10. grozījumu sērijas 5. papildinājumam, kas stājies spēkā 2008. gada 15. oktobrī,

6. redakcijas 1. labojumam, kas stājies spēkā 2009. gada 10. martā,

6. redakcijas 2. labojumam, kas stājas spēkā 2009. gada 24. jūnijā

1.1. Šo noteikumus piemēro M2, M3, N un O ( 1 ) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz bremzēm ( 2 ).

1.2. Šos noteikumus nepiemēro:

1.2.1. transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums nepārsniedz 25 km/h;

1.2.2. piekabēm, ko nevar sakabināt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

1.2.3. transportlīdzekļiem ar aprīkojumu vadītājiem invalīdiem.

1.3. Ievērojot šo noteikumu piemērojamās prasības, šie noteikumi neattiecas uz 1. pielikumā minēto aprīkojumu, ierīcēm, metodēm un apstākļiem.

2.1. “transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz bremzēšanu;

2.2. “transportlīdzekļu tips” ir to transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā:

2.2.1. attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem:

2.2.1.1. transportlīdzekļa kategorija (sk. šo noteikumu 1.1. punktu);

2.2.1.2. maksimālā masa, kā definēts šo noteikumu 2.16. punktā;

2.2.1.3. masas sadalījums pa asīm;

2.2.1.4. maksimālais projektētais ātrums;

2.2.1.5. atšķirīga tipa bremžu iekārta, jo īpaši piekabes bremžu iekārtas esība vai neesība vai jebkādas elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas esība;

2.2.1.6. asu skaits un izvietojums;

2.2.1.7. motora tips;

2.2.1.8. pārnesumu skaits un attiecība;

2.2.1.9. galvenā pārvada pārnesumskaitļi;

2.2.1.10. riepu izmēri;

2.2.2. attiecībā uz piekabēm:

2.2.2.1. transportlīdzekļa kategorija (sk. iepriekš 1.1. punktu);

2.2.2.2. maksimālā masa, kā definēts šo noteikumu 2.16. punktā;

2.2.2.3. masas sadalījums pa asīm;

2.2.2.4. atšķirīga tipa bremžu iekārta;

2.2.2.5. asu skaits un izvietojums;

2.2.2.6. riepu izmēri;

2.3. “bremžu sistēma” ir visu to detaļu kopums, kuru funkcija ir pakāpeniski samazināt braucoša transportlīdzekļa ātrumu vai to apstādināt, vai to noturēt nekustīgā stāvoklī, ja tas jau ir apstādināts; šīs funkcijas ir norādītas 5.1.2. punktā. Sistēmā ir bremžu vadības ierīce, pievads un bremzes;

2.4. “vadības ierīce” ir tā detaļa, kuru tieši iedarbina vadītājs (vai palīgs, dažu piekabju gadījumā), lai pievadam piegādātu enerģiju, kas vajadzīga bremzēšanai vai tās vadīšanai. Minētā enerģija var būt vadītāja muskuļu enerģija vai cita avota enerģija, ko kontrolē vadītājs, vai, attiecīgajos piekabes kinētiskās enerģijas gadījumos, šo dažādo enerģijas veidu apvienojums;

2.4.1. “iedarbināšana” ir gan vadības ierīces iedarbināšana, gan atbrīvošana;

2.5. “pievads” ir to sastāvdaļu kopums, kas atrodas starp vadības ierīci un bremzēm un kas tās funkcionāli savieno. Pievads var būt mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukts. Ja bremzēšanas jaudu iegūst, izmantojot enerģijas avotu, kas ir neatkarīgs no transportlīdzekļa vadītāja, vai ja bremzēšanas spēku papildina no šāda enerģijas avota, tad sistēmas enerģijas rezervi arī uzskata par pievada daļu.

2.5.1. “vadības pievads” ir to pievada sastāvdaļu kopums, kuras vada bremžu darbību, ieskaitot vadības funkciju un vajadzīgo(-ās) enerģijas rezervi(-es);

2.5.2. “enerģijas pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kuras bremzēm piegādā enerģiju, kas vajadzīga to darbībai, ieskaitot enerģijas rezervi(-es), kas vajadzīga(-as) bremžu darbībai;

2.6. “bremze” ir tā detaļa, kurā rodas spēki, kas vērsti pretēji transportlīdzekļa kustības virzienam. Tā var būt berzes bremze (ja minētos spēkus rada berze starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru); elektriskā bremze (ja minētos spēkus rada elektromagnētiskā darbība starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru, bet savstarpēji nesaskaras); šķidruma bremze (ja minētos spēkus rada tāda šķidruma darbība, kas atrodas starp divām transportlīdzekļa daļām, kuras kustas viena pret otru); vai motorbremze (ja minētos spēkus rada mākslīgs motora bremzēšanas darbības pieaugums, ko pārvada uz riteņiem);

2.7. “atšķirīgi bremžu sistēmas tipi” ir sistēmas, kam atšķiras šādi būtiski aspekti:

2.7.1. sastāvdaļas ar atšķirīgiem raksturlielumiem;

2.7.2. sastāvdaļa, kas izgatavota no materiāliem ar citādām īpašībām, vai daļa ar citādu formu vai izmēru;

2.7.3. sastāvdaļu kombinācijas dažādos veidos;

2.8. “bremžu sistēmas sastāvdaļa” ir viena no atsevišķajām daļām, kuras kopā veido bremžu sistēmu;

2.9. “ilgstošā (nepārtrauktā) bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir šādas īpašības:

2.9.1. viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību;

2.9.2. enerģiju, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, piegādā tas pats enerģijas avots (kas var būt vadītāja muskuļu enerģija);

2.9.3. bremžu iekārta nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu atbilstīgi tā novietojumam;

2.10. “daļēji pārtraukta bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir šādas īpašības:

2.10.1. viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību;

2.10.2. enerģiju, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, piegādā divi dažādi enerģijas avoti (no kuriem viens var būt vadītāja muskuļu enerģija);

2.10.3. bremžu iekārta nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu atbilstīgi tā novietojumam;

2.11. “automātiskā bremzēšana” ir tāda piekabes vai piekabju bremzēšana, kas notiek automātiski, ja atdalās sakabināto transportlīdzekļu daļas – tostarp, ja atdalīšanās notiek sakabes lūzuma dēļ –, bet nezūd pārējo sakabināto transportlīdzekļu daļu bremzēšanas efektivitāte;

2.12. “inerces bremzēšana” ir bremzēšana, izmantojot spēkus, ko rada piekabes tuvošanās vilcējtransportlīdzeklim;

2.13. “pakāpeniski pieaugoša bremzēšana” ir bremzēšana, kuras laikā, atbilstoši iekārtas normālajam darbības diapazonam un iedarbinot bremzes (sk. šo noteikumu 2.4.1. punktu):

2.13.1. vadītājs ar vadības ierīci var jebkurā laikā palielināt vai samazināt bremzēšanas spēku;

2.13.2. bremzēšanas spēks mainās proporcionāli iedarbībai uz vadības ierīci (monotona darbība); un

2.13.3. bremzēšanas spēku var viegli un pietiekami precīzi regulēt;

2.14. “saskaņota bremzēšana” ir bremzēšana, ko tad, ja ar vienu vadības ierīci vada divus vai vairākus bremzēšanas avotus, var izmantot, lai, pakāpeniski neitralizējot otru avotu (pārējos avotus), dotu priekšroku vienam avotam un pārējo avotu iedarbināšanai būtu vajadzīga lielāka vadības ierīces kustība;

2.15. “ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir papildu bremžu sistēma, kura spēj nodrošināt bremzējošu darbību ilgākā laika posmā bez ievērojama veiktspējas samazinājuma. Termins “ilgstošas bremzēšanas sistēma” attiecas uz visu bremžu sistēmu, tostarp arī vadības ierīci;

2.15.1. ilgstošas bremzēšanas sistēma var būt viena ierīce vai vairāku ierīču kombinācija. Katrai ierīcei var būt sava vadības ierīce;

2.15.2. ilgstošas bremzēšanas sistēmu vadības ierīces konfigurācija:

2.15.2.1. “neatkarīga ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir ilgstošas bremzēšanas sistēma, kuras vadības ierīce ir atdalīta no darba bremžu un citām bremžu sistēmām;

2.15.2.2. “integrēta ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir ilgstošas bremzēšanas sistēma, kuras vadības ierīce ir integrēta darba bremžu sistēmā tā, ka ar kopīgo vadības ierīci gan ilgstošas bremzēšanas sistēmu, gan darba bremžu sistēmu darbina vienlaikus vai ar piemērotu intervālu;

2.15.2.3. “kombinēta ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir ilgstošas bremzēšanas sistēma, kura papildus ir aprīkota ar atslēgšanas ierīci, kas ar vadības ierīci ļauj darbināt vienīgi darba bremzes;

2.16. “transportlīdzeklis ar kravu”, ja nav noteikts citādi, ir transportlīdzeklis, kas piekrauts, sasniedzot tā maksimālo masu;

2.17. “maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs (šī masa var būt lielāka par valsts iestādes noteikto “atļauto maksimālo masu”);

2.18. “masas sadalījums pa asīm” ir tā gravitācijas spēka sadalījums pa asīm, kas iedarbojas uz transportlīdzekļa un/vai tā daļas masu;

2.19. “riteņa/asslodze” ir ceļa seguma vertikālā statiskā reakcija (spēks) uz ass riteni/riteņiem saskares laukumā;

2.20. “maksimālā statiskā riteņa slodze/asslodze” ir statiskā riteņa slodze/asslodze, ko rada apstākļos, kad transportlīdzeklis ir ar kravu;

2.21. “elektriski rekuperatīvā bremzēšana” ir bremžu sistēma, kas ātruma samazināšanas laikā transportlīdzekļa kinētisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā;

2.21.1. “elektriski rekuperatīvās bremzēšanas vadības ierīce” ir ierīce, kas modulē elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas darbību;

2.21.2. “A kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma” ir elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, kas nav darba bremžu sistēmas daļa;

2.21.3. “B kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma” ir elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, kas ir darba bremžu sistēmas daļa;

2.21.4. “elektriskās uzlādes stāvoklis” ir vilces akumulatorā uzkrātās elektroenerģijas daudzuma momentānā attiecība pret maksimālo elektroenerģijas daudzumu, ko šajā akumulatorā var uzkrāt;

2.21.5. “vilces akumulators” ir akumulatoru kopums, kurā uzkrāta transportlīdzekļa vilces motora(-u) barošanai izmantojamā enerģija;

2.22. “hidrauliskā bremžu sistēma ar uzkrāto enerģiju” ir bremžu sistēma, kurai enerģiju piegādā zem spiediena esošs hidrauliskais šķidrums, kas tiek glabāts vienā vai vairākos akumulatoros, kurus uzpilda viens vai vairāki spiedējsūkņi, kas visi ir apgādāti ar maksimālās spiediena vērtības ierobežotāju. Šo vērtību norāda izgatavotājs;

