Lieta T‑201/04 R

Microsoft Corp.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Iestāšanās lietā

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja rīkojums 2004. gada 26. jūlijā  

Rīkojuma kopsavilkums

1.     Process – Iestāšanās lietā – Pieņemamības nosacījumi – Tieša un pastāvoša interese

(Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta otrais ievilkums un 53. panta pirmais ievilkums)

2.     Process – Iestāšanās lietā – Pagaidu noregulējums – Pieņemamības nosacījumi – Interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā – Vērtējums saistībā ar sekām attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju par iestāšanos lietā ekonomisko un juridisko stāvokli

(Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta otrais ievilkums un 53. panta pirmais ievilkums)

3.     Process – Iestāšanās lietā – Pagaidu noregulējums – Pieņemamības nosacījumi – Tieša un pastāvoša interese – Vērtējums, ņemot vērā pagaidu noregulējuma tiesvedības īpašo raksturu – Plaša interpretācija

(Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta otrais ievilkums un 53. panta pirmais ievilkums)

4.     Process – Iestāšanās lietā – Ieinteresētās personas – Pārstāvoša apvienība, kuras mērķis ir tās biedru aizstāvēšana – Pieņemamība lietās, kas skar nozīmīgus jautājumus, kuri var ietekmēt šos biedrus – Nosacījumi – Plaša interpretācija

(Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta otrais ievilkums un 53. panta pirmais ievilkums)

1.     Ar interesi lietas iznākumā Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta otrās daļas, kas piemērojama Pirmās instances tiesai atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajai daļai, nozīmē saprot tiešu un pastāvošu interesi lietas dalībnieka prasījumu, kurus lietā iestājusies persona atbalsta, apmierināšanā. Šajā ziņā, lai atļautu iestāties lietā, ir jānoskaidro, vai personu, kas iestājas lietā, tieši skar apstrīdētais akts, un vai viņas interese lietas iznākumā ir noteikta.

(skat. 32. punktu)

2.     Kad pieteikums par iestāšanos lietā ir iesniegts pagaidu noregulējuma tiesvedībā, ar interesi lietas iznākumā ir jāsaprot interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā. Faktiski, tāpat kā pamata lietas iznākums, pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākums var negatīvi skart trešo personu intereses vai arī būt tām labvēlīgs. No tā izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros pieteikuma iestāties lietā iesniedzēju interese ir jāizvērtē saistībā ar prasītā pagaidu pasākuma noteikšanas vai viņu pieteikuma noraidīšanas sekām attiecībā uz to ekonomisko un juridisko stāvokli.

(skat. 33. punktu)

3.     Tieša un pastāvoša interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā ir jāizvērtē, ņemot vērā pagaidu noregulējuma tiesvedības īpašo raksturu. Faktiski pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros personas, kas iestājas lietā, interese vajadzības gadījumā tiek ņemta vērā, izsverot intereses. Ir arī iespējams, ka iesaistīto interešu izsvēršana izrādās noteicošā, kad tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā iesniegtā pieteikuma analīzes ietvaros ir izvērtējis, ka nosacījumi saistībā ar fumus boni juris un steidzamību ir izpildīti. Tiesnesim pagaidu noregulējuma tiesvedībā intereses lietas iznākumā jēdziens ir jāinterpretē plaši, lai nodrošinātu to, ka netiek iepriekš vērtētas dažādās pastāvošās intereses.

(skat. 34. punktu)

4.     Pārstāvošām apvienībām, kuru mērķis ir tās biedru aizstāvēšana lietās, kas izvirza principiālus jautājumus, kas var tos ietekmēt, var atļaut iestāties lietās. It īpaši, apvienībai var atļaut iestāties lietā, ja tā pārstāv būtisku skaitu uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē, ja tās mērķis ietver to biedru interešu aizstāvību, ja lieta var izvirzīt principiālus jautājumus, kas ietekmē attiecīgās nozares darbību, un tādējādi, tās biedru intereses var būtiski ietekmēt ar spriedumu vai rīkojumu par iestāšanos lietā.

Plašas tiesību iestāties lietā interpretācijas pieņemšana attiecībā uz apvienībām ir vērstas uz to, lai labāk izvērtētu šīs lietas, izvairoties no daudziem individuāliem pieteikumiem par iestāšanos lietā, kas mazinātu procesa efektivitāti un labu norisi.

(skat. 37.–38. punktu)

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja rīkojums

2004. gada 26. jūlijā (*)

Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Iestāšanās lietā

Lieta T‑201/04 R

Microsoft Corp., Redmonda [Redmond], Vašingtona (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv Ž. F. Bellī [J.-F. Bellis], advokāts, un I. Foresters [I. S. Forrester], QC,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv R. Veinraits [R. Wainwright], V. Mūls [W. Mölls], F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre] un P. Helstrēms [P. Hellström], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

par pieteikumu, lai apturētu Komisijas 2004. gada 24. marta lēmuma Nr. C(2004)900 final 4. panta, 5. panta no a) līdz c) apakšpunktam, 6. panta a) apakšpunkta piemērošanu saistībā ar EKL 82. panta procedūras piemērošanu (Lieta COMP/C‑3/37.792 – Microsoft),

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

 Apstrīdētais lēmums

1       Microsoft Corp. (turpmāk tekstā – “Microsoft”) izstrādā un tirgo dažādas programmatūras, tostarp operētājsistēmas mikrodatoriem un serveriem.

2       2004. gada 24. martā Komisija pieņēma lēmumu saistībā ar EKL 82. panta procedūras piemērošanu lietā COMP/C‑3/37.792 – Microsoft (turpmāk tekstā – “Lēmums”). Saskaņā ar Lēmumu Microsoft pārkāpa EKL 82. pantu un Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) 54. pantu, veicot divus dominējošā stāvokļa pārkāpumus.

3       Pirmais Lēmumā konstatētais pārkāpums ir Microsoft atteikums piegādāt tā konkurentiem no 1998. gada oktobra līdz Lēmuma pieņemšanas dienai “informāciju saistībā uz savstarpēju izmantojamību” Lēmuma 1. panta nozīmē un atļaut to izmantot konkurējošu produktu izstrādāšanai un izplatīšanai, darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū (Lēmuma 2. panta 1. punkts).

4       Otrais Lēmumā konstatētais pārkāpums ir tas, ka Microsoft laika periodā no 1999. gada maija līdz Lēmuma pieņemšanas datumam piegādāja Windows klientu mikrodatoru operētājsistēmas ar nosacījumu, ka tie vienlaicīgi iegādājas arī Windows Media Player programmatūru (Lēmuma 2. panta 2. punkts).

5       Par šiem diviem pārkāpumiem Komisija piesprieda naudas sodu, kas sasniedza EUR 497 196 304 (Lēmuma 3. pants).

6       Saskaņā ar Lēmuma 4. pantu Microsoft tiek noteikts izbeigt 2. pantā minētos pārkāpumus, ievērojot Lēmuma 5. un 6. pantā paredzētos noteikumus. Microsoft ir noteikts arī atturēties no tādām darbībām, kas aprakstītas 2. pantā, kā arī jebkuras darbības ar tādu pašu vai līdzīgu mērķi vai iedarbību.

7       Kā pirmā pārkāpuma labojošu pasākumu Lēmuma 5. pants nosaka Microsoft rīkoties šādi:

“a)      Microsoft 120 dienu laikā sākot no Lēmuma paziņošanas dienas jāsniedz visiem uzņēmumiem, kuri vēlas izstrādāt un izplatīt produktus, kas konkurē ar Microsoft izstrādājumiem darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū, “informāciju saistībā ar savstarpēju izmantojamību” un, pamatojoties uz saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, jāļauj šiem uzņēmumiem izmantot šo informāciju ar Microsoft konkurējošu izstrādājumu darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū izstrādāšanai un izplatīšanai.

b)      Microsoft jānodrošina, ka tā sniegtā informācija saistībā ar savstarpēju izmantojamību tiek pastāvīgi un atbilstošā termiņā atjaunota.

c)      Microsoft 120 dienu laikā, sākot no Lēmuma paziņošanas dienas, jāizveido izvērtēšanas sistēmu, kas ļautu ieinteresētajiem uzņēmumiem efektīvi iegūt “informāciju saistībā ar savstarpēju izmantojamību” izmantošanas apjomu un nosacījumus. Microsoft var noteikt saprātīgus un nediskriminējošus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka šajos ietvaros dotā iespēja tiek izmantota tikai izvērtēšanas mērķiem.” (Neoficiāls tulkojums)

8       Lēmuma 5. pantā paredzētais 120 dienu termiņš ir 2004. gada 27. jūlijs.

9       Kā otrā pārkāpuma korektīvo pasākumu Lēmuma 6. pants nosaka:

“a)      Microsoft 90 dienu laikā, sākot no Lēmuma paziņošanas dienas, piedāvās Windows operētājsistēmas versiju mikrodatoriem, kas neietver Windows Media Player programmatūru. Microsoft saglabā tiesības piedāvāt Windows operētājsistēmas versiju mikrodatoriem kopā ar Windows Media Player programmatūru.

