 699	21 152	45 691
Fondu kapitāla līdzfinansējums			70	70
Nepieprasītais fondu kapitāls		–4 160	–21 152	–25 312
Nepieprasītā fondu kapitāla līdzfinansējums			–69	–69
Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2009.	12 840	7 539	2	20 381

Fonda kapitālu veido kopējā no dalībvalstīm saņemamā summa attiecīgajam EAF, kā noteikts katrā no iekšējiem nolīgumiem (12) starp dalībvalstīm.

Nepieprasītie līdzekļi ir sākotnējais piešķīrums, ko vēl nesaņem no dalībvalstīm.

Pieprasītais fonda kapitāls ir sākotnējo piešķīrumu summa, kas dalībvalstīm jāpārskaita uz kases kontiem saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 16. pantā paredzēto procedūru.

Astotā EAF kapitāls ir pieprasīts un pilnībā saņemts.

Sākotnējo piešķīrumu 9. EAF, kura kopsumma sākumā bija 10 555 miljoni euro, pēc tam palielināja par 105 miljoniem euro 2004. gadā, ko EIB atbrīvoja saskaņā ar Padomes Lēmuma 2003/583/EK noteikumiem. Šis papildu piešķīrums ir atbalsts darbībām, kas jāveic Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Devītā EAF Iekšējā nolīguma 2. panta 2. punktā ir noteikta 1 000 miljonu euro rezerve, ko atbrīvoja laikā no 2004. līdz 2007. gadam saskaņā ar dažādiem Padomes lēmumiem (13). Ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās padomes 2007. gada lēmumu (14), Komisija nolēma izteikt aicinājumu veikt brīvprātīgas papildu iemaksas Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda atbalstam ĀKK iekšējās sadarbības ietvaros, ar kurām 9. EAF papildināja par 39 miljoniem euro.

Desmitais EAF stājās spēkā 2008. gadā ar 21 152 miljonu euro lielu fonda kapitālu atbilstoši Iekšējam nolīgumam, ko piemēro 10. EAF. Tajā pašā gadā šo sākotnējo piešķīrumu palielināja Dānijas līdzfinansējums Beninai 2 miljonu euro apmērā.

Fondu kapitāls

(miljonos EUR)
Iemaksas	%	pieprasītas 2008. gadā	saņemtas 2008. gadā	pieprasītas2009. gadā	saņemtas 2009. gadā	nepieprasītas, 9. EAF
Austrija	2,65	78	78	87	87	111
Beļģija	3,92	116	116	129	129	165
Dānija	2,14	64	64	71	71	90
Somija	1,48	44	44	49	49	62
Francija	24,30	719	719	802	802	1 021
Vācija	23,36	692	692	771	771	981
Grieķija	1,25	37	37	41	41	53
Īrija	0,62	19	19	20	20	26
Itālija	12,54	371	365	414	414	487
Luksemburga	0,29	8	8	10	10	12
Nīderlande	5,22	154	154	172	172	219
Portugāle	0,97	29	29	32	28	41
Spānija	5,84	173	173	193	193	245
Zviedrija	2,73	80	80	90	90	115
Apvienotā Karaliste	12,69	376	376	419	419	533
EIB	N.A.	40	46
Kopā	100,00	3 000	3 000	3 300	3 296	4 160

Tabulā iepriekš ir detalizēti atspoguļotas parastās iemaksas (izņemot līdzfinansējumu), kas pieprasītas un saņemtas saskaņā ar 9. EAF no 15 iesaistītajām dalībvalstīm 2009. un 2008. gadā (iemaksas 10. EAF, kurā piedalās 27 dalībvalstis, vēl nav pieprasītas).

Fondu kapitāls, kas saistīts ar līdzfinansējumu

2009. gadā 10. EAF kapitāls, kas saistīts ar līdzfinansējumu, palielinājās par 68–70 miljoniem euro. Tika noslēgti septiņi jauni līdzfinansējuma nolīgumi – nolīgums ar Beļģiju par finansējumu 15 miljonu euro apmērā (12 miljoni euro Mozambikai, 2 miljoni euro Beninai (15) un 1 miljons euro Ndelei Centrālāfrikas Republikā (16)), nolīgums ar Dāniju par finansējumu 3 miljonu euro apmērā Beninai (17), nolīgums ar Nīderlandi par finansējumu 3 miljonu euro apmērā Beninai (18), nolīgums ar Franciju par finansējumu 39 miljonu euro apmērā Haiti un nolīgums ar Zviedriju par finansējumu 8 miljonu euro apmērā Kongo (19).

2009. gadā tika pieprasītas līdzfinansējuma iemaksas 2 miljonu euro apmērā – 1 miljons euro Ndelei no Beļģijas un 1 miljons euro Kongo no Zviedrijas.

2.8.   CITAS REZERVES

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
uz/no 6. EAF	94	490		584	584
uz/no 7. EAF	533	1 135		1 668	1 668
uz/no 8. EAF		2 762	17	2 779	2 779
uz/no 9. EAF	–2 762		80	–2 682	–2 682
uz/no 10. EAF	–17	–80		–97	–97
Kopā	–2 153	4 308	97	2 252	2 252

Kopš 10. EAF stāšanās spēkā 2008. gadā visi iepriekšējo EAF atbrīvotie līdzekļi ir pārvietoti uz 10. EAF izpildes rezervi. Šo rezervi var izmantot tikai saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2009. gadā netika veikts neviens rezervju pārvietojums.

3.   SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATA PIEZĪMES

3.1.   PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 2009. gadā	Kopā 2008. gadā
Izdevumu atgūšana	14	9		24	23
Peļņa no valūtas maiņas (20)	6	16	2	25	0
Kopā	20	26	2	49	23

Šī pozīcija atspoguļo EAF grāmatvedības sistēmā reģistrētos EAF izdotos iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem maksājumiem, lai atgūtu iepriekš izmaksātus izdevumus, pamatojoties uz pārbaudēm, revīzijām vai attiecināmības analīzi. Jāatzīmē, ka priekšfinansējuma summu atgūšanu neatspoguļo kā ieņēmumus, bet šīs summas pievieno priekšfinansējuma postenī bilancē. 2009. gadā izdevumu atgūšana ietver nepamatotu maksājumu atguvumus 3 miljonu euro apmērā.

Peļņa no valūtas maiņas

Peļņa no valūtas maiņas rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās, nevis euro, kā arī no gada beigās veiktas pārvērtēšanas, kura ir vajadzīga gada pārskatu sagatavošanai. Tā ir gan gūta, gan negūta peļņa.

3.2.   PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 2009. gadā	Kopā 2008. gadā
Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti (ieskaitot līdzfinansējumu)	173	1 849	1 036	3 058	3 004
Zaudējumi no valūtas maiņas (21)	7	30	6	44	0
Debitoru parādu vērtības samazinājums		1		1	4
Kopā	180	1 880	1 042	3 103	3 007

Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 2009	Kopā 2008
Plānojamais atbalsts	120	131	626	877	417
Makroekonomiskais atbalsts		93		93	344
Nozaru politika	8	1 131		1 139	1 387
Iekšējie ĀKK projekti		331	33	364	517
Procentu likmju subsīdijas				0	2
Ārkārtas atbalsts		124	340	464	188
Atbalsts bēgļiem				0	6
Riska kapitāls				0	17
STABEX	23			23	25
Sysmin	3			3	5
Citas ar iepriekšējiem EAF saistītās atbalsta programmas		40		40	19
Strukturālais pielāgojums				0	0
Parādu atvieglojumi – lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis un Pasaules Banka	–5			–5	–1
Institucionālais atbalsts		–6	37	31	36
Saņemtās eksporta kompensācijas	24	10		34	42
Kongo Demokrātiskās Republikas fonds		–6		–6	2
Kopā	173	1 849	1 036	3 058	3 004

EAF pamatdarbības izdevumi ietver dažādus atbalsta instrumentus, un tiem ir dažādas formas atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda.

Zaudējumi no valūtas maiņas

Zaudējumi no valūtas maiņas rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās, nevis euro, kā arī no gada beigās veiktas pārvērtēšanas, kura ir vajadzīga gada pārskatu sagatavošanai, – tie ir gan realizēti, gan nerealizēti zaudējumi

Aplūkojot neto pozīciju, attiecīgajā gadā neto zaudējumi no valūtas maiņas bija 19 miljoni euro (zaudējumi no valūtas maiņas 44 miljonu euro apmērā, no kuriem atskaitīta peļņa no valūtas maiņas 25 miljonu euro apmērā). Lielākā daļa neto zaudējumu no valūtas maiņas – 15 miljoni euro – ir saistīti ar NGN (naira), HTG (gurds), SLL (leone) un GHS (cedi) valūtu. Šos zaudējumus daļēji kompensēja neto peļņa 5 miljonu euro apmērā saistībā ar NAD (Namībijas dolārs), SZL (lilangeni) un ZMK (kvača) valūtu.

Debitoru parādu vērtības samazinājums

Šī pozīcija ietver galvenokārt priekšfinansējuma korekcijas un norakstījumus/zaudējumus no pārdošanas saistībā ar debitoriem.

3.3.   ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 2009. gadā	Kopā 2008. gadā
Administratīvie izdevumi		77	13	90	58
Kopā	0	77	13	90	58

Šī pozīcija ietver atbalsta izdevumus, t.i., administratīvās izmaksas, kas saistītas ar EAF plānošanu un īstenošanu. Tās ir projektu sagatavošanas, pēcpārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas izdevumi, kā arī izdevumi par datortīkliem, tehnisko palīdzību utt.

Administratīvo izdevumu palielinājumu 32 miljonu apmērā salīdzinājumā ar 2008. gadu var izskaidrot ar to, ka pieauguši administratīvie izdevumi saistībā ar EAF līgumu īstenošanu.

3.4.   FINANŠU IEŅĒMUMI

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 2009. gadā	Kopā 2008. gadā
Procentu ienākumi – Eiropas bankas			1	1	11
Procentu ienākumi —STABEX (22)	1			1	4
Procentu ienākumi par novēlotiem iekasēšanas rīkojumu maksājumiem				1	0
Pārnesums uz 10. EAF				0	–2
Procenti par priekšfinansējumu		47		47	0
Kopā	1	47	2	49	13

Procentu ienākumu samazinājums 2009. gadā, neskatoties uz naudas un bankas atlikumu palielinājumu Eiropas banku un STABEX kontos, ir galvenokārt skaidrojams ar ievērojami zemākām procentu likmēm. Turklāt 2009. gadā atlikumi komercbanku kontos bija mazāki nekā 2008. gadā.

Procentu ienākumi par novēlotiem iekasēšanas rīkojumu maksājumiem

Tie ir procenti, kas nopelnīti, debitoriem veicot novēlotus iekasēšanas rīkojumu maksājumus. Šos līdzekļus var izmantot, lai finansētu projektus saskaņā ar 10. EAF piemērojamā Iekšējā nolīguma 1. un 6. pantu.

Procenti par priekšfinansējumu

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas noteikumiem.

4.   NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA PIEZĪMES

4.1.   NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt EAF spēju ģenerēt naudu un tās ekvivalentus un EAF vajadzības pēc šīm naudas plūsmām.

Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato EAF pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

4.2.   PAMATDARBĪBA

EAF naudas plūsmas pārskatā ir ietvertas naudas plūsmas tikai no pamatdarbības, jo EAF neveic ieguldījumu vai finansēšanas darbības. Pamatdarbības mērķis ir piedalīties noteikto politikas rezultātu sasniegšanā.

4.3.   NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

Naudas plūsmas pārskata nolūkā 2008. gada nauda un tās ekvivalenti ietver Eiropas Savienības norēķinu kontu, ko 2008. gada bilancē norāda pie kreditoru parādiem. 2009. gadā pēc atsevišķas kases ieviešanas EAF vajadzībām un pārejas uz ABAC/SAP grāmatvedības sistēmu šo norēķinu kontu vairs neizmanto.

5.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA INFORMĀCIJA

5.1.   IESPĒJAMIE AKTĪVI – SAŅEMTĀS GARANTIJAS

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Izpildes garantijas	32	241	14	287	290
Ieturēšanas garantijas	16	169	1	186	186
Kopā	48	410	15	473	476

Izpildes garantijas

Dažreiz tiek pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka EAF finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar EAF.

Ieturēšanas garantijas

Ieturēšanas garantijas attiecas tikai uz līgumiem par darbu izpildi. Parasti 10 % no starpposma maksājumiem saņēmējiem ietur, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmējs izpilda savas saistības. Šīs ieturētās summas atspoguļo kā maksājamās summas. Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu, darbuzņēmējs var tā vietā iesniegt ieturēšanas garantiju, kas aizstāj no starpposma maksājumiem ieturētās summas. Šīs saņemtās garantijas atspoguļo kā iespējamos aktīvus.

5.2.   IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS – SUMMAS SAISTĪBĀ AR TIESĀ IZSKATĀMĀM LIETĀM

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.	Kopā 31.12.2008.
Summas saistībā ar tiesā izskatāmām lietām		1		1	0
Kopā	0	1	0	1	0

Šī pozīcija attiecas uz prasībām, kas pašlaik iesniegtas pret EAF par zaudējumu atlīdzināšanu, citiem juridiskiem strīdiem un novērtētiem tiesu izdevumiem. Visas saistības un iespējamās saistības, ja tādas radīsies, turpmākajos gados finansēs EAF. Eiropas attīstības fondus finansē dalībvalstis.

5.3.   CITA INFORMĀCIJA

Budžeta saistības

(miljonos EUR)
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	Kopā 31.12.2009.
Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav apmaksātas	417	3 390	2 113	5 920
Saistītās summas, kas ietvertas saimnieciskā rezultāta pārskatā	–65	– 355	– 185	– 605
Kopā	352	3 034	1 928	5 314

Nenokārtotās budžeta saistības atspoguļo atvērtās saistības, par ko vēl nav veikti maksājumi un/vai saistības nav atceltas. Šādas saistības ir raksturīgas daudzgadu programmām. 2009. gada 31. decembrī nenokārtotās budžeta saistības bija 5 920 miljoni euro. Summa, kas atspoguļota kā nākotnē finansējamas saistības, ir šīs nenokārtotās budžeta saistības, atskaitot no tām saistītās summas, kuras kā izdevumi ir iekļautas 2009. gada saimnieciskā rezultāta pārskatā, kopsummā veidojot 5 314 miljonus euro.

