(1)

Padome 2018. gada 15. jūnijā pilnvaroja Komisiju saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“VVTT”) XXVIII pantu sākt sarunas par ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

(2)

Sarunas ar Kubas Republiku ir noslēgušās, un 2020. gada 3. jūlijā ir parafēts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Kubas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (“nolīgums”).

(3)

Nolīgums būtu jāparaksta,

(1)

Padomes Regula (ES) 2019/2236 (1) attiecībā uz 2020. gadu nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

(2)

Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā (“plāns”), tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2). Ievērojot minēto regulu, būtu jānosaka attiecīgo krājumu zvejas iespējas, lai pakāpeniski, pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, kur tas ir iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim sasniegtu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu zvejas izraisīto zivju mirstību.

(3)

Ievērojot Regulu (ES) 2019/1022, zvejas iespējas būtu jāizsaka ar maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli un jānosaka saskaņā ar minētajā regulā noteikto zvejas piepūles režīmu. Katrai dalībvalstij par katru zvejas piepūles grupu vai ģeogrāfisko apakšapgabalu bija jāaprēķina atsauces vērtība, kas ir vidējā zvejas piepūle, izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā jāņem vērā tikai tie kuģi, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi. Dalībvalstis savus datus par atsauces zvejas piepūli ir paziņojušas sadalījumā pa flotes segmentiem un izteiktus zvejas dienās.

(4)

Zvejas piepūles samazināšanā izmantojamās atsauces vērtības aplēšanas laikā Spānija konstatēja kļūdu tehniskajā aprēķinā, kas izmantots, lai zvejas dienas sadalītu starp piekrastes zveju un dziļūdens zveju, ja zvejas reisi ir ilgāki par vienu dienu.

(5)

Tāpēc ir jāgroza Spānijas atsauces vērtības aprēķins attiecībā uz maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli zvejas dienās. Šādas aprēķina izmaiņas neietekmē nedz Spānijas kopējo zvejas dienu skaitu, nedz arī citas dalībvalstis, kas īsteno plānu. Tomēr šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai novērstu neatbilstības starp Spānijas sniegtajiem ziņojumiem par tās zvejas piepūli un Regulā (ES) 2019/2236 noteikto zvejas piepūli.

(6)

Tāpēc Regula (ES) 2019/2236 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Regula (ES) 2019/2236 ir piemērojama no 2020. gada 1. janvāra. Arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo zvejas iespējas attiecīgajām zvejas piepūles grupām vēl nav pilnībā apgūtas,

“a)

Alvoranas jūra, Baleāru salas, Ziemeļspānija un Lionas līcis (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var nolemt grozīt EEZ līguma 31. protokolu (“31. protokols”).

(3)

31. protokolā ir ietverti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)

Ir lietderīgi turpināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību Savienības darbībās, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, attiecībā uz finanšu pakalpojumiem.

(5)

Tādēļ, lai minētā paplašinātā sadarbība varētu turpināties pēc 2019. gada 31. decembra, būtu jāgroza 31. protokols.

(6)

Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var lemt par EEZ līguma 31. protokola (“31. protokols”) grozīšanu.

(3)

31. protokolā ir ietverti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību Savienības darbībās, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, attiecībā uz iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbību un attīstību.

(5)

Tādēļ, lai minēto paplašināto sadarbību varētu īstenot no 2020. gada 1. janvāra, būtu jāgroza 31. protokols.

(6)

Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var lemt par EEZ līguma 31. protokola (“31. protokols”) grozīšanu.

(3)

31. protokolā ir ietverti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)

Ir lietderīgi turpināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību Savienības darbībās, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām.

(5)

Tādēļ, lai minēto paplašināto sadarbību varētu īstenot no 2020. gada 1. janvāra, būtu jāgroza 31. protokols.

(6)

Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (3) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var lemt par EEZ līguma 31. protokola (“31. protokols”) grozīšanu.

(3)

31. protokolā ir ietverti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)

EBTA valstīm būtu jāturpina piedalīties Savienības darbībās, kas saistītas ar budžeta pozīciju 02 04 77 03 (Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai), kura iekļauta Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžetā.

(5)

Tādēļ, lai minētā paplašinātā sadarbība varētu turpināties no 2020. gada 1. janvāra, būtu jāgroza 31. protokols.

(6)

Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“nolīgums”) (1) Savienības vārdā tika parakstīts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/156/EK (2). Nolīgums tiek provizoriski piemērots no 2016. gada 3. septembra.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 59. panta 1. punktu EPN komiteja pieņem reglamentu, ar kuru nosaka domstarpību izšķiršanas procedūru.

