(1)

Dānija 2012. gada sākumā uzsāka dialogu ar Komisiju, lai apspriestu problēmas, ar kurām tobrīd saskārās Vestjysk Bank A/S (“Vestjysk Bank” jeb “banka”).

(2)

Komisija 2012. gada 25. aprīlī pieņēma lēmumu lietā SA.34423 (“glābšanas lēmums”) (2), konstatējot, ka trīs pasākumi, kas piešķir priekšrocību Vestjysk Bank un Aarhus Lokalbank (kura 2012. gada 30. martā apvienošanās rezultātā pievienojās Vestjysk Bank), rada valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē un ir uz laiku saderīgi ar iekšējo tirgu finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Pasākumi tika attiecīgi apstiprināti uz sešiem mēnešiem vai, ja Dānija sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iesniegtu padziļinātu pārstrukturēšanas plānu, – līdz brīdim, kad Komisija pieņems galīgo lēmumu par minēto pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Dānija 2012. gada 18. aprīlī iesniedza Vestjysk Bank pārstrukturēšanas plāna sākotnējo versiju, kura ietvēra plānoto saistību kopumu kā sākumpunktu sarunām par pārstrukturēšanas plānu.

(4)

No 2012. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim Komisija un Dānija vairākās sanāksmēs, telefonkonferencēs un sarakstē apsprieda pārstrukturēšanas plānu, kas tika vairākkārt atjaunināts. No 2013. gada augusta līdz 2014. gada aprīlim Dānija mēģināja pārdot savas bankas akcijas. Tādēļ sarunas par pārstrukturēšanas plānu šajā periodā tika apturētas. Mēģinājums pārdot akcijas bija neveiksmīgs, jo nebija ieinteresētu pircēju.

(5)

Komisija 2015. gada 4. decembra vēstulē informēja Dāniju par lēmumu sākt procedūru saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu attiecībā uz atbalstu (“lēmums sākt procedūru”).

(6)

Komisija 2016. gada 7. janvārī saņēma Dānijas piezīmes par lēmumu sākt procedūru.

(7)

Dānija 2016. gada aprīlī sāka jaunu atklātu, beznosacījumu un pārredzamu pārdošanas procesu ar mērķi pārdot savas bankas akcijas.

(8)

Lēmumu sākt procedūru 2016. gada 17. jūnijā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Tā nesaņēma nekādas piezīmes no ieinteresētajām personām.

(9)

Pēc tam, kad pārdošanas procesā nebija saņemts neviens piedāvājums par banku, Dānija 2016. gada 23. novembrī informēja Komisiju, ka Dānijas banka Nykredit ir izrādījusi interesi veidot konsorciju ar nebanku ieguldītājiem, lai iegādātos un rekapitalizētu banku. Dānija uzskata, ka šis darījums apvienojumā ar turpmākiem pārstrukturēšanas pasākumiem atjaunotu bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(10)

No 2016. gada 23. novembra līdz 2017. gada jūnija sākumam Komisija un Dānija vairākās sanāksmēs, telefonkonferencēs un sarakstē apsprieda jauno pārstrukturēšanas plānu.

(11)

Dānija 2017. gada 14. jūnijā iesniedza jaunā pārstrukturēšanas plāna galīgo versiju, kā arī parakstīja līgumu ar privāto ieguldītāju konsorciju par bankas akciju pārdošanu. Pēc tam ieguldītāju konsorcijs nāca klajā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu attiecībā uz bankas atlikušajām akcijām (kas piederēja privātām personām); tā slēgšanas datums bija 2017. gada 18. jūlijs.

(12)

Dānija 2017. gada 12. jūnijā piekrita atteikties no savām tiesībām, kas izriet no Līguma 342. panta un Regulas Nr. 1 (4) 3. panta, un tam, ka šis lēmums tiek pieņemts un publicēts angļu valodā.

(13)

Dānijas finanšu uzraudzības iestāde (“DFSA”) ir klasificējusi 1874. gadā dibināto Vestjysk Bank kā nesistēmiskas nozīmes finanšu iestādi; šobrīd tā ir 15. lielākā banka Dānijā un tās tirgus daļa ir mazāka par 0,3 %. Pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem (no 2017. gada 31. marta), bankas bilance ir DKK 19,5 miljardi (EUR 2,6 miljardi), tai ir DKK 14 miljardi (EUR 1,9 miljardi) noguldījumos, DKK 12,4 miljardi (EUR 1,7 miljardi) kopējos aizdevumos, 15 filiāles un 438 darbinieki (pilnslodzes ekvivalentos – “FTE”).

(14)

Dānijas valsts ir bankas lielākais akcionārs, kas kontrolē 81,47 % Vestjysk Bank akciju kapitāla un balsstiesību. Vestjysk Bank ir iekļauta Kopenhāgenas Fondu biržā.

(15)

Bankas darījumdarbības modelis apvieno vietējus mazapjoma aizdevumus un lielus riska darījumus lauksaimniecības nozarē un komerciāla nekustamā īpašuma nozarē. Banka galvenokārt darbojas Jitlandes reģionā Dānijā.

(16)

Vestjysk Bank 2012. gadā saņēma valsts atbalstu, lai apvienotos ar Aarhus Lokalbank, kas ir vēl viena Dānijas reģionālā banka, kura darbojas Jitlandes reģionā. 2011. gada beigās Vestjysk Bank bilance bija DKK 29,2 miljardi (EUR 3,9 miljardi) un Aarhus Lokalbank attiecīgi – DKK 4,4 miljardi (EUR 600 miljoni).

(17)

Gan Vestjysk Bank, gan Aarhus Lokalbank 2009. gadā bija saņēmušas atbalstu Dānijas rekapitalizācijas shēmas ietvaros. Bankai piešķirtais atbalsts tika nodrošināts hibrīdkapitāla veidā attiecīgi DKK 1 438 miljonu (5) un DKK 177,8 miljonu (6) apmērā, kopā veidojot DKK 1 615,8 miljonus (aptuveni EUR 216 miljonus), kas atbilst 6,2 % no riska svērtajiem aktīviem (RSA). Rezultātā Dānijas valsts jau pirms apvienošanās bija lielākais akcionārs abās bankās (tās daļa Vestjysk Bank bija 53,1 % un Aarhus Lokalbank – 45,2 %) (7).

(18)

Dānija 2012. gada 28. februārī informēja Komisiju, ka Vestjysk Bank un Aarhus Lokalbank plāno apvienoties, jo tās abas saskārās ar paaugstinātu risku kļūt par grūtībās nonākušu banku. Bija paredzēts, ka ar abu banku apvienošanos tiks novērstas banku finansējuma problēmas, izveidojot vienu turpmāku struktūru – Vestjysk Bank, un nostiprināta tās kā reģionālas bankas pozīcija.