6.   FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmākā informācija par Eiropas Attīstības fonda finanšu riska pārvaldību attiecas uz Eiropas Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu operācijām Eiropas Attīstības fonda vārdā, lai izmantotu tā līdzekļus.

6.1.   RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA UN NODROSES DARBĪBAS

EAF finanšu līdzekļu operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam, un iekšējā nolīgumā.

Saskaņā ar iepriekšminēto regulu ir piemērojami šādi galvenie principi:

—	EAF iemaksas veic dalībvalstis, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi;

—	dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti euro un citās valūtās, tostarp mazāk zināmās valūtās;

—	bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu.

Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus bankas kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 215/2008 44. pantu (skatīt 6.4. iedaļu turpmāk).

Visas komercbankas, kurās EAF vārdā atvērti citi konti, nevis iepriekš minētie speciālie konti, Komisija izvēlas konkursa kārtībā.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.

6.2.   TIRGUS RISKS

6.2.1.    Valūtas risks

Visas iemaksas tiek turētas euro valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF finanšu līdzekļu operācijas nav pakļautas valūtas riskam.

6.2.2.    Procentu likmes risks

EAF neaizņemas naudu, tādēļ tas nav pakļauts procentu likmes riskam.

Tomēr tas saņem procentus no atlikumiem, kas atrodas dažādos fonda banku kontos. Tādēļ Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka regulāri saņemtie procenti atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamām svārstībām.

Komercbanku kontos turētie diennakts atlikumi tiek atlīdzināti katru dienu. Šādu kontu atlikumu atlīdzināšana balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteikto starpību (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz mainīgiem rādītājiem, kas saistīti ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) minimālo likmi tās galvenajām refinansēšanas darbībām, un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs likmes svārstības. Dažiem citiem kontiem procentus aprēķina saistībā ar euro vidējo nakts procentu likmi (EONIA). Rezultātā EAF neuzņemas risku, ka tā atlikumus varētu atlīdzināt atbilstoši likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

6.3.   KREDĪTRISKS (DARĪJUMA PARTNERA RISKS)

Lielākā daļa EAF finanšu līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 tiek turēti speciālajos kontos, ko dalībvalstis atvērušas iemaksu veikšanai. Vairums šo kontu tiek turēti dalībvalstu valsts kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes EAF rada vismazāko darījuma partnera risku (risku uzņemas dalībvalstis).

Tā EAF finanšu līdzekļu daļa, kas tiek turēta komercbankās, lai veiktu maksājumus, tiek papildināta nepieciešamības brīdī, un to automātiski pārvalda ar Komisijas kases naudas pārvaldības sistēmu. Katrā kontā tur minimālu naudas daudzumu, kas ir proporcionāls vidējai ikdienas maksājumu summai. Rezultātā šajos kontos turētās summas diennaktī parasti ir ļoti nelielas, un tādējādi arī EAF risks ir ierobežots.

Papildus tam tiek piemērotas īpašas pamatnostādnes par komercbanku izvēli, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kam ir pakļauts EAF.

Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1). Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var tikt prasīts zemāks līmenis.

6.4.   LIKVIDITĀTES RISKS

Eiropas Attīstības fondam piemērotie budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu visus saistītos maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.

Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic trīs daļās, turpretim maksājumiem piemīt zināma sezonalitāte.

Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus finanšu līdzekļus tādu maksājumu segšanai, kas veicami konkrētajā mēnesī, starp Komisijas finanšu līdzekļu un attiecīgajiem izdevumu departamentiem notiek regulāra informācijas apmaiņa par finanšu līdzekļu stāvokli ar mērķi garantēt, ka konkrētajā periodā veiktie maksājumi nepārsniedz pieejamos finanšu līdzekļus.

Turklāt attiecībā uz EAF ikdienas finanšu līdzekļu operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.

7.   INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nav konstatēti nekādi darījumi, kam būtu vajadzīga informācijas atklāšana par saistītām personām.

8.   NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

EAF grāmatvedim šo pārskatu apstiprināšanas dienā nebija zināmi būtiski apstākļi, nedz arī viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgās piezīmes tika sagatavotas, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš.

9.   SASKAŅOŠANA – SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS – BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

Gada saimniecisko rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā. Tomēr budžeta izpildes rezultāts ir balstīts uz naudas līdzekļu uzskaites noteikumiem saskaņā ar Finanšu regulu. Tā kā budžeta izpildes rezultāts un saimnieciskais rezultāts izriet no vieniem un tiem pašiem pamatā esošiem darījumiem, kontrole ir lietderīga, lai nodrošinātu to saskaņošanas iespēju. Šī saskaņošana ir atspoguļota tabulā turpmāk, izceļot būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem.

(miljonos EUR)
	2009 (23)
GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS	–3 094
IEŅĒMUMI
Kārtējā gadā konstatētie, bet vēl neiekasētie prasījumi	–3
Iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi	13
Priekšfinansējuma neto ietekme	24
Neto uzkrātie ieņēmumi	–75
IZDEVUMI
Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti	228
Atceltie maksājumi	12
Priekšfinansējuma neto ietekme	– 506
Neto uzkrātie izdevumi	331
GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS	–3 069

Saskaņošanas posteņi – ieņēmumi

Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījumiem, kuri konstatēti attiecīgā gada laikā, un summām, kuras iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajiem prasījumiem. Tāpēc kārtējā gadā konstatētos, bet vēl neiekasētos prasījumus saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskā rezultāta, jo tie nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi jāpievieno saimnieciskajam rezultātam saskaņošanas nolūkā.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir atgūto priekšfinansējuma summu noskaidrošana. Tie ir naudas ieņēmumi, kas neietekmē saimniecisko rezultātu.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.

Saskaņošanas posteņi – izdevumi

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti jākoriģē saskaņošanas vajadzībām, jo tie tiek iekļauti saimnieciskajā rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem.

Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, ir daļa no kārtējā gada budžeta izdevumiem. Saistībā ar pāreju uz jauno ABAC/SAP grāmatvedības sistēmu 2009. gada sākumā izņēmuma kārtā visus 2008. gada un iepriekšējo gadu izdevumus samaksāja līdz 2008. gada 31. decembrim. Tādēļ nav veiktas iepriekšējo gadu izdevumu, kas samaksāti kārtējā gadā, korekcijas iepriekš dotajā saskaņošanas tabulā.

Naudas ieņēmumi no atceltajiem maksājumiem neietekmē saimniecisko rezultātu, bet tie ietekmē budžeta izpildes rezultātu.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu vienību kombinācija: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un tāda priekšfinansējuma noskaidrošana, kas samaksāts kārtējā gadā vai iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Pēdējā vienība no minētajām atspoguļo izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta uzskaitē, jo samaksas brīdī sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem.

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t.i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīti iepriekšējā gada uzkrātie izdevumi.

2.   ZIŅOJUMS PAR FINANŠU LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU

IEVADA PIEZĪME

Iepriekšējie EAF

ĀKK un EK Padomes 2000. gada 27. jūlija Lēmumā 1/2000 par pārejas pasākumiem paredzēts, ka atsevišķi iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi izlietojami programmām saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem, kurus saskaņā ar pārejas pasākumiem sāk piemērot ātrāk.

Komisijas 2001. gada 16. marta Lēmumā 410/2001 par piešķīrumu sadalīšanu indikatīvajām programmām ĀKK valstīs saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu paredzēts, ka iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi par maksimālo summu 1 miljarda euro apmērā jāizlieto īstenošanas pasākumiem saskaņā ar attiecīgā EAF noteikumiem un procedūrām. Tas attiecas uz periodu, pirms stājās spēkā 9. EAF Finanšu protokols.

Ar Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmumu 1033/2001 tika noteikti piešķīrumi reģionālajām programmām un ĀKK iekšējai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolu.

Ar Komisijas 2002. gada 11. jūlija Lēmumu 1252/2002 par 60 miljoniem euro palielināja ĀKK valstu iekšējai sadarbībai paredzēto finansējumu, izmantojot 6. un 7. EAF vispārējās rezerves, kā arī paredzēja šo papildu līdzekļu izlietošanu periodā, kamēr vēl nav stājies spēkā 9. EAF Finanšu protokols, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēroja sākotnējiem EAF.

Visbeidzot, ar ĀKK un EK Padomes 2002. gada 23. decembra Lēmumu 3/2002 tika paredzēts izmantot 25 miljonus euro no 8. EAF nepiešķirtajiem līdzekļiem (vispārējās rezerves), lai iedalītu tos reģionālajai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu.

Tā kā 6. EAF noslēdza 2006. gadā un 7. EAF noslēdza 2008. gadā, gada pārskatos vairs nav iekļautas tabulas par šo EAF īstenošanu. Turpretim pārnesto atlikumu izpildes rezultāti ir iekļauti 9. EAF pārskatā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu līdzekļu uzskaites pārredzamību 2009. gada pārskatos, dažādās turpmākajās tabulās 8. EAF īpaši nodalīta tā līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Lomes konvencijās paredzētajam plānojumam, un tā līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Kotonū nolīgumā paredzētajam plānojumam. Saistībā ar Kotonū nolīgumā paredzēto plānojumu summas ir iegrāmatotas un norādītas, pamatojoties uz ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 3. panta 2. punktu, kas attiecas uz valstīm. Minētajā pantā ĀKK valstīm ir paredzēts A finansējums, kura mērķis ir segt makroekonomisko atbalstu un atbalstu programmām un projektiem, kā arī B finansējums, kas nodrošināts neparedzētu vajadzību segšanai, piemēram, palīdzībai ārkārtas situācijās, parādu sloga mazināšanas iniciatīvām un atbalstam, kura mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sekas, ko izraisījusi eksporta ieņēmumu nestabilitāte (24). Attiecībā uz reģioniem pārskati veidoti, balstoties uz reģionālo plānošanu, kas minēta ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 2. nodaļā (t.i., reģionālas indikatīvās programmas un ĀKK iekšējā sadarbība).

Saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Ib pielikuma 4. punktu (daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam) atlikumi un šo fondu atbrīvotās summas laikposmā no 2007. gada 31. decembra līdz dienai, kad stājās spēkā 10. EAF, tika pārnesti uz 9. EAF, lai nodrošinātu ES pārvaldes darbību un segtu uzsākto projektu kārtējās izmaksas līdz dienai, kad stājas spēkā 10. EAF.

Tā kā 10. EAF stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, atlikumi un šo fondu atbrīvotās summas ir pārvietoti uz 10. EAF izpildes rezervi. Šo rezervi var izmantot tikai saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. 2009. gada 31. decembrī šī rezerve bija 82 miljoni euro, kas ietver šādas summas:

—	iepriekšējo EAF atbrīvotās summas: 77 miljoni euro;

—	sistematizācija saistībā ar pāreju no Olas uz Cris-ABAC-SAP grāmatvedības sistēmu (skatīt pielikumus): 4 miljoni euro;

—	2010. gada iekasēšanas rīkojumi par nepārnestām saistībām: 0 miljoni euro.

Summa 96 miljonu euro apmērā, kas ietver iepriekšējo EAF atbrīvotās summas, vēl jāpārvieto uz izpildes rezervi.

10. EAF

ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgums, ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums tika grozīts ar nolīgumu, ko parakstīja tās pašas valstis Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā.

ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Eiropas Kopienu stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Lēmums 2007/249/EK).

Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma 2006. gada 17. jūlijā, stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu Kopienas atbalsta ĀKK valstīm un AZT otro periodu (2008.–2013. gads) finansē 10. EAF, kura kopējo līdzekļu apjoms ir 22 682 miljoni euro, un no tiem:

—	21 966 miljoni euro piešķirti ĀKK valstīm saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma Ib pielikumā minēto daudzgadu finanšu shēmu;

—	286 miljoni euro piešķirti AZT saskaņā ar pārskatītā Padomes lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu IIAa pielikumu;

—	430 miljoni euro paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 10. EAF līdzekļu plānošanu un izlietojumu, saskaņā ar Iekšējā nolīguma 6. pantu.

Desmitā EAF spēkā stāšanās dienā šīs summas tika papildinātas ar neiztērētajiem atlikumiem, un tās vēl aizvien tiek papildinātas ar atbrīvotajiem līdzekļiem, kurus iegūst sistēmas rezultātā, lai garantētu eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības pamatproduktiem stabilizēšanu (STABEX) saskaņā ar Eiropas attīstības fondiem pirms 9. EAF. Šie atlikumi un atbrīvotie līdzekļi jāizmanto un jāpārvalda saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu un Iekšējo nolīgumu.

Desmitā EAF piešķīrumi ĀKK valstīm un reģioniem ir šādi (euro):

—

15 300 miljoni euro valstu indikatīvajām programmām, tostarp: — 13 500 miljoni euro A finansējumam, no kuriem tika atvērti piešķīrumi 12 223 miljonu euro apmērā, un no šīs summas 33 miljonus euro pārvietoja uz reģionālajiem piešķīrumiem (multireģionālie (MTR) piešķīrumi Āfrikas valstīm, kurās runā portugāļu valodā (PALOP)); — 1 800 miljoni euro B finansējumam, no kuriem 601 miljons euro ir sākotnējiem piešķīrumiem un 1 199 miljoni euro ir rezerve neparedzētām vajadzībām (ko izmanto tādu dažādu instrumentu finansēšanai kā ikgadējais FLEX mehānisms, kā arī ad-hoc neaizsargātības FLEX mehānisms un instrumenti reaģēšanai uz pārtikas cenu krīzi);

—	1 783 miljoni euro reģionālajām indikatīvajām programmām, visi piešķīrumi ir atvērti;

—	2 700 miljoni euro ĀKK iekšējiem piešķīrumiem, no kuriem piešķīrumi 2 230 miljonu euro apmērā ir atvērti;

—	683 miljoni euro kā rezerve turpmākajiem piešķīrumiem valstu un reģionālajām indikatīvajām programmām pēc termiņa vidusposma un termiņa beigu pārskatiem.

