1.   Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomiteja (“SFP apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 74. panta 1. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1) (“nolīgums”), palīdz nolīguma 465. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai tās Tirdzniecības komitejas sastāvā veikt tās pienākumus.

2.   SFP apakškomiteja veic nolīguma 74. panta 2. punktā noteiktos uzdevumus, ņemot vērā mērķus, kas izklāstīti nolīguma 59. pantā.

3.   SFP apakškomitejas sastāvā ietilpst to Pušu kompetento iestāžu pārstāvji, kas ir atbildīgas par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem.

4.   Eiropas Komisijas pārstāvis vai Ukrainas pārstāvis, kas ir atbildīgs par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, saskaņā ar 2. pantu veic priekšsēdētāja funkcijas.

5.   Šajā reglamentā piemēro nolīguma 482. pantā izklāstīto termina “Puses” definīciju.

1.   Ja vien Puses nevienojas citādi, SFP apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā no nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam pēc jebkuras Puses pieprasījuma vai vismaz vienu reizi gadā.

2.   SFP apakškomitejas priekšsēdētājs ikvienu apakškomitejas sanāksmi sasauc Pušu saskaņotā dienā un vietā. Ja vien Puses nevienojas citādi, priekšsēdētājs paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu nosūta vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3.   Kad vien tas ir iespējams, SFP apakškomitejas kārtējās sanāksmes sasauc laikus pirms Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā kārtējās sanāksmes.

4.   SFP apakškomitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot saskaņotus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci vai audiokonferenci.

5.   Ārpus sanāksmēm SFP apakškomiteja jautājumus var izskatīt, izmantojot saraksti.

1.   SFP apakškomitejai adresēto saraksti nosūta vienas vai otras Puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2.   Sekretariāts nodrošina, ka SFP apakškomitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar 7. pantu.

3.   SFP apakškomitejas sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta Pusēm. Šāda sarakste vajadzības gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar 7. pantu.

1.   Dokumentus izplata ar SFP apakškomitejas sekretariāta starpniecību.

2.   Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Minētais sekretārs šos dokumentus nosūta otras Puses sekretāram.

3.   Savienības sekretārs dokumentus nosūta Savienības attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Ukrainas sekretāram un Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretāriem.

4.   Ukrainas sekretārs dokumentus nosūta Ukrainas attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Savienības sekretāram un Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretāriem.

5.   SFP apakškomitejas sekretāri veic kontaktpersonu funkcijas saistībā ar nolīguma 67. pantā paredzēto informācijas apmaiņu.

1.   SFP apakškomitejas sekretariāts, balstoties uz Pušu iesniegtiem priekšlikumiem, ikvienai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību un 10. pantā paredzēto secinājumu par turpmāku darbību projektu. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis kādas Puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā un attiecīgus pievienotus dokumentus.

2.   Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata saskaņā ar 7. pantu un vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3.   Katras sanāksmes sākumā SFP apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību. Ja Puses par to vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4.   Pēc ad hoc principa un ja otra Puse piekrīt, priekšsēdētājs var pieaicināt Pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus nozares ekspertus piedalīties SFP apakškomitejas sanāksmēs kā novērotājiem, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka minētie novērotāji ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

5.   Pēc apspriešanās ar Pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, priekšsēdētājs var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

1.   Katras sanāksmes protokola projektu kopīgi sagatavo abi sekretāri.

2.   Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti tiek norādīts turpmākais:

3.   Protokola projektu iesniedz apstiprināšanai SFP apakškomitejā. To apstiprina 28 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās SFP apakškomitejas sanāksmes. Apstiprinātā protokola kopiju nosūta ikvienam 7. pantā minētajam adresātam.

4.   Ikvienas sanāksmes secinājumu par turpmāku darbību projektu sagatavo tās Puses sekretārs, kura veic priekšsēdētāja funkcijas, un parasti ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma to kopā ar darba kārtību izsūta Pusēm. Sanāksmes gaitā secinājumu par turpmāku darbību projektu atbilstoši atjaunina, lai sanāksmes beigās, ja vien netiek panākta citāda vienošanās, SFP apakškomiteja varētu pieņemt secinājumus par turpmāku darbību, kuros atspoguļoti Pušu pieņemtie pēcpasākumi. Tiklīdz secinājumi par turpmāku darbību ir pieņemti, tos iekļauj protokolā un to īstenošanu pārskata nākamajās SFP apakškomitejas sanāksmēs. Šajā nolūkā SFP apakškomiteja pieņem veidni, ar ko var izsekot ikvienai veicamajai darbībai un tās termiņam.