(19)

Lai īstenotu apvienošanos, Dānija ziņoja Komisijai par šādiem pasākumiem attiecībā uz Vestjysk Bank:

(20)

Komisija 2012. gada 25. aprīlī uz laiku apstiprināja 1., 3. un 4. pasākumu kā glābšanas atbalstu uz sešiem mēnešiem vai, ja Dānija sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iesniegtu padziļinātu pārstrukturēšanas plānu, – līdz brīdim, kad Komisija būtu pieņēmusi galīgo lēmumu par minēto pārstrukturēšanas plānu. 2. pasākumu pilnībā finansēja privātie ieguldītāji, tādēļ tika atzīts, ka tas neveido valsts atbalstu.

(21)

Vestjysk Bank2012. gada 28. jūnijā saņēma galīgo saistošo apņemšanos no Dānijas finanšu stabilitātes iestādes (8) attiecībā uz 4. pasākumu, ar kuru individuālās valsts garantijas saistībām tika ierobežotas līdz DKK 6,8 miljardiem (EUR 914 miljoniem).

(22)

1. pasākuma rezultātā gūtie bruto ieņēmumi bija DKK 318,7 miljoni (neto ieņēmumi – DKK 300 miljoni) un valsts līdzdalība sasniedza DKK 166 miljonus (EUR 22 miljonus). 3. pasākuma rezultātā tika palielināts kapitāla prasību atvieglojums 0,60 % apmērā, samazinot bankas riska svērtos aktīvus.

(23)

Trīs pasākumu, kas tika aprakstīti glābšanas lēmumā, ietvaros īstenotā atbalsta galīgais apjoms bija DKK 7 293,7 miljoni (EUR 979 miljoni).

(24)

Dānija 2012. gada 18. aprīlī atsevišķi iesniedza Vestjysk Bank pārstrukturēšanas plāna sākotnējo versiju, kas ietvēra plānotos noteikumus attiecībā uz iespējamām saistībām. Pēc tās iesniegšanas sekoja vairāki atjauninājumi un grozījumi, kuru mērķis bija nodrošināt papildu pasākumus, lai atjaunotu bankas ilgtermiņa dzīvotspēju, jo netika panākts tās plānotais ienesīgums.

(25)

Dānija 2013. gada augustā informēja Komisiju, ka tā plāno pārdot Vestjysk Bank, tādējādi tika apturētas sarunas par atsevišķu bankas pārstrukturēšanu.

(26)

Dānija 2014. gada aprīlī informēja Komisiju, ka bankas pārdošana ir atcelta, jo neviens no potenciālajiem pircējiem nebija iesniedzis piedāvājumu. Tādēļ tika atsāktas sarunas par atsevišķu bankas pārstrukturēšanu. Tomēr šo sarunu rezultātā netika sagatavots galīgs un pamatots pārstrukturēšanas plāns, kas spētu nodrošināt, ka tiek atjaunota bankas dzīvotspēja, un Komisija nolēma sākt formālu izmeklēšanas procedūru skaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu.

(27)

Komisija savā 2015. gada 4. decembra lēmumā sākt procedūru apšaubīja, vai:

(28)

Dānija savā atbildē apstiprināja, ka tā pieņem, ka 4. pasākums ir valsts atbalsts, taču arī atkārtoti pauda savu glābšanas lēmuma pieņemšanas laikā pausto nostāju, apstrīdot, ka 1. un 3. pasākums veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Konkrētāk, Dānija sniedza šādas piezīmes:

(29)

Dānija norādīja, ka Vestjysk Bank ir dzīvotspējīga, taču šobrīd neaizsargāta banka. Dānija uzskata, ka banka tuvojas pārstrukturēšanas posma beigām un drīzumā uzsāks stabilizācijas posmu.

(30)

Turklāt Dānija savā piezīmē apgalvo, ka bankai ir stabils pamats, lai turpinātu ienākumu gūšanu no pamatdarbības, taču saistībā ar mazo maksātspējas rezervi banka ir neaizsargāta pret ārējiem makroekonomikas faktoriem, galvenokārt tiem faktoriem, kas ietekmē lauksaimniecības nozari saistībā ar lieliem riska darījumiem šajā segmentā.

(31)

Dānija uzskata, ka banka ir aktīvi strādājusi, lai samazinātu savu komerciālo ietekmi, samazinot savu kopējo bilanci un bruto aizdevumus un koncentrējot savu darījumdarbību tās pamatreģionā, kuru veido Jitlandes daļas. Papildus tam banka ir ievērojami samazinājusi savu filiāļu un pilnas slodzes darbinieku skaitu, kā arī samazinājusi savas pamatdarbības izmaksas.

(32)

Turklāt kopš 2012. gada vidus banka ir izpildījusi virkni uzvedības pasākumu un korporatīvās pārvaldības noteikumu, kurus Dānija ierosināja 24. apsvērumā minētā pārstrukturēšanas plāna projekta ietvaros un kuru mērķis ir ierobežot konkurences izkropļojumus.

(33)

Tādēļ Dānija secina, ka pasākumi, kas jau ir īstenoti, ir bijuši vairāk nekā pietiekami, lai ierobežotu valsts atbalsta pasākuma radīto konkurences izkropļojumu.

(34)

Dānija atzīmē, ka pārstrukturēšanas procesā ir atbilstoši īstenota sloga sadale. Dānija saņēma diskontu attiecībā uz akciju parakstīšanās likmi, kas nodrošināja atbilstošu atlīdzību par tās līdzdalību kapitāla palielināšanā, kā arī uz risku balstītas garantijas komisijas maksu par individuālo garantiju, kas ievērojami pārsniedz 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu (10) norādītās prasības.

(35)

Atsaucoties uz vienu no vairākiem kopš 2012. gada pabeigtajiem saistību pārvaldības pasākumiem, kurā tika samaksāta cena, kas pārsniedz subordinētā kapitāla atpirkšanas teorētisko maksimālo cenu, Dānija norāda, ka šādas pārmaksas, kuras mērķis ir sniegt labumu kreditoram (nevis bankai), apjoms bija 2 % no pamatsummas, kas atbilst NOK 800 000 (aptuveni EUR 108 000). Rezultātā banka samaksāja līdzvērtīgu summu Dānijai, tādējādi kompensējot jebkādu neatbilstošu sloga sadali, ko varētu būt radījusi šī relatīvi mazā summa. Summa tika samaksāta pilnā apjomā 2014. gada sākumā.

(36)

Pēc Komisijas pieprasījuma 2016. gada martā Dānijas finanšu uzraudzības iestāde veica bankai spriedzes testu. Spriedzes tests tika veikts nekavējoties un atbilstoši Eiropas Banku iestādes (“EBI”) standartiem. Tajā tika secināts, ka spriedzes apstākļos varētu tikt pārkāpta Vestjysk Bank individuālās maksātspējas prasība.