[..]” (Neoficiāls tulkojums)

10     Lēmuma 6. pantā paredzētais 90 dienu termiņš ir 2004. gada 28. jūnijs.

 Process un lietas dalībnieku argumenti

11     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 7. jūnijā, Microsoft cēla prasību atbilstoši EKL 230. panta ceturtajam ievilkumam, lai atceltu Lēmumu vai pakārtoti atceltu noteikto naudas sodu vai būtiski to samazinātu.

12     Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 25. jūnijā, Microsoft iesniedza arī pieteikumu atbilstoši EKL 242. pantam, lai apturētu Lēmuma 4. panta, 5. panta no a) līdz c) apakšpunktam un 6. panta a) apakšpunkta piemērošanu. Tajā pašā dokumentā Microsoft arī lūdza, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas procesa Reglamenta 105. panta 2. punktu, apturēt šo noteikumu piemērošanu līdz lēmumam par pagaidu noregulējumu.

13     Tajā pašā dienā tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā aicināja Komisiju precizēt, vai tai ir nodoms uzsākt Lēmuma piespiedu izpildi līdz lēmuma pieņemšanai pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

14     Ar vēstuli, kas saņemta Pirmās instances tiesas kancelejā tajā pašā dienā, Komisija informēja tiesnesi pagaidu noregulējuma tiesvedībā, ka tā ir nolēmusi neuzsākt Lēmuma 4. panta, 5. panta no a) līdz c) apakšpunktam un 6. panta a) apakšpunkta piespiedu izpildi, kamēr tiek skatīta pagaidu noregulējuma lieta.

15     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 25. jūnijā, Novell Inc. (turpmāk tekstā – “Novell”), Valthama [Waltham], Masačūsetsa (Amerikas Savienotās Valstis), kuru pārstāv K. Tomass [C. Thomas], M. Levits [M. Levitt], V. Haris [V. Harris], solicitors, un A. Millere‑Raparda [A. Müller-Rappard], advokāte, lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

16     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 30. jūnijā, RealNetworks Inc. (turpmāk tekstā – “RealNetworks”), Sietla, Vašingtona (Amerikas Savienotās Valstis), kuru pārstāv A. Vinklers [A. Winckler], M. Dolmans [M. Dolmans] un T. Grafs [T. Graf], advokāti, lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

17     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 30. jūnijā, Computer & Communications Industry Association (turpmāk tekstā – “CCIA”), Vašingtona, Kolumbijas Apgabals [DC] (Amerikas Savienotās Valstis), kuru pārstāv Dž. Flinns [J. Flynn], QC, un D. Paemens [D. Paemen] un N. Dodū [N. Dodoo], advokāti, lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

18     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 1. jūlijā, Software & Information Industry Association (turpmāk tekstā – “SIIA”), Vašingtona, Kolumbijas Apgabals [DC] (Amerikas Savienotās Valstis), kuru pārstāv K. A. Simpsons [C. A. Simpson], solicitor, lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

19     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 1. jūlijā, The Computing Technology Industry Association Inc. (turpmāk tekstā – “CompTIA”), Okbrūkas Terase [Oakbrook Terrace], Ilionoisa [Illinois] (Amerikas Savienotās Valstis), kuru pārstāv G. van Gervens [G. Van Gerven] un T. Frančo [T. Franchoo], advokāti, un B. Kilpatriks [B. Kilpatrick], solicitor, lūdza iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

20     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 2. jūlijā, The Association for Competitive Technology (turpmāk tekstā – “ACT”), Vašingtona, Kolumbijas Apgabals [DC] (Amerikas Savienotās Valstis), kuru pārstāv L. Rusmans [L. Ruessmann], advokāts, lūdza iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

21     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 5. jūlijā, Digimpro Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste), TeamSystem SpA, Pesaro [Pesaro] (Itālija), Mamut ASA, Oslo (Norvēģija), un CODA Group Holdings Ltd, Čipenhema [Chippenham], Viltšīra [Wiltshire] (Apvienotā Karaliste) (kopā turpmāk tekstā “Digimpro u.c.”), kuru pārstāv G. Berišs [G. Berrisch], advokāts, lūdza iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

22     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 5. jūlijā, DMDsecure.com BV, Amsterdama (Nīderlande), MPS Broadband AB, Stokholma (Zviedrija), Pace Micro Technology plc, Šiplija [Shipley], Rietumu Jorkšīra [West Yorkshire] (Apvienotā Karaliste), Quantel Ltd, Ņūbarija [Newbury], Berkšīra [Berkshire] (Apvienotā Karaliste), un Tandberg Television Ltd, Sauthemptona [Southampton], Hempšīra [Hampshire] (Apvienotā Karaliste) (kopā turpmāk tekstā “DMDsecure.com u.c.”), kuru pārstāv Ž. Buržuā [J. Bourgeois], avocat, lūdza iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

23     Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 8. jūlijā, IDE Nätverkskonsulterna AB, Stokholma, Exor AB, Upsala [Uppsala] (Zviedrija), T. Rodžersons [T. Rogerson], dzīvojošs Hārpendenā [Harpenden], Hertfordšīrā [Hertfordshire] (Apvienotā Karaliste), P. Setka [P. Setka], dzīvojošs Sobeslavā [Sobeslav] (Čehijas Republika), D. Tomičičs [D. Tomicic], dzīvojošs Nirnbergā [Nuremberg] (Vācija), M. Valašeks [M. Valasek], dzīvojošs Karlovi Vari [Karlovy Vary] (Čehijas Republika), R. Rialdi [R. Rialdi], dzīvojošs Dženovā (Itālija), un B. Nati [B. Nati], dzīvojošs Parīzē (Francija) (kopā turpmāk tekstā “IDE Nätverkskonsulterna u.c.”), kuru pārstāv S. Martiness Lažē [S. Martínez Lage] un H. Brokelmans [H. Brokelmann], advokāti, lūdza iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

24     Šie pieteikumi par iestāšanos lietā tika nosūtīti prasītājai un atbildētājai atbilstoši Reglamenta 116. panta 1. punktam.

25     Ar 2004. gada 6. jūlija vēstuli, kas saņemta tajā pašā dienā Pirmās instances tiesas kancelejā, Microsoft informēja Pirmās instances tiesu, ka tai nav iebildumu par RealNetworks iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā. Ar 2004. gada 7. jūlija vēstuli, kas saņemta tajā pašā dienā Pirmās instances tiesas kancelejā, Microsoft sniedza savus apsvērumus par Novell pieteikumu par iestāšanos lietā. Microsoft neiesniedza noteiktajā termiņā apsvērumus attiecībā uz citiem pieteikumiem par iestāšanos lietā.

26     Attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem, kuriem ir atļauts iestāties lietā, Microsoft lūdza ar 2004. gada 6. un 8. jūlija vēstulēm noteikt konfidencialitāti visiem datiem, kas ietverti Lēmumā, kurus Komisija ir piekritusi nepubliskot versijā, kas pieejama tās interneta lapā.

27     Ar 2004. gada 6. jūlija vēstulēm, kas saņemtas Pirmās instances tiesas kancelejā nākamajā dienā, Komisija informēja Pirmās instances tiesu, pirmkārt, ka tai nav iebildumu par, attiecīgi, Novell, RealNetworks, CCIA un SIIA, iesniegtajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā, un, otrkārt, ka tā nelūdz noteikt konfidencialitāti. Tomēr Komisija uzskatīja, ka CompTIA pieteikums par iestāšanos lietā ir jānoraida.

28     Ar 2004. gada 13. jūlija vēstuli, kas saņemta Pirmās instances tiesas kancelejā tajā pašā dienā, Komisija informēja, ka tai nav iebildumu attiecībā uz ACT iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā un ka tā nelūdz noteikt konfidencialitāti.

29     Savukārt ar 13. jūlija vēstuli, pēc tam ar 2004. gada 14. jūlija vēstulēm, Komisija iesniedza savus apsvērumus par, attiecīgi, Digimpro u.c., DMDsecure.com u.c., kā arī IDE Nätverkskonsulterna u.c. pieteikumiem par iestāšanos lietā.

30     Komisija iesniedza savus rakstveida apsvērumus par pieteikumu par pagaidu noregulējumu 2004. gada 21. jūlijā. Tie tika nosūtīti Microsoft tajā pašā dienā.

 Par pieteikumiem par iestāšanos lietā

31     Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta otrajam ievilkumam, kas piemērojams Pirmās instances tiesai atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajam ievilkumam, tiesības iestāties lietā ir pakļautas nosacījumam, ka lietas dalībnieki var pamatot ieinteresētību lietas iznākumā.

32     Ar interesi lietas iznākumā saprot tiešu un pastāvošu interesi lietas dalībnieka prasījumu, kurus lietā iestājusies persona atbalsta, apmierināšanā (Tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 6. marta rīkojums lietā C‑186/02 P Ramondín un Ramondín Cápsulas/Komisija, Recueil, I‑2415. lpp., 7. punkts). Lai atļautu iestāties lietā, ir jānoskaidro, vai personu, kas iestājas lietā, tieši skar apstrīdētais akts, un vai viņas interese lietas iznākumā ir noteikta (Tiesas priekšsēdētāja 1997. gada 17. jūnija rīkojums apvienotajās lietās C‑151/97 P(I) un C‑157/97 P(I) National Power un PowerGen/British Coal un Komisija, Recueil, I‑3491. lpp., 53. punkts).