2.23. “priekšējo un aizmugurējo riteņu vienlaicīga bloķēšana” ir situācija, kad laika intervāls starp aizmugurējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu un priekšējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu ir mazāks par 0,1 sekundi;

2.24. “elektriskā vadības līnija” ir elektriskais savienojums starp mehānisko transportlīdzekli un piekabi, kurš nodrošina piekabes bremžu vadības funkciju. To veido elektriskie vadi un savienojumi, datu pārraides daļas un enerģijas padeve piekabes vadības pievadam;

2.25. “datu pārraide” ir digitālo datu pārraidīšana saskaņā ar protokola nosacījumiem;

2.26. “divpunktu savienojums” ir tāda sakaru tīkla topoloģija, kam ir tikai divas vienības. Katra vienība ir aprīkota ar pārraides līnijas galarezistoru;

2.27. “jūgierīces spēka vadības iekārta” ir sistēma/funkcija, kas automātiski līdzsvaro vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas spēku;

2.28. “nominālā vērtība” ir bremžu veiktspējas atskaites vērtība, kas nepieciešama bremzēšanas sistēmas pārneses funkcijas vērtības apzīmēšanai, salīdzinot sistēmas izejas un ieejas vērtības atsevišķiem un sakabinātiem transportlīdzekļiem;

2.28.1. “nominālā vērtība” mehāniskajam transportlīdzeklim ir raksturlielums, ko pārbauda tipa apstiprinājumā un kas apzīmē atsevišķa transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes attiecību pret bremzēšanas ieejas vērtību;

2.28.2. “nominālā vērtība” piekabei ir raksturlielums, ko pārbauda tipa apstiprinājumā un kas apzīmē bremzēšanas pakāpes attiecību pret signālu bremžu sakabes galvā;

2.28.3. “pieprasījuma nominālā vērtība” jūgierīces spēka vadības iekārtai ir raksturlielums, kas apzīmē bremžu sakabes galvas signāla attiecību pret bremzēšanas pakāpi un ko pārbauda tipa apstiprinājumā atbilstoši 10. pielikumā minēto saderības diapazonu robežām;

2.29. “automātiski vadīta bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā, lai izraisītu transportlīdzekļa palēninājumu ar vadītāja tiešu rīcību vai bez tās, bremžu sistēmas(-u) vai noteiktu asu bremzes iedarbina, automātiski izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas;

2.30. “selektīvā bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā atsevišķu bremžu iedarbināšanu veic ar automātiskiem līdzekļiem, kuri transportlīdzekļa palēnināšanu pakārto transportlīdzekļa izturēšanās izmaiņām;

2.31. “bremzēšanas atskaites spēki” ir vienas ass bremzēšanas spēki, kas rodas riepas riņķa līnijas saskares vietā ar bremzēšanas dinamometru un kas attiecas uz bremžu cilindra spiedienu, un ko deklarē tipa apstiprinājuma laikā;

2.32. “bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.30. punktā;

2.33. “avārijas bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par avārijas bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.31. punktā;

2.34. “transportlīdzekļa stabilitāte” ir tāda transportlīdzekļa elektroniskas vadības funkcija, kas uzlabo tā dinamisko stabilitāti.

2.34.1. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst viena vai abas šīs sastāvdaļas:

a) virziena vadība;

b) apgāšanās kontrole.

2.34.2. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst šādas vadības funkcijas.

2.34.2.1. “Virziena vadība” ir tāda transportlīdzekļa stabilitātes funkcija, kas mehāniskā transportlīdzeklī palīdz vadītājam nepietiekamas pagriežamības un pārliekas pagriežamības apstākļos transportlīdzekļa fiziskajās robežās saglabāt vadītāja uzņemto virzienu un piekabes gadījumā palīdz saglabāt piekabes virzienu atbilstoši vilcējtransportlīdzekļa virzienam.

2.34.2.2. “Apgāšanās kontrole” ir tāda transportlīdzekļa stabilitātes funkcija, kas reaģē uz gaidāmu apgāšanos, lai stabilizētu mehānisko transportlīdzekli vai vilcējtransportlīdzekli kopā ar piekabi, vai atsevišķi piekabi, kad tiek veikti dinamiski manevri transportlīdzekļa fiziskajās robežās;

2.35. “konkrētā piekabe” ir tāda piekabe, kuras tipam tiek gaidīts apstiprinājums;

2.36. “bremzēšanas koeficients (BF)” ir bremzēšanas ieejas un izejas vērtību attiecība.

3.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz bremzēšanu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2. Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1. transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz aspektiem, kas minēti šo noteikumu 2.2. punktā. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošos numurus un/vai simbolus un – mehāniskajiem transportlīdzekļiem – motora tipu;

3.2.2. sarakstu, kurā pienācīgi identificējot norādītas detaļas, kas veido bremžu sistēmu;

3.2.3. samontētas bremžu sistēmas rasējumu un plānu tās detaļu izvietojumam transportlīdzeklī;

3.2.4. sīki izstrādātus katras detaļas rasējumus, pēc kuriem tās var viegli atrast un identificēt.

3.3. Tehniskajam dienestam, kas veic atbilstības testus, iesniedz transportlīdzekli – apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu.

3.4. Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, vai ir paredzēti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu ražošanas atbilstības efektīvu kontroli.

4.1. Ja transportlīdzekļa tips, kas iesniegts apstiprinājumam saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst šo noteikumu 5. un 6. punkta prasībām, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari ►M1  (pašlaik 11) ◄ norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kuri šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izdošanas laikā. Viena un tā pati puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita veida bremžu sistēmu, vai arī citam transportlīdzekļa tipam.

4.3. Par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu atbilstoši šiem noteikumiem paziņo nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikuma paraugam, kā arī nosūtot tās informācijas kopsavilkumu, kas iekļauta šo noteikumu 3.2.1.–3.2.4. punktā minētajos dokumentos, turklāt pieteicēja iesniegtie atbilstoša mēroga rasējumi nedrīkst būt lielāki par A4 formātu (210 × 297 mm) vai tiem jābūt salocītiem šādā izmērā.

4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.4.1. aplis, kurā ir burts “E”, aiz kā ir norādīts tās dalībvalsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu ( 3 ); un

4.4.2. šo noteikumu numurs, aiz kura ir burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no apļa, kas paredzēts šo noteikumu 4.4.1. punktā.

4.5. Tomēr, ja M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.8. punkta prasībām, aiz noteikumu numura norāda burtu “M”.

4.6. Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jānorāda atkārtoti; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās rindās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.7. Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

4.8. Apstiprinājuma marķējumu novieto blakus transportlīdzekļa datu plāksnei vai uz tās.

4.9. Apstiprinājuma marķējumu izkārtojumu paraugi ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

5.1.1.1. Bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai transportlīdzeklis parastos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu prasībām neatkarīgi no jebkādas vibrācijas, kas uz to var iedarboties.

5.1.1.2. Jo īpaši bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tā būtu izturīga pret koroziju un novecošanu, kas to ietekmē.

5.1.1.3. Bremžu uzlikas nesatur azbestu.

5.1.1.4. Bremžu sistēmu efektivitāti, tostarp elektriskās vadības līnijas efektivitāti, negatīvi neietekmē magnētiskie vai elektriskie lauki. Šis nosacījums ir izpildīts, ja ir ievērotas Noteikumu Nr. 10 02. grozījumu sērijas prasības.

5.1.1.5. Defekta atklāšanas signāls var momentāni (< 10 ms) pārtraukt pieprasījuma signālu vadības pievadā, ja tas nesamazina bremzēšanas veiktspēju.

5.1.3.1. Pneimatisko bremžu sistēmu savienojumi starp mehāniskajiem vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm atbilst 5.1.3.1.1., 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktam:

5.1.3.1.1. viena pneimatiskā barošanas līnija un viena pneimatiskā vadības līnija;

5.1.3.1.2. viena pneimatiskā barošanas līnija, viena pneimatiskā vadības līnija un viena elektriskā vadības līnija;

5.1.3.1.3. viena pneimatiskā barošanas līnija un viena elektriskā vadības līnija; attiecībā uz šo variantu jāņem vērā ( 4 ) zemsvītras piezīme.

5.1.3.2. Uz vilcējtransportlīdzekļa elektriskās vadības līnijas jābūt informācijai par to, vai tā var izpildīt 5.2.1.18.2. punkta prasības, neizmantojot pneimatiskās vadības līniju. Uz tās jābūt informācijai arī par to, vai tā saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu ir aprīkota ar divām vadības līnijām vai saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu tikai ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.3. Mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, jāspēj noteikt, ka saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu aprīkotas piekabes sakabe tam neder. Kad šādi transportlīdzekļi tiek elektriski savienoti ar vilcējtransportlīdzekļa elektrisko vadības līniju, vadītājs tiek brīdināts ar sarkanu optisku brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.1. punktā, un, tiklīdz sistēmā ir spriegums, tiek automātiski iedarbinātas vilcējtransportlīdzekļa bremzes. Šīs bremzēšanas veiktspējai jābūt vismaz tādai, kādu stāvbremzēm nosaka šo noteikumu 4. pielikuma 2.3.1. punkts.

5.1.3.4. Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar divām vadības līnijām, kā definēts 5.1.3.1.2. punktā, kuras elektriski savienotas ar piekabi, kas arī ir aprīkota ar divām vadības līnijām, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

5.1.3.4.1. bremžu sakabes galvā (turpmāk “sakabes galva”) ir abi signāli, un piekabe izmanto elektriskās vadības signālu, ja vien to neuzskata par bojātu. Šādā gadījumā piekabe automātiski pārslēdzas uz pneimatisko vadības līniju;

5.1.3.4.2. katrs transportlīdzeklis gan attiecībā uz elektriskajām, gan pneimatiskajām vadības līnijām atbilst šo noteikumu 10. pielikuma attiecīgajām prasībām; un

5.1.3.4.3. ja elektriskās vadības signāls ir ilgāk par 1 sekundi pārsniedzis 100 kPa ekvivalentu, piekabe pārbauda, vai ir pneimatiskais signāls; ja pneimatiskā signāla nav, vadītājam no piekabes tiek nosūtīts atsevišķs dzeltens brīdinājuma signāls, kā noteikts šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā.

5.1.3.5. Piekabe var būt aprīkota, kā noteikts 5.1.3.1.3. punktā, ja vien to var piekabināt tikai tādam mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju, kurš atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām. Visos citos gadījumos piekabe, ja tā ir elektriski savienota, automātiski iedarbina bremzes vai paliek ar iedarbinātām bremzēm. Vadītāju brīdina ar atsevišķu dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.2. punktā.