(37)

Dānija 2016. gada maijā informēja Komisiju, ka tā ar savu finanšu konsultantu (SEB) īsteno procesu, lai pārdotu banku. Sākotnēji procesu bija paredzēts pabeigt līdz 2016. gada vasaras beigām, taču galu galā tas tika noslēgts 2016. gada vēlā rudenī (skatīt arī 52. apsvērumu). Šā procesa laikā sarunas par pārstrukturēšanas plānu tika apturētas, jo šā plāna saturā būtu jāņem vērā potenciālā bankas pircēja iespējamie plāni. Saistībā ar to ir jāatzīmē, ka Dānija apsvēra iespēju pārdot banku vai nu citai bankai (kura to, iespējams, integrētu savā darbībā), vai finanšu ieguldītājam (kurš to, iespējams, saglabātu kā atsevišķu struktūru). Tādējādi pārstrukturēšanas plāns bija atkarīgs arī no pircēja veida.

(38)

Dānija 2016. gada 23. novembrī informēja Komisiju, ka Dānijas banka Nykredit ir izrādījusi interesi veidot konsorciju ar nebanku ieguldītājiem, lai iegādātos un rekapitalizētu banku.

(39)

Pēc vairākkārtējas saziņas, kas tika uzsākta 2016. gada novembrī, Dānija 2017. gada 29. aprīlī informēja Komisiju, ka Nykredit ir saņēmusi pietiekamus saistību apliecinājumus no vairākiem ieguldītājiem, lai varētuīstenot jauno pārstrukturēšanas plānu. Saistībā ar izdevīgāku piedāvājumu trūkumu, kurus varētu iesniegt citi potenciālie pircēji līdz 2017. gada 18. jūlijam, 2017. gada 14. jūnijā Dānija iesniedza Komisijai neatsaucamu garantiju, kuru parakstījusi Dānija un privāto ieguldītāju konsorcijs attiecībā uz Dānijas valstij piederošo Vestjysk akciju pārdošanu.

(40)

Nykredit sadarbībā ar Vestjysk sagatavoja jaunu pārstrukturēšanas plānu, kuru Dānija iesniedza Komisijai (“Nykredit plāns”). Tā mērķis ir nodrošināt bankas vajadzīgo kapitālu un ilgtermiņa dzīvotspēju. Nykredit plāna galvenie elementi ir šādi:

(41)

Bankas darījumdarbības plāns, kurā ir norādīti 40. apsvēruma e) punktā minētie izmaksu samazināšanas pasākumi, cita starpā ietver turpmāk tabulā norādītās prognozes attiecībā uz 2017., 2018. un 2019. gadu.

1. tabula

Darījumdarbības plāns 2017.–2019. gada periodam un faktiskie rādītāji 2012. un 2016. gadam

(42)

Tirgū un bankas akcionāriem 2017. gada 12. jūnijā tika paziņots par ierosinātajiem darījumiem, kas aprakstīti 40. apsvēruma a)–d) punktā. Tajā pašā dienā Dānijas valsts paziņoja, ka tā ir nosacīti pieņēmusi konsorcija brīvprātīgo piedāvājumu attiecībā uz tai piederošajiem 81,47 % bankas akciju. Trešām personām vēl bija iespēja iesniegt finansiāli izdevīgāku piedāvājumu (skatīt arī 57. apsvērumu), pirms beidzas konsorcija piedāvājuma termiņš (t. i., līdz 2017. gada 18. jūlijam). Oficiāls piedāvājuma dokuments ar sīkāku informāciju par katru priekšlikuma elementu, kā arī īstenošanas grafiku tika iesniegts visiem bankas akcionāriem 2017. gada 19. jūnijā. Akciju emisiju un pirmā līmeņa papildu kapitāla refinansēšanu ir paredzēts pabeigt 2017. gada rudenī.

(43)

Pēc Komisijas pieprasījuma Dānija 2017. gada 13. jūnija vēstulē informēja, ka ierosinātais darījums neietver jaunus pasākumus (piemēram, garantijas), kas varētu būt saistīti ar jebkādu valsts atbalstu, un iesniedza Komisijai līgumu ar konsorciju. Tajā pašā dienā DFSA – pēc Komisijas uzaicinājuma – vēstulē apstiprināja, ka Vestjysk kredītriska politika ir saskaņā ar līdzīgu banku paraugpraksēm. Jo īpaši, pamatojoties uz nepārtraukto bankas uzraudzību, tostarp bankas kredītriska pārvaldības izvērtēšanu, kas kopš 2012. gada ir veikta četrās pārbaudēs, DFSA secināja, ka Vestjysk Bank kredītriska politika īsteno Dānijas Izpildrīkojumu par banku pārvaldību un kontroli (13).

(44)

Lai atbalstītu bankas dzīvotspējas atjaunošanu un turpmāk ierobežotu iespējamos konkurences izkropļojumus, Dānija ir uzņēmusies virkni saistību, kuras ir apkopotas a)–j) punktā (pilns saistību teksts ir ietverts šā lēmuma pielikumā):

(45)

Komisijai ir jākonstatē valsts atbalsta pastāvēšana Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, kas nosaka, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(46)

Tāpēc, lai pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem: tas ir piedēvējams valstij, un to finansē dalībvalsts vai no valsts līdzekļiem, tas rada selektīvu priekšrocību, kas var dot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, kā arī var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(47)

Glābšanas lēmuma 47.–67. apsvērumā un lēmuma sākt procedūru 50. apsvērumā Komisija jau ir rūpīgi izvērtējusi pasākumus un secinājusi, ka 1., 3. un 4. pasākums veidoja valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(48)

Formālās izmeklēšanas laikā Dānija nav sniegusi nekādus jaunus argumentus, kurus tā nebūtu jau paudusi 2012. gadā. Tādēļ Komisijas glābšanas lēmumā ietvertais novērtējums un secinājums, ka 1., 3. un 4. pasākums (kā aprakstīts glābšanas lēmuma 19. apsvērumā) veidoja valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, paliek nemainīgs.

(49)

Turklāt Komisija izvērtēja Dānijas iesniegtos dokumentus un jo īpaši 39. apsvērumā minēto neatsaucamo garantiju; tie neietver nekādas atsauces uz valsts līdzekļu (piemēram, kapitāla atbalsta vai valsts sniegtu garantiju) izmantojumu akciju pārdošanas ietvaros.

(50)

Kredītiestādes, kurai ir sniegts atbalsts, pārdošana var ietvert valsts atbalstu pircējiem, ja vien pārdošana netiek organizēta atklāta, nediskriminējoša un beznosacījumu konkursa kārtībā, kurā aktīvi tiek pārdoti pretendentam, kas piedāvā lielāko cenu (14). Tādēļ Komisijai ir jāizvērtē (15), vai: a) pārdošanas procedūra ir atklāta, beznosacījumu un nediskriminējoša; b) pārdošana tiek veikta saskaņā ar tirgus noteikumiem; c) kredītiestāde vai valsts – atkarībā no izvēlētās struktūras – maksimāli palielina pārdošanas cenu.

