Agħżel il-karatteristiċi sperimentali li tixtieq tipprova

Dan id-dokument hu mislut mis-sit web tal-EUR-Lex

Dokument L:2020:262:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 262, 2020. gada 12. augusts


Uri d-dokumenti kollha ppubblikati f'dan il-Ġurnal Uffiċjali
 

ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 262

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 12. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) 2020/1189 (2020. gada 6. augusts), ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO 3M zonā

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1190 (2020. gada 11. augusts), ar ko labo Īstenošanas regulu (ES) 2015/983 par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK ( 1 )

4

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1191 (2020. gada 11. augusts), ar ko ievieš pasākumus ar mērķi novērst tomātu augļu brūnplankumainības vīrusa (ToBRFV) ievešanu un izplatīšanos Savienībā un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1615

6

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1192 (2020. gada 11. augusts), ar ko nosaka no 2020. gada 12. augusta piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

14

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1193 (2020. gada 2. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērojamību dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem Zviedrijā ( 1 )

18

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/1189

(2020. gada 6. augusts),

ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO 3M zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstī, ar nozveju no sarkanasaru krājuma NAFO 3M zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2020. gadam, kura Eiropas Savienības dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam sarkanasaru krājumam NAFO 3M zonā, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas 1. pantā minēto krājumu saistītas specializētās zvejas darbības, kuras veic Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 6. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Virginijus SINKEVIČIUS

Komisijas loceklis


(1)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

09/TQ/123

Dalībvalsts

Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)

Krājums

RED/N3M.

Suga

Sarkanasari (Sebastes spp.)

Zona

NAFO 3M

Aizlieguma periods

2020. gada 19. jūlijs pl. 24.00 (UTC)


12.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1190

(2020. gada 11. augusts),

ar ko labo Īstenošanas regulu (ES) 2015/983 par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un jo īpaši tās 4.a panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/983 (2) 20. panta 1. punktu attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu un īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vispirms ir jāpieņem viens no vairākiem lēmumiem. To vidū ir lēmums pagarināt Eiropas profesionālās kartes (EPK) derīguma termiņu.

(2)

Tomēr Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punkts attiecas tikai uz situācijām, kad pakalpojumi jāsniedz pirmo reizi. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2015/983 20. panta 1. punkta kontekstā lēmums par EPK derīguma termiņa pagarināšanu nav būtisks.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jālabo Īstenošanas regula (ES) 2015/983.

(4)

Šajā regulā paredzētais pasākums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2005/36/EK 58. panta 1. punktā minētā Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2015/983 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uzņēmējdarbības veikšanai un īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu izdot EPK vai lēmumu atteikties izdot EPK, vai lēmumu piemērot kompensācijas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punkta ceturto daļu vai 14. pantu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 11. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/983 (2015. gada 24. jūnijs) par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (OV L 159, 25.6.2015., 27. lpp.).


12.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1191

(2020. gada 11. augusts),

ar ko ievieš pasākumus ar mērķi novērst tomātu augļu brūnplankumainības vīrusa (ToBRFV) ievešanu un izplatīšanos Savienībā un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1615

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 30. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (2), un jo īpaši tās 22. panta 3. punktu un 52. pantu,

tā kā:

(1)

Tomātu augļu brūnplankumainības vīruss (ToBRFV) (“norādītais kaitīgais organisms”) Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072 (3) patlaban nav norādīts kā Savienības karantīnas organisms vai kā Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms.

(2)

Tomēr kopš 2018. gada dalībvalstis ir ziņojušas par norādītā kaitīgā organisma uzliesmojumiem tomātu kultūrās to teritorijās un par pasākumiem, kas veikti vīrusa apkarošanā. 2018. gadā Vācija un 2019. gadā Itālija veica kaitīgā organisma riska analīzes, kas parādīja, ka norādītais kaitīgais organisms un tā kaitīgā ietekme varētu Savienībā radīt nopietnas bažas attiecībā uz augu veselību, jo īpaši attiecībā uz Solanum lycopersicum L. un Capsicum spp. ražošanu.

(3)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1615 (4) ar mērķi ieviest pasākumus, lai novērstu norādītā kaitīgā organisma ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(4)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1615 pieņemšanas ir savākta tāda jaunāka zinātniskā informācija par norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos un testēšanas metodēm, kura pamato nepieciešamību noteikt detalizētākus pasākumus nekā Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1615 paredzētie.

(5)

Konkrēti, Solanum lycopersicum L. un Capsicum spp. sēklas būtu jāpārbauda neatkarīgi no to izcelsmes. Tas nepieciešams tamdēļ, ka pastāv neskaidrības par kaitīgā organisma klātbūtni visā pasaulē un, tirgojot partijās, bieži vien tiek sajauktas dažādas izcelsmes sēklas, kas tādējādi palielina risku, ka norādītais kaitīgais organisms varētu izplatīties.

(6)

Turklāt, veidojot no kaitīgā organisma brīvas ražošanas vietas, jāparedz konkrēti pasākumi ar mērķi nodrošināt veselīga materiāla ražošanu.

(7)

Capsicum spp. šķirnes, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, netiek uzskatītas par šķirnēm, kas rada norādītā kaitīgā organisma infekcijas un izplatīšanās risku. Tāpēc tad, ja šīs šķirnes tiek oficiāli apstiprinātas par rezistentām, uz tām nebūtu jāattiecina prasība veikt testēšanu.

(8)

Paraugu ņemšana un testēšana būtu jāveic saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, pamatojoties uz Savienības līmenī un starptautiskā līmenī savākto jaunāko informāciju. Reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas metodes ļauj visefektīvāk atklāt un noteikt norādīto kaitīgo organismu. ELISA metode ir mazāk sensitīva un mazāk specifiska, jo tika konstatēts, ka tā mijiedarbojas ar citiem tomātu vīrusiem. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ trūkst testa komplektu, kas vajadzīgi, lai varētu izmantot reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas metodes. Līdz 2020. gada 1. oktobrimELISA metode arī būtu uzskatāma par pieņemamu metodi, ko var izmantot norādītā kaitīgā organisma atklāšanai un noteikšanai. Šāda paraugu ņemšana un testēšana būtu jāveic līdz ar paraugu ņemšanu fiziskām kontrolpārbaudēm, kas tiek veiktas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2130 (5) noteikumiem, lai nodrošinātu augstāku Savienības fitosanitārās aizsardzības līmeni.

(9)

Nosacījumi, kas jāievēro stādāmo augu pārvietošanā, nebūtu jāpiemēro tiem augiem, kas jau saražoti saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1615, jo būtu nesamērīgi pieprasīt papildu testēšanu minētajām sēklām un vairumā gadījumu minētos nosacījumus nebūtu iespējams praktiski īstenot.

(10)

Īstenošanas regulas (ES) 2019/2130 III pielikumā ir izklāstīti noteikumi par darbībām, kas veicamas stādāmo augu fiziskās kontrolpārbaudēs, tostarp paraugu ņemšanā. Papildus minētajiem noteikumiem un lai pielāgotu paraugu ņemšanas un testēšanas biežumu saistībā ar norādītā kaitīgā organisma fitosanitāro risku, dalībvalstīm būtu jānosaka, cik bieži, importējot norādīto sēklu un norādīto stādāmo augu sūtījumus, jāveic paraugu ņemšana un testēšana. Lai nodrošinātu, ka tiek pārbaudīts pietiekami reprezentatīvs paraugs, šāds biežums būtu jāattiecina uz ne mazāk kā 20 % no importētajām norādītajām sēklām un norādītajiem stādāmajiem augiem.

(11)

Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1615 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, lai ņemtu vērā Regulu (ES) 2016/2031 un Īstenošanas regulu (ES) 2019/2072, kuras tiek piemērotas no 2019. gada 14. decembra.

(12)

Lai dotu laiku, kāds vajadzīgs situācijas pārraudzībai, un noteiktu norādītā kaitīgā organisma fitosanitāro statusu attiecībā uz Savienības teritoriju un izplatību pasaulē, šī regula būtu jāpiemēro līdz 2022. gada 31. maijam.

(13)

Lai ātri novērstu fitosanitāro risku, ko rada norādītais kaitīgais organisms, šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“norādītais kaitīgais organisms” ir tomātu augļu brūnplankumainības vīruss (ToBRFV);

b)

“norādītie stādāmie augi” ir stādīšanai paredzēti Solanum lycopersicum L. un Capsicum spp. augi, kas nav sēklas;

c)

“norādītās sēklas” ir Solanum lycopersicum L. and Capsicum spp. sēklas;

d)

“norādītie augļi” ir Solanum lycopersicum L. un Capsicum spp. augļi.

2. pants

Aizliegumi attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu

Norādīto kaitīgo organismu neieved, nepārvieto, netur, nepavairo un neizlaiž Savienības teritorijā.

3. pants

Norādītā kaitīgā organisma atklāšana vai aizdomas par tā klātbūtni

1.   Savienības teritorijā ikviena persona, kurai ir aizdomas par norādītā organisma klātbūtni vai kļūst par to zināms, par to nekavējoties informē kompetento iestādi un sniedz tai visu attiecīgo informāciju par šāda organisma klātbūtni vai aizdomām par tā klātbūtni.

2.   Kompetentā iestāde pēc šādas informācijas saņemšanas:

a)

nekavējoties reģistrē sniegto informāciju;

b)

veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai apstiprinātu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni vai aizdomas par tā klātbūtni;

c)

nodrošina, ka ikviena persona, kuras pārziņā ir augi, kas var būt inficēti ar norādīto kaitīgo organismu, tiek nekavējoties informēta:

i)

par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni vai aizdomām par tā klātbūtni; un

ii)

par iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar norādīto kaitīgo organismu, un par veicamajiem pasākumiem.

4. pants

Pasākumi saistībā ar norādītā kaitīgā organisma apstiprināto klātbūtni

Ja kādas dalībvalsts teritorijā ir apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne vai aizdomas par tā klātbūtni, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi norādītā kaitīgā organisma izskaušanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 17. pantu.

5. pants

Apsekojumi par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis veic ikgadējus apsekojumus, lai savā teritorijā, tostarp norādīto sēklu un norādīto stādāmo augu ražošanas vietās, konstatētu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni uz norādītajiem stādāmajiem augiem, norādītajām sēklām un norādītajiem augļiem.

2.   Minētie apsekojumi:

a)

ietver paraugu ņemšanu un testēšanu, kā noteikts pielikumā; un

b)

balstās uz:

i)

novērtēto risku, ko rada norādītā kaitīgā organisma ievešana un izplatīšanās attiecīgajā dalībvalstī; un

ii)

zinātniski un tehniski pamatotiem principiem attiecībā uz iespēju atklāt norādīto kaitīgo organismu.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo iepriekšējā kalendārajā gadā veikto apsekojumu rezultātus.

6. pants

Norādīto stādāmo augu pārvietošana Savienībā

1.   Norādītos stādāmos augus Savienībā var pārvietot tikai tad, ja tiem līdzi ir dota augu pase un ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

a)

norādītie stādāmie augi ir audzēti ražošanas vietā, par kuru zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajā nav sastopams, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas piemērotā laikā, kad iespējams šādu organismu atklāt, un, ja norādītajiem stādāmajiem augiem ir norādītā kaitīgā organisma simptomi, kompetentā iestāde tiem veikusi paraugu ņemšanu un testēšanu, un šajos testos pierādīts, ka šādi augi ir brīvi no šāda organisma;

b)

norādīto stādāmo augu partijas ir turētas atsevišķi no citām norādīto stādāmo augu partijām, un tām ir piemēroti atbilstoši higiēnas pasākumi un fiziska nošķiršana.