Desmitā EAF ietvaros tika parakstīti pārnesumu nolīgumi par dalībvalstu līdzfinansējumu, un tika atvērtas saistību apropriācijas par kopējo summu 60 miljonu euro apmērā, savukārt maksājumu apropriācijas atvēra tikai par iekasētajām summām 2 miljonu euro apmērā. Attiecībā uz līdzfinansējumu, kas nav euro valūtā, parakstīja pārnesuma nolīgumu, taču netika atvērtas nekādas apropriācijas, lai izvairītos no riska, ko izraisa valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi (75 miljardi Zviedrijas kronu (SEK) ir apmēram 7 miljoni euro).

Pāreja no OLAS uz Cris-ABAC-SAP grāmatvedības sistēmu

Pāreja uz jauno grāmatvedības sistēmu tika sekmīgi īstenota 2009. gada janvārī. Informācija par piešķīrumiem, vispārējām saistībām, atsevišķām saistībām un maksājumiem ir vienāda Olas un SAP sistēmās ar dažiem izņēmumiem, kas norādīti 1.1., 2.3. un 3.1. pielikumā.

Šīs atšķirības radušās izņēmuma situāciju dēļ Olas sistēmā, kuras nepieņem jaunā sistēma, – negatīva uzskaite, izlietojums vai atgūšana tādā apjomā, kas pārsniedz saistību summu.

Pielikumā pievienotajās tabulās, kurās minētas lēmumos un līgumos paredzētās un samaksātās summas, sniegti dati neto izteiksmē.

2.1.   PIEŠĶĪRUMI

1.1.1.   Tabula

8. EAF

Apropriāciju attīstība: 31.12.2008. – pēc migrācijas

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljonos EUR)
Instruments	Sākotnējā apropriācija	Kumulatīvo resursu palielinājumi/samazinājumi 2008. gada 31. decembri	Resursu palielinājums vai samazinājums sakarā ar migrāciju	Apropriācija 31.12.2008.pēc migrācijas
ĀKK
Lome
Indikatīvās programmas kopā	7 562	–2 347	0	5 215
Procentu likmju subsīdijas	370	– 278		92
Ārkārtas atbalsts	140	–4		136
Atbalsts bēgļiem	120	–10		110
Riska kapitāls	1 000	67		1 067
Stabex	1 800	–1 077		723
Sysmin	575	– 463		112
Strukturālais pielāgojums	1 400	97		1 497
Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis	0	1 060		1 060
Procentu ienākumu izmantošana	0	37		37
Kotonū		0
A finansējums	0	430		430
B finansējums	0	255		255
Kopā ĀKK	12 967	–2 232	0	10 735
AZT
Indikatīvās programmas kopā	115	–75		40
Procentu likmju subsīdijas	9	–7		1
Ārkārtas atbalsts	3	–3		0
Atbalsts bēgļiem	1	–1		0
Riska kapitāls	30	–24		7
Stabex	6	–4		1
Sysmin	3	0		2
Kopā AZT	165	– 114	0	51
Kopā 8. EAF	13 132	–2 346	0	10 786

1.1.2.   Tabula

9. EAF

Apropriāciju attīstība: 31.12.2008. – pēc migrācijas

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljonos EUR)
Instruments	Sākotnējā apropriācija	Kumulatīvo resursu palielinājumi/samazinājumi 2008. gada 31. decembri	Resursu palielinājums vai samazinājums sakarā ar migrāciju	Apropriācija 31.12.2008. pēc migrācijas
ĀKK
A finansējums	5 318	4 197		9 515
B finansējums	2 108	– 801		1 307
Valsts piešķīrumu rezerve	1 224	–1 224		0
CDE, CTA un Parlamentārā Asambleja	164	12		176
Ilgtermiņa attīstības rezerve	258	– 258		0
Reģionālie piešķīrumi	904	25		929
ĀKK iekšējais piešķīrums	300	2 945		3 245
Īstenošanas izdevumi	125	0		125
Procenti un citi ieņēmumi	0	69		69
Administratīvās izmaksas	0	46		46
Īpašs piešķīrums Kongo Dem. Rep.	0	108		108
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	0	24	1	24
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	0	737		737
Brīvprātīgās iemaksas Miera mehānismam	0	39		39
Kopā ĀKK	10 401	5 918	1	16 320
AZT		0		0
A finansējums	0	250		250
B finansējums / C rezerves izmantošana	0	7		7
Ilgtermiņa attīstības rezerve	144	– 144		0
Reģionālie piešķīrumi	8	42		50
Finansējums tehniskai palīdzībai	2	0		2
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	0	0	0	0
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	0	4		4
Kopā AZT	154	158	0	312
Kopā 9. EAF	10 555	6 077	1	16 633

1.1.3.   Tabula

10. EAF

Apropriāciju attīstība: 31.12.2008. – pēc migrācijas

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljonos EUR)
Instruments	Sākotnējā apropriācija	Kumulatīvo resursu palielinājumi/samazinājumi 2008. gada 31. decembri	Resursu palielinājums vai samazinājums sakarā ar migrāciju	Apropriācija 31.12.2008. pēc migrācijas
ĀKK
A finansējums	0	11 372		11 372
A finansējuma rezerve	13 500	–11 372		2 128
B finansējums	0	737		737
B finansējuma rezerve	1 800	– 737		1 063
Reģionālie piešķīrumi	0	1 618		1 618
Reģionālo piešķīrumu rezerve	1 783	–1 618		165
NIP/RIP rezerve	683	0		683
ĀKK iekšējie piešķīrumi	0	2 325		2 325
ĀKK iekšējā rezerve	2 700	–2 325		375
Administratīvās izmaksas	430	0		430
Procenti un citi ieņēmumi	0	28		28
Līdzfinansējums – A finansējums	0	2		2
Neizmantojama rezerve ĀKK	0	76	4	81
Kopā ĀKK	20 896	107	4	21 008
AZT
A finansējums	0	0		0
A finansējuma rezerve	195	0		195
B finansējums	0	0		0
B finansējuma rezerve	15	0		15
Reģionālo piešķīrumu rezerve	40	0		40
Pētījumi/tehniskā palīdzība AZT	6	0		6
Neizmantojama rezerve AZT	0	1		1
Kopā AZT	256	1	0	257
Kopā 10. EAF	21 152	108	4	21 265

1.2.   Tabula

8. EAF

Apropriāciju attīstība: 2009. gada 31. decembrī

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljonos EUR)
Instruments	Sākotnējā apropriācija	Kumulatīvo resursu palielinājumi/samazinājumi 2008. gada 31. decembri	Resursu palielinājums vai samazinājums 2009. gada	Pašreizējā apropriācija
ĀKK
Lome
Indikatīvās programmas kopā	7 562	–2 347		5 215
Procentu likmju subsīdijas	370	– 278		92
Ārkārtas atbalsts	140	–4		136
Atbalsts bēgļiem	120	–10		110
Riska kapitāls	1 000	67		1 067
Stabex	1 800	–1 077	1	723
Sysmin	575	– 463		112
Strukturālais pielāgojums	1 400	97		1 497
Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis	0	1 060		1 060
Procentu ienākumu izmantošana	0	37		37
Kotonū
A finansējums	0	430		430
B finansējums	0	255		255
Kopā ĀKK	12 967	–2 232	1	10 736
AZT
Indikatīvās programmas kopā	115	–75		40
Procentu likmju subsīdijas	9	–7		1
Ārkārtas atbalsts	3	–3		0
Atbalsts bēgļiem	1	–1		0
Riska kapitāls	30	–24		7
Stabex	6	–4		1
Sysmin	3	–0		2
Kopā AZT	165	– 114	0	51
Kopā 8. EAF	13 132	–2 346	1	10 787

1.3.   Tabula

9. EAF

Apropriāciju attīstība: 2009. gada 31. decembrī

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljonos EUR)
Instruments	Sākotnējā apropriācija	Kumulatīvo resursu palielinājumi/samazinājumi 2008. gada 31. decembri	Resursu palielinājums vai samazinājums 2009. gada	Pašreizējais apropriāciju līmenis
ĀKK
A finansējums	5 318	4 197	0	9 515
B finansējums	2 108	– 801	0	1 307
Valsts piešķīrumu rezerve	1 224	–1 224	0	0
CDE, CTA un Parlamentārā Asambleja	164	12	0	176
Ilgtermiņa attīstības rezerve	258	– 258	0	0
Reģionālie piešķīrumi	904	25	0	929
ĀKK iekšējais piešķīrums	300	2 945	0	3 245
Īstenošanas izdevumi	125	0	0	125
Procenti un citi ieņēmumi	0	69	0	69
Administratīvās izmaksas	0	46	0	46
Īpašs piešķīrums Kongo Dem. Rep.	0	108	0	108
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	0	24	0	24
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	0	737	0	737
Brīvprātīgās iemaksas Miera mehānismam	0	39	0	39
Kopā ĀKK	10 401	5 919	0	16 320
AZT
A finansējums	0	250	0	250
B finansējums / C rezerves izmantošana	0	7	0	7
Ilgtermiņa attīstības rezerve	144	– 144	0	0
Reģionālie piešķīrumi	8	42	0	50
Finanšu līdzekļi tehniskai palīdzībai	2	0	0	2
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	0	0	0	0
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	0	4	0	4
Kopā AZT	154	158	0	312
Kopā 9. EAF	10 555	6 078	0	16 633

1.4.   Tabula

10. EAF

Apropriāciju attīstība: 2009. gada 31. decembrī

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljonos EUR)
Instruments	Sākotnējā apropriācija	Kumulatīvo resursu palielinājumi/samazinājumi 2008. gada 31. decembri	Resursu palielinājums vai samazinājums 2009. gada	Pašreizējais apropriāciju līmenis
ĀKK
A finansējums	0	11 372	144	11 516
A finansējuma rezerve (25)	13 500	–11 372	– 177	1 951
B finansējums	0	737	352	1 089
B finansējuma rezerve	1 800	– 737	– 352	711
Reģionālie piešķīrumi (25)	0	1 618	198	1 816
Reģionālo piešķīrumu rezerve	1 783	–1 618	– 165	0
NIP/RIP rezerve	683	0	0	683
ĀKK iekšējie piešķīrumi	0	2 325	5	2 330
ĀKK iekšējā rezerve	2 700	–2 325	–5	370
Īstenošanas izdevumi	430	0	0	430
Procenti un citi ieņēmumi	0	28	1	30
Līdzfinansējums – A finansējums (26)	0	2	59	61
Līdzfinansējums ĀKK ietvaros	0	0	1	1
Līdzfinansējums – administratīvie izdevumi	0	0	1	1
Neizmantojama rezerve ĀKK	0	81	1	81
Kopā ĀKK	20 896	112	62	21 070
AZT
A finansējums	0	0	0	0
A finansējuma rezerve	195	0	0	195
B finansējums	0	0	0	0
B finansējuma rezerve	15	0	0	15
Reģionālo piešķīrumu rezerve	40	0	0	40
Pētījumi/tehniskā palīdzība AZT	6	0	0	6
Neizmantojama rezerve AZT	0	1	0	1
KOPĀ AZT	256	1	0	257
KOPĀ 10. EAF	21 152	113	62	21 327

2.2.   KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI

2.1.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2009.

PROGRESA ZIŅOJUMS

(miljonos EUR)
Piešķīrums		8. EAF	9. EAF	10. EAF	8., 9. un 10. EAF
Lome	Plānojamais atbalsts	5 255			5 255
	Neplānojamais atbalsts	4 809			4 809
	Pārvietojumi no citiem fondiem		765		765
	Dažādi ieņēmumi	37			37
Kotonū	A finansējums	430	9 765	11 516	21 711
	B finansējums	255	1 314	1 089	2 657
	Reģionālais piešķīrums		979	1 816	2 795
	ĀKK iekšējais piešķīrums		3 245	2 330	5 575
	CDE, CTA un Apvienotā Asambleja		176		176
	Īpašs piešķīrums, Padomes lēmums 4/04		108		108
	Brīvprātīgās iemaksas Miera mehānismam		39		39
	Līdzfinansējums (saistības)			63	63
	Īstenošanas izmaksas un procenti		241	466	707
	NIP/RIP rezerve			683	683
	Valsts piešķīrumu rezerve			40	40
	ĀKK iekšējā rezerve			370	370
	Valsts rezerve			2 873	2 873
	Neizmantojama darbības rezerve			82	82
	Kopā	10 787	16 633	21 327	48 746

	EAF	Kopsumma		Skaitļi pa gadiem
		31.12.2009.	% no lēmuma	2,005	2006	2007	2008	2009
Lēmumi
	8	10 744	100 %	– 275	– 265	– 211	–53	–42
	9	16 579	100 %	3 421	3 187	3 455	775	–54
	10	8 267	39 %				4 766	3 501
Kopā		35 591		3 146	2 921	3 244	5 488	3 405
Piešķirtie līdzekļi
	8	10 499	97 %	472	202	35	55	–42
	9	15 207	91 %	2 071	2 915	3 317	3 163	997
	10	3 315	16 %				130	3 184
Kopā		29 020		2 543	3 117	3 352	3 348	4 140
Maksājumi
	8	10 082	93 %	858	737	483	323	152
	9	11 817	71 %	1 374	1 861	2 294	3 253	1 806
	10	1 201	6 %				90	1 111
Kopā		23 100		2 232	2 598	2 777	3 666	3 069
Negatīvi skaitļi nozīmē atbrīvošanu no saistībām.

2.2.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2009.