(51)

Dānija 2013. gada ceturtajā ceturksnī mēģināja pārdot sev piederošās Vestjysk Bank akcijas. Dānija arī izpētīja, vai Orhūsas reģionā varētu atrast kādu pircēju saistībā ar bankas darbībām. Neraugoties uz vairāku Dānijas banku (16) sākotnējo interesi, darījumu nebija iespējams noslēgt galvenokārt tādēļ, ka potenciālie pircēji, pamatojoties uz to veikto bankas aktīvu rūpīgu pārbaudi, paredzēja papildu parādu norakstīšanu ievērojamā apmērā, kas sekotu pēc iegādes.

(52)

2016. gada otrajā ceturksnī, pēc tam, kad ar Dāniju sazinājās Dānijas finanšu ieguldītājs (…), tā uzsāka otro pārdošanas procesu. Tomēr (…) priekšlikums (skatīt arī 55. apsvērumu) bija saistīts ar ekskluzivitāti. Tādēļ Dānija nolēma vispirms dot iespēju iesniegt piedāvājumus visiem pārējiem atbilstošajiem potenciālajiem pircējiem (17). Dānija nolīga ekspertu – ieguldījumu konsultantu SEB, lai tas pārvaldītu šo procesu. Process tika īstenots 2016. gada otrajā un trešajā ceturksnī. Beigās neviens no pircējiem (18), ar kuriem notika saziņa, neiesniedza piedāvājumu saistībā ar paredzamo papildu parādu norakstīšanu ievērojamā apmērā. (…), kuram tajā brīdī bija de facto ekskluzivitāte, 2016. gada oktobrī uzsāka rūpīgu pārbaudi, taču 2016. gada novembrī pārtrauca procesu, neiesniedzot piedāvājumu.

(53)

Gan 2013. gadā, gan 2016. gadā pārdošanas process tika īstenots šādi:

(54)

Saziņa ar Nykredit notika abos pārdošanas procesos. 2013. gadā tā konsorcija ietvaros sākotnēji izrādīja interesi par banku kopumā, taču konsorcijs nespēja iesniegt piedāvājumu. Pēc tam Nykredit bija ieinteresēta iegādāties daļu bankas (Orhūsas reģionā), taču pēc rūpīgas pārbaudes piedāvājumu neiesniedza. 2016. gada otrajā ceturksnī Nykredit pauda interesi par konsorcija veidošanu, taču neuzsāka šo procesu. Tomēr 2016. gada oktobrī Nykredit iesniedza sākotnējus apsvērumus par Vestjysk Bank rekapitalizācijas shēmu. Pēc tam, 2016. gada novembrī, Vestjysk Bank uzsāka sarunas ar Nykredit, lai izpētītu iespēju piesaistīt kapitālu no ārējiem ieguldītājiem. Šo centienu rezultātā tika sagatavots 40. apsvērumā aprakstītais Nykredit plāns, konsorcija piedāvājums un darījumi.

(55)

Konsorcijs piedāvāja iegādāties visas (81,47 %) valstij piederošās akcijas par cenu DKK 1 par akciju. 2017. gada 12. jūnijā, kad tika paziņots piedāvājums, Kopenhāgenas Fondu biržā cena par bankas akciju bija DKK 14,90 (20). Tomēr, tā kā divu atklāto pārdošanas procesu ietvaros netika iesniegts neviens cits piedāvājums, var uzskatīt, ka konsorcija piedāvātā cena ir maksimālā cena, kādu varētu panākt attiecīgajā situācijā. Šo secinājumu apstiprina arī alternatīvā priekšlikuma novērtējums (skatīt arī 52. apsvērumu), ko 2016. gada februārī neoficiāli pārbaudīja (…). Šis ieguldītājs sākotnēji apsvēra iespēju iegūt kontroli pār Vestjysk, iegādājoties no jauna emitētās akcijas par cenu DKK 1 par akciju, un šo priekšlikumu apstiprināja 2016. gada septembrī (21). Tomēr alternatīvais priekšlikums netika īstenots, jo pēc rūpīgas pārbaudes uzsākšanas 2016. gada oktobrī (…) to beigās atsauca. Tas veido vēl vienu kritēriju (kritērijs ir arī DKK 1 par akciju), lai secinātu, ka konsorcija priekšlikums ir tas, kas nosaka maksimālo pārdošanas cenu, un ka darījums notiks saskaņā ar tirgus noteikumiem.

(56)

Dānija arī iesniedza cenas adekvātuma atzinumu, ko pēc tās pieprasījuma sagatavojis neatkarīgs eksperts. Cenas adekvātuma atzinumā ir secināts, ka piedāvātā samaksa – DKK 1 par akciju – šobrīd ir labākā iespējamā tirgus cena, kādu var iegūt. Lai nonāktu pie šā secinājuma, eksperts cita starpā ņēma vērā divos iepriekšējos pārdošanas procesos iegūto informāciju, aktuālo situāciju attiecībā uz bankas kapitālu un nenoteiktību attiecībā uz valsts atbalsta lietu, kas tobrīd vēl tika izskatīta.

(57)

Visbeidzot, saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar konsorciju, Dānijas valstij ir iespēja pieņemt izdevīgāku konkurējošo piedāvājumu (22) no bona fide trešās personas. Tomēr šādam konkurējošam piedāvājumam ir jānodrošina reāla iespēja risināt iepriekšējos valsts atbalsta jautājumus, atmaksāt pirmā līmeņa papildu kapitālu, kuru finansējusi valsts, un tas nedrīkst ietvert nekādu turpmāku valsts atbalstu. Citiem vārdiem sakot, konkurējošam piedāvājumam ir jābūt vismaz līdzvērtīgam konsorcija piedāvājumam attiecībā uz bankas maksātspējas atjaunošanu un ienesīgumu. Ja tiek iesniegts konkurējošs piedāvājums, konsorcijam ir iespēja tam pielāgoties. Rezultātā visām personām, kuras vēlas ieguldīt bankā, piedāvājot lielāku cenu, ir iespēja to darīt. Tiesību aktā, ar kuru Finanšu ministrijai tiek ļauts pabeigt pārdošanu konsorcijam, ir minēta iespēja piedāvājumu iesniegšanas periodā iesniegt konkurējošu piedāvājumu ar izdevīgākiem nosacījumiem, un arī šī iespēja bija publiski zināma (23). Komisija uzskata, ka tas nodrošina lielāku pārliecību, ka Dānija ir darījusi visu iespējamo, lai maksimāli palielinātu pārdošanas cenu, un ir devusi iespēju iesniegt piedāvājumu visām ieinteresētajām personām. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējos neveiksmīgos mēģinājumus pārdot banku, šķiet, ir maz ticams, ka tiks iesniegts konkurējošs piedāvājums.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Dānijai piederošo Vestjysk akciju pārdošanas process ir bijis atklāts, nediskriminējošs un beznosacījumu un tā rezultātā tika palielināta Dānijas valsts akciju pārdošanas cena. Patiešām, neraugoties uz vairākām iespējām (2013. un 2016. gadā), netika iesniegts neviens piedāvājums, kura rezultātā būtu palielinājusies pārdošanas cena un kas ļautu valstij pilnībā atstāt banku. Tā kā Komisijai nav pamata uzskatīt, ka iesniegtais piedāvājums un samaksātā cena neatspoguļotu bankas tirgus cenu, var secināt, ka valstij piederošo Vestjysk akciju privātais pircējs nav atbalsta pasākumu saņēmējs un tādējādi atbalstu nesaņem.