1.   SFP apakškomiteja pieņem lēmumus, atzinumus, ieteikumus, ziņojumus un kopīgas darbības, kā paredzēts nolīguma 74. pantā. Minētos lēmumus, atzinumus, ieteikumus, ziņojumus un kopīgas darbības Puses pieņem vienprātīgi pēc attiecīgu iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Lēmumi Pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus īstenošanas pasākumus.

2.   Ikvienu lēmumu, atzinumu, ieteikumu un ziņojumu paraksta priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina abi sekretāri. Neskarot 3. punktu, priekšsēdētājs minētos dokumentus paraksta sanāksmē, kurā attiecīgais lēmums, atzinums, ieteikums vai ziņojums tiek pieņemts.

3.   Ja Puses attiecīgi vienojas, SFP apakškomiteja var pieņemt lēmumus, ieteikumus un atzinumus vai ziņojumus, izmantojot rakstveida procedūru, pēc attiecīgu iekšējo procedūru pabeigšanas. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp abiem sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar Pusēm. Šajā nolūkā priekšlikuma tekstu izplata saskaņā ar 7. pantu, norādot termiņu, kurš ir vismaz 21 kalendārā diena un kurā ir jādara zināmas iespējamās atrunas vai grozījumi. Pēc apspriešanās ar Pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, priekšsēdētājs var saīsināt šajā punktā minētos termiņus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu, atzinumu, ieteikumu vai ziņojumu paraksta priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina abi sekretāri.

4.   SFP apakškomitejas akts tiek dēvēts par “lēmumu”, “atzinumu”, “ieteikumu” vai “ziņojumu”. Ja vien attiecīgajā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5.   Lēmumus, atzinumus, ieteikumus un ziņojumus nosūta abām Pusēm.

6.   Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretariāts tiek informēts par jebkuriem SFP apakškomitejas lēmumiem, atzinumiem, ieteikumiem, ziņojumiem un citām pieņemtām darbībām.

7.   Katra Puse var lemt par to, vai publicēt SFP apakškomitejas lēmumus, atzinumus un ieteikumus savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   SFP apakškomitejas darba valodas ir angļu valoda un ukraiņu valoda.

2.   Ja vien netiek nolemts citādi, SFP apakškomiteja apspriežas, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību SFP apakškomitejas sanāksmēs – gan personāla, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan arī izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi.

3.   Izdevumus, kuri saistīti ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un dokumentu tulkošanu angļu vai ukraiņu valodā vai no tām, lai pildītu 13. panta 1. punktu, sedz Puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu un rakstveida tulkošanu citās valodās vai no tām, tieši sedz Puse, kura to ir lūgusi.

1.   SFP apakškomiteja var ar savu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar nolīguma 74. panta 3. punktu, izveidot vai vajadzības gadījumā izformēt tehniskas darba grupas un ad hoc darba grupas, tostarp zinātnisku jautājumu grupas.

2.   Šādu ad hoc grupu darbā var piedalīties ne tikai Pušu pārstāvji. Puses nodrošina, ka jebkuras SFP apakškomitejas izveidotas darba grupas dalībnieki ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3.   Ja vien netiek nolemts citādi, SFP apakškomitejas izveidotās darba grupas darbojas SFP apakškomitejas pakļautībā un sniedz tai ziņojumus.

4.   Darba grupu sanāksmes var sasaukt pēc vajadzības gan klātienē, gan izmantojot videokonferenci vai audiokonferenci.

5.   SFP apakškomitejas sekretariātam tiek iesniegtas kopijas no attiecīgās sarakstes, dokumentiem un saziņas par darba grupu darbību.

6.   Darba grupas ir pilnvarotas rakstveidā sniegt ieteikumus SFP apakškomitejai. Ieteikumi tiek pieņemti vienprātīgi un tiek darīti zināmi priekšsēdētājam, kas ieteikumus izplata saskaņā ar 7. pantu.

7.   Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, šo reglamentu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz jebkuru tehnisko darba grupu vai ad hoc darba grupu, ko izveidojusi SFP apakškomiteja. Atsauces uz Asociācijas komiteju tās Tirdzniecības komitejas sastāvā ir uzskatāmas par atsaucēm uz SFP apakškomiteju.