33     Kad pieteikums par iestāšanos lietā ir iesniegts pagaidu noregulējuma tiesvedībā, ar interesi lietas iznākumā ir jāsaprot interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1998. gada 7. jūlija rīkojumu lietā T‑65/98 R Van den Bergh Foods/Komisija, Recueil, I‑2641. lpp., 26. un 27. punktu). Faktiski, tāpat kā pamata lietas iznākums, pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākums var negatīvi skart trešo personu intereses vai arī būt tām labvēlīgs. No tā izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros pieteikuma iestāties lietā iesniedzēju interese ir jāizvērtē saistībā ar prasītā pagaidu pasākuma noteikšanas vai viņu pieteikuma noraidīšanas sekām attiecībā uz to ekonomisko vai juridisko stāvokli.

34     Jāprecizē, ka tieša un pastāvoša interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā ir jāizvērtē, ņemot vērā pagaidu noregulējuma tiesvedības īpašo raksturu. Faktiski pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros personas, kas iestājas lietā, interese vajadzības gadījumā tiek ņemta vērā, izsverot intereses (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 18. novembra rīkojumu lietā C‑329/99 P(R) Pfizer Animal Health/Padome, Recueil, I‑8343. lpp.). Ir arī iespējams, ka iesaistīto interešu izsvēršana izrādās noteicošā, kad tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā iesniegtā pieteikuma analīzes ietvaros ir izvērtējis, ka nosacījumi saistībā ar fumus boni juris un steidzamību ir izpildīti. Tiesnesim pagaidu noregulējuma tiesvedībā intereses lietas iznākumā jēdziens ir jāinterpretē plaši, lai nodrošinātu to, ka netiek iepriekš vērtētas dažādās pastāvošās intereses.

35     Katrā ziņā tiesneša pagaidu noregulējuma tiesvedībā veiktās ieinteresētības viņam nodotās lietas iznākumā izvērtēšana nevar ietekmēt Pirmās instances tiesas izvērtēšanu, lemjot par pieteikumu par iestāšanos pamata lietas tiesvedībā.

36     Pieteikumi par uzņēmumu apvienību iestāšanos lietā un individuālie, jo īpaši sabiedrību pieteikumi, tiks izvērtēti pēc kārtas.

 Par uzņēmumu apvienību iesniegtajiem pieteikumiem

37     Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pārstāvošām apvienībām, kuru mērķis ir tās biedru aizstāvēšana lietās, kas izvirza principiālus jautājumus, kas var tos ietekmēt, var atļaut iestāties lietās (rīkojums National Power un PowerGen/British Coal un Komisija, 32. punkts iepriekš, 66. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja 1998. gada 28. septembra rīkojums lietā C‑151/98 P Pharos/Komisija, Recueil, I‑5441. lpp., 6. punkts; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 30. jūnija rīkojums lietā T‑13/99 R Pfizer Animal Health/Padome, Recueil, I‑1961. lpp., 15. punkts, un 2001. gada 28. maija rīkojums lietā T‑53/01 R Poste Italiane/Komisija, Recueil, II‑1479. lpp., 51. punkts). It īpaši, apvienībai var atļaut iestāties lietā, ja tā pārstāv būtisku skaitu uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē, ja tās mērķis ietver to biedru interešu aizstāvību, ja lieta var izvirzīt principiālus jautājumus, kas ietekmē attiecīgās nozares darbību, un tādējādi, tās biedru intereses var būtiski ietekmēt ar spriedumu vai rīkojumu par iestāšanos lietā (šajā sakarā skatīt Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1993. gada 8. decembra rīkojumu lietā T‑87/92 Kruidvat/Komisija, Recueil, II‑1375. lpp., 14. punkts).

38     Turklāt jāatceras, ka plašas tiesību iestāties lietā interpretācijas pieņemšana attiecībā uz apvienībām ir vērsta uz to, lai labāk izvērtētu šīs lietas, izvairoties no daudziem individuāliem pieteikumiem par iestāšanos lietā, kas mazinātu procesa efektivitāti un labu norisi (rīkojums National Power un PowerGen/British Coal un Komisija, 32. punkts iepriekš, 66. punkts).

39     Ņemot vērā izteiktos nosacījumus un apsvērumus, ir jāanalizē, vai CCIA, SIIA, CompTIA un ACT iestāšanās lietā ir jāatļauj.

 Par CCIA iesniegto pieteikumu

40     CCIA ir apvienība, kas apvieno uzņēmumus, kas pārstāv informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju nozari. CCIA lūdz iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam, tādējādi norādot, ka tā ir juridiska persona, kuras mērķis un darbība ietver tās biedru pārstāvēšanu un viņu interešu aizstāvēšanu, ka tā pārstāv būtisku skaitu uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajās nozarēs, un ka šī lieta izvirza principiālus jautājumus, kas var ietekmēt tās biedrus.

41     CCIA precizē, ka tās biedrus daudzējādā veidā ietekmē prasība pamata lietā un šī pagaidu noregulējuma tiesvedība. Tā it īpaši norāda, no vienas puses, ka vairāki tās biedri ražo darba grupu serveru operētājsistēmas un ka, no otras puses, vairāki citi tās biedri ražo programmatūras, kas konkurē ar Windows Media Player programmatūru. Vispārīgi, vairāki CCIA biedri darbojas tirgos, kur Microsoft realizē savas pārdošanas ar piesaisti un atteikšanās pārdot stratēģijas, kuras līdzinās Lēmumā minētajām. Visbeidzot, gandrīz visi CCIA biedri ir būtiski darba grupu serveru izmantošanas sistēmu lietotāji un tādējādi tos ietekmē Microsoft darbības. CCIA arī uzskata, ka tās biedrus ietekmē ne tikai pamata lietas iznākums, bet arī laika periods, kurā lieta tiks atrisināta, ciktāl Lēmumā konstatētie pārkāpumi jau būtiski ietekmējuši tirgu.

42     CCIA noslēgumā papildina, ka tā aktīvi piedalījās administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums.

43     Komisija paziņoja, ka tai nav iebildumu par CCIA iesniegto pieteikumu. Microsoft no savas puses apsvērumus neiesniedza.

44     Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka ir jāapmierina CCIA pieteikums par iestāšanos lietā.

45     Pirmkārt, CCIA norādīja, ko neapstrīd ne prasītāja, ne atbildētāja institūcija, ka tā pārstāv informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumu intereses, kuru vidū ir arī lieli uzņēmumi, kas tieši konkurē ar Microsoft noteiktos ar Lēmumu skartajos tirgos. Tādējādi CCIA ir jāuzskata, ka tā pietiekamā mērā pārstāv uzņēmumus, kas darbojas skartajā nozarē.

46     Otrkārt, saskaņā ar CCIA Statūtu 2. panta A. punktu tās mērķis jo īpaši ir veicināt, no vienas puses, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozares intereses un, no otras puses, tās biedru intereses. CCIA Statūtu 1. panta 2. daļa turklāt norāda, ka CCIA mērķis tostarp ir izglītot valsts iestādes un vispārīgi plašu sabiedrību par “pilnīgas, taisnīgas un atklātas konkurences” nozīmīgumu šajās nozarēs. CCIA Statūtu 1. panta 2. daļa arī norāda, ka CCIA var veikt “visus [..] atbilstošus juridiska rakstura [..] pasākumus savu mērķu sasniegšanai”. Tādējādi jāuzskata, ka viens no CCIA mērķiem jo īpaši ir tās biedru interešu aizsardzība.

47     Treškārt, šī lieta izvirza tostarp jautājumu par to, kādos apstākļos programmatūras ražotājiem, kas atrodas dominējošā stāvoklī, var noteikt sniegt trešām personām informāciju, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību priekšmets, lai ļautu savietot minēto trešo personu izstrādājumus ar ražotāja izstrādājumiem. Šī lieta izvirza arī jautājumu par to, kādos apstākļos programmatūras vai datora aparatūras ražotājam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, jaunu izstrādājumu vai jaunu funkciju ieviešana jau esošā izstrādājumā var būt pretrunā EKL 82. pantam. Nostāja, kuru tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā varētu pieņemt par šiem principiālajiem jautājumiem, varētu ietekmēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem šie uzņēmumi darbojas informāciju tehnoloģiju nozarē.

48     Ceturtkārt, tā kā CCIA biedri darbojas minētajā nozarē, tiesneša pagaidu noregulējuma tiesvedībā pieņemtā nostāja var skart tās intereses.