(59)

Tādēļ ir secināts, ka vienīgais atbalsta pasākumu saņēmējs ir Vestjysk Bank.

(60)

Kopumā, kā norādīts 49. un 59. apsvērumā, ir secināts, ka šajā lēmuma ir jāizvērtē tikai 2012. gadā īstenoto pasākumu, kas tika piešķirti uzņēmumam Vestjysk, saderība.

(61)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ļauj Komisijai atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā sniegšana “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Komisija ir atzinusi, ka globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā un banku atbalsta pasākumi ir piemēroti, lai novērstu šos traucējumus. Tas ir secīgi izklāstīts un ietverts septiņos Krīzes paziņojumos (24).

(62)

Saskaņā ar tempus regit actum vispārējo tiesību principu, kas paredz, ka tiesību normai nav atpakaļejoša spēka, un Eiropas Savienības tiesu iedibināto judikatūru valsts atbalsta pasākuma saderība ir jāizvērtē saskaņā ar tā īstenošanas laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu. 2013. gada Banku darbības paziņojuma 90. punktā ir sīkāk precizēts, ka paziņojumus, ko Komisija reģistrēs pirms 2013. gada 1. augusta, izvērtēs saskaņā ar kritērijiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

(63)

Par pasākumiem tika paziņots 2012. gada 13. aprīlī. Tādējādi šie pasākumi ir jāizvērtē, ņemot vērā jauno pārstrukturēšanas plānu, Pārstrukturēšanas paziņojumu, 2008. gada Banku darbības paziņojumu un 2010. un 2011. gada paziņojumus par termiņa pagarinājumu.

(64)

Lēmumā sākt procedūru Komisija sākotnēji pauda viedokli, ka 2013. gada 13. jūnijā īstenotais repo darījums nebija saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma mērķi – nodrošināt atbilstošu sloga sadali (25). Šis darījums tika īstenots ar vidējo cenu 62 % apmērā no pamatsummas – 2 procentpunktiem virs tirgus cenas 50 % apmērā, pieskaitot prēmiju 10 % apmērā. Tādējādi summa, ko Vestjysk Bank pārmaksāja pakārtotā parāda instrumentu turētājiem, atbilst 2 % no pamatsummas (jeb NOK 800 000, aptuveni EUR 108 000).

(65)

Dānija savā atbildē uz lēmumu sākt procedūru atzina, ka banka Dānijas valstij atmaksāja veikto pārmaksu 2014. gada sākumā, tādējādi kompensējot jebkādu neatbilstošu sloga sadali, ko varētu būt radījusi šī relatīvi mazā summa.

(66)

Komisija atzīmē, ka bankas veiktā pārmaksātās summas atmaksa valstij nevar pēc būtības novērst nepietiekamu sloga sadali. Pārmaksa ir saistīta ar bankas un kreditoru finansiālajām attiecībām (sloga sadales kontekstā), nevis bankas un valsts finansiālajām attiecībām (kas nosaka valsts atbalsta apjomu). Tomēr šis apstāklis apvienojumā ar virkni citu apstākļu šajā lietā ļauj Komisijai secināt, ka sloga sadale bija atbilstoša. Konkrētāk, šie citi apstākļi ir saistīti ar faktu, ka pārmaksas summa bija neliela (tikai EUR 108 000) un ka sliekšņa līmenis 60 % apmērā kā tāds nebija noteikts Pārstrukturēšanas paziņojumā, kas ir formulēts diezgan elastīgā veidā (26), bet gan Komisijas dienestu dokumentā (27).

(67)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka lēmumā sākt procedūru paustās šaubas attiecībā uz sloga sadales prasību atbilstību ir pilnībā kliedētas.

(68)

Banka ir padarījusi mazāku savu komerciālo ietekmi, vēl vairāk samazinot savu filiāļu tīklu par vēl trīs filiālēm, salīdzinot ar skaitu, kuru Dānija norādīja savā atbildē uz lēmumu sākt procedūru, rezultātā kopš glābšanas atbalsta sniegšanas to kopumā samazinot par deviņām filiālēm (2012. gadā bankai bija 24 filiāles, 2015. gadā – 18 filiāles un, sākot no 2016. gada beigām, – 15 filiāles, kopš 2012. gada kopumā samazinot par 37,5 %). Šāda filiāļu tīkla samazināšana apvienojumā ar Dānijas banku nozares iezīmēm ietekmē bankas spēju īstenot jaunu darījumdarbību un piesaistīt jaunus noguldījumus, tādējādi veicinot konkurences izkropļojumu ierobežošanu.

(69)

Nykredit plānā arī ir parādīta apjomīgāka bankas darbinieku skaita samazināšana (samazināšana [30–40] % apmērā līdz 2017. gadam un samazināšana [35–45] % apmērā līdz 2018. gadam), nekā bija prognozēts lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā (samazināšana [20–30] % apmērā līdz 2017. gadam). Šī samazināšana plašākā apjomā ir radusies saistībā ar bankas centieniem vēl vairāk samazināt izmaksas un efektivitātes uzlabojumiem, kas tika panākti, samazinot filiāļu tīklu.

(70)

Lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā (skatīt minētā lēmuma 98. apsvērumu) Komisija bija informēta par filiāļu tīkla samazināšanu tikai par [10–20] % (no 24 filiālēm līdz [18–22] filiālēm) un darbinieku skaita samazināšanu par [20–30] %. Ņemot vērā lielo atbalsta apjomu, ko banka saņēma, Komisija apšaubīja, vai prognozētā filiāļu un darbinieku skaita samazināšana laika posmā no 2012. līdz 2017. gadam pietiekamā mērā ierobežos konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā jaunos samazināšanas mērķus, Komisija uzskata, ka banka ir īstenojusi būtiskus papildu centienus, lai vēl vairāk samazinātu savu komerciālo ietekmi un palielinātu savu efektivitāti. 2. tabulā ir parādīta faktiskā situācija 2012. un 2016. gadā, lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā zināmie priekšlikumi un aktuālie plāni nākamajiem gadiem.