1.   Apakškomiteja jautājumos par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (“ĢIN apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 211. pantu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1) (“nolīgums”), palīdz nolīguma 465. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai tās Tirdzniecības komitejas sastāvā veikt tās pienākumus.

2.   ĢIN apakškomiteja veic nolīguma 211. pantā izklāstītās funkcijas.

3.   ĢIN apakškomitejas sastāvā ietilpst Eiropas Komisijas un Ukrainas amatpersonas, kas ir atbildīgas par jautājumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

4.   Katra Puse ieceļ delegācijas vadītāju, kas ir kontaktpersona visos ar ĢIN apakškomiteju saistītos jautājumos.

5.   Delegāciju vadītāji saskaņā ar 2. pantu veic priekšsēdētāja funkcijas.

6.   Katrs delegācijas vadītājs atsevišķas vai visas funkcijas var deleģēt izvirzītam vietniekam; šādā gadījumā turpmāk tekstā ikviena atsauce uz delegācijas vadītāju attiecas arī uz šādu izvirzīto vietnieku.

7.   Šajā reglamentā piemēro nolīguma 482. pantā izklāstīto termina “Puses” definīciju.

1.   Ja vien Puses nevienojas citādi, ĢIN apakškomiteja tiekas pārmaiņus Savienībā un Ukrainā pēc jebkuras Puses pieprasījuma un ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma.

2.   ĢIN apakškomitejas priekšsēdētājs ikvienu apakškomitejas sanāksmi sasauc Pušu saskaņotā dienā un vietā. Ja vien Puses nevienojas citādi, priekšsēdētājs paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu nosūta vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3.   Kad vien tas ir iespējams, ĢIN apakškomitejas kārtējās sanāksmes sasauc laikus pirms Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā kārtējās sanāksmes.

4.   Izņēmuma kārtā ĢIN apakškomitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot Pušu saskaņotus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci.

1.   ĢIN apakškomitejai adresēto saraksti nosūta vienas vai otras Puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2.   Sekretariāts nodrošina, ka ĢIN apakškomitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar7. pantu.

3.   ĢIN apakškomitejas sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta Pusēm. Šāda sarakste vajadzības gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar 7. pantu.

1.   Dokumentus izplata ar ĢIN apakškomitejas sekretariāta starpniecību.

2.   Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Sekretārs minētos dokumentus nosūta otras Puses sekretāram.

3.   Savienības sekretārs dokumentus nosūta Savienības attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Ukrainas sekretāram un Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretāriem.

4.   Ukrainas sekretārs dokumentus nosūta Ukrainas attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Savienības sekretāram un Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretāriem.

1.   ĢIN apakškomitejas sekretariāts, balstoties uz Pušu iesniegtiem priekšlikumiem, ikvienai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību un 10. pantā paredzēto secinājumu par turpmāku darbību projektu. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem ĢIN apakškomitejas sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis kādas Puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā un attiecīgus pievienotus dokumentus.

2.   Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata saskaņā ar 7. pantu un vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3.   Katras sanāksmes sākumā priekšsēdētājs un otrs delegācijas vadītājs pieņem darba kārtību. Ja Puses par to vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4.   Pēc ad hoc principa un ja otra Puse piekrīt, priekšsēdētājs var pieaicināt Pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus piedalīties ĢIN apakškomitejas sanāksmēs kā novērotājiem, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka minētie novērotāji ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

5.   Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

1.   Katras sanāksmes protokola projektu kopīgi sagatavo abi sekretāri.

2.   Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti tiek norādīts turpmākais:

3.   Protokola projektu iesniedz apstiprināšanai ĢIN apakškomitejā. To apstiprina 28 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās ĢIN apakškomitejas sanāksmes. Apstiprinātā protokola kopiju nosūta ikvienam 7. pantā minētajam adresātam.

4.   Ikvienas sanāksmes secinājumu par turpmāku darbību projektu sagatavo tās Puses ĢIN apakškomitejas sekretārs, kura veic priekšsēdētāja funkcijas, un parasti vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma to kopā ar darba kārtību izsūta Pusēm. Sanāksmes gaitā secinājumu par turpmāku darbību projektu atbilstoši atjaunina, lai sanāksmes beigās, ja vien netiek panākta citāda vienošanās, ĢIN apakškomiteja varētu pieņemt secinājumus par turpmāku darbību, kuros atspoguļoti Pušu pieņemtie pēcpasākumi. Tiklīdz secinājumi par turpmāku darbību ir pieņemti, tos iekļauj protokolā un to īstenošanu pārskata kādā no nākamajām ĢIN apakškomitejas sanāksmēm. Šajā nolūkā ĢIN apakškomiteja pieņem veidni, ar ko var izsekot ikvienai veicamajai darbībai un tās termiņam.