Paraugu ņemšanu testēšanai, kā minēts šajā punktā, veic atbilstoši pielikumā noteiktajam.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)

tādu Capsicum spp. šķirņu norādītajiem augiem, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu;

b)

norādītajiem stādāmajiem augiem, kas ražoti saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1615.

7. pants

Norādīto sēklu pārvietošana Savienībā

1.   Norādītās sēklas Savienībā var pārvietot tikai tad, ja tām līdzi ir dota augu pase un ja tās atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

to mātesaugi ir iegūti ražošanas vietā, par kuru zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajā nav sastopams, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas piemērotā laikā, kad iespējams šādu organismu atklāt;

b)

kompetentā iestāde vai profesionāli operatori šādas iestādes oficiālā uzraudzībā no šādām sēklām vai to mātesaugiem ir ņēmuši paraugus un veikuši to testēšanu, lai noskaidrotu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, un šādos testos konstatēts, ka norādītās sēklas vai to mātesaugi ir brīvi no norādītā kaitīgā organisma.

Ja pastāv aizdomas par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic tikai kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

c)

visu norādīto sēklu partiju izcelsme ir reģistrēta un dokumentēta.

2.   Norādītajām sēklām, kuras atradās noliktavās pirms 2020. gada 15. augusta, kompetentā iestāde vai profesionāli operatori šādas iestādes oficiālā uzraudzībā pirms šādu sēklu pārvietošanas Savienībā ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz konkrēto kaitīgo organismu un konstatē, vai tās ir brīvas no minētā kaitīgā organisma.

3.   Sēklu paraugu ņemšanu un testēšanu veic, kā noteikts pielikumā.

4.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tādu Capsicum spp. šķirņu norādītajām sēklām, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu.

8. pants

Norādīto stādāmo augu ievešana Savienībā

1.   Norādītos stādāmos augus, kuri nav tādu Capsicum spp. šķirņu augi, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, un kuru izcelsme ir trešās valstīs, Savienībā var ievest tikai tad, ja tiem līdzi ir dots fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir šādi elementi:

a)

oficiāls apliecinājums tam, ka norādītie stādāmie augi ir iegūti no norādītajām sēklām, kurām ir ņemti paraugi un veikta to testēšana attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu, kā noteikts pielikumā, un ka šie testi ir pierādījuši, ka norādītie stādāmie augi ir brīvi no norādītā kaitīgā organisma;

b)

oficiāls apliecinājums tam, ka norādītie stādāmie augi ir ražoti ražošanas vietā, kuru izcelsmes valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir reģistrējusi un pārrauga un par kuru zināms, ka tā ir brīva no norādītā kaitīgā organisma, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas piemērotā laikā, kad iespējams šādu organismu atklāt, un simptomu gadījumā no šādiem augiem ir oficiāli ņemti paraugi un veikta to testēšana attiecībā uz minēto kaitīgo organismu, un šādos testos konstatēts, ka norādītie stādāmie augi ir brīvi no norādītā kaitīgā organisma;

c)

reģistrētās ražošanas vietas nosaukums.

2.   Tādu Capsicum spp. šķirņu, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, augus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, Savienībā var ievest tikai tad, ja tiem līdzi ir dots fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” šāda rezistence ir apstiprināta.

9. pants

Norādīto sēklu ievešana Savienībā

1.   Norādītās sēklas, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras nav tādu Capsicum spp. šķirņu sēklas, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, Savienībā var ievest tikai tad, ja tām līdzi ir dots fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir sekojošais:

a)

oficiāls apliecinājums tam, ka ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:

i)

attiecīgo norādīto sēklu mātesaugi ir iegūti ražošanas vietā, par kuru zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajā nav sastopams, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas piemērotā laikā, kad iespējams šādu organismu atklāt;

ii)

no attiecīgajām norādītajām sēklām vai to mātesaugiem ir oficiāli ņemti paraugi un veikta to testēšana attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu, un šādos testos konstatēts, ka attiecīgās norādītās sēklas vai to mātesaugi ir brīvi no norādītā kaitīgā organisma;

b)

reģistrētās ražošanas vietas nosaukums.

2.   Tādu Capsicum spp. šķirņu, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, norādītās sēklas, kuru izcelsme ir trešās valstīs, Savienībā var ievest tikai tad, ja tām līdzi ir dots fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” šāda rezistence ir apstiprināta.

10. pants

Oficiālās kontrolpārbaudes, ievedot Savienībā

Kompetentā iestāde ņem paraugus un tos testē ne mazāk kā 20 % no norādīto sēklu un norādīto stādāmo augu sūtījumiem, kā noteikts pielikumā, tajā robežkontroles punktā, caur kuru tos pirmo reizi ieved Savienībā.

11. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1615 atcelšana

Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1615 no 2020. gada 15. augusta atceļ.

12. pants

Piemērošanas periods

Šo regulu piemēro līdz 2022. gada 31. maijam.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 11. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(2)   OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1615 (2019. gada 26. septembris), ar ko ievieš ārkārtas pasākumus, lai novērstu tomātu augļu brūnplankumainības vīrusa (ToBRFV) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 250, 30.9.2019., 91. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2130 (2019. gada 25. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (OV L 321, 12.12.2019., 128. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Paraugu ņemšanas shēmas sēklām, kuras nav tādu Capsicum spp. šķirņu sēklas, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu

Sēklu paraugus testēšanai ņem saskaņā ar šādām paraugu ņemšanas shēmām atkarībā no sēklu partijām, kā minēts attiecīgajā tabulā Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos Nr. 31 “Sūtījumu paraugu ņemšanas metodes” (ISPM31):

sēklu partijām, kurās ir 3 000 sēklu vai mazāk, piemēro tādu hiperģeometrisku paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 95 % ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 10 % līmenī,

sēklu partijām, kurās ir vairāk nekā 3 000 sēklu, bet mazāk nekā 30 000 sēklu, piemēro tādu paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 95 % ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 1 % līmenī,

sēklu partijām, kurās ir vairāk nekā 30 000 sēklu, piemēro tādu paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 95 % ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 0,1 % līmenī.

Apakšparaugos, kuriem izmanto polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) metodes, ir ne vairāk kā 1 000 sēklu.

Apakšparaugos, kuriem izmanto imūnfermentatīvās analīzes (ELISA) metodi, ir ne vairāk kā 250 sēklu.

2.   Paraugu ņemšanas shēmas stādāmajiem augiem, kuri nav tādu Capsicum spp. šķirņu augi, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu

Stādāmajiem augiem, kuri nav tādu Capsicum spp. šķirņu augi, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, katrā ražošanas vietā no katras šķirnes ievāc 200 lapas, vēlams – augu augšpusē esošās jaunās lapas.

Ja augiem ir simptomi, paraugus testēšanai ņem vismaz no 3 lapām ar simptomiem.

3.   Testēšanas metodes norādītā kaitīgā organisma atklāšanai un noteikšanai uz sēklām, kuras nav tādu Capsicum spp. šķirņu sēklas, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu

Lai uz norādītajām sēklām atklātu norādīto kaitīgo organismu, izmanto kādu no turpmāk minētajām testēšanas metodēm:

augu pasu vai fitosanitāro sertifikātu izsniegšanai – līdz 2020. gada 1. oktobrim ELISA metodi izmanto, tikai lai apstiprinātu, ka sēklas ir brīvas no norādītā kaitīgā organisma,

reālā laika reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodi, izmantojot Starptautiskās Sēklu federācijas protokolā (2020) (1) aprakstītos oligonukleotīdus un zondes,

reālā laika reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodi, kurā izmanto Menzel un Winter oligonukleotīdus un zondi (Acta Horticulturae, apstiprināts publicēšanai).

Ja atklāšanas testa rezultāts ir pozitīvs, ar kādu no iepriekšminētajām reālā laika reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodēm veic otrreizēju testēšanu, izmantojot metodi, kas atšķiras no atklāšanas testa metodes, un to pašu paraugu izmantojot norādītā kaitīgā organisma noteikšanas apstiprināšanai. Ja atklāšanas un noteikšanas rezultāti, kas iegūti apvalkotām sēklām, ir pretrunīgi, sēklapvalku noņem un sēklas pārbauda atkārtoti.

4.   Testēšanas metodes norādītā kaitīgā organisma atklāšanai un noteikšanai uz stādāmiem augiem, kuri nav tādu Capsicum spp. šķirņu stādāmie augi, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, un uz norādītajiem augļiem

Lai uz norādītajiem stādāmajiem augiem, kuri nav tādu Capsicum spp. šķirņu norādītie stādāmie augi, par kurām zināms, ka tās ir rezistentas pret norādīto kaitīgo organismu, un uz norādītajiem augļiem atklātu norādīto kaitīgo organismu, izmanto kādu no turpmāk minētajām testēšanas metodēm:

ELISA metodi – tikai materiālam ar simptomiem,

konvencionālo reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodi, kurā izmanto Alkowni et al. (2019) oligonukleotīdus,

konvencionālo reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodi, kurā izmanto Rodriguez-Mendoza et al. (2019) oligonukleotīdus,

reālā laika reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodi, kurā izmanto Starptautiskās Sēklu federācijas protokolā (2020) (2) aprakstītos oligonukleotīdus un zondes,

reālā laika reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodi, kurā izmanto Menzel un Winter oligonukleotīdus un zondi (Acta Horticulturae, apstiprināts publicēšanai).

Ja atklāšanas testa rezultāts ir pozitīvs, ar kādu no iepriekšminētajām reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR) metodēm, kas atšķiras no atklāšanas testa metodes, veic otrreizēju testēšanu, izmantojot to pašu paraugu norādītā kaitīgā organisma noteikšanas apstiprināšanai.


(1)  Starptautiskās Sēklu federācijas izstrādātais protokols (International Seed Health Initiative for Vegetable Crops (ISHI-Veg)).

(2)  Starptautiskās Sēklu federācijas izstrādātais protokols (International Seed Health Initiative for Vegetable Crops (ISHI-Veg)).


12.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1192

(2020. gada 11. augusts),

ar ko nosaka no 2020. gada 12. augusta piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 642/2010 (2) 1. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodiem 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 91 20, [parastie sēklas kvieši], ex 1001 99 00 [augstas kvalitātes parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus], 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu, kura ir spēkā minēto produktu importa laikā un kura palielināta par 55 %, un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt parasto muitas nodokļu likmi.

(2)

Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 1. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem, kas norādīti minētās regulas 1. panta 1. punktā, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)

No 2017. gada 21. septembra Kanādas izcelsmes produktiem ar KN kodiem 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 99 00 [augstas kvalitātes parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus], 1002 10 00 un 1002 90 00, ievedmuitas nodoklis tiek aprēķināts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 5. punktam.

(5)

Laikposmam no 2020. gada 12. augusta ir jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr nav stājies spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievedmuitas nodoklis, ko piemēro labības nozarē un kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 1. punktā, no 2020. gada 12. augusta ir noteikts šīs regulas I pielikumā, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādītajiem datiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 11. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Wolfgang BURTSCHER


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 642/2010 (2010. gada 20. jūlijs) par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 1. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2020. gada 12. augusta

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)  (2)

(EUR/t)

1001 11 00

Cietie sēklas KVIEŠI

0,00

1001 19 00

Augstas kvalitātes cietie KVIEŠI, izņemot sēklas kviešus

0,00

Vidējas kvalitātes, izņemot sēklas kviešus

0,00

Zemas kvalitātes, izņemot sēklas kviešus

0,00

ex 1001 91 20

Parastie sēklas KVIEŠI

0,00

ex 1001 99 00

Augstas kvalitātes parastie KVIEŠI, izņemot sēklas kviešus

0,00

1002 10 00

Sēklas RUDZI

5,48

1002 90 00

RUDZI, izņemot sēklas rudzus

5,48

1005 10 90

Sēklas KUKURŪZA, izņemot hibrīdu sēklas

5,48

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas kukurūzu (3)

5,48

1007 10 90

Graudu SORGO, izņemot hibrīdus sējai

5,48

1007 90 00

Graudu SORGO, izņemot sēklas sorgo

5,48


(1)  Importētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punktu var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras (viņpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnās jūras piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu.