ATBALSTA VEIDS

		8. EAF	% (27)	9. EAF	% (27)	10. EAF	% (27)	Kopā	% (27)
Lome	PLĀNOJAMAIS ATBALSTS (NIP)
	Apropriācijas	5 255						5 255
	Lēmumi	5 238	100 %					5 238	100 %
	Piešķirtie līdzekļi	5 083	97 %					5 083	97 %
	Maksājumi	4 866	93 %					4 866	93 %
	NEPLĀNOJAMAIS ATBALSTS
	Apropriācijas	4 809						4 809
	Lēmumi	4 784	99 %					4 784	99 %
	Piešķirtie līdzekļi	4 756	99 %					4 756	99 %
	Maksājumi	4 611	96 %					4 611	96 %
	PĀRVIETOJUMI NO CITIEM FONDIEM
	Apropriācijas			765				765
	Lēmumi			763	100 %			763	100 %
	Piešķirtie līdzekļi			726	95 %			726	95 %
	Maksājumi			638	83 %			638	83 %
	DAŽĀDI IEŅĒMUMI
	Apropriācijas	37						37
	Lēmumi	37	100 %					37	100 %
	Piešķirtie līdzekļi	36	97 %					36	97 %
	Maksājumi	35	93 %					35	93 %
	Kopā
	Apropriācijas	10 102		765				10 867
	Lēmumi	10 059	100 %	763	100 %			10 822	100 %
	Piešķirtie līdzekļi	9 876	98 %	726	95 %			10 601	98 %
	Maksājumi	9 512	94 %	638	83 %			10 150	93 %
Kotonū	A finansējums
	Apropriācijas	430		9 765		11 516		21 711
	Lēmumi	430	100 %	9 733	100 %	6 439	56 %	16 603	76 %
	Piešķirtie līdzekļi	423	98 %	8 945	92 %	2 454	21 %	11 822	54 %
	Maksājumi	415	96 %	7 121	73 %	574	5 %	8 109	37 %
	B finansējums
	Apropriācijas	255		1 314		1 089		2 657
	Lēmumi	255	100 %	1 313	100 %	503	46 %	2 070	78 %
	Piešķirtie līdzekļi	200	79 %	1 213	92 %	394	36 %	1 807	68 %
	Maksājumi	156	61 %	974	74 %	277	25 %	1 407	53 %
	CDE, CTA un Apvienotā Asambleja
	Apropriācijas			176				176
	Lēmumi			176	100 %			176	100 %
	Piešķirtie līdzekļi			169	96 %			169	96 %
	Maksājumi			151	86 %			151	86 %
	Reģionālais piešķīrums
	Apropriācijas			979		1 816		2 795
	Lēmumi			962	98 %	155	9 %	1 116	40 %
	Piešķirtie līdzekļi			814	83 %	0	0 %	814	29 %
	Maksājumi			502	51 %	0	0 %	502	18 %
	ĀKK iekšējais piešķīrums
	Apropriācijas			3 245		2 330		5 575
	Lēmumi			3 244	100 %	913	39 %	4 157	75 %
	Piešķirtie līdzekļi			2 963	91 %	352	15 %	3 315	59 %
	Maksājumi			2 083	64 %	244	10 %	2 327	42 %
	Brīvprātīgās iemaksas Miera mehānismam
	Apropriācijas			39				39
	Lēmumi			39	100 %			39	100 %
	Piešķirtie līdzekļi			37	95 %			37	95 %
	Maksājumi			24	62 %			24	62 %
	Īpašs piešķīrums, Padomes Lēmums 2003/583/EK
	Apropriācijas			108				108
	Lēmumi			108	100 %			108	100 %
	Piešķirtie līdzekļi			105	97 %			105	97 %
	Maksājumi			104	96 %			104	96 %
	Īstenošanas izmaksas un procenti
	Apropriācijas			241		466		707
	Lēmumi			240	99 %	208	45 %	448	63 %
	Piešķirtie līdzekļi			235	97 %	115	25 %	350	49 %
	Maksājumi			220	91 %	105	23 %	325	46 %
	Kopā
	Apropriācijas	685		15 868		17 216		33 769
	Lēmumi	685	100 %	15 816	100 %	8 218	48 %	24 719	73 %
	Piešķirtie līdzekļi	623	91 %	14 481	91 %	3 314	19 %	18 418	55 %
	Maksājumi	570	83 %	11 179	70 %	1 201	7 %	12 950	38 %
	NIP/RIP REZERVE					683		683
	REĢIONĀLO PIEŠĶĪRUMU REZERVE					40		40
	IEKŠĒJĀ ĀKK REZERVE					370		370
	VALSTS REZERVE					2 873		2 873
	Līdzfinansējums
	Apropriācijas					63		63
	Lēmumi					50	79 %	50	79 %
	Piešķirtie līdzekļi					1	1 %	1	0 %
	Maksājumi					1	1 %	1	0 %
	Darbības rezerve, neizmantojama					82		82
	Kopā
	Apropriācijas	10 787		16 633		21 327		48 746
	Lēmumi	10 744	100 %	16 579	100 %	8 267	39 %	35 591	73 %
	Piešķirtie līdzekļi	10 499	97 %	15 207	91 %	3 315	16 %	29 020	60 %
	Maksājumi	10 082	93 %	11 817	71 %	1 201	6 %	23 100	60 %

2.3.1.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2008.

INSTRUMENTU ANALĪZE – PĒC MIGRĀCIJAS

ĀKK + AZT – 8. EAF

(miljonos EUR)
		Lēmumi			Piešķirtie līdzekļi			Maksājumi
		Kopsumma pirms migrācijas	Migrācija	Kopsumma pēc migrācijas	Kopsumma pirms migrācijas	Migrācija	Kopsumma pēc migrācijas	Kopsumma pirms migrācijas	Migrācija	Kopsumma pēc migrācijas
Lome	ĀKK
	Indikatīvās programmas kopā	5 215	0	5 215	5 060	2	5 062	4 725	2	4 727
	Neplānojamais atbalsts kopā	4 835		4 835	4 812		4 812	4 619		4 619
	Procentu likmju subsīdijas	92		92	92		92	68		68
	Ārkārtas atbalsts	136		136	136		136	136		136
	Atbalsts bēgļiem	110		110	109		109	102		102
	Riska kapitāls	1 067		1 067	1 067		1 067	991		991
	Stabex	723		723	703		703	637		637
	Sysmin	112		112	111		111	108		108
	Strukturālais pielāgojums	1 497		1 497	1 497		1 497	1 497		1 497
	Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis	1 060		1 060	1 060		1 060	1 046		1 046
	Procentu ienākumu izmantošana	37		37	37		37	34		34
	Kopā	10 050	0	10 050	9 872	2	9 874	9 345	2	9 346
Kotonū	A finansējums	430		430	424		424	405		405
	B finansējums	255		255	195		195	133		133
	Kopā	685		685	619		619	538		538
	ĀKK Kopā (a)	10 735	0	685	10 491		619	9 883		538
Lomé	AZT
	Indikatīvās programmas kopā	40		40	37		37	35		35
	Neplānojamais atbalsts kopā	11		11	11		11	11		11
	Procentu likmju subsīdijas	1		1	1		1	1		1
	Ārkārtas atbalsts	0		0	0		0	0		0
	Atbalsts bēgļiem	0		0	0		0	0		0
	Riska kapitāls	7		7	7		7	6		6
	Stabex	1		1	1		1	1		1
	Sysmin	2		2	2		2	2		2
	AZT Kopā (b)	51		51	48		48	46		46
	Kopā (a) + (b)	10 786	0	10 786	10 539	2	10 541	9 929	2	9 930

2.3.2.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2008.

INSTRUMENTU ANALĪZE – PĒC MIGRĀCIJAS

ĀKK + AZT – 9. EAF

(miljonos EUR)
	Lēmumi			Piešķirtie līdzekļi			Maksājumi
	Kopsumma pirms migrācijas	Migrācija	Kopsumma pēc migrācijas	Kopsumma pirms migrācijas	Migrācija	Kopsumma pēc migrācijas	Kopsumma pirms migrācijas	Migrācija	Kopsumma pēc migrācijas
ĀKK
A finansējums	9 515		9 515	8 166	0	8 166	6 011	0	6 011
Makroekonomiskais atbalsts	2 310		2 310	2 268		2 268	2 018		2 018
Nozaru politika	7 205		7 205	5 898	0	5 898	3 993	0	3 993
B finansējums	1 307		1 307	1 084		1 084	842		842
Saņemtās eksporta kompensācijas	170		170	134		134	101		101
Ārkārtas atbalsts	1 125		1 125	940		940	729		729
Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis	11		11	11		11	11		11
Reģionālais piešķīrums	929		929	722		722	354		354
ĀKK iekšējais piešķīrums	3 245		3 245	2 750		2 750	1 601		1 601
Cits	176		176	169		169	150	0	151
Īstenošanas izmaksas / Administratīvie izdevumi	171		171	162		162	159		159
Procenti un citi ieņēmumi	69		69	62		62	45		45
Īpašs piešķīrums Kongo	108		108	105		105	104		104
Brīvprātīgās iemaksas Miera mehānismam	39		39	37		37	30		30
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	24	1	24	20	2	22	11	4	15
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	737		737	693		693	588		588
ĀKK Kopā (a)	16 319	1	16 320	13 972	2	13 973	9 896	4	9 900
AZT
A finansējums	250		250	185		185	96		96
Makroekonomiskais atbalsts	15		15	11		11	9		9
Nozaru politika	235		235	174		174	87		87
B finansējums	7		7	7		7	2		2
Reģionālais piešķīrums	50		50	40		40	9		9
Pētījumi/Tehniskā palīdzība	2		2	1		1	1		1
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	–0	0	0	–0	0	0	–0	0	0
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	4		4	4		4	3		3
AZT Kopā (b)	312	0	312	236	0	236	111	0	111
Kopā (a) + (b)	16 632	1	16 633	14 207	2	14 209	10 007	4	10 011

2.4.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2009.

INSTRUMENTU ANALĪZE

ĀKK + AZT – 8. EAF

(miljonos EUR)
		Apropriācijas	Lēmumi			Piešķirtie līdzekļi			Maksājumi
			Kopsumma	Gadā	%	Kopsumma	Gadā	%	Kopsumma	Gadā	%
		(1)	(2)		(2) : (1)	(3)		(3) : (2)	(4)		(4) : (3)
Lome	ĀKK
	Indikatīvās programmas kopā	5 215	5 199	–16	100 %	5 047	15	97 %	4 831	104	96 %
	Neplānojamais atbalsts kopā	4 836	4 811	–24	99 %	4 782	31	99 %	4 635	16	97 %
	Procentu likmju subsīdijas	92	92	0	100 %	92	0	100 %	68	–0	74 %
	Ārkārtas atbalsts	136	136	0	100 %	136	0	100 %	136	0	100 %
	Atbalsts bēgļiem	110	109	–1	99 %	108	1	99 %	102	0	95 %
	Riska kapitāls	1 067	1 044	–23	98 %	1 036	31	99 %	991	0	96 %
	Stabex	723	723	1	100 %	705	2	98 %	660	23	94 %
	Sysmin	112	112	0	100 %	111	0	99 %	100	7	91 %
	Strukturālais pielāgojums	1 497	1 497	–0	100 %	1 497	0	100 %	1 497	0	100 %
	Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis	1 060	1 060	0	100 %	1 060	0	100 %	1 046	0	99 %
	Procentu ienākumu izmantošana	37	37	–0	100 %	36	0	98 %	35	1	96 %
	Kopā	10 051	10 010	–40	100 %	9 829	45	98 %	9 466	120	96 %
Kotonū	A finansējums	430	430		100 %	423	1	98 %	415	10	98 %
	B finansējums	255	255		100 %	200	5	79 %	156	23	78 %
	Kopā	685	685	0	100 %	623	5	91 %	570	32	92 %
	ĀKK Kopā (a)	10 736	10 695	–40	100 %	10 452	41	98 %	10 037	152	96 %
	AZT
	Indikatīvās programmas kopā	40	39	–1	97 %	36	0	94 %	35	0	97 %
	Neplānojamais atbalsts kopā	11	11	–1	96 %	11	1	99 %	11	0	99 %
	Procentu likmju subsīdijas	1	1		100 %	1		100 %	1		100 %
	Ārkārtas atbalsts
	Atbalsts bēgļiem
	Riska kapitāls	7	6	–1	92 %	6	1	100 %	6		100 %
	Stabex	1	1		100 %	1		100 %	1		100 %
	Sysmin	2	2		100 %	2	0	96 %	2	0	97 %
	AZT Kopā (b)	51	49	–2	97 %	47	1	95 %	46	0	97 %
	Kopā (a) + (b)	10 787	10 744	–42	100%	10 499	42	98%	10 082	152	96%

2.5.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2009.

INSTRUMENTU ANALĪZE

ĀKK + AZT – 9. EAF

(miljonos EUR)
	Apropriācijas	Lēmumi			Piešķirtie līdzekļi			Maksājumi
		Kopsumma	Gadā	%	Kopsumma	Gadā	%	Kopsumma	Gadā	%
	(1)	(2)		(2) : (1)	(3)		(3) : (2)	(4)		(4) : (3)
ĀKK
A finansējums	9 515	9 484	–31	100 %	8 748	582	92 %	6 987	976	80 %
Makroekonomiskais atbalsts		2 305	–5		2 273	5		2 112	94
Nozaru politika		7 179	–26		6 475	577		4 875	882
B finansējums	1 307	1 306	–1	100 %	1 206	122	92 %	968	126	80 %
Saņemtās eksporta kompensācijas		170	0		143	9		114	12
Ārkārtas atbalsts		1 125	–1		1 052	113		843	114
Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis		11	0		11	0		11	0
Reģionālais piešķīrums	929	912	–17	98 %	768	46	84 %	484	130	63 %
ĀKK iekšējais piešķīrums	3 245	3 244	–1	100 %	2 963	213	91 %	2 083	482	70 %
Cits	176	176	0	100 %	169	0	96 %	151	0	89 %
Īstenošanas izmaksas/Administratīvie izdevumi	171	171	0	100 %	169	7	99 %	161	1	95 %
Procenti un citi ieņēmumi	69	69	0	100 %	65	3	95 %	58	13	89 %
Īpašs piešķīrums Kongo	108	108	0	100 %	105	0	97 %	104	0	99 %
Brīvprātīgās iemaksas Miera mehānismam	39	39	0	100 %	37	0	95 %	24	–5	65 %
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	24	24	–0	99 %	21	–1	87 %	17	1	79 %
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	737	735	–2	100 %	701	8	95 %	618	30	88 %
ĀKK Kopā (a)	16 320	16 269	–52	100 %	14 954	980	92 %	11 655	1 754	78 %
AZT
A finansējums	250	249	–0	100 %	197	12	79 %	134	38	68 %
Makroekonomiskais atbalsts		15	0		11	0		9	0
Nozaru politika		235	–0		186	12		125	38
B finansējums	7	7	0	100 %	7	0	97 %	6	4	90 %
Reģionālais piešķīrums	50	49	–0	100 %	46	6	92 %	18	9	40 %
Pētījumi/Tehniskā palīdzība	2	1	–1	36 %	1	–0	100 %	1	0	100 %
Pārvietojumi no 6. EAF – Lome	0	0	0	100 %	0	0	100 %	0	0	100 %
Pārvietojumi no 7. EAF – Lome	4	4	0	100 %	3	–0	79 %	3	–0	96 %
AZT Kopā (b)	312	310	–2	99 %	253	17	82 %	162	51	64 %
Kopā (a) + (b)	16 633	16 579	–54	100 %	15 207	997	92 %	11 817	1 806	78 %

2.6.   Tabula

EAF apkopotie pārskati 31.12.2009.