49     Papildus CCIA ir piedalījusies administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums.

50     Tādējādi CCIA ir jāļauj iestāties šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

 Par SIIA iesniegto pieteikumu

51     SIIA ir programmatūru ražotāju apvienība, kas apvieno vairāk nekā 600 biedrus. Tā lūdz iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

52     SIIA uzskata, ka tai savā vārdā ļāva iestāties administratīvajā procesā gluži tāpat kā Time Warner Inc., Novell un RealNetworks, kas ir trīs no tās biedriem. SIIA turklāt norāda, ka Pirmās instances tiesas lēmums pamata lietā ietekmēs tās biedru iespējas konkurēt ar Microsoft un turklāt vairāku tās biedru komerciālās darbības spēja būtu apdraudēta, ja Lēmumā paredzētie korektīvie pasākumi netiktu realizēti. SIIA noslēgumā uzsver, ka Lēmuma saglabāšana ļaus tās biedriem novirzīt papildu līdzekļus izpētei un attīstībai.

53     Komisija paziņoja, ka tai nav iebildumu par SIIA iesniegto pieteikumu. Microsoft savus apsvērumus neiesniedza.

54     Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka ir jāapmierina SIIA pieteikums par iestāšanos lietā.

55     Pirmkārt, SIIA norāda, ko neapstrīd ne Microsoft, ne arī Komisija, ka tā ir galvenā programmatūru izstrādātāju apvienība un apvieno vairāk nekā 600 aktīvos biedrus visā pasaulē. Tādējādi SIIA var uzskatīt par tādu, kas pārstāv būtisku skaitu uzņēmumu informāciju tehnoloģiju jomā.

56     Otrkārt, SIIA Statūtu II pants norāda, ka tā ir “profesionāla apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu programmatūras, kā arī digitālās nozares kopējās intereses komerciālajā un sabiedriskā politikas jomā”. Šis pants arī norāda, ka SIIA ir tiesībspēja iesaistīties “visās nepieciešamajās tiesiskajās darbībās”, lai sekmētu tās mērķu sasniegšanu. SIIA tādējādi var uzskatīt šajā stadijā par tādu, kas ir jo īpaši izveidota ar mērķi aizsargāt tās biedru intereses.

57     Treškārt, iepriekš 47. punktā minēto iemeslu dēļ nostāja, kuru var pieņemt tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā par principiālajiem jautājumiem, kas izvirzīti šajā lietā, var ietekmēt apstākļus kādos darbojas informāciju tehnoloģiju uzņēmumi.

58     Ceturtkārt, SIIA uzskata, ko neapstrīd ne Microsoft, ne Komisija, ka tā pārstāv Microsoft konkurējošus uzņēmumus Lēmumā minētajā tirgū un it īpaši programmatūru izstrādātājus. Šādos apstākļos SIIA biedru intereses var skart tiesneša pagaidu noregulējumā pieņemtā nostāja.

59     Papildus SIIA piedalījās administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums.

60     Tādējādi SIIA ir jāļauj iestāties pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

 Par CompTIA iesniegto pieteikumu

61     CompTIA ir uzņēmumu apvienība, kas darbojas informāciju tehnoloģiju un komunikāciju jomā. CompTIA lūdz iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam.

62     CompTIA uzskata, ka tā izpilda judikatūrā noteiktos iestāšanās lietā nosacījumus (rīkojums Kruidvat/Komisija, 37. punkts iepriekš; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 30. oktobra rīkojums apvienotajās lietās T‑125/03 R un T‑253/03 R Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, Recueil, II‑4771. lpp., 4. punkts).

63     Pirmkārt, CompTIA ir vislielākā profesionālā apvienība pasaulē informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā ar vairāk kā 16 000 biedriem 89 valstīs.

64     Otrkārt, CompTIA saskaņā ar tās Statūtiem ir uzticēta biedru interešu aizsardzība un tā ir pilnvarota iestāties šajā procesā, ciktāl lietā izvirzītie jautājumi skar jautājumus, kas tieši ietekmē tās biedrus.

65     Treškārt, Lēmums izvirza fundamentālus jautājumus, kas skar visu informāciju tehnoloģiju nozari.

66     Komisija uzskata, ka CompTIA nav pietiekama interese lietas iznākumā. Komisija šajā ziņā atzīmē, ka CompTIA Statūti neietver biedru interešu aizsardzību vai arī tās biedru pārstāvību. Turklāt CompTIA tās pieteikumam pievienotā konkurences tiesību politikas deklarācija ir tikai kopējās nostājas projekts, kas ne iesaka, ne arī jebkādā veidā atļauj CompTIA pieņemt pasākumus šīs nostājas aizstāvēšanai. Turklāt CompTIA atzīšana par amicuscuriae atsevišķās Amerikas tiesās nav būtiska šīs lietas ietvaros. Noslēgumā, CompTIA atzīšana par ieinteresēto pusi administratīvajā procesā kā tāda nav noteicoša, jo nosacījumi, kas piemērojami, lai lietas dalībnieks varētu sniegt apsvērumus administratīvā procesa ietvaros, katrā ziņā neatbilst tiem, kas noteikti Tiesas Statūtu 40. panta 2. daļā.

67     Microsoft nav iesniedzis apsvērumus par CompTIA pieteikumu.

68     2004. gada 13. jūlijā tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā lūdza CompTIA precizēt jo īpaši tās Statūtu noteikumus, uz kuriem tā balstījās, lai pamatotu, ka tās mērķis ir savu biedru interešu aizstāvība.

69     Ar 2004. gada 16. jūlija vēstuli CompTIA norādīja, ka šajā nolūkā tā balstījās uz tās Statūtu II un XI pantu, uz konkurences tiesību politikas deklarāciju, kuru pieņēma tās valde, kā arī uz reģistrācijas apliecības 2. nodaļu. CompTIA arī uzsvēra savas iepriekšējās iestāšanās lietās Amerikas tiesās. 2004. gada 21. jūlijā Komisija iesniedza savus apsvērumus, kuros tā izteica viedokli, ka CompTIA var, labākajā gadījumā, tikt uzskatīta par tādu, kuras mērķis ir veicināt tās biedru intereses, nevis viņus pārstāvēt vai aizstāvēt. Kopienu tiesnesis jau ir noraidījis pieteikumus par iestāšanos lietā apvienībām, kurām bija tikai uzticēta tās biedru kolektīvo interešu veicināšana (Pirmās instances tiesas Trešās palātas priekšsēdētāja 1999. gada 25. jūnija rīkojums lietā T‑13/99 PfizerAnimalHealth/Padome, Recueil, II‑1961. lpp., 28. punkts).

70     Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka CompTIA pieteikums par iestāšanos lietā ir jāapmierina.

71     Pirmkārt, CompTIA norādīja, ko neapstrīd ne Microsoft, ne Komisija, ka tā pārstāv vairāk kā 16 000 biedrus, kuri atrodas vairāk nekā 80 valstīs, no kuriem turklāt 200 biedru ir dibināti Eiropā. Šie biedri ir iesaistīti visos informāciju tehnoloģiju rūpniecības līmeņos un jo īpaši ietver programmatūru izstrādātājus, datoru aparatūras ražotājus, uzņēmumus, kas sniedz lietojumpakalpojumus, izplatītājus, mazumtirgotājus un pārpircējus. CompTIA var tādējādi uzskatīt par tādu, kas pārstāv būtisku skaitu uzņēmumu, kas darbojas informāciju tehnoloģiju nozarē.

72     Otrkārt, attiecībā uz CompTIA mērķi, reģistrācijas apliecības 2. nodaļa norāda, ka tā ir izveidota “ar mērķi veikt visas tiesiskās darbības [..] kurām apvienības var izveidot saskaņā ar Konektikutas štata Apvienību bez akcijām likumu ar grozījumiem”. Šī pati nodaļa norāda, ka “neskarot iepriekš minēto” CompTIA ir izveidota, “lai veicinātu un atbalstītu visaugstākos kompetences un profesionālās un komerciālās deontoloģijas standartus savu biedru vidū un vispārīgi informācijas tehnoloģiju jomā”. CompTIA Statūtu II pantā ir pārņemti šie dažādie uzdevumi un tie turklāt precizē, ka, lai sasniegtu šos mērķus, CompTIA “cenšas [..] izveidot programmu, lai pārstāvētu biedru kolektīvo viedokli informāciju tehnoloģiju rūpniecības nozarē, valdības iestādēs un vispārīgi sabiedrībā”. CompTIA arī norāda, ka tā ir iestājusies lietās Amerikas tiesās, kā arī administratīvajā procesā Komisijā, lai izpildītu valdes apstiprināto konkurences tiesību politikas deklarāciju. Ņemot vērā šos faktus, CompTIA var uzskatīt par izveidotu ar mērķi tostarp aizstāvēt tās biedru intereses.

73     Treškārt, ievērojot iepriekš 47. punktā izklāstītos iemeslus nostāja, kuru var pieņemt tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā par lietā izvirzītajiem principiālajiem jautājumiem, var ietekmēt apstākļus, kuros darbojas informāciju tehnoloģiju uzņēmumi.

74     Ceturtkārt, CompTIA pārstāv lielu skaitu uzņēmumu, kas darbojas minētajā tirgū un ietver tostarp programmatūru izstrādātājus, kuru intereses var ietekmēt tiesneša pagaidu noregulējumā pieņemtā nostāja.