(2)  Kanādas izcelsmes produktiem ar KN kodiem 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 99 00 (augstas kvalitātes parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus), 1002 10 00 un 1002 90 00 nodoklis tiek aprēķināts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 5. punktam.

(3)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. pantā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

1.   

Vidējie rādītāji par Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā minēto laikposmu:

(EUR/t)

 

Parastie kvieši  (1)

Kukurūza

Birža

Mineapolisa

Čikāga

Kotējums

171,059

104,725

Piemaksa par Persijas līča reģionu

29,446

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

29,960

2.   

Vidējie rādītāji par Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā minēto laikposmu:

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama:

17,379

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama:

40,450


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).


LĒMUMI

12.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/1193

(2020. gada 2. jūlijs)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērojamību dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem Zviedrijā

(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punktu,

apspriedusies ar Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   FAKTI

1.1.   PIEPRASĪJUMS

(1)

2019. gada 13. decembrīSJ AB (“iesniedzējs”) Komisijai iesniedza pieprasījumu uz Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 1. punkta pamata (“pieprasījums”). Pieprasījums atbilst Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1804 (2) 1. panta 1. punktam.

(2)

Pieprasījums attiecas uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem Zviedrijā. Konkrēti – pieprasījums attiecas uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kas ir ar tīklu ekspluatāciju saistīta darbība saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 11. pantu, un tas neattiecas uz iepirkumiem, ko veic reģionālās sabiedriskā transporta pārvaldības iestādes, valsts sabiedriskā transporta pārvaldības iestādes vai citas iestādes (3).

(3)

Zviedrijas Sabiedrisko pakalpojumu publiskā iepirkuma likuma (4) 3. nodaļas 24. pants ļauj līgumslēdzējiem iesniegt pieprasījumus saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu. Iesniedzējs ir līgumslēdzējs saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 2. punktu, un tas veic ar tādu tīklu ekspluatāciju saistītu darbību, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem dzelzceļa transporta jomā minētās Direktīvas 11. panta nozīmē.

(4)

Pieprasījumam bija pievienotas paskaidrotas un pamatotas nostājas, ko pieņēmušas divas neatkarīgas valsts iestādes, kuru kompetences jomā ietilpst attiecīgās darbības, – Zviedrijas Transporta aģentūra un Zviedrijas Konkurences padome. Šajās nostājās rūpīgi analizēti nosacījumi par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērojamību attiecīgajām darbībām atbilstīgi minētā panta 2. un 3. punktam. Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā, ka, pamatojoties uz minētās direktīvas 34. panta 3. punkta pirmo daļu, nevar pieņemt, ka tirgus ir brīvi pieejams, Komisijai 130 darbdienu laikā pēc pieprasījuma ir jāpieņem īstenošanas lēmums. Sākotnējais termiņš ir 2020. gada 3. jūlijs (5).

(5)

Komisija organizēja divus konferences zvanus ar iesniedzēja pārstāvjiem 2020. gada 30. martā un 2020. gada 29. maijā, un iesniedzējs iesniedza papildu dokumentus 2020. gada 4. maijā un 4. jūnijā.

1.2.   IESNIEDZĒJS

(6)

Iesniedzējs ir valsts uzņēmums, kas pilnīgi pieder Zviedrijas valstij un ticis izveidots 2001. gadā kā viena no sešām nodaļām, kuras izveidojās, sadalot un pārveidojot par akciju sabiedrību agrāk vēsturiski valstij piederošo dzelzceļa sabiedrību Affärsverket Statens Järnvägar. Iesniedzējs darbojas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nozarē.

(7)

Tas informēja, ka 2018. gadā ir nodrošinājis 31,8 miljonus braucienu (6), norādot, ka tas katru dienu veic 1200 reisu no 284 stacijām (7). Uzņēmums galvenokārt darbojas Zviedrijas teritorijā, taču nodrošina arī vilcienu reisus uz Oslo, Haldeni, Narvīku un Kopenhāgenu.

(8)

Iesniedzēja uzņēmējdarbības modelis balstās uz diviem darbības virzieniem: tas sniedz komerciālus dzelzceļa pakalpojumus, izmantojot savu zīmolu, kā arī ar savu vai iepirkuma iestādes zīmolu sniedz dzelzceļa pakalpojumus, kurus iegādājas reģionālās un nacionālās sabiedriskā transporta pārvaldības iestādes (8).

(9)

Pasažieri Zviedrijā arvien vairāk izmanto dzelzceļa pakalpojumus – to sekmē iedzīvotāju skaita pieaugums un urbanizācija, ierobežojumu atcelšana un internacionalizācija, kā arī augoša izpratne par vides aizsardzību. Pasažieru pārvadājumu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā pasažierkilometros bija 2 procenti (9).

2.   TIESISKAIS REGULĒJUMS

(10)

Direktīva 2014/25/ES attiecas uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar tādu tīklu nodrošināšanu vai ekspluatāciju, kuri iedzīvotājiem pakalpojumus dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā, ja vien darbībai nepiemēro atbrīvojumu saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

(11)

Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt darbību, uz ko attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai kāda darbība ir tieši pakļauta konkurencei, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes (10). Tomēr šo novērtējumu ierobežo piemērojamie īsie termiņi un vajadzība paļauties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju – vai nu no jau pieejamiem avotiem, vai no informācijas, kas iegūta saistībā ar 35. panta piemērošanu –, un to nevar papildināt ar laikietilpīgākām metodēm, tostarp jo īpaši attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem adresētām sabiedriskajām aptaujām (11).

(12)

Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemēro attiecīgos ES tiesību aktus, kas konkrēto nozari vai tās daļu atver konkurencei. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā. Attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pārvadājumiem minētajā pielikumā nav norādīts neviens attiecīgs tiesību akts, ar ko liberalizē šo nozari. Tāpēc saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punktu nevar pieņemt, ka tirgus ir brīvi pieejams, un tas ir jāpierāda de facto un de jure.

(13)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens. Attiecībā uz tirgu, uz kuru attiecas šis lēmums, tirgus daļa ir viens kritērijs, kas būtu jāņem vērā kopā ar citiem kritērijiem, piemēram, šķēršļiem ienākšanai tirgū vai intermodālo (12) konkurenci.

(14)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu un citas Savienības tiesību jomas. Konkrētāk, kā apstiprinājusi Vispārējā tiesa (13), kritēriji un metodika, ko izmanto, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (14).

(15)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz pieprasījumā minētajiem pakalpojumiem attiecas konkurence (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē) tādā līmenī, kas nodrošinātu, ka arī gadījumā, ja nepastāv disciplīna, ko paredz Direktīvā 2014/25/ES izklāstītie detalizētie iepirkuma noteikumi, iepirkums attiecīgo darbību veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļauj konstatēt, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.

3.   NOVĒRTĒJUMS

3.1.   NEIEROBEŽOTA PIEKĻUVE TIRGUM

(16)

Piekļuvi kādam tirgum uzskata par neierobežotu, ja konkrētā dalībvalsts ir īstenojusi un piemēro attiecīgos ES tiesību aktus par konkrētās nozares vai tās daļas atvēršanu konkurencei. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā. Attiecībā uz dzelzceļa pakalpojumiem minētajā pielikumā ir norādīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (15) par dzelzceļa kravu pārvadājumiem un starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, bet nav norādīti tiesību akti par iekšzemes pasažieru pārvadājumiem. Līdz ar to ir jāpierāda, ka pieeja tirgum ir brīva gan de facto, gan de jure.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2370 (16) dzelzceļa nozares liberalizāciju attiecina arī uz iekšzemes dzelzceļa pārvadājumiem.

(18)

Zviedrija vēl nav pilnībā transponējusi (17) Direktīvu (ES) 2016/2370 savos tiesību aktos – Dzelzceļa likumā (18).

(19)

2019. gada janvārī Komisija nosūtīja Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli par pārkāpuma procedūru 2019/0087 par Direktīvas (ES) 2016/2370 daļēju transponēšanu. 2019. gada 17. maijā Zviedrija informēja par šīs direktīvas transponēšanas 12. pasākumu, norādot, ka ar to transponēšana ir pabeigta. Tomēr 2019. gada 13. decembrī (pieprasījuma saņemšanas datums) un līdz 2020. gada jūnijam lieta joprojām nebija slēgta.

(20)

Zviedrijas Transporta aģentūra savā nostājā (19), kas pievienota pieprasījumam, analizēja, vai pieeja konkrētajam tirgum ir brīva de facto un de jure, un secināja, ka tas tā ir.

(21)

Attiecībā uz brīvu piekļuvi de jure – Zviedrija ir paplašinājusi savu valsts noteikumu, ar kuriem transponē Direktīvu 2012/34/ES, piemērošanas jomu, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi tirgum arī iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Tādējādi šāda veida pārvadājumi ietilpst Zviedrijas Dzelzceļa likuma (2004:519) darbības jomā.

(22)

Kā šajā kontekstā norādījusi Zviedrijas Transporta aģentūra, Dzelzceļa likumā infrastruktūras pārvaldītājiem noteikts pienākums sadalīt infrastruktūras jaudu starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, piemērojot konkurences neitralitātes un diskriminācijas aizlieguma principus.

(23)

Turklāt no Dzelzceļa likuma (6. nodaļas 5. panta) izriet, ka informācija par pieejamo infrastruktūru un informācija par piekļuves un infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kā arī par procedūrām un kritērijiem infrastruktūras jaudas sadalei ir jāpublicē tīkla pārskatā saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 27. panta 2. punktu.

(24)

Var secināt, ka de jure brīvas tirgus piekļuves nosacījumi ir izpildīti.

(25)

Attiecībā uz brīvu piekļuvi de facto Komisija norāda, ka konkurenti Zviedrijas dzelzceļa tirgū sāka pakāpeniski ienākt jau kopš 1990. gada. Pašlaik vietējo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgū kopā ar pieprasījuma iesniedzēju darbojas vēl piecpadsmit dažādas citas sabiedrības.

(26)

Balstoties uz attiecīgo valsts tiesību aktu juridisko analīzi un Zviedrijas Transporta aģentūras nostāju, Komisija secina, ka, lai arī dažas no bažām, kuras identificētas pārkāpuma procedūrā 2019/0087, joprojām pastāv, neskarot šo pārkāpuma procedūru, šajā lēmumā piekļuve tirgum Zviedrijas teritorijā uzskatāma par brīvu de jure un de facto.

3.2.   KONKURENCES NOVĒRTĒJUMS

3.2.1.   PRODUKTA TIRGUS DEFINĪCIJA

(27)

Līdzšinējā praksē, pieņemot lēmumus par apvienošanos (20), Komisija ir atzinusi, ka var būt lietderīgi to dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības (PSO), un komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu uzskatīt par atsevišķiem tirgiem. Šī nošķiršana ir saistīta ar faktu, ka transporta pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar PSO līgumiem, ir raksturīga konkurence par tirgu, kas nozīmē, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sacenšas par tiesībām piedāvāt transporta pakalpojumus noteiktā maršrutā, turpretim komerciālā transporta pakalpojumiem ir raksturīga konkurence tirgū, t. i., dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi konkurē, piesaistot pasažierus.

