EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023PC0559

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Kenijas Republiku (Austrumāfrikas valstu kopienas locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses

COM/2023/559 final

Briselē, 28.9.2023

COM(2023) 559 final

2023/0337(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Kenijas Republiku (Austrumāfrikas valstu kopienas locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pievienotais priekšlikums Padomes lēmumam ir tiesību instruments, kas paredzēts Ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) starp Kenijas Republiku, (Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību (“ES”) (“ES un Kenijas EPN” vai “nolīgums”) parakstīšanai.

Sarunās apspriestie EPN teksti ir publiskoti, un tiem var piekļūt, klikšķinot uz šādas saites: https://policy.trade.ec.europa.eu/eu-trade-relationships-country-and-region/countries-and-regions/east-african-community-eac/eu-kenya-agreement/text-agreement_en .

Nolīguma mērķis ir divpusēji īstenot starp ES un EAC partnervalstīm (Burundija, Kenija, Ruanda, Tanzānija un Uganda) noslēgtā ekonomisko partnerattiecību nolīguma (“ES un EAC EPN”) noteikumus, par kuru sarunas noslēdzās 2014. gada 16. oktobrī. 2016. gada septembrī ES, Kenija un Ruanda parakstīja ES un EAC EPN, un tajā pašā mēnesī Kenija to ratificēja. Tomēr reģionālais ES un EAC EPN nekad nav ticis provizoriski piemērots, jo ne visas EAC locekles nolīgumu ir parakstījušas un ratificējušas (kas bija nosacījums tam, lai ES un EAC EPN stātos spēkā).

2021. gada februārī kārtējā EAC valstu vadītāju samitā tika nolemts pēc “mainīgās ģeometrijas” principa atļaut atsevišķām EAC valstīm sākt divpusēji īstenot ES un EAC EPN. 2021. gada 4. maijā Kenija darīja zināmu Eiropas Komisijai, ka tā šajā ziņā gribētu virzīties uz priekšu.

2022. gada 17. februārī ES un Āfrikas Savienības samita ietvarā priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ES vārdā un vēstnieks Raychelld Omamo Kenijas vārdā parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā vienojās turpināt sarunas par ES un Kenijas EPN, kas paliks atvērts arī citām EAC partnervalstīm.

Sarunas, kuru mērķis ir izdarīt nepieciešamos pielāgojumus, lai starp Keniju un ES divpusēji īstenotu ES un EAC EPN noteikumus, noslēdzās 2023. gada 24. maijā tehniskā līmenī un priekšsēdētājas izpildvietnieka V. Dombrovska vizītes laikā Kenijā 2023. gada 19. jūnijā – politiskā līmenī. Sarunu gaitā puses, lai sākotnējo nolīgumu varētu īstenot divpusēji, vienojās par dažiem tā pielāgojumiem, arī izcelsmes noteikumu (“IN”) un attīstības palīdzības jomā. Turklāt nolīgumam tika pievienots jauns tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pielikums.

Šā nolīguma noslēgšana ir paredzēta īstajā brīdī.

Pirmkārt, Kenija ir augoša ekonomika un svarīga dalībniece reģionālajā ekonomikā. Kenija ir devītā lielākā Āfrikas kontinenta ekonomika un galvenais Austrumāfrikas ekonomikas centrs. 2015.–2019. gadā tā sasniedza vispusīgu izaugsmi vidēji 4,8 % gadā, kas ievērojami samazināja nabadzības līmeni – no 36,5 % 2005. gadā līdz 27,2 % 2019. gadā. Ekonomika strauji atveseļojās pēc Covid-19 pandēmijas, un tika prognozēts, ka IKP pieaugums 2022. gadā būs 5,5 % un no jauna būs vērojama tendence, ka nabadzības līmenis samazinās pēc tam, kad tas bija audzis pandēmijas sākumā. Pēc Pasaules Bankas prognozēm, Kenijas vidēja termiņa izaugsme joprojām ir cerīga. Paredzams, ka reālais IKP pieaugs, sasniedzot 5,0 % 2023. gadā un vidēji 5,2 % 2024.–2025. gadā. Šāda prognoze par izaugsmi drīzā nākotnē pārsniedz Kenijas potenciālo IKP pieauguma tempu, kas aplēsts 4,9 % apmērā, un vidējo rādītāju 5,0 % apmērā pirms pandēmijas (2010–2019). Tiek prognozēts, ka reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju pieaugs no 2,8 % 2022. gadā līdz 3,1 %.

Otrkārt, ir izveidotas stabilas ekonomiskās attiecības starp ES un Keniju. ES ir Kenijas otrā lielākā tirdzniecības partnere. 2022. gadā tirdzniecības kopapjoms starp ES un Keniju sasniedza 3,3 miljardus EUR, kas ir par 27 % vairāk nekā 2018. gadā. No Kenijas Eiropas Savienībā importētas preces, galvenokārt dārzeņi, augļi un ziedi, 1,2 miljardu EUR vērtībā, un Kenija ir iecerējusi eksportēt arvien kompleksākas preces un palielināt eksportēto preču pievienoto vērtību. ES eksports, galvenokārt minerālprodukti, ķīmiskie produkti un iekārtas, uz Keniju sasniedz 2,02 miljardus EUR. Minētie izejresursi ir svarīgs ieguldījums Kenijas centienos attīstīt savas rūpniecības nozares. ES ir Kenijas pirmais eksporta galamērķis, uz kuru tā eksportēja 16 % no tās kopējā 2022. gada eksporta apjoma; Eiropas Savienībai seko Uganda (12 %) un ASV (8 %). ES ierindojas trešajā vietā ar 10 % no kopējā Kenijas importa.

Tirdzniecības nolīgums ar Keniju, kurš aptver preču tirdzniecību, attīstības sadarbību un ilgtspēju, saglabātu un pat palielinātu ES tirgus daļu strauji augošā tirgū un stiprinātu Kenijas pozīciju reģionā 1 . ES sadarbība ar Keniju mudinātu šo valsti veicināt tirdzniecības liberalizāciju EAC reģionā (jo nolīgums paliks atvērts citu EAC partnervalstu uzņemšanai).

Treškārt, ja raugās tieši no ģeopolitiskās perspektīvas, Kenijai arvien biežāk ir vadošā loma reģionā un starptautiskā līmenī, īpaši miera un drošības veicināšanā kaimiņvalstīs un globālās ilgtspējas programmas atbalstīšanā. ES uzskata, ka Kenija ir svarīga dalībniece, kas var vairāk iesaistīties reģionāla mēroga lietās, īpaši Etiopijā un Sudānā 2 . Kenijā atrodas Āfrikas kontinentā vienīgā ANO galvenā mītne (ANO Vides programma/UNEP un ANO Iedzīvotāju apmetņu programma/UN-Habitat), un tā bija ANO Drošības padomes pagaidu locekle (2021–2022). Turklāt Kenijai ir vadošā loma Āfrikas kontinenta ilgtspējas centienos, un tā ir uzticama sabiedrotā cīņā pret klimata pārmaiņām. Tā kopā ar ES un citiem starptautiskajiem partneriem vada Tirdzniecības ministru koalīciju klimata iniciatīvu jomā, kuras tika sāktas 2023. gadā.

Ņemot vērā aktuālo starptautisko politisko kontekstu, minēto sarunu savlaicīga pabeigšana ar tādu svarīgu partneri, kāda ir Kenija, arī būs spēcīgs signāls par kopīgo apņemšanos veidot noteikumos balstītu tirdzniecības sistēmu un veicināt ilgtspēju.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Iepriekš minētie mērķi atbilst Līgumam par Eiropas Savienību (“LES”), kurš nosaka, ka Eiropas Savienībai vajadzētu “veicinā[t] visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus” 3 .

Šā nolīguma noslēgšana pilnībā atbilst ES mērķim veicināt savas tirdzniecības attiecības ar Āfrikas partneriem, kā izklāstīts Eiropas Savienības izstrādātajā Āfrikas stratēģijā (2020) 4 , Tirdzniecības politikas pārskatīšanā (2021) 5 un Paziņojumā par ilgtspējīgas tirdzniecības politikas pārskatīšanu (2022) 6 .

Proti, šis priekšlikums īsteno Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 7 (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”), kurā aicināts noslēgt ar PTO savietojamus ekonomisko partnerattiecību nolīgumus.

Faktiski šā nolīguma mērķis ir pēc “mainīgās ģeometrijas” principa divpusēji īstenot ES un EAC EPN noteikumus. Nolīgumam varēs pievienoties citas EAC partnervalstis.

EPN starp ES un Keniju arī tika skaidri iekļauts starp galvenajiem 2021. gada jūnijā sāktajā ES un Kenijas stratēģiskajā dialogā sasniedzamajiem rezultātiem, un tas ir izšķirīgs komponents ES izstrādātajā stratēģijā par sadarbību ar Āfriku.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Mērķi saskan ar citām ES politikas jomām, īpaši ar ES attīstības un vides politiku.

Kenijas EPN ir tirdzniecības nolīgums, kas vērsts uz attīstību. Tas Kenijai piedāvā asimetrisku piekļuvi tirgum, kas tai ļauj jutīgas nozares pasargāt no liberalizācijas; tajā ir liels skaits aizsardzības pasākumu, kā arī klauzula jauno nozaru aizsardzībai; tas samazina eksporta subsīdiju izmantošanu tirdzniecībā starp pusēm. Minētie noteikumi palīdz sasniegt mērķus, kas saistīti ar politikas saskaņotību attīstībai, un saskan ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. panta 2. punktu.

Turklāt nolīgumā ietilpst vērienīgs tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pielikums, kurš aptver vidiskos un sociālos jautājumus, darba, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumus. Tāpēc nolīguma mērķi atbilst ES vides, klimata un sociālajai politikai un starptautiski pieņemtām saistībām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Saskaņā ar Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumu 2/15 par ES un Singapūras BTN visas jomas, uz kurām attiecas EPN, ir ekskluzīvā ES kompetencē un, konkrētāk, LESD 207. panta darbības jomā.

Šis nolīgums tādējādi ir jāparaksta Savienībai, ievērojot Padomes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šis EPN, kas iesniegts Padomei, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus ES ekskluzīvās kompetences.

Proporcionalitāte

Tirdzniecības nolīgumi ir piemērots līdzeklis tam, lai visaptverošās ekonomiskās attiecībās ar valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, regulētu piekļuvi tirgum un ar to saistītās jomas. Nav citas alternatīvas, kā šādas saistības un liberalizācijas pasākumus padarīt juridiski saistošus.

Šī iniciatīva tieši tiecas sasniegt Savienības ārējās darbības mērķi un palīdz īstenot politisko prioritāti – “ES kā spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece”. Tā atbilst ES globālās stratēģijas ievirzēm sadarboties ar citiem un atbildīgā veidā pārveidot savas ārējās partnerības, lai sasniegtu ES ārējās prioritātes. Tā veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 5. punktu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautisku nolīgumu parakstīšanu. Nav cita tiesību instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šā EPN mērķis ir divpusēji īstenot jau noslēgta reģionālā brīvās tirdzniecības nolīguma (ES un EAC EPN) noteikumus. Tas atbilst atjauninātajām sarunu norādēm 8 . Tādēļ labāka regulējuma prasības nepiemēro.

Nākotnē varētu paredzēt nolīguma ex post izvērtējumu.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

Pilsoniskās sabiedrības dialoga kontekstā 2023. gada martā ieinteresētajām personām tika prezentēts nolīguma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pielikums (kas ir galvenais jauninājums salīdzinājumā ar ES un EAC EPN).

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

Ietekmes novērtējums

Šajā posmā ietekmes novērtējums nav vajadzīgs. Tā kā šā nolīguma mērķis ir divpusēji īstenot jau noslēgta reģionāla brīvās tirdzniecības nolīguma (ES un EAC EPN) noteikumus, labāka regulējuma rīkkopa neprasa veikt papildu ietekmes novērtējumus.

Agrāk, 2002. gadā, par visiem EPN tika sākts ilgtspējas ietekmes novērtējums (IIN). Šā IIN rezultāti aptvēra gan sarunas par 2007. gadā noslēgto ES un EAC ekonomisko partnerattiecību pamatnolīgumu (FEPA), gan par 2014. gada oktobrī noslēgto ES un EAC visaptverošo ekonomisko partnerattiecību nolīgumu par preču tirdzniecību.

Pēc tam, kad 2014. gada oktobrī tika noslēgts ES un EAC EPN, 2018. gadā notikušajā “Sarunu iznākuma ekonomiskajā analīzē” tika novērtēta ES un EAC EPN ekonomiskā ietekme uz pusēm.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Uz Nolīgumu neattiecas REFIT procedūras; tas nerada izmaksas Savienības MVU, un tas nerada problēmas digitālās vides jomā.

Pamattiesības

Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Kenija jau gūst priekšrocības no tirgus piekļuves regulas (“TPR”), kas, tāpat kā EPN, sniedz beznodokļu un bezkvotu piekļuves iespēju ES tirgum. TPR mērķis bija padarīt pieejamu ES tirgu tām ĀKK valstīm, kuras ir pielikušas pūles, lai noslēgtu, parakstītu un ratificētu EPN, ko galu galā nebija iespējams piemērot provizoriski tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar to gatavību. Tā tas bija Kenijas gadījumā ar 2014. gada ES un EAC EPN, kuru nebija iespējams provizoriski piemērot tāpēc, ka EPN nebija parakstījušas un ratificējušas visas EAC locekles.

Tādējādi ietekmes uz budžetu nav, jo nolīgums turpinās sniegt Kenijai piekļuvi ES tirgum ar tādiem pašiem nosacījumiem.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Nolīgumā ir ietverti institucionālie noteikumi, ar kuriem izveido ministru, vecāko amatpersonu struktūras un tehniskās struktūras, lai pārraudzītu, vadītu un atbalstītu tā īstenošanu, darbību un ietekmi un veiktu nepieciešamās darbības.

Ministru līmenī tiks izveidota EPN Padome, un tai būs pilnvaras pieņemt lēmumus un ieteikumus. Uzraudzīt EPN īstenošanu un piemērošanu, kā arī novērtēt tā ietekmi uz pusēm tai palīdzēs Vecāko amatpersonu komiteja.

Tehniskā līmenī Vecāko amatpersonu komiteja var izveidot specializētas komitejas, darba sesijas, darba grupas vai struktūras, kas risina no nolīguma izrietošus jautājumus. Nolīguma noteikumi arī paredz izveidot Muitas un tirdzniecības atvieglošanas īpašo komiteju, kas līdz ar tā stāšanos spēkā pārraudzīs muitas sadarbības un tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu (“IN”) īstenošanu un administrēšanu. Turklāt tiks izveidots vispusīgs dialogs saistībā ar lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, kura uzdevums būs uzraudzīt lauksaimniecības nodaļas īstenošanas progresu un nodrošināt forumu informācijas apmaiņai un sadarbībai saistībā ar pušu attiecīgo iekšzemes lauksaimniecības politiku. Nolīgumam stājoties spēkā, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā tiks izveidota Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īpašā komiteja, kuras uzdevums būs atvieglot, uzraudzīt un pārskatīt attiecīgā pielikuma īstenošanu.

Nolīgums piešķirs pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (privātajam sektoram, uzņēmumu apvienībām, arodbiedrībām, nevalstiskajām organizācijām) lomu tā īstenošanā, arī attiecībā uz noteikumiem par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Tiks izveidotas vietējās konsultantu grupas, kurās tiks līdzsvaroti pārstāvētas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citās jomās. Tās organizēs regulāras sanāksmes un konsultēs attiecīgo pusi par nolīguma īstenošanu. Turklāt tiks izveidota Padomdevēja komiteja — kopīga pilsoniskās sabiedrības padomdevēja struktūra, kurā piedalās VKG, un tā palīdzēs Vecāko amatpersonu komitejai no nolīguma izrietošos jautājumos veicināt dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un sociālo un ekonomisko partneru pārstāvjiem.

Visbeidzot, Komisijas gada īstenošanas un izpildes ziņojums aptvers ES un Kenijas EPN no tā spēkā stāšanās dienas.

Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šā nolīguma mērķis ir de facto īstenot iepriekšējā nolīguma noteikumus, par kuriem 2014. gadā notika sarunas ar EAC loceklēm. Tas ievieš pielāgojumus, kas nepieciešami, lai atsevišķa EAC locekle varētu īstenot reģionālo EPN, un tam nākotnē var pievienoties citas EAC valstis. Iekļaujot vērienīgu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pielikumu un atjauninot ekonomiskās sadarbības un attīstības nodaļu, tas arī ticis atjaunināts, lai tajā tiktu ņemti vērā pašreizējie izaicinājumi, tādi kā ilgtspējas veicināšana.

ES un Kenijas EPN satur noteikumus par preču tirdzniecību, muitu un tirdzniecības atvieglošanu, tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (“SFS”), lauksaimniecību un zivsaimniecību, attīstības sadarbību, strīdu novēršanu un izšķiršanu un pielikumu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (“TIA”). Nolīgumā ietilpst arī divi kopīgi paziņojumi par attiecīgi TIA un IN piemērojamību.

Nolīgums īpaši paredz:

tarifu asimetriska atcelšanu. Tā kā ES, atceļot tarifus un kvotas (izņemot attiecībā uz ieročiem), piešķir Kenijai brīvu piekļuvi savam tirgum, Kenija pakāpeniski atvērs savu tirgu, izmantojot pārejas periodus un no liberalizācijas izslēdzot sensitīvus produktus;

pagaidu kārtā piemērot abu pušu tirdzniecībai tirgus piekļuves regulu (kas jau ir piemērojama Kenijai) līdz brīdim, kad, nolīgumam stājoties spēkā, un piecu gadu laikā pēc EPN īstenošanas tiks apspriests jauns IN protokols; kā paredzēts kopīgajā paziņojumā par izcelsmes noteikumiem, šā jaunā IN protokola pamatā būs ES un EAC EPN izcelsmes noteikumi;

noteikumus, kuri ņem vērā Kenijas attīstības vajadzības, piemēram, īpaši lauksaimniecības aizsardzības pasākumi, pārtikas nodrošinājuma pasākumi un jaunu rūpniecības nozaru aizsardzība;

ar muitu saistītus noteikumus, kuru mērķis ir atvieglot tirdzniecību, veicināt labākus tiesību aktus un procedūras muitas jomā, sniegt atbalstu Kenijas muitas pārvaldei un uzlabot sadarbību starp muitas iestādēm;

noteikumus par SFS, lai veicinātu reģionu iekšējo standartu saskaņošanu un uzlabotu Kenijas tehniskās spējas;

ekonomiskās un attīstības sadarbības nodaļu ar noteikumiem, kuru mērķis ir, uzlabojot piegādes jaudu un palīdzot Kenijai netraucēti īstenot EPN, uzlabot Kenijas ekonomikas konkurētspēju. Sākotnējā EAC EPN nodaļa ir lielā mērā saglabāta ar nepieciešamajiem atjauninājumiem. Ir pievienots pielikums, kurš attiecas uz Keniju un ES un kurā iestrādātas izmaiņas reģionālā nolīguma tekstā;

īpašu TIA pielikumu, kas aptver darba, dzimumu līdztiesības, kā arī vides un klimata jautājumus, ar saistošām un izpildāmām saistībām (izmantojot īpašu strīdu izšķiršanas mehānismu). Nolīgumā nav iekļauta iespēja uz laiku apturēt to saistību izpildi, kas izriet no TIA pielikuma (t. i., noteikt “sankcijas”). Tomēr kopīgajā paziņojumā par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstību ES un Kenija ir skaidri apņēmušās turpināt sarunas par šo aspektu saistībā ar pārskatīšanas klauzulu.

Šis nolīgums tiks pārskatīts ik pēc pieciem gadiem no tā spēkā stāšanās dienas. EPN tekstā ietilpst apņemšanās risināt sarunas par jaunām jomām, kas iekļaujamas EPN (“atjaunošanas klauzula”), to vidū noteikumi par pakalpojumu tirdzniecību un ar tirdzniecību saistīti noteikumi, kuri attiecas uz ilgtspējīgu attīstību, konkurences politiku, ieguldījumiem un privātā sektora attīstību, intelektuālā īpašuma tiesībām, publiskā iepirkuma pārredzamību. Sarunu rezultātus šajās jomās paredzēts pievienot piecu gadu laikā pēc nolīguma stāšanās spēkā.

2023/0337 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Kenijas Republiku (Austrumāfrikas valstu kopienas locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padome 2002. gada 12. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (“EPN”) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu.

(2)Sarunas starp Eiropas Savienību (“ES”) un Austrumāfrikas valstu kopienas (“EAC”) partnervalstīm (Burundi Republiku, Kenijas Republiku, Ruandas Republiku, Tanzānijas Savienoto Republiku un Ugandas Republiku) par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) tika pabeigtas 2014. gada 14. oktobrī, un EAC EPN tika parafēts 2014. gada 16. oktobrī.

(3)Kenija ratificēja un parakstīja ES un EAC EPN 2016. gada septembrī. Lai reģionālais EPN stātos spēkā, nolīgums jāparaksta visām EAC loceklēm. Vēl nav parakstījušas un ratificējušas trīs EAC locekles, tādēļ reģionālais nolīgums nevar stāties spēkā.

(4)2019. gada 19. decembrī Padome atjaunināja Komisijas 2002. gada sarunu norādes, paredzot ekonomiskajos partnerattiecību nolīgumos tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas noslēgšanu.

(5)2021. gada 27. februārī EAC samitā tika nolemts pēc “mainīgās ģeometrijas” principa atļaut atsevišķām EAC valstīm sākt divpusēji īstenot EAC EPN. 2021. gada 4. maijā Kenija darīja zināmu Komisijai, ka tā šajā ziņā gribētu virzīties uz priekšu.

(6)2022. gada 17. februārī ES un Āfrikas Savienības samita ietvarā priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ES vārdā un vēstnieks Raychelld Omamo Kenijas vārdā parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā vienojās turpināt sarunas par ES un Kenijas EPN (“nolīgums”), kas paliks atvērts arī citām EAC partnervalstīm.

(7)2023. gada 24. maijā sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Keniju tika sekmīgi pabeigtas.