5.1.3.6. Elektriskā vadības līnija atbilst ISO 11992-1 un 11992-2:2003, un tai ir divpunktu savienojuma tips, kam izmanto septiņu izvadu kontaktspraudni saskaņā ar ISO 7638-1 vai 7638-2:1997. ISO 7638 kontaktspraudņa datu kontaktus izmanto, lai pārraidītu tikai informāciju par bremzēšanas (tostarp ABS) un ritošās daļas (stūre, riepas un balstiekārta) funkcijām, kā nosaka ISO 11992-2:2003. Bremzēšanas funkcijām ir prioritāte, un tās saglabā gan parastajā, gan defekta darbības režīmā. Informācijas pārraide par ritošās daļas funkcijām nedrīkst aizkavēt bremzēšanas funkcijas. Energoapgādi, ko nodrošina ISO 7638 kontaktspraudnis, izmanto tikai bremzēšanas un ritošās daļas funkcijām un lai pārraidītu to informāciju par piekabi, kuru nepārraida pa elektrisko vadības līniju. Tomēr visos gadījumos paliek spēkā šo noteikumu 5.2.2.18. punkta prasības. Energoapgādei visām pārējām funkcijām izmanto citus līdzekļus.

5.1.3.6.1. Standartā ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, minēto ziņojumu programmatūras atbalsts vilcējtransportlīdzeklim un piekabei attiecīgā gadījumā ir norādīts šo noteikumu 16. pielikumā.

►M1  5.1.3.6.2. ◄  Ar elektriskajām vadības līnijām aprīkotu vilcējtransportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu funkcionālo saderību, kā tā definēta iepriekš šajos noteikumos, tipa apstiprinājuma laikā pārbauda, pārliecinoties, vai ir izpildītas ►M1  ISO 11992:2003, ieskaitot ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007 ◄ 1. un 2. daļas attiecīgās prasības. Šo noteikumu 17. pielikumā ir norādīts to testu piemērs, kurus var izmantot, lai veiktu minēto pārbaudi.

►M1  5.1.3.6.3. ◄  Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un elektriski savienoti ar piekabi, kas aprīkota ar elektrisko vadības līniju, ir jāatklāj visi elektriskās vadības līnijas ilgstoši defekti (> 40 ms) mehāniskajā transportlīdzeklī un ar 5.2.1.29.1.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu par tiem jābrīdina vadītājs, ja šādi transportlīdzekļi ir savienoti ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.7. Ja, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta arī piekabes bremžu sistēma, kā atļauts 5.1.2.3. punktā, tad jāizpilda arī šādas papildu prasības:

5.1.3.7.1. ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, ar pneimatiskās vadības līnijas starpniecību tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma;

5.1.3.7.2. ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma, kā noteikts 5.1.3.7.1. punktā. Turklāt, iedarbinot stāvbremžu sistēmu, piekabes bremžu sistēmu var iedarbināt ar elektriskās vadības līnijas starpniecību;

5.1.3.7.3. ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu vai ja tas bez pneimatiskās vadības līnijas palīdzības (5.1.3.1.2. punkts) atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, ar elektriskās vadības līnijas starpniecību tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma. Ja mehāniskā transportlīdzekļa bremžu iekārtai tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve, piekabes bremzes iedarbina, iztukšojot barošanas līniju (turklāt pneimatiskā vadības līnija var palikt zem spiediena); barošanas līnija var būt tukša tikai līdz brīdim, kad mehāniskā transportlīdzekļa bremžu iekārtai tiek atjaunota elektroenerģijas padeve un kad vienlaikus tiek atjaunota piekabes bremzēšana ar elektriskās vadības līnijas starpniecību.

5.1.3.8. Noslēgšanas ierīces, kuras nav iedarbināmas automātiski, nav atļautas. Sakabinātu transportlīdzekļu gadījumā elastīgās šļūtenes un kabeļi ir vilcējtransportlīdzekļa daļa. Visos pārējos gadījumos elastīgās šļūtenes ir daļa no piekabes.

7.1. Par visiem transportlīdzekļa tipa vai tā bremžu iekārtu pārveidojumiem attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikuma prasībām paziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu. Tad minētā struktūrvienība var vai nu:

7.1.1. uzskatīt, ka izdarītajām modifikācijām nevar būt vērā ņemamu negatīvu seku un ka transportlīdzeklis vēl atbilst prasībām; vai

7.1.2. tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par testu veikšanu, pieprasīt jaunu testa protokolu.

7.2. Par apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, norādot attiecīgās izmaiņas, 4.3. punktā norādītajā kārtībā informē nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

7.3. Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, katrai paziņojuma veidlapai, kas sagatavota šādam paplašinājumam, piešķir sērijas numuru un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

8.1. Transportlīdzeklim, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, jābūt izgatavotam tā, lai tas, izpildot iepriekš šo noteikumu 5. punktā izklāstītās prasības, atbilstu apstiprinātajam tipam.

8.2. Lai pārbaudītu, vai ir izpildītas šo noteikumu 8.1. punkta prasības, veic attiecīgas ražošanas pārbaudes.

8.3. Apstiprinājuma turētājam jo īpaši:

8.3.1. jānodrošina, lai pastāvētu ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles kārtība;

8.3.2. jābūt pieejamam katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei vajadzīgajam kontroles aprīkojumam;

8.3.3. jānodrošina, lai testu rezultātu datus reģistrētu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laikposmā, ko saskaņo ar administratīvo dienestu;

8.3.4. jāanalizē katra testa veida rezultāti, lai pārbaudītu un nodrošinātu ražojumu tehnisko īpašību stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības;

8.3.5. jānodrošina, lai katra ražojuma tipam veic testus, kas paredzēti šajos noteikumos, vai dažus no tiem;

8.3.6. jānodrošina, lai pēc jebkuras paraugu ņemšanas vai analizējamiem paraugiem, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam pārbaudes veidam, veiktu citu parauga ņemšanu un citu testu. Jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgo ražošanas atbilstību.

8.4. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību.

8.4.1. Katrā pārbaudē inspektoram uzrāda testu žurnālus un produkcijas apskates protokolus.

8.4.2. Inspektors var izlases veidā ņemt paraugus, kas tiks pārbaudīti izgatavotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, ņemot vērā izgatavotāja veikto pārbaužu rezultātus.

8.4.3. Ja kvalitātes līmenis nav pietiekams vai ja jāpārbauda to testu derīgums, kurus veic, piemērojot 8.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa atbilstības testus.

8.4.4. Atbildīgā iestāde var veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu.

8.4.5. Parasti kompetentā iestāde pārbaudes veic vienreiz divos gados. Ja šo apskašu laikā konstatē nepietiekamus rezultātus, tad kompetentajai iestādei jānodrošina, lai cik ātri iespējams veiktu visus vajadzīgos pasākumus ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9.1. Apstiprinājumu, kas piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu atbilstoši šiem noteikumiem, var atsaukt, ja netiek ievērotas 8.1. punktā noteiktās prasības.

9.2. Ja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš ir piešķīrusi, tā tūlīt par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

12.1.1. Sākot ar šo noteikumu 09. grozījumu sērijas 8. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 09. grozījumu sērijas 8. papildinājumu.

12.1.2. Ja nav noteikts citādi vai ja konteksts neparedz citādi, 10. grozījumu sērijas papildinājumi attiecas arī uz 09. sērijas apstiprinājumu izsniegšanu un uzturēšanu.

12.1.3. Sākot ar 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 10. grozījumu sēriju.

12.1.4. Sākot ar 10. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 4. papildinājumu.

12.1.5. Puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu paplašinājumus atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijas 3. papildinājumam.

12.1.6. No 11. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 11. grozījumu sēriju. ( 28 ).

12.1.7. Šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 1. papildinājumu piemēro kā norādīts 12.4.1. punktā.

12.1.8. No šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālā datuma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 11. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

12.2.1. 24 mēnešus pēc 09. grozījumu sērijas 8. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 09. grozījumu sērijas 8. papildinājumu.

12.2.2. 24 mēnešus pēc 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 10. grozījumu sēriju.

12.2.3. 48 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu iepriekšējai grozījumu sērijai.

12.2.4. 48 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt EEK apstiprinājumus atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijas 3. papildinājumam.

12.2.5. 24 mēnešus pēc 10. grozījumu sērijas 5. papildinājuma oficiālā spēkā stāšanās datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 10. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

12.2.6. Pēc 48 mēnešiem no šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 1. papildinājuma stāšanās spēkā puses piešķir apstiprinājumus transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punkts un attiecīgās zemsvītras piezīmes, vienīgi tad, ja tie atbilst šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 1. papildinājuma prasībām.

12.2.7. Pēc 48 mēnešiem no šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus vienīgi tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļu tips atbilst šo noteikumu prasībām, ievērojot 11. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

12.3.1. 48 mēnešus pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo nacionālo tāda transportlīdzekļa reģistrāciju (pirmo laišanu ekspluatācijā), kas neatbilst šo noteikumu 10. grozījumu sērijai.

12.3.2. Pēc 84 mēnešiem no šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma stāšanās spēkā puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo nacionālo tāda transportlīdzekļa reģistrāciju (pirmo nodošanu ekspluatācijā), kas neatbilst šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma prasībām.

12.4.1. Aprīkojuma prasības transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar transportlīdzekļu stabilitātes funkcijām, kā norādīts šo noteikumu 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punktā, ievērojot 11. grozījumu sēriju, piemēro šādi:

►M1  12.5.1. ◄  Neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc visjaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav jāpieņem apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

1. Metode reakcijas laiku noteikšanai tādām bremzēm, kas nav darbināmas ar saspiestu gaisu

1. Transportlīdzekļa tipa apraksts …

1.1. Transportlīdzekļa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme (ja ir) …

1.2. Transportlīdzekļa kategorija …

1.3. Transportlīdzekļa tips saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 apstiprinājumu …

1.4. Transportlīdzekļu modeļi vai tirdzniecības nosaukumi, kas veido transportlīdzekļa tipu (ja pieejami) …

1.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese …

2. Bremžu uzliku marka un tips …

2.1. Bremžu uzlikas, kas pārbaudītas atbilstoši visiem attiecīgajiem 4. pielikuma norādījumiem …

2.2. Bremžu uzlikas, kas pārbaudītas atbilstoši 15. pielikuma norādījumiem …

3. Transportlīdzekļa minimālā masa …

3.1. Katras ass masas sadalījums (maksimālais lielums) …

4. Transportlīdzekļa maksimālā masa …

4.1. Katras ass masas sadalījums (maksimālais lielums) …

5. Transportlīdzekļa maksimālais ātrums …

6. Riepas un riteņa izmēri …

7. Bremžu kontūra konfigurācija (piemēram, priekšējās/pakaļējās ass vai diagonālā) …

8. Deklarācija par to, kura sistēma ir papildu bremžu sistēma …

9. Bremžu vārstu specifikācijas (ja vajadzīgs) …

9.1. Slodzes jutīgā vārsta noregulēšanas specifikācijas …

9.2. Spiediena vārsta noregulēšana …

10. Projektētais bremzēšanas spēka sadalījums …

11. Bremžu specifikācija …

11.1. Diska bremžu tips (piemēram, virzuļu skaits ar diametru(-iem), ventilējams vai vienlaidu disks) …

11.2. Trumuļa bremžu tips (piemēram, duo servo, ar virzuļa izmēru un trumuļa izmēriem) …

11.3. Pneimatiskā pievada bremžu sistēmu gadījumā, piemēram, kameru, sviru utt. tips un izmērs …

12. Galvenā bremžu cilindra tips un izmērs …

13. Pastiprinātāja tips un izmērs …

1.1.1. Veiktspēju, kas noteikta bremžu iekārtām, nosaka pēc bremzēšanas ceļa un/vai vidējā maksimālā palēninājuma lieluma. Bremžu sistēmas veiktspēju nosaka, izmērot bremzēšanas ceļu attiecībā pret transportlīdzekļa sākotnējo ātrumu un/vai testa laikā izmērot vidējo maksimālo palēninājumu.