(28)

Šajā lēmumā ar maršrutu saprot visus braucienus starp jebkurām stacijām šajā maršrutā (t. i., visas “no punkta līdz punktam” kombinācijas konkrētajā maršrutā). Līdzīgi ar apakšmaršrutu saprot maršruta posmu, kas aptver visus braucienus starp stacijām šajā apakšmaršrutā (t. i., visas iespējamās “no punkta līdz punktam” kombinācijas šajā apakšmaršrutā). Tiešais reiss saprotams kā (“no punkta līdz punktam”) brauciens starp divām attiecīgā maršruta gala stacijām.

(29)

Iesniedzējs ierosina nošķirt šos divus tirgus, kā minēts 27. apsvērumā.

(30)

Arī Zviedrijas Nacionālā konkurences padome (NCA) un Zviedrijas Transporta aģentūra savās nostājās par pieprasījumu piekrīt šai nošķiršanai (21).

3.2.1.1.    Dzelzceļa pasažieru pakalpojumi saskaņā ar PSO līgumiem

(31)

Tiesības slēgt PSO līgumus piešķir konkursa kārtībā vai tiešas piešķiršanas kārtībā, kad līgumslēdzējs piešķir pretendentam tiesības slēgt līgumu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sniegšanu noteiktā apgabalā vai vienā vai vairākos konkrētos maršrutos.

(32)

Reģionālo un starpreģionu PSO līgumu konkursus izsludina reģionālās sabiedriskā transporta pārvaldības iestādes, savukārt Zviedrijas Transporta pārvalde vada konkursu par subsidētiem nakts vilcieniem starp Stokholmu un Zviedrijas ziemeļiem.

(33)

Zviedrijas Transporta aģentūra norāda (22), ka līgumslēdzēji nodrošina vilcienus un atbild par to uzturēšanu.

(34)

Vērtējot šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību piemērošanu, Komisija uzskata, ka pirmais konkrētais tirgus ir PSO pakļauto dzelzceļa pasažieru pakalpojumu tirgus, kur konkurence notiek “par tirgu”.

3.2.1.2.    Komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi

(35)

Iesniedzējs apgalvo, ka Zviedrijā komerciālos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus principā var piedāvāt jebkurš operators jebkurā maršrutā.

(36)

Iesniedzējs norāda, ka saskaras ar PSO operatoru konkurenci komerciālajos maršrutos.

(37)

Tomēr, pēc Komisijas izpratnes, komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi parasti ir tālsatiksmes pārvadājumu pakalpojumi. Šādos apstākļos ir iespējams, ka PSO operatori, kuri sniedz tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, konkurē ar komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, lai piesaistītu pasažierus. Iemesls tam ir tāds, ka no pieprasījuma viedokļa dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, kas tiek veikti saskaņā ar PSO, un tie, kas tiek veikti komerciāli, var būt savstarpēji aizstājami. Taču var būt mazāk acīmredzams, ka PSO operatori, kuri sniedz reģionālos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, konkurē ar komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Savā lēmumu pieņemšanas praksē Komisija ir konstatējusi (23), ka reģionālie (mazu attālumu) un tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi ir atsevišķi tirgi, jo īpaši tāpēc, ka to plūsmas ir atšķirīgas, piemēram, kursēšanas biežuma un pieturvietu skaita ziņā.

(38)

[Konfidenciāli] (24).

(39)

Tomēr šajā gadījumā Komisija uzskata, ka tirgus definīciju var atstāt atvērtu, ņemot vērā, ka novērtējuma rezultāts ir vienāds abos gadījumos (t. i., gadījumā, ja uzskata, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi ir vienā tirgū ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pakalpojumiem, un gadījumā, ja uzskata, ka tie ir vienā tirgū tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pakalpojumiem).

(40)

Komerciālo pakalpojumu gadījumā tomēr ir svarīgi noskaidrot, vai un kādā mērā ir jāņem vērā intermodālā konkurence. Iesniedzējs uzskata, ka konkurence starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir pietiekama, lai secinātu, ka komerciālos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus tieši skar konkurence, nevērtējot intermodālo konkurenci (25). Tomēr šajā gadījumā precīza tirgus definīcija nevar palikt atvērta, kā ierosinājis iesniedzējs, jo dažiem maršrutiem iesniedzēja tirgus daļas norāda uz būtisku ietekmi tirgū (ja ņem vērā tikai dzelzceļa pārvadājumus) un līdz ar to arī iesniedzēja iespēju rīkoties neatkarīgi no konkurentiem.

(41)

Attiecībā uz intermodālo konkurenci Komisija iepriekš ir secinājusi (26), ka citi transporta veidi ir atsevišķi tirgi. Tomēr galu galā tas ir empīriskas dabas jautājums, un citos gadījumos Komisija ir atstājusi definīciju atvērtu (27).

(42)

Citu transporta veidu radītās konkurences spiediens tiek tālāk analizēts, pamatojoties uz brauciena ilgumu, cenām, komfortu un pieejamību. Komisija vispārēji atzīmē, ka nevar uzskatīt, ka gaisa pārvadājumi rada konkurences spiedienu visos maršrutos vai apakšmaršrutos, bet potenciāli tikai tiešajos reisos, tāpēc tiks ņemta vērā tiešo reisu ekonomiskā nozīme. Turklāt konkurences novērtējums rāda, ka citi transporta veidi parasti nav aizvietojami ar komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem (skatīt 3.2.3.2. iedaļu).

(43)

Vērtējot šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību piemērošanu, Komisija uzskata, ka konkrētais tirgus ir komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus, kurā konkurence notiek “tirgū”. Šā lēmuma nolūkiem šajā tirgū ietilpst tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz PSO ietvaros. Komisija atstāj atvērtu jautājumu par to, vai reģionālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, kas tiek sniegti PSO ietvaros, ir konkrētā tirgus daļa.

3.2.2.   ĢEOGRĀFISKĀ TIRGUS DEFINĪCIJA

3.2.2.1.    Saskaņā ar PSO līgumiem piedāvāto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus

(44)

Agrākos lēmumos Komisija ir noteikusi (28), ka šis tirgus pastāv valsts līmenī.

(45)

Iesniedzēja piedāvātā tirgus definīcija atbilst Komisijas praksei.

(46)

Arī NCA piekrīt šādai pieejai.

(47)

Vērtējot šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību piemērošanu, Komisija uzskata, ka saskaņā ar PSO līgumiem piedāvāto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus ģeogrāfiski ir valsts mēroga tirgus.

3.2.2.2.    Komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus

(48)

Iepriekšējā pretmonopola un apvienošanās lēmumu pieņemšanas praksē attiecībā uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem Komisija, analizējot konkurenci tirgū, definējusi ģeogrāfisko tirgu visa valsts dzelzceļa tīkla līmenī (29), maršruta līmenī (30) vai brauciena “no punkta līdz punktam” līmenī starp sākumpunktu un galapunktu (31) atkarībā no katra gadījuma īpatnībām un tā, cik lielā mērā konkurences apstākļi ir līdzīgi vai pietiekami homogēni.

(49)

Iesniedzējs apgalvo, ka tirgus robežas nosaka pārvadājumi no sākumpunkta līdz galapunktam, jo konkurences apstākļi šādos “no punkta līdz punktam” sektoros var ievērojami atšķirties. Iesniedzējs arī ierosina atstāt tirgus definīciju atvērtu, jo konkurences esība ir jāizvērtē plašāk, tā kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu izmaksas nosaka nevis “no viena punkta līdz otram”, bet plašākā līmenī. Ņemot vērā ļoti lielo “no punkta līdz punktam” tirgu skaitu un neiespējamību izanalizēt katru no šiem tirgiem, iesniedzējs ierosina analizēt piecus svarīgākos maršrutus Zviedrijā (t. i., Stokholma–Malme (–Kopenhāgena), Stokholma–Gēteborga, Gēteborga–Malme, Stokholma–Sundsvalla–Ūmeo un Stokholma–Kārlstade (–Oslo)).

(50)

[Konfidenciāli].

(51)

[Konfidenciāli].

(52)

[Konfidenciāli].

(53)

Komisija norāda, ka ir pazīmes, ka komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgu Zviedrijā var definēt kā valsts mēroga tirgu. Pirmkārt, tiesiskais regulējums (piemēram, prasības darboties kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam) ir valsts mēroga. Tāpēc konkurences nosacījumi, visticamāk, valsts mērogā ir samērā homogēni. Otrkārt, daži pakalpojumu sniedzēji (piemēram, pieprasījuma iesniedzējs vai Transdev) savstarpēji konkurē dažādos maršrutos Zviedrijā, un viņi, visticamāk, var izmantot savus vilcienus dažādos maršrutos Zviedrijā. Treškārt, ir jāņem vērā dzelzceļa tīklam raksturīgās īpašības. Fakts, ka veidojas tīkla efekts, t. i., tiek panākta papildu pasažieru plūsma, savienojot dažādus maršrutus, arī liek domāt, ka pastāv valsts mēroga tirgus.

(54)

Ņemot vērā iepriekš minēto, vērtējot šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību piemērošanu, Komisija atstāj atvērtu jautājumu par to, vai komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus ģeogrāfiski ir valsts mēroga tirgus vai tā mērogs atbilst katram maršrutam, jo neviena no divām iespējamajām ģeogrāfiskā tirgus definīcijām Komisijas izdarīto secinājumu neietekmē.

(55)

Tirgus definīcija, kas balstīta pārvadājumos “no punkta līdz punktam”, tiek noraidīta, ņemot vērā, ka – kā paskaidroja iesniedzējs un NCA (32) – nebūtu iespējams novērtēt konkurences spiedienu katram atsevišķam potenciāli definējamam pārvadājumam “no viena punkta līdz otram”.

3.2.3.   TIRGUS ANALĪZE

3.2.3.1.    Saskaņā ar PSO līgumiem piedāvāto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus

(56)

Tiesības slēgt PSO līgumus var piešķirt konkursa kārtībā vai tieši. Parasti Zviedrijā tiesības slēgt PSO līgumus piešķir, ievērojot konkursa procedūru, un tieša piešķiršana notiek izņēmuma gadījumos.

(57)

Iesniedzējs ir norādījis (33) to PSO līgumu sarakstu, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas kopš 2009. gada. No 20 uzrādītajiem līgumiem 3 līgumu slēgšanas tiesības tika piešķirtas tieši. Tieši piešķirtie līgumi vērtības ziņā ir tikai [konfidenciāli] no visiem PSO līgumiem. Pārējo līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas konkursa kārtībā. Var secināt, ka līdztekus pieprasījuma iesniedzējam regulāri pretendenti ir Arriva, Transdev, Vy un MTR. Lielākajā daļā konkursa procedūru piedalās 2 līdz 4 pretendenti, un lielākajā daļā gadījumu uzvarētājs nav tas pats, kas iepriekš.

(58)

No 17 PSO līgumiem, kuri tika piešķirti konkursa kārtībā, iesniedzējs pretendēja uz 11 līgumiem un ieguva 6 līgumus (veiksmes koeficients 54 %). Citu konkurentu panākumu rādītāji (uzvaru skaita attiecība pret pretendēšanas reižu skaitu): Arriva: 4/7; Transdev: 2/9; Keolis: 0/4; Vy: 3/8; MTR: 1/2. Šķiet, ka iesniedzējam ir vidējs panākumu līmenis.