(3)

EPN komitejai nākamajā gadskārtējā sanāksmē būtu jāpieņem lēmums, ar ko nosaka domstarpību izšķiršanas procedūru un tai pievienoto šķīrējtiesnešu rīcības kodeksu.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā attiecībā uz lēmuma, ar kuru nosaka domstarpību izšķiršanas procedūru un šķīrējtiesnešu rīcības kodeksu, pieņemšanu, jo minētais lēmums būs saistošs Savienībai.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EPN komitejā pamatā vajadzētu būt pēdējās minētās lēmuma projektam,

(1)

Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (turpmāk “nolīgums”), Savienības vārdā tika parakstīts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/156/EK (2), un to provizoriski piemēro kopš 2016. gada 3. septembra.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 64. panta 1. punktu EPN komiteja izveido to personu sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem (turpmāk “šķīrējtiesnešu saraksts”).

(3)

EPN komitejai tās nākamajā ikgadējā sanāksmē būtu jāpieņem lēmums, ar ko saskaņā ar nolīguma 64. panta 1. punktu izveido šķīrējtiesnešu sarakstu.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā, jo lēmums par šķīrējtiesnešu saraksta izveidi būs saistošs Savienībai.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EPN komitejā pamatā vajadzētu būt pēdējās minētās lēmuma projektam,

(1)

Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (1) (“Nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/219 (2), un tas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar Nolīgumu Apvienotā komiteja, kas izveidota ar Nolīgumu, (“Apvienotā komiteja”) var pieņemt lēmumu par kopējām darbības procedūrām (“KDP”), ko izstrādā Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators un kas saistītas ar tehniskiem vai citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. KDP stājas spēkā, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu.

(3)

Izstrādātās KDP Apvienotā komiteja grasās pieņemt savā trešajā sanāksmē, kas notiks 2020. gadā.

(4)

KDP Savienībai būs saistošas, tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā.

(5)

KDP pieņemšana ir svarīgs solis ceļā uz nolīguma īstenošanu, jo tās paredz darbības procedūras, kas nepieciešamas, lai sasaiste varētu darboties, un ir jāievēro abām pusēm.

(6)

Ir lietderīgi, ka Apvienotā komiteja izveido darba grupu saskaņā ar Nolīgumu, kuras uzdevums būtu palīdzēt Apvienotajai komitejai veikt savas funkcijas saskaņā ar Nolīgumu attiecībā uz tehnisku vadlīniju izstrādi nolūkā nodrošināt pareizu Nolīguma īstenošanu, tostarp saistībā ar tehniskiem vai citiem jautājumiem, kas nepieciešami sasaistes funkcionēšanai un ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Darba grupā vajadzētu ietilpt vismaz Šveices reģistra administratoram un Savienības centrālajam administratoram.

(7)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Savienība ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/219 (1) noslēdza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (2) (“Nolīgums”), un tas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar Nolīgumu Apvienotā komiteja, kas izveidota ar Nolīgumu, (“Apvienotā komiteja”) var pieņemt lēmumu par sasaistes tehniskajiem standartiem (STS), kurus izstrādājis Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators, kuru pamatā ir Nolīguma II pielikumā izklāstītie principi un kuri sīki apraksta prasības stabila un droša savienojuma izveidei starp Šveices papildu darījumu žurnālu (SSTL) un Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL). STS stājas spēkā, kad tie ir pieņemti ar Apvienotās komitejas lēmumu.

(3)

Nolīguma I pielikums būtu jāgroza saskaņā ar Nolīgumu, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju Šveicei pirmo reizi pēc Nolīguma stāšanās spēkā iedalīto gaisa kuģu operatoru administrēšanā, ņemot vērā progresu, kas panākts reģistru sasaistē.

(4)

Nolīguma II pielikums būtu jāgroza, lai Nolīgumā paredzētās reģistru sasaistes izveidei paredzētu lielāku, bet līdzvērtīgu tehnoloģiju kopumu.

(5)

Izstrādātos sasaistes tehniskos standartus Apvienotā komiteja grasās pieņemt savā trešajā sanāksmē, kas notiks 2020. gadā.

(6)

STS Savienībai būs saistoši, tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā.

(7)

STS pieņemšana ir svarīgs Nolīguma īstenošanas elements; tie ļaus izveidot sasaistes tehniskos pamatus un noteikt bāzlīnijas tehniskās specifikācijas, proti, bāzlīnijas arhitektūras, pakalpojumu un drošības prasības.

(8)

Ir lietderīgi, ka Apvienotā komiteja izveido darba grupu saskaņā ar Nolīgumu, kuras uzdevums būtu palīdzēt Apvienotajai komitejai veikt savas funkcijas saskaņā ar Nolīgumu attiecībā uz tehnisku vadlīniju izstrādi nolūkā nodrošināt pareizu Nolīguma īstenošanu, tostarp – izveidot stabilu un drošu savienojumu starp SSTL un EUTL. Darba grupā vajadzētu ietilpt vismaz Šveices reģistra administratoram un Savienības centrālajam administratoram.