1.1.2. Bremzēšanas ceļš ir attālums, ko transportlīdzeklis veic no brīža, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci, līdz brīdim, kad transportlīdzeklis apstājas; sākotnējais ātrums ir ātrums brīdī, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci; sākotnējais ātrums nedrīkst būt mazāks kā 98 procenti no konkrētajam testam noteiktā ātruma.

2.1.1. M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļu darba bremzes testē saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti šajā tabulā:

2.1.2. Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt nenobremzētu piekabi, mazāko veiktspēju, kas norādīta atbilstošajai mehāniskā transportlīdzekļa kategorijai (0 tipa testam ar atvienotu motoru), sasniedz ar nenobremzētu piekabi, kas sakabināta ar mehānisko transportlīdzekli un piekrauta līdz maksimālajai masai, kuru norādījis mehāniskā transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.2.1. Papildu bremžu sistēmai, pat ja vadības iekārta, kas to iedarbina, tiek lietota arī citām bremzēšanas funkcijām, jānodrošina bremzēšanas ceļš, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējais maksimālais palēninājums, kas nav mazāks kā turpmāk minētie lielumi:

2.2.2. Ja vadības ierīce ir manuāla, norādītā veiktspēja jāiegūst, pieliekot vadības ierīcei spēku, kas nepārsniedz 60 daN, un šai vadības ierīcei jābūt novietotai tā, lai vadītājs to varētu viegli un ātri satvert.

2.2.3. Ja vadības ierīce ir pedālis, tad norādītā veiktspēja jāiegūst, pieliekot vadības ierīcei spēku, kas nepārsniedz 70 daN, un šai vadības ierīcei jābūt novietotai tā, lai vadītājs to varētu viegli un ātri iedarbināt.

2.2.4. Papildu bremžu sistēmas veiktspēju pārbauda ar 0 tipa testiem, kad motors ir atvienots un ar šādiem sākotnējiem ātrumiem:

2.2.5. Papildu bremžu sistēmas veiktspējas testu veic, imitējot reālus defekta apstākļus darba bremžu sistēmā.

2.2.6. Transportlīdzekļiem, kas izmanto elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas, bremzēšanas veiktspēju papildus pārbauda šādu divu defektu apstākļos:

2.2.6.1. darba bremžu elektriskās detaļas pilnīga defekta gadījumā;

2.2.6.2. ja defekta dēļ minētā elektriskā detaļa izraisa maksimālo bremzēšanas spēku.

2.3.1. Stāvbremžu sistēmai pat tad, ja tā ir kombinēta ar kādu citu bremžu sistēmu, jānotur transportlīdzeklis ar kravu nekustīgi 18 procentu augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

2.3.2. Transportlīdzekļiem, kuriem ir atļauts vilkt piekabi, velkošā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēma notur sakabinātus transportlīdzekļus nekustīgi 12 procentu augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

2.3.3. Ja vadības ierīce ir manuāla, tad tai pieliktais spēks nepārsniedz 60 daN.

2.3.4. Ja vadības ierīce ir pedālis, tad tam pieliktais spēks nepārsniedz 70 daN.

2.3.5. Ir atļauta tāda stāvbremžu sistēma, kas jāiedarbina vairākkārt, lai sasniegtu norādīto veiktspēju.

2.3.6. Lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu 5.2.1.2.4. punkta prasībām, 0 tipa testu veic ar atvienotu motoru un transportlīdzekļa sākotnējo ātrumu 30 km/h. Vidējais maksimālais palēninājums pēc stāvbremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas un palēninājums tieši pirms transportlīdzekļa apstāšanās nav mazāks kā 1,5 m/s2. Testu veic ar piekrautu transportlīdzekli.

2.4.1. Darba bremžu sistēmas atlikusī darbība tās pievada sastāvdaļas defekta gadījumā nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks kā turpmāk minētie lielumi, pielietojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 70 daN, kad to pārbauda 0 tipa testā ar atvienotu motoru, no šādiem sākotnējiem ātrumiem attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai:

2.4.2. Atlikušās bremzēšanas efektivitātes testu veic, imitējot reālus defekta apstākļus darba bremžu sistēmā.

3.1.1. Prasības, kas attiecas uz O1 kategorijas transportlīdzekļu testiem:

3.1.2. Prasības, kas attiecas uz O2 un O3 kategorijas transportlīdzekļu testiem:

3.1.2.1. Ja darba bremžu sistēma ir nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa, to spēku summa, kas pielikti nobremzēto riteņu perifērijai, ir vismaz x procenti no maksimālās stāvoša riteņa slodzes, un x ir turpmāk minētie lielumi:

3.1.2.2. Ja piekabē ir uzstādīta pneimatiskā bremžu sistēma, spiediens bremzēšanas testa laikā barošanas līnijā nedrīkst pārsniegt 700 kPa un signāla lielums vadības līnijā atkarībā no iekārtas nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

a) 650 kPa pneimatiskajā vadības līnijā;

b) pieprasījuma digitālais lielums, kas atbilst 650 kPa (kā definēts ►M1  ISO 11992:2003, ieskaitot ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007 ◄ ), elektriskajā vadības līnijā.

3.1.2.3. Ja bremžu sistēma ir inerces tipa, tai jāatbilst šo noteikumu 12. pielikuma prasībām.

3.1.2.4. Papildus tam transportlīdzekļiem veic I tipa testu.

3.1.2.5. Puspiekabes I tipa testā masai, kuru bremzē puspiekabes ass(-is), jāatbilst maksimālajai ass slodzei(-ēm) (neieskaitot slodzi uz sakabes tapu).

3.1.3. Prasības, kas attiecas uz O4 kategorijas transportlīdzekļu testiem

3.1.3.1. Ja darba bremžu sistēma ir nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa, to spēku summa, kas pielikti nobremzēto riteņu perifērijai, ir vismaz x procenti no maksimālās stāvoša riteņa slodzes, un x ir turpmāk minētie lielumi:

3.1.3.2. Ja piekabē ir uzstādīta pneimatiskā pievada bremžu sistēma, spiediens bremzēšanas testa laikā vadības līnijā nedrīkst pārsniegt 650 kPa un spiediens barošanas līnijā nedrīkst pārsniegt 700 kPa. Testa ātrums ir 60 km/h.

3.1.3.3. Papildus tam transportlīdzekļiem veic III tipa testu.

3.1.3.4. Puspiekabes III tipa testā masai, kuru bremzē puspiekabes ass(-is), jāatbilst maksimālajai asslodzei(-ēm).

3.2.1. Stāvbremžu sistēmai, ar kuru ir aprīkota piekabe, jāspēj noturēt piekrautu piekabi, kad tā ir atkabināta no vilcējtransportlīdzekļa, nekustīgi 18 procentu augšup vai lejup vērstā slīpumā. Vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt 60 daN.

3.3.1. Automātiskās bremžu sistēmas veiktspēja šo noteikumu 5.2.1.18.3. punktā minētā defekta gadījumā, kad transportlīdzekli ar kravu testē, sākot no ātruma 40 km/h, nedrīkst būt mazāka kā 13,5 procenti no maksimālās stāvoša riteņa slodzes. Ir pieļaujama riteņu bloķēšana, ja veiktspēja ir virs 13,5 procentiem.

1.1. Ja akumulatori ir jauni vai ja tie ir bijuši ilgstoši glabāti, tiem veic izgatavotāja ieteiktos ciklus. Pēc minēto ciklu pabeigšanas jāparedz vismaz 8 stundu turēšanas periods vides temperatūrā.

1.2. Izmantojot izgatavotāja ieteikto lādēšanas procedūru, akumulatorus pilnībā uzlādē.

1.3. Kad veic 4. pielikuma 1.2.11., 1.4.1.2.2., 1.5.1.6. un 1.5.3.1.3. punktā minētos bremzēšanas testus, vatstundas, ko patērē vilces motors un piegādā rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, reģistrē kā kopējo darbības lielumu, ko pēc tam izmanto, lai noteiktu akumulatoru uzlādi konkrēta testa sākumā vai beigās.

1.4. Lai panāktu tādu akumulatoru uzlādes līmeni, kas vajadzīgs salīdzinošiem testiem, kā, piemēram, tiem, kas minēti 1.5.3.1.3. punktā, akumulatorus vai nu izlādē līdz vajadzīgajam līmenim, vai uzlādē virs vajadzīgā līmeņa un pēc tam pie apmēram nemainīgas slodzes izlādē, kamēr sasniedz vajadzīgo uzlādes stāvokli. Alternatīvi, transportlīdzekļiem, kam ir tikai ar akumulatoriem darbināma elektriskā vilce, uzlādes stāvokli var pielāgot, darbinot transportlīdzekli. Testus, ko veic ar daļēji uzlādētu akumulatoru testa sākumā, sāk pēc iespējas ātrāk, tiklīdz ir sasniegts vajadzīgais uzlādes stāvoklis.

2.2.1. O4 kategorijas piekabes aprīko ar A kategorijas pretbloķēšanas sistēmām, kā noteikts šo noteikumu 13. pielikumā.

2.3.1. Mehāniskos transportlīdzekļos, kuru maksimālā masa pārsniedz 16 tonnas vai ar kuriem ir atļauts vilkt O4 kategorijas piekabi, uzstāda tādu ilgstošas bremzēšanas sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 2.15. punktu, kura atbilst šādām prasībām:

2.3.1.1. ilgstošas bremzēšanas sistēmas vadības ierīces konfigurācijai jāatbilst vienam no šo noteikumu 2.15.2.1. līdz 2.15.2.3. punktā aprakstītajiem tipiem.

2.3.1.2. Pretbloķēšanas sistēmas elektriska defekta gadījumā integrētas vai kombinētas ilgstošas bremzēšanas sistēmas tiek automātiski izslēgtas.

2.3.1.3. Ilgstošas bremzēšanas sistēmas veiktspēju kontrolē ar pretbloķēšanas bremžu sistēmu tā, lai asi(-is), ko nobremzē ilgstošas bremzēšanas sistēma, ar minēto sistēmu nevarētu nobloķēt, braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 15 km/h. Taču šī prasība neattiecas uz to bremžu sistēmas daļu, kuras pamatā ir parasta bremzēšana ar motoru.

2.3.1.4. Ilgstošas bremzēšanas sistēmai ir vairākas efektivitātes pakāpes, ieskaitot zemāko pakāpi, kas atbilst transportlīdzeklim bez kravas. Ja par mehāniskā transportlīdzekļa ilgstošas bremzēšanas sistēmu izmanto motoru, tad šīs dažādās efektivitātes pakāpes nodrošina dažādie pārnesuma skaitļi.

