28.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 126/9

—

atzīt, ka, dāvinājumam un mantojumam piemērojamā nodokļu režīma ziņā paredzēdama atšķirīgu attieksmi pret Spānijā rezidējošiem un nerezidējošiem tiesību pārņēmējiem un apdāvinātajiem, Spānijā rezidējošiem un nerezidējošiem mantojuma atstājējiem/dāvinātājiem un Spānijā un ārpus tās esošas nekustamas mantas dāvināšanu un līdzīgu atsavināšanu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. un 63. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums) 28. un 40. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Mantojuma un dāvinājuma nodoklis Spānijā ir valsts nodoklis, kura pamatregulējums ir rodams 1987. gada 18. decembra Likumā Nr. 29/87, kā arī ar 1991. gada 8. novembra Karaļa dekrētu Nr. 1629/1991 apstiprinātajos noteikumos. Nodokļa pārvaldība un iekasēšana ir nodotas autonomo kopienu ziņā, tomēr valsts tiesiskajā regulējumā noteiktajos gadījumos — galvenokārt tad, kad nav personiskas vai lietiskas saistības ar nevienu no autonomajām kopienām — ir piemērojams valsts tiesiskais regulējums.

2)

Visās autonomajās kopienās, kuras ir izmantojušas savas likumdošanas tiesības jautājumā par mantojuma un dāvinājuma nodokli, nodokļa maksātāja nodokļa slogs ir ievērojami mazāks par valsts tiesību aktos paredzēto, un tādēļ dāvinājumam un mantojumam piemērojamā nodokļu režīma ziņā tiek radīta atšķirīga attieksme pret Spānijā rezidējošiem un nerezidējošiem tiesību pārņēmējiem un apdāvinātajiem, Spānijā rezidējošiem un nerezidējošiem mantojuma atstājējiem/dāvinātājiem un Spānijā un ārpus tās esošas nekustamas mantas dāvināšanu un līdzīgu atsavināšanu.

3)

Iepriekš minētais valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā LESD 21. un 63. pantam un EEZ līguma 28. un 40. pantam.