(59)

Runājot par ieņēmumiem – iesniedzējs ieguva [konfidenciāli] no kopējā PSO līgumu skaita un [konfidenciāli] no vērtības.

(60)

Kopumā informācija liecina (34), ka iesniedzējam ir vidēji liela daļa PSO līgumu Zviedrijā [konfidenciāli], savukārt otrajam un trešajam lielākajam operatoram ir attiecīgi [konfidenciāli] un [konfidenciāli] daļa. Tirgus daļas tomēr mazāk norāda uz konkurences raksturu tirgos, kuros tiek rīkoti konkursi vai notiek tieša līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana.

(61)

[Konfidenciāli].

(62)

[Konfidenciāli]. Turklāt no 16 iepirkuma kārtībā noslēgtajiem PSO līgumiem 11 gadījumos pēc konkursa procedūras operators tika mainīts. Pēc tiem 15 uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, saistībā ar kuriem ir pieejami dati par visiem pretendentiem, kopumā tika iesniegti 46 piedāvājumi

(63)

Šķiet, ka uz visiem trim paziņotajiem PSO līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirtas tieši, pašlaik attiecas konkursa procedūra (35), pēc kuras tiesības slēgt līgumu tiks piešķirtas jauniem uzņēmumiem, un viņi uzsāks darbību.

(64)

[Konfidenciāli].

(65)

NCA secina (36), ka PSO līgumu tirgu, “izņemot tieši piešķirtos līgumus pašu uzņēmumiem”, tieši skar konkurence Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē.

(66)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, lai uzvarētu konkursā par PSO līgumu, ir jāiesniedz konkurētspējīgi piedāvājumi. Tas nozīmē, ka, tiklīdz darbuzņēmējam tiek piešķirtas tiesības slēgt PSO līgumu, tā rīcību ierobežo paša iesniegtais piedāvājums. Līdz ar to iepirkums par darbībām, ko veic saskaņā ar PSO līgumu, pat bez disciplīnas, kuru paredz detalizēti ES iepirkuma noteikumi, tiks īstenots pārredzamā, nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas PSO operatoram ļauj konstatēt, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.

(67)

Šajā lēmumā, neskarot konkurences tiesības vai citas Savienības tiesību jomas, iepriekš aprakstītie faktori būtu jāuzskata par norādi uz konkurences esību saskaņā ar PSO piedāvāto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbībās.

3.2.3.2.    Komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus

Valsts līmenī

(68)

Kopējā tirgū, kas aptver komerciālos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar PSO līgumiem (gan reģionālo, gan tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kas tiek sniegti PSO ietvaros), iesniedzējam 2018. gadā ieņēmumu izteiksmē bija [konfidenciāli] tirgus daļa. Tajā pašā gadā nākamais lielākais tirgus dalībnieks bija [konfidenciāli]. Iesniedzēja tirgus daļa liecina par būtisku ietekmi tirgū.

(69)

Komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgū (ietverot tālsatiksmes, bet ne reģionālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kas tiek sniegti PSO ietvaros) iesniedzējam ir ievērojami lielāka tirgus daļa nekā konkurentiem, un pēdējos trīs gados, par kuriem sniegtas ziņas (no 2016. līdz 2018. gadam), tā ir saglabājusies diezgan stabila. 2018. gadā iesniedzēja daļa ieņēmumu izteiksmē bija [konfidenciāli] un pasažierkilometru izteiksmē – [konfidenciāli]. Tādēļ iesniedzēja tirgus daļas komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgū arī liecina par būtisku ietekmi tirgū.

(70)

Komisija arī norāda, ka pastāv šķēršļi iekļūšanai komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgū. Šie šķēršļi jo īpaši ir saistīti ar nepieciešamajām augstajām investīciju izmaksām un saistītajiem ekonomiskajiem riskiem ritošā sastāva iegādei, kā arī tehniskajām un normatīvajām prasībām, piemēram, par ritošā sastāva homologāciju valstī. [Konfidenciāli]. Šie argumenti attiecināmi uz komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgu neatkarīgi no ģeogrāfiskā tirgus definīcijas.

(71)

Attiecībā uz intermodālo konkurenci, ņemot vērā konstatētās atšķirības cenās un braucienu ilgumā, nav iespējams secināt, ka gaisa vai autobusu pārvadājumi rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kā norādīts turpmāk 93., 102., 120., 126., 149., 168., 174., 189. un 195. apsvērumā.

(72)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbību valsts līmenī Zviedrijā tieši skar konkurence Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta nozīmē, neatkarīgi no tā, kā tiek definēts produkta tirgus.

Maršrutu līmenī

(73)

Tirgus analīzē maršrutu līmenī (par katru no iepriekš minētajiem pieciem maršrutiem) Komisija vispirms aplūkos konkurences situāciju, ja i) tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem par pasažieriem, un ii) tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar PSO tālsatiksmes dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem. Papildus tam tiks arī aplūkots, vai un cik lielā mērā katrā no iepriekš minētajiem maršrutiem konkurences spiedienu rada citi transporta veidi.

3.2.3.2.1.   Stokholma–Malme (–Kopenhāgena)

(74)

[Konfidenciāli].

(75)

A. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, situācija atbilst turpmākajos apsvērumos aprakstītajai.

(76)

Šajā maršrutā iesniedzējam ir viens konkurents (kas nodrošina komerciālu tiešo vilciena reisu) – Snälltåget (Transdev), kurš tirgū ienāca 2009. gadā. Reģionālie PSO pakalpojumi tiek nodrošināti atšķirīgos apakšmaršrutos.

(77)

Transdev ir divi reisi dienā, savukārt iesniedzējam ir 15 reisi dienā (kā arī nakts vilciens, tomēr to nodrošina PSO līguma ietvaros). Transdev brauciena ilgums ir no 4 stundām 52 minūtēm līdz 5 stundām, savukārt iesniedzēja brauciena ilgums ir mazāks par 4 stundām 33 minūtēm. Komisija arī atzīmē, ka Transdev cenas ir daudz zemākas nekā iesniedzēja cenas. Turklāt Transdev vilcieni nebrauc līdz Kopenhāgenai, un iesniedzējs šobrīd ir vienīgais dzelzceļa pārvadājumu operators, kuram ir reisi no Stokholmas uz Kopenhāgenu (37).

(78)

Iesniedzēja tirgus daļas liecina par būtisku ietekmi tirgū šajā maršrutā. [Konfidenciāli].

(79)

[Konfidenciāli].

(80)

[Konfidenciāli].

(81)

[Konfidenciāli].

(82)

[Konfidenciāli].

(83)

[Konfidenciāli].

(84)

[Konfidenciāli].

(85)

[Konfidenciāli].

(86)

[Konfidenciāli].

(87)

Iesniedzējs un NCA norāda, ka FlixTrain plānoja 2020. gada pavasarī ienākt tirgū ar diviem komerciāliem vilciena reisiem dienā zemo izmaksu segmentā maršrutā Stokholma–Malme. Tomēr Komisija atzīmē, ka līdz šim FlixTrain, šķiet, nav vilcienu reisu šajā maršrutā. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, nav skaidrs, vai potenciālais FlixTrain radītais konkurences spiediens tuvākajā nākotnē realizēsies.

(88)

B. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, Komisija atzīmē, ka iesniedzējam ir tikai viens konkurents – Transdev, kas sniedz komerciālos pakalpojumus. Šajā maršrutā nav konkurentu, kas nodrošinātu tālsatiksmes reisus PSO ietvaros. Tādējādi iesniedzēja pozīcija tirgū ir vēl spēcīgāka [konfidenciāli].

(89)

NCA savā nostājā secina: “Kaut arī konkurences spiediens attiecīgajā maršrutā ir tāds, ka iesniedzējs, nosakot cenas, nevar rīkoties pilnīgi neatkarīgi, Konkurences padomes ieskatā tas nav pietiekami spēcīgs, lai secinātu, ka maršruts ir tieši pakļauts konkurencei.” (38)

(90)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, ja katrā iespējamā produkta tirgus konfigurācijā tiek ņemti vērā tikai pasažieru pārvadājumi, Komisija nevar secināt, ka komerciālas vilcienu satiksmes nodrošināšanas darbībā maršrutā Stokholma–Malme (–Kopenhāgena) pastāv konkurence.

Intermodālā konkurence – autobusu pārvadājumi

(91)

Iesniedzējs lēš, ka, ņemot vērā autobusu un dzelzceļa transporta pakalpojumus, intermodālo pārvadājumu tirgus daļa autobusu pārvadājumiem šajā maršrutā ir [konfidenciāli].

(92)

Komisija norāda, ka brauciena ilgums ar autobusu ir vismaz 9 stundas (salīdzinājumam – mazāk nekā 5 stundas ar vilcienu). FlixBus ir divi (tieši) reisi dienā uz Malmi (un divi tiešie reisi dienā uz Kopenhāgenu), un cenas ir no 10 % līdz 20 % zemākas nekā iesniedzēja cenas (par otrās klases biļeti).

(93)

Ņemot vērā brauciena ilguma atšķirības, nevar secināt, ka autobusu pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Intermodālā konkurence – gaisa pārvadājumi

(94)

Tiešos lidojumus starp Stokholmas Ārlandas (ARL) un Brommas (BRM) lidostu un Ēresunda reģionā esošo Kopenhāgenas lidostu (CPH) un Malmes lidostu (MMX) piedāvā trīs aviosabiedrības.

(95)

Ārlandas lidosta atrodas 40 km attālumā no Stokholmas centra.

(96)

Lidojuma ilgums ir 1 stunda 10 minūtes (uz Kopenhāgenu) un 1 stunda (uz Malmi), savukārt brauciena ilgums ar vilcienu ir 4 stundas 38 minūtes (uz Kopenhāgenu) un 4 stundas 22 minūtes (uz Malmi).

(97)

Scandinavian Airlines System (SAS) ir astoņi reisi uz Malmi (ARNMMX) un 15 reisi uz Kopenhāgenu (ARN-CPH) dienā.

(98)

Norwegian Air Shuttle ASA (Norwegian) ir seši reisi dienā uz Kopenhāgenu (ARN-CPH).

(99)

BRA Sverige AB (BRA) ir 13 reisi dienā uz Malmi (BMA-MMX).

(100)

[Konfidenciāli].

(101)

Komisija analizēja faktiskās biļešu cenas, kas jāmaksā par braucienu ar vilcienu un lidojumu ar lidmašīnu šajā maršrutā, kā arī iesniedzēja sniegto attiecīgo informāciju. Maršrutos STOMMX un STOCPH lidojumu biļešu cenas ir gandrīz divtik lielas, salīdzinot ar vilciena braucienu biļetēm pirmajā un otrajā klasē; izņēmums ir Norwegian biļešu cenas tikai maršrutā STOCPH.

(102)

Ņemot vērā novērotās atšķirības brauciena ilgumā un biļešu cenās, Komisija nevar izdarīt secinājumu, ka gaisa pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Secinājums

(103)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus un pat ņemot vērā intermodālo konkurenci, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība maršrutā Stokholma–Malme (–Kopenhāgena) ir tieši pakļauta konkurencei.

3.2.3.2.2.   Stokholma–Gēteborga

(104)

[Konfidenciāli].

(105)

A. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem par pasažieriem, situācija atbilst turpmākajos apsvērumos aprakstītajai.