INSTRUMENTU ANALĪZE

ĀKK + AZT – 10. EAF

(miljonos EUR)
	Apropriācijas	Lēmumi			Piešķirtie līdzekļi			Maksājumi
		Kopsumma	Gadā	%	Kopsumma	Gadā	%	Kopsumma	Gadā	%
	(1)	(2)		(2) : (1)	(3)		(3) : (2)	(4)		(4) : (3)
ĀKK
A finansējums	11 516	6 439	2 376	56 %	2 454	2 404	38 %	574	532	23 %
B finansējums	1 089	503	495	46 %	394	394	78 %	277	277	70 %
Saņemtās eksporta kompensācijas	0	1	1	0	0	0		0	0
Ārkārtas atbalsts	0	187	187		107	107		65	65
Lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis	0	47	39		34	34		19	19
Citi notikumi ar ietekmi uz budžetu	0	267	267		252	252		193	193
Reģionālais piešķīrums	1 816	155	155	9 %		0	0 %	0	0	0 %
ĀKK iekšējais piešķīrums	2 330	913	409	39 %	352	302	39 %	244	226	69 %
Iestāžu un atbalsta izdevumi	300	114	60	38 %	92	42	81 %	54	36	59 %
Miera mehānisms	300	300	0	100 %	76	76	25 %	33	33	44 %
Dažādi ĀKK ietvaros, citas plānotās nozares	1 730	499	349	29 %	183	183	37 %	157	157	85 %
Īstenošanas izdevumi	430	189	6	44 %	105	75	56 %	100	70	95 %
Procenti un citi ieņēmumi	30	17	11	58 %	9	8	0 %	5	5	55 %
Kopā	17 210	8 216	3 452	48 %	3 313	3 183	40 %	1 200	1 111	36 %
NIP/RIP REZERVE	683
REĢIONĀLO PIEŠĶĪRUMU REZERVE	0
IEKŠĒJĀ ĀKK REZERVE	370
VALSTU REZERVE – KOTONŪ	2 663
A finansējuma līdzfinansējums	61	48	46	79 %	0	0	0 %	0	0	0 %
Līdzfinansējums ĀKK ietvaros	1	1	1	100 %	1	1	95 %	1	1	100 %
Administratīvo izdevumu līdzfinansējums	1	1	1	83 %	0	0	0 %	0	0	0 %
Kopā līdzfinansējums	63	50	47	79 %	1	1	1 %	1	1	100 %
Kopā ĀKK	20 988	8 265	3 499	39 %	3 314	3 183	40 %	1 201	1 111	36 %
Neizmantojama darbības rezerve ĀKK	81	0	0	0 %	0	0	0 %	0	0	0 %
Kopā ĀKK + darbības rezerve (a)	21 070	8 265	3 499	39 %	3 314	3 183	40 %	1 201	1 111	36 %
AZT
A finansējums	0	0	0	0 %	0	0	0 %	0	0	0 %
B finansējums	0	0	0	0 %	0	0	0 %	0	0	0 %
Reģionālais piešķīrums	40	0	0	0 %	0	0	0 %	0	0	0 %
Pētījumi/Tehniskā palīdzība AZT	6	2	2	0 %	1	1	0 %	0	0	17 %
Kopā	46	2	2	4 %	1	1	0 %	0	0	17 %
NIP/RIP REZERVE	0
REĢIONĀLO PIEŠĶĪRUMU REZERVE	40
VALSTS REZERVE	210
Kopā AZT	256	2	2	1 %	1	1	0 %	0	0	17 %
Neizmantojama darbības rezerve AZT	1									0 %
Kopā AZT + darbības rezerve (B)	257	2	2	1 %	1	1	0 %	0	0	17 %
Kopā (a) + (b)	21 327	8 267	3 501	39 %	3 315	3 184	40 %	1 201	1 111	36 %

2.3.   CITA VADĪBAS INFORMĀCIJA

4.2.1.   tabula

Itālijas līdzfinansējums

Eiropas Komisija 1985. gadā parakstīja nolīgumu ar Itālijas valdību par Komisijas vadīto attīstības projektu līdzfinansēšanu.

Nolīgums vēlāk tika pagarināts līdz 2004. gada 31. decembrim, izmantojot vēstuļu apmaiņu starp Itālijas valdību un attīstības lietu komisāru.

Vēlāk Komisija rakstveida procedūrā E/1588/2004 pieņēma lēmumu par līdzfinansējuma pamatlīguma izpildi. Minētā lēmuma mērķis bija pieņemt budžeta un reglamentējošos noteikumus par saistībām saskaņā ar nolīgumu. Komisijas lēmumā attiecīgi ir paredzēts, ka šis līdzfinansējums jāizlieto saskaņā ar EAF finanšu regulas noteikumiem. Ar minēto lēmumu EAF kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, tika pilnvaroti pārvaldīt Itālijas ieguldījumu šajā līdzfinansēšanas mehānismā. Viņi tika pilnvaroti arī noteikt tā īstenošanas galīgo termiņu atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Itālijas valdības 1985. gada jūlija nolīguma 4. panta 4. punkta prasībām, atbilstoši Lēmuma E/1588/2004 3. panta 3. punktā apstiprinātam noteikumam Itālijas valdība 2006. gada 15. decembra vēstulē lūdza Komisiju atmaksāt slēgto projektu kontu atlikumus. Kopējā šo kontu atlikumu summa ir EUR 4 708 867,66. Šo summu Itālijas valdībai atmaksāja 2008. gada martā.

Komisijas pārvaldīto Itālijas līdzekļu stāvoklis saistībā ar projektiem ĀKK valstīs 2009. gada 31. decembrī ir atspoguļots turpmāk (summas norādītas euro).

Pavisam Itālija pēc iepriekš minētā nolīguma parakstīšanas ir līdzfinansējusi 52 projektus, kas īstenoti ĀKK valstīs, no tiem tikai 1 projekts (“4. rehabilitācijas programma – Somālija”) joprojām turpinās, un to vada ES delegācija Kenijā.

(EUR)
Projekta Nr.	Valsts	Projekts	Atlikums 31.12.2008.	Ieguldījums	Maksājumi	Atlikums 31.12.2009.
ITA COF 37	SOMĀLIJA	Procenti no līdzfinansējuma	260 534,29	56 695,91	0,00	317 230,20
ITA COF 40		Administratīvie izdevumi	424 390,65	1 917,81	17 318,09	408 990,37
ITA COF 50		Rehabilitācija	10 828 289,16	0,00	2 416 965,64	8 411 323,52
Total			11 513 214,10	58 613,72	2 434 283,73	9 137 544,09

Tanzānijas Bogamoyo ceļa projekts ir apturēts līdz strīda izšķiršanai tiesā. Tā vadība paliek Briselē esošās Komisijas ziņā. Konta stāvoklis ir šāds.

Projekta Nr.	Valsts	Projekts	Atlikums 31.12.2009.
ITA COF 51	TANZĀNIJA	Bogamoyo ceļš	1 386 304,54

II   DAĻA

EAF GADA PĀRSKATI. IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

3.   IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

3.1.   PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

(tūkstošos euro)
	Piezīmes	2009	2008
Procentu un līdzīgi ienākumi	5	49 923	61 097
Procentu un līdzīgi izdevumi	5	–1 878	–68
Neto procentu un līdzīgi ienākumi		48 045	61 029
Maksas un komisijas naudas ienākumi	6	1 985	2 632
Neto maksas un komisijas naudas ienākumi		1 985	2 632
Finanšu operāciju neto rezultāts	7	9 124	–17 700
Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājums	11	–44 350	–52 675
Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums	12	–2	–1 725
Dalībvalstu īpašās iemaksas par vispārējiem administratīviem izdevumiem	8	—	17 871
Vispārējie administratīvie izdevumi	8	–36 410	–35 741
Zaudējumi gadā		–21 608	–26 309

3.2.   BILANCE

(tūkstošos euro)
	Piezīmes	31.12.2009.	31.12.2008.
AKTĪVI
Nauda un tās ekvivalenti	9	330 057	293 416
Atvasinātie finanšu instrumenti	10	12 870	8 495
Aizdevumi un debitoru parādi	11	693 441	647 449
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi	12	164 606	129 146
No ieguldītājiem saņemamās summas	13/18	87 310	65 891
Citi aktīvi	14	925	525
Kopā aktīvi		1 289 209	1 144 922
SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI
SAISTĪBAS
Atvasinātie finanšu instrumenti	10	5 522	15 746
Nākamo periodu ienākumi	15	24 317	20 186
Trešām personām maksājamās summas	16	213 850	193 733
Citas saistības	17	1 560	4 277
Kopā saistības		245 249	233 942
IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas	18	995 000	845 000
Nesadalītā peļņa		29 250	50 858
Patiesās vērtības rezerve		19 710	15 122
Kopā ieguldītāju līdzekļi		1 043 960	910 980
Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi		1 289 209	1 144 922

3.3.   PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻU IZMAIŅĀM

(tūkstošos euro)
	Pieprasītās iemaksas	Nesadalītā peļņa	Patiesās vērtības rezerve	Kopā
2008. gada 1. janvārī	830 000	77 167	19 312	926 479
Nerealizētā neto peļņa un zaudējumi saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem	—	—	–4 190	–4 190
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā	15 000	—	—	15 000
Zaudējumi gadā	—	–26 309	—	–26 309
Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas	15 000	–26 309	–4 190	–15 499
2008. gada 31. decembrī	845 000	50 858	15 122	910 980
2009. gada 1. janvārī	845 000	50 858	15 122	910 980
Nerealizētā neto peļņa un zaudējumi saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem	—	—	4 588	4 588
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā	150 000	—	—	150 000
Zaudējumi gadā	—	–21 608	–	–21 608
Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas	150 000	–21 608	4 588	132 980
2009. gada 31. decembrī	995 000	29 250	19 710	1 043 960

3.4.   NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

(tūkstošos euro)
	2009	2008
PAMATDARBĪBA
Zaudējumi finanšu gadā	–21 608	–26 309
Korekcijas
Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums	2	1 725
Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājums	44 350	52 675
Kapitalizētie procenti no aizdevumiem un debitoru parādiem	–4 889	–12 022
Izmaiņas uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem	890	352
Nākamo periodu ienākumu palielinājums	4 131	– 190
Pamatdarbības peļņa pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās	22 876	16 231
Aizdevumu maksājumi	– 158 400	– 176 614
Aizdevumu atmaksa	61 094	73 748
Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz aizdevumiem	10 963	–10 315
Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas	–14 599	31 689
Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu palielinājums	–40 306	–41 641
Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana	7 497	15 005
Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem	1 935	938
Citu aktīvu palielinājums/samazinājums	– 400	3 369
Citu saistību palielinājums/samazinājums	–2 717	3 361
Citu Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu palielinājums	669	2 985
Neto naudas plūsma no pamatdarbības	– 111 388	–81 244
FINANSĒŠANAS DARBĪBA
Dalībvalstu iemaksas	150 000	15 000
No ieguldītājiem saņemamo summu palielinājums/samazinājums	–21 419	115 292
Vēl neizmaksāto procentu subsīdiju summu palielinājums	19 448	59 596
Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības	148 029	189 888
Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums	36 641	108 644
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā	293 416	184 772
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās	330 057	293 416

3.5.   FINANŠU PĀRSKATU PIEZĪMES

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Ieguldījumu mehānismu (“mehānisms”) izveidoja Kotonū nolīguma (“Nolīgums”) par sadarbību un atbalstu attīstībai ietvaros, ko, vienojoties Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupai (“ĀKK valstis”) un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, noslēdza 2000. gada 23. jūnijā, un to pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā.

Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu nodrošina no ES dalībvalstu budžeta un izmaksā atbilstoši finanšu protokoliem, kas paredzēti nākamo piecu līdz sešu gadu periodam. Saskaņā ar Nolīgumu un pēc otrā finanšu protokola stāšanas spēkā 2008. gada 1. jūlijā (ietverot laika posmu no 2008. līdz 2013. gadam), kas minēts kā 10. Eiropas Attīstības fonds (EAF), Eiropas Investīciju bankai (“EIB”) ir uzticēta šādu jomu pārvaldība:

—	mehānisms – 3 137 miljonus euro risku ietverošs apgrozības fonds, kas vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs;

—	dotācijas procentu likmju subsīdiju finansēšanai 400 miljonu euro vērtībā, no kurām 40 miljonus euro var izmantot, lai finansētu ar projektiem saistītu tehnisko palīdzību.

Šie finanšu pārskati atspoguļo mehānisma pašreizējo stāvokli un dotāciju izlietojumu.

Saskaņā ar EIB vadības priekšlikumu EIB Direktoru padome 2010. gada 11. martā pieņēma lēmumu apstiprināt finanšu pārskatus un iesniegt tos EIB Valdei apstiprināšanai 2010. gada 8. jūnija sanāksmē.

2.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

2.1.    Pārskata sagatavošanas pamats

Atbilstoši ieguldījumu mehānisma pārvaldības nolīgumam mehānisma finanšu pārskatus sagatavo, pamatojoties attiecīgi uz Eiropas Savienības pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz turpmāk minētajiem būtiskajiem grāmatvedības principiem.