1.   ĢIN apakškomiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus nolīguma 211. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos. Minētos lēmumus Puses pieņem vienprātīgi pēc attiecīgu iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Lēmumi Pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus īstenošanas pasākumus.

2.   Ikvienu lēmumu paraksta katras Puses pārstāvis. Neskarot 3. punktu, pārstāvji minētos dokumentus paraksta sanāksmē, kurā tiek pieņemts attiecīgais lēmums.

3.   Ja Puses attiecīgi vienojas, ĢIN apakškomiteja var pieņemt lēmumus, izmantojot rakstveida procedūru, pēc attiecīgu iekšējo procedūru pabeigšanas. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp abiem sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar Pusēm. Šajā nolūkā priekšlikuma tekstu izplata saskaņā ar 7. pantu, norādot termiņu, kurš ir vismaz 21 kalendārā diena un kurā ir jādara zināmas iespējamās atrunas vai grozījumi. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt šajā punktā minētos termiņus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, lēmumu paraksta katras Puses pārstāvis.

4.   ĢIN apakškomitejas aktus dēvē par “lēmumiem”. Ja vien attiecīgajā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5.   ĢIN apakškomitejas lēmumu autentiskumu apliecina abi sekretāri.

6.   Lēmumus nosūta abām Pusēm.

7.   Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretariāts tiek informēts par jebkuriem ĢIN apakškomitejas lēmumiem, ziņojumiem vai citām pieņemtām darbībām.

8.   Katra Puse var lemt par to, vai publicēt ĢIN apakškomitejas lēmumus savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   ĢIN apakškomiteja katrā Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā kārtējā sanāksmē ziņo par savu darbību.

2.   Ziņojumus Puses pieņem vienprātīgi, un tos dēvē par “ziņojumiem”. Ziņojumus nosūta abām Pusēm.

3.   Lēmumu pieņemšanas procedūru, kas izstrādāta 11. panta 2. un 3. punktā, mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ziņojumiem.

1.   ĢIN apakškomitejas darba valodas ir angļu valoda un ukraiņu valoda.

2.   Ja vien netiek nolemts citādi, ĢIN apakškomiteja apspriežas, balstoties uz šajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību ĢIN apakškomitejas sanāksmēs – gan personāla, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan arī izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi.

3.   Izdevumus, kuri saistīti ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un dokumentu tulkošanu angļu vai ukraiņu valodā vai no tām, lai pildītu 13. panta 1. punktu, sedz Puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu un rakstveida tulkošanu citās valodās vai no tām, tieši sedz Puse, kura to ir lūgusi.

1.   Muitas apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar 83. pantu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1) (“nolīgums”), veic pienākumus, kā paredzēts minētajā pantā.

2.   Muitas apakškomitejas sastāvā ietilpst Eiropas Komisijas un Ukrainas pārstāvji, kas ir atbildīgi par muitu un ar muitu saistītiem jautājumiem.

3.   Eiropas Komisijas pārstāvis vai Ukrainas pārstāvis, kas ir atbildīgs par muitu un ar muitu saistītiem jautājumiem, saskaņā ar 2. pantu veic priekšsēdētāja funkcijas.

4.   Šajā reglamentā piemēro nolīguma 482. pantā izklāstīto termina “Puses” definīciju.

1.   Ja vien Puses nevienojas citādi, Muitas apakškomiteja tiekas vienu reizi gadā vai pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

2.   Muitas apakškomitejas priekšsēdētājs ikvienu apakškomitejas sanāksmi sasauc Pušu saskaņotā laikā un vietā. Ja vien Puses nevienojas citādi, priekšsēdētājs paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu nosūta vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3.   Muitas apakškomitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot saskaņotus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci vai audiokonferenci.

4.   Ārpus sanāksmēm Muitas apakškomiteja jautājumus var izskatīt, izmantojot saraksti.

1.   Muitas apakškomitejai adresēto saraksti nosūta vienas vai otras Puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2.   Sekretariāts nodrošina, ka Muitas apakškomitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar 7. pantu.