(106)

Komerciālie operatori šajā maršrutā ir iesniedzējs un MTR (tiešais vilciena reiss). AB Galia (Bl å T å get) pārtrauca komercdarbību šajā maršrutā 2019. gadā. Reģionālie PSO pakalpojumi tiek nodrošināti atšķirīgos apakšmaršrutos.

(107)

MTR ir astoņi (ātrgaitas) reisi dienā, savukārt iesniedzējs veic 18 reisus dienā (ātrgaitas), un PSO reģionālie vilcieni katru dienu veic vēl septiņus reisus.

(108)

Pakalpojuma sniedzēja un MTR ātrvilcienu braucienu ilgums ir salīdzināms (attiecīgi 3 stundas 5 minūtes un 3 stundas 20 minūtes), savukārt iesniedzēja reģionālo vilcienu brauciena ilgums ir aptuveni 4 stundas 50 minūtes. Biļešu cenas ir salīdzināmas, un MTR kopumā piedāvā nedaudz zemākas cenas gan pirmās, gan otrās klases biļetēm.

(109)

Iesniedzēja tirgus daļas liecina par būtisku ietekmi tirgū. [Konfidenciāli].

(110)

[Konfidenciāli].

(111)

[Konfidenciāli].

(112)

[Konfidenciāli].

(113)

[Konfidenciāli].

(114)

NCA norāda (39) vēl divus faktorus, kas, pēc tās domām, ļāva secināt, ka iesniedzēja darbība šajā maršrutā ir pakļauta konkurencei: FlixTrain darbības uzsākšanu nākotnē un gaisa pārvadājumu radīto spiedienu.

(115)

Komisijai ir zināms, ka FlixTrain šajā maršrutā ir piešķirti laiki trīs reisiem dienā no 2020. gada pavasara. Tomēr Komisija atzīmē, ka līdz šim FlixTrain, šķiet, nav vilcienu reisu šajā maršrutā. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, nav skaidrs, vai potenciālais FlixTrain radītais konkurences spiediens tuvākajā nākotnē realizēsies.

(116)

B. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pasažieru pakalpojumiem, Komisija atzīmē, ka situācija ir ļoti līdzīga tai, kas aprakstīta 109. apsvērumā, jo citu reģionālo PSO pakalpojumu daļa ieņēmumu un pasažierkilometru izteiksmē ir mazāk nekā [konfidenciāli].

(117)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, ja katrā iespējamā produkta tirgus konfigurācijā tiek ņemti vērā tikai dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, Komisija nevar secināt, ka darbībā, kas saistīta ar komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu maršrutā Stokholma–Gēteborga, pastāv konkurence.

Intermodālā konkurence – autobusu pārvadājumi

(118)

Iesniedzējs lēš, ka, ņemot vērā autobusu un dzelzceļa transporta pakalpojumus, kopējā intermodālo pārvadājumu tirgus daļa autobusu pārvadājumiem šajā maršrutā ir [konfidenciāli].

(119)

Komisija norāda, ka brauciena ilgums ar autobusu ir vismaz 6 stundas 30 minūtes (salīdzinājumam – 3 stundas 20 minūtes ar vilcienu). FlixBus ir seši (tiešie) reisi dienā uz Gēteborgu, un cenas ir par 30 % zemākas nekā iesniedzēja otrās klases biļešu cenas.

(120)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neraugoties uz cenu atšķirībām, atšķirībām brauciena ilgumā, nav iespējams izdarīt secinājumu, ka autobusu pārvadājumi rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Intermodālā konkurence – gaisa pārvadājumi

(121)

Lidojumus starp Stokholmas Ārlandas un Brommas lidostu un Gēteborgas (GOT) lidostu piedāvā trīs aviosabiedrības.

(122)

SAS ir 12 lidojumi dienā (ARNGOT), Norwegian ir viens vai divi reisi dienā (ARNGOT), un BRA ir 12 reisi dienā (BMAGOT).

(123)

Pēc NCA domām, ir jāuzskata, ka gaisa pārvadājumi rada lejupēju spiedienu premium segmentā, jo brauciena ilgums no pilsētas centra uz pilsētas centru ir tāds pats, kas ir svarīgs faktors pasažieriem, kuri dodas darba braucienos.

(124)

Tiešā lidojuma ilgums ir viena stunda, bet brauciens ar vilcienu ilgst trīs stundas.

(125)

Komisija analizēja faktiskās biļešu cenas, kas jāmaksā par braucienu ar vilcienu un lidojumu ar lidmašīnu šajā maršrutā, kā arī iesniedzēja sniegto attiecīgo informāciju. Lidojumu biļešu cenas ir divas reizes augstākas par vilciena braucienu biļešu cenām pirmajā un otrajā klasē, izņemot Norwegian otrās klases biļetes, kuru cenas atšķirība ir mazāka.

(126)

Ņemot vērā konstatētās cenu atšķirības, nevar secināt, ka gaisa pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Secinājums

(127)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus un pat ņemot vērā intermodālo konkurenci, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība maršrutā Stokholma–Gēteborga ir tieši pakļauta konkurencei.

3.2.3.2.3.   Gēteborga–Malme

(128)

[Konfidenciāli]

(129)

A. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem par pasažieriem, situācija atbilst turpmākajos apsvērumos aprakstītajai.

(130)

Pašlaik iesniedzējam ir septiņi reisi dienā (komerciāls tiešais vilciena reiss) ar ātrvilcieniem. Transdev, kas saskaņā ar PSO līgumu par tālsatiksmes pārvadājumiem nodrošina Öresundståg reisus, piedāvā 11 reisus dienā. Iesniedzēja ātrvilciena brauciena ilgums ir 2 stundas 30 minūtes, savukārt Transdev vilciena brauciena ilgums ir 3 stundas 10 minūtes.

(131)

Tomēr no 2020. gada decembra iesniedzējs pārņems PSO līgumu par Öresundståg tālsatiksmes pārvadājumiem un nodrošinās visus tiešos vilcienu reisus šajā maršrutā, jo tam ir piešķirtas tiesības noslēgt attiecīgo PSO līgumu par laika posmu no 2020. līdz 2030. gadam. Pašreizējais PSO līgums ar Transdev beidzas 2020. gada decembra sākumā.

(132)

Attiecībā uz cenām Komisija atzīmē, ka, neraugoties uz vidēji īsāku brauciena ilgumu, iesniedzējs gan pirmās, gan otrās klases biļetēm piedāvā zemākas cenas nekā Transdev (saskaņā ar PSO līgumu).

(133)

Trešais konkurents šajā maršrutā ir Arriva (Pågatåg), kas darbojas tikai Skones reģionā valsts dienvidos saskaņā ar PSO līgumu par reģionāliem pārvadājumiem.

(134)

[Konfidenciāli].

(135)

[Konfidenciāli].

(136)

[Konfidenciāli].

(137)

Sākot ar 2020. gada decembri, kad iesniedzējs sāks darbību šajā maršrutā saskaņā ar PSO līgumu, situācija, visticamāk, mainīsies, kā rezultātā tiks nostiprināta tā pozīcija tirgū. [Konfidenciāli].

(138)

NCA norāda – lai gan jautājums par to, vai Transdev rada reālu konkurences spiedienu uz premium segmenta tiešajiem reisiem, ir diskutabls, tomēr jāņem vērā, ka SAS piedāvā lidojumus starp Gēteborgu un Kopenhāgenu, kam vajadzētu ietekmēt iesniedzēja cenas. NCA secināja (40), ka šajā maršrutā darbība ir tieši pakļauta konkurencei.

(139)

B. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, Komisija atzīmē, ka iesniedzējam ir tikai viens konkurents – Transdev, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar PSO līgumu par tālsatiksmes pārvadājumiem (Öresundståg). [Konfidenciāli].

(140)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, ja katrā iespējamā produkta tirgus konfigurācijā tiek ņemti vērā tikai dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, Komisija uzskata, ka pašlaik komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība maršrutā Gēteborga–Malme ir tieši pakļauta konkurencei. Tomēr situācija būs jāizvērtē atkārtoti, kad iesniedzējs sāks darboties Öresundståg vilcienu tīklā.

Intermodālā konkurence – autobusu pārvadājumi

(141)

Iesniedzējs lēš, ka, ņemot vērā autobusu un dzelzceļa transporta pakalpojumus, kopējā intermodālo pārvadājumu tirgus daļa autobusu pārvadājumiem šajā maršrutā ir [konfidenciāli].

(142)

Komisija norāda, ka brauciena ilgums ar autobusu ir 3 stundas 5 minūtes un 3 stundas 30 minūtes, savukārt brauciens ar iesniedzēja vilcienu ilgst 2 stundas 30 minūtes. FlixBus ir četri (tiešie) reisi dienā uz Malmi, un cenas ir vismaz par 25 % zemākas nekā iesniedzējam (otrās klases biļetēm).

(143)

Ņemot vērā iepriekš minētās brauciena ilguma un cenu atšķirības, nevar izslēgt iespēju, ka autobusu pārvadājumi šajā maršrutā var radīt konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Tomēr šo jautājumu šajā lēmumā var atstāt atvērtu, jo neatkarīgi no tā, vai autobusu pārvadājumi sastāda konkurenci vilcienu pārvadājumiem, Komisijas secinājums par konkurences līmeni šajā maršrutā ir nemainīgs.

Intermodālā konkurence – gaisa pārvadājumi

(144)

[Konfidenciāli]. Viens no iespējamiem izskaidrojumiem ir tāds, ka no Gēteborgas uz Malmi nav tiešo lidojumu. Tomēr SAS ir pieci tiešie reisi ziemas sezonā un septiņi tiešie reisi vasaras sezonā no Gēteborgas uz Kopenhāgenu.

(145)

Lidojuma ilgums ir 2 stundas 35 minūtes (GOTMMX) vai 45 minūtes (GOTCPH). Maršrutā GOTMMX tieši lidojumi nav pieejami – šim maršrutam ņemta vērā vismaz viena pietura.

(146)

NCA ieskatā (41), lai gan nav skaidrs, vai Öresundståg rada reālu konkurences spiedienu uz iesniedzēju premium segmentā, SAS gaisa pārvadājumiem vajadzētu ietekmēt tā cenas. Tomēr Komisija atzīmē, ka SAS nav tiešo lidojumu starp Gēteborgu un Malmi. Visos lidojumos starp Gēteborgu un Malmi ir vismaz viena pietura.

(147)

[Konfidenciāli].

(148)

Komisija analizēja faktiskās biļešu cenas, kas jāmaksā par braucienu ar vilcienu un lidojumu ar lidmašīnu šajā maršrutā, kā arī iesniedzēja sniegto attiecīgo informāciju. Gaisa pārvadājumi, šķiet, ir divreiz dārgāki par dzelzceļa pārvadājumiem gan pirmajā, gan otrajā klasē.

(149)

Ņemot vērā novērotās cenu atšķirības, Komisija nevar atbalstīt secinājumu, ka gaisa pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Secinājums

(150)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, Komisija secina, ka komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība maršrutā Gēteborga–Malme ir tieši pakļauta konkurencei. Tomēr situācija būs jāizvērtē atkārtoti, kad iesniedzējs sāks darboties Öresundståg vilcienu tīklā (kuru saskaņā ar PSO līgumu pašlaik pārvalda Transdev).

3.2.3.2.4.   Stokholma–Sundsvalla–Ūmeo

(151)

[Konfidenciāli].

(152)

A. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem par pasažieriem, situācija atbilst turpmākajos apsvērumos aprakstītajai.

(153)

Šajā maršrutā reisus šobrīd nodrošina (komerciāls tiešais vilciena reiss) tikai iesniedzējs. Reģionālie PSO pakalpojumi tiek nodrošināti atšķirīgos apakšmaršrutos.