2. tabula

Izmaiņas attiecībā uz filiāļu un pilnslodzes ekvivalentu samazināšanu, kā arī izmaksu un ienākumu attiecību

(71)

Ņemot vērā Vestjysk vājos darbības rezultātus, kopš glābšanas atbalsta saņemšanas tā nav spējusi paplašināt savu darījumdarbību. Pēdējos piecos gados bankas bilances apmērs ir samazinājies par 39,5 % – no DKK 32 865 miljoniem 2012. gada beigās līdz DKK 19 895 miljoniem 2016. gada beigās. Šāda pati tendence ir novērojama attiecībā uz bankas aizdevumu portfeli: minētajā periodā bruto aizdevumi samazinājās par aptuveni 36 %, bruto aizdevumi lauksaimniecības nozarē samazinājās par aptuveni 26 %, savukārt bruto aizdevumi būvniecības un nekustamā īpašuma nozarē samazinājās attiecīgi par 48 % un 44 %.

(72)

Arī riska svērtie aktīvi samazinājās no DKK 25 600 miljoniem 2012. gada beigās līdz DKK 16 081 miljonam 2016. gada beigās (– 37 %), vienlaikus bankas darbinieku skaits šajā pašā periodā samazinājās no 621 uz 459 pilnslodzes ekvivalentiem (– 26 %).

(73)

Visi 71. un 72. apsvērumā minētie rādītāji liecina, ka bankas ietekme pēdējos piecos gados jau ir samazināta, daļēji nepieciešamības dēļ. Tomēr 2012. gadā saņemtā atbalsta apjoms attiecībā uz bankas riska svērtajiem aktīviem bija ievērojams (8,1 %), un pēc būtības ir jāparedz specifiski pasākumi konkurences izkropļojumu novēršanai. Vienlaikus ir atzinīgi jānovērtē, ka banka līdz 2017. gada beigām būs samazinājusi darbinieku skaitu par gandrīz [30–40] % un līdz 2016. gada beigām jau ir samazinājusi filiāļu skaitu par 37,5 %.

(74)

Papildus pasākumiem, kas tika īstenoti pirms šā lēmuma pieņemšanas, Dānija piedāvāja saistības (skatīt 44. apsvērumu), kuru mērķis ir vēl vairāk ierobežot konkurences izkropļojumus pārstrukturēšanas periodā.

(75)

Pirmkārt, bankas bilances apjoms attiecībā uz 2017. gadu ir ierobežots līdz tā 2016. gada līmenim, attiecībā uz 2018. gadu – līdz DKK 20 300 miljoniem un attiecībā uz 2019. gadu (attiecīgā gadījumā) līdz DKK 21 000 miljoniem. Šīs maksimālās robežvērtības nepārprotami ierobežo bankas iespēju pārstrukturēšanas periodā piesaistīt jaunus noguldījumus un piešķirt jaunus aizdevumus. Tādējādi bankas spēja iegūt tirgus daļas uz savu konkurentu rēķina ir ierobežota tā, lai nodrošinātu konkurences izkropļojumu ierobežošanu.

(76)

Turklāt banka nepiešķirs jaunus aizdevumus ārpus Dānijas, un tā var nodrošināt jaunu aizdevumu piešķiršanu ārpus Jitlandes reģiona tikai tad, ja klients piedalās ar savu finansējumu vismaz [35–45] % apmērā un aizdevums ir nodrošināts. Šādas saistības efektīvi ierobežo bankas potenciālu paplašināt savu darījumdarbību ārpus sava darbības pamatreģiona, kurā vēsturiski atrodas arī tās galvenā mītne, arī šādi aizsargājot tirgus dalībniekus pret bankas iespējamo agresīvo rīcību.

(77)

Visbeidzot, uz banku attiecas iegādes aizliegums. Iegādes ir ierasts veids, kā tirgus dalībniekiem paplašināt savas darbības, produktus vai darījumdarbības jomas. Tādēļ aizliegums iegādāties jebkāda uzņēmuma jebkādas daļas nepārprotami kavē bankas paplašināšanās iespējas. Uz banku attiecas arī aizliegums izmantot atbalsta pasākumus reklāmas nolūkos; arī tas aizsargā konkurentus.

(78)

Kā paskaidrots 68. līdz 70. apsvērumā un apkopots 2. tabulā, banka ir īstenojusi būtiskus papildu centienus (salīdzinot ar to, kas tika paredzēts lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā), lai vēl vairāk samazinātu savu komerciālo ietekmi, esot mazs vietējais tirgus dalībnieks, un palielinātu savu efektivitāti. Šādā veidā līdz 2017. gada beigām tiks pietiekami ierobežots konkurences izkropļojumu risks. Tomēr, pamatojoties uz saistībām, ko uzņēmās Dānija, banka ir veikusi arī ievērojamus papildu pasākumus, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus pārstrukturēšanas perioda atlikušajā posmā, kas beidzas vēlākais 2019. gada beigās. Tādēļ Komisija uzskata, ka lēmumā sākt procedūru paustās šaubas attiecībā uz konkurences izkropļošanu ir pietiekamā mērā kliedētas.

(79)

Savā lēmumā sākt procedūru Komisija pauda šaubas, vai tobrīd iesniegtais pārstrukturēšanas plāna projekts nodrošina pietiekamu pamatu, lai pārstrukturēšanas perioda laikā nodrošinātu bankas dzīvotspēju. Jo īpaši Komisija apšaubīja dažus no pieņēmumiem, kas ir pārstrukturēšanas plāna pamatā, un uzskatīja, ka joprojām pastāv ievērojamas neskaidrības. Visbeidzot, Komisija apšaubīja, vai bankas kapitāla stāvoklis ir pietiekami spēcīgs, lai izturētu papildu vērtības samazināšanos.

(80)

Bankas kopējais kapitāla rādītājs 2017. gada 1. janvārī bija 13,1 %. Tomēr saistībā ar kapitāla saglabāšanas rezerves (“KSR”) prasības pakāpenisku īstenošanu bankas kopējā kapitāla prasība ir palielinājusies līdz 13,8 %, rezultātā radot kapitāla iztrūkumu aptuveni 0,7 % jeb DKK 116 miljonu (aptuveni EUR 15,6 miljonu) apmērā. Ja netiktu veikti nekādi pasākumi, 2018. gada 1. janvārī bankai joprojām būtu kapitāla iztrūkums (lai gan mazāks – proti, 0,4 % no tās kopējā kapitāla rādītāja jeb DKK 63 miljoni). Pēc akciju emisijas un subordinētā kapitāla instrumentu refinansēšanas bankai vairs nebūs kapitāla iztrūkuma. Konkrētāk, ir paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī bankai būs kapitāla pārpalikums aptuveni DKK 667 miljonu (aptuveni EUR 90 miljonu) apmērā jeb rezerve 4,3 % apmērā virs kopējā kapitāla rādītāja prasības. Turklāt Dānija apņēmās (skatīt 44. apsvērumu), ka banka saglabās konkrētu kapitāla pārpalikuma apjomu virs regulējumā noteiktās summas.