3.   Muitas apakškomitejas sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta Pusēm. Šāda sarakste vajadzības gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar 7. pantu.

1.   Dokumentus izplata ar Muitas apakškomitejas sekretariāta starpniecību.

2.   Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Minētais sekretārs šos dokumentus nosūta otras Puses sekretāram.

3.   Savienības Puses sekretārs dokumentus nosūta Savienības attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Ukrainas Puses sekretāram. Savienības Puses sekretārs galīgo dokumentu kopijas nosūta Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretāriem.

4.   Ukrainas Puses sekretārs dokumentus nosūta Ukrainas attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Savienības Puses sekretāram. Ukrainas Puses sekretārs galīgo dokumentu kopijas nosūta Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretāriem.

1.   Muitas apakškomitejas sekretariāts, balstoties uz Pušu iesniegtiem priekšlikumiem, ikvienai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis kādas Puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā un attiecīgus pievienotus dokumentus.

2.   Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata saskaņā ar 7. pantu un vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3.   Katras sanāksmes sākumā Muitas apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību. Ja Puses par to vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4.   Pēc ad hoc principa un ja otra Puse piekrīt, priekšsēdētājs var pieaicināt Pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus piedalīties SFP apakškomitejas sanāksmēs kā novērotājiem, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka minētie novērotāji ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

5.   Pēc apspriešanās ar Pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, priekšsēdētājs var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

1.   Tās Puses sekretārs, kura veic Muitas apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas, sagatavo katras sanāksmes protokola projektu, tai skaitā secinājumus par turpmāku darbību.

2.   Protokola projektu, tostarp secinājumus par turpmāku darbību, iesniedz apstiprināšanai Muitas apakškomitejā. To apstiprina 28 kalendāro dienu laikā no attiecīgās Muitas apakškomitejas sanāksmes. Apstiprinātā protokola kopiju nosūta ikvienam 7. pantā minētajam adresātam.

1.   Muitas apakškomiteja pieņem praktisku kārtību, pasākumus, lēmumus un ieteikumus, kā paredzēts nolīguma 83. pantā. Tos Puses pieņem vienprātīgi pēc attiecīgu iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Lēmumi Pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus īstenošanas pasākumus.

2.   Ikvienu lēmumu un ieteikumu paraksta katras Puses pārstāvis. Neskarot 3. punktu, pārstāvji minētos dokumentus paraksta sanāksmē, kurā tiek pieņemts attiecīgais lēmums vai ieteikums.

3.   Ja Puses attiecīgi vienojas, Muitas apakškomiteja var pieņemt lēmumus vai ieteikumus, izmantojot rakstveida procedūru, pēc attiecīgu iekšējo procedūru pabeigšanas. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp abiem sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar Pusēm. Šajā nolūkā priekšlikuma tekstu izplata saskaņā ar 7. pantu, norādot termiņu, kurš ir vismaz 21 kalendārā diena un kurā ir jādara zināmas iespējamās atrunas vai grozījumi. Pēc apspriešanās ar Pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, priekšsēdētājs var saīsināt šajā punktā minētos termiņus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu vai ieteikumu paraksta katras Puses pārstāvis.

4.   Muitas apakškomitejas akti tiek dēvēti par “lēmumiem” vai “ieteikumiem”. Ja vien attiecīgajā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5.   Muitas apakškomitejas lēmumu un ieteikumu autentiskumu apliecina abi sekretāri.

6.   Lēmumus un ieteikumus nosūta abām Pusēm.

7.   Asociācijas komitejas tās Tirdzniecības komitejas sastāvā sekretariāts tiek informēts par jebkuriem Muitas apakškomitejas lēmumiem, atzinumiem, ieteikumiem, ziņojumiem vai citām pieņemtām darbībām.

8.   Katra Puse var lemt par to, vai publicēt Muitas apakškomitejas lēmumus un ieteikumus savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   Muitas apakškomitejas darba valodas ir angļu valoda un ukraiņu valoda.

2.   Ja vien netiek nolemts citādi, Muitas apakškomiteja apspriežas, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību Muitas apakškomitejas sanāksmēs – gan personāla, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan arī izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi.

3.   Izdevumus, kuri saistīti ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un dokumentu tulkošanu angļu vai ukraiņu valodā vai no tām, lai pildītu13. panta 1. punktu, sedz Puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu un rakstveida tulkošanu citās valodās vai no tām, tieši sedz Puse, kura to ir lūgusi.