(154)

[Konfidenciāli].

(155)

[Konfidenciāli].

(156)

[Konfidenciāli].

(157)

[Konfidenciāli].

(158)

[Konfidenciāli].

(159)

[Konfidenciāli].

(160)

[Konfidenciāli].

(161)

NCA secina, ka maršrutā kopumā konkurence nepastāv, taču, ņemot vērā konkurences situāciju apakšmaršrutos un to vispārējo ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar maršrutu kopumā, iesniedzējs, nosakot cenu, nevar rīkoties pilnīgi neatkarīgi.

(162)

[Konfidenciāli].

(163)

B. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, Komisija atzīmē, ka iesniedzējs ir vienīgais komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs šajā maršrutā un nav konkurentu, kas šajā maršrutā sniegtu tālsatiksmes PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.

(164)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, ja katrā iespējamā produkta tirgus konfigurācijā tiek ņemti vērā tikai dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbībā maršrutā Stokholma–Sundsvalla–Ūmeo pastāv konkurence.

Intermodālā konkurence – autobusu pārvadājumi

(165)

Komisija norāda, ka (tiešā) autobusa reisa ilgums pārsniedz 10 stundas, bet brauciens ar ātrvilcienu ilgst 6 stundas 20 minūtes.

(166)

[Konfidenciāli].

(167)

[Konfidenciāli].

(168)

Ņemot vērā iepriekš minētās atšķirības brauciena ilgumā, nevar secināt, ka autobusu pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Intermodālā konkurence – gaisa pārvadājumi

(169)

NCA norāda (42), ka šis maršruts ir pārāk garš un brauciens ir pārāk ilgs, lai vilciena pārvadājumi varētu konkurēt ar gaisa pārvadājumiem.

(170)

SAS nodrošina sešus reisus dienā (ARNUME), Norwegian – piecus reisus dienā (ARNUME) un BRA – piecus reisus dienā (BMAUME).

(171)

Komisija analizēja faktiskās biļešu cenas, kas jāmaksā par braucienu ar vilcienu, braucienu ar autobusu un lidojumu ar lidmašīnu šajā maršrutā, kā arī iesniedzēja sniegto attiecīgo informāciju.

(172)

Lidojuma ilgums ir viena stunda, savukārt brauciens ar (ātrgaitas) vilcienu ilgst vismaz 6 stundas 20 minūtes.

(173)

Lidojuma biļešu cenas maršrutā Stokholma–Ūmeo ir augstākas nekā pirmās klases vilciena biļešu cenas. Tāpat ir arī ar otrās klases biļetēm, izņemot Norwegian piedāvājumu.

(174)

Ņemot vērā iepriekš minētās atšķirības cenās un brauciena ilgumā, kā arī ņemot vērā [konfidenciāli], nevar secināt, ka gaisa pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Secinājums

(175)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, pat ja tiek ņemta vērā intermodālā konkurence, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība maršrutā Stokholma–Sundsvalla–Ūmeo ir tieši pakļauta konkurencei.

3.2.3.2.5.   Stokholma–Kārlstade (–Oslo)

(176)

[Konfidenciāli].

(177)

A. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem par pasažieriem, situācija atbilst turpmākajos apsvērumos aprakstītajai.

(178)

Brauciena ilgums no Stokholmas līdz Kārlstadei ir 2 stundas 30 minūtes (ar ātrvilcienu), savukārt no Stokholmas līdz Oslo – vismaz 6 stundas (ar starppilsētu vilcienu). Iesniedzējam ir astoņi tiešie vilcienu reisi dienā uz Kārlstadi un divi tiešie vilcienu reisi dienā uz Oslo.

(179)

Šo maršrutu pašlaik apkalpo (komerciāls tiešais vilciena reiss no Stokholmas uz Oslo) tikai iesniedzējs. Tagab sniedz pakalpojumus saskaņā ar PSO līgumu maršrutā Stokholma–Kārlstade.

(180)

Kā liecina iesniedzēja tirgus daļas, tam ir būtiska ietekme tirgū. [Konfidenciāli]

(181)

[Konfidenciāli].

(182)

[Konfidenciāli].

(183)

NCA uzskata (43), ka maršrutā nepastāv tieša konkurence. Tomēr NCA norāda, ka gan lidojumi, gan autobusu pārvadājumi rada zināmu “lejupēju un augšupēju cenu spiedienu tāpat kā maršrutā Stokholma–Malme”.

(184)

B. Ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, Komisija atzīmē, ka iesniedzējam ir tikai viens konkurents – Tagab, kurš turklāt nenodrošina tiešos reisus. Tādējādi iesniedzēja pozīcija tirgū ir vēl spēcīgāka [konfidenciāli].

(185)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus un, ja katrā iespējamā produkta tirgus konfigurācijā tiek ņemti vērā tikai dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbībā maršrutā Stokholma–Kārlstade (–Oslo) pastāv konkurence.

Intermodālā konkurence – autobusu pārvadājumi

(186)

Iesniedzējs lēš (44), ka maršrutā Stokholma–Kārlstade (–Oslo) kopumā autobusu pārvadājumi sastāda [konfidenciāli].

(187)

Komisija atzīmē, ka Flixbus veic trīs reisus dienā no Stokholmas uz Kārlstadi ar brauciena ilgumu 4 stundas 20 minūtes (salīdzinājumam – 3 stundas 50 minūtes ar vilcienu), un cena, šķiet, ir puse no otrās klases vilciena biļešu cenas.

(188)

Flixbus veic arī divus tiešos reisus dienā no Stokholmas uz Oslo ar brauciena ilgumu 7 stundas 30 minūtes (salīdzinājumam – 6 stundas ar vilcienu), un cenas ir aptuveni par 30 % zemākas nekā otrās klases vilciena biļešu cenas.

(189)

Ņemot vērā iepriekš minētās vispārējās atšķirības brauciena ilgumā un raksturlielumos (piemēram, tādos kā komforts), nevar secināt, ka autobusu pārvadājumi šajā maršrutā rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

Intermodālā konkurence – gaisa pārvadājumi

(190)

Iesniedzējs apgalvo, ka gaisa pārvadājumu konkurence tiešajā maršrutā ir spēcīga.

(191)

SAS uz Oslo (OSL) nodrošina 14 reisus dienā (ARNOSL), savukārt Norwegian ir septiņi reisi dienā (ARNOSL). No Stokholmas uz Kārlstadi (KAR) lidojumu nav.

(192)

Lidojuma ilgums ir 1 stunda 10 minūtes, savukārt brauciens ar vilcienu ilgst 6 stundas.

(193)

Komisija analizēja faktiskās biļešu cenas, kas jāmaksā par braucienu ar vilcienu un lidojumu ar lidmašīnu šajā maršrutā, kā arī iesniedzēja sniegto attiecīgo informāciju.

(194)

Lidojuma biļetes maršrutā Stokholma–Oslo ir dārgākas nekā vilciena biļetes pirmajā klasē. Tas pats attiecas uz otrās klases biļetēm, bet Norwegian otrās klases biļešu cenas atšķirība ir mazāka.

(195)

Ņemot vērā konstatētās atšķirības cenās un brauciena ilgumā, nevar secināt, ka gaisa pārvadājumi rada konkurences spiedienu uz komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem šajā maršrutā.

Secinājums

(196)

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos faktorus, pat ja tiek ņemta vērā intermodālā konkurence, Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība maršrutā Stokholma–Kārlstade (–Oslo) ir tieši pakļauta konkurencei.

4.   SECINĀJUMI

4.1.   SASKAŅĀ AR PSO LĪGUMIEM PIEDĀVĀTO DZELZCEĻA PASAŽIERU PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMU TIRGUS

(197)

Šajā lēmumā, neskarot konkurences tiesību piemērošanu, 56.–67. apsvērumā uzskaitītie tirgus analīzes secinājumi būtu jāuzskata par norādi uz konkurences pastāvēšanu Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē PSO ietvaros piedāvāto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbībā Zviedrijā. Līdz ar to, tā kā ir izpildīti nosacījumi, kas liecina par neierobežotu piekļuvi tirgum, kā izklāstīts Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā, jākonstatē, ka līgumiem, kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt šo darbību Zviedrijā, Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro.

4.2.   KOMERCIĀLO DZELZCEĻA PASAŽIERU PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMU TIRGUS

(198)

Ņemot vērā iepriekš 3.2.3.2. iedaļā izklāstīto analīzi, katrā iespējamā tirgus konfigurācijā Komisija nevar secināt, ka komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība Zviedrijā ir tieši pakļauta konkurencei Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē. Valsts līmenī katrā iespējamā tirgus konfigurācijā iesniedzēja tirgus daļas liecina par būtisku ietekmi tirgū.

(199)

Maršrutu līmenī četros no pieciem novērtētajiem maršrutiem komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība nav tieši pakļauta konkurencei. Šajos maršrutos iesniedzēja tirgus daļa ir [konfidenciāla], ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi konkurē ar tālsatiksmes PSO un reģionālajiem PSO dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem. Iesniedzēja pozīcija ir vēl spēcīgāka, ja tiek pieņemts, ka komerciālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi konkurē tikai ar tālsatiksmes PSO dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

(200)

Tikai vienā maršrutā (Gēteborga–Malme) komerciālo vilcienu pārvadājumu sniegšanas darbība ir tieši pakļauta konkurencei [konfidenciāli].

(201)

[Konfidenciāli].

(202)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību piemērošanu, 68.–196. apsvērumā uzskaitītie tirgus analīzes secinājumi būtu jāuzskata par norādi, ka komerciālo dzelzceļa pakalpojumu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība Zviedrijā nav tieši pakļauta konkurencei Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē. Tāpēc jāsecina, ka līgumiem, kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt šo darbību Zviedrijā, Direktīvu 2014/25/ES turpina piemērot.

NCA secinājumi

(203)

Pēc novērtējuma veikšanas NCA secināja, ka divos maršrutos (t. i., Stokholma–Gēteborga un Gēteborga–Malme) pastāv tieša konkurence. [Konfidenciāli]. NCA arī norāda, ka, domājams, palielināsies konkurences spiediens maršrutā Stokholma–Malme (–Kopenhāgena), ja Flixtrain sāks reisus šajā maršrutā, taču tas nav pietiekami, lai secinātu, ka šajā maršrutā pastāv tieša konkurence. [Konfidenciāli]. Attiecībā uz pārējiem diviem maršrutiem (Stokholma–Ūmeo un Stokholma–Oslo) NCA secināja, ka tajos nepastāv tieša konkurence, bet NCA ieskatā tos skar zināms konkurences spiediens, kas neļauj iesniedzējam rīkoties pilnīgi neatkarīgi, nosakot cenas. [Konfidenciāli].

(204)

NCA secināja, ka dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgū Zviedrijā, ieskaitot komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu (apvienojot visus maršrutus) un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar PSO līgumiem, pastāv tieša konkurence.

(205)

Komisija šim secinājumam nepiekrīt: kā minēts iepriekš, Komisija secina, ka tikai maršrutā Gēteborga–Malme pastāv tieša konkurence. [Konfidenciāli]. Attiecībā uz pārējiem četriem maršrutiem Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par konkurences esību iepriekš minēto iemeslu dēļ. Tātad, pat ja būtu iespējams izdarīt secinājumus par konkurences līmeni valsts mērogā, balstoties uz konkurences līmeni atsevišķos analizētajos maršrutos, Komisija nevarēja izdarīt tādu pašu secinājumu kā NCA 198.–202. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

Apsvērumi par iespēju piemērot atbrīvojumu tikai noteiktiem maršrutiem

(206)

Iesniedzējs 2020. gada 4. maijā iesniedza papildu informāciju, paskaidrojot, kāpēc, pēc tā domām, būtu pamatoti piemērot atbrīvojumu attiecībā uz PSO tirgu un trim komerciālajiem maršrutiem: Stokholma–Gēteborga, Stokholma–Malme un Malme–Gēteborga (45). Turklāt tika izteikts viedoklis, ka atbrīvojums būtu pamatots arī maršrutā Stokholma–Upsala (46).