2.2.    Būtiski grāmatvedības vērtējumi un aplēses

Finanšu pārskatu sagatavošanai jāizmanto noteiktas būtiskas grāmatvedības aplēses. Nepieciešams, lai Eiropas Investīciju bankas vadība izmantotu savus vērtējumus ieguldījuma mehānisma grāmatvedības politikas piemērošanas procesā. Turpmāk tiek atspoguļotas kompleksākas jomas, kurām jāpiemēro rūpīgāki vērtējumi, vai jomas, kurās pieņēmumi un aplēses ir būtiskas finanšu pārskatiem.

Būtiskākie vērtējumi un aplēses ir minētas turpmāk.

Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas iegrāmatota bilancē, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīvo tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes, kas ietver matemātiskos modeļus. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamā tirgū, bet, ja tas nav iespējams, nosakot patieso vērtību, ir vajadzīgs vērtējums. Šie vērtējumi ietver apsvērumus par likviditāti un modelim vajadzīgajiem datiem, piemēram, korelāciju un ilgtermiņa atvasinātu instrumentu vērtības zudumu.

Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Mehānismā tiek pārskatīti problemātiskie aizdevumi un debitoru parādi katra pārskata datumā, lai novērtētu, vai vērtības samazinājums ir iegrāmatojams peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Jo īpaši Eiropas Investīciju bankas vadības vērtējums ir vajadzīgs, veicot aplēses par nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kad jānosaka vērtības samazinājuma līmenis. Šādas aplēses tiek veiktas, pamatojoties uz pieņēmumiem par vairākiem faktoriem, un faktiskie rezultāti var būt citādāki, izraisot izmaiņas vērtības samazinājumā nākotnē. Papildus konkrētiem aprēķinātiem vērtības samazinājumiem atsevišķi būtiskiem aizdevumiem un debitoru parādiem mehānismam var noteikt arī kopēju vērtības samazinājumu aizdevumiem un debitoru parādiem, kur īpaši nav prasīts konkrēts vērtības samazinājums, bet attiecībā uz kuriem konstatēts lielāks nesamaksāšanas risks, nekā sākotnēji tos piešķirot.

Principā aizdevumu uzskata par ieņēmumus nenesošu aizdevumu, ja procentu un pamatsummas maksājuma termiņš ir kavēts par 90 vai vairāk dienām un tajā pašā laikā Eiropas Investīciju bankas vadība uzskata, ka maksājums būs pilnīgi neiespējams.

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtēšana

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtējumu parasti pamato ar:

—	nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošiem neseniem tirgus darījumiem;

—	cita pēc būtības līdzīga instrumenta pašreizējo patieso vērtību;

—	plānotām naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro posteņiem ar līdzīgu termiņu un riska īpašībām; vai

—	citiem vērtēšanas modeļiem.

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīga rūpīga vērtēšana. Mehānismā periodiski pielāgo vērtēšanas metodes un pārbauda to ticamību, izmantojot cenas no tā paša instrumenta novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos novērojamos tirgos pieejamajiem datiem.

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānismā pārdošanai pieejamos kapitāla ieguldījumus uzskata par tādiem, kuru vērtība ir samazinājusies, ja ir bijuši būtiski vai ilgstoši patiesās vērtības kritumi zem to izmaksām vai ja pastāv citi objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam. To, vai kritums ir būtisks vai ilgstošs, nosaka, pamatojoties uz vērtējumu. Mehānisma ietvaros par būtisku parasti uzskata 30 % un lielāku kritumu, savukārt ilgstošs kritums ir tāds, kura periods pārsniedz 12 mēnešus. Turklāt mehānisma ietvaros tiek novērtēti citi faktori, tostarp akciju kursa normālais vērtības zudums attiecībā uz kotētu kapitālu un nākotnes naudas plūsmām, kā arī nekotēta kapitāla diskonta faktori.

2.3.    Izmaiņas grāmatvedības politikā

Pieņemtā grāmatvedības politika atbilst iepriekšējos finanšu gados izmantotajai politikai.

2.4.    Būtiskāko grāmatvedības politiku kopsavilkums

Bilance parāda aktīvus un saistības krītošas likviditātes secībā un neuzrāda atšķirību starp īstermiņa un ilgtermiņa posteņiem.

2.4.1.   Ārvalstu valūtu pārrēķini

Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR), kas ir arī darbības valūta.

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro atbilstoši valūtas maiņas kursam bilances datumā. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, iegrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārvērš euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesā vērtībā ārvalstu valūtā, pārvērš, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.

Starpību, kas radusies valūtas maiņas kursa izmaiņu rezultātā, veicot darījumus ar citu valūtas kursu, nevis kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā, un nerealizētu starpību, kas radusies valūtas maiņas kursa izmaiņu rezultātā saistībā ar nenokārtotiem monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Peļņas vai zaudējumu aprēķina elementus pārvērš euro, pamatojoties uz valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā katra mēneša beigās.

2.4.2.   Nauda un tās ekvivalenti

Mehānisma ietvaros ar naudu un tās ekvivalentiem saprot norēķinu kontus un īstermiņa noguldījumus ar trīs mēnešu vai īsāku sākotnējo termiņu.

2.4.3.   Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie instrumenti

Finanšu aktīvus iegrāmato, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.

Aizdevumi

Mehānisma aizdevumus uzrāda mehānisma aktīvos, kad aizņēmējiem ir samaksāts avanss. Tos sākotnēji iegrāmato atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevumam izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam aprēķina kā amortizācijas izmaksas, izmantojot faktiskā ienesīguma metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam vai neiekasējamībai.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir aktīvi, kas kā tādi ir norādīti vai ko nevar klasificēt kā norādītus patiesajā vērtībā ar peļņas vai zaudējumu palīdzību un kuri ir turēti līdz termiņa beigām, vai aizdevumi un debitoru parādi. Tie ietver kapitāla instrumentus, ieguldījumus riska kapitāla fondos un citus parāda instrumentus.

Pēc sākotnējās novērtēšanas pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Kapitāla ieguldījumu patiesās vērtības novērtēšanā jāņem vērā šādi aspekti, ko nevar iegūt no aktīvajiem tirgiem.

(a)   Riska kapitāla fondi

Katra riska kapitāla fonda patiesā vērtība tiek pamatota ar jaunāko pieejamo neto aktīvu vērtību (NAV), ko paziņo fonds, ja to aprēķina, pamatojoties uz starptautiskajām vērtēšanas pamatnostādnēm, kuriem jābūt saskaņā ar SFPS (piemēram, Starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas pamatnostādnes, IPEV pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas Riska kapitāla asociācija). Tomēr mehānisma ietvaros var tikt pieņemts lēmums koriģēt fonda paziņoto NAV, ja pastāv jautājumi, kas var ietekmēt vērtības noteikšanu.

(b)   Tieši kapitāla ieguldījumi

Ieguldījuma patiesās vērtības pamatā būs jaunākie pieejamie finanšu pārskati, ja vajadzīgs, atkārtoti izmantojot to pašu modeli, kas izmantots līdzdalības iegūšanai.

Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no riska kapitāla fondiem un tiešiem kapitāla ieguldījumiem tiek reģistrēti ieguldītāja līdzekļos, līdz šādi ieguldījumi tiek pārdoti, saņemti vai atsavināti vai līdz tiek noteikts, ka šādu ieguldījumu vērtība ir samazinājusies. Ja tiek noteikts, ka pārdošanai pieejama ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, kumulatīvā nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš uzskaitīti kapitālā, tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nekotētam ieguldījumam patieso vērtību nosaka, piemērojot atzītu novērtēšanas metodi (piemēram, diskontētās naudas plūsmas vai daudzējādas). Šādi ieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši izmaksām, ja patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

Garantijas

Sākotnējās atzīšanas brīdī finanšu garantijas tiek atzītas patiesajā vērtībā atbilstoši sagaidāmo prēmiju neto pašreizējai vērtībai (NPV). Šo aprēķinu veic katra darījuma sākuma datumā un atzīst bilancē kā “Finanšu garantijas” postenī “Citi aktīvi” un “Citas saistības”.

Pēc sākotnējās atzīšanas mehānisma saistības attiecībā uz šādām garantijām tiek novērtētas lielākajā no šādām vērtībām:

—	labākā aplēse izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nokārtotu visas no garantijas izrietošās finansiālās saistības, un to aprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem un informāciju, kas pieejama bilances datumā;

—	sākotnēji atzītā summa, atskaitot kumulatīvo amortizāciju. Sākotnēji atzītās summas amortizāciju aprēķina, izmantojot aktuāra metodi.

Saistību palielinājums vai samazinājums attiecībā uz finanšu garantijām ir norādīts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Maksas un komisijas naudas ienākumi”.

Turklāt pēc garantijas līguma parakstīšanas to atspoguļo kā mehānisma iespējamās saistības, savukārt pēc garantijas izmantošanas – kā mehānisma saistības.

2.4.4.   Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Vērtības samazinājuma pierādījumi var ietvert pazīmes, ka aizņēmējam vai aizņēmēju grupai ir būtiskas finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā, pastāv iespējamība, ka var iestāties bankrots vai tiktu veikta cita finansiāla reorganizācija un ka, pamatojoties uz uzskatāmiem datiem, ir konstatējams plānotās nākotnes naudas plūsmas kritums, piemēram, saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos apstākļos, kas ir savstarpēji saistītas ar saistību neizpildi.

Attiecībā uz neatmaksātiem aizdevumiem finanšu gada beigās, kas uzskaitīti amortizācijas izmaksās, vērtības samazinājumu aprēķina, kad tiek sniegti objektīvi pierādījumi par to summu pilnīgu vai daļēju neatgūšanas risku saskaņā ar sākotnējiem līguma noteikumiem vai ekvivalentu vērtību. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir zaudējumi, kas radušies no vērtības samazināšanās, zaudējumu apjoms tiek novērtēts kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un plānoto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta, izmantojot vērtības korekcijas kontu, un zaudējumu summa tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Procentu ienākumi turpina uzkrāties par samazināto uzskaites vērtību, pamatojoties uz aktīva efektīvo procentu likmi. Aizdevumi un vērtības samazinājums tiek norakstīti, ja nav reālas izredzes tos nākotnē atgūt. Ja nākamajā gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina vai samazina, koriģējot vērtības korekcijas kontu.

Mehānismam veic kredītriska novērtējumus, uz kuriem pamatojoties nav vajadzīgi kopēji uzkrājumi vērtības samazinājumam.

Attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma vērtība ir samazinājusies. Objektīvos pierādījumos jāietver pierādījumi par ieguldījuma būtisku vai ilgstošu patiesās vērtības kritumu zem tā izmaksām. Ja ir pierādījumi par vērtības samazināšanos, uzkrātos zaudējumus (kas ir aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot ieguldījuma vērtības samazinājuma zaudējumus, kuri sākotnēji ir atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā) izņem no ieguldītāju līdzekļiem un atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Zaudējumus saistībā ar pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājumu neapvērš, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu; to patiesās vērtības palielinājumus pēc vērtības samazināšanās atzīst tieši ieguldītāju līdzekļos.

Eiropas Investīciju bankas riska vadība pārskata finanšu aktīvu vērtības samazinājumu vismaz reizi gadā. Izrietošās korekcijas ietver vērtības samazinājuma uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā aktīva pastāvēšanas laikā un jebkādas korekcijas, kas vajadzīgas attiecībā uz sākotnēji noteiktā vērtības samazinājuma pārvērtēšanu.

2.4.5.   Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie instrumenti ietver valūtas mijmaiņas darījumus, starpvalūtu procentu mijmaiņas darījumus, nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus un iegādes garantijas līgumus.

Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkuru peļņu vai zaudējumus, kuri radušies ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā.

Tomēr 2008. un 2009. gada 31. decembrī mehānisma ietvaros nebija veikta neviena riska ierobežošanas uzskaites operācija. Tādēļ visus atvasinātos instrumentus novērtē atbilstoši patiesajai vērtībai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, izvēles cenu modeļiem un trešās personas kotētām cenām.

Mehānisms ir saņēmis iegādes garantijas līgumus kā papildu maksu saistībā ar aizdevumu operācijām.

Atvasinātos instrumentus uzskaita patiesā vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, tad – saistībās. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas ir iekļautas postenī “Finanšu operāciju neto rezultāts”.

2.4.6.   Iemaksas

Dalībvalstu iemaksas bilancē tiek atzītas kā debitoru parādi dienā, kurā ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic ieguldījuma mehānismā.

2.4.7.   Procentu ienākumi no aizdevumiem

Procenti no mehānisma aizdevumiem tiek iegrāmatoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā (“Procenti un līdzīgi ienākumi”) un bilancē (“Aizdevumi un debitoru parādi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru tieši diskontē plnotās nkotnē maksājamās vai saņemamās naudas summas paredzētajā aizdevuma darbības laikā attiecībā uz aizdevuma neto uzskaites vērtību. Ja aizdevuma uzskaites vērtība ir kritusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.

2.4.8.   Procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība

Savas darbības ietvaros ar mehānismu dalībvalstu vārdā pārvalda procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību.

Daļa no dalībvalstu iemaksām, kas piešķirtas procentu subsīdiju samaksai, nav uzskaitīta mehānisma ieguldītāju līdzekļos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājama summa. Mehānisms veic maksājumus galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.

2.4.9.   Procentu ienākumi no finanšu līdzekļiem

Procentu ienākumi no finanšu līdzekļiem tiek atzīti mehānisma peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar uzkrāšanas principu.

2.4.10.   Maksas, komisijas nauda un dividendes

Maksas, kuras saņemtas par pakalpojumiem, kas sniegti kādā noteiktā laika periodā, atzīst kā ienākumus, kad pakalpojumi ir sniegti. Saistību maksas tiek atliktas un atzītas ienākumos, izmantojot efektīvo procentu metodi, laika periodā no attiecīgā aizdevuma izmaksāšanas līdz atmaksāšanai.

Dividendes, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, tiek atzītas saņemšanas brīdī.