2.3.1.5. Ilgstošas bremzēšanas sistēmas veiktspējai jābūt tādai, kas atbilst šo noteikumu 4. pielikuma 1.8. punkta prasībām (IIA tipa tests) attiecībā uz transportlīdzekli ar kravu, kura kopējo masu veido mehāniskā transportlīdzekļa pilnā masa un maksimālās pieļaujamās piekabes masas, bet nepārsniedzot 44 tonnas.

2.3.2. Ja piekabe ir aprīkota ar ilgstošas bremzēšanas sistēmu, tai attiecīgajos gadījumos jāatbilst šā pielikuma 2.3.1.1.–2.3.1.4.punkta prasībām.

2.4.1. Neatkarīgi no šo noteikumu 5.2.2.9. punkta prasībām O1 un O2 kategorijas EX/III transportlīdzekļiem, kas definēti Noteikumos Nr. 105, neatkarīgi no to masas jābūt aprīkotiem ar bremžu sistēmu, kas automātiski nobremzē piekabi, to apstādinot, ja sakabes ierīce atkabinās, kad piekabe ir kustībā.

1.1. Reakcijas laiku darba bremžu sistēmai nosaka tad, kad transportlīdzeklis stāv, un spiedienu mēra pie vismazāk labvēlīgi novietotā bremžu cilindra atveres. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir uzstādītas kombinētas pneimatiskā/hidrauliskā pievada bremžu sistēmas, spiedienu var mērīt pie vismazāk labvēlīgi novietotā pneimatiskā kontūra atveres. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar bremžu spēku regulatoriem, šīs iekārtas jāieregulē stāvoklī “ar kravu”.

1.2. Testa laikā atsevišķo asu bremžu cilindru virzuļu gājienam jābūt tādam, kas atbilst visciešāk noregulētajām bremzēm.

1.3. Reakcijas laikus, kas noteikti saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, noapaļo līdz tuvākajai sekundes desmitdaļai. Ja skaitlis, kas apzīmē simtdaļas, ir pieci vai vairāk, reakcijas laiku noapaļo uz augšu līdz nākamajai tuvākajai desmitdaļai.

2.1. Katra testa sākumā spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcēs ir vienāds ar spiediena lielumu, pie kura regulators sāk atkal uzpildīt sistēmu. Tādu sistēmu gadījumā, kuras nav aprīkotas ar regulatoru (piemēram, ierobežota spiediena kompresori), spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē katra testa sākumā ir vienāds ar 90 procentiem no spiediena lieluma, ko norādījis izgatavotājs un kas definēts šo noteikumu 7. pielikuma A daļas 1.2.2.1. punktā, un ko izmanto šajā pielikumā norādītajos testos.

2.2. Reakcijas laiku lielumus kā bremžu iedarbināšanas laika funkciju (tf) iegūst ar secīgu pilngājiena iedarbināšanu, kas sākas no visīsākā iespējamā iedarbināšanas laika līdz laikam, kas ilgst apmēram 0,4 sekundes. Izmērītos lielumus norāda diagrammā.

2.3. Reakcijas laiks, ko ņem vērā testa vajadzībām, ir laiks, kas atbilst 0,2 sekunžu iedarbināšanas laikam. Šo reakcijas laiku var iegūt no diagrammas, izmantojot interpolāciju.

2.4. Ja iedarbināšanas laiks ir 0,2 sekundes, laiks, kas paiet no bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kad spiediens bremžu cilindrā sasniedz 75 procentus no tā asimptotiskā lieluma, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes.

2.5. Tādu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir pneimatiskā vadības līnija piekabēm, papildus šā pielikuma 1.1. punkta prasībām reakcijas laiks jāmēra 2,5 m garas caurules ar iekšējo diametru 13 mm vistālākajā punktā, kuru pievieno darba bremžu sistēmas vadības līnijas sakabes galvai. Šā testa laikā 385 ± 5 cm3 tilpuma balonu (ko uzskata par līdzvērtīgu 2,5 m garas caurules ar iekšējo diametru 13 mm tilpumam, kurā ir 650 kPa spiediens) pievieno barošanas līnijas sakabes galvai. Puspiekabju vilcējtransportlīdzekļi jāaprīko ar elastīgām caurulēm, kuras var pievienot puspiekabēm. Sakabes galvas tādējādi būs šo elastīgo cauruļu galos. Šo cauruļu garumu un iekšējo diametru ieraksta kā 14.7.3. punktu dokumentā, kura paraugs norādīts šo noteikumu 2. pielikumā.

2.6. Laiks, kas paiet no bremžu pedāļa iedarbināšanas līdz brīdim, kad:

a) spiediens, ko mēra pneimatiskās vadības līnijas bremžu sakabes galvā;

b) pieprasījuma digitālais lielums elektriskajā vadības līnijā, kas izmērīts saskaņā ar ►M1  ISO 11992:2003, ieskaitot ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007 ◄ ,

2.7. Tādu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuriem atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes ar pneimatisko bremžu sistēmām, papildus iepriekš minētajām prasībām pārbauda šo noteikumu 5.2.1.18.4.1. punkta nosacījumu izpildi, veicot šādu testu:

a) izmērot spiedienu caurules galā, kura ir 2,5 m gara un ar iekšējo diametru 13 mm un kuru pievieno barošanas līnijas sakabes galvai;

b) imitējot vadības līnijas defektu sakabes galvā;

c) iedarbinot darba bremžu vadības ierīci 0,2 sekundēs, kā aprakstīts šā pielikuma 2.3. punktā.

1. Simulatora noregulēšana

2. Piekabes tests

3. Simulatora paraugs elektriskās vadības līnijām

1.1.1. Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai ir vajadzīgs saspiests gaiss, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), kuru ietilpība atbilst šā pielikuma (A daļa) 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

1.1.2. Jābūt iespējai viegli identificēt dažādo kontūru akumulatorus.

1.1.3. Tomēr enerģijas uzkrāšanas ierīcēm nav jāatbilst prasībām par ietilpību, ja bremžu sistēma ir tāda, ka jebkādu enerģijas rezervju trūkuma gadījumā ir iespējams sasniegt bremzēšanas veiktspēju, kas ir vismaz vienāda ar veiktspēju, kura noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.1.4. Pārbaudot atbilstību šā pielikuma 1.2. un 1.3. punkta prasībām, bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams.

1.2.1. Mehānisko transportlīdzekļu enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem) jābūt tādām, lai pēc astoņām darba bremžu pilngājiena iedarbināšanas reizēm enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) atlikušais spiediens nebūtu mazāks kā spiediens, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu noteikto papildu bremžu veiktspēju.

1.2.2. Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.2.1. enerģijas sākotnējais līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tāds, kādu noteicis izgatavotājs ( 34 ). Tas ir tāds, kas ļauj sasniegt darba bremžu sistēmai noteikto veiktspēju;

1.2.2.2. enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā neuzpilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces;

1.2.2.3. mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam atļauts piekabināt piekabi un kam ir pneimatiskā vadības līnija, barošanas līniju nobloķē un pneimatiskās vadības līnijas sakabes galvai tieši pieslēdz 0,5 litru tilpuma saspiesta gaisa balonu. Pirms katras bremžu darbināšanas šajā saspiesta gaisa balonā pilnībā likvidē spiedienu. Pēc 1.2.1. punktā minētā testa veikšanas pneimatiskajai vadības līnijai piegādātais enerģijas līmenis nedrīkst būt mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kurš reģistrēts pēc bremžu pirmās iedarbināšanas.

1.3.1. Enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), ar ko aprīko piekabes, jābūt tādām, lai pēc astoņām vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm enerģijas līmenis, kas pievadīts daļām, kuras izmanto enerģiju, nesamazinātos vairāk par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kurš iegūts, iedarbinot bremzes pirmoreiz un neiedarbinot vai nu piekabes automātisko bremžu sistēmu, vai arī tās stāvbremzes.

1.3.2. Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.3.2.1. spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcēs katra testa sākumā ir 850 kPa;

1.3.2.2. barošanas līnija ir nobloķēta; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces;

1.3.2.3. enerģijas uzkrāšanas ierīces testa laikā neuzpilda;

1.3.2.4. katrā bremžu iedarbināšanas reizē spiediens pneimatiskās vadības līnijā ir 750 kPa;

1.3.2.5. katrā bremžu iedarbināšanas reizē digitālais pieprasījuma lielums elektriskās vadības līnijā atbilst 750 kPa.

2.2.1. “p1” ir spiediena lielums, kas atbilst 65 procentiem no spiediena lieluma p2, kā definēts šā pielikuma 2.2.2. punktā.

2.2.2. “p2” ir lielums, ko norādījis izgatavotājs un kas minēts šā pielikuma 1.2.2.1. punktā.

2.2.3. “t1” ir laiks, kas vajadzīgs, lai relatīvais spiediens pieaugtu no 0 līdz p1, un “t2” ir laiks, kas vajadzīgs, lai relatīvais spiediens pieaugtu no 0 līdz p2.

2.3.1. Visos gadījumos kompresora darbības ātrums ir tas lielums, kurš iegūts, kad motors darbojas ar ātrumu, kas atbilst tā maksimālajai jaudai, vai ar ātrumu, ko ierobežo tā regulators.

2.3.2. Veicot testus, lai noteiktu laiku t1 un laiku t2, papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) izolē.

2.3.3. Ja mehāniskajam transportlīdzeklim paredzēts piekabināt piekabi, tad piekabi aizstāj ar enerģijas uzkrāšanas ierīci, kuras maksimālais relatīvais spiediens p (izteikts kPa/100) ir tas, kuru var piegādāt pa vilcējtransportlīdzekļa barošanas kontūru un kuras tilpumu V (izteikts litros) aprēķina pēc formulas p × V = 20 R (R ir maksimālā pieļaujamā slodze, kas izteikta tonnās, uz piekabes asīm).

2.4.1. Laiks t1, kas reģistrēts enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā, nedrīkst pārsniegt:

2.4.1.1. 3 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem nav atļauts piekabināt piekabi; vai

2.4.1.2. 6 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi.

2.4.2. Laiks t2, kas reģistrēts enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā, nedrīkst pārsniegt:

2.4.2.1. 6 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem nav atļauts piekabināt piekabi; vai

2.4.2.2. 9 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi.

2.5.1. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākām papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīcēm, kuru kopējā ietilpība pārsniedz 20 procentus no bremžu enerģijas uzkrāšanas ierīču kopējās ietilpības, veic papildu testu, kura laikā to vārstu darbībā, kas kontrolē papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces(-ču) uzpildi, nedrīkst būt nekādu traucējumu.

2.5.2. Iepriekš minētā testa laikā pārliecinās, ka laiks t3, kas vajadzīgs, lai spiedienu visneizdevīgākajā vietā esošajā bremžu enerģijas uzkrāšanas ierīcē palielinātu no 0 līdz p2, ir mazāks nekā:

2.5.2.1. 8 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem nav atļauts piekabināt piekabi; vai

2.5.2.2. 11 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi.