(207)

[Konfidenciāli]

(208)

Iesniedzējs norādīja – tā kā tā “iepirkumi kopīgi attiecas gan uz maršrutiem, kuros SJ saskārās ar ievērojamu konkurenci, gan arī maršrutiem, kuros SJ bija vienīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, SJ apgalvoja, ka konkurence radīsies arī tajos maršrutos, kuros SJ nepastāvēja konkurence” (47).

(209)

[Konfidenciāli].

(210)

Komisija uzskata, ka pat ja tā būtu vienisprātis ar iesniedzēja un NCA pieeju, kas aprakstīta 209. apsvērumā [konfidenciāli], tā nevarētu nonākt pie iesniedzēja izdarītā secinājuma. Šajā sakarā Komisija ir secinājusi, ka komerciālās vilcienu satiksmes nodrošināšanas darbībai pastāv konkurence tikai vienā maršrutā (t. i., Gēteborga–Malme). Tāpēc Komisija uzskata, ka šim maršrutam nevar piemērot atbrīvojumu, ņemot vērā [konfidenciāli].

(211)

Tas nozīmē, ka nav iespējams piemērot atbrīvojumu tikai šim maršrutam, jo nevar izslēgt, ka apvienotus pircējus, kuri formāli izveidoti šim maršrutam un uz kuriem neattiecas direktīva, varētu norīkot uz citiem maršrutiem, kuros nepastāv tieša konkurence. Šo secinājumu papildus apstiprina turpmāk sniegtie skaidrojumi.

(212)

NCA savā nostājā skaidri norādīja, ka “daudzi no iepirktajiem materiāliem un pakalpojumiem sastāda kopīgas izmaksas” (48).

(213)

[Konfidenciāli].

(214)

Iesniedzējs 2020. gada 4. jūnijā iesniedza jaunu informāciju, paskaidrojot, kāpēc, pēc tā domām, saskaņā ar direktīvu var piemērot atbrīvojumu maršrutam no konkrēta sākumpunkta (piemēram, Stokholmas) līdz konkrētam galapunktam (piemēram, Gēteborgai).

(215)

Iesniedzējs norādīja, ka novērtējums, nosakot Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērojamību, jāveic attiecībā uz darbību un ģeogrāfisko atsauces tirgu un ka šajā gadījumā atsauces tirgi ir saistīti ar maršrutiem no sākumpunkta līdz galapunktam.

(216)

Tajā pašā vēstulē iesniedzējs apgalvo, ka “tādējādi metodika, ko izmanto, novērtējot, vai atsevišķā maršrutā pastāv tieša konkurence, ir tieši tāda pati kā valsts līmenī. Faktiski konkurences novērtējums atsevišķu maršrutu līmenī ir svarīgs elements konkurences novērtēšanai valsts līmenī” (49).

(217)

[Konfidenciāli].

(218)

Kā minēts iepriekš 216. apsvērumā, tā kā Komisija secināja, ka no pieciem vissvarīgākajiem maršrutiem tikai vienā maršrutā [konfidenciāli] pastāv tieša konkurence, nevar izdarīt secinājumu, ka valsts līmenī būtu piešķirams atbrīvojums.

(219)

Komisija arī atgādina, ka konkurences analīzes mērķis saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu ir noteikt publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas piemērotību, kā paskaidrots 15. apsvērumā. Konkurences līmeni maršrutā Gēteborga–Malme, kas iesniedzējam ir [konfidenciāli], nevar uzskatīt par iepirkumu disciplinējošu, ņemot vērā faktu, ka iepirkums tiek veikts kopīgi. Turklāt iesniedzējs nesniedza nevienu iepirkuma piemēru, kas attiecināms tikai uz šo maršrutu.

(220)

Visbeidzot, ja atbrīvojums tiktu piemērots tikai maršrutam Gēteborga–Malme, iepriekš aprakstītajos apstākļos pastāv liels risks, ka liela daļa iepirkumu, kuri oficiāli veikti šim maršrutam un uz kuriem neattiecas direktīvas noteikumi, varētu tikt faktiski izmantoti citiem maršrutiem, kuros nepastāv tieša konkurence.

(221)

Komisija turklāt atzīmē, ka arī NCA nav ierosinājusi atbrīvojuma piemērošanu atsevišķiem maršrutiem.

Secinājums

(222)

Šajā lēmumā, neskarot konkurences tiesību piemērošanu, 68.–221. apsvērumā izklāstītie tirgus analīzes secinājumi būtu jāuzskata par norādi, ka komerciālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas darbība nav pakļauta konkurencei Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē. Tāpēc jāsecina, ka līgumiem, kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt šo darbību Zviedrijā, Direktīvu 2014/25/ES turpina piemērot.

4.3.   NOBEIGUMA PIEZĪMES

(223)

Šis lēmums ir balstīts juridiskajā un faktiskajā situācijā laikposmā no 2019. gada decembra līdz 2020. gada jūnijam, kā arī informācijā, ko sniedzis iesniedzējs, Zviedrijas Transporta aģentūra un NCA, kā arī publiski pieejamajā informācijā.

(224)

Tā kā ar komerciālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem saistītajiem pakalpojumiem joprojām ir jāpiemēro Direktīva 2014/25/ES, ir jāatgādina, ka iepirkuma līgumi par vairākām darbībām ir jāskata atbilstoši minētās direktīvas 6. pantam. Tas nozīmē: ja līgumslēdzējs ir iesaistīts “jauktā” iepirkuma procedūrā, proti, iepirkuma procedūrā, ko izmanto, lai nodrošinātu tādu darbību izpildi, uz kurām attiecas atbrīvojums no Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas, un arī tādu darbību izpildi, uz kurām šāds atbrīvojums no direktīvas piemērošanas neattiecas, ir jāņem vērā darbības, kuras paredzētas kā līguma galvenās darbības. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir nodrošināt darbības, uz kurām neattiecas atbrīvojums, ir jāpiemēro Direktīvas 2014/25/ES noteikumi. Ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība ir paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/25/ES 6. panta 3. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji un kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt Zviedrijas teritorijā darbības, kas saistītas ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistību līgumu.

2. pants

Direktīvu 2014/25/ES turpina piemērot līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji un kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt Zviedrijas teritorijā darbības, kas saistītas ar komerciālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Thierry BRETON


(1)   OV L 94, 28.2.2014., 243. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1804 (2016. gada 10. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, 34. un 35. panta piemērošanas kārtību (OV L 275, 12.10.2016., 39. lpp.).

(3)  Skatīt pieprasījumu, 30. punkts.

(4)   Lag (2016:1146) om upphandling inom försörjningssektorerna.

(5)   OV C 53, 17.2.2020., 11. lpp.

(6)  Iesniedzēja gada pārskats par 2018. gadu, 4. lpp.

(7)  Iesniedzēja gada pārskats par 2018. gadu, 30. lpp.

(8)  Iesniedzēja gada pārskats par 2018. gadu, 22. lpp.

(9)  Iesniedzēja gada pārskats par 2018. gadu, 21. lpp.

(10)  Direktīvas 2014/25/ES 44. apsvērums.

(11)  Turpat.

(12)  Konkurence, ko rada citi transporta veidi, kas nav dzelzceļš, šajā gadījumā jo īpaši autobusu un gaisa pārvadājumi.

(13)  Spriedums, 2016. gada 27. aprīlis, Österreichische Post AG/Eiropas Komisija, T-463/14, EU:T:2016:243, 28. punkts. Skatīt arī Direktīvas 2014/25/ES 44. apsvērumu.

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2370 (2016. gada 14. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (OV L 352, 23.12.2016., 1. lpp.).

(17)   NCA nostāja, 4. lpp.

(18)  Dzelzceļa likums (2004:519).

(19)  Zviedrijas Transporta aģentūras nostāja, 2. lpp.

(20)  Lietas M.7897. Arriva Rail North/Northen Franchise, 15.–18. punkts; M.5855 DB/Arriva, 64.–69. un 131.–133. punkts; M.5557 SNCF-P/CDPQ/KEOLIS/EFFIA, 17. punkts; M.7146 Govia/Thameslink, Southern and Great Northern Passenger Rail Franchise, 16.–19. punkts; M.4797 Govia/West Midlands Passenger Rail Franchise, 13. punkts.

(21)   NCA nostāja, 7. lpp., un Zviedrijas Transporta aģentūras nostāja, 2. lpp.

(22)  Zviedrijas Transporta aģentūras nostāja, 5. lpp.

(23)  Skatīt šādas lietas: AT.39678 Deutsche Bahn I un AT.39731 Deutsche Bahn II, 33. punkts; M.5855 DB/Arriva, 126.–130. punkts.

(24)  Konfidenciāla informācija.

(25)  Pieprasījums, 39. punkts.

(26)  AT.39678 Deutsche Bahn I un AT.39731 Deutsche Bahn II, 33. punkts; M.2446 Govia/Connex South Central, 13. punkts; M.5855 DB/Arriva, 137.–140. punkts; M.5557 SNCF-P/CDPQ/KEOLIS/EFFIA, 32.–36. punkts.

(27)  Skatīt šādas lietas: M.6150 Veolia Transport/Trenitalia/JV, 26.–34. punkts; M.5655 SNCF/LCR/Eurostar, 29. punkts; M.7011 SNCF/SNCB/Thalys, 66.–69. punkts; M.4797 Govia/West Midlands Passenger Rail Franchise, 12. punkts.

(28)  Lieta M.5855 DB/Arriva, 11.8.2010., 72. punkts.

(29)  Lietas COMP AT.39678 un AT.39731, 34. un 35. punkts; lieta M.5855, 159. un 160. punkts.

(30)  Lieta M.7011 SNCF/SNCB/Thalys JV, 41.–46. punkts.

(31)  Lieta M.7897 Arriva/Rail Noth/Northern Francise, 19.–23. punkts.

(32)   NCA nostāja, 11. lpp.

(33)  Pieprasījums, 6. attēls.

(34)  Pieprasījums, 2. attēls.

(35)  Pieprasījums, 119. punkts.

(36)   NCA nostāja, 11. lpp., un NCA nostājas 1. pielikums.

(37)   NCA nostāja, 3. punkts, 13. lpp.

(38)   NCA nostāja, 14. lpp.

(39)   NCA nostāja, 15. lpp.

(40)   NCA nostāja, 15. lpp.

(41)   NCA nostāja, 15. lpp.

(42)   NCA nostāja, 15. lpp.

(43)   NCA nostāja, 17. lpp.

(44)  Pieprasījums, 176. punkts.

(45)  Iesniedzēja 2020. gada 4. maijā sniegtā informācija, 4. punkts.

(46)  Iesniedzēja 2020. gada 4. maijā sniegtā informācija, 4. punkts.

(47)  Iesniedzēja 2020. gada 4. maijā sniegtā informācija, 30. punkts.

(48)   NCA nostāja, 11. lpp.

(49)  Iesniedzēja 2020. gada 4. jūnijā sniegtā informācija, 15. punkts.


Fuq