2.4.11.   Nodokļi

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas pievienots 1965. gada 8. aprīļa Līgumam par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2.4.12.   Iepriekšējo gadu skaitļu pārklasificēšana

Vajadzības gadījumā atsevišķi iepriekšējo gadu skaitļi salīdzināšanas nolūkā tika pārklasificēti, lai atbilstu izmaiņām attiecībā uz pašreizējo gadu.

3.   RISKA PĀRVALDĪBA

3.1.    Kredītrisks

Šajā iedaļā ir sniegta finansiāla informācija par mehānisma veiktajiem ieguldījumiem.

3.1.1.   Risks saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem, kā arī apmaksātajiem pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem sadalījumā pa aizņēmēju/izsniedzēju veidiem (tūkstošos euro)

Tabulā ir analizēti mehānisma riska darījumi pa aizņēmēju veidiem.

	2009	2008
Banks/ Financial Institutions.	267 986	258 824
Projektu finanses/strukturizēta darbība	330 654	314 705
Neatkarīgas/valsts iestādes	100 042	76 319
Riska kapitāla fonds	136 179	102 975
Uzņēmumi	23 186	23 772
Kopā	858 047	776 595

3.1.2.   Risks saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem, kā arī apmaksātajiem pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem sadalījumā pa instrumentu veidiem (tūkstošos euro)

Šajā tabulā ir analizēti mehānisma riska darījumi sadalījumā pa izmantoto ieguldījumu instrumentu veidiem.

	2009	2008
Prioritārie aizdevumi	604 354	524 168
no tiem vispārējie aizdevumi un pārstāvniecības nolīgums	224 859	205 598
Pakārtotie aizdevumi	89 087	123 281
Pašu kapitāls	164 606	129 146
Kopā	858 047	776 595

3.1.3.   Riska koncentrācija attiecībā uz aizdevumiem un debitoru parādiem, kā arī apmaksātiem pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem (tūkstošos euro)

Šajā tabulā ir analizēti mehānisma riska darījumi pa nozarēm. Operācijas, kuras sākotnēji apmaksā finanšu starpniekam pirms to apmaksas galasaņēmējam, atspoguļo kā vispārējus aizdevumus.

	2009	2008
Vispārēji aizdevumi	178 860	150 430
Enerģētika	236 198	153 985
Rūpniecība	141 826	155 811
Pakalpojumi	241 072	241 957
Transports	7 938	9 148
Ūdensapgāde, kanalizācija	2 998	2 549
Lauksaimniecība, zivsaimniecība, mežsaimniecība	3 156	7 537
Pārstāvniecības nolīgumi	45 999	55 168
Kopā	858 047	776 595

3.2.    Likviditātes risks un finansēšanas pārvaldība

Šajā tabulā ir parādīti mehānisma aktīvi un saistības, grupējot tos pēc attiecīgiem termiņiem, kuru pamatā ir atlikušais līgumā noteiktais termiņš (tūkstošos euro).

	Līdz 3 mēnešiem	3–12 mēneši	1–5 gadi	Virs 5 gadiem	Nenoteikts termiņš	Kopā
AKTĪVI
Nauda un tās ekvivalenti	330 057	—	—	—	—	330 057
Atvasinātie finanšu instrumenti	2 211	656	5 923	4 080	—	12 870
Aizdevumi un debitoru parādi	8 164	5 100	86 565	593 612	—	693 441
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi	—	—	—	151 049	13 557	164 606
No ieguldītājiem saņemamās summas	87 310	—	—	—	—	87 310
Citi aktīvi	490	—	—	435	—	925
Kopā aktīvi	428 232	5 756	92 488	749 176	13 557	1 289 209
SAISTĪBAS
Atvasinātie finanšu instrumenti	379	155	320	4 668	—	5 522
Nākamo periodu ienākumi	—	—	—	24 317	—	24 317
Trešām personām maksājamās summas	36 410	—	—	—	177 440	213 850
Citas saistības	707	418	—	435	—	1 560
Kopā saistības	37 496	573	320	29 420	177 440	245 249
Neto likviditātes pozīcija 2009. gada 31. decembrī	390 736	5 183	92 168	719 756	– 163 883	1 043 960
Neto likviditātes pozīcija 2008. gada 31. decembrī	324 695	4 855	60 735	675 416	– 154 721	910 980

3.3.    Tirgus risks

3.3.1.   Procentu likme (tūkstošos euro)

Šajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par mehānisma procentu likmju risku saistībā ar tā aizdevumiem un debitoru parādiem.

	2009	2008
Fiksētās likmes procenti	354 638	329 111
Mainīgās likmes procenti	338 803	318 338
Kopā	693 441	647 449

3.3.2.   Valūtas risks (jeb ārvalstu valūtas risks) (tūkstošos euro)

	EUR	USD	CAD	ĀKK/AZT valūtas	Kopā
AKTĪVI
Nauda un tās ekvivalenti	297 717	32 340	—	—	330 057
Atvasinātie finanšu instrumenti	12 870	—	—	—	12 870
Aizdevumi un debitoru parādi	332 474	297 427	—	63 540	693 441
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi	30 422	121 146	7 782	5 256	164 606
No ieguldītājiem saņemamās summas	87 310	—	—	—	87 310
Citi aktīvi	490	—	—	435	925
Kopā aktīvi	761 283	450 913	7 782	69 231	1 289 209
SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI
Saistības
Atvasinātie finanšu instrumenti	5 522	—	—	—	5 522
Nākamo periodu ienākumi	24 317	—	—	—	24 317
Trešām personām maksājamās summas	213 850	—	—	—	213 850
Citas saistības	559	566	—	435	1 560
Kopā saistības	242 248	566	—	435	245 249
Ieguldītāju līdzekļi
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas	995 000	—	—	—	995 000
Nesadalītā peļņa	29 250	—	—	—	29 250
Patiesās vērtības rezerve	–1 443	22 606	—	–1 453	19 710
Kopā ieguldītāju līdzekļi	1 022 807	22 606	—	1 453	1 043 960
Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi	1 267 055	23 172	—	1 018	1 289 209
Valūtas pozīcija 2009. gada 31. decembrī	– 505 772	427 741	7 782	70 249	—
Valūtas pozīcija 2008. gada 31. decembrī	– 486 885	428 467	2 171	66 247	—
2009. gada 31. decembrī:
SAISTĪBAS
Neizmaksātie aizdevumi un kapitāla ieguldījumi	885 667	150 899	—	—	1 036 566
Izmantotās garantijas	11 800	—	—	—	11 800
IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS
Neizmantotās garantijas	105 000	—	—	—	105 000

4.   INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM

Mehānisma primārais segments ir saimnieciskā darbība, savukārt sekundārais ir ģeogrāfiskais segments.

4.1.    Saimnieciskās darbības segments (tūkstošos euro)

Mehānisma darbību visā pasaulē iedala divos galvenajos saimnieciskās darbības segmentos.

—	Banku operācijas, kas ietver ieguldījumus projektos, kuri uzsākti ar mērķi atbalstīt ieguldījumus, ko veic privātas un uz komerciāliem pamatiem veidotas publiskā sektora struktūras. Galvenie ieguldījumu produkti ir aizdevumi, pārdošanai pieejami kapitāla ieguldījumi un finanšu garantijas.

—	Kases darbības, tostarp likviditātes pārpalikuma ieguldījumi un mehānisma ārvalstu valūtas riska pārvaldība.

2009. gada 31. decembrī	Kase	Banku darbība	Kopā
Ieņēmumi no segmentiem	10 904	51 225	62 129
Izdevumi un maksas no segmentiem	–2 975	–44 352	–47 327
Nepiešķirtie izdevumi			–36 410
Zaudējumi gadā			–21 608
Segmentu aktīvi	343 417	858 483	1 201 900
Nepiešķirtie aktīvi			87 309
Kopā aktīvi			1 289 209
Segmentu saistības	39 325	25 336	64 661
Nepiešķirtās saistības			180 588
Kopā saistības			245 249
Cita informācija pa segmentiem
Saistības un iespējamās saistības	—	1 153 366	1 153 366

2008. gada 31. decembrī	Kase	Banku darbība	Kopā
Ieņēmumi no segmentiem	14 979	48 767	63 746
Izdevumi un maksas no segmentiem	–17 787	–54 398	–72 185
Nepiešķirtie izdevumi			–17 870
Zaudējumi gadā			–26 309
Segmentu aktīvi	301 911	777 120	1 079 031
Nepiešķirtie aktīvi			65 891
Kopā aktīvi			1 144 922
Segmentu saistības	54 235	21 715	75 950
Nepiešķirtās saistības			157 992
Kopā saistības			233 942
Cita informācija pa segmentiem
Saistības un iespējamās saistības	—	1 082 456	1 082 456

4.2.    Ģeogrāfiskais segments (tūkstošos euro)

Mehānisma darbības ir iedalītas piecos reģionos iekšējās vadības nolūkā.

2009. gada 31. decembrī	Ieņēmumi (28)	Kopā aktīvi	Kopā saistības	Saistības un iespējamās saistības
Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis	–22 796	102 363	1 173	143 297
Centrālāfrika un Austrumāfrika	9 410	249 261	21 425	371 286
Āfrikas reģioni un ĀKK valstis	3 260	153 006	—	340 437
Dienvidāfrika un Indijas okeāna valstis	13 195	202 809	524	104 654
Rietumāfrika un Sahelas apgabals	3 804	151 043	2 214	193 692
Citi (29)	—	430 727	219 913	—
Kopā	6 873	1 289 209	245 249	1 153 366

2008. gada 31. decembrī	Ieņēmumi (30)	Kopā aktīvi	Kopā saistības	Saistības un iespējamās saistības
Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis	3 694	116 572	—	146 588
Centrālāfrika un Austrumāfrika	9 418	152 838	18 222	498 066
Āfrikas reģioni un ĀKK valstis	1 094	115 534	—	231 628
Dienvidāfrika un Indijas okeāna valstis	–31 530	206 744	554	108 892
Rietumāfrika un Sahelas apgabals	11 693	182 160	2 427	97 282
Citi (31)	—	371 074	212 739	—
Kopā	–5 631	1 144 922	233 942	1 082 456

5.    Neto procentu ienākumi (tūkstošos euro)

Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
Nauda un īstermiņa līdzekļi	2 978	12 452
Aizdevumi un debitoru parādi	45 359	43 966
Procentu subsīdijas	1 586	1 242
Atvasinātie finanšu instrumenti	—	3 437
Kopā procentu un līdzīgi ienākumi	49 923	61 097

Procentu un līdzīgu izdevumu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
Atvasinātie finanšu instrumenti	–1 878	—
Eiropas Komisijai samaksātā atlīdzība	—	–68
Kopā procentu un līdzīgi izdevumi	–1 878	–68

6.    Maksas un komisijas naudas ienākumi (tūkstošos euro)

Maksas un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
Maksas un komisijas nauda par aizdevumiem un debitoru parādiem	1 709	2 340
Maksas un komisijas nauda par finanšu garantijām	276	292
Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi	1 985	2 632

7.    Finanšu operāciju neto rezultāts (tūkstošos euro)

Finanšu operāciju neto rezultāta galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
Atvasināto instrumentu patiesās vērtības izmaiņas	14 599	–31 689
Ārvalstu valūtas maiņa	–6 673	13 972
Dividenžu ienākumi no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem	1 198	17
Finanšu operāciju neto rezultāts	9 124	–17 700

8.    Vispārējie administratīvie izdevumi (tūkstošos euro)

Vispārējie administratīvie izdevumi atspoguļo Eiropas Investīciju bankas faktiskās izmaksas, pārvaldot mehānismu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no mehānisma klientiem.

	2009	2008
EIB faktiskās izmaksas	–37 653	–36 766
Ienākumi no maksas par novērtēšanu, ko saņem no mehānisma klientiem	1 243	1 025
Neto vispārējie administratīvie izdevumi	–36 410	–35 741

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 8. aprīļa lēmumu dalībvalstis ir piekritušas pilnībā segt EIB izdevumus par mehānisma pārvaldību 9. Eiropas Attīstības fonda pirmajos piecos gados.

Pēc pārskatītā Kotonū partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā 2008. gada 1. jūlijā dalībvalstis vairs nesedz vispārējos administratīvos izdevumus. Tādējādi 2008. gadā dalībvalstu iemaksas vispārējos administratīvajos izdevumos sedza tikai 50 % no kopējiem gada izdevumiem EUR 17 871 apmērā.

9.    Nauda un tās ekvivalenti (tūkstošos euro)

Naudas plūsmas pārskata vajadzībām nauda un tās ekvivalenti veido turpmāk norādītos atlikumus ar termiņu, kas ir mazāks par trim mēnešiem no saņemšanas dienas.

Naudu un tās ekvivalentus var iedalīt līdzekļos, kas saņemti no dalībvalstīm, bet kas nav vēl izmaksāti, un līdzekļos, kas saņemti no mehānisma pamatdarbības un finanšu darbības.

	2009	2008
Dalībvalstu iemaksas, kas saņemtas, bet vēl nav izmaksātas	120 807	9 028
Līdzekļi no mehānisma finanšu darbības un pamatdarbības	209 250	284 388
Nauda un tās ekvivalenti	330 057	293 416

10.    Atvasinātie finanšu instrumenti (tūkstošos euro)

Atvasināto finanšu instrumentu galvenie komponenti ir šādi.

2009. gada 31. decembrī	Patiesā vērtība		Nosacītā summa
	Aktīvi	Saistības
Valūtas mijmaiņas darījumi	8 542	– 237	87 720
Starpvalūtu procentu mijmaiņas darījumi	2 041	–5 285	95 713
Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi	2 287	—	290 000
Atvasinātie finanšu instrumenti	12 870	–5 522

2008. gada 31. decembrī	Patiesā vērtība		Nosacītā summa
	Aktīvi	Saistības
Valūtas mijmaiņas darījumi	8 045	– 947	104 446
Starpvalūtu procentu mijmaiņas darījumi	450	–13 305	109 739
Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi	—	–1 494	211 000
Iegādes garantijas līgumi	—	—	719
Atvasinātie finanšu instrumenti	8 495	–15 746

11.    Aizdevumi un debitoru parādi (tūkstošos euro)

Aizdevumu un debitoru parādu galvenie komponenti ir šādi.