2.5.3. Testu veic ar nosacījumiem, kas norādīti šā pielikuma 2.3.1. un 2.3.3. punktā.

2.6.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļi, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi, jāatbilst arī iepriekš minētajām prasībām, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem tas nav atļauts. Šajā gadījumā šā pielikuma 2.4.1. un 2.4.2. (un 2.5.2.) punktā minētos testus veic bez 2.3.3. punktā minētās enerģijas uzkrāšanas ierīces.

1.1.1. Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai ir vajadzīga vakuuma izmantošana, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), kuru ietilpība atbilst šā pielikuma (B daļa) 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

1.1.2. Tomēr enerģijas uzkrāšanas ierīcēm nav jāatbilst prasībām par ietilpību, ja bremžu sistēma ir tāda, ka jebkādu enerģijas rezervju trūkuma gadījumā ir iespējams sasniegt bremzēšanas veiktspēju, kas ir vismaz vienāda ar veiktspēju, kura noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.1.3. Pārbaudot atbilstību šā pielikuma 1.2. un 1.3. punkta prasībām, bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams.

1.2.1. Mehānisko transportlīdzekļu enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem) jābūt tādām, lai veiktspēju, kas noteikta papildu bremžu sistēmai, joprojām būtu iespējams sasniegt:

1.2.1.1. pēc astoņām darba bremžu vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm, ja enerģijas avots ir vakuumsūknis; un

1.2.1.2. pēc četrām darba bremžu vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm, ja enerģijas avots ir motors.

1.2.2. Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.2.1. sākotnējais enerģijas līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tas, kuru norādījis izgatavotājs ( 35 ). Tas ir tāds, lai ļautu sasniegt norādīto darba bremžu veiktspēju, un atbilst tādam vakuuma lielumam, kas nepārsniedz 90 procentus no maksimālā vakuuma lieluma, ko rada enerģijas avots;

1.2.2.2. enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā neuzpilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces;

1.2.2.3. mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram atļauts vilkt piekabi, barošanas līniju nobloķē un tā vadības līnijai pieslēdz 0,5 litru tilpuma enerģijas uzkrāšanas ierīci. Pēc šā pielikuma 1.2.1. punktā minētā testa veikšanas pie vadības līnijas radītais vakuuma līmenis nav mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kas reģistrēts, pirmo reizi iedarbinot bremzes.

1.3.1. Enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), ar ko aprīko piekabes, jābūt tādām, lai vakuuma līmenis, kas radīts izvadpunktos, nav mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kas iegūts, pirmo reizi iedarbinot bremzes, pēc testa, kas sastāv no četrām piekabes darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm.

1.3.2. Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.3.2.1. sākotnējais enerģijas līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tas, kuru norādījis izgatavotājs (35) . Tas ir pietiekams, lai ļautu sasniegt darba bremžu sistēmai noteikto veiktspēju;

1.3.2.2. enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā neuzpilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces.

2.1.1. Sākot ar apkārtējās vides atmosfēras spiedienu, enerģijas avots 3 minūtēs spēj piepildīt enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) līdz šā pielikuma 1.2.2.1. punktā norādītajam sākotnējam līmenim. Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kuram atļauts vilkt piekabi, laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šo līmeni šā pielikuma 2.2. punktā norādītajos apstākļos, nepārsniedz 6 minūtes.

2.2.1. Vakuuma avota darbības ātrums ir:

2.2.1.1. ja vakuuma avots ir transportlīdzekļa motors – motora darbības ātrums, kas iegūts tad, kad transportlīdzeklis stāv, ir ieslēgts neitrālais pārnesums un motors darbojas brīvgaitā;

2.2.1.2. ja vakuuma avots ir sūknis – ātrums, kas iegūts tad, kad motors darbojas ar 65 procentiem no ātruma, kas atbilst tā maksimālajai jaudai; un

2.2.1.3. ja vakuuma avots ir sūknis un motors ir aprīkots ar regulatoru – ātrums, kas iegūts tad, kad motors darbojas ar 65 procentiem no maksimālā ātruma, ko pieļauj regulators.

2.2.2. Ja mehānisko transportlīdzekli ir paredzēts sakabināt ar piekabi, kuras darba bremžu sistēmu darbina ar vakuumu, piekabi aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīci, kuras tilpumu V litros nosaka pēc formulas V = 15 R, kur R ir maksimālā pieļaujamā masa tonnās uz piekabes asīm.

1.1.1. Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai vajadzīga uzkrātā enerģija, ko nodrošina hidrauliskais šķidrums, kurš atrodas zem spiediena, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), kuru ietilpība atbilst šā pielikuma (C daļa) 1.2. punkta prasībām.

1.1.2. Tomēr enerģijas uzkrāšanas ierīcēm nav jābūt norādītajai ietilpībai, ja bremžu sistēma ir tāda, ka jebkādu enerģijas rezervju trūkuma gadījumā ar darba bremžu sistēmu ir iespējams sasniegt vismaz tādu bremzēšanas veiktspēju, kas ir vienāda ar veiktspēju, kura noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.1.3. Pārbaudot atbilstību šā pielikuma 1.2.1., 1.2.2. un 2.1. punkta prasībām, bremzes noregulē, cik cieši vien iespējams, un – 1.2.1. punktam – bremžu pilngājiena iedarbināšanas ātrumam jābūt tādam, lai nodrošinātu vismaz 60 sekundes ilgu intervālu starp katru iedarbināšanas reizi.

1.2.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju, jāatbilst šādām prasībām:

1.2.1.1. pēc astoņām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm joprojām ir iespējams devītajā bremžu iedarbināšanas reizē sasniegt veiktspēju, kas noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.2.1.2. Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.1.2.1. testu sāk ar spiedienu, kuru var būt norādījis izgatavotājs, bet kas nav lielāks kā ieslēgšanas spiediens;

1.2.1.2.2. enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā nepilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces.

1.2.2. Mehāniskie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju un kas nevar izpildīt šo noteikumu 5.2.1.5.1. punkta prasības, uzskatāmi par atbilstošiem minētā punkta prasībām, ja ir ievērotas turpmāk minētās prasības.

1.2.2.1. Visu pievada defektu gadījumā devītajā reizē pēc astoņām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm joprojām ir iespējams sasniegt vismaz to veiktspēju, kas noteikta papildu bremžu sistēmai, vai, ja papildu bremžu darbībai vajadzīgās uzkrātās enerģijas pievadi regulē ar atsevišķu vadības ierīci, tad devītajā reizē pēc astoņām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm joprojām ir iespējams sasniegt šo noteikumu 5.2.1.4. punktā norādīto atlikušo veiktspēju.

1.2.2.2. Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.2.2.1. enerģijas avotam esot miera stāvoklī vai darbojoties ar ātrumu, kas atbilst motora brīvgaitas ātrumam, var izraisīt jebkuru pievada defektu. Pirms šāda defekta izraisīšanas enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir spiediens, kura lielumu var norādīt izgatavotājs, bet kas nepārsniedz ieslēgšanas spiedienu;

1.2.2.2.2. papildiekārtas un to enerģijas uzkrāšanas ierīces (ja ir) ir izolētas.

2.1. Enerģijas avotiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas turpmākajos punktos.

2.1.1. Definīcijas

2.1.1.1. “p1” ir maksimālais sistēmas darba spiediens (izslēgšanas spiediens) enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs), ko norādījis izgatavotājs.

2.1.1.2. “p2” ir spiediens, kas palicis pēc četrām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm, sākot no p1 un nepiepildot enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es).

2.1.1.3. “t” ir laiks, kas vajadzīgs, lai spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) pieaugtu no p2 līdz p1, neiedarbinot darba bremžu sistēmas vadības ierīci.

2.1.2. Mērījuma nosacījumi

2.1.2.1. Veicot testu, lai noteiktu laiku t, enerģijas avota uzpildes ātrums ir tas, kurš iegūts tad, kad motors darbojas ar ātrumu, kas atbilst tā maksimālajai jaudai vai ātrumam, ko pieļauj ātruma regulators.

2.1.2.2. Veicot testu, lai noteiktu laiku t, papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) neizolē citādi, kā tikai automātiski.

2.1.3. Rezultātu interpretācija

2.1.3.1. Visu transportlīdzekļu gadījumā, izņemot M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, laiks t nedrīkst pārsniegt 20 sekundes.

2.1.3.2. M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā laiks t nedrīkst pārsniegt 30 sekundes.

1.1. “Atsperu bremžu sistēmas” ir bremžu sistēmas, kurām bremzēšanai vajadzīgo enerģiju dod viena vai vairākas atsperes, kas darbojas kā enerģijas uzkrāšanas ierīce (enerģijas akumulators).

1.1.1. Enerģiju, kas vajadzīga atsperes saspiešanai, lai atlaistu bremzes, piegādā un kontrolē ar “vadības ierīci”, kuru iedarbina vadītājs (skatīt definīciju šo noteikumu 2.4. punktā).

1.2. “Atsperu saspiedes kamera” ir kamera, kur reāli tiek radīta spiediena svārstība, kas ierosina atsperes saspiešanu.

1.3. Ja atsperu saspiedi īsteno ar vakuuma iekārtu, tad “spiediens” visā šā pielikuma tekstā nozīmē negatīvo spiedienu.

2.1. Atsperes bremžu sistēmu nevar lietot kā darba bremžu sistēmu. Tomēr darba bremžu sistēmas pievada detaļas defekta gadījumā atsperu bremzes var lietot, lai sasniegtu atlikušo veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 5.2.1.4. punktā, ar nosacījumu, ka vadītājs var regulēt šo darbību. Mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, izņemot tos puspiekabju vilcējtransportlīdzekļus, kuri atbilst šo noteikumu 5.2.1.4.1. punktā norādītajām prasībām, atsperu bremžu sistēma nedrīkst būt galvenais atlikušās bremzēšanas avots. Vakuuma atsperu bremzes nedrīkst lietot piekabēm.

2.2. Spiediena robežas nelielas svārstības, kas var notikt atsperu saspiedes kameras barošanas līnijā, nedrīkst radīt būtiskas bremzēšanas spēka svārstības.

2.3. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atsperu bremzēm, piemēro turpmāk izklāstītās prasības.

2.3.1. Atsperu saspiedes kameras barošanas līnijā jāiekļauj vai nu atsevišķa enerģijas rezerve, vai arī tas jādarbina no vismaz divām neatkarīgām enerģijas rezervēm. Piekabes barošanas līniju var pievienot šim barošanas kontūram, ja vien spiediena kritums piekabes barošanas līnijā nevar iedarbināt atsperu bremžu cilindrus.

2.3.2. Papildiekārtas atsperu bremžu cilindru darbināšanai vajadzīgo enerģiju var saņemt no barošanas ķēdes tikai tad, ja tā darbība pat enerģijas avota defekta gadījumā nevar izraisīt atsperu bremžu cilindru enerģijas rezerves līmeņa samazināšanos zem līmeņa, kurā ir iespējama vienreizēja atsperu bremžu cilindru atlaišana.