75     Papildus tam CompTIA piedalījās administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums.

76     Tādējādi CompTIA ir jāatļauj iestāties pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

 Par ACT iesniegto pieteikumu

77     ACT ir profesionāla apvienība, kas apvieno gandrīz 3 000 uzņēmumus, kas nodarbojas ar programmatūru izstrādi, sistēmu integrāciju, informācijas tehnoloģiju konsultācijām un apmācību, kā arī elektronisko komerciju. ACT lūdz iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam.

78     ACT uzskata, ka tā izpilda nosacījumus, kas noteikti judikatūrā attiecībā uz apvienību iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā apmierināšanu (rīkojums Kruidvat/Komisija, 37. punkts iepriekš). ACT vispirms norāda, ka tai atļāva iestāties administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums. Tā turklāt uzskata, ka Microsoft celtā prasība izvirza principiālus jautājumus, kas var ietekmēt visas informātikas nozares un it īpaši tās biedru darbību. ACT ir īpaša ieinteresētība Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības platformu programmatūru tiesiskā regulējuma konverģences un stabilitātes iedibināšanā.

79     ACT biedri turklāt veic būtiskas savas darbības EEK un tos negatīvi ietekmētu pamata lietas prasības noraidīšana vai Lēmuma tūlītēja izpilde. No tā izriet, ka minētā izpilde samazinātu to intelektuālā īpašuma tiesību portfeli un radītu ieguldījumu samazināšanos sabiedrībās, kas darbojas informācijas tehnoloģiju jomā. Windows sistēmas sakaru protokolu izpaušana turklāt radītu precedentu, kas var, pirmkārt, izraisīt palielinātu serveru operētājsistēmu nestabilitāti un, otrkārt, atsevišķus disfunkcijas riskus. Korektīvais pasākums, kas nosaka Windows sistēmas tirdzniecību bez Windows Media Player programmatūras, no vienas puses, liegtu ACT biedriem iespējas izmantot atsevišķas lietojumprogrammu saskarnes (API) un, no otras puses, samazinātu drošas platformas ražošanu un saglabāšanu.

80     Komisija paziņoja, ka tai nav iebildumu saistībā ar ACT iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā. Microsoft neiesniedza savus apsvērumus noteiktajā termiņā.

81     Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka ir jāapmierina ACT pieteikums par iestāšanos lietā.

82     Pirmkārt, ACT norāda, ko neapstrīd ne Microsoft, ne Komisija, ka tā ir profesionāla asociācija, kura pārstāv gandrīz 3 000 uzņēmumus, kas nodarbojas ar programmatūru izstrādi, sistēmu integrāciju, informācijas tehnoloģiju konsultācijām un apmācību, kā arī elektronisko komerciju. ACT arī precizē, pirmkārt, ka tās biedri ir visā pasaulē, jo īpaši EEK, un, otrkārt, ka tās biedri ir dažāda lieluma uzņēmumi. ACT tādējādi var uzskatīt par tādu, kas pārstāv būtisku skaitu uzņēmumu informāciju tehnoloģiju jomā.

83     Otrkārt, saskaņā ar ACT Statūtiem II panta d) apakšpunktu ACT mērķis tostarp ir tās biedru “tiesību un priekšrocību aizsardzība”. Turklāt ACT Statūtu II panta f) apakšpunkts precizē, ka tās mērķis ir “veicināt konkurenci tehnoloģiju rūpniecības ietvaros un aizsargāt tehnoloģiju izstrādājumus, uzņēmumus un rūpniecību no nepamatota regulējuma vai iejaukšanās, kas negatīvi ietekmē brīvu un atvērtu konkurenci izstrādājumu, uzņēmumu un rūpniecības vidū”. ACT mērķi tādējādi jo īpaši ietver tās biedru interešu aizsardzību.

84     Treškārt, iepriekš 47. punktā minēto iemeslu dēļ nostāja, kuru var pieņemt tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā attiecībā uz principiālajiem jautājumiem, kas izvirzīti šajā lietā, var ietekmēt apstākļus, kuros darbojas informāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumi.

85     Ceturtkārt, ACT ietver jo īpaši uzņēmumus, kas specializējas programmatūru izstrādē, kuru intereses var skart tiesneša pagaidu noregulējumā pieņemtā nostāja.

86     Papildus tam ACT piedalījās administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums.

87     ACT tādējādi ir jāļauj iestāties pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

 Par individuāli iesniegtajiem pieteikumiem

Par Novell iesniegto pieteikumu

88     Novell un tās filiāles darbojas dažādos programmatūru tirgos. Novell darbojas datoru tīklu tirgū kopš programmatūras NetWare izstrādāšanas un tirdzniecības uzsākšanas 1983. gadā. Lai pamatotu pieteikuma par iestāšanos lietā Komisijas prasījumu atbalstam, Novell uzsver, ka tās interese pagaidu noregulējuma lietas iznākumā balstās uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, tās dalība administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Lēmums, bija ļoti aktīva jau no paša sākuma un ļāva tai ietekmēt Komisijas veikto faktisko un tiesisko analīzi. Otrkārt, Novell kā galveno Microsoft konkurentu darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū ietekmēja Microsoft atteikums sniegt informāciju saistībā ar savstarpēju izmantojamību. Novell konkurējošā pozīcija strauji pavājinājās, kā to konstatēja Komisija Lēmumā (Lēmuma 590., 593. un 594. punktā). Treškārt, lai secinātu, ka Microsoft atteikums sniegt informāciju saistībā ar savstarpēju izmantojamību veidoja Microsoft vispārējo uzvedības modeli, Komisija balstījās jo īpaši uz iebildumiem, kas celti par Novell šajā ziņā iesniegtajiem lūgumiem (Lēmuma 573. punkts). Ceturtkārt, Novell sagaida gūt labumu no Lēmuma 5. punktā noteiktajiem korektīvajiem pasākumiem, ciktāl tas ir “uzņēmums, kuram ir interese izstrādāt un izplatīt ar Microsoft izstrādājumiem konkurējošus izstrādājumus darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū” šī panta izpratnē.

89     Lai gan Komisija nav izvirzījusi iebildumus saistībā ar Novell pieteikumu par iestāšanos lietā, Microsoft iesniedza vairākus apsvērumus. Vispirms tā uzsver, ka saskaņā ar Lēmuma 573. punktu Novell nav lūgusi Microsoft tai iesniegt sakaru protokolus, bet lūdza tai tikai atļauju nomainīt direktoriju Windows operētājsistēmā ar NetWare sistēmas direktoriju. Turpinājumā Microsoft uzskata, ka Novell nelūdza izsniegt licenci saistībā ar klienta – servera sakaru protokoliem saskaņā ar izlīgumu, kas noslēgts starp Amerikas iestādēm un Microsoft. Tas izvirza jautājumu par to, vai var uzskatīt, ka Novell – kā tā to apgalvo – ir “tiešs labuma guvējs” no Komisijas noteiktā korektīvā pasākuma. Steidzamība iegūt pieeju Microsoft tehnoloģijām nav attaisnojama, jo NetWare serveru operētājsistēmas ir savstarpēji izmantojamas ar Windows operētājsistēmām un arī pieteikums licencei saistībā ar Microsoft sakaru protokoliem netika iesniegts.

90     Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka Novell ir jāļauj iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

91     Tā rezultātā, ciktāl Lēmums konstatē, ka Microsoft ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, atsakoties sniegt informāciju saistībā ar savstarpēju izmantojamību un pilnvarot to izmantot ar Microsoft konkurējošo izstrādājumu attīstībai un izplatīšanai darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū, ir pamats uzskatīt, ka Novell kā ar Microsoft konkurējošam uzņēmumam ir interese nekavējoties izbeigt ar Lēmumu konstatēto pārkāpumu. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka Lēmums norāda, ka Microsoft darba grupu serveru operētājsistēmu tirgus daļa “ir palielinājusies kopš tā ienākšanas tirgū un turpina augt tādā mērā, ka tā galvenais konkurents šajā tirgū, Novell, dažu gadu laikā no vadošās pozīcijas ir atkāpusies uz otro pozīciju” (590. punkts) un ka “Komisijas apkopotie dati pierāda, ka pastāv risks iznīcināt konkurenci darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū” (781. punkts).

92     Turklāt Novell bija aktīva dalībniece Komisijas virzītajā administratīvajā procesā. Kā tas izriet no Lēmuma, Komisija ņēma vērā apsvērumus, kurus sniedza Novell kā ieinteresētā trešā persona Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17: Pirmā regula par Līguma 85. [81.] un 86. [82.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.), 19. panta 2. punkta nozīmē.

93     Visbeidzot, Novell ir tieša interese attiecībā uz pieteikuma par Lēmuma 5. panta piemērošanas apturēšanas noraidīšanu kā uzņēmumam, kas ietilpst šī noteikuma piemērošanas jomā.

Par RealNetworks iesniegto pieteikumu

94     RealNetworks savā pieteikumā par iestāšanos lietā Komisijas prasījumu atbalstam uzskata, pirmkārt, ka tā darbojas tirgū, kuru ietekmē Microsoft darbība, sasaistot Windows Media Player programmatūras pārdošanu ar Windows operētājsistēmas mikrodatoriem pārdošanu, un, otrkārt, ka tā kā ieinteresētā trešā persona aktīvi piedalījās Komisijas virzītajā administratīvajā procesā.