(9)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

1975. gada 14. novembra Muitas konvencija par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (TIR konvencija), tika apstiprināta Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2112/78 (1) un stājās spēkā Kopienā 1983. gada 20. jūnijā (2).

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2009/477/EK (3) tika publicēts TIR konvencijas konsolidētais teksts. Saskaņā ar minētā lēmuma 1. panta otro daļu Komisijai turpmākie TIR konvencijas grozījumi jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot to spēkā stāšanās datumu.

(3)

Saskaņā ar TIR konvencijas 59. un 60. pantu Administratīvā komiteja, kas izveidota ar TIR konvenciju (“Administratīvā komiteja”), var grozīt TIR konvenciju.

(4)

Administratīvajai komitejai tās 73. sesijā 2020. gada 15. oktobrī vai kādā no nākamajām sesijām ir jāpieņem daži grozījumi TIR konvencijā.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Administratīvajā komitejā attiecībā uz TIR konvencijas grozījumiem, jo minētie grozījumi Savienībai būs saistoši.

(6)

Lai paātrinātu TIR režīma modernizāciju, jāievieš obligāta to datu elektroniska nosūtīšana, ko kompetentās iestādes nodod TIR Kontroles komisijai, ko izveidojusi Administratīvā komiteja, attiecībā uz TIR karnetes turētāju atļaujām un šādu atļauju atsaukšanu, un jāizveido uzticama starptautiska tiešsaistes datubāze, kurā būtu iekļautas muitas iestādes, kas pieņem TIR pārvietošanu, grozot TIR konvencijas 38. pantu un TIR konvencijas 9. pielikumu un izstrādājot jaunu paskaidrojumu TIR konvencijas 45. pantam.

(7)

Lai TIR konvenciju padarītu pievilcīgāku gan uzņēmējiem, gan muitas dienestiem, ir jāļauj līgumslēdzējām pusēm piešķirt pienācīgi pilnvarotām personām plašākas iespējas TIR konvencijas piemērošanā, izstrādājot jaunu paskaidrojumu TIR konvencijas 49. pantam.

(8)

Lai TIR konvenciju padarītu skaidrāku, ir jāprecizē noteiktā maršruta izmantošana muitas savienībā, grozot TIR konvencijas 20. pantu, un jāpalielina ieteicamā maksimālā summa, ko var pieprasīt no tabakas un alkohola TIR karnešu galvotājām apvienībām, grozot paskaidrojumu TIR konvencijas 8. pantam.

(9)

Tādēļ Savienības nostājas Administratīvajā komitejā pamatā vajadzētu būt TIR konvencijas grozījumu projektam.

(10)

Savienības nostāja būtu jāpauž Komisijai.

(11)

Kad Administratīvajā komitejā notiek oficiāls balsojums, Savienības nostāja būtu jāpauž Savienības dalībvalstīm, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs,

(1)

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), tiek provizoriski piemērots kopš 2011. gada 1. jūlija, un tas stājās spēkā 2015. gada 13. decembrī.

(2)

Nolīguma Protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“protokols”) 27. pantā ir noteikta izcelsmes apliecinājumu pārbaudes procedūra un importētājas un eksportētājas Puses muitas dienestu uzdevumi un pienākumi.

(3)

Muitas komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 15.2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar nolīguma 6.16. panta 5. punktu ir pilnvarota izstrādāt ieteikumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem kopējo mērķu sasniegšanai un protokolā noteikto mehānismu efektīvai darbībai.

(4)

Savienība un Korejas Republika ir konstatējušas, ka ir vajadzīga kopēja izpratne par protokola 27. pantā noteiktās pārbaudes procedūras galvenajām iezīmēm un par dažādiem minētās procedūras posmiem. Šādai kopējai izpratnei vajadzētu būt to muitas dienestu interesēs, kuri atbild par izcelsmes noteikumu atbilstības nodrošināšanu un par vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret tiem uzņēmējiem, uz kuriem attiecas šāda pārbaude katras Puses teritorijā.

(5)

Savienība un Korejas Republika uzskata par lietderīgu, ka Muitas komiteja izstrādā ieteikumu, lai panāktu kopēju izpratni par protokola 27. pantā paredzēto pārbaudes procedūru un to efektīvi īstenotu.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Muitas komitejā, jo minētajam ieteikumam Savienībā būs juridiskas sekas,

(1)

Padome 2018. gada 15. jūnijā pilnvaroja Komisiju saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“VVTT”) XXVIII pantu sākt sarunas par ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

(2)

Sarunas ar Norvēģijas Karalisti ir noslēgušās, un 2020. gada 7. un 8. jūlijā ir parafēts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (“nolīgums”).

(3)

Nolīgums būtu jāparaksta,