2.3.3. Visos gadījumos, kad bremžu sistēma tiek atkārtoti uzpildīta no nulles, atsperu bremzes nedrīkst atlaist līdz brīdim, kad spiediens darba bremžu sistēmā ir pietiekams, lai, izmantojot darba bremžu vadības ierīci, vismaz nodrošinātu transportlīdzeklim ar kravu paredzēto papildu bremžu veiktspēju.

2.3.4. Tāpat arī, ja atsperu bremzes ir vienreiz iedarbinātas, tās netiek atlaistas, kamēr nav pietiekams spiediens darba bremžu sistēmā, lai vismaz nodrošinātu norādīto transportlīdzekļa ar kravu bremzēšanas atlikušo veiktspēju pēc darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas.

2.4. Mehānisko transportlīdzekļu gadījumā sistēmu projektē tā, lai bremzes varētu iedarbināt un atlaist vismaz trīs reizes ar tādu sākuma spiedienu atsperes saspiedes kamerā, kas ir vienāds ar maksimālo projektēto spiedienu. Piekabju gadījumā ir iespējams bremzes iedarbināt un atlaist vismaz trīs reizes pēc tam, kad piekabe ir tikusi atvienota, un spiedienam barošanas līnijā ir jābūt 750 kPa pirms atvienošanas. Tomēr pirms pārbaudes atlaiž avārijas bremzes. Šie nosacījumi jāizpilda, kad bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams. Turklāt ir jābūt iespējai iedarbināt un atlaist stāvbremzes, kā norādīts šo noteikumu 5.2.2.10. punktā, kad piekabe ir savienota ar vilcējtransportlīdzekli.

2.5. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem tas spiediena līmenis atsperu saspiedes kamerā, zem kura atsperes sāk darbināt bremzes, kas noregulētas, cik cieši iespējams, nedrīkst būt lielāks par 80 procentiem no parasti pieejamā spiediena zemākā līmeņa.

2.6. Kad spiediens līnijā, kas pievada enerģiju atsperu saspiedes kamerai (izņemot tās papildu atbrīvošanas ierīces līnijas, kura lieto šķidrumu zem spiediena), samazinās līdz līmenim, kurā sāk darboties bremžu detaļas, iedarbojas optiska vai akustiska signālierīce. Ja šī prasība ir izpildīta, signālierīcē var būt iekļauts sarkanais brīdinājuma signāls, kas definēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā. Šis noteikums neattiecas uz piekabēm.

2.7. Ja mehāniskajā transportlīdzeklī, kam ir atļauts vilkt piekabi ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu, ir uzstādīta atsperu bremžu sistēma, minētās sistēmas automātiskai iedarbināšanai jāizraisa piekabes bremžu iedarbināšana.

3.1. Atsperu bremžu sistēmai jābūt konstruētai tā, lai šīs sistēmas defekta gadījumā joprojām būtu iespējams atlaist bremzes. To var panākt, izmantojot papildu atbrīvošanas ierīci (pneimatisku, mehānisku vai citādu).

3.1.1. Attiecībā uz šā pielikuma 3.1. punkta prasībām bremžu sistēmas pievada detaļas neuzskata par tādām, kurām varētu rasties defekts, ja saskaņā ar šo noteikumu 5.2.1.2.7. punkta noteikumiem tās nav uzskatāmas par salaužamām, ir izgatavotas no metāla vai materiāla ar līdzīgām īpašībām un netiek būtiski deformētas parastas bremzēšanas laikā.

3.2. Ja 3.1. punktā minētās papildu ierīces darbināšanai ir vajadzīgs instruments vai uzgriežņatslēga, tad šo instrumentu vai uzgriežņatslēgu glabā transportlīdzeklī.

3.3. Ja papildu atbrīvošanas sistēma izmanto uzglabāto enerģiju, lai atbrīvotu atsperu bremzes, piemēro turpmāk izklāstītās papildu prasības.

3.3.1. Ja papildu atsperu bremžu atbrīvošanas sistēmas vadības ierīce ir tā pati, ko izmanto papildu bremzēm/stāvbremzēm, visos gadījumos ir piemērojamas šā pielikuma 2.3. punktā noteiktās prasības.

3.3.2. Ja papildu atsperu bremžu atbrīvošanas sistēmas vadības ierīce nav saistīta ar papildu bremžu/stāvbremžu vadības ierīci, abām vadības sistēmām piemēro 2.3. punktā noteiktās prasības. Tomēr uz papildu atsperu bremžu atbrīvošanas sistēmu neattiecas 2.3.4. punkta prasības. Turklāt papildu atbrīvošanas vadības ierīcei jābūt izvietotai tā, lai vadītājs nevarētu to iedarbināt savas vietas.

3.4. Ja papildu atbrīvošanas sistēmā izmanto saspiestu gaisu, sistēmai jābūt iedarbināmai ar atsevišķu vadības ierīci, kas nav savienota ar atsperu bremžu vadības ierīci.

2.1. Ja spiediens bloķētāja kamerā tuvojas līmenim, kādā notiek mehāniskā bloķēšana, ieslēdzas optiska vai skaņas signālierīce. Ja šī prasība ir izpildīta, signālierīcē var būt iekļauts sarkanais brīdinājuma signāls, kas definēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā. Šis noteikums neattiecas uz piekabēm.

2.2. Cilindros, kas aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas ierīci, bremžu virzuļa kustību nodrošina ar enerģiju no vienas no divām neatkarīgām enerģijas uzkrāšanas ierīcēm.

2.3. Nobloķēto bremžu cilindru jāspēj atbrīvot tikai tad, ja ir skaidrs, ka pēc šīs atbrīvošanas bremzes atkal varēs iedarbināt.

2.4. Ja bloķētāja kameras enerģijas avots ir bojāts, tad jābūt pieejamai papildu atbrīvošanas ierīcei (piemēram, mehāniskai vai pneimatiskai, ko var darbināt ar kādas transportlīdzekļa riepas gaisu).

2.5. Vadības ierīcei jābūt tādai, lai tad, kad tā ir iedarbināta, tā veiktu turpmāk minētās darbības šādā secībā: tā iedarbina bremzes, lai nodrošinātu stāvbremzēm vajadzīgo efektivitātes līmeni, nobloķē bremzes šajā stāvoklī un atvieno bremžu iedarbināšanas spēku.

1.1. M2, M3, N, O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar pretbloķēšanas sistēmu, kas definēta šo noteikumu 13. pielikumā, jāatbilst visām šā pielikuma prasībām. Ja lieto īpašu iekārtu, tai jādarbojas automātiski ( 36 ).

1.1.1. Ja transportlīdzeklī ir uzstādīta ilgstošas bremzēšanas sistēma, tad, nosakot transportlīdzekļa efektivitāti attiecībā uz šā pielikuma noteikumiem, palēnināšanas spēku neņem vērā.

1.2. Prasības attiecībā uz diagrammām, kas noteiktas šā pielikuma 3.1.5., 3.1.6., 4.1., 5.1. un 5.2. punktā, attiecas gan uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar pneimatisko vadības līniju saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.1. punktu, gan uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.3. punktu. Abos gadījumos atskaites lielums (diagrammu abscisu ass) ir vadības līnijā pārvadītā spiediena lielums:

a) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.1. punktu, tas būs faktiskais pneimatiskais spiediens vadības līnijā (pm);

b) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.3. punktu, tas būs spiediens, kas atbilst elektriskās vadības līnijā pārraidītā digitālā pieprasījuma lielumam saskaņā ar ►M1  ISO 11992:2003, ieskaitot ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007 ◄ .

1.3. Bremzēšanas spēka attīstības validēšana

1.3.1. Apstiprinājuma laikā pārbauda, vai bremzēšanas attīstība uz katras neatkarīgās asu grupas asi ( 37 ) atbilst šādam spiediena diapazonam:

a) transportlīdzekļi ar kravu:

vismaz viena ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens sakabes galvā ir diapazonā no 20 līdz 100 kPa;

vismaz viena visu citu asu grupu ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens sakabes galvā ir ≤ 120 kPa;

b) transportlīdzekļi bez kravas:

1.3.1.1. Ass(-u) ritenim(-ņiem) esot paceltam(-iem) no zemes un brīvi griežoties, piemēro arvien lielāku bremzēšanas pieprasījumu un izmēra sakabes galvas spiedienu, kas atbilst spiedienam brīdī, kad riteni(-ņus) vairs nevar pagriezt ar roku. Šo stāvokli definē kā bremzēšanas spēka attīstību.

1.4. O kategorijas transportlīdzekļiem ar pneimatisko bremžu sistēmām, ja izmanto alternatīvo tipa apstiprinājuma procedūru, kas noteikta 20. pielikumā, attiecīgos aprēķinus, kas noteikti šajā pielikumā, veic, izmantojot tās veiktspējas īpašības, kas iegūtas no attiecīgajiem 19. pielikuma pārbaužu protokoliem, un smaguma centra augstumu, kas noteikts ar 20. pielikuma 1. papildinājumā definēto metodi.

4.1. Puspiekabēm, kurās ir uzstādītas pneimatiskās bremžu sistēmas:

4.1.1. pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu pm atrodas divos laukumos, kas aprēķināti pēc 4.A un 4.B diagrammas visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa stāvokļiem gan ar kravu, gan bez tās. Šai prasībai jābūt izpildītai visos puspiekabes asīm pieļaujamo slodžu stāvokļos.

4.1.2. Ja puspiekabēm, kuru Kc faktors ir mazāks nekā 0,80, nevar izpildīt šā pielikuma 4.1.1. punkta prasības saistībā ar šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punkta prasībām, tad puspiekabei jāatbilst minimālajai bremzēšanas veiktspējai, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punktā, un tajā jābūt uzstādītai pretbloķēšanas sistēmai, kas atbilst šo noteikumu 13. pielikuma prasībām, izņemot minētā pielikuma 1. punktā noteikto savietojamības prasību.

5.1. Pilnīgām piekabēm, kurās ir uzstādītas pneimatiskās bremžu sistēmas:

5.1.1. Uz pilnīgām piekabēm ar divām asīm attiecina šādas prasības:

5.1.1.1. Ja k vērtības ir no 0,2 līdz 0,8 ( 42 ):

5.1.1.2. Visos transportlīdzekļa slodzes stāvokļos aizmugurējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne neatrodas augstāk kā priekšējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne visām bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,30. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja pie bremzēšanas pakāpes vērtības starp 0,15 un 0,30 katras ass saķeres izmantojuma raksturlīknes ir novietotas starp divām līnijām, kas ir paralēlas ideālas saķeres izmantojuma raksturlīknei, ko aprēķina pēc vienādojumiem k = z + 0,08 un k = z – 0,08, kā norādīts šā pielikuma 1.B diagrammā, un pakaļējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne bremzēšanas pakāpēm z ≥ 0,3 atbilst attiecībai:

5.1.1.3. Lai pārbaudītu atbilstību 5.1.1.1. un 5.1.1.2. punkta prasībām, izmanto 3.1.4. punktā noteikto procedūru.

5.1.2. Uz pilnīgām piekabēm, kurām ir vairāk nekā divas asis, attiecas šā pielikuma 5.1.1. punkta prasības. Šā pielikuma 5.1.1. punkta prasības attiecībā uz riteņu bloķēšanas secību uzskatāmas par izpildītām, ja gadījumā, kad bremzēšanas pakāpes ir starp 0,15 un 0,30, vismaz vienas no priekšējām asīm izmantotā saķere ar ceļa segumu ir lielāka nekā tā, kuru rada vismaz viena no pakaļējām asīm.