95     Microsoft un Komisija neizvirzīja iebildumus par RealNetworks iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā.

96     RealNetworks ir programmatūru redaktors, kas specializējas tīklā sniegto digitālās multivides pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģijās, kas ļauj radīt, izplatīt un lietot digitālās multivides saturu. Ņemot vērā pamatojumu, uz kura RealNetworks balsta pieteikumu par iestāšanos lietā, kura raksturs izriet no Lēmuma (jo īpaši 112.–118. punkts, 125.–134. punkts, 812. punkts, un 855.–856. punkts), tiesnesis pagaidu noregulējumā uzskata, ka RealNetworks ir pietiekami pamatojis interesi pieteikuma par pagaidu noregulējuma noraidīšanā.

Par Digimpro u.c. iesniegto pieteikumu

97     Digimpro u.c. ir lūguši iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam, lai apturētu Lēmuma noteikumu piemērošanu, kas uzliek pienākumu Microsoft piedāvāt Windows operētājsistēmas izmantošanas versiju mikrodatoriem, kas neietver ne Windows Media Player programmatūru, ne kodu, kas nodrošina tā funkcionēšanu. Katrs pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tam ir tieša un pastāvoša interese apturēt Lēmuma 2. panta, 4. panta pirmā ievilkuma un 6. panta piemērošanu, ciktāl tūlītēja noteikumu izpilde tiem nodara nopietnus un nenovēršamus zaudējumus.

98     Pieteikuma iestāties lietā iesniedzēji ražo vai izstrādā programmatūras un lietojumus, kas funkcionē Windows operētājsistēmā, un kā tādi tie atzīst, ka tie ir tieši vai netieši atkarīgi no Windows Media Player programmatūras funkcionēšanas, kas saistīta ar tās operētājsistēmu.

99     Pirmkārt, atsevišķi pieteikuma iesniedzēji ir izstrādājuši un tirgojuši, vai šobrīd sagatavo, izstrādājumus, kas funkcionē kopā ar Windows operētājsistēmas Windows MediaPlayer programmatūru mikrodatoriem. Lēmums tādējādi spiestu tos izmainīt savus izstrādājumus, iekļaujot tajos funkciju, lai noteiktu, vai viņu klientu datoros uzstādītajā operētājsistēmā ir ietverta Windows Media Player programmatūra, un negatīvas atbildes gadījumā norādīt nepieciešamās darbības, lai uzstādītu Windows Media Player programmatūru. Pakārtoti, tie varētu mainīt savus izstrādājumus, ierakstot tajos Windows Media Player programmatūras kodu. Tomēr šādas iejaukšanās prasītu gan daudz laika, gan naudas.

100   Otrkārt, pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vairākiem no tiem būtu jāpiegādā atjaunota programmatūra klientiem, kas izmanto esošas vai iepriekšējās viņu izstrādājumu versijas, ciktāl šie klienti izmantotu to izstrādājumus uz datora, kas aprīkots ar Windows operētājsistēmu, kurā trūkst Windows Media Player programmatūra. Šāda korektīvā pasākuma realizēšana radītu lielus izdevumus un daudzas praktiskas grūtības.

101   Treškārt, Windows Media Player programmatūras nodalīšana no Windows operētājsistēmas mikrodatoros varētu traucēt pieteikuma iesniedzēju izstrādājumu funkcionēšanu, pat ja klients pats būtu uzstādījis Windows Media Player programmatūru uz sava mikrodatora. Šādu disfunkcionēšanas risinājumu meklējumi izraisītu papildu izdevumus pieteikuma iesniedzējiem.

102   Ceturtkārt, pieteikuma iesniedzējus uztrauc tas, ka Lēmums ir pirmais Windows operētājsistēmas fragmentēšanas posms mikrodatoriem, un tādējādi rada lielu komerciālo nedrošību.

103   Piektkārt, pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Microsoft ieviestie uzlabojumi tās Windows operētājsistēmā mudina tos uzlabot savus izstrādājumus un piedāvāt jaunus izstrādājumus. Tomēr šie atvasinātie uzlabojumi vairāk nebūs iespējami, ja Microsoft būs liegts attīstīt savu operētājsistēmu.

104   Microsoft atturējās iesniegt savus apsvērumus noteiktajā termiņā.

105   Komisija no savas puses pauda nopietnas šaubas par Digimpro u.c. ieinteresētību iestāties lietā. Komisija uzskata, ka pieteikuma iesniedzēji, kas pārstāv neatkarīgos programmatūru pārdevējus, ieinteresētība nav ne tieša, ne pastāvoša, ne konkrēta.

106   Tā uzskata, vispirms, ka argumentus par strīdiem nākotnē vai Windows operētājsistēmas attīstību nākotnē nevar uzskatīt par šādu interesi lietas iznākumā.

107   Komisija arī uzskata, ka pieteikumā par iestāšanos lietā paustie argumenti norāda lielākais uz to, ka neatkarīgie tirgotāji tiek mudināti attīstīt lietojumus, kas ietver Windows Media Player programmatūru tāpēc, ka tie zina, ka šī programmatūra ir iekļauta Windows operētājsistēmā un ka tādējādi šīs sistēmas pircējiem jau ir automātiski. Tomēr Komisija uzstāj, ka Lēmums nenosaka pienākumu pieteikuma iesniedzējiem mainīt to izstrādājumus. Lēmums ļauj patērētājiem izvēlēties iegādāties operētājsistēmas versiju, kas ietver vai kas neietver Windows Media Player programmatūru, izvēle – kas ir saistīta ar piedāvātā izstrādājuma labajām īpašībām un ne tikai vienkārši tāpēc, ka tas ir saistīts ar Windows operētājsistēmu. Programmatūru tirgotājiem tādējādi ir jāpielāgojas patērētāju izvēlei un attiecīgi jāorganizē sava darbība. Joprojām būs iespējams izstrādāt izstrādājumus tikai Windows Media Player programmatūrai un pēc tam pārliecināt patērētājus, pamatojoties uz viņu izstrādājumu un pakalpojumu labajām īpašībām, izvēlēties Windows operētājsistēmas versiju ar Windows MediaPlayer programmatūru. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējiem būs papildu izmaksas vai tie cietīs zaudējumus tieši saistībā ar Lēmumu. Tā kā visi izdevumi, kas ir jāatlīdzina, ir atkarīgi no nākotnē pieņemtiem lēmumiem, pieteikuma iesniedzēju interese lietas iznākumā nevar tikt uzskatīta par pietiekamu (Pirmās instances tiesas 1998. gada 23. marta rīkojums lietā T‑18/97 Atlantic Container Line u.c./Komisija, Recueil, II‑589. lpp., 14. punkts). Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju apgalvojumu, ka to izstrādājumi var turpmāk nefunkcionēt pareizi, tā uzskata, ka tas atklāj šajā ziņā intereses lietas iznākumā hipotētisko raksturu.

108   Konkrētāk, par katra pieteikuma iesniedzēja apgalvoto interesi, Komisija uzskata, ka Digimpro Ltd šobrīd nedarbojas jebkurā tirgū; ka TeamSystemSpA apgalvotie zaudējumi iestāsies tiktāl, ciktāl patērētāji izvēlēsies izmantot Windows operētājsistēmu, kurā nav ietverta Windows Media Player programmatūra – situācija, kas jau iespējams šobrīd ir aktuāla – un ka Mamut ASA atsaucas uz savu izstrādājumu un Microsoft izstrādājumu savietojamības problēmām, kas ir maz ticamas, ievērojot ciešās attiecības, kas pastāv starp šīm divām sabiedrībām. Attiecībā uz CODA Group Holdings Ltd interesi lietas iznākumā tā nav ne konkrēta, ne tieša, jo tās izstrādājumi nav tieši balstīti uz Windows operētājsistēmas Windows Media Player programmatūru.

109   Komisija papildina, ka pieņemt pieteikuma iesniedzēju argumentāciju nozīmētu ļaut iestāties faktiski visiem programmatūru izstrādātājiem pasaulē.

110   Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka Lēmuma izpilde uzliek pienākumu Microsoft piedāvāt divas savas operētājsistēmas versijas mikrodatoriem pārdošanai; pirmā, kas neietver Windows Media Player programmatūru un otro, kas to ietver. Tādējādi šādā jaunā situācijā vairāk nebūs iespējams programmatūru izstrādātājiem paļauties uz to, ka visos ar Windows operētājsistēmu aprīkotajos datoros būs arī multivides lietojumprogrammu saskarnes (API). Turpmākā to izstrādājumu pielāgošana un atbildības uzņemšanās par papildu tehnoloģijām, kas var būt iesaistītas, var radīt būtiskus papildu izdevumus minētajiem izstrādātājiem; pretējā gadījumā to izstrādājumu nepielāgošana jaunajai situācijai tirgū, kas izriet no Lēmuma, var kavēt cerēto klientu iegūšanu.