	Vispārējie aizdevumi (32)	Prioritārie aizdevumi	Pakārtotie aizdevumi	Kopā
Nominālā vērtība 2009. gada 1. janvārī	205 430	334 397	153 109	692 936
Izmaksa	67 275	91 125	—	158 400
Atmaksātās summas	–37 035	–14 361	–9 698	–61 094
Kapitalizētie procenti	—	553	4 336	4 889
Valūtas maiņas starpība	–4 681	–4 915	–2 265	–11 861
Nominālā vērtība 2009. gada 31. decembrī	230 989	406 799	145 482	783 270
Vērtības samazinājums 2009. gada 1. janvārī	–2 996	–19 749	–31 947	–54 692
Vērtības samazinājuma neto izmaiņas	–5 375	–11 018	–27 957	–44 350
Valūtas maiņas starpība	—	550	348	898
Vērtības samazinājums 2009. gada 31. decembrī	–8 371	–30 217	–59 556	–98 144
Amortizācijas izmaksas	–1 355	–1 801	–1 628	–4 784
Uzkrātie procenti	3 596	4 714	4 789	13 099
Aizdevumi un debitoru parādi 2009. gada 31. decembrī	224 859	379 495	89 087	693 441

	Vispārējie aizdevumi (33)	Prioritārie aizdevumi	Pakārtotie aizdevumi	Kopā
Nominālā vērtība 2008. gada 1. janvārī	144 288	268 903	154 542	567 733
Izmaksa	82 696	92 992	926	176 614
Atmaksātās summas	–25 282	–31 322	–17 144	–73 748
Kapitalizētie procenti	—	676	11 346	12 022
Valūtas maiņas starpība	3 728	3 148	3 439	10 315
Nominālā vērtība 2008. gada 31. decembrī	205 430	334 397	153 109	692 936
Vērtības samazinājums 2008. gada 1. janvārī	—	–2 242	–2 121	–4 363
Palielinājums	–2 996	–17 484	–29 826	–50 306
Valūtas maiņas starpība	—	–23	—	–23
Vērtības samazinājums 2008. gada 31. decembrī	–2 996	–19 749	–31 947	–54 692
Amortizācijas izmaksas	– 292	–1 576	– 364	–2 232
Uzkrātie procenti	3 456	5 498	2 483	11 437
Aizdevumi un debitoru parādi 2008. gada 31. decembrī	205 598	318 570	123 281	647 449

12.   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamo kapitāla finanšu aktīvu galvenie komponenti ir šādi.

	Riska kapitāla fonds	Tiešs kapitāla ieguldījums	Kopā
Izmaksas 2009. gada 1. janvārī	89 919	26 194	116 115
Izmaksa	36 624	3 682	40 306
Atmaksātās summas	–7 497	—	–7 497
Valūtas maiņas starpība	–2 395	585	–1 810
Izmaksas 2009. gada 31. decembrī	116 651	30 461	147 114
Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2009. gada 1. janvārī	20 190	–7 159	13 031
Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas	–2 052	6 640	4 588
Vērtības samazinājums	–2	—	–2
Realizētā valūtas maiņas starpība	—	– 125	– 125
Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2009. gada 31. decembrī	18 136	– 644	17 492
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2009. gada 31. decembrī	134 787	29 817	164 606
Izmaksas 2008. gada 1. janvārī	63 760	26 657	90 417
Izmaksa	40 994	647	41 641
Atmaksātās summas	–15 005	—	–15 005
Valūtas maiņas starpība	170	–1 110	– 938
Izmaksas 2008. gada 31. decembrī	89 919	26 194	116 115
Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2008. gada 1. janvārī	4 546	14 400	18 946
Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas	15 644	–19 834	–4 190
Vērtības samazinājums	—	–1 725	–1 725
Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2008. gada 31. decembrī	20 190	–7 159	13 031
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2008. gada 31. decembrī	110 109	19 035	129 146

2009. gada 31. decembrī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu sadalījums starp kotētajiem instrumentiem un nekotētajiem instrumentiem bija šāds.

	Patiesā vērtība 31.12.2009.	Patiesā vērtība 31.12.2008.
Kotētie instrumenti	13 557	3 272
Nekotētie instrumenti	151 049	125 874
Kopā	164 606	129 146

13.    No ieguldītājiem saņemamās summas (tūkstošos euro)

No ieguldītājiem saņemamo summu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
Pieprasītās, bet neveiktās iemaksas	87 310	48 020
Īpašas iemaksas vispārējos administratīvajos izdevumos	—	17 871
Kopā no ieguldītājiem saņemamās summas	87 310	65 891

14.    Citi aktīvi (tūkstošos euro)

Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
No EIB saņemamās summas	490	—
Finanšu garantijas	435	525
Kopā citi aktīvi	925	525

15.    Nākamo periodu ienākumi (tūkstošos euro)

Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
Nākamo periodu procentu subsīdijas	23 888	19 962
Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un debitoru parādiem	429	224
Kopā nākamo periodu ienākumi	24 317	20 186

16.    Trešām personām maksājamās summas (tūkstošos euro)

Trešām personām maksājamo summu galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
EIB maksājamie neto vispārējie administratīvie izdevumi	36 410	35 741
Vēl neizmaksātās procentu subsīdijas	177 440	157 992
Kopā trešām personām maksājamās summas	213 850	193 733

17.    Citas saistības (tūkstošos euro)

Citu saistību galvenie komponenti ir šādi.

	2009	2008
EIB atmaksājamā summa	—	2 257
Finanšu garantijas	435	525
Citas	1 125	1 495
Kopā citas saistības	1 560	4 277

18.    Pieprasītās dalībvalstu iemaksas (tūkstošos euro)

Dalībvalstis	Iemaksa ieguldījumu mehānismā	Iemaksa procentu subsīdijām	Kopā iemaksas	Pieprasītās un nesamaksātās (34)
Austrija	26 368	6 095	32 463	2 650
Beļģija	39 004	9 016	48 020	3 920
Dānija	21 293	4 922	26 215	2 140
Somija	14 727	3 404	18 131	1 480
Francija	241 785	55 890	297 675	24 300
Vācija	232 432	53 728	286 160	23 360
Grieķija	12 437	2 875	15 312	1 250
Īrija	6 169	1 426	7 595	620
Itālija	124 773	28 842	153 615	12 540
Luksemburga	2 885	667	3 552	290
Nīderlande	51 939	12 006	63 945	5 220
Portugāle	9 651	2 231	11 882	970
Spānija	58 108	13 432	71 540	5 840
Zviedrija	27 164	6 279	33 443	2 730
Apvienotā Karaliste	126 265	29 187	155 452	—
Kopā 2009. gada 31. decembrī	995 000	230 000	1 225 000	87 310
Kopā 2008. gada 31. decembrī	845 000	190 000	1 035 000	48 020

19.    Saistības un iespējamās saistības (tūkstošos euro)

	2009	2008
Saistības
Neizmaksātie aizdevumi	784 612	777 597
Neizmaksātās saistības par pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem	251 954	188 059
Izmantotās garantijas	11 800	11 800
Iespējamās saistības
Neizmantotās garantijas	105 000	105 000
Kopā	1 153 366	1 082 456

20.    Turpmākie notikumi

Pēc bilances pieņemšanas nav bijuši būtiski notikumi, kuru rezultātā būtu vajadzīga informācijas atklāšana vai labojumi 2009. gada 31. decembra finanšu pārskatos.

---

(1)  OV L 247, 9.9.2006.

(2)  Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas dēļ daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(3)  Konkrētas 2008. gada bilances un saimniecisko rezultātu summas ir pārklasificētas, lai atbilstu 2009. gada pārskatam – skatīt 1.3.4. punktu.

(4)  Konkrētas 2008. gada bilances un saimniecisko rezultātu summas ir pārklasificētas, lai atbilstu 2009. gada pārskatam – skatīt 1.3.4. punktu.

(5)  2008. gada naudas plūsmas pārskats ir izmainīts, lai atbilstu 2009. gada pārskatam – skatīt 1.3.4. punktu.

(6)  Naudas plūsmas pārskata nolūkā 2008. gada nauda un tās ekvivalenti ietver Eiropas Savienības norēķinu kontu, ko 2008. gada bilancē norāda pie kreditoru parādiem. 2009. gadā pēc atsevišķu finanšu līdzekļu ieviešanas EAF un pārejas uz ABAC/SAP sistēmu šo norēķinu kontu vairs neizmanto.

(7)  10. EAF neto aktīvi ir negatīvi tādēļ, ka šim fondam vēl nav pieprasītas iemaksas.

(8)  2009. gada pārskatos pirmo reizi nodalīja ilgtermiņa un īstermiņa priekšfinansējumu. Daļa no 2008. gada priekšfinansējuma atlikuma ir pārklasificēta uz ilgtermiņa priekšfinansējumu, lai nodrošinātu atbilstību 2009. gada pārskatam – skatīt 1.3.4. punktu.

(9)  2008. gada summa ir pārklasificēta, lai nodrošinātu atbilstību 2009. gada pārskatam – skatīt 1.3.4. punktu.

(10)  Šis atlikums atspoguļo summas, kas pieejamas Kongo Demokrātiskajai Republikai saskaņā ar Padomes Lēmuma 2003/583/EK[1] noteikumiem. Šie līdzekļi ir paredzēti konkrētam mērķim un konkrētai saņēmējvalstij.

(11)  OV L 156, 29.5.1998. 3.–106. lpp.

(12)  Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Ceturto ĀKK un EEK konvenciju, finansēšanu un administrēšanu (OV L 229, 17.8.1991.), ko piemēro 7. EAF; Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Ceturtās ĀKK un EK konvencijas Otro finanšu protokolu, finansēšanu un pārvaldību (OV L 156, 29.5.1998.), ko piemēro 8. EAF; Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Kotonū nolīgumu (OV L 317, 15.12.2000.), ko piemēro 9. EAF, un Iekšējais nolīgums starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansējumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par tāda finanšu atbalsta piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa.

(13)  Padomes Lēmums 2004/289/EK, ĀKK un EK Ministru padomes 2005. gada 22. novembra Lēmums 6/2005 un 7/2005.

(14)  Apvienotās padomes 2007. gada 25. maija Lēmums 2/2007 par nostāju, kas Kopienai jāpieņem ĀKK un EK Ministru padomē, lai atļautu papildu divpusējas iemaksas, kas jāpārvalda Komisijai un ar ko tiek atbalstīti Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda mērķi.

(15)  Komisijas Lēmums C/2009/10380.

(16)  Komisijas Lēmums C/2008/8587.

(17)  Komisijas Lēmums C/2009/10380.

(18)  Komisijas Lēmums C/2009/10380.

(19)  Komisijas Lēmums C/2009/9830.

(20)  Ar iepriekšējo naudas plūsmas grāmatvedības sistēmu, ko izmantoja līdz 2008. gadam, ārvalstu valūtas pārvērtēšanu nevarēja identificēt un norādīt atsevišķi no citiem pamatdarbības rezultātiem. Taču jaunā grāmatvedības sistēma ABAC/SAP ļauj identificēt un norādīt rezultātus. Attiecīgi 2009. gada peļņa un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas ir atspoguļoti atsevišķi, tomēr nav sniegtas salīdzināmas summas.

(21)  Ar iepriekšējo naudas plūsmas grāmatvedības sistēmu, ko izmantoja līdz 2008. gadam, ārvalstu valūtas pārvērtēšanu nevarēja identificēt un norādīt atsevišķi no citiem pamatdarbības rezultātiem. Taču jaunā grāmatvedības sistēma ABAC/SAP ļauj identificēt un norādīt rezultātus. Attiecīgi 2009. gada peļņa un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas ir atspoguļoti atsevišķi, tomēr nav sniegtas salīdzināmas summas.

(22)  Šie ir ienākumi, ko nodrošinājuši STABEX konti. Lai gan šādi ienākumi šķietami palielina fonda kopējos līdzekļus, jāpatur prātā, ka jebkuri šo kontu radītie ienākumi ir paredzēti konkrētam mērķim un konkrētai saņēmējvalstij.

(23)  Budžeta izpildes rezultāta un saimnieciskā rezultāta saskaņošana 2009. gadam ir iespējama, pateicoties jaunajai grāmatvedības sistēmai ABAC/SAP. Tā kā pamatā esošie 2008. gada atsevišķie grāmatvedības darījumi nav pārnesti uz jauno sistēmu, nav sniegti salīdzināmi skaitļi – skatīt 1.3.4. punktu.

(24)  Iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi ietver Sysmin līdzekļu atlikumu, kas ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu 3/2000 tika noteikts 410 926 miljonu euro apmērā. Ar Komisijas Lēmumu PE410/2001 šos līdzekļus paredzēts iekļaut valstu indikatīvo piešķīrumu plānošanā (B daļa) saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolu.

(25)  Daļa no sešu valstu A finansējuma tika pārvietota uz reģionāliem piešķīrumiem.

(26)  Attiecībā uz līdzfinansējumu tabulā ir norādītas tikai saistību apropriācijas.

(27)  % no apropriācijām.

(28)  Ieņēmumi ir tīrā peļņa no mehānisma banku darbībām (t.i., procenti un līdzīgi ienākumi, procentu subsīdijas, neto maksas un komisijas naudas ienākumi, aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājums un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums).

(29)  Ģeogrāfiskajā segmentā “Citi” ir iekļauti dalībvalstu vai Eiropas Investīciju bankas kreditoru vai debitoru parādi un mehānisma nauda un tās ekvivalenti.

(30)  Ieņēmumi ir tīrā peļņa no mehānisma banku darbībām (t.i., procenti un līdzīgi ienākumi, procentu subsīdijas, neto maksas un komisijas naudas ienākumi, aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājums un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums).

(31)  Ģeogrāfiskajā segmentā “Citi” ir iekļauti dalībvalstu vai Eiropas Investīciju bankas kreditoru vai debitoru parādi un mehānisma nauda un tās ekvivalenti.

(32)  Ietverot pārstāvniecības nolīgumus.

(33)  Ietverot pārstāvniecības nolīgumus.

(34)  Padome 2009. gada 17. novembrī noteica finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā līdz 2010. gada 21. janvārim.

---

---