(81)

Banka arī pārskatīja savu stratēģiju un vēl vairāk samazinās savas pamatdarbības izmaksas (skatīt arī 1. tabulu). Konkrētāk, banka ir samazinājusi savu filiāļu skaitu no 24 filiālēm 2012. gadā līdz tikai 15 filiālēm 2016. gada beigās. Lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā banka bija plānojusi samazināt filiāļu skaitu tikai līdz [18–22] filiālēm. Tajā pašā periodā banka ir samazinājusi savu darbinieku skaitu no 621 pilnslodzes ekvivalenta līdz [460–490] pilnslodzes ekvivalentiem (– [20–30] %). Līdz 2017. gada beigām šis skaits tiks samazināts vēl līdz [374–425] pilnslodzes ekvivalentiem (– [30–40] %), un mērķis ir līdz 2018. gada beigām sasniegt [340–390] pilnslodzes ekvivalentus (gandrīz – [30–40] %). Lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā bankas pārstrukturēšanas plānā darbinieku skaits 2017. gada beigās bija paredzēts [460–490] pilnslodzes ekvivalentu apmērā (kas atbilst samazinājumam tikai par [20–30] %, salīdzinot ar 2012. gada beigām). Šo ievērojamo izmaksu samazināšanas papildu pasākumu ietekme ir redzama bankas izmaksu un ienākumu attiecībā, kas ir samazinājusies no 55,3 % 2012. gadā līdz 50,3 % 2016. gadā. Ir paredzēts, ka šī attiecība samazināsies vēl līdz [45–55] % 2017. gada beigās un pat līdz [40–50] % līdz 2018. gada beigām. Lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā bankas mērķis joprojām bija 2017. gadā panākt izmaksu un ienākumu attiecību [50–60] % apmērā. Tādējādi ir skaidrs, ka, salīdzinot ar pasākumiem, kas tika paredzēti lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā, banka ir īstenojusi ievērojamus izmaksu samazināšanas papildu pasākumus. Šie papildu pasākumi veicinās bankas ienesīgumu un tādējādi tās dzīvotspēju. Konkrētie pamatdarbības izmaksu mērķi, kas paredzēti saistībās, palīdzēs nodrošināt, ka banka īsteno atlikušos plānotos izmaksu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu tās dzīvotspēju.

(82)

Banka arī plāno vēl vairāk samazināt savus procentu izdevumus par [35–50] % līdz 2017. gada beigām un pat līdz [45–60] % līdz 2018. gada beigām (tie jau ir samazināti no DKK 727 miljoniem 2012. gadā līdz DKK 185 miljoniem 2016. gadā). Šādu ievērojamu samazināšanu galvenokārt nodrošinātu termiņnoguldījumu,kuriem beidzas termiņš un kuru vidējā procentu likme ir [0–5] %, aizvietošana ar jauniem noguldījumiem, kuru likme ir tikai aptuveni [0–5] %. Papildu ietaupījumus attiecībā uz procentu izdevumiem ir paredzēts panākt, pārstrukturēšanas plāna ietvaros refinansējot bankas subordinētā kapitāla bāzi (skatīt 40. apsvērumu). Banka iesniedza pierādījumus, kas apliecina, ka šie ietaupījumi ir sasniedzami un tiem būs arī pozitīva ietekme uz bankas ienesīgumu un dzīvotspēju. Banka var arī vienkārši samazināt savu noguldījumu procentu likmi, nesamazinot savu finansējumu, jo tai ir ievērojams noguldījumu pārpalikums (28). Neraugoties uz noguldījumu atlīdzības ievērojamo samazināšanu, banka neplāno nekādus vērā ņemamus samazinājumus attiecībā uz tās noguldījumu pārpalikumu, jo ir paredzēts, ka noguldījumu samazināšanās būs mazāka par aizdevumu portfeļa samazināšanos.

(83)

Būtisks faktors, kas noteiks bankas dzīvotspēju un ienesīgumu, būs tās vērtības samazināšanās rādītājs pāris nākamajos gados. Šobrīd banka paredz, ka tās uzkrājumi aizdevumu zaudējumiem samazināsies no DKK 416 miljoniem 2016. gadā līdz DKK [200–300] miljoniem 2017. gadā un DKK [200–300] miljoniem 2018. gadā. Galvenais iemesls, kādēļ ir ievērojami samazināts paredzēto uzkrājumu apjoms, ir bankas cerības, ka tās lauksaimniecības portfelis, kas pēdējos gados veidoja lielāko daļu vērtības samazināšanās (29), darbosies efektīvāk. Šīs cerības ir balstītas uz pieņēmumu, ka galveno lauksaimniecības produktu (piemēram, piena un cūkgaļas) cenas pēc 2015.–2016. gada krituma palielināsies, un pieņēmumu, ka šī tendence turpmākajos gados nemainīsies. Pašas Komisijas prognozes (30) liecina, ka lauksaimniecības produktu cenas pēc 2015.–2016. gada krituma tiešām ir atjaunojušās, taču pēc 2017. gada vairāk vai mazāk saglabāsies nemainīgas. Banka paredz arī nelielu vērtības samazināšanās kritumu nekustamā īpašuma nozarē, savukārt citās nozarēs kopumā ir paredzama mērena palielināšanās.

(84)

Kopumā, ja bankas pieņēmumi realizējas, dažos nākamajos gados tās ienesīgums ievērojami uzlabosies. Konkrētāk, bankas peļņa no pašu kapitāla pēc nodokļu nomaksas (31) palielināsies no 5,4 % 2016. gadā līdz [7–11] % 2017. gadā un [7–11] % 2018. gadā (skatīt arī 1. tabulu). Šo ievērojamo bankas ienesīguma palielināšanos galvenokārt nodrošina izmaksu un aizdevumu zaudējumu samazināšana. Bankas pamatienākumi (galvenokārt ienākumi no procentiem un maksām) patiešām saglabāsies vairāk vai mazāk nemainīgi (skatīt 1. tabulu). Komisija uzskata, ka procentu izdevumu, kā arī darbinieku un administratīvo izmaksu prognozēto samazināšanu normālos apstākļos var panākt bankas paredzētajā termiņā.

(85)

Attiecībā uz uzkrājumu aizdevumu zaudējumiem samazināšanu Komisija uzskata, ka bankas prognozes balstās uz optimistiskiem pieņēmumiem. Komisija atzinīgi vērtē, ka pēc vairākām DFSA pārbaudēm banka ir saskaņojusi savu kredītriska politiku ar līdzīgu banku paraugpraksēm, kā DFSA ziņoja Komisijai (skatīt 43. apsvērumu).