111   Ievērojot šos faktorus, ir jāuzskata, ka Windows operētājsistēmas tirdzniecība mikrodatoriem, kas neietver Windows Media Player programmatūru, var būtiski ietekmēt minēto programmatūru izstrādātāju darbību, un tādējādi to interese Lēmuma izpildes apturēšanā ir noteikta. Faktori, kas izklāstīti to pieteikumos par iestāšanos lietā, ļauj secināt, ka TeamSystem SpA un Mamut ASA ir jāļauj iestāties lietā pagaidu noregulējuma tiesvedībā Microsoft prasījumu atbalstam.

112   Tomēr, ņemot vērā pieteikumā par iestāšanos lietā izvērsto argumentāciju, nav uzskatāms, ka Digimpro Ltd ir pierādījis, ka tai ir pastāvoša interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā. Kā tas arī izriet no tās pieteikuma, šīs sabiedrības galvenais izstrādājums nav vēl laists tirdzniecībā, un sabiedrība norāda, nenosakot precīzu grafiku tā laišanai tirgū, ka šis izstrādājums “būs” programmatūra, kas ļaus lietotājiem savstarpēji iedarboties uz saglabāto audio informāciju un ka tas “funkcionēs” kā Windows Media Player programmatūras aksesuārs.

113   Ievērojot pieteikumā par iestāšanos lietā sniegto informāciju jāsecina arī tas, ka pieteikums, ciktāl to ir iesniegusi CODA Group Holdings Ltd, ir noraidāms. Tā rezultātā, Windows Media Player programmatūras un Windows operētājsistēmas sadalīšanas risks, kas var ietekmēt atsevišķu lietojumu labu funkcionēšanu, nav uzskatāms par pietiekamu, lai pierādītu, ka šai sabiedrībai ir interese iestāties lietā, jo, kā tas izriet no pieteikuma par iestāšanos lietā, minētie lietojumi jau ir piegādāti to klientiem uz vairākām platformām, izņemot Windows platformu, tādas kā IBM AS/400 un Unix, un šie izstrādājumi, kurus tā izstrādā, nav tieši balstīti uz Windows operētājsistēmas Windows Media Player programmatūras kodu.

114   Tādējādi ir jāapmierina pieteikums par iestāšanos lietā, ciktāl to iesniedza TeamSystem SpA un Mamut ASA, bet tas ir jānoraida, ciktāl to iesniedza Digimpro Ltd un CODA Group Holdings Ltd.

Par DMDsecure.com u.c. iesniegto pieteikumu

115   DMDsecure.com u.c. – sabiedrības, kas darbojas mediju, atpūtas un izklaides, kā arī telekomunikāciju nozarē, lūdz iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam. DMDsecure.com BV tirgo satura aizsardzības un digitālo tiesību menedžmenta serveru palīgsistēmas, sastāvdaļas un risinājumus. MPS Broadband AB izplata uz Interneta Protokola balstītu starptautiskus TV produktus. Pace Micro Technology plc pamatā darbojas digitālās televīzijas ierīču jomā, Quantel Ltd piegādā datoru aparatūru televīzijas un kino nozarēs. Noslēgumā Tandberg Television Ltd pārdod video izstrādājumus un sistēmas tieši un pēc pieprasījuma dažādos tīklos.

116   Tās apgalvo, ka tām ir tieša un īpaša interese apturēt Lēmuma izpildi, ciktāl to darbības var tieši un būtiski skart pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākums un pamata lietas iznākums (rīkojums Kruidvat/Komisija, 37. punkts iepriekš, 10. punkts). Tā rezultātā, Microsoft noteiktais pienākums izstrādāt un piedāvāt savas operētājsistēmas versiju bez Windows Media Player programmatūras skar pieteikuma iesniedzējus tādā mērā, cik to izstrādājumi funkcionē ar šo programmatūru. Tādējādi tiem būs jāmaina savi izstrādājumi, lai tie varētu funkcionēt ar citām programmatūrām. Tādas izmaiņas ir dārgas, tehniski sarežģītas un atsauksies uz sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar minētajiem izstrādājumiem.

117   Lai gan Microsoft nav iesniedzis apsvērumus par pieteikumu par iestāšanos lietā noteiktajā termiņā, Komisija pauž nopietnas šaubas par pieteikuma iesniedzēju interesi iestāties lietā.

118   Komisija uzskata, ka pieteikuma iesniedzēji nav pierādījuši tiešu, pastāvošu un konkrētu interesi pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā. Pieteikuma iesniedzēju argumenti norāda uz to dabisko noslieci uz vienas tehnoloģijas izvēli un ka to lēmums balstīties uz Windows Media Player programmatūru izriet no tā, ka tie zina, ka šī programmatūra ir saistīta ar Windows operētājsistēmu un ka tādējādi patērētāji to iegādājas automātiski.

119   Pretēji tam, kā to uzskata pieteikuma iesniedzēji, Lēmums neparedz pienākumu nevienā gadījumā mainīt to izstrādājumus. Lēmums tikai ļauj patērētājiem izvēlēties versiju, kas ietver vai neietver Windows Media Player – izvēli, kas saistīta ar piedāvātā izstrādājuma labajām īpašībām un nevis ar to, ka tas ir sasaistīts ar Windows operētājsistēmu. Sabiedrībām, it īpaši tām, kuras balstās uz Windows Media Player programmatūras visuresamību, tādējādi jāpielāgojas patērētāju izvēlei un attiecīgi jāorganizē sava darbība. Šīm sabiedrībām joprojām ir iespēja balstīties tikai uz Windows Media Player programmatūru un tādējādi pārliecināt patērētājus, pamatojoties uz to izstrādājumu un pakalpojumu labajām īpašībām, izvēlēties Windows operētājsistēmas versiju ar Windows Media Player programmatūru. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējiem būs papildu izmaksas vai tie cietīs zaudējumus tieši saistībā ar Lēmumu. Tā kā jebkuri izdevumi, kas ir jāatlīdzina, ir atkarīgi no to, citu sabiedrību vai to klientu nākotnē pieņemtiem lēmumiem, pieteikuma iesniedzēju interese lietas iznākumā nevar tikt uzskatīta par pietiekamu (rīkojums lietā Atlantic Container Line u.c./Komisija, 107. punkts iepriekš, 14. punkts).

120   Komisija papildina, ka atļaušana pieteikuma iesniedzējiem iestāties lietā, ievērojot to, ka tie pieder pie neviendabīgas sabiedrību grupas, radīs pienākumu atļaut iestāties faktiski visiem programmatūru izstrādātājiem pasaulē.

121   Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ņemot vērā to pieteikumā par iestāšanos lietā izklāstītos faktorus, ka DMDsecure.com u.c. ir tieša un pastāvoša interese apturēt Lēmuma izpildi, ciktāl to šobrīd izmantotās tehnoloģijas lielā mērā ir izstrādātas darbībai uz Windows operētājsistēmas ar Windows Media Player programmatūras platformas. Lēmuma izpilde tādējādi riskē ietekmēt to darbību būtiskā ziņā ne tikai, liekot pielāgoties šādiem izmainītiem apstākļiem, izmainot lietotās tehnoloģijas, bet arī liekot tiem uzņemties šādu izmaiņu izdevumus.

122   DMDsecure.com u.c. tādējādi ir jāļauj iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam.

Par IDE Nätverkskonsulterna u.c. iesniegto pieteikumu

123   IDE Nätverkskonsulterna u.c lūdz iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam. Tie ir pakalpojumu sniedzēji informāciju tehnoloģiju jomā, tādu kā datu un sistēmu uzstādīšana, saskaņošana un migrācija, uzturēšana un ātrpakalpojumi, interneta lapu izveide un programmatūru izstrāde. To pakalpojumi ir atkarīgi no Microsoft izstrādātās tehnoloģijas. Pieteikuma iesniedzēju visaptverošās zināšanas par Microsoft izstrādātajiem produktiem ir atzinis Microsoft, piešķirot tiem titulu “Microsoft Most Valuable Professionals”. Tikai IDE Nätverkskonsulterna AB un Exor AB nav saņēmis šādu titulu.

124   Pamatojoties uz Tiesas judikatūru (Tiesas 1962. gada 24. oktobra rīkojums apvienotajās lietās 16/62 un 17/62 Confédération nationale des producteurs de fruits et légumes u.c./Padome, Recueil, 937. lpp.), IDE Nätverkskonsulterna u.c. uzskata, ka, tā kā Lēmuma izpilde būtiski ietekmēs to tiesisko un ekonomisko situāciju, tiem ir tieša un pastāvoša interese apturēt minētā Lēmuma 4. panta un 6. panta a) apakšpunkta piemērošanu, ko lūdz Microsoft.

125   Korektīvā pasākuma, kas ietver Windows Media Player programmatūras atdalīšanu no Windows operētājsistēmas, negatīvās sekas atšķirsies atkarībā no pieteikuma iesniedzēja darbības.

