EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2006/060/46

lieta C-465/05: Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 23. decembrī

OV C 60, 11.3.2006, p. 24–25 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

11.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 60/24


Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 23. decembrī

(lieta C-465/05)

(2006/C 60/46)

tiesvedības valoda — itāļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Itālijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv E. Traversa un E. Montaguti, pārstāvji.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atzīt, ka nosakot, ka

speciālās apsardzes darbības var veikt tikai pēc uzticības zvēresta nodošanas Itālijas Republikai;

privātās apsardzes darbību var veikt tikai pēc prefekta izsniegtas atļaujas saņemšanas;

minētā atļauja ir derīga tikai ierobežotā teritorijā un, to izsniedzot, ir jāņem vērā šajā teritorijā jau darbojošos apsardzes uzņēmumu skaits un nozīmīgums;

privātiem apsardzes uzņēmumiem ir jābūt uzņēmējdarbības vietai visās tajās provincēs, kur tie darbojas;

šo uzņēmumu personālam ir jābūt izsniegtām individuālām atļaujām veikt apsardzes darbību;

apsardzes uzņēmumiem ir jānodarbina minimālais un/vai maksimālais darbinieku skaits, lai saņemtu atļauju;

privātiem apsardzes uzņēmumiem ir jāiemaksā drošības nauda vietējā Cassa depositi e prestiti;

privāto apsardzes pakalpojumu cenas nosaka ar prefekta atļauju noteiktajās svārstību robežās;

Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 49. pants.

2)

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Privātā speciālās apsardzes darbība nav tieša līdzdalība valsts varā un nav tai raksturīga. Tādēļ uz šo darbību nevar attiekties Līguma 45. un 55. pantā paredzētā atkāpe no tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības.

1)

Pienākums nodot zvērestu ir šķērslis, kas nav ne pamatots, ne samērīgs ar sasniedzamo mērķi un ar privātās speciālās apsardzes profesionālās darbības veidu. Formāls zvērests apgrūtina uzņēmējdarbības veikšanu un vispār pieeju Itālijas privātās apsardzes pakalpojumu tirgum Kopienu uzņēmējiem, tos pat atturot no šādu pakalpojuma nejaušas sniegšanas.

2)

Fakts, ka no tās personas, kas vēlas sniegt privātas apsardzes pakalpojumus Itālijā, tiek pieprasīta licence, neņemot vērā līdzīgus pienākumus, kurus šo pakalpojumu sniedzējs jau ir izpildījis dalībvalstī, kurā tas ir dibināts, veido nepamatotu šķērsli pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

3)

Šīs nozares Kopienas uzņēmumam, kas vēlas nodibināties Itālijā un sākt darboties noteiktā teritorijā, ir jāsaņem tik licenču, cik ir provinču, kurās tas vēlas veikt savu darbību (Itālijā ir 104 provinces). Turklāt kompetentā iestāde (prefekts) šīs licences [izsniegšanu] var atteikt, ņemot vērā šajā teritorijā jau darbojošos uzņēmumu skaitu un nozīmīgumu.

4)

Uzņēmumam, kurš vēlas nodibināties Itālijā, ir jāiegādājas tāds skaits telpu, kas atbilstu saņemto licenču un attiecīgo provinču skaitam, pat ja tas nav vajadzīgs pakalpojuma sniegšanai. Turklāt, paredzēt uzņēmumiem pienākumu, lai to rīcībā būtu telpas, nozīmē atteikt brīvu pakalpojumu sniegšanu, jo tas rada nepieciešamību nodibināt tādu tiesību subjektu, kas darbojas šādu pakalpojumu pārrobežu sniegšanas sistēmā.

5)

Gadījumā, kad apsardzes pakalpojumi tiek sniegti tikai ik pa laikam, Itālijas likums pieprasa, lai katram darbiniekam individuāli vienmēr būtu atļauja veikt šo darbību Itālijā, un neņem vērā to kontroli, kādai katrs konkrētais apsardzes darbinieks ir pakļauts jau izcelsmes dalībvalstī.

6)

Prefektu izsniegtās licences var ietvert norādi uz minimālo un/vai maksimālo darbinieku skaitu. Šo robežu neievērošanas rezultātā licenci var atsaukt. Šādi noteikumi veido šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kas jo īpaši mazajiem uzņēmumiem var pilnībā liegt pieeju šim tirgum.

7)

Attiecībā uz pienākumu iemaksāt drošības naudu vietējā Cassa depositi e prestiti, kas ir noteikts privātās apsardzes uzņēmumiem Itālijas tiesību aktos, nav ņemti vērā līdzīgi pienākumi, ko pakalpojumu sniedzējs jau veic savā dibināšanas dalībvalstī.

8)

Brīvas tarifu noteikšanas ierobežojums veido papildu šķērsli gan brīvībai veikt uzņēmējdarbību, gan pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Tāpēc jaunam uzņēmējam, kas mēģina ienākt minētajā tirgū, ir jāsastopas ar konkurentiem un pakalpojumu cenas ir vissvarīgākais faktors klientu piesaistīšanai.


Top