(8)Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā parakstīt Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Kenijas Republiku (Austrumāfrikas valstu kopienas locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu vēlāk.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas nodrošina nolīguma sarunu vadītāja norādītajai(-ām) personai(-ām) visas pilnvaras Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

 
3
. pants

Nolīgumu neinterpretē kā tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Savienības vai dalībvalstu tiesās.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    2015.–2019. gadā Kenijas ekonomikas izaugsme bija vidēji 5,7 %, kas to padarīja par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām Subsahāras Āfrikā. Ekonomikas sniegumu ir veicinājusi stabila makroekonomikas vide, pozitīva ieguldītāju uzticēšanās un noturīga pakalpojumu nozare. (Avots: Pasaules Banka)
(2)    2021. gada maijā Padomes secinājumos par Āfrikas ragu atzīts, ka kopīgu vērtību un interešu programmas īstenošanā, miera un drošības, labklājības un demokrātiskās stabilitātes veicināšanā reģionā, kā arī multilaterālisma jomā Kenija ir svarīga partnere.
(3)    LES 21. panta 2. punkta e) apakšpunkts.
(4)    KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku”, communication-eu-africa-strategy-join-2020-4-final_en.pdf (europa.eu) .
(5)    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika EUR-Lex - 52021DC0066 - LV - EUR-Lex (europa.eu)
(6)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022DC0409&qid=1656586727707
(7)    (OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.), nolīgums, kas grozīts ar nolīgumu, kurš 2005. gada 25. jūnijā parakstīts Luksemburgā (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.), un ar nolīgumu, kurš 2010. gada 22. jūnijā parakstīts Vagadugu (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp).
(8)    PADOMES LĒMUMS (ES) 2020/13 (2019. gada 19. decembris), ar ko groza sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un reģioniem, ciktāl tie ietilpst Savienības kompetencē (OV L6/101, 10.1.2020.) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2020.006.01.0101.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2020%3A006%3ATOC  
Top

Briselē, 28.9.2023

COM(2023) 559 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Kenijas Republiku (Austrumāfrikas valstu kopienas locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses


EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

STARP KENIJAS REPUBLIKU (AUSTRUMĀFRIKAS VALSTU KOPIENAS LOCEKLI),

NO VIENAS PUSES,

UN EIROPAS SAVIENĪBU,

NO OTRAS PUSES

NOLĪGUMA PUSES

KENIJAS REPUBLIKA

(turpmāk “EAC partnervalsts”),

   no vienas puses, un

EIROPAS SAVIENĪBA

(turpmāk – “ES”),

   no otras puses.

ATGĀDINOT Pušu saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā, turpmāk “PTO nolīgums”,



ŅEMOT VĒRĀ Džordžtaunā 1975. gada 6. jūnijā parakstīto Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu,

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā, pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un otro reizi grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā, turpmāk “Kotonū nolīgums”, un tā pēctecīgo nolīgumu,

ŅEMOT VĒRĀ Arušā 1999. gada 30. novembrī parakstīto Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) dibināšanas līgumu un tā Protokolu par Austrumāfrikas valstu kopienas Muitas savienības dibināšanu,

ŅEMOT VĒRĀ Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Austrumāfrikas valstu kopienas partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, sarunas par kuru tika pabeigtas 2014. gada 16. oktobrī (turpmāk “ES un EAC EPN”);

ATKĀRTOTI PAUŽOT savu vēlmi nodrošināt plašāku Āfrikas vienotību un sasniegt mērķus, kas noteikti Āfrikas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

IEVĒROJOT TO, ka EAC partnervalsts(-is) un ES ir vienojušās, ka to tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrēšanos pasaules ekonomikā, pienācīgi ņemot vēra to politisko izvēli, attīstības līmeni un attīstības prioritātes, tādējādi sekmējot to ilgtspējīgu attīstību un veicinot nabadzības izskaušanu EAC partnervalstī(-īs),



ATKĀRTOTI APSTIPRINOT arī to, ka šis nolīgums atbilst Kotonū nolīguma mērķiem un principiem, jo īpaši tā 3. daļas II sadaļas noteikumiem par ekonomikas un tirdzniecības sadarbību, un tā pēctecīgā nolīguma atbilstošajiem noteikumiem,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT to, ka šis nolīgums ir līdzeklis attīstībai un veicina ilgtspējīgu izaugsmi, palielina EAC partnervalsts(-u) ražošanas un piegādes jaudu, sekmē EAC partnervalsts(-u) ekonomikas strukturālo pārveidi, dažādošanu un konkurētspēju un ļauj panākt tirdzniecības attīstību, ieguldījumu un tehnoloģiju piesaisti un darbvietu izveidi EAC partnervalstī(-īs),

ATKĀRTOTI PAUŽOT, ka nepieciešams pievērst īpašu uzmanību reģionālajai integrācijai un veltīt īpašu un diferencētu attieksmi visām EAC partnervalstīm, vienlaikus saglabājot īpašu attieksmi pret vismazāk attīstītajai(-ām) EAC partnervalstij(-īm),

ATZĪSTOT, ka ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi, lai uzlabotu EAC partnervalsts(-u) dzīves līmeni,

ATKĀRTOTI PAUŽOT, ka šā nolīguma mērķis ir īstenot Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp ES un EAC noteikumus,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.



I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. PANTS

Nolīguma darbības joma

Ar šo Puses izveido Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN). Šajā nolīgumā ietvertas šādas jomas:

a)    Vispārīgi noteikumi

b)    Preču tirdzniecība

c)    Zivsaimniecība

d)    Lauksaimniecība

e)    Sadarbība ekonomikas un attīstības jomā

f)    Institucionālie noteikumi

g)    Strīdu novēršana un izšķiršana

h)    Vispārīgi izņēmumi



i)    Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

j)    Pielikumi, protokoli un kopīgie paziņojumi attiecībā uz iepriekšminēto

2. PANTS

Mērķi

1.    Šā nolīguma mērķi ir šādi:

a)    veicināt ekonomikas izaugsmi un attīstību, izveidojot spēcīgu un stratēģisku tirdzniecības un attīstības partnerību, kas ir saderīga ar ilgtspējīgas attīstības mērķi;

b)    veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību EAC partnervalstī(-īs);

c)    veicināt pakāpenisku EAC partnervalsts(-u) integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar tās(to) politisko izvēli un prioritātēm attīstības jomā;

d)    sekmēt EAC partnervalsts(-u) ekonomikas strukturālo pārveidošanu un tās(to) dažādību un konkurētspēju, uzlabojot tās(to) ražošanas, piegādes un tirdzniecības jaudu;

e)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) darbībspēju tirdzniecības politikas un ar tirdzniecību saistīto jautājumu jomā;



f)    izveidot un īstenot efektīvu, paredzamu un pārredzamu regulatīvo sistēmu attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem EAC partnervalstī(-īs), tādējādi atbalstot apstākļu radīšanu ieguldījumu palielināšanai un privātā sektora iniciatīvai, un

g)    nostiprināt esošās attiecības starp Pusēm uz solidaritātes un savstarpēju interešu pamata. Šajā nolūkā atbilstoši to tiesībām un pienākumiem PTO šis nolīgums uzlabo komerciālās un ekonomiskās attiecības, atbalsta jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm, īstenojot pakāpenisku, asimetrisku tirdzniecības liberalizāciju starp tām, un nostiprina, paplašina un padziļina sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās jomās.

2.    Saskaņā ar Kotonū nolīguma 34. un 35. pantu un tā pēctecīgā nolīguma atbilstošajiem noteikumiem šā nolīguma mērķis ir arī:

a)    izveidot nolīgumu, kas ir saderīgs ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) XXIV pantu;

b)    veicināt EAC partnervalsts(-u) tirdzniecības nepārtrauktību atbilstoši noteikumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par Kotonū nolīguma vai tā pēctecīgā nolīguma noteikumiem;

c)    ieviest iespējamo sarunu regulējumu un noteikt tā tvērumu saistībā ar citiem jautājumiem, tostarp pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kas noteikti Kotonū nolīgumā vai tā pēctecīgā nolīgumā, un jebkādām citām abas Puses interesējošām jomām.



3. PANTS

Pārskatīšanas klauzula

Puses apņemas pabeigt sarunas turpmāk minētajās jomās piecu (5) gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas:

a)    pakalpojumu tirdzniecība;

b)    ar tirdzniecību saistīti jautājumi, proti:

i)    konkurences politika,

ii)    ieguldījumi un privātā sektora attīstība,

iii)    tirdzniecība, vide un ilgtspējīga attīstība,

iv)    intelektuālā īpašuma tiesības,

v)    pārredzamība publiskā iepirkuma jomā,

c)    jebkura cita joma, par kuru Puses var vienoties.



4. PANTS

Principi

Šā nolīguma pamatā ir šādi principi:

a)    pamatoties uz Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma acquis;

b)    uzlabot EAC reģiona integrāciju;

c)    nodrošināt asimetriju tirdzniecības liberalizācijā un ar tirdzniecību saistītu pasākumu un tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanā EAC partnervalsts(-u) labā;

d)    ļaut EAC partnervalstij(-īm) saglabāt reģionālās preferences ar citām Āfrikas valstīm un reģioniem, neliekot tos attiecināt arī uz ES, un

e)    veicināt EAC partnervalsts(-u) ražošanas, piegādes un tirdzniecības jaudas palielināšanu.


II DAĻA.

PREČU TIRDZNIECĪBA

5. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Šīs daļas noteikumus piemēro visām precēm, kuru izcelsme ir ES un EAC partnervalstī(-īs).

2.    Preču tirdzniecības jomā ir šādi mērķi:

a)    nodrošināt pilnīgus beznodokļu un bezkvotu tirgus piekļuves nosacījumus EAC partnervalsts(-u) izcelsmes precēm ES tirgū droši, ilgtermiņā un paredzamā veidā saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto kārtību;

b)    pakāpeniski liberalizēt EAC partnervalsts(-u) tirgus ES izcelsmes precēm saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto kārtību un

c)    saglabāt un uzlabot tirgus piekļuves nosacījumus, lai nodrošinātu, ka EAC partnervalsts(-is) pilnībā izmanto EPN priekšrocības.


I SADAĻA

MUITAS NODOKĻI UN PREČU BRĪVA APRITE

6. PANTS

Muitas nodoklis

1.    Muitas nodoklis ietver jebkuru un jebkāda veida nodokli vai maksājumu, ko piemēro preču importam vai saistībā ar to, tostarp jebkāda veida papildnodokli vai piemaksu saistībā ar šādu importu, taču tas neietver

a)    maksājumus, kas līdzvērtīgi iekšējiem nodokļiem, ko uzliek gan importētām, gan vietējā ražojuma precēm atbilstīgi 20. panta noteikumiem;

b)    antidempinga un kompensācijas pasākumus vai aizsardzības pasākumus, ko piemēro saskaņā ar VI sadaļas noteikumiem, un

c)    nodevas vai citus maksājumus, ko piemēro saskaņā ar 8. panta noteikumiem.

2.    Attiecībā uz katru ražojumu muitas pamatnodoklis, kam piemērojami secīgi samazinājumi, ir norādīts katras Puses tarifu liberalizācijas grafikā.



7. PANTS

Preču klasifikācija

1.    Preču klasifikācija tirdzniecībā, uz ko attiecas šis nolīgums, ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“HS”).

2.    Puses apmainās ar visu nepieciešamo informāciju trīs mēnešu laikposmā pēc tarifu maiņas vai izmaiņām HS, piemēroto muitas nodokļu un attiecīgās nomenklatūras izmaiņām attiecībā uz I un II pielikumā minētajiem izstrādājumiem.

8. PANTS

Maksas un citi maksājumi

Maksas un citi maksājumi, kas minēti 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuveno izmaksu summu un nav paredzēti vietējo ražojumu netiešai aizsardzībai vai nodokļa uzlikšanai importam fiskālos nolūkos. Ar tirdzniecību saistītās maksas un maksājumus nepiemēro konsulāriem pakalpojumiem.



9. PANTS

Izcelsmes noteikumi

1.    Šajā daļā termins “noteiktas izcelsmes” nozīmē atbilsmi terminam “noteiktas izcelsmes” importētājas Puses piemērojamajos tiesību aktos 1 . 2  

2.    EPN Padome vēlākais 5 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ar lēmumu pieņem protokolu, kas reglamentē izcelsmes noteikumus. Šā panta 1. punktu pārtrauc piemērot no brīža, kad sāk piemērot šo protokolu.

3. Ja 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās Puses nav pieņēmušas iepriekš minēto protokolu, EPN Padome izvērtē 1. punkta piemērošanu un var nolemt pagarināt minēto laikposmu.

10. PANTS

EAC partnervalsts(-u) izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

EAC partnervalsts(-u) izcelsmes ražojumus importē ES, nepiemērojot muitas nodokļus atbilstoši I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

11. PANTS

ES izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

ES izcelsmes ražojumus importē EAC partnervalstī(-īs) atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti II pielikumā sniegtajā tarifu liberalizācijas grafikā.



12. PANTS

Stāvokļa saglabāšana

1.    Puses vienojas nepaaugstināt muitas nodokļus ražojumiem, uz kuriem attiecas liberalizācija saskaņā ar šo nolīgumu, izņēmums ir pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 48., 49. un 50. pantu.

2.    Lai saglabātu Āfrikas reģionālās integrācijas procesu perspektīvu, Puses EPN Padomē var pieņemt lēmumu grozīt IIa, IIb un IIc pielikumā noteikto muitas nodokļu līmeni, ko var piemērot ES izcelsmes ražojumam pēc importēšanas EAC partnervalstī(-īs). Puses nodrošina, ka šādi grozījumi neizraisa šā nolīguma nesaderību ar GATT 1994 XXIV panta prasībām.



13. PANTS

Preču pārvietošana

1.    Muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir vienā Pusē, otras Puses teritorijā piemēro tikai vienu reizi.

2.    Jebkuru nodokli, kas samaksāts, importējot preces kādā EAC partnervalstī, atmaksā pilnā apjomā tad, kad preces tiek izvestas no EAC partnervalsts, kurā tās importētas vispirms, uz citu EAC partnervalsti. Nodokli maksā EAC partnervalstī, kurā preces tiek patērētas.

3.    Puses vienojas sadarboties, lai atvieglotu preču apriti un vienkāršotu muitas procedūras.

14. PANTS

Eksporta nodevas un nodokļi

1.    Puses neievieš jaunas nodevas vai nodokļus saistībā ar preču eksportu otrai Pusei, ja šādas nodevas vai nodokļi ir lielāki par tiem, ko piemēro iekšējai pārdošanai paredzētiem līdzīgiem ražojumiem.



2.    Neatkarīgi no 1. punkta EAC partnervalsts(-is) var, paziņojot par to ES, piemērot pagaidu nodevu vai nodokli saistībā ar preču eksportu šādos gadījumos:

a)    lai veicinātu iekšzemes rūpniecības attīstību;

b)    lai saglabātu valūtas vērtības stabilitāti, kad eksporta preces cenas paaugstināšana pasaulē rada nepamatoti augstas valūtas vērtības noteikšanas risku, vai

c)    lai aizsargātu ieņēmumus, pārtikas nodrošinājumu un vidi.

3.    Šādi nodokļi būtu jāpiemēro ierobežotam skaitam ražojumu ierobežotu laiku, un EPN Padome pēc 48 mēnešiem tos pārskata.

4.    No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ietver vai ir saistīts ar nodokļiem, kurus piemēro EAC partnervalsts(-is) jebkuru ražojumu eksportam uz jebkuru tirdzniecības lielvalsti, saskaņo ar režīmu, ko piemēro līdzīga ražojuma eksportam uz ES teritoriju.



5.    Šajā pantā un 15. pantā “tirdzniecības lielvalsts” ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā veido vairāk nekā vienu procentu gadā pirms 15. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai ikviena valstu grupa, kura darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvās tirdzniecības nolīgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā veido vairāk nekā 1,5 % gadā pirms 15. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā 3 .

15. PANTS

Labvēlīgāks režīms atbilstoši brīvās tirdzniecības nolīgumam

1.    Attiecībā uz precēm, uz ko attiecas šī daļa, ES piešķir EAC partnervalstij(-īm) jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, ES kļūstot par tāda brīvās tirdzniecības nolīguma pusi, kurš noslēgts ar trešo pusi, pēc šā nolīguma parakstīšanas.

2.    Attiecībā uz precēm, uz ko attiecas šī daļa, EAC partnervalsts(-is) piešķir ES jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, EAC partnervalstij(-īm) kļūstot par tāda brīvās tirdzniecības nolīguma pusi, kurš noslēgts ar jebkuru tirdzniecības lielvalsti, pēc šā nolīguma parakstīšanas. Ja ES var pierādīt, ka tai ir piešķirts režīms, kas ir mazāk labvēlīgs par režīmu, kādu EAC partnervalsts(-is) ir piedāvājusi(-šas) jebkurai citai tirdzniecības lielvalstij, Puses iespējami plašā mērā apspriežas un kopīgi lemj par to, kā vislabāk īstenot šā punkta noteikumus katrā atsevišķā gadījumā.



3.    Šīs daļas noteikumi nav interpretējami tā, ka tie paredz Pusēm pienākumu savstarpēji paplašināt jebkādu preferenciālo režīmu, kas piemērojams tāpēc, ka viena no Pusēm šā nolīguma parakstīšanas dienā ir tāda brīvās tirdzniecības nolīguma puse, kurš noslēgts ar trešo pusi.

4.    Šā panta 2. punkta noteikumi nav piemērojami tirdzniecības nolīgumiem starp EAC partnervalsti(-īm) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm vai citām Āfrikas valstīm un reģioniem.

5.    Šajā pantā “brīvās tirdzniecības nolīgums” ir tāds nolīgums, ar ko būtiski liberalizē tirdzniecību un atceļ diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedz jaunus vai papildu diskriminējošus pasākumus starp Pusēm, sākot ar minētā nolīguma spēkā stāšanās dienu vai samērīgā termiņā.

16. PANTS

Īpaši noteikumi administratīvās sadarbības jomā

1.    Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska, īstenojot un kontrolējot atbilstīgi šai daļai piešķirto preferenciālo režīmu, un uzsver apņemšanos apkarot pārkāpumus un krāpšanu muitas un ar to saistītajās lietās.



2.    Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē, kas nav iespējams nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem).

3.    Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību inter alia nozīmē:

a)    atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā ražojuma vai ražojumu izcelsmes statusu;

b)    atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c)    atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.



4.    Pārkāpumu vai krāpšanu var inter alia konstatēt arī tad, ja bez pietiekami pamatota iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5.    Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a)    Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, bez liekas kavēšanās par saviem konstatējumiem paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 106. pantu (turpmāk “Vecāko amatpersonu komitejai”), sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem konstatējumiem, sāk apspriešanos Vecāko amatpersonu komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)    ja Puses saskaņā ar iepriekš minēto ir sākušas apspriešanos Vecāko amatpersonu komitejā un trīs (3) mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, skartā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo EPN Padomei;



c)    šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Apturēšana nepārsniedz sešu (6) mēnešu termiņu, ko var pagarināt. Par to periodiski apspriežas Vecāko amatpersonu komitejā, jo īpaši ar mērķi to atcelt, tiklīdz vairs nav apturēšanu pamatojošo apstākļu.

6.    Vienlaikus ar paziņošanu Vecāko amatpersonu komitejai atbilstīgi šā panta 5. punkta a) apakšpunktam attiecīgā Puse publicē arī paziņojumu importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāts, ka nav iespējams nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ka ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

17. PANTS

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenču sistēmas pienācīgā pārvaldībā, jo īpaši izcelsmes noteikumu piemērošanā, kas šā nolīguma nolūkiem piemērojami attiecībā uz “noteiktas izcelsmes ražojuma” koncepta definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, ja šāda kļūda rada sekas kā ievedmuitas nodokļus, Puse, kuru skar šādas sekas, var pieprasīt Vecāko amatpersonu komitejai izvērtēt iespējas pieņemt visus atbilstīgos pasākumus situācijas atrisināšanai.



18. PANTS

Muitas vērtības noteikšana

1.    GATT 1994 VII pants un Nolīgumā par GATT 1994 VII panta īstenošanu reglamentē ražojumu muitas vērtības noteikšanas noteikumus, ko piemēro tirdzniecībai starp Pusēm.

2.    Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumiem par ražojumu muitas vērtējumu.

II SADAĻA

NETARIFA PASĀKUMI

19. PANTS

Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

1.    Šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus Pušu aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importēšanu, eksportēšanu vai pārdošanu eksportam, izņemot 6. pantā paredzētos muitas nodokļus, maksas un citus maksājumus, neatkarīgi no tā, vai tie ieviesti ar kvotām, importa vai eksporta licencēm vai citiem pasākumiem. Tirdzniecībā starp Pusēm neievieš jaunus šāda veida pasākumus. Šā panta noteikumi neierobežo šīs daļas VI sadaļas noteikumus.



2.    Šā panta 1. punkta noteikumi nav attiecināmi uz

a)    eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko uz laiku piemēro, lai novērstu vai atvieglotu pārtikas produktu vai citu eksportētājai līgumslēdzējai pusei svarīgu izstrādājumu kritisku deficītu;

b)    importa un eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas vajadzīgi standartu vai noteikumu piemērošanai attiecībā uz starptautiskajā tirdzniecībā esošu preču klasifikāciju, šķirošanu vai tirgvedību.

20. PANTS

Valsts režīms iekšējo nodokļu piemērošanas un regulējuma jomā

1.    Importētajiem ražojumiem, kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neuzliek iekšējos nodokļus vai jebkādus citus iekšējos maksājumus, kas lielāki par maksājumiem, kurus tieši vai netieši piemēro otras Puses līdzīgiem vietējiem ražojumiem. Turklāt Puses arī citādi nepiemēro iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, lai sniegtu aizsardzību vietējai ražošanai.

2.    Importētiem ražojumiem, kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā līdzīgiem otras Puses vietējiem ražojumiem attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē to iekšējo pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikumi neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, ja tā noteikta, tikai un vienīgi pamatojoties uz transportlīdzekļu ekonomisko ekspluatāciju, bet ne uz ražojuma izcelsmi.



3.    Neviena no Pusēm nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo kvantitatīvo reglamentāciju attiecībā uz ražojumu sajaukšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas kvantitatīvie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai proporcija jāpiegādā no vietējiem avotiem. Turklāt neviena no Pusēm nepiemēro iekšējus kvantitatīvos noteikumus, lai sniegtu aizsardzību vietējai ražošanai.

4.    Šā panta noteikumi neliedz subsīdiju maksāšanu tikai valsts ražotājiem, ietverot tādus maksājumus valsts ražotājiem, kas iegūti no iekšējo nodokļu vai maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šā panta noteikumiem, un subsīdijas, ko veic, izmantojot iekšzemes ražojumu valsts iepirkumu.

5.    Šā panta noteikumi neattiecas uz tiesību aktiem, noteikumiem, procedūrām vai praksi, kas regulē publisko iepirkumu.

21. PANTS

Laba pārvaldība nodokļu jomā

Puses atzīst, ka ir svarīgi sadarboties ar attiecīgām iestādēm saistībā ar nodokļu jomas labas pārvaldības principu ievērošanu atbilstoši attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem.


III SADAĻA

MUITAS SADARBĪBA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

22. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Puses atzīst, ka muitas sadarbības un tirdzniecības atvieglošanas jautājumi ir svarīgi vispārējās tirdzniecības vides attīstīšanā, un vienojas par turpmāko:

a)    pastiprināt sadarbību un nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās spējas ļauj sasniegt tirdzniecības atvieglošanas mērķi;

b)    EAC partnervalstij(-īm) ir vajadzīgi pārejas periodi un spēju veidošana, lai tās varētu veiksmīgi īstenot šīs sadaļas noteikumus.

2.    Šīs sadaļas mērķi ir šādi:

a)    atvieglot tirdzniecību starp Pusēm,

b)    veicināt tiesību aktu un procedūru muitas jomā saskaņošanu reģionālā līmenī,



c)    sniegt atbalstu EAC partnervalstij(-īm), lai stiprinātu tirdzniecības atvieglošanu,

d)    sniegt atbalstu EAC partnervalsts(-u) muitas pārvaldēm šā nolīguma īstenošanā un citas starptautiskās paraugprakses īstenošanā muitas jomā, un

e)    uzlabot Pušu muitas dienestu un citu saistīto robežapsardzes aģentūru sadarbību.

23. PANTS

Muitas sadarbība un savstarpēja administratīvā palīdzība

1.    Lai nodrošinātu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem un efektīvi īstenotu 22. pantā noteiktos mērķus, Puses:

a)    apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)    izstrādā kopīgas iniciatīvas abpusēji saskaņotās jomās;



c)    sadarbojas šādās jomās:

i)    muitas sistēmu un procedūru modernizēšana, kā arī muitošanas laika samazināšana,

ii)    muitas procedūru un tirdzniecības formalitāšu, tostarp saistībā ar importu, eksportu un tranzītu, vienkāršošana un saskaņošana,

iii)    reģionālo tranzīta sistēmu uzlabošana,

iv)    pārredzamības uzlabošana saskaņā ar 24. panta 3. punktu,

v)    spēju veidošana, tostarp finansiāla un tehniska palīdzība EAC partnervalstij(-īm),

vi)    jebkādas citas muitas jomas, par kurām Puses varētu vienoties,

d)    tādās starptautiskās organizācijās kā PTO, Pasaules Muitas organizācija (PMO), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un ANO Konference par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) pēc iespējas izstrādā kopēju nostāju muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā;

e)    veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu gan iekšzemē, gan pāri robežām.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta Puses vienai otrai sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās saskaņā ar 1. protokola noteikumiem.



24. PANTS

Tiesību akti un procedūras muitas jomā

1.    Puses vienojas, ka to attiecīgos tiesību aktus un procedūras tirdzniecības un muitas jomā izstrādā, izmantojot starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā, tostarp būtiskos elementus, kuri ietverti pārskatītajā Kioto Starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu un PMO standartu satvarā drošības un tirdzniecības sekmēšanai pasaules mērogā, kā arī PMO datu kopu un HS konvenciju.

2.    Puses vienojas, ka to attiecīgie noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas uz šādiem elementiem:

a)    vajadzība aizsargāt un atvieglot likumīgu tirdzniecību, efektīvi īstenojot tiesību aktu muitas jomā prasības un nodrošinot atbilstību tām;

b)    vajadzība izvairīties no nevajadzīga un diskriminējoša sloga uzņēmējiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret krāpšanu un korupciju un sniegtu papildu atbalstu uzņēmējiem, kas nodrošina augsta līmeņa atbilstību tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

c)    vajadzība izmantot vienotu administratīvo dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, lai ieviestu muitas deklarācijas attiecīgi ES un EAC partnervalstī(-īs);



d)    mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšana, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un laišanai apgrozībā, kontrole pēc laišanas apgrozībā un revīzijas;

e)    eksporta, importa un tranzīta sistēmu pakāpeniska attīstība, tostarp tādu sistēmu, kuru pamatā ir informācijas tehnoloģijas, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, muitas pārvaldēm un citām aģentūrām;

f)    princips, ka sods, ko piemēro par mazsvarīgiem muitas noteikumu vai procedūru prasību pārkāpumiem, ir samērīgs un neizraisa nepamatotu kavēšanos, kad tiek iesniegts pieteikums muitošanai;

g)    saistošu nolēmumu sistēma muitas lietās, jo īpaši tarifu klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar reģionālo un/vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

h)    vajadzība piemērot nodevas un maksājumus, kas ir samērīgi ar pakalpojumu, kuru sniedz saistībā ar jebkuru konkrētu darījumu, un ko neaprēķina atbilstoši ad valorem vērtībai. Ar preču tirdzniecību saistītās nodevas un maksājumus nepiemēro konsulāriem pakalpojumiem;

i)    vajadzība atcelt jebkādas prasības obligāti veikt pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu atbilstīgi PTO nolīgumam par pirmsnosūtīšanas inspekciju;

j)    vajadzība atcelt visas prasības obligāti izmantot muitas brokerus, kā arī pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi viņu licencēšanas noteikumi.



3.    Darba metožu uzlabošanai un muitas darbību pārredzamības un efektivitātes panākšanai Puses:

a)    veic turpmākus pasākumus, lai vienkāršotu un standartizētu dokumentus un tirdzniecības formalitātes, kas ļautu ātri izlaist un atmuitot preces;

b)    ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas un citu aģentūru administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar importu, eksportu vai tranzītpreces. Šīs procedūras ir viegli pieejamas visiem uzņēmumiem;

c)    nodrošina, ka tiek saglabāta integritāte, piemērojot pasākumus atbilstoši attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principiem.

25. PANTS

Pārvietošanas tranzītā atvieglošana

1.    Puses nodrošina brīvu tranzītu caur savu teritoriju pa vispiemērotākajiem maršrutiem. Jebkādi ierobežojumi, kontrole vai prasības ir nediskriminējošas, samērīgas un tiek piemērotas vienveidīgi.



2.    Puse var pieprasīt, lai tranzīta satiksme tās teritorijā sāktos noteiktā muitas punktā un notiktu pa tai īpaši paredzētiem maršrutiem. Ja Puse pieprasītu izmantot šādus maršrutus, to dara, pilnīgi ņemot vērā GATT 1994 V panta 3. punkta noteikumus.

3.    Neskarot likumīgu muitas kontroli, vienas Puses preču tranzītam otras Puses teritorijā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā otras vietējām precēm.

4.    Puses izmanto bezmuitas pārvadāšanas režīmu, kas ļauj veikt preču tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus vai citus līdzvērtīgus maksājumus, ar noteikumu, ka tiek sniegta atbilstoša garantija saskaņā ar reģionāliem un/vai valsts tiesību aktiem muitas jomā.

5.    Puses veicina un īsteno reģionālu tranzīta režīmu.

6.    Puses veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu gan iekšzemē, gan pāri robežām.

7.    Pušu tiesību aktus izstrādā atbilstoši starptautiskiem standartiem un instrumentiem, kas attiecas uz tranzītu.



26. PANTS

Attiecības ar darījumu aprindām

Puses vienojas:

a)    nodrošināt, ka visi tiesību akti, procedūras, nodevas un maksājumi ir publiski pieejami, ciktāl iespējams, ar elektronisku vai citu piemērotu līdzekļu starpniecību un vajadzības gadījumā kopā ar nepieciešamajiem paskaidrojumiem;

b)    regulāri savlaicīgi apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības jautājumiem;

c)    ieviest jaunus vai grozītus tiesību aktus un procedūras tā, lai tirgotāji varētu labi sagatavoties to izpildei;

d)    darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp aģentūras noteikumus un ievešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;



e)    sekmēt sadarbību starp uzņēmējiem un attiecīgajiem dienestiem, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pamatojoties uz PMO noteiktajām procedūrām;

f)    nodrošināt, ka to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju vajadzības, paraugprakse un tās pēc iespējas mazāk ierobežotu tirdzniecību.

27. PANTS

Pārejas noteikumi

1.    Ņemot vērā vajadzību uzlabot EAC partnervalsts(-u) spēju muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā un neskarot to saistības PTO, Puses vienojas, ka EAC partnervalsts(-is) izmanto pārejas periodu piecus (5) gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu 23., 24. un 25. pantā noteiktos pienākumus.

2.    Šo pārejas periodu var pagarināt ar EPN Padomes atļauju.



28. PANTS

Muitas standartu saskaņošana reģionālā līmenī

Puses apliecina un atzīst, ka ir svarīgi saskaņot muitas standartus un tirdzniecības atvieglošanas pasākumus reģionālā līmenī, tostarp vajadzības gadījumā sākt reformas muitas un tirdzniecības jomā.

29. PANTS

Muitas un tirdzniecības atvieglošanas īpašā komiteja

1.    Ar šo Puses izveido Muitas un tirdzniecības atvieglošanas komiteju, kurā darbojas Pušu pārstāvji un:

a)    kura tiekas dienā un atbilstoši darba kārtībai, par ko Puses ir iepriekš vienojušās;

b)    kuru vada pārmaiņus katra Puse un

c)    kura ziņo EPN Padomei.



2.    Muitas un tirdzniecības atvieglošanas īpašās komitejas uzdevumi ir šādi:

a)    pārraudzīt šīs sadaļas un 9. panta īstenošanu un administrēšanu;

b)    nodrošināt forumu, lai konsultētos un apspriestu visus jautājumus saistībā ar muitu, tostarp izcelsmes noteikumus, vispārīgās muitas procedūras, muitas vērtības noteikšanu, tarifa klasifikāciju, tranzītu un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās;

c)    veicināt sadarbību izcelsmes noteikumu un ar tiem saistīto muitas procedūru, vispārējo muitas procedūru un savstarpējās administratīvās palīdzības muitas lietās izstrādē, piemērošanā un izpildē;

d)    veicināt sadarbību spēju veidošanas un tehniskās palīdzības jomā;

e)    izskatīt jebkuru citu jautājumu, uz ko attiecas šī sadaļa un par ko Puses ir vienojušās.



IV SADAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

30. PANTS

Piemērošanas joma un definīcijas

1.    Šīs sadaļas noteikumus piemēro pasākumiem, uz kuriem attiecas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (PTO SFS līgums).

2.    Šajā sadaļā, ja nav noteikts citādi, ir izmantotas PTO SFS līguma, Pārtikas kodeksa komisijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas definīcijas.

31. PANTS

Mērķi

Mērķi sanitāro un fitosanitāro (SFS) pasākumu piemērošanas jomā ir šādi:

a)    atvieglot Pušu reģionālo un starpreģionālo tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību atbilstoši PTO SFS līgumam;



b)    risināt problēmas, kas saistītas ar SFS pasākumiem attiecībā uz apstiprinātajām prioritārajām nozarēm un ražojumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību reģionālajai integrācijai;

c)    ieviest procedūras un kārtību sadarbības veicināšanai SFS jautājumos;

d)    nodrošināt pārredzamību SFS pasākumos, kas attiecas uz tirdzniecību Pušu starpā un katras Puses teritorijā;

e)    veicināt pasākumu saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem reģionā atbilstoši PTO SFS līgumam un attiecīgas politikas, tiesiskā, normatīvā un institucionālā regulējuma izstrādi EAC partnervalstī(-īs);

f)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) efektīvu dalību Pārtikas kodeksa komisijā, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā un Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā;

g)    veicināt apspriešanos un informācijas apmaiņu starp EAC partnervalsti(-īm) un ES iestādēm un laboratorijām;

h)    veicināt spēju pilnveidošanu, lai varētu noteikt un īstenot reģionālus un valsts standartus atbilstoši starptautiskām prasībām nolūkā veicināt reģionālo integrāciju;



i)    nodrošināt un uzlabot EAC partnervalsts(-u) spēju ieviest un uzraudzīt SFS pasākumus atbilstoši VI sadaļai V daļā par sadarbību ekonomikas un attīstības jomā, un

j)    veicināt tehnoloģiju pārnesi.

32. PANTS

Tiesības un pienākumi

1.    Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem
līgumiem un nolīgumiem, kuri attiecas uz šo sadaļu un kuru puses tās ir.

2.    Katra Puse:

a)    izmanto savas suverēnās tiesības veikt SFS pasākumus, ja šie pasākumi atbilst PTO SFS līguma noteikumiem;


b)    apspriežas ar otru Pusi pirms jebkura jauna SFS pasākuma ieviešanas, izmantojot PTO SFS līgumā paredzētos ziņošanas mehānismus un, ja nepieciešams un lietderīgi – Pušu kontaktpunktus;

c)    atbalsta otru Pusi, apkopojot informēta lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju;

d)    veicina saistītu uzņēmumu un kopuzņēmumu izveidi un kopīgu pētniecību un izstrādi starp EAC partnervalsti(-īm) un ES iestādēm un laboratorijām.

33. PANTS

Pasākumu zinātnisks pamatojums

Atbilstoši šīs sadaļas noteikumiem Puses nodrošina, ka jebkurš SFS pasākums, ko ievieš, maina vai pārveido Pušu teritorijā, ir zinātniski pamatots un atbilst PTO SFS līgumam.



34. PANTS

Saskaņošana

1.    Puses tiecas saskaņot savus attiecīgos noteikumus un procedūras savu SFS pasākumu formulēšanai, tostarp pārbaudes, testēšanas un sertifikācijas procedūras, atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.    Vecāko amatpersonu komiteja izstrādā kārtību, lai palīdzētu šajā saskaņošanas procesā un uzraudzītu to.

35. PANTS

Līdzvērtība

Puses piemēro līdzvērtības principus atbilstoši PTO SFS līguma noteikumiem. Šim nolūkam viena Puse pēc otras Puses pieprasījuma nodrošina otrai Pusei pienācīgu piekļuvi pārbaudes, testēšanas un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.



36. PANTS

Zonēšana un nodalīšana

Puses katrā atsevišķā gadījumā atzīst noteiktas teritorijas, kuras ir brīvas no pesticīdiem vai slimībām, vai teritorijas, kurās pesticīdu vai slimību izplatības līmenis ir zems un kuras ir augu un dzīvnieku izcelsmes produktu iespējamais izcelsmes avots, ņemot vērā PTO SFS līguma 6. panta noteikumus.


37. PANTS

Informācijas paziņošana, pieprasīšana un pārredzamība

1.    Puses SFS pasākumus piemēro pārredzamā veidā atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.    Puses atzīst to, cik nozīmīgi ir tādi informācijas apspriešanas, paziņošanas un apmaiņas mehānismi attiecībā uz SFS pasākumiem atbilstoši PTO SFS līgumam.

3.    Importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par jebkurām izmaiņām tās SFS prasībās attiecībā uz importu, kas varētu ietekmē tirdzniecību šīs sadaļas darbības jomā. Puses arī apņemas ieviest mehānismus šādas informācijas apmaiņai.



38. PANTS

Atbilstības novērtēšana

Lai nodrošinātu atbilstību SFS standartiem, Puses vienojas par atbilstības novērtēšanas procedūrām.


39. PANTS

Informācijas apmaiņa un tirdzniecības nosacījumu pārredzamība

Sadarbība ietver:

a)    informācijas apmaiņu un apspriešanos par izmaiņām SFS pasākumos, kas varētu ietekmēt eksporta ražojumus, kuros ir ieinteresēta kāda no Pusēm;

b)    informācijas apmaiņu citās jomās, kas varētu būt svarīgas Pušu tirdzniecības attiecībās, tostarp ātras reaģēšanas paziņojumus, zinātniskus atzinumus un pēc konkrēta pieprasījuma sniegtus ziņojumus par notikumiem;

c)    savlaicīgu paziņošanu, lai nodrošinātu, ka EAC partnervalsts(-is) ir informēta(-as) par jauniem SFS pasākumiem, kuri var ietekmēt EAC partnervalsts(-u) eksportu uz ES. Šīs sistēmas pamatā ir pašreizējie mehānismi atbilstoši PTO pienākumiem, jo īpaši PTO SFS līguma 7. pants;



d)    pārredzamības veicināšanu attiecībā uz barības un pārtikas paraugu ņemšanu, analīzi un rīcību pēc oficiālajiem kontroles pasākumiem, ko veic kāda no Pusēm.

40. PANTS

Kompetentās iestādes

1.    Šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanai Pušu attiecīgās SFS iestādes ir kompetentās iestādes EAC partnervalstī(-īs) un ES.

2.    Šā panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu pienākumi ir noteikti atbilstoši PTO SFS līgumam.

3.    Puses informē viena otru par to attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas 1. punktā, un jebkurām ar tām saistītām izmaiņām.



V SADAĻA

STANDARTI, TEHNISKIE NOTEIKUMI UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

41. PANTS

Piemērošanas joma un definīcijas

1.    Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtējumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā definēts PTO Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT nolīgums).

2.    Šajā sadaļā piemēro TBT nolīgumā izmantotās definīcijas.


42. PANTS

Tiesības un pienākumi

1.    Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar TBT nolīgumu, vienlaikus ņemot vērā savas tiesības un saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuru puses ir gan EAC partnervalsts(-is), gan ES, tostarp jo īpaši nolīgumiem saistībā ar vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.



2.    Puses nodrošina, ka tehniskie noteikumi tiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti atbilstoši TBT nolīguma noteikumiem tā, lai neradītu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp Pusēm.

43. PANTS

Savstarpējas atzīšanas nolīgumi

Puses var noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumus nozarēs, kurās tām ir abpusēja ekonomiska interese.


44. PANTS

Pārredzamība un paziņošana

1.    Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus attiecībā uz ziņošanu un informācijas apmaiņu par tehniskiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā noteikts TBT nolīgumā.

2.    Puses ar informācijas punktu starpniecību apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas varētu būt svarīgi to tirdzniecības attiecībās, tostarp ar ātras reaģēšanas paziņojumiem, zinātniskiem atzinumiem un ziņojumiem par notikumiem.



3.    Puses var sadarboties informācijas punktu izveidē un uzturēšanā un kopīgu datubāzu izveidē un uzturēšanā.

45. PANTS

Saskaņošana

Puses cenšas saskaņot savus standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras.


46. PANTS

Atbilstības novērtēšana

1.    Puses atkārtoti apstiprina savas saistības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu saskaņā ar TBT nolīgumu.

2.    Ņemot vērā tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas infrastruktūras saskaņotības apmēru, Puses var apsvērt iespēju piedalīties sarunās par atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu.



47. PANTS

Tehniskie regulatori

1.    EAC partnervalsts(-u) regulatori ir šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanas kompetentās EAC partnervalsts(-u) iestādes, kuru pienākums un kompetence ir nodrošināt vai uzraudzīt standartizāciju, metroloģiju, akreditāciju un atbilstības novērtēšanu.

2.    Par šīs sadaļas īstenošanu atbildīgā iestāde ES ir Eiropas Komisija.

3.    EAC partnervalsts(-is) paziņo ES savus tehniskos regulatorus saskaņā ar šo nolīgumu.


VI SADAĻA

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

48. PANTS

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1.    Atbilstoši šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā neliedz ES vai EAC partnervalstij(-īm) atsevišķi vai kopīgi pieņemt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar atbilstošajiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.    Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas maksājumu piemērošanas attiecībā uz ražojumiem, kas importēti no kādas no Pusēm, Puses apsver iespēju piemērot konstruktīvus aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti atbilstošajos PTO nolīgumos.

3.    Ja kāda no Pusēm ir piemērojusi antidempinga vai kompensācijas pasākumu, izveido vienu atsevišķu forumu izskatīšanai tiesā, tostarp pārsūdzības posmā.

4.    Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var piemērot reģionālā un valsts līmenī, Puses attiecīgā gadījumā nodrošina, ka šādus pasākumus nepiemēro vienlaikus attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu reģionālās iestādes, no vienas puses, un valsts iestādes, no otras puses.



5.    Katra Puse pirms izmeklēšanas sākšanas informē eksportētāju Pusi par atbilstoši dokumentētas sūdzības saņemšanu.

6.    Šā panta noteikumi ir piemērojami visās izmeklēšanās, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

7.    Uz strīdiem, kas saistīti ar antidempinga vai kompensācijas pasākumiem, ir attiecināmi PTO noteikumi par strīdu izšķiršanu.

49. PANTS

Daudzpusējie aizsardzības pasākumi

1.    Atbilstoši šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā neliedz EAC partnervalstij(-īm) un ES pieņemt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu, PTO Nolīgums par aizsargpasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu, kas pievienots Marrākešas līgumam par PTO izveidošanu (PTO Nolīgums par lauksaimniecību). Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta ES, ņemot vērā šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un EAC partnervalsts(-u) ekonomikas nelielo apjomu, importam no jebkuras EAC partnervalsts(-is) nepiemēro pasākumus, kas noteikti atbilstīgi GATT 1994 XIX pantam, PTO Nolīgums par aizsargpasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam.



3.    Šā panta 2. punktu piemēro piecus (5) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Ne vēlāk kā simt divdesmit (120) dienas pirms šā perioda beigām EPN Padome pārskata šo noteikumu darbību, ņemot vērā EAC partnervalsts(-u) attīstības vajadzības, lai noteiktu, vai to piemērošana ir jāpagarina uz papildu termiņu.

4.    Uz 1. punkta noteikumiem attiecināma PTO Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu (DSU).

50. PANTS

Divpusējie aizsardzības pasākumi

1.    Puse, izpētījusi alternatīvus risinājumus, uz ierobežotu laiku var piemērot aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no 10. un 11. panta noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.



2.    Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var veikt, ja vienas Puses izcelsmes ražojumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

a)    nopietnu kaitējumu iekšzemes rūpniecības nozarei, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, importētājas Puses teritorijā, vai

b)    traucējumus kādā ekonomikas nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importētājas Puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, vai

c)    traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības produktu 4 tirgos vai mehānismos, kas regulē šos tirgus.

3.    Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai labotu vai novērstu 2. punktā un 5. punkta b) apakšpunktā definēto būtisko kaitējumu vai traucējumus. Importētājas Puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

a)    ievedmuitas nodokļa likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā;



b)    muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem, un

c)    tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam.

4.    Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no ražojumiem, kura izcelsme ir EAC partnervalstī(-īs), importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām vienā vai vairākos ES tālākajos reģionos, ES saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai attiecīgajā reģionā vai reģionos.

5.    a)    Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no ražojumiem, kura izcelsme ir ES, importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām EAC partnervalstī(-īs), EAC partnervalsts(-is) saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai savā teritorijā.

b)    EAC partnervalsts(-is) saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt aizsardzības pasākumus, ja ES izcelsmes ražojums nodokļu samazināšanas dēļ tiek importēts tās(to) teritorijā tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus. Šādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit (10) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. EPN Padome šo laikposmu var pagarināt ne vairāk kā uz pieciem (5) gadiem.



6.    a)    Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā.

b)    Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus nepiemēro ilgāk par diviem (2) gadiem. Ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, šādu pasākumu piemērošanu var pagarināt par papildu laikposmu, kas nav ilgāks par diviem (2) gadiem. Ja EAC partnervalsts(-is) piemēro aizsardzības pasākumu vai ja ES piemēro aizsardzības pasākumu tikai viena vai vairāku savu tālāko reģionu teritorijā, šādu pasākumu tomēr var piemērot uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem (4) gadiem, un ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, piemērošanu var pagarināt par papildu četru (4) gadu laikposmu.

c)    Šajā pantā minētie pasākumi, kurus piemēro ilgāk par vienu (1) gadu, ietver skaidri noteiktus elementus, kas noved pie tā, ka vēlākais, noteiktā laikposma beigās pasākumi tiktu atcelti.

d)    Nevienu šajā pantā minēto aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz ko jau iepriekš attiecās šāds pasākums, vismaz vienu (1) gadu no pasākuma termiņa beigām.



7.    Šā panta 1. līdz 6. punkta īstenošanai piemēro šādus noteikumus:

a)    ja Puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. un/vai 5. punktā izklāstītajiem apstākļiem, tā attiecīgo jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā;

b)    Vecāko amatpersonu komiteja var sniegt jebkādus ieteikumus, kas vajadzīgi radušos apstākļu novēršanai. Ja Vecāko amatpersonu komiteja nav sniegusi ieteikumus, kuru mērķis ir novērst radušos apstākļus, vai nav rasts cits apmierinošs risinājums trīsdesmit (30) dienās pēc jautājuma nodošanas Vecāko amatpersonu komitejai, importētāja Puse var pieņemt atbilstošus pasākumus, lai novērstu apstākļus saskaņā ar šo pantu;

c)    pirms jebkura šajā pantā paredzētā pasākuma veikšanas vai – gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 8. punkts – tiklīdz tas iespējams, EAC partnervalsts(-is) sniedz Vecāko amatpersonu komitejai visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas rūpīgai izvērtēšanai, lai rastu attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu;

d)    izraugoties aizsardzības pasākumus atbilstīgi šim pantam, par prioritāriem ir jānosaka pasākumi, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai;



e)    par visiem aizsardzības pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šim pantam, nekavējoties rakstiski paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, un par tiem minētajā komitejā regulāri apspriežas, jo īpaši, lai noteiktu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

8.    Ja ārkārtas apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja Puse 3., 4. vai 5. punktā paredzētos pasākumus var veikt uz laiku, neievērojot 7. punkta prasības. Šādu rīcību var īstenot ne ilgāk kā simt astoņdesmit (180) dienas, ja pasākumus veic ES, un ne ilgāk kā divsimt (200) dienas, ja pasākumus veic EAC partnervalsts(-is) vai ja ES pasākumus īsteno tikai viena vai vairāku savu tālāko reģionu teritorijā. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no sākuma termiņa un jebkura 6. punktā minētā pagarinājuma. Veicot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto Pušu intereses un to attīstības līmeni. Attiecīgā importētāja Puse informē otru Pusi, un jautājumu tūlīt nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā.

9.    Ja importētāja Puse ražojuma importam piemēro administratīvo procedūru, kuras mērķis ir ātra informācijas sniegšana par tirdzniecības plūsmu tendencēm, kas var izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē Vecāko amatpersonu komiteju.

10.    Nevar atsaukties uz PTO nolīgumu, lai liegtu Pusei piemērot atbilstīgi šim pantam paredzētos aizsardzības pasākumus.



III DAĻA.

ZIVSAIMNIECĪBA

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

51. PANTS

Piemērošanas joma un principi

1.    Sadarbība zivsaimnieciskās tirdzniecības un attīstības jomā aptver jūras un iekšzemes zvejniecību un akvakultūru.

2.    Puses atzīst, ka zivsaimniecība ir EAC partnervalsts(-u) ekonomikas svarīgs resurss, tā būtiski veicina EAC partnervalsts(-u) ekonomikas attīstību un tai ir lielas iespējas nodrošināt turpmāku ekonomikas attīstību un mazināt nabadzību. Tā ir arī nozīmīgs pārtikas un ārvalstu valūtas ieguves avots.



3.    Tāpat Puses atzīst, ka zivsaimniecības resursi ir arī joma, kas būtiski interesē gan ES, gan EAC partnervalsti(-is), un vienojas sadarboties, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību to savstarpējās interesēs, ņemot vērā ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu.

4.    Puses vienojas, ka atbilstošā stratēģija, lai veicinātu zivsaimniecības nozares ekonomisko izaugsmi un palielinātu tās devumu EAC partnervalsts(-u) ekonomikā, vienlaikus ņemot vērā tās ilgtermiņa ilgtspēju, ir vairot vērtības pievienošanas pasākumus nozarē.

52. PANTS

Sadarbības principi

1.    Sadarbības principi zivsaimniecības jomā ir šādi:

a)    atbalsts reģionālās integrācijas attīstīšanai un nostiprināšanai;

b)    Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma acquis saglabāšana;

c)    īpašas un diferencētas attieksmes nodrošināšana;

d)    labāko pieejamo zinātnisko informāciju resursu novērtēšanai un pārvaldībai ņemšana vērā;



e)    funkcionējošu sistēmu ietekmes uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu uzraudzībai EAC partnervalstīs nodrošināšana;

f)    atbilstības nodrošināšana spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijai (UNCLOS), kas pieņemta Montego līcī 1982. gada 10. decembrī, reģionālajiem un apakšreģionālajiem nolīgumiem;

g)    amatierzvejas/pašpatēriņa zvejas īpašo vajadzību saglabāšanas un to prioritātes nodrošināšana.

2.    Šiem pamatprincipiem būtu jāsekmē dzīvo iekšzemes un jūras resursu un akvakultūras ilgtspējīga un atbildīga attīstība un šīs nozares sniegto priekšrocību optimizācija pašreizējām un turpmākajām paaudzēm, palielinot ieguldījumus, spēju veidošanu un uzlabojot piekļuvi tirgum.

3.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu finansiāla un cita veida atbalsta sniegšanu nolūkā veicināt pārstrādes rūpnīcu konkurētspēju un ražošanas jaudu, zivsaimniecības nozares dažādošanu un ostas iekārtu attīstību un uzlabošanu EAC partnervalstī(-īs).

4.    Sīkāka informācija par sadarbības jomām ir sniegta šā nolīguma V daļas IV sadaļā.


II SADAĻA

JŪRAS ZVEJNIECĪBA

53. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz jūras zvejas resursu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību, lai optimizētu labumu, ko zvejniecība rada EAC partnervalstij(-īm), palielinot ieguldījumus, veidojot spējas un paplašinot tirgus piekļuvi.

2.    Sadarbības mērķi ir šādi:

a)    veicināt zvejniecības ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību;

b)    nostiprināt sadarbību, lai nodrošinātu zvejniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu kā stingru pamatu reģionālai integrācijai, ņemot vērā transzonālās un migrējošās sugas, ko kopīgi izmanto salu un piekrastes EAC partnervalsts(-is), un to, ka neviena EAC partnervalsts atsevišķi nevar nodrošināt šo resursu ilgtspēju;

c)    nodrošināt zvejniecības nozares radītā labuma vienlīdzīgāku sadalījumu;

d)    nodrošināt zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību (UKP), kas nepieciešama nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanai;


e)    veicināt dzīvo jūras resursu efektīvu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) un ūdeņos, attiecībā uz kuriem EAC partnervalstij(-īm) ir jurisdikcija, pamatojoties uz starptautiskiem instrumentiem, tostarp UNCLOS, lai radītu savstarpēju sociālu un ekonomisku labumu Pusēm;

f)    veicināt un attīstīt reģionālo un starptautisko tirdzniecību, kuras pamatā ir paraugprakse;

g)    radīt labvēlīgu vidi, tostarp uzlabojot infrastruktūru un veidojot spējas, lai EAC partnervalsts(-is) varētu izpildīt stingrās tirgus prasības gan attiecībā uz rūpniecisko zveju, gan sīkzveju;

h)    atbalstīt valsts un reģionālās politikas virzienus, kuru mērķis ir palielināt zvejniecības nozares ražīgumu un konkurētspēju, un

i)    izveidot saikni ar citām ekonomikas nozarēm.

54. PANTS

Zvejniecības pārvaldības un saglabāšanas jautājumi

1.    Nosakot pastāvīgās nozvejas līmeņus, zvejas jaudu un citas pārvaldības stratēģijas, piemēro piesardzīgu pieeju, lai novērstu vai izlabotu nevēlamus rezultātus, piemēram, jaudas pārpalikumu un pārzveju, kā arī nevēlamu ietekmi uz ekosistēmām un amatierzveju.


2.    Katra EAC partnervalsts var veikt atbilstošus pasākumus, tostarp noteikt sezonālus un zvejas rīku ierobežojumus, lai aizsargātu savus teritoriālos ūdeņus un nodrošinātu amatierzvejas un piekrastes zvejas ilgtspēju.

3.    Puses veicina visu attiecīgo EAC partnervalsts(-u) iesaistīšanos Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTK) un citās atbilstošās zivsaimniecības organizācijās. Attiecīgās EAC partnervalsts(-is) kopā ar ES saskaņo darbības, lai nodrošinātu visu zivju sugu, tostarp tunzivju un tunzivjveidīgo zivju resursu, pārvaldību un saglabāšanu un veicinātu atbilstošu zinātnisko izpēti.

4.    Ja kompetentajai valsts pārvaldības iestādei nav pietiekamu zinātnisko pierādījumu, lai noteiktu pastāvīgās nozvejas ierobežojumus un sasniedzamos līmeņus kādā EAC EEZ, abas Puses, apspriežoties ar kompetento valsts iestādi un sadarbībā ar IOTK, un attiecīgā gadījumā ar citām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām, atbalsta šādu zinātnisko analīzi.

5.    Puses vienojas veikt atbilstīgus pasākumus, ja palielinātas zvejas intensitātes rezultātā nozvejas līmenis pārsniedz kompetentās valsts iestādes noteikto sasniedzamo pastāvīgās nozvejas līmeni.

6.    Lai saglabātu un pārvaldītu transzonālos zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus, ES un EAC partnervalsts(-is) nodrošina to, ka kuģi, kas kuģo ar to karogu, ievēro atbilstošos valsts, reģionālos un apakšreģionālos zivsaimniecības pārvaldības pasākumus un saistītos valsts normatīvos aktus.


55. PANTS

Kuģu pārvaldība un pēczvejas pasākumi

1.    Tiks uzraudzīta kuģu pārvaldība un pēczvejas pasākumi, kas izriet no IOTK un citām attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām. EAC partnervalsts(-is) un ES paredz noteikumu minimumu attiecībā uz EAC partnervalsts(-u) ūdeņos zvejojošu ES zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un novērošanu, un tas ietver šādus pasākumus:

a)    EAC partnervalstij(-īm) izveidos kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS). Ja EAC partnervalstij(-īm) nav VMS, ES palīdzēs izveidot saderīgu VMS;

b)    papildus obligātajai saderīgajai VMS EAC partnervalsts(-is) sadarbībā ar ES izstrādās citus mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, kontroli un novērošanu (UKN), un ES sniegs atbalstu EAC partnervalstij(-īm) šādas saskaņotas sistēmas izveidē un palīdzēs to ieviest;

c)    ES un EAC partnervalstij(-īm) ir tiesības gan valsts, gan starptautiskajos ūdeņos izvietot novērotājus un noteikt pienācīgas procedūras attiecībā uz novērotāju izmantošanu. Novērotājiem maksā valstu valdības, bet visas izmaksas, kas rodas uz kuģa, jāsedz kuģa īpašniekam. ES palīdz segt novērotāju apmācības izdevumus;

d)    visā reģionā izstrādā un izmanto kopīgas nozvejas ziņošanas sistēmas, nosakot prasību minimumu attiecībā uz ziņošanu;



e)    visi kuģi, kas piestāj vai pārkrauj savu nozveju EAC partnervalsts teritorijā, šīs darbības veic ostās vai doku teritorijās. Nav atļauts veikt pārkraušanu jūrā, izņemot saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, ko paredz attiecīgā reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija (RZPO). Puses sadarbojas, lai attīstītu un modernizētu piestātņu vai pārkraušanas infrastruktūru EAC partnervalsts(-u) ostās, kā arī zivju produktu attīstības iespējas;

f)    ziņošana par izmetumiem jūrā ir obligāta. Būtu jāpiešķir prioritāte tam, lai novērstu izmetumus jūrā, izmantojot selektīvus zvejas paņēmienus atbilstoši IOTK un attiecīgo reģionālo zivsaimniecības organizāciju principiem. Cik vien iespējams, piezveju nogādā krastā.

2.    Puses vienojas sadarboties valsts/reģionālo apmācības programmu izstrādē un īstenošanā EAC partnervalsts(-u) valstspiederīgajiem, lai veicinātu viņu efektīvu līdzdalību zivsaimniecības nozarē. Ja ES ir apspriedusi divpusēju zvejniecības nolīgumu, tiek mudināts nodarbināt EAC partnervalsts(-u) valstspiederīgos. Uz Eiropas kuģiem nodarbināto jūrniekiem attiecas Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.

3.    Puses īsteno saskaņotus centienus, lai uzlabotu NNN zvejas novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas līdzekļus, un šajā nolūkā veic atbilstošus pasākumus. Kompetentajām iestādēm būtu jākonfiscē NNN zvejā iesaistītie zvejas kuģi un to īpašnieki būtu jāsauc pie atbildības. Tiem nevajadzētu dot atļauju atkal doties zvejā EAC partnervalsts(-u) ūdeņos, kamēr nav saņemta iepriekšēja atļauja gan no karoga valsts, gan no attiecīgajām EAC partnervalsts(-īm) un vajadzības gadījumā arī atbilstošās RZPO.


III SADAĻA

IEKŠZEMES ZVEJNIECĪBAS UN AKVAKULTŪRAS ATTĪSTĪBA

56. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz iekšzemes zvejniecības, piekrastes un akvakultūras attīstību EAC partnervalstī(-īs) attiecībā uz spēju veidošanu, tehnoloģiju pārnesi, SFS standartiem, ieguldījumiem un ieguldījumu finansēšanu, vides aizsardzību, kā arī tiesisko un normatīvo regulējumu.

2.    Sadarbības mērķi iekšzemes zvejniecības un akvakultūras attīstības jomā ir šādi: veicināt iekšzemes zvejniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu un palielināt akvakultūras produktu ražošanu, likvidēt piegādes ierobežojumus, uzlabot zivju un zivju produktu kvalitāti, lai tie atbilstu SFS pasākumiem, uzlabot piekļuvi ES tirgum, risināt jautājumus saistībā ar starpreģionāliem šķēršļiem tirdzniecībā, piesaistīt kapitāla plūsmas un ieguldījumus nozarē, veidot spējas un uzlabot privāto ieguldītāju piekļuvi finansiālajam atbalstam iekšzemes zvejniecības un akvakultūras attīstībai.


IV DAĻA.

LAUKSAIMNIECĪBA

57. PANTS

Piemērošanas joma un definīcijas

1.    Šīs daļas noteikumi attiecas uz kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp produktīvajiem kukaiņiem.

2.    Šajā daļā un V daļas II sadaļā izmanto šādas definīcijas:

a)    lauksaimniecība ietver kultūraugus, lauksaimniecības dzīvniekus un produktīvos kukaiņus;

b)    “lauksaimniecības produkti” ir produkti, uz kuriem attiecas PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikums;

c)    “lauksaimniecības finansējums” ir finanšu līdzekļi, ko piešķir, lai atbalstītu ar lauksaimniecību saistītas darbības visā vērtības ķēdē, piemēram, ražošanas līdzekļu piegādes, lauksaimniecības pakalpojumus, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu, produktu pārveidošanu un tirgvedību;

d)    “lauksaimniecības ražošanas līdzekļi” ir visas vielas vai materiāli, aprīkojums un rīki, ko izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā un apstrādē;

e)    “ilgtspējīga lauksaimniecības tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas izstrādāta, īpašu uzmanību pievēršot tās ietekmei uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku;


f)    “pārtikas un uztura nodrošinājums” nozīmē to, ka jebkuram cilvēkam jebkurā laikā ir gan fiziska, gan ekonomiska piekļuve drošai, pietiekamai un uzturvielām bagātai pārtikai, lai apmierinātu cilvēku produktīvās un veselīgās dzīves vajadzības;

g)    “iztikas līdzekļu nodrošinājums” ir pietiekama un ilgtspējīga piekļuve ienākumiem un resursiem, lai vienlīdzīgi apmierinātu pamatvajadzības (tostarp pietiekama piekļuve pārtikai, dzeramajam ūdenim, veselības aprūpei, izglītības iespējām, mājoklim un laiks dalībai kopienā un sociālai integrācijai);

h)    “dabas katastrofa” ir dabas stihiju, piemēram, sausuma, zemestrīces, zemes nogruvuma, vulkāna izvirdumu, plūdu, kaitēkļu un slimību, sekas;

i)    “mazie lauksaimnieki” ir ražotāji ar ierobežotiem resursiem un savu zemes gabalu, kas mazāks nekā divi (2) hektāri, un to darbības mērogs ir pārāk mazs, lai sniegtu pakalpojumus, kuri ir vajadzīgi, lai būtiski palielinātu ražīgumu un izmantotu tirgu sniegtās iespējas;

j)    “ilgtspējīga attīstība” saistībā ar šo daļu ietver ekonomiskajai un sociālajai attīstībai vajadzīgās dabas resursu bāzes pārvaldību un aizsardzību tā, lai apmierinātu cilvēces vajadzības pašreizējā un nākamajās paaudzēs.

58. PANTS

Mērķi

1.    Puses vienojas, ka šīs daļas pamatmērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, kas ietver, bet neaprobežojas ar pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājumu, lauku attīstību un nabadzības samazināšanu EAC partnervalstī(-īs).

2.    Šīs daļas mērķi ir:

a)    veicināt sadarbību starp Pusēm, lai, palielinot ražošanu, ražīgumu un tirgus daļu, radītu labklājību un uzlabotu dzīves kvalitāti tiem, kas iesaistīti lauksaimniecības darbībās;

b)    uzlabot pārtikas un uztura nodrošinājumu EAC partnervalstī(-īs), veicinot vērtības pievienošanu, palielinot izlaidi, uzlabojot kvalitāti, drošību, tirgus integrāciju, tirdzniecību, pieejamību un piekļuvi;

c)    sekmēt algotu darbu visā modernizētas lauksaimniecības nozares vērtības ķēdē;

d)    attīstīt mūsdienīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares;

e)    veicināt dabas un kultūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, izstrādājot videi nekaitīgas un ilgtspējīgas tehnoloģijas, kas uzlabo lauksaimniecības ražīgumu;

f)    uzlabot konkurētspēju, veicinot vērtības pievienošanu piegādes ķēdēs, lai piekļūtu tirgiem;

g)    palielināt ražotāju ieņēmumus, attīstot lauksaimniecības produktu ar pievienoto vērtību tirgvedību tirdzniecības vietā;

h)    veicināt lauksaimniecības nozares un lauku ekonomikas pielāgošanos, lai tiktu galā ar pārmaiņām pasaules ekonomikā;



i)    veidojot lauksaimnieku organizāciju spējas, mobilizēt un uzlabot mazo lauksaimnieku ekonomiskās darbības rezultātus;

j)    uzlabot lauksaimniecības preču tirdzniecību un sekmēt to tirgu, lai palielinātu ieņēmumus ārvalstu valūtā;

k)    uzlabot infrastruktūru EAC partnervalstī(-īs), lai palielinātu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu un produktu ražošanu, ražīgumu, tirgvedību un izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot uzglabāšanai, šķirošanai, apstrādei, iepakošanai un pārvadāšanai.


59. PANTS

Vispārīgi principi

1.    Puses atzīst, ka lauksaimniecība ir svarīga EAC partnervalsts(-u) ekonomikā kā galvenais iztikas līdzekļu avots lielākajai daļai EAC partnervalsts(-u) iedzīvotāju, kā svarīgs pārtikas un uztura nodrošinājuma faktors, nozare ar lielu izaugsmes potenciālu un pievienoto vērtību, kā arī eksporta ieņēmumu avots.

2.    Ņemot vērā lauksaimniecības daudzfunkcionālo nozīmi EAC partnervalsts(-u) ekonomikā, Puses vienojas izmanto vispusīgu pieeju lauksaimniecībai kā ilgtspējīgas attīstības pamatam.

3.    Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu izaugsmi, ņemot vērā tās daudzpusīgumu un ekonomisko, sociālo, vides iezīmju dažādību, kā arī EAC partnervalsts(-u) attīstības stratēģijas.



4.    Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozares lielāka integrācija EAC partnervalstī(-īs) veicinās reģionālo tirgu paplašināšanos un palielinās ieguldījumu un privātā sektora attīstības jomu.

5.    Puses atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecisko ražošanu, veicināt vērtības pievienošanu, lauksaimniecības produktu tirdzniecību un tirgus attīstības iniciatīvas, izmantojot atbilstošus instrumentus un nodrošinot atbilstošu tiesisko regulējumu, reaģējot uz pārmaiņām tirgus apstākļos. Šajā saistībā Puses apņemas sadarboties, lai piesaistītu ieguldījumus EAC partnervalstī(-īs).

6.    Puses vienojas, ka lauksaimniecības prioritātes, uz kurām attiecas šī daļa, ir cieši saistītas ar vispārējo reģionālo politiku pārtikas un uztura nodrošinājumam un nabadzības samazināšanai, lai nodrošinātu atbilstību reģionālajai attīstības programmai un tās vadību.

60. PANTS

Vispusīgs dialogs

1.    Puses izveido EAC partnervalsts(-u) un ES vispusīgu dialogu saistībā ar lauksaimniecības un lauku attīstības politiku (“lauksaimniecības dialogs”) par visiem jautājumiem, uz ko attiecas šī daļa. Lauksaimniecības dialogā uzrauga šīs daļas īstenošanas progresu un nodrošina forumu informācijas apmaiņai un sadarbībai saistībā ar Pušu attiecīgo iekšzemes lauksaimniecības politiku, jo īpaši lauksaimniecības nozīmi saimniecību ienākumu palielināšanā, pārtikas nodrošināšanā, resursu ilgtspējīgā izmantošanā, lauku attīstības un ekonomikas izaugsmes uzlabošanā EAC partnervalstī(-īs).



2.    Lauksaimniecības dialogs notiek Vecāko amatpersonu komitejā.

3.    Puses, savstarpēji vienojoties, nosaka lauksaimniecības dialoga darba procedūras un kārtību.

61. PANTS

Reģionālā integrācija

Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozares integrācija EAC partnervalstī(-īs), pakāpeniski atceļot šķēršļus un nodrošinot atbilstošu tiesisko un institucionālo regulējumu, politikas saskaņošanu un konverģenci, palīdzēs padziļināt reģionālās integrācijas procesu un tādējādi veicinās reģionālo tirgu paplašināšanos, kas palielinās tvērumu ieguldījumu un privātā sektora attīstībai.

62. PANTS

Veicinoša politika

Puses atzīst, ka ir svarīgi pieņemt un īstenot politiku un iestāžu reformas, kas dod iespējas sasniegt šīs daļas mērķus un veicina to sasniegšanu.



63. PANTS

Ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība

Puses sadarbojas, lai sasniegtu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargāto lauku iedzīvotāju atbalstam EAC partnervalstī(-īs), ņemot vērā mainīgās ražošanas un tirdzniecības tendences pasaulē, kā arī patērētāju gaumi un izvēli.

64. PANTS

Pārtikas un uztura nodrošinājums

1.    Puses vienojas, ka šā nolīguma noteikumi ļauj EAC partnervalstij(-īm) īstenot efektīvus pasākumus pārtikas un uztura nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības sasniegšanai, kā arī attīstīt komerciālos lauksaimniecības tirgus reģionā, lai garantētu pārtikas un uztura nodrošinājumu.

2.    Puses nodrošina, ka pasākumu, ko veic atbilstoši šai daļai, mērķis ir uzlabot pārtikas un uztura nodrošinājumu, un nepieļauj, ka tiktu pieņemti tādi pasākumi, kuri varētu apdraudēt pārtikas un uztura nodrošinājumu mājsaimniecību, valsts un reģionālā līmenī.



65. PANTS

Vērtības ķēdes pārvaldība

Puses vienojas īstenot reģionālo stratēģiju, lai palielinātu piegādes spējas lauksaimniecībā, nosakot lauksaimniecības apakšnozares ar augstu pievienoto vērtību, kurās reģionam ir konkurences priekšrocība, un kapitalizēt ieguldījumus, kas var veicināt pāreju no salīdzinošām uz konkurences priekšrocībām.

66. PANTS

Agrīnās brīdināšanas sistēmas

Puses atzīst, ka ir jāizveido, jāuzlabo un jāpaātrina pārtikas nodrošinājuma informācijas sistēmas, tostarp valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas, kā arī neaizsargātības novērtēšanas un uzraudzības sistēmas, un jāveic darbības spēju veidošanai, izmantojot pašreizējos starptautiskos un reģionālos mehānismus un saistībā ar tiem.

67. PANTS

Tehnoloģijas

Puses atzīst to, cik svarīgas ir mūsdienīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas, un vienojas izstrādāt mūsdienīgas lauksaimniecības tehnoloģijas un veicināt to izmantošanu, tostarp

a)    ilgtspējīgas apūdeņošanas un fertigācijas tehnoloģijas;



b)    audu kultūras un mikropavairošanu;

c)    uzlabotas sēklas;

d)    mākslīgo apsēklošanu;

e)    integrēto augu aizsardzību;

f)    izstrādājumu iepakošanu;

g)    pēczvejas darbības;

h)    akreditētas laboratorijas;

i)    biotehnoloģiju;

j)    riska novērtējumu un vadību.

68. PANTS

Iekšzemes politikas pasākumi

1.    Katra Puse nodrošina pārredzamību lauksaimniecības atbalsta jomā saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Šajā nolūkā lauksaimniecības dialogā ES regulāri ziņo EAC partnervalstij(-īm) par šāda atbalsta tiesisko pamatu, veidu un apmēru. Šo informāciju uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi vai tās vārdā ir sniegta attiecīgā informācija publiski pieejamā tīmekļa vietnē.



2.    ES no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nepiešķir eksporta subsīdijas visiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē uz EAC partnervalsti(-īm). Šo aizliegumu EPN Padome pārskata pēc 48 mēnešiem.

3.    Turklāt Vecāko amatpersonu komiteja izskata jautājumus, kas varētu rasties saistībā ar vienas Puses lauksaimniecības produktu piekļuvi otras Puses tirgiem. Komiteja var sniegt ieteikumus EPN Padomei atbilstoši 107. pantam.

69. PANTS

Lauksaimniecības preču ražošana un tirgvedība

1.    Puses atzīst izaicinājumus, ar kuriem, lai gūtu ieņēmumus ārvalstu valūtā, saskaras EAC partnervalsts(-is) tāpēc, ka ir atkarīgas no tādu primāro lauksaimniecības preču eksporta, kas ir pakļautas lielām cenu svārstībām un pasliktinātiem tirdzniecības noteikumiem.

2.    Tādēļ Puses vienojas:

a)    stiprināt publisko un privāto partnerību saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības preču ražošanā, pārstrādē un tirgvedībā;

b)    sadarboties, attīstot spējas piekļūt nišas tirgiem, un veicināt atbilstību preču standartiem, lai izpildītu šo tirgu prasības;



c)    atbalstīt lauksaimniecības produkcijas un eksporta ražojumu dažādošanu EAC partnervalstī(-īs);

d)    palielināt ražotāju ieņēmumus, attīstot lauksaimniecības produktu ar pievienoto vērtību tirgvedību tirdzniecības vietā.

70. PANTS

Uzraudzība

Puses vienojas, ka EPN Padome pārbauda un uzrauga Pušu saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu. EPN Padome efektīvi uzrauga saistību izpildi, nodrošinot pārredzamību, un sniedz iespēju Pusēm novērtēt minēto saistību devumu Pušu ilgtermiņa mērķa sasniegšanā: izveidot godīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu.

71. PANTS

Galvenās pārtikas importētājvalstis

1.    Puses atzīst, ka ir svarīgi kliedēt tās(to) EAC partnervalsts(-u) bažas, kuras ir galvenās pārtikas importētājvalstis. Tāpēc šā panta mērķis ir palīdzēt galvenajām pārtikas importētājvalstīm izstrādāt programmas pārtikas nodrošinājuma garantēšanai.



2.    Puses vienojas:

a)    novērst ar pārtikas ražošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu saistītos ierobežojumus EAC partnervalstī(-īs);

b)    iegūt pārtikas palīdzību no EAC partnervalsts(-īm) un citām Āfrikas reģionālajām ekonomikas kopienām;

c)    uzlabot pārtikas palīdzības saskaņošanu.

3.    Puses vienojas uzturēt atbilstošu pārtikas palīdzības līmeni, ņemot vērā šīs palīdzības saņēmēju intereses, un nodrošināt, ka 2. punktā minētie pasākumi netīšām nekavē tādas pārtikas palīdzības piegādi, ko sniedz, lai novērstu ārkārtas situācijas.

4.    Puses nodrošina, ka pārtikas palīdzību sniedz pilnībā atbilstoši pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut uzņēmumu pārvietošanu, tostarp

a)    nodrošinot, ka visus pārtikas palīdzības darījumus veic, ņemot vērā vajadzības, un kā pilnīgas subsīdijas, un

b)    nesasaistot tos tieši vai netieši ar lauksaimniecības produktu vai citu preču un pakalpojumu eksportu komerciālā nolūkā.



72. PANTS

Dažu nozaru nozīme

1.    Puses apstiprina, ka:

a)    pienācīgas piekļuves nodrošināšana pārtikai, tīram un drošam dzeramajam ūdenim, veselības aprūpei, izglītības iespējām, mājoklim, dalībai kopienā un sociālajai integrācijai ir svarīga lauku iedzīvotāju iztikas līdzekļu nodrošinājumam;

b)    lauksaimniecības, tostarp ražošanas, pārstrādes, tirgvedības un izplatīšanas, infrastruktūras attīstīšanai ir izšķiroša nozīme EAC partnervalsts(-u) sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un reģionālajā integrācijā;

c)    tehniskā atbalsta pakalpojumi, piemēram, lauksaimniecības pētījumi, popularizēšanas un konsultatīvie pakalpojumi, ir svarīgi lauksaimniecības ražīguma palielināšanai;

d)    lauksaimniecības finansēšanas veicināšana ir svarīgs pasākums lauksaimniecības nozares pārveidei EAC partnervalstī(-īs). Finansējums ir vajadzīgs, lai izstrādātu lauksaimniecības tehnoloģijas, attīstītu lauksaimniecības aizdevumus un apdrošināšanu, infrastruktūru, tirgiem un lauksaimnieku apmācībai, un

e)    ilgtspējīga lauku attīstība ir svarīga, lai uzlabotu EAC partnervalsts(-u) lauku iedzīvotāju dzīves līmeni.



2.    Puses vienojas sadarboties iztikas līdzekļu nodrošinājuma, lauksaimniecības infrastruktūras, tehniskā atbalsta pakalpojumu, lauksaimniecības finansēšanas pakalpojumu un lauku attīstības jomā, kā noteikts V daļas II sadaļā.

73. PANTS

Informācijas apmaiņa un apspriešanās

1.    Puses vienojas apmainīties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi, kā arī apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs daļas mērķiem.

2.    Puses vienojas:

a)    apmainīties ar informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, patēriņu un tirdzniecību un attiecīgajām pārmaiņām lauksaimniecības produktu tirgū;

b)    apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām un stimuliem, kas pieejami lauksaimniecības nozarē, tostarp maza mēroga darbībām;

c)    apmainīties ar informāciju savā starpā par lauksaimniecības politiku, normatīvajiem aktiem;

d)    apspriest politikas un institucionālās pārmaiņas, kas vajadzīgas lauksaimniecības nozares pārveides atbalstam, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstības reģionālās politikas veidošanu un īstenošanu, tiecoties pēc reģionālās integrācijas;

e)    apmainīties ar informāciju par jaunām un atbilstošām tehnoloģijām, kā arī politiku un pasākumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu kvalitāti.



74. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.    Puses atzīst to, cik svarīgas ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ilgtspējīgai lauksaimniecības un lauku attīstībai.

2.    Puses vienojas sadarboties, identificējot, atzīstot un reģistrējot produktus, kas varētu gūt labumu no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības un jebkuras citas darbības, kura paredzēta šādi identificēto produktu aizsardzībai.

V DAĻA.

SADARBĪBA EKONOMIKAS UN ATTĪSTĪBAS JOMĀ

75. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.    Saskaņā ar ĀKK un ES partnerības nolīguma, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā, pārskatītās pašreizējās redakcijas 34. un 35. pantu un tā pēctecīgā nolīguma atbilstošajiem noteikumiem, Puses atkārtoti apstiprina, ka sadarbība attīstības jomā ir to partnerības galvenais elements un svarīgs faktors šā nolīguma mērķu sasniegšanā. Puses vienojas, ka šā nolīguma VI pielikums prevalē pār šīs nolīguma daļas noteikumiem.



2.    Puses vienojas pievērsties EAC partnervalsts(-u) attīstības vajadzībām, palielinot ražošanas un piegādes jaudu, veicinot to ekonomikas strukturālo pārveidi un konkurētspēju, uzlabojot ekonomikas dažādošanu un palielinot pievienoto vērtību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un atbalstītu reģionālo integrāciju.

3.    Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu šā nolīguma īstenošanu un atbalstītu reģionālo integrāciju un attīstības stratēģijas. Puses vienojas, ka sadarbības pamatā, papildus EAC partnervalsts(-u) reģionālās un valsts attīstības stratēģijām, ir nolīguma daļa par sadarbību ekonomikas un attīstības jomā un EPN attīstības plāns, uz abiem attiecas VI pielikuma prevalējošie noteikumi. Plāns un attiecīgie pamatkritēriji, rādītāji un mērķi, kas atspoguļo līdz parakstīšanas dienai identificētās EAC partnervalsts(-u) vajadzības, ir pievienoti šim nolīgumam IIIa un IIIb pielikumā. Tos pārskata ik pēc pieciem (5) gadiem. Sadarbība ir finansiāls un nefinansiāls atbalsts EAC partnervalstij(-īm).

4.    Šajā saistībā finansēšanu saistībā ar EAC partnervalsts(-u) un ES sadarbību attīstības jomā nolūkā īstenot šo nolīgumu veic, ievērojot Kotonū nolīgumā un tā pēctecīgajā nolīgumā paredzētos noteikumus un attiecīgās procedūras un ievērojot attiecīgos pēctecīgos instrumentus, ko finansē no ES vispārējā budžeta. Šajā saistībā, ņemot vērā jaunos izaicinājumus, ko izraisa ciešāka reģionālā integrācija un konkurence pasaules tirgos, Puses vienojas, ka viena no prioritātēm ir atbalsts šā nolīguma īstenošanai. Puses vienojas, ka finanšu instrumentus, kas paredzēti Kotonū nolīgumā un tā pēctecīgajā nolīgumā, mobilizē tā, lai panāktu iespējami lielus šā nolīguma sniegtos ieguvumus.



5.    Šā nolīguma īstenošanas vajadzībām Puses apņemas kopīgi un atsevišķi mobilizēt līdzekļus, norādījumi par to ir sniegti X sadaļas īpašajos noteikumos par līdzekļu mobilizāciju, uz ko attiecas šā nolīguma VI pielikuma prevalējošie noteikumi.

6.    Saskaņā ar 2005. gadā pieņemto Parīzes deklarācija par palīdzības efektivitāti Puses vienojas izmantot un attiecīgā gadījumā atbalstīt valsts un/vai reģionālos mehānismus, fondus vai iespējas, lai novirzītu un koordinētu līdzekļus šā nolīguma īstenošanai.

76. PANTS

Mērķi

Sadarbības ekonomikas un attīstības jomā mērķi ir šādi:

a)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) ekonomikas konkurētspēju;

b)    uzlabot piegādes jaudu un sekmēt veiksmīgu šā nolīguma īstenošanu;

c)    pārveidot EAC partnervalsts(-u) ekonomikas struktūru, izveidojot spēcīgu, konkurētspējīgu un dažādotu ekonomikas bāzi, izmantojot uzlabotu ražošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu un tirgvedību;

d)    attīstīt tirdzniecības un ieguldījumu piesaistīšanas jaudu;

e)    nostiprināt tirdzniecības un ieguldījumu politiku un noteikumus un

f)    padziļināt reģionālo integrāciju.



77. PANTS

Sadarbības jomas

Sadarbība ekonomikas un attīstības jomā ietver šādas jomas, uz ko attiecas šā nolīguma VI pielikuma prevalējošie noteikumi:

a)    infrastruktūra;

b)    lauksaimniecība un lauksaimniecības dzīvnieki;

c)    privātā sektora attīstība;

d)    zivsaimniecība;

e)    ūdens un vide;

f)    piekļuves tirgum jautājumi, tostarp:

i)    SFS,

ii)    TBT un

iii)    muita un tirdzniecības atvieglošana EAC partnervalstī(-īs);

g)    EPN pielāgošanas pasākumi un

h)    līdzekļu mobilizācija.


I SADAĻA

INFRASTRUKTŪRA

78. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Sadarbība fiziskas infrastruktūras attīstīšanā īpaši attiecas uz transportu, enerģētiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

2.    Šīs jomas mērķi ir:

a)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) ekonomikas konkurētspēju;

b)    iestāžu, valsts un reģionālā līmenī novērst piegādes ierobežojumus un

c)    sekmēt publisko un privāto partnerību attīstību.

79. PANTS

Transports

1.    Sadarbība transporta jomā attiecas uz sauszemes, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportu.



2.    Šīs jomas mērķi ir:

a)    uzlabot valsts un reģionālo savienojamību, lai padziļinātu reģionālo ekonomisko integrāciju;

b)    attīstīt, pārveidot, atjaunot, pilnveidot un modernizēt EAC partnervalsts(-u) stabilās un efektīvās transporta sistēmas;

c)    uzlabot cilvēku un preču plūsmas kustību un

d)    nodrošināt labāku piekļuvi tirgiem, izmantojot uzlabotu sauszemes, gaisa, jūras, iekšzemes ūdenstransportu un dzelzceļa transportu.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    transporta sistēmu pārvaldība;

b)    visu līmeņu infrastruktūras stāvokļa uzlabošana, attīstīšana un modernizēšana, tostarp intermodālu infrastruktūras tīklu attīstīšana;

c)    EAC partnervalsts(-u) institucionālās, tehniskās un administratīvās spējas uzlabošana standartu, kvalitātes nodrošināšanas, metroloģijas un atbilstības novērtēšanas pakalpojumu jomā;

d)    tehnoloģiju izstrāde un pārņemšana, inovācija, informācijas apmaiņa, tīklu veidošana un tirgvedība;



e)    partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas veicināšana starp uzņēmējiem;

f)    transporta nozares drošības un drošuma, tostarp meteoroloģisko prognožu, bīstamo preču un glābšanas pasākumu pārvaldības, uzlabošana;

g)    reģionālās transporta politikas un tiesiskā regulējuma izstrāde.

80. PANTS

Enerģētika

1.    Sadarbība enerģētikas jomā attiecas uz publiskā un privātā sektora piedalīšanos enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un pārrobežu tirdzniecībā.

2.    Šīs jomas mērķi ir:

a)    attīstīt, palielināt un paplašināt reģiona enerģijas ražošanas jaudu;

b)    palielināt alternatīvo enerģijas avotu skaitu;

c)    attīstīt, uzlabot un paplašināt tīklus;

d)    attīstīt, uzlabot un paplašināt sadali un pārvadi;

e)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) piekļuvi mūsdienīgiem, efektīviem, drošiem, daudzveidīgiem, ilgtspējīgiem un atjaunīgiem tīras enerģijas avotiem par konkurētspējīgām cenām;



f)    valstu un reģionu līmenī palielināt enerģijas ražošanas, sadales un pārvaldības jaudu;

g)    veicināt enerģijas savienojamību gan EAC partnervalstī(-īs), gan ārpus tās(tām), lai maksimāli izmantotu enerģiju, un

h)    atbalstīt tādas vides radīšanu, kas būtu labvēlīga ieguldījumu piesaistei šajā nozarē.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    pašreizējo enerģijas avotu, jo īpaši hidroelektroenerģijas, jēlnaftas un biomasas, ražošanas, pārvades un sadales jaudas palielināšana;

b)    jauktu enerģijas avotu dažādošana, ietverot citus iespējamos, sociālā ziņā un videi pieņemamus enerģijas avotus, kas samazina atkarību no naftas;

c)    enerģētikas infrastruktūras attīstīšana, tostarp lauku teritorijās;

d)    atbilstīga enerģētikas nozares regulējuma un politikas reformu izstrāde, tostarp attiecībā uz komercializāciju un privatizāciju;

e)    reģionu un starpreģionu savienojamības un sadarbības veicināšana enerģijas ražošanas un sadales jomā;



f)    spēju veidošana cilvēkresursu jomā, pārvaldības, pakalpojumu standartu un institucionālo struktūru uzlabošana;

g)    tehnoloģiju izstrāde un pārnese, pētniecība un izstrāde, inovācijas, informācijas apmaiņa, datubāzu un tīklu izveide;

h)    partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu izveide.

81. PANTS

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

1.    Sadarbība IKT nozarē ietver: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, konkurētspēju, inovāciju, kā arī veiksmīgu pāreju uz informācijas sabiedrību.

2.    Šīs jomas mērķi ir:

a)    attīstīt IKT nozari;

b)    vairot IKT devumu tirdzniecības veicināšanā, izmantojot e-pakalpojumus, e-komerciju, e-valdību, e-veselību, drošus darījumus un citas sociālas un ekonomikas nozares.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    IKT savienojamība un izmaksu lietderīgums valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;



b)    jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izplatīšana;

c)    atbalsts tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrādē IKT jomā;

d)    tehnoloģiju izstrāde, pārņemšana un lietošana, pētniecība un izstrāde, inovācija, informācijas apmaiņa, tīklu veidošana un tirgvedība;

e)    spēju veidošana cilvēkresursu jomā, pakalpojumu standartu un institucionālo struktūru uzlabošana;

f)    partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

g)    IKT pakalpojumiem paredzētu nišas tirgu attīstīšana un atbalstīšana.

II SADAĻA

LAUKSAIMNIECĪBA

82. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Sadarbība šīs sadaļas jomās ietver kultūraugus un lauksaimniecības dzīvniekus, tostarp produktīvos kukaiņus.



2.    Puses vienojas, ka šīs daļas galvenais mērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, kas ietver, bet neaprobežojas ar pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājumu, lauku attīstību un nabadzības samazināšanu EAC partnervalstī(-īs).

3.    Citi šīs sadaļas mērķi ir noteikti IV daļas 58. pantā.

83. PANTS

Sadarbības jomas

1.    Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozare ir svarīga EAC partnervalsts(-u) ekonomikas nozare, un vienojas sadarboties, lai veicinātu tās pārveidošanu ar mērķi palielināt tās konkurētspēju, garantēt pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību un veicināt lauksaimniecības un lauku ekonomikas pielāgošanos, lai izmantotu šā nolīguma īstenošanas ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem lauksaimniekiem.

2.    Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    Reģionālā integrācija

lauksaimniecības produktu piekļuves reģionālajiem un starptautiskajiem tirgiem uzlabošana, tostarp tirgus sistēmu un tirgus attīstības stratēģiju izstrāde;

b)    Veicinoša politika

i)    valsts un reģionālās lauksaimniecības politikas, tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrāde, vajadzīgo spēju palielināšana un atbalsts institucionālajai attīstībai;



ii)    EAC partnervalsts(-u) spēju veidošana, lai pilnīgi izmantotu palielinātās tirdzniecības iespējas un maksimāli izmantotu tirdzniecības reformu sniegtās priekšrocības;

c)    Ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība

i)    kopīgu darbību veikšana reģionos, tostarp mēslojuma ražošana, sēklu ražošana, lopkopības attīstīšana un augu un dzīvnieku slimību kontrole;

ii)    lauksaimniecības produktu pārstrādes, tirgvedības, izplatīšanas un pārvadāšanas, kā arī apstrādes veicināšana un uzlabošana;

iii)    spēju veidošana, lai izpildītu starptautiskos standartus, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu, iepakošanu un SFS pasākumiem;

d)    Lauksaimniecības infrastruktūra

i)    lauksaimniecības atbalsta infrastruktūras, tostarp ilgtspējīgu apūdeņošanas sistēmu, ūdens atgūšanas, uzglabāšanas un apsaimniekošanas, tirgvedības un šķirošanas, attīstīšana;

ii)    pētniecības un apmācības infrastruktūras, uzglabāšanas iekārtu, savienojošo un kopienas piekļuves ceļu attīstīšana;

iii)    lauksaimniecības produktu pārstrādes infrastruktūras attīstīšana;

iv)    lauksaimniecības meteoroloģijas centra izveide EAC partnervalstī(-īs);

v)    mūsdienīgas tirgus infrastruktūras attīstīšana, lai paplašinātu iekšzemes un reģionālos tirgus;



e)    Pārtikas un uztura nodrošinājums

i)    lauku un pilsētas kopienu spēju veidošana nolūkā sekmēt uzlabotus dzīves apstākļus, nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību;

ii)    lauksaimniecības produktu ražošanas dažādošana un tādu produktu attīstīšana, kas apmierina EAC partnervalsts(-u) pārtikas un uztura nodrošinājuma vajadzības;

iii)    tādu programmu izstrāde un īstenošana, kas palielina ražošanas apjomu un ražīgumu lauksaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem lauksaimniekiem;

iv)    spēju pilnveidošana, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu valsts un reģionālā līmenī, un

v)    sociālās pielāgošanas programmu izstrāde un īstenošana reģionos, ko negatīvi ietekmējušas dabas katastrofas;

f)    Vērtības ķēdes pārvaldība

i)    ilgtspējīgu lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas un vajadzīgo lauksaimniecības ražošanas līdzekļu piegādes veicināšana;

ii)    lauksaimniecības nozares ražošanas, ražīguma un konkurētspējas palielināšana, sekmējot lauksaimniecības nozares;

iii)    vērtības pievienošanas veicināšana visā lauksaimniecības produktu piegādes ķēdē, lai izpildītu valsts, reģionālo un starptautisko tirgu prasības, un

iv)    darbību pilnveidošana lauksaimniecības produktu pārstrādes, tirgvedības, izplatīšanas un pārvadāšanas jomā;



g)    Agrīnās brīdināšanas sistēmas

i)    spēju veidošana attiecībā uz informācijas par gaidāmo katastrofu iespējamo ietekmi savlaicīgu novērtēšanu un izplatīšanu, lai veiktu ārkārtas un agrīnās reaģēšanas pasākumus;

ii)    valsts un reģionālo informācijas sistēmu izstrāde un pārvaldīšana;

iii)    agrīnās brīdināšanas sistēmu un ārkārtas plānu un stratēģiju izstrāde, uzlabošana un sasaistīšana, lai pārvaldītu atbildes pasākumus katastrofu gadījumā valsts un reģionālā līmenī, un

iv)    pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumu atbalstīšana EAC partnervalstī(-īs);

h)    Lauksaimniecības preču ražošana un tirgvedība

i)    spēju pilnveidošana, lai piekļūtu nišas tirgiem un veicinātu atbilstību preču standartiem, lai izpildītu šo tirgu prasības;

ii)    lauksaimniecības produkcijas un eksporta ražojumu dažādošana EAC partnervalstī(-īs);

iii)    mūsdienīgas tirgus infrastruktūras attīstīšana, lai paplašinātu iekšzemes un reģionālos tirgus, un

iv)    produktu iepakošanas un marķēšanas programmu izstrāde, kas ļautu EAC partnervalsts(-u) ražotājiem garantēt augstākās cenas eksportējamām precēm;



i)    Lauku attīstība

i)    lauksaimnieku grupu spēju veidošana visā lauksaimniecības vērtības ķēdē;

ii)    transporta, komunikācijas un tirgus iespēju uzlabošana, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanas resursu un izlaides tirgvedību;

iii)    tādu sociālo un kultūras šķēršļu novēršana, kas ietekmē lauksaimniecības sistēmu veidu, piemēram, valodu atšķirības, rakstpratības līmenis, aizspriedumi saistībā ar dzimumu, kopienas veselība;

iv)    lauksaimnieku piekļuves uzlabošana aizdevumu pakalpojumiem un dabas un kultūras resursu pārvaldībai, un

v)    piemērotu politikas pasākumu izstrāde, lai atbalstītu atbilstošu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu savlaicīgu pieejamību mazajiem lauksaimniekiem;

j)    Galvenās pārtikas importētājvalstis

novērst ar pārtikas ražošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu saistītos ierobežojumus EAC partnervalstī(-īs);

k)    Iztikas līdzekļu nodrošinājums

i)    spēju veidošana, lai attīstītu sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem lauku un piepilsētas teritorijās;

ii)    mājsaimniecību ienākumu no lauksaimniecības produktu ražošanas palielināšana, tostarp veicot dažādošanu, palielinot vērtību, veicinot nodarbinātību ārpus saimniecībām un ieviešot jaunas ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas EAC partnervalstī(-īs);



iii)    lauksaimniecības nozares ražīguma palielināšana EAC partnervalstī(-īs), un

iv)    ilgtspējīgu lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas paplašināšana;
l)
   Tehniskā atbalsta pakalpojumi

ES apņemas paredzami un ilgtspējīgi piešķirt pietiekami daudz līdzekļu un tehnisko palīdzību EAC partnervalsts(-u) spēju veidošanai šādās jomās:

i)    inovāciju uzlabošana un tehnoloģiju, zināšanu, pētniecības un attīstības pārnese;

ii)    EAC partnervalsts(-u) lauksaimniecības nozares mehanizācijas attīstīšana un palielināta izmantošana;

iii)    lauksaimniecības ražošanas līdzekļu rūpnīcu un sadales sistēmu izveide EAC partnervalstī(-īs);

iv)    ieguldījumu veicināšana un palielināšana lauksaimniecības izpētē, popularizēšanas pakalpojumos, apmācībā un saiknē starp pētniecību, popularizēšanu un lauksaimniekiem;

v)    attiecīga gadījumā reģionālo izcilības centru, tostarp lauksaimniecības meteoroloģijas centru, bioloģisko tehnoloģiju, kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku un augsmes analīzes un diagnostikas laboratoriju, izveide un stiprināšana un



vi)    piekļuves uzlabošana augu un dzīvnieku ražošanas pakalpojumiem, tostarp lauksaimniecības dzīvnieku barošanas pakalpojumiem, veterinārajiem pakalpojumiem un augu aizsardzības pakalpojumiem;

m)    Lauksaimniecības finansēšanas pakalpojumi

i)    maziem ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem paredzētu lauku finansēšanas pakalpojumu uzlabošana;



ii)    reģionāliem avotiem piederošu mehānismu vai lauksaimniecības un lauku attīstības fonda izveide;

iii)    lauksaimniecības mikrouzņēmumu finansēšanas iestāžu un apdrošināšanas programmu izstrāde;

iv)    piekļuves veicināšana banku un citu finanšu iestāžu aizdevumiem lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem, tirgotājiem un lauksaimniekiem un

v)    tādu EAC partnervalsts(-u) finanšu iestāžu atbalstīšana, kas apkalpo lauksaimniecības nozari, un privātā sektora piekļuves veicināšana kapitāla tirgiem nolūkā iegūt īstermiņa un ilgtermiņa kapitālu;

n)    Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

i)    ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politikas un tiesiskā regulējuma izstrāde;

ii)    noteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izstrāde;

iii)    prakses kodeksa izstrāde, lai noteiktu produktus atbilstoši to izcelsmei;



iv)    vietējo organizāciju un iestāžu stimulēšana, lai koordinētu vietējās ieinteresētās personas saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktu atbilstību;

v)    tādu spēju veidošana, kas vajadzīgas, lai identificētu, reģistrētu, pārdotu, izsekotu produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nodrošinātu to atbilstību, un

vi)    jebkuru citu turpmāk iespējamo tādu sadarbības jomu attīstīšana, uz ko attiecas šī sadaļa.


III SADAĻA

PRIVĀTĀ SEKTORA ATTĪSTĪBA

84. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Sadarbība privātā sektora attīstīšanas jomā attiecas uz ieguldījumu veicināšanu un uzņēmumu attīstību.

2.    Šīs sadaļas mērķi ir šādi:

a)    radīt labvēlīgu vidi ieguldījumu un privāto uzņēmumu veicināšanai, tostarp jaunu nozaru, ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) un tehnoloģiju pārneses attīstīšanai;



b)    palielināt piegādes spējas, konkurētspēju un vērtības pievienošanu;

c)    uzlabot piekļuvi ES finansēšanas iestāžu, piemēram, Eiropas Investīciju bankas, ieguldījumu finansējumam;

d)    uzlabot privātā sektora attīstības iestāžu, piemēram, ieguldījumus veicinošo aģentūru, vadošo struktūru, tirdzniecības kameru, apvienību, kontaktpunktu un tirdzniecību veicinošo iestāžu spējas un sniegt institucionālu atbalstu;

e)    izstrādāt un/vai uzlabot politiku, tiesisko un normatīvo regulējumu, kas veicina un aizsargā ieguldījumus;

f)    uzlabot ĀKK un ES kopējo iestāžu, tostarp Lauksaimniecības attīstības centra (LAC), mehānismus atbalsta un līdzekļu nodrošināšanai privātajam sektoram, tostarp lai veicinātu ieguldījumus EAC partnervalstī(-īs), un

g)    izveidot un stiprināt partnerības, kopuzņēmumus, apakšlīgumus, ārpakalpojumus un saistītos uzņēmumus.

85. PANTS

Ieguldījumu veicināšana

Puses vienojas veicināt ieguldījumus EAC partnervalstī(-īs) šādās jomās:

a)    atbalsts politikas, tiesiskā un normatīvā regulējuma reformām;



b)    atbalsts iestāžu spēju pilnveidošanai, jo īpaši to EAC partnervalsts(-u) aģentūru un iestāžu spēju veidošanai, kuras iesaistītas ārvalstu un vietējo ieguldījumu palielināšanā un atvieglošanā;

c)    atbalsts piemērotu administratīvo struktūru, tostarp vienas pieturas aģentūru, ieviešanai, lai piesaistītu un izvietotu ieguldījumus;

d)    atbalsts paredzama un droša ieguldījumu klimata radīšanai un uzturēšanai;

e)    atbalsts EAC partnervalsts(-u) centieniem izstrādāt instrumentus ieņēmumu radīšanai, lai mobilizētu ieguldījumu līdzekļus;

f)    riska apdrošināšanas sistēmu kā risku mazināšanas mehānisma izveide un atbalsts, lai stiprinātu ieguldītāju uzticēšanos EAC partnervalstij(-īm);

g)    atbalsts mehānismu izveidei informācijas apmaiņai starp EAC partnervalsts(-u) ieguldījumu aģentūrām un to ES kolēģiem;

h)    ES privātā sektora ieguldījumu veicināšana EAC partnervalstī(-īs);

i)    atbalsts tāda finanšu regulējuma un instrumentu ieviešanai, kas pielāgoti MVU ieguldījumu vajadzībām, un

j)    partnerību veicināšana, izmantojot kopuzņēmumus un kapitāla finansēšanu.



86. PANTS

Uzņēmumu attīstība

Puses vienojas sadarboties uzņēmumu attīstības jomā EAC partnervalstī(-īs), atbalstot:

a)    EAC partnervalsts(-u) un ES privātā sektora uzņēmēju dialoga, sadarbības un partnerību veicināšanu;

b)    mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) veicināšanu un integrāciju galvenajās uzņēmējdarbībās;

c)    efektīvas ražošanas un tirgvedības veicināšanu EAC partnervalsts(-u) uzņēmumos;

d)    EAC partnervalsts(-u) privātā sektora attīstības stratēģiju īstenošanu;

e)    MMVU attīstībai un izaugsmei labvēlīgas vides veicināšanu;

f)    privātā sektora organizāciju spējas izpildīt starptautiskos standartus;

g)    inovāciju aizsardzību pret pirātismu un

h)    EAC partnervalsts(-u) spējas izpētīt un izmantot dabas resursus un īstenot to tirgvedību.


IV SADAĻA

ZIVSAIMNIECĪBA

87. PANTS

Sadarbības tvērums

Sadarbība zivsaimniecības jomā attiecas uz jūras un iekšzemes zvejniecību un akvakultūru.

88. PANTS

Sadarbības jūras zvejniecībā jomas

1.    Sadarbība jūras zvejniecībā ietver

a)    zvejniecības pārvaldības un saglabāšanas jautājumus;

b)    kuģu pārvaldību un pēczvejas pasākumus;

c)    finanšu un tirdzniecības pasākumus un

d)    zivsaimniecības, zvejniecības produktu un jūras akvakultūras attīstību.



2.    ES veicina resursu mobilizēšanu, lai valsts un reģionālā līmenī īstenotu noteiktās sadarbības jomas, kas ietvers arī atbalstu reģionālo spēju veidošanai.

3.    Atbilstīgi šā nolīguma III daļas un 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    zivju un zivju produktu uzglabāšanas, tirgvedības un izplatīšanas infrastruktūras attīstīšana un uzlabošana;

b)    spēju veidošana valsts un reģionālā līmenī, lai izpildītu tehniskās prasības attiecībā uz SFS/TBT/riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu, EAC partnervalsts(-u) EEZ uzraudzības kontroles un novērošanas sistēmu izstrāde un sertifikācijas sistēmu ieviešana un pārvaldīšana konkrētām jūras zvejniecības jomām;

c)    ieguldījumu un tehnoloģiju pārnese zvejas operācijās, zivju apstrādē, ostu pakalpojumos, ostu iekārtu izstrādē un uzlabošanā, zvejas dažādošanā, iekļaujot tajā zivju sugas, kas nav tunzivis un tiek nepietiekami izmantotas vai netiek izmantotas vispār;

d)    kopuzņēmumi un saistītie uzņēmumi, jo īpaši ar MMVU un amatierzvejas saimniecībām zvejniecības piegādes ķēdē;



e)    vērtības pievienošana zivīm un

f)    pētniecība un izstrāde saistībā ar krājumu novērtēšanu un ilgtspējas līmeni.

4.    Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu kopuzņēmumu izveidi zvejas operāciju, zivju apstrādes un ostu pakalpojumu jomā, palielinātu ražošanas jaudu, uzlabotu zvejniecības un saistīto nozaru un pakalpojumu konkurētspēju, organizētu sīkākos posmus, veicinātu ostas iekārtu attīstīšanu un uzlabošanu, dažādotu zveju, iekļaujot tajā zivju sugas, kas nav tunzivis un tiek nepietiekami izmantotas vai netiek izmantotas vispār.

89. PANTS

Iekšzemes zvejniecības un akvakultūras attīstība

Sadarbība iekšzemes zvejniecības un akvakultūras attīstības jomā ietver ES pienesumu šādās jomās.

a)    Spēju veidošana un eksporta tirgus attīstība, veicot šādus pasākumus:

i)    jaudas palielināšana rūpnieciskajā un amatnieciskajā ražošanā, pārstrādē un produktu dažādošanā, kas stiprina reģiona iekšzemes zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju. To var sasniegt, piemēram, izveidojot pētniecības un izstrādes (R&D) centrus, kā arī attīstot akvakultūru komerciālajām zivsaimniecībām;



ii)    spēju veidošana eksporta tirgus ķēžu pārvaldībai, tostarp sertifikācijas sistēmu ieviešana un pārvaldīšana attiecībā uz konkrētiem produkcijas veidiem, un zivsaimniecības produktu tirgus veicināšanas, vērtības pievienošanas un pēczvejas zudumu samazināšanas īstenošana;

iii)    spējas palielināšana reģionā, piemēram, uzlabojot kompetento zivsaimniecības iestāžu, tirgotāju un zvejnieku apvienību darbību, lai tās piedalītos zivsaimnieciskajā tirdzniecībā ar ES Pusi, un apmācības programmas saistībā ar produktu attīstīšanu un zīmolu veidošanu.

b)    Infrastruktūra — īstenojot šādus pasākumus:

i)    iekšzemes zvejniecības un akvakultūras infrastruktūras attīstīšana un uzlabošana;

ii)    finansējuma pieejamības veicināšana infrastruktūras vajadzībām, ietverot visu veidu aprīkojumu.

c)    Tehnoloģijas — īstenojot šādus pasākumus:

i)    tehnisko spēju attīstīšana, ietverot vērtības pievienošanas tehnoloģiju veicināšanu, piemēram, īstenojot ES zvejas tehnoloģiju pārnesi EAC partnervalstī(-īs);

ii)    zivsaimniecības pārvaldības jaudas palielināšana reģionā, piemēram, ieviešot pētniecības un datu apkopošanas sistēmas un sekmējot atbilstīgu zvejas un pēczvejas pārvaldības tehnoloģiju izstrādi.

d)    Tiesiskais un normatīvais regulējums — īstenojot šādus pasākumus:

i)    atbalsts iekšzemes zvejniecības un akvakultūras noteikumu un uzraudzības kontroles un novērošanas sistēmu izstrādē;



ii)    atbilstīgu tiesisko un normatīvo instrumentu izstrāde intelektuālā īpašuma tiesību jomā un spējas palielināšana to ieviešanai starptautiskajā tirdzniecībā;

iii)    ekomarķējuma un intelektuālā īpašuma aizsardzība.

e)    Ieguldījumi un finanses — īstenojot šādus pasākumus:

i)    kopuzņēmumu un citu jaukta veida ieguldījumu veicināšana starp ieinteresētajām personām Pušu teritorijās, piemēram, nosakot kārtību ieguldītāju identificēšanai kopuzņēmumu darbībās iekšzemes zvejniecības un akvakultūras jomā;

ii)    kredītlīniju pieejamības veicināšana mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī rūpnieciskās iekšzemes zvejniecības attīstībai.

f)    Vides un krājumu saglabāšana zivsaimniecībā — īstenojot pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka zivju tirdzniecība atbalsta vides saglabāšanu, aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir novērst krājumu samazināšanos, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un eksotisku sugu saudzīgu ieviešanu akvakultūrā, piemēram, īstenojot eksotisku sugu saudzīgu ieviešanu, kas jāveic tikai uzraudzītās/slēgtās vietās, apspriežoties ar visām attiecīgajām kaimiņvalstīm.

g)    Sociālekonomiskie un nabadzības izskaušanas pasākumi — īstenojot šādus pasākumus:

i)    mazo un vidējo zvejniecības, pārstrādes un zivju tirdzniecības uzņēmumu veicināšana, palielinot EAC partnervalsts(-u) spēju iesaistīties tirdzniecībā ar ES;



ii)    kritisko grupu iesaistīšanās zivsaimniecības nozarē. Piemēram, veicinot dzimumu līdztiesību zivsaimniecības nozarē, jo īpaši attīstot tādu sieviešu potenciālu, kuras iesaistītas vai plāno iesaistīties zivsaimniecības nozarē. Šajos procesos tiks iesaistītas arī citas neizdevīgā stāvoklī esošas grupas, kuras būtu spējīgas iesaistīties zivsaimniecības nozarē ilgtspējīgas sociālās un ekonomikas attīstības nodrošināšanai.

V SADAĻA

ŪDENS UN VIDE

90. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Sadarbība šīs sadaļas jomās ietver dabas resursus, jo īpaši ūdeni, vidi un bioloģisko daudzveidību.

2.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)    veicināt saikni starp tirdzniecību un vidi;

b)    atbalstīt starptautisko nolīgumu, konvenciju un līgumu vides jomā īstenošanu;

c)    nodrošināt līdzsvaru starp vides pārvaldību un nabadzības samazināšanu;



d)    aizsargāt vidi un veicināt bioloģiskās daudzveidības un ģenētisko resursu saglabāšanu;

e)    veicināt vienlīdzīgu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu;

f)    veicināt un atbalstīt dalītā lietojuma resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

g)    veicināt publiskā un privātā sektora iesaistīšanos dabas resursu pārvaldībā.

91. PANTS

Ūdens resursi

1.    Sadarbība ūdens resursu jomā ietver apūdeņošanu, hidroelektroenerģijas ražošanu, ūdens iegūšanu un apgādi, kā arī ūdens ieguves vietu aizsardzību.

2.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)    attīstīt ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu un pārvaldību EAC partnervalstī(-īs), lai uzlabotu iedzīvotāju nodrošinājumu ar iztikas līdzekļiem EAC partnervalstī(-īs);

b)    veicināt reģionālo sadarbību, lai nodrošinātu starpreģionālo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

c)    attīstīt ūdens apgādes infrastruktūru ražošanas vajadzībām.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    ūdens apgādes infrastruktūras attīstīšana reģionā;



b)    atbilstoša tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrāde;

c)    ūdens resursu integrēta apsaimniekošana;

d)    spēju veidošana cilvēkresursu jomā, pakalpojumu standartu, ūdens resursu pārvaldības un institucionālo struktūru uzlabošana;

e)    partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

f)    tehnoloģiju izstrādes, pārneses un lietošanas, pētniecības un attīstības, inovāciju, informācijas apmaiņas un tīklu veidošanas veicināšana;


g)    ūdens piesārņojuma kontroles, attīrīšanas un saglabāšanas, notekūdeņu attīrīšana un sanitārijas attīstīšana;

h)    ilgtspējīgu apūdeņošanas shēmu veicināšana.

92. PANTS

Vide

1.    Sadarbība vides jomā ietver vides aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī ar tirdzniecību saistītās vides politikas īstenošanu.



2.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)    aizsargāt, atjaunot un saglabāt vidi un bioloģisko daudzveidību (floru, faunu un mikrobu ģenētiskos resursus, tostarp to ekosistēmas);

b)    attīstīt EAC partnervalsts(-u) nozares, kurās izmanto videi nekaitīgas tehnoloģijas;

c)    veicināt tehnoloģiju izstrādi, pārnesi un piemērošanu, pētniecību un izstrādi, inovācijas un informācijas apmaiņu.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    starptautisko nolīgumu, konvenciju un līgumu vides jomā īstenošana;

b)    vides un bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežsaimniecības un savvaļas resursu, vienlīdzīgas un ilgtspējīgas izmantošanas, saglabāšanas un pārvaldības uzlabošana un veicināšana;

c)    institucionālā un tiesiskā regulējuma un spēju pilnveidošana, lai izstrādātu, ieviestu, pārvaldītu un piemērotu tiesību aktus, noteikumus, standartus un politikas vides jomā;

d)    partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

e)    dabas katastrofu novēršana un mazināšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršana;



f)    tehnoloģiju izstrādes un pielāgošanas, pārneses un lietošanas, pētniecības un izstrādes, inovāciju veicināšana;

g)    piekrastes un jūras resursu, vietējo un savvaļas bioloģisko un ģenētisko resursu aizsargāšana un apsaimniekošana;

h)    alternatīvu, videi draudzīgu darbību un iztikas avotu attīstīšana;

i)    tādu preču un pakalpojumu ražošana un tirdzniecības veicināšana, attiecībā uz kuriem liela nozīme ir ekomarķējumam;

j)    informācijas apmaiņa un kontaktu veidošana attiecībā uz ražojumiem un to ražošanas, pārvadāšanas, tirgvedības un marķēšanas prasībām;

k)    videi nekaitīgu ražojumu infrastruktūras iekārtu izstrāde;

l)    vietējo kopienu iesaistīšana bioloģiskās daudzveidības, mežsaimniecības un savvaļas resursu apsaimniekošanā;

m)    rūpniecisko un toksisko atkritumu apsaimniekošanas un iznīcināšanas attīstīšana;

n)    ieinteresēto personu dalības starptautiskajā dialogā vides jomā veicināšana.



VI SADAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

93. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Sadarbība šīs sadaļas jomās ietver atbalstu un spēju veidošanu saskaņošanas, zonēšanas un nodalīšanas, atbilstības novērtēšanas, informācijas apmaiņas un tirdzniecības nosacījumu pārredzamības jomā.

2.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)    atvieglot Pušu reģionālo un starpreģionālo tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību atbilstoši PTO SFS līgumam;

b)    risināt problēmas, kas saistītas ar SFS pasākumiem attiecībā uz apstiprinātajām prioritārajām nozarēm un ražojumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību reģionālajai integrācijai;

c)    noteikt procedūras un kārtību sadarbības veicināšanai SFS jautājumos;

d)    nodrošināt pārredzamību SFS pasākumos, kas attiecas uz tirdzniecību Pušu starpā un katras Puses teritorijā;



e)    veicināt pasākumu saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem reģionā atbilstoši PTO SFS līgumam un attiecīgas politikas, tiesiskā, normatīvā un institucionālā regulējuma izstrādi EAC partnervalstī(-īs);

f)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) efektīvu dalību Pārtikas kodeksa komisijā, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā (WOAH) un Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC);

g)    veicināt apspriešanos un informācijas apmaiņu starp EAC partnervalsts(-u) un ES iestādēm un laboratorijām;

h)    veicināt spēju pilnveidošanu, lai varētu noteikt un īstenot reģionālus un valsts standartus atbilstoši starptautiskām prasībām nolūkā veicināt reģionālo integrāciju;

i)    izveidot un uzlabot EAC partnervalsts(-u) spēju īstenot un uzraudzīt SFS pasākumus atbilstoši šim pantam, un

j)    veicināt tehnoloģiju pārnesi.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    atbalsts EAC partnervalstij(-īm) SFS pasākumu izpildē, tostarp izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu, politiku, jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbu, apmācībām, informatīviem pasākumiem, spēju veidošanu un tehnisko palīdzību;



b)    attiecīgā gadījumā atbalsts SFS pasākumu saskaņošanā EAC partnervalstī(-īs) un valsts SFS saskaņošanas komiteju izveidē un publiskā un privātā sektora sanitārās kontroles veiktspējas uzlabošana. Prioritārās jomas ir kvalitātes programmas, apmācība, informatīvo pasākumu izstrāde un īstenošana, laboratoriju būvēšana, uzlabošana, modernizēšana un akreditācija;

c)    atbalsts jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbu. Sadarbība šajā jomā var ietver apmācību, informatīvos pasākumus, spēju veidošanu un tehnisko palīdzību;

d)    atbalsts zivsaimniecības jomā ar mērķi izstrādāt saskaņotus reģionālos noteikumus, tiesību aktus un standartus zivju produktiem, lai veicinātu tirdzniecību Pušu starpā un EAC reģionā;

e)    atbalsts ar mērķi veicināt sadarbību starp EAC partnervalsts(-u) SFS iestādēm un līdzvērtīgām ES SFS iestādēm;

f)    atbalsts SFS līguma īstenošanā, jo īpaši stiprinot EAC partnervalsts(-u) kompetentās iestādes, ziņošanu un informācijas punktus;

g)    atbalsts informācijas sniegšanā un apmaiņā.



94. PANTS

Saskaņošana

1.    Puses tiecas saskaņot savus attiecīgos noteikumus un procedūras savu SFS pasākumu formulēšanai, tostarp pārbaudes, testēšanas un sertifikācijas procedūras, atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.    Attiecīgā gadījumā EAC partnervalsts(-is) ar ES atbalstu izstrādās programmu un laika grafiku savu SFS standartu saskaņošanai.

3.    Vecāko amatpersonu komiteja izstrādā kārtību, lai attiecīgā gadījumā palīdzētu šajā saskaņošanas procesā un uzraudzītu to reģionos.

95. PANTS

Zonēšana un nodalīšana

Puses katrā atsevišķā gadījumā atzīst noteiktas teritorijas, kuras ir brīvas no pesticīdiem vai slimībām, un teritorijas, kurās pesticīdu vai slimību izplatības līmenis ir zems un kuras ir augu un dzīvnieku izcelsmes produktu iespējamais izcelsmes avots, ņemot vērā PTO SFS līguma 6. panta noteikumus.



96. PANTS

Īpaša un diferencēta attieksme un tehniskā palīdzība

1.    ES piekrīt sniegt tehnisko palīdzību un nodrošināt īpašu un diferencētu attieksmi atbilstoši PTO SFS līguma 9. un 10. pantam.

2.    Puses sadarbojas, lai risinātu EAC partnervalsts(-u) īpašās vajadzības, kas radušās, īstenojot šīs sadaļas noteikumus.

3.    Puses vienojas, ka šādas jomas ir tehniskās palīdzības prioritātes:

a)    tehniskās jaudas veidošana EAC partnervalsts(-u) publiskajā un privātajā sektorā, lai nodrošinātu sanitāro un fitosanitāro kontroli, tostarp apmācības un informēšanas pasākumus pārbaudes, sertificēšanas, uzraudzības un kontroles jomā;

b)    tehniskās spējas uzlabošana, lai varētu īstenot un uzraudzīt SFS pasākumus, tostarp sekmēt starptautisko standartu plašāku izmantošanu;

c)    spēju veidošana riska analīzes, saskaņošanas, atbilstības, pārbaudes, sertificēšanas, atlieku uzraudzības, izsekojamības un akreditēšanas jomā, tostarp modernizējot vai izveidojot laboratorijas un citas iekārtas, lai EAC partnervalstij(-īm) palīdzētu ievērot starptautiskos standartus;



d)    atbalsts EAC partnervalsts(-u) dalībai attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbā;

e)    EAC partnervalsts(-u) spēju veidošana, lai tās varētu efektīvi piedalīties ziņojumu sniegšanas procesos.

VII SADAĻA.

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

97. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ietver tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā definēts PTO Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT nolīgums).

2.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)    pakāpeniski novērst tehniskos šķēršļus tirdzniecībā, lai veicinātu tirdzniecību starp Pusēm un EAC partnervalstī(-īs);

b)    uzlabot reģionālo integrāciju ar EAC partnervalstī(-īs) (un starp tām), saskaņojot standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ko piemēro EAC partnervalsts(-is), atbilstoši TBT nolīgumam;



c)    veicināt plašāku starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp noteiktām nozarēm paredzētu pasākumu, izmantošanu;

d)    izveidot funkcionālus saistītos uzņēmumus, kopuzņēmumus un kopīgu pētniecību un izstrādi starp EAC partnervalsts(-u) un ES standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un regulatīvajām iestādēm;

e)    veicināt EAC partnervalsts(-u) izcelsmes ražojumu piekļuvi tirgum, uzlabojot šo ražojumu drošumu, kvalitāti un konkurētspēju;

f)    veicināt starptautiskās paraugprakses tehnisko noteikumu jomā, starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru plašāku izmantošanu;

g)    nodrošināt, ka standartu un tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana ir pārredzama un nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp Pusēm saskaņā ar TBT nolīguma noteikumiem;

h)    atbalstīt atbilstoša tiesiskā regulējuma, politikas un reformu izstrādi EAC partnervalstī(-īs), lai nodrošinātu atbilstību starptautiski apstiprinātai praksei;

i)    palīdzēt EAC partnervalstij(-īm) īstenot TBT nolīgumu un to tirdzniecības partneriem izpildīt TBT prasības saistībā ar TBT nolīgumu.

3.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    atbalstīt plašāku starptautisko standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtējuma, tostarp noteiktām nozarēm paredzētu pasākumu, izmantošanu Pušu teritorijā;



b)    atbalstīt EAC partnervalsts(-u) spēju veidošanu standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp atbalstīt laboratoriju un attiecīgo iestāžu modernizēšanu un izveidošanu, kā arī atbilstoša aprīkojuma iegādi;

c)    atbalstīt kvalitātes vadību un nodrošināšanu izvēlētajās nozares, kas ir svarīgas EAC partnervalstij(-īm);

d)    atbalstīt EAC partnervalsts(-u) standartu un citu tehnisko regulatoru pilntiesīgu dalību starptautiskajās standartu noteikšanas struktūrās un pastiprināt starptautisko standartu kā tehniskā regulējuma pamata nozīmi;

e)    atbalstīt EAC partnervalsts(-u) atbilstības novērtēšanas struktūru centienus iegūt starptautisko akreditāciju;

f)    izveidot funkcionālas saiknes starp Pušu standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas iestādēm;

g)    atbalstīt kopīgas izpratnes izveidi par labu reglamentējošo praksi, tostarp:

i)    tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pārredzamību;

ii)    regulatīvu pasākumu un saistītu atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp piegādātāju atbilstības deklarāciju izmantošanas, nepieciešamību un samērīgumu;



iii)    starptautisko standartu izmantošanu par pamatu tehnisko noteikumu izveidei, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti likumīgo mērķu sasniegšanai;

iv)    tehnisko noteikumu un tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu un

v)    mehānismu un metožu ieviešanu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru pārskatīšanai;

h)    identificēt, sakārtot prioritārā secībā un atbalstīt nepieciešamās tehniskās infrastruktūras attīstīšanu un tehnoloģiju pārnesi saistībā ar metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertifikāciju un akreditāciju, lai atbalstītu tehniskos noteikumus;

i)    paplašināt regulatīvo, tehnisko un zinātnisko sadarbību, tostarp izmantojot informācijas, pieredzes un datu apmaiņu, ar mērķi uzlabot tehnisko noteikumu kvalitāti un līmeni un efektīvi izmantot regulatīvos resursus;

j)    pilnveidot tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstību un konverģenci;

k)    veicināt un atbalstīt divpusēju sadarbību starp Pušu attiecīgajām organizācijām, kas atbild pat metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertificēšanu un akreditāciju;

l)    veicināt sadarbību starp Pusēm un EAC saistībā ar attiecīgo starptautisko iestāžu un organizāciju darbu un forumu TBT jautājumu risināšanai.


VIII SADAĻA.

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

98. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Puses apliecina un atzīst, ka ir svarīgi sadarboties muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumos, lai attīstītu vispārējo tirdzniecības vidi.

2.    Puses vienojas uzlabot sadarbību, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvā spēja ļauj sasniegt tirdzniecības atvieglošanas mērķi.

3.    Puses atzīst, ka ir vajadzīga atbilstoša administratīvā spēja, lai varētu sasniegt šos mērķus. Tās vienojas, ka EAC partnervalstij(-īm) ir vajadzīgi pārejas periodi un spēju veidošana, lai tās varētu veiksmīgi īstenot šīs sadaļas noteikumus.

4.    Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)    veicināt tirdzniecību starp Pusēm;

b)    veicināt tiesību aktu un procedūru muitas jomā saskaņošanu reģionālā līmenī;

c)    sniegt atbalstu EAC partnervalstij(-īm), lai stiprinātu tirdzniecības atvieglošanu;



d)    sniegt atbalstu EAC partnervalsts(-u) muitas pārvaldēm šā nolīguma īstenošanā un citas starptautiskās paraugprakses īstenošanā muitas jomā;

e)    uzlabot Pušu muitas dienestu un citu saistīto robežapsardzes aģentūru sadarbību.

5.    Ievērojot 75. panta noteikumus, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)    apmaiņa ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)    kopīgu iniciatīvu izstrādāšana savstarpēji saskaņotās jomās;

c)    atbalsts:

i)    muitas sistēmu un procedūru modernizēšanai un muitošanas laika samazināšanai;

ii)    muitas procedūru un tirdzniecības formalitāšu, tostarp saistībā ar importu, eksportu un tranzītu, vienkāršošanai un saskaņošanai;

iii)    reģionālo tranzīta sistēmu uzlabošanai;

iv)    pārredzamības uzlabošanai saskaņā ar 134. pantu;



v)    spēju veidošanai, tostarp finansiāla un tehniska palīdzība EAC partnervalstij(-īm) šajā jomā, un

vi)    citās muitas jomās, par kurām vienojas šā nolīguma Puses;

d)    iespējami kopējas nostājas ieņemšana tādās starptautiskās organizācijās muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā kā PTO, PMO, ANO un UNCTAD;

e)    visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanas gan iekšzemē, gan pāri robežām veicināšana.

6.    Puses muitas lietās un izcelsmes noteikumu jomā sadarbojas šādi:

a)    ievieš procedūras un praksi, kas ataino starptautiskos instrumentus un standartus, ko piemēro muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā, tostarp PTO noteikumus un PMO instrumentus un standartus;

b)    veic darbības, kas paredzētas muitas standartu un tirdzniecības atvieglošanas pasākumu saskaņošanas konsolidēšanai;

c)    piemēro mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, saistošus nolēmumus, vienkāršotas procedūras, kontroli pēc izlaišanas un revīzijas metodes;



d)    automatizē muitas un citas tirdzniecības procedūras, tostarp ar muitu un tirdzniecību saistītas informācijas automātisku apmaiņu;

e)    apmāca muitas amatpersonas un citas attiecīgās valsts un privātā sektora amatpersonas par muitu un tirdzniecības veicināšanu, un

f)    sadarbojas jebkādās citās jomās, kuras Puses varētu identificēt.

IX SADAĻA.

EPN PIELĀGOŠANAS PASĀKUMI

99. PANTS

Piemērošanas joma un mērķi

1.    Puses atzīst, ka tarifu atcelšana un/vai būtiska samazināšana, kā paredzēts šajā nolīgumā, būs izaicinājums EAC partnervalstij(-īm). Puses vienojas, ka šis īpašais izaicinājums ir jārisina, izveidojot kompensējošu regulējumu, ievērojot šā nolīguma VI pielikuma prevalējošos noteikumus.

2.    Puses arī atzīst, ka šā nolīguma īstenošanas dēļ EAC partnervalsts(-u) ekonomikai var rasties izaicinājumi, tostarp sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Puses vienojas, ka šie izaicinājumi ir jārisina ar sadarbības ekonomikas un attīstības jomā pasākumiem.



3.    Sadarbības šīs sadaļas jomās mērķis ir novērst faktiskos un iespējamos pielāgošanās izaicinājumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas.

100. PANTS

Sadarbības jomas

1.    Attiecībā uz ieņēmumu zaudējumiem, kas saistīti ar tarifu samazināšanu, ES, ievērojot šā nolīguma VI pielikuma prevalējošos noteikumus:

a)    iesaistās paplašinātā dialogā par fiskālās pielāgošanas pasākumiem un reformām;

b)    nosaka sadarbības kārtību, lai atbalstītu fiskālo reformu;

c)    piešķir finanšu līdzekļus, lai īslaicīgi segtu apstiprinātus valdības ieņēmumu zaudējumus, kas radušies muitas tarifu atcelšanas un/vai būtiskas samazināšanas dēļ.

2.    Lai pārliecinātos, vai EAC partnervalsts(-u) ekonomika gūst maksimālu labumu no šā nolīguma, ES piekrīt sadarboties ar EAC partnervalsti(-īm), veicot atbilstošus sadarbības pasākumus ar mērķi:

a)    palielināt lauksaimniecības nozares ražīgumu EAC partnervalstī(-īs);

b)    uzlabot EAC partnervalsts(-u) darbaspēka produktīvās un profesionālās spējas, tostarp apmācītu darbiniekus, kuri ir pārvietoti uzņēmumu slēgšanas dēļ, un/vai mācītu viņiem jaunas prasmes jaunu darbību veikšanai utt.;



c)    atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas vides nodrošināšanai;

d)    veidot spējas, lai uzlabotu makroekonomisko disciplīnu;

e)    mazināt iespējamo ietekmi uz pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību, iztikas līdzekļu nodrošinājumu un ieņēmumiem no eksporta EAC partnervalstī(-īs);

f)    risināt jautājumus citās iespējamās sadarbības jomās, kas saistītas ar šā nolīguma īstenošanas izaicinājumiem.

X SADAĻA.

RESURSU MOBILIZĀCIJA

101. PANTS

Principi un mērķi

1.    Atzīstot ES apņemšanos atbalstīt šā nolīguma īstenošanu un EAC partnervalsts(-u) centienus finansēt savas attīstības vajadzības, Puses vienojas strādāt gan kopā, gan atsevišķi, lai mobilizētu finanšu līdzekļus šā nolīguma īstenošanas, reģionālās integrācijas un EAC partnervalsts(-u) attīstības stratēģiju atbalstam.



2.    Kopīgas resursu mobilizācijas mērķis ir papildināt, atbalstīt un veicināt savstarpējo atkarību, EAC partnervalsts(-u) centienus izmantot alternatīvus finansējuma avotus, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un attīstības stratēģijas, jo īpaši EPN attīstības plānu, kas ietverts šajā nolīgumā, un ievērojot šā nolīguma VI pielikuma prevalējošos noteikumus.

102. PANTS

Pienākumi

1.    Ievērojot šā nolīguma VI pielikuma prevalējošos noteikumus, EAC partnervalsts(-is):

a)    laikus un paredzamā veidā piešķir līdzekļus no saviem finanšu mehānismiem, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un ar EPN saistītas attīstības stratēģijas un projektus, kas ietverti EPN attīstības plānā;

b)    izstrādā savas attīstības stratēģijas, pienācīgi ņemot vērā EAC partnervalsts(-u) tiesības noteikt savu attīstības stratēģiju virzienu un secību un prioritātes;

c)    izveido EPN fondu, lai piešķirtu ar EPN saistītus līdzekļus;

d)    iekļauj EPN attīstības plāna prioritātes reģionālās un valsts stratēģijās.

2.    Ievērojot prevalējošo šā nolīguma VI pielikumu, EAC partnervalsts(-is) paredz fonda pārvaldības normas un noteikumus, lai nodrošinātu minēto līdzekļus izmantošanas pārredzamību, pārskatatbildību un lietderīgumu. Neskarot citu partneru pienesumu EAC EPN fondā, ES resursu novirzīšana būs atkarīga no tā, vai ES būs devusi pozitīvu vērtējumu fonda darbības procedūrām.



3.    Ievērojot prevalējošo šā nolīguma VI pielikumu, ES piešķir resursus laikus un paredzamā veidā, īpaši ņemot vērā EAC partnervalsts(-u) piegādes ierobežojumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu, tostarp EPN attīstības plānā noteiktos finansējuma ierobežojumus, no:

a)    ES budžeta;

b)    jebkura cita instrumenta, ko izmantos, lai īstenotu ES oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

4.    Puses kopīgi apņemas strādāt, lai mobilizētu šādus resursus:

a)    citu donoru (tostarp daudzpusējo un divpusējo donoru) līdzekļus;

b)    dotācijas, koncesiju aizdevumus, publiskās un privātās partnerības un īpašos līdzekļus;

c)    jebkurus citus OAP resursus, kas pieejami no attīstības partneriem.



VI DAĻA.

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

103. PANTS

Piemērošanas joma un mērķis

1.    Šīs daļas noteikumi attiecas uz EPN Padomi, Vecāko amatpersonu komiteju, Padomdevēju komiteju, jebkuru citu institūciju un komiteju, ko varētu izveidot ar šo nolīgumu.

2.    Šīs daļas mērķis ir noteikt institūcijas, kas veicinās šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

104. PANTS

EPN Padome

1.    Šim nolīgumam stājoties spēkā, ar šo tiek izveidota EPN Padome.

2.    EPN Padomē iekļauj ministru līmeņa Pušu pārstāvjus.

3.    EPN Padome nosaka pati savu reglamentu sešos (6) mēnešos no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.



4.    EPN Padomes līdzpriekšsēdētāji ir viens katras Puses pārstāvis saskaņā ar Padomes reglamentā izklāstītajiem noteikumiem.

5.    EPN Padomes sanāksmes notiek regulāri, ne retāk kā reizi divos (2) gados, bet nepieciešamības gadījumā Padome rīko ārkārtas sanāksmes, ja Puses par to vienojas.

6.    EPN Padome ir atbildīga par turpmāk minēto:

a)    šā nolīguma darbība un īstenošana, un Padome uzrauga tā mērķu sasniegšanu;

b)    izskata jebkuru svarīgu jautājumu, kas ir radies saistībā ar šo nolīgumu, kā arī jebkuru citu kopīgu interešu jautājumu, kurš saistīts ar tirdzniecību starp Pusēm, neskarot VII daļā piešķirtās tiesības, un

c)    izskata Pušu priekšlikumus un ieteikumus izmaiņām un grozījumiem šajā nolīgumā.



105. PANTS

EPN Padomes pilnvaras

1.    EPN Padomei ir pilnvaras pieņemt lēmumus, un, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, tā var pieņemt Vecāko amatpersonu komitejas ieteikumus rakstveidā.

2.    Pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar Pušu attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem.

3.    EPN Padome sešos (6) mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nosaka un pieņem reglamentu, kas ir vajadzīgs šķīrējtiesas izveidei, kā noteikts 112. un 113. pantā.

4.    Jautājumos, kuros EAC partnervalsts rīkojas individuāli, lai EPN Padome pieņemtu šādus lēmumus, ir vajadzīga attiecīgās EAC partnervalsts piekrišana.

106. PANTS

Vecāko amatpersonu komiteja

1.    Šim nolīgumam stājoties spēkā, ar šo tiek izveidota Vecāko amatpersonu komiteja.



2.    Atkarībā no situācijas to veido EAC partnervalsts(-u) pastāvīgie sekretāri vai galvenie sekretāri un vecāko amatpersonu līmeņa ES pārstāvji.

3.    Ievērojot jebkādus norādījumus, kurus varētu sniegt EPN Padome, Vecāko amatpersonu komiteja tiekas vismaz reizi gadā un var sasaukt ārkārtas sanāksmes, kad vien tas ir vajadzīgs, un jebkurā laikā, par ko vienojas Puses. Vecāko amatpersonu komiteja tiekas arī pirms EPN Padomes sanāksmēm.

4.    Komitejas līdzpriekšsēdētāji ir katras Puses viens pārstāvis.

5.    Vecāko amatpersonu komiteja ir atbildīga par turpmāk minēto:

a)    palīdz EPN Padomei tās pienākumu veikšanā;

b)    saņem un izskata īpašo komiteju, darba sesiju, darba grupu vai citu struktūru, ko Komiteja izveidojusi atbilstoši 107. panta 1. punktam, ziņojumus, kā arī saskaņo to darbības un sniedz ieteikumus izskatīšanai EPN Padomē;

c)    iesniedz EPN Padomei ziņojumus un ieteikumus par šā nolīguma īstenošanu pēc savas iniciatīvas vai EPA Padomes vai kādas Puses pieprasījuma;

d)    tirdzniecības jomā:

i)    uzrauga un atbild par šā nolīguma noteikumu īstenošanu un pareizu piemērošanu un apspriež un iesaka sadarbības jomas šajā saistībā;



ii)    saskaņā ar VII daļas I sadaļu veic darbības, lai izvairītos no strīdiem un atrisinātu strīdus, kas var rasties saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

iii)    palīdz EPN Padomei veikt tās funkcijas, tostarp iesniedz ieteikumus par lēmumiem, kas jāpieņem EPN Padomei;

iv)    pārrauga reģionālās integrācijas un Pušu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību attīstību;

v)    pārrauga un izvērtē šā nolīguma īstenošanas ietekmi uz Pušu ilgtspējīgu attīstību;

vi)    apspriež un veic darbības, kas var atvieglināt Pušu savstarpējās tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas, un

vii)    apspriež jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šo nolīgumu, un jebkuru jautājumu, kurš varētu ietekmēt nolīguma mērķu sasniegšanu;

e)    attīstības jomā:

i)    palīdz EPN Padomei tās funkciju izpildē saistībā ar attīstības sadarbības jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums;

ii)    uzrauga šajā nolīgumā noteikto sadarbības noteikumu īstenošanu un koordinē šo darbību ar līdzekļu devējiem, kas ir trešās personas;



iii)    sniedz ieteikumus par Pušu savstarpējo sadarbību, kas attiecas uz tirdzniecību;

iv)    regulāri pārskata šajā nolīgumā noteiktās sadarbības prioritātes un attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus par jaunu prioritāšu iekļaušanu, un

v)    pārskata un apspriež sadarbības jautājumus, kas attiecas uz reģionālo integrāciju un šā nolīguma īstenošanu.


107. PANTS

Vecāko amatpersonu komitejas pilnvaras

1.    Pildot savas funkcijas, Vecāko amatpersonu komiteja:

a)    attiecīgā gadījumā izveido un pārrauga visas īpašās komitejas, darba sesijas, darba grupas vai struktūras, kas nodarbojas ar jautājumiem tās kompetencē, dod tām norādījumus un nosaka to sastāvu, pienākumus un reglamentu, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi;

b)    pieņem lēmumus vai sagatavo ieteikumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas īstenošanas pilnvaras tai deleģējusi EPN Padome. Gadījumos, kad šādas īstenošanas pilnvaras tiek piešķirtas komitejai, tā pieņem lēmumus vai sniedz ieteikumus saskaņā ar 105. panta nosacījumiem, un



c)    izskata visus šā nolīguma jautājumus un attiecīgi rīkojas savu funkciju izpildē.

2.    Komiteja rīko īpašas darba sesijas, lai izpildītu 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās funkcijas.

3.    Komiteja nosaka pati savu reglamentu trīs (3) mēnešos no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

108. PANTS

EPN Padomdevēja komiteja

1.    Ar šo tiek izveidota EPN Padomdevēja komiteja, kuras uzdevums ir palīdzēt Vecāko amatpersonu komitejai veicināt dialogu un sadarbību starp privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, tostarp akadēmiskajām aprindām, un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem. Šāds dialogs un sadarbība ietver visus jautājumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ja tie rodas saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

2.    Par dalību EPN Padomdevējā komitejā lemj EPN Padome, ņemot vērā Vecāko amatpersonu komitejas ieteikumus, ar nolūku nodrošināt visu ieinteresēto personu plašu pārstāvību.



3.    EPN Padomdevēja komiteja veic savas darbības, apspriežoties ar Vecāko amatpersonu komiteju vai pēc savas iniciatīvas, un sniedz ieteikumus Vecāko amatpersonu komitejai. Pušu pārstāvji piedalās EPN Padomdevējas komitejas sanāksmēs.

4.    EPN Padomdevēja komiteja pieņem savu reglamentu trīs (3) mēnešos pēc tās izveidošanas, vienojoties par to ar Vecāko amatpersonu komiteju.


VII DAĻA.

STRĪDU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

109. PANTS

Piemērošanas joma un mērķis

1.    Ja vien nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz strīdiem par šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu.

2.    Šīs daļas mērķis ir izvairīties no jebkādiem strīdiem starp Pusēm saistībā ar šā nolīguma labticīgu interpretāciju un piemērošanu un atrisināt tos, un, ja tas ir iespējams, rast savstarpēji saskaņotu risinājumu.



I SADAĻA

IZVAIRĪŠANĀS NO STRĪDIEM

110. PANTS

Apspriešanās

1.    Par visiem strīdiem saistībā ar šā nolīguma interpretēšanu un piemērošanu Puses apspriežas un cenšas tos atrisināt labticīgi, rodot savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.    Viena Puse ierosina otrai Pusei apspriesties ar rakstveida pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Vecāko amatpersonu komitejai, norādot attiecīgo jautājumu un nolīguma noteikumus, kuriem, pēc tās uzskata, pasākums neatbilst.

3.    Ja vien Puses nevienojas citādi, apspriešanās notiek atbildētājas Puses teritorijā divdesmit (20) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas. Apspriešanos uzskata par pabeigtu sešdesmit (60) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas turpināt apspriešanos. Visa apspriešanās laikā izpaustā informācija paliek konfidenciāla.

4.    Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām vai sezonālām precēm, rīko tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams, bet jebkurā gadījumā piecpadsmit (15) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas turpināt apspriešanos.



5.    Ja Puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu desmit (10) dienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. un 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, katra Puse var pieprasīt risināt strīdu šķīrējtiesā atbilstoši 112. pantam.

6.    Puses var vienoties mainīt 3.–5. punktā minētos termiņus, ņemot vērā katras Puses grūtības vai lietas sarežģītību.

111. PANTS

Mediācija

1.    Ja apspriežoties nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, Puses vienojoties var izmantot mediatora palīdzību. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediatora darbs ir saistīts ar jautājumu, kas minēts apspriešanās pieprasījumā.

2.    Jebkura no Pusēm var vērsties šķīrējtiesā atbilstoši 112. pantam, neizmantojot mediatora palīdzību.


3.    Ja vien Puses nevienojas par mediatoru piecpadsmit (15) dienās no vienošanās lūgt mediatora palīdzību dienas, Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izlozē mediatoru no personu kopuma, kas ir 125. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Puses valstspiederīgie. Izlozi izdara divdesmit piecās (25) dienās no vienošanās lūgt mediatora palīdzību iesniegšanas katras Puses pārstāvja klātbūtnē. Mediators ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienās pēc viņa izraudzīšanas sasauc sanāksmi ar Pusēm. Mediators saņem katras Puses iesniegumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienās pirms sanāksmes un dara zināmu atzinumu ne vēlāk kā četrdesmit piecās (45) dienās pēc viņa izraudzīšanas.

4.    Mediatora atzinumā var būt ieteikums par to, kā izšķirt strīdu atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

5.    Puses var vienoties grozīt 3. punktā minētos termiņus. Arī mediators pēc jebkuras Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt mainīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās Puses grūtības vai lietas sarežģītību.

6.    Vidutāja darbība, it sevišķi Pušu izpaustā informācija un pieņemtā nostāja šajā procesā paliek konfidenciāla.



II SADAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

112. PANTS

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1.    Ja Pusēm nav izdevies atrisināt strīdu apspriežu ceļā, kā paredzēts 110. pantā, prasītāja Puse var iesniegt paziņojumu, lai sāktu šķīrējtiesas izveides procedūru atbilstoši 113. pantam.

2.    Paziņojumu par šķīrējtiesas izveidi iesniedz rakstveidā atbildētājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Prasītāja Puse savā paziņojumā norāda konkrētos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

113. PANTS

Šķīrējtiesas izveide

1.    Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.    Desmit (10) dienās pēc tam, kad Vecāko amatpersonu komitejai iesniegts paziņojums par šķīrējtiesas izveidi, Puses apspriežas, lai vienotos par šķīrējtiesas sastāvu.



3.    Ja Puses nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, katra Puse piecās (5) dienās izvēlas šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam. Ja kāda no Pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma šo šķīrējtiesnesi izlozē Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pārstāvis no minētās Puses apakšsaraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam.

4.    Ja Puses nevienojas par šķīrējtiesas priekšsēdētāju 2. punktā noteiktajā termiņā, piecās (5) dienās no viņu iecelšanas divi šķīrējtiesneši par šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ trešo šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam, un paziņo par to Vecāko amatpersonu komitejai. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāju neieceļ, katra Puse var lūgt Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja pārstāvim piecās (5) dienās izlozēt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no priekšsēdētāju apakšsaraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam.

5.    Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad tiek izraudzīti un atbilstoši reglamentam iecelti visi trīs šķīrējtiesneši.



114. PANTS

Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

1.    Parasti ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas šķīrējtiesa iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir aprakstošā daļa un konstatējumi un secinājumi. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno izdot starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst izdot vēlāk par simt divdesmit (120) dienām pēc šķīrējtiesas izveides dienas. Ikviena Puse piecpadsmit (15) dienās pēc ziņojuma sniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstveida piezīmes par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem.

2.    Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu, lai izdotu starpposma ziņojumu trīsdesmit (30) dienās, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrdesmit piecas (45) dienās no tās izveides dienas. Katra Puse septiņās (7) dienās no starpposma ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstveida pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3.    Šķīrējtiesa, izskatījusi pušu rakstiskās piezīmes par starpposma ziņojumu, var grozīt ziņojumu un pēc saviem ieskatiem veikt papildu pārbaudi. Šķīrējtiesas galīgajā ziņojumā ataino starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un novērojumiem.


115. PANTS

Šķīrējtiesas nolēmums

1.    Šķīrējtiesa:

a)    simt divdesmit (120) dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas savu nolēmumu paziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai;

b)    neatkarīgi no a) apakšpunkta, ja minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā simt piecdesmit (150) dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas.

2.    Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa:

a)    paziņo savu nolēmumu sešdesmit (60) dienās no tās izveides dienas;

b)    par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu, var sniegt prejudiciālu nolēmumu tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams, un jebkurā gadījumā septiņās (7) dienās pēc tās izveides.

3.    Šķīrējtiesas nolēmumā ir iekļauti ieteikumi par to, kā atbildētājai Pusei panākt atbilstību.


4.    Neatkarīgi no 6. līdz 10. punkta noteikumiem par pieņemamo termiņu, atbildētāja Puse veic jebkuru pasākumu, kas vajadzīgs, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

5.    Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā divdesmit vienā (21) dienā pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas Pusēm paziņo prasītājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par to, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu.

6.    Ja starp Pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse četrpadsmit (14) dienās pēc paziņošanas saskaņā ar 1. punktu rakstveidā pieprasa šķīrējtiesai noteikt minētā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Šķīrējtiesa divdesmit vienā (21) dienā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

7.    Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 113. pantā noteikto procedūru. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir trīsdesmit piecas (35) dienas no 6. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

8.    Nosakot pieņemamā termiņa ilgumu, šķīrējtiesa ņem vērā to, cik ilgs laiks parasti ir vajadzīgs atbildētājai Pusei, lai pieņemtu samērīgus tiesiskos vai administratīvos pasākumus, ko šī Puse ir norādījusi kā vajadzīgus, lai nodrošinātu nolēmuma izpildi, un šķīrējtiesa jo īpaši ņem vērā grūtības, kādas varētu rasties EAC partnervalstij(-īm), ņemot vērā to nepietiekamās vajadzīgās spējas.



9.    Pieņemamo termiņu var pagarināt, Pusēm par to vienojoties.

116. PANTS

Jebkura šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikta pasākuma pārskatīšana

1.    Atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par jebkuru pasākumu, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2.    Ja pieņemamā termiņa beigās atbildētāja Puse nav izpildījusi 1. punkta noteikumus, prasītāja Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 118. panta 2. punktu, par to paziņojot otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai.

3.    Ja starp Pusēm ir domstarpības par to, vai atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma noteikumus, katra Puse var pieprasīt šķīrējtiesas rakstveida nolēmumu par šo jautājumu. Pieprasījumā norāda attiecīgo pasākumu un izskaidro, kādā veidā tāds pasākums ir nesaderīgs vai saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem un šķīrējtiesas nolēmumu.

4.    Šķīrējtiesa cenšas paziņot savu nolēmumu četrdesmit piecās (45) dienās no iepriekš minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.



5.    Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē piecpadsmit (15) dienu laikā, piemēro 113. pantā noteikto procedūru. Šādos gadījumos nolēmuma paziņošanas termiņš ir astoņdesmit (80) dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

117. PANTS

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā

1.    Ja atbildētāja Puse nepaziņo par jebkuru pasākumu, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu līdz pieņemamā termiņa beigām, vai šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar 116. panta 1. punktu paziņotais pasākums neatbilst Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem, atbildētājai Pusei ir tiesības pieņemt atbilstošus pasākumus, par to informējot otru Pusi.

2.    Pieņemot šādus pasākumus, prasītāja Puse cenšas izraudzīties pasākumus, kas vismazāk iespaido šā nolīguma mērķu sasniegšanu, un ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Puses saimniecisko darbību. Turklāt, ja ES ir ieguvusi tiesības pieņemt šādus pasākumus, tā izraugās pasākumus, kuru konkrētais mērķis ir panākt tās EAC partnervalsts atbilstību, par kuras pasākumiem konstatēts, ka tie pārkāpj šo nolīgumu.

3.    Jebkurā laikā pēc pieņemamā termiņa beigām prasītāja Puse var pieprasīt atbildētājai Pusei iesniegt piedāvājumu pagaidu kompensācijai, un atbildētāja Puse iesniedz šādu piedāvājumu.



4.    Kompensācija vai attiecīgi pasākumi ir noteikti uz laiku un piemērojami tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti šā nolīguma noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu minētajiem noteikumiem, vai līdz brīdim, kad Puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu.


118. PANTS

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas

1.    Atbildētāja Puse paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu prasītājai Pusei izbeigt attiecīgo pasākumu piemērošanu.

2.    Ja Puses trīsdesmit (30) dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību šim nolīgumam, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Par šādu pieprasījumu paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Šķīrējtiesa četrdesmit piecās (45) dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

3.    Ja šķīrējtiesa nolemj, ka kāds pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šā nolīguma noteikumiem, šķīrējtiesa nosaka, vai prasītāja Puse var turpināt piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, atbilst šā nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz uzreiz pēc nolēmuma pieņemšanas dienas.



4.    Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 113. pantā noteikto procedūru. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit (60) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

III SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

119. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā brīdī var rast saskaņotu risinājumu atbilstoši šai daļai un paziņo Vecāko amatpersonu komitejai par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums netiek prasīts vai tiek paziņots, ka minētās iekšējās procedūras pabeigtas, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.



120. PANTS

Reglaments

Strīdu izšķiršanas procedūras regulē reglaments, ko pieņem EPN Padome sešos (6) mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

121. PANTS

Informācija un tehniskas konsultācijas

Pēc vienas Puses lūguma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju šķīrējtiesas procesam no jebkura avota, ko tā uzskata par nepieciešamu, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pušu un citu trešo personu ieinteresētajām fiziskajām vai juridiskajām personām saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae vēstules. Šādā veidā iegūtā informācija jādara zināma Pusēm, kuras var iesniegt piezīmes.



122. PANTS

Iesniegumu valoda

1.    Pušu rakstveida un mutvārdu iesniegumi sagatavojami jebkurā no Pušu valsts valodām.

2.    Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu katrai konkrētajai procedūrai, kas iekļauta šajā daļā. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse organizē savu rakstveida iesniegumu tulkošanu un mutisko tulkošanu sēžu laikā valodā, kuru izvēlas atbildētāja Puse, un sedz izmaksas, ja vien tā nav attiecīgās Puses oficiālā valoda. 5

123. PANTS

Interpretācijas noteikumi

1.    Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma noteikumus saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām.

2.    Šķīrējtiesas interpretācijas un nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šā nolīguma noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.



124. PANTS

Šķīrējtiesas nolēmumu pieņemšanas procedūra

1.    Šķīrējtiesas dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar balsu vairākumu.

2.    Ikvienā šķīrējtiesas nolēmumā izklāsta faktu konstatējumus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un jebkuru konstatējumu, ieteikumu un izdarīto secinājumu pamatojumu. Vecāko amatpersonu komiteja publisko šķīrējtiesas nolēmumus.

3.    Šķīrējtiesas nolēmums ir galīgs un saistošs Pusēm.

125. PANTS

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.    Vecāko amatpersonu komiteja ne vēlāk kā sešus (6) mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas izveido sarakstu ar vismaz piecpadsmit (15) personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Sarakstu veido šādi trīs apakšsaraksti: katrai Pusei viens to personu apakšsaraksts, kas darbojas kā šķīrējtiesneši; viens tādu personu apakšsaraksts, kuras nav nevienas Puses valstspiederīgie un būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji. Katrā apakšsarakstā ir vismaz piecas (5) personas. Vecāko amatpersonu komiteja nodrošina, ka šis saraksts vienmēr tiek uzturēts šādā līmenī atbilstoši reglamentam.



2.    Ja dienā, kad tiek izdarīts paziņojums atbilstoši 113. panta 2. punktam, kāds apakšsaraksts nav izveidots vai tajā nav pietiekams skaits personu, šķīrējtiesnešus izlozē no privātpersonām, ko attiecīgajam apakšsarakstam ir oficiāli piedāvājusi viena vai abas Puses. Ja tikai viena Puse ir piedāvājusi kandidātus, trīs šķīrējtiesnešus izlozē no šo personu vidus.

3.    Ja šķīrējtiesnešu saraksts nav izveidots atbilstoši 1. punktam vai nav piedāvāti šķīrējtiesneši atbilstoši 2. punktam, Puse, kas uzsāk šķīrējtiesas procesu, lūdz pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram rīkoties kā nozīmējošai iestādei.

4.    Šķīrējtiesnešiem ir speciālās zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Viņi ir neatkarīgi, darbojas privātpersonas statusā, nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus, nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro reglamentam pievienoto ētikas kodeksu, kas EPN Padomei jāpieņem sešos (6) mēnešos pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

126. PANTS

Saistība ar PTO strīdu izšķiršanu

1.    Atbilstīgi šim nolīgumam izveidotās šķīrējtiesas neskata strīdus par katras Puses tiesībām vai pienākumiem atbilstīgi PTO nolīgumiem.



2.    Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par strīdu izšķiršanu neierobežo nevienu darbību PTO satvarā, tostarp darbību strīdu izšķiršanai. Ja Puse tomēr ir sākusi strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu saskaņā ar šo sadaļu vai PTO nolīgumu, tā nesāk strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrajā tiesā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puses nevar vērsties abās tiesās jautājumā par tādu saistību neievērošanu, kuras ir identiskas atbilstoši šim nolīgumam un PTO nolīgumam. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par tādas pašas saistības neizpildi atbilstoši otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt konstatējumus par prasību, kuras priekšmets ir minētās saistības neizpilde.

3.    Puse var sākt strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu saskaņā ar šo daļu vai PTO nolīgumu:

a)    strīda izšķiršanas procesu saskaņā ar šo daļu uzskata par uzsāktu, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstoši 112. pantam, un to uzskata par pabeigtu, kad šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai atbilstīgi 115. pantam vai kad ir panākts abpusēji saskaņots risinājums atbilstīgi 119. pantam;

b)    strīdu izšķiršanas procesus, uz kuriem attiecas PTO nolīgums, uzskata par sāktiem, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstoši DSU 6. pantam, un tos uzskata par pabeigtiem, kad Strīdu izšķiršanas padome pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un attiecīgā gadījumā Apelācijas institūcijas ziņojumu atbilstoši DSU 16. pantam un 17. panta 14. punktam.



4.    Šis nolīgums nekādi neliedz Pusei īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO Strīdu izšķiršanas padome. PTO nolīgums neliedz kādai no Pusēm apturēt šajā nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

127. PANTS

Termiņi

1.    Visus šajā daļā noteiktos termiņus, ietverot šķīrējtiesas nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2.    Jebkuru šajā daļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.



VIII DAĻA.

VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI

128. PANTS

Vispārējā izņēmumu klauzula

Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem, starp Pusēm tiek radīta patvaļīga vai neattaisnojama diskriminācija vai tiek radīti slēpti starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi, šā nolīguma noteikumus nevar interpretēt tā, ka tas liegtu ES vai EAC partnervalstij(-īm) pieņemt vai īstenot pasākumus, kas:

a)    nepieciešami sabiedriskās drošības un morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības saglabāšanai;

b)    nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)    attiecas uz zelta vai sudraba importēšanu vai eksportēšanu;

d)    nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz kontrabandas apkarošanu, tādu monopolu darbības īstenošanu, kuri darbojas saskaņā ar GATT II panta 4. punktu un XVII pantu, patentu, preču zīmju un autortiesību aizsardzību, un negodīgas prakses novēršanu;



e)    attiecas uz ieslodzījuma vietās izgatavotiem ražojumiem;

f)    noteikti nacionālo mākslas, vēstures un arheoloģisko vērtību aizsardzībai;

g)    attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus īsteno saistībā ar vietējās ražošanas vai vietējā patēriņa ierobežojumiem;

h)    tiek veikti, ievērojot saistības, ko uzliek jebkurš tāds starpvaldību nolīgums par patēriņa precēm, kurš atbilst GATT Līgumslēdzējām pusēm iesniegtajiem kritērijiem, ko tās nav noraidījušas, vai kura teksts ir iesniegts un nav noraidīts 6 ;

i)    ir saistīti ar iekšzemes materiālu eksporta ierobežojumiem, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu materiālu pienācīgu daudzumu iekšzemes pārstrādes rūpniecībai laikposmos, kad to cena vietējā tirgū atbilstīgi valsts stabilizācijas plānam ir noteikta zemāka par cenu pasaules tirgū. Tomēr šādi pasākumi nepalielina vietējās rūpniecības eksporta apjomu vai tai piešķirto aizsardzību un nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem par nediskriminēšanu;

j)