126   Pirmkārt, atsevišķi pieteikuma iesniedzēji nodrošina operētājsistēmu un lietojumu programmatūru uzstādīšanu uz mikrodatoriem, saskaņošanas pakalpojumiem, tostarp dažādo lietojumu un uzturēšanu kā periodisku programmatūru atjaunošanu. Ciktāl tas tos skar, divu Windows operētājsistēmu versiju esamība rada papildu izdevumus, kas saistīti ar nepieciešamību pielāgot pakalpojumus atkarībā no klienta Windows operētājsistēmas versijas un nodrošināt labu versijas bez Windows Media Player programmatūras funkcionēšanu.

127   Otrkārt, pieteikuma iesniedzēji, kas sniedz interneta lapu izveides pakalpojumus izmanto Microsoft izstrādāto tehnoloģiju. Tomēr, lai būtu pieejams to uzstādītās audiovizuālais interneta lapas saturs lietotājiem, kas izmanto datoru bez Windows Media Player programmatūras, pieteikuma iesniedzējiem būs jācieš papildu izstrādes un uzturēšanas izdevumi.

128   Treškārt, pieteikuma iesniedzējiem, kas sniedz apmācības pakalpojumus saistībā ar Microsoft izstrādājumiem, būs jāpielāgo to apmācības programmas atkarībā no lietotāja profila.

129   Visbeidzot, atsevišķi pieteikuma iesniedzēji nodrošina programmatūru izstrādes pakalpojumus, izmantojot Windows Media Player programmatūras mediju funkciju. Saistībā ar Lēmumu to darbības būs ierobežotas ar tiem klientiem, kuri ir izvēlējušies Windows operētājsistēmu ar Windows Media Player programmatūru, vai attiecībā uz tiem klientiem, kuri vēl nav izdarījuši šādu izvēli, šīs darbības liks tiem izmainīt viņu izstrādājumu saturu.

130   Microsoft nav iesniedzis apsvērumus par pieteikumu par iestāšanos lietā noteiktajā termiņā.

131   Komisija no savas puses pauda nopietnas šaubas par pieteikuma iesniedzēju interesi iestāties lietā. Komisijas argumentācija ir analoga tai, kas aprakstīta, atbildot uz DMDsecure.com u.c. pieteikumu iestāties lietā, atsaucoties uz iepriekš izklāstīto 118.–120. punktu.

132   Tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesvedībā uzskata, ka IDE Nätverkskonsulterna AB iesniegtais pieteikums par iestāšanos lietā nevar tikt pieņemts.

133   Attiecībā uz šo sabiedrību Lēmuma tūlītēja izpilde var patiesi piespiest to pielāgot klientiem piedāvātos pakalpojumus, proti, konsultācijas un ātrpakalpojumus. Windows Media Player programmatūras un Windows operētājsistēmas sadalīšana var likt tai ņemt vērā šo izveidi un attiecīgi pielāgot savus pakalpojumus. Tomēr minēto pakalpojumu pielāgošana nav jāanalizē kā Lēmuma izpildes tiešās sekas, bet jāuzskata par atkarīgu pamatā no klientu izdarītās izvēles, izvēloties Windows operētājsistēmu bez Windows Media Player programmatūras un lūdzot attiecīgus pakalpojumus. Šīs sabiedrības interesi arī, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pieteikumā par iestāšanos lietā, nevar uzskatīt par tiešu un pastāvošu iepriekš minētās judikatūras izpratnē.

134   Tomēr sabiedrībai Exor ir jāļauj iestāties lietā Microsoft prasījumu atbalstam. No pieteikuma par iestāšanos lietā izriet, ka sabiedrība Exor veido interneta mājas lapas un izstrādā lietojumus būtiskā līmenī tāpēc, ka tās klientu vidū ir lielākā Zviedrijas darbā iekārtošanas aģentūra un šādu interneta lapu izstrādei izmantotās tehnoloģijas ir izstrādātas funkcionēšanai uz Windows operētājsistēmas ar Windows Media Player programmatūras platformu. Lēmuma izpilde tādējādi varētu būtiski ietekmēt tās darbību ne tikai, liekot pielāgoties apstākļiem, mainot izmantotās tehnoloģijas, bet arī sabiedrībai liekot atlīdzināt šādu izmaiņu izdevumus. Tās tiešā un pastāvošā interese ir tādējādi uzskatāma par pietiekami pierādītu šajā stadijā.

135   Attiecībā uz citiem pieteikuma iesniedzējiem to interese pagaidu noregulējuma tiesvedības iznākumā, pamatojoties uz pieteikumā par iestāšanos lietā sniegto informāciju, nav uzskatāma par pietiekami noteiktu.

136   Tā kā pieteikumā par iestāšanos lietā paustie apgalvojumi nav pierādīti, nav iespējams secināt, ka šo pieteikuma iesniedzēju darbību pietiekami būtiski ietekmēs pieteikuma par pagaidu noregulējuma noraidīšana. Attiecībā jo īpaši uz Rodžersonu, Tomičiču, Valašeku un Nati, viņu darbību apjoms, kas veltīts programmatūru izstrādei, nav nekādi precizēts pieteikumā par iestāšanos lietā.

137   Turklāt jāpapildina, ka datoru uzturēšanas pakalpojumu (Rodžersons, Setka un Tomičičs), datoru apmācības (Setka) un konsultāciju (Tomičičs) pielāgošanu nevar tikt analizēta kā Lēmuma izpildes tiešās sekas, bet jāuzskata par atkarīgu pamatā no klientu izdarītās izvēles, izvēloties Windows operētājsistēmu bez Windows Media Player programmatūras un lūdzot attiecīgus pakalpojumus (skatīt iepriekš 133. punktu).

138   Attiecībā uz Rialdi apgalvoto interesi, to nevar uzskatīt par tiešu, jo pagaidu noregulējuma pieteikuma noraidīšana viņu ietekmēs tikai, ciktāl viņš piedalās sabiedrības mērķu sasniegšanā, kurā viņš ir Valdes priekšsēdētājs un viceprezidents, kas atbild par jaunajām tehnoloģijām.

139   Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka IDE Nätverkskonsulterna u.c. iesniegtais pieteikums par iestāšanos lietā ir jāapmierina tiktāl, ciktāl to iesniedz Exor AB, bet tas ir jānoraida tiktāl, ciktāl to iesniedz pārējie pieteikuma iesniedzēji.

 Par konfidencialitātes lūgumu

140   Microsoft prasīja, lai Lēmuma konfidenciālā versija netiek izpausta pieteikuma iesniedzējiem par iestāšanos lietā.

141   Iestāšanās lietā ir atļaujama ar nosacījumiem, kas paredzēti Pirmās instances tiesas procesa Reglamenta 116. panta 2. punktā, lietas dalībniekiem nosūtīto procesuālo dokumentu izsniegšanu ierobežojot ar Microsoft sagatavotās nekonfidenciālās versijas izsniegšanu. Lēmums par konfidencialitātes noteikšanas pamatotību nepieciešamības gadījumā tiks pieņemts vēlāk, ņemot vērā iebildumus, kurus varētu iesniegt par šo jautājumu.

Ar šādu pamatojumu

Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs

izdod rīkojumu:

1)      Computer & Communications Industry Association atļaut iestāties lietā T‑201/04 R atbildētājas prasījumu atbalstam;

2)      Software & Information IndustryAssociation atļaut iestāties lietā T‑201/04 R atbildētājas prasījumu atbalstam;

3)      The Computing Technology Industry Association Inc. atļaut iestāties lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam;

4)      The Association for Competitive Technology atļaut iestāties lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam;

5)      Novell Inc. atļaut iestāties lietā T‑201/04 R atbildētājas prasījumu atbalstam;

6)      RealNetworks Inc. atļaut iestāties lietā T‑201/04 R atbildētājas prasījumu atbalstam;

7)      TeamSystem SpA un Mamut ASA atļaut iestāties lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam;

8)      Digimpro Ltd un CODA Group Holdings Ltd iesniegto pieteikumu lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam noraidīt;

9)      DMDsecure.com BV, MPS Broadband AB, Pace Micro Technology plc, Quantel Ltd un Tandberg Television Ltd atļaut iestāties lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam;

10)    IDE Nätverkskonsulterna AB, T. Rodžersona, P. Setkas, D. Tomičiča, M. Valašeka, R. Rialdi un B. Nati iesniegto pieteikumu lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam noraidīt;

11)    Exor AB iesniegto pieteikumu lietā T‑201/04 R prasītājas prasījumu atbalstam apmierināt;

12)    sekretāram jānosūta personām, kas iestājas lietā, tiesvedības dokumentu nekonfidenciālā versija;

13)    noteikt termiņu personām, kas iestājas lietā iespējamo apsvērumu par konfidencialitātes ievērošanu iesniegšanai. Lēmums par pieteikuma pamatotību tiek atlikts;

14)    noteikt termiņu personām, kas iestājas lietā, iestāšanās raksta iesniegšanai, neierobežojot to ar iespēju nepieciešamības gadījumā papildināt pēc lēmuma par pieteikuma par konfidencialitāti pamatotību.

Luksemburgā 2004. gada 26. jūlijā.

Sekretārs

Priekšsēdētājs

H. Jung

B. Vesterdorf

---

* Tiesvedības valoda – angļu.