5.1.3. Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu pm ir šā pielikuma 2. diagrammā noteiktajās robežās visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa gan stāvoklī ar kravu, gan bez tās.

5.2. Centrālass piekabēm, kurās ir uzstādītas pneimatiskās bremžu sistēmas:

5.2.1. Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu pm ir robežās, ko aprēķina pēc šā pielikuma 2. diagrammas, reizinot vertikālās skalas skaitļus ar 0,95. Šī prasība jāizpilda visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa gan stāvoklī ar kravu, gan bez tās.

5.2.2. Ja šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punkta prasības nevar izpildīt tāpēc, ka nav saķeres, tad centrālass piekabē ir jāuzstāda pretbloķēšanas sistēma, kas atbilst šo noteikumu 13. pielikuma prasībām.

7.1. Transportlīdzekļus, kuri izpilda šā pielikuma prasības ar transportlīdzekļa balstiekārtu mehāniski kontrolētas ierīces palīdzību, marķē, lai norādītu attiecīgās ierīces lietderīgo gājienu starp stāvokļiem, kas attiecīgi atbilst transportlīdzeklim ar kravu un transportlīdzeklim bez kravas, un jebkādu papildinformāciju, lai pārbaudītu ierīces noregulēšanu.

7.1.1. Kad bremžu spēku regulatoru vada ar transportlīdzekļa balstiekārtas starpniecību citādi, transportlīdzeklim jābūt marķētam ar informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierīces noregulējumu.

7.2. Ja šā pielikuma prasības ir izpildītas, izmantojot iekārtu, kas modulē pneimatisko spiedienu bremžu pievadā, transportlīdzekli marķē, lai parādītu masu, kas atbilst asslodzei uz zemi, ierīces nominālos izplūdes spiedienus un ieplūdes spiedienu, kas nav mazāks kā 80 procenti no maksimālā projektētā ieplūdes spiediena, kā to deklarējis transportlīdzekļa izgatavotājs, šādām slodzēm:

7.2.1. tehniski pieļaujamā maksimālā slodze uz asi(-īm), kura(-as) vada iekārtu;

7.2.2. ass(-u) slodze(-es), kas atbilst tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masai bez kravas, kā noteikts šo noteikumu 2. pielikuma 13. punktā;

7.2.3. ass(-u) slodze(-es), kas tuvināta(-as) tehniskā kārtībā esošam transportlīdzeklim ar paredzēto virsbūvi, ja 7.2.2. punktā minētā(-ās) ass(-u) slodze(-es) attiecas uz transportlīdzekļa šasiju ar kabīni;

7.2.4. izgatavotāja paredzētā ass(-u) slodze(-es), lai ļautu pārbaudīt ierīces noregulēšanu vēlāk, ja tā (tās) ir atšķirīga(-as) no 7.2.1.–7.2.3. punktā norādītajām slodzēm.

7.3. Šo noteikumu 2. pielikuma 14.7. punktā jāiekļauj informācija, kas ļautu pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 7.1. un 7.2. punkta prasībām.

7.4. Marķējumi, kas minēti 7.1. un 7.2. punktā, jāpiestiprina redzamā vietā un neizdzēšamā veidā. Marķējuma paraugs mehāniski kontrolējamai ierīcei, kas iemontēta transportlīdzeklī, kurā uzstādīta pneimatisko bremžu sistēma, ir norādīts šā pielikuma 5. diagrammā.

7.5. Elektroniski kontrolētām bremzēšanas spēka sadales sistēmām, kas nevar izpildīt šā pielikuma 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4. punkta prasības, jābūt to funkciju pašpārbaudes procedūrai, kuras ietekmē bremzēšanas spēku sadali. Turklāt, kad transportlīdzeklis stāv, ir jābūt iespējai veikt šā pielikuma 1.3.1. punktā noteiktās pārbaudes, radot nominālo pieprasījuma spiedienu, kas saistīts ar bremzēšanas uzsākšanu, stāvoklī, kad transportlīdzeklis ir ar kravu un bez tās.

1. Formula, ar kuru iegūst 4.B diagrammu:

2. Praktiskas izmantošanas piemērs

2.1. Raustītās līnijas, kas norādītas 4.B diagrammā, attiecas uz turpmāk minētā transportlīdzekļa faktoru Kc un Kv noteikšanu, kur:

2.2. Attiecību aprēķināšana

a) 
ar kravu (= 1,6)

b) 
bez kravas (= 1,4)

c) 
bez kravas (= 0,2)

2.3. Korekcijas koeficienta KC noteikšana stāvoklim ar kravu:

a) sākt ar atbilstošu hR vērtību (hR = 1,8 m);

b) virzīties horizontāli līdz atbilstošajai g · P/PR līnijai (g · P/PR = 1,6);

c) virzīties vertikāli līdz atbilstošajai ER līnijai (ER = 6,0 m);

d) virzīties horizontāli līdz Kc skalai; Kc ir vajadzīgais korekcijas koeficients stāvoklim ar kravu (Kc = 1,04).

2.4. Korekcijas koeficienta Kv noteikšana stāvoklim bez kravas

2.4.1. Koeficienta K2 noteikšana:

a) sākt ar atbilstošo hR vērtību (hR = 1,4 m);

b) virzīties horizontāli līdz atbilstošajai PR/PRmax līnijai līkņu grupā, kas ir vistuvāk vertikālajai asij (PR/PRmax = 0,2);

c) virzīties vertikāli līdz horizontālajai asij un nolasīt K2 vērtību (K2 = 0,13 m).

2.4.2. Koeficienta K1 noteikšana:

a) sākt ar atbilstošo hR vērtību (hR = 1,4 m);

b) virzīties horizontāli līdz atbilstošajai g · P/PR līnijai (g · P/PR = 1,4);

c) virzīties vertikāli līdz atbilstošajai ER līnijai (ER = 6,0 m);

d) virzīties horizontāli līdz atbilstošajai PR/PRmax līnijai līkņu grupā, kas atrodas vistālāk no vertikālās ass (PR/PRmax = 0,2);

e) virzīties vertikāli līdz horizontālajai asij un nolasīt K1 vērtību (K1 = 1,79 m).

2.4.3. Koeficienta KV noteikšana

1. I un/vai II (vai IIA) vai III tipa testi transportlīdzeklim, kas iesniegts tipa apstiprinājumam, nav jāveic šādos gadījumos.

1.1. Konkrētais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, kas attiecībā uz riepām, asu absorbēto bremzēšanas enerģiju, riepu uzmontēšanas veidu un bremžu konstrukciju no bremžu iekārtas viedokļa ir identisks mehāniskajam transportlīdzeklim vai piekabei, kas:

1.1.1. ir izturējis I un/vai II tipa (vai IIA) vai III tipa testu; un

1.1.2. ir saņēmis tipa apstiprinājumu attiecībā uz absorbēto bremzēšanas enerģiju tādai masai uz asi, kas nav mazāka kā konkrētā transportlīdzekļa masa.

1.2. Konkrētais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, kura ass vai asis attiecībā uz riepām, asu absorbēto bremzēšanas enerģiju, riepu uzmontēšanas veidu un bremžu konstrukciju no bremžu iekārtas viedokļa ir identiska asij vai asīm, kas ir atsevišķi izturējusi I un/vai II tipa (vai IIA) vai III tipa testu tādai masai uz asi, kas nav mazāka kā konkrētā transportlīdzekļa masa, ja ass absorbētā bremzēšanas enerģija nepārsniedz ass absorbēto enerģiju atsauces testā vai testos, kas veikti atsevišķai asij.

1.3. Konkrētais transportlīdzeklis ir aprīkots ar ilgstošas bremzēšanas sistēmu, izņemot motorbremzes, kuras ir identiskas ilgstošas bremzēšanas sistēmai, kas testēta šādos apstākļos:

1.3.1. testa laikā, kas veikts uz vismaz 6 procentu ceļa slīpuma (II tipa tests) vai uz vismaz 7 procentu ceļa slīpuma (IIA tipa tests), šī ilgstošas bremzēšanas sistēma ir stabilizējusi transportlīdzekli, kura maksimālā masa testa laikā ir vismaz vienāda ar tipa apstiprinājumam iesniegtā transportlīdzekļa maksimālo masu;

1.3.2. iepriekš minētā testa laikā pārliecinās, ka ilgstošas bremzēšanas sistēmas kustīgo sastāvdaļu rotācijas ātrums ir tāds, ka, apstiprinājumam iesniegtajam transportlīdzeklim sasniedzot braukšanas ātrumu 30 km/h, palēninošais moments nav mazāks par šā pielikuma 1.3.1. punktā minētajā testā noteikto palēninošo momentu.

1.4. Konkrētais transportlīdzeklis ir piekabe, kas aprīkota ar S veida izcilņu vai diska bremzēm ( 43 ), kuras atbilst šā pielikuma 2. papildinājuma pārbaudes prasībām attiecībā uz īpašību pārbaudi, salīdzinot ar īpašībām, kas sniegtas standarta ass testa protokolā, kā norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā.

2. Iepriekš 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētais termins “identisks” nozīmē identisks attiecībā uz ģeometriskajiem un mehāniskajiem raksturlielumiem un materiāliem, kas izmantoti šajos punktos minētā transportlīdzekļa sastāvdaļās.

3. Ja piemēro iepriekš minētās prasības, paziņojumā par apstiprinājumu (šo noteikumu 2. pielikums) iekļauj šādu informāciju:

3.1. šā pielikuma 1.1. punktā minētajā gadījumā iekļauj apstiprinājuma numuru transportlīdzeklim, kam veikts I un/vai II tipa (vai IIA) vai III tipa tests;

3.2. šā pielikuma 1.2. punktā minētajā gadījumā aizpilda šā pielikuma 1. papildinājuma I tabulu;

3.3. šā pielikuma 1.3. punktā minētajā gadījumā aizpilda šā pielikuma 1. papildinājuma II tabulu;

3.4. ja piemēro 1.4. punktu, aizpilda šā pielikuma 1. papildinājuma III tabulu.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs apstiprinājumam valstī, kas ir nolīguma puse un piemēro šos noteikumus, atsaucas uz apstiprinājumu, kas piešķirts citā valstī, kas ir nolīguma puse un piemēro šos noteikumus, tas iesniedz dokumentus, kuri attiecas uz minēto apstiprinājumu.