(86)

Komisija norāda, ka sarunās ar Nykredit banka piekrita rūpīgai pārbaudei, ko 2016. gada beigās veica Deloitte; tās rezultātā tika noteikta papildu vērtības samazināšanās aptuveni DKK [50–150] miljonu apmērā (32). Tam būtu jāsamazina neskaidrība attiecībā uz turpmākajām nodrošinājuma vajadzībām.

(87)

Neraugoties uz to, paredzētā aizdevumu zaudējumu samazināšana būs lielā mērā atkarīga no makroekonomikas apstākļiem un jo īpaši lauksaimniecības nozares darbības rezultātiem. Ņemot vērā bankas lauksaimniecības riska darījumu apmēru un lielo ietekmi, kāda uzkrājumiem aizdevumu zaudējumiem iepriekš ir bijusi uz bankas ienesīgumu, Komisija ir veikusi jutīguma analīzi, ar kuru uzkrājumi aizdevumu zaudējumiem ir nomainīti uz piesardzīgākiem līmeņiem. Šajā analīzē uzkrājumi aizdevumu zaudējumiem ir noteikti par 20 % augstāk nekā attiecīgās paredzētās summas 2017. un 2018. gadam. Saskaņā ar pārskatīto pieņēmumu bankas peļņa no pašu kapitāla nokristos attiecīgi par [0–5] % un [0–5] % 2017. un 2018. gadā, bet saglabātu tādu ienesīguma līmeni, kurā banka spēj nepieciešamības gadījumā piesaistīt papildu kapitālu no tirgus avotiem. Tomēr bankas “ērtā” kapitāla rezerve (skatīt 80. apsvērumu) būtu pietiekama, lai segtu papildu aizdevumu zaudējumus vai citus iztrūkumus un saglabātu bankas maksātspēju. Tādēļ iespēja, ka bankai dažu nākamo gadu laikā vajadzēs jaunu kapitālu vai valsts atbalstu, šķiet ļoti neliela.

(88)

Pat saskaņā ar DFSA izstrādāto spriedzes scenāriju bankai pēc privāto ieguldītāju kapitāla iepludināšanas joprojām būtu pietiekami liela kapitāla rezerve. DFSA scenārijs cita starpā paredz mazākus procentu ienākumus, lielākas amortizācijas izmaksas un papildu vērtības samazināšanos kopumā DKK [400–600] miljonu apmērā, salīdzinot ar 2018. un 2019. gadam paredzēto. Lai gan banka šajos divos gados radītu zaudējumus, tās maksātspējas koeficients saglabātos pietiekami virs regulējumā noteiktajām prasībām. Citiem vārdiem sakot, faktiskie vērtības samazināšanās rādītāji varētu būt pat augstāki, neradot bankai maksātspējas problēmas nākamajos dažos gados. Rezultātā pat saskaņā ar spriedzes scenāriju ir maz ticams, ka bankai būs nepieciešams jauns kapitāls vai jauns valsts atbalsts, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

(89)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka bankas prognozētā peļņa no pašu kapitāla 2017. gadam būtu pietiekama, lai atjaunotu bankas dzīvotspēju. Tādējādi banka izpildītu Pārstrukturēšanas paziņojuma 15. punktā noteikto prasību, ka pārstrukturēšanu nevajadzētu īstenot ilgāk kā piecus gadus. Tomēr, ņemot vērā bankas neaizsargātību pret makroekonomikas satricinājumiem (jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības nozari) un faktu, ka pati banka plāno turpmāku pārstrukturēšanu, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi un apdomīgi pieņemt Dānijas saistības, kuras ilgs līdz 2018. gada beigām (un kuras nepieciešamības gadījumā var pagarināt par vienu gadu).

(90)

Komisija norāda, ka Dānijas piedāvātās saistības (skatīt 44. apsvērumu) nodrošina papildu drošību attiecībā uz bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Jo īpaši gadījumā, kad banka līdz 2018. gadam nesasniegtu peļņu no pašu kapitāla [7–11] % apmērā, pārstrukturēšanas periods tiktu pagarināts par vienu gadu un tiktu īstenoti papildu pasākumi, lai nodrošinātu bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Konkrētāk, šāda pārstrukturēšanas perioda pagarināšanas gadījumā bankai būs jāpārvērtē attiecības ar katru klientu (ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem) tādā veidā, lai attiecībā uz katru klientu tā sasniegtu iepriekš noteiktos ienesīguma mērķus (33). Šādā veidā banka nostiprina savus ieņēmumus gadījumā, ja 2018. gadā netiktu sasniegts mērķis attiecībā uz peļņu no pašu kapitāla [7–11] % apmērā. Tā kā banka jau ir apņēmusies īstenot ievērojamus izmaksu samazināšanas pasākumus, lai gan tā pilnībā nekontrolē aizdevumu zaudējumu līmeni (kas ir atkarīgs no makroekonomikas apstākļiem), šis pasākums šķiet piemērots, lai stiprinātu bankas ienesīgumu, ja rastos šāda nepieciešamība. Tādēļ Komisija uzskata, ka saistības nodrošina papildu drošību attiecībā uz bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(91)

Pamatojoties uz to, Komisijai vairs nav šaubu par bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atbilstību. Konkrētāk, pēc kapitāla palielinājuma bankai būs pietiekama rezerve virs regulējumā noteiktajām kapitāla prasībām un tā spēs nosegt papildu vērtības samazināšanos, ja tāda rastos, nepārkāpjot šīs prasības. Turklāt papildu izmaksu ietaupījumi (samazinot procentu izdevumus un pamatdarbības izmaksas) sekmēs bankas ienesīguma uzlabošanu. Kopumā visu pārstrukturēšanas plānā paredzēto pasākumu rezultātā bankas ienesīgums palielināsies pietiekami, lai ļautu bankai tirgū piesaistīt papildu kapitālu, ja tāda vajadzība rastos. Visbeidzot, saistības nodrošinās, ka tiek īstenoti atlikušie izmaksu samazināšanas pasākumi, saglabātas atbilstošas kapitāla rezerves un palielināti ieņēmumi, ja bankas ienesīgums nesasniegs mērķi attiecībā uz peļņu no pašu kapitāla [7–11] % apmērā. Tādēļ Komisija uzskata, ka bankas jaunākais pārstrukturēšanas plāns nodrošina pietiekamu pamatu, lai nodrošinātu bankas dzīvotspēju, un novērš lēmumā sākt procedūru paustās šaubas.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisijas šaubas, kas tika paustas lēmumā sākt procedūru, ir kliedētas. Tādēļ šajā lietā minētais valsts atbalsts ir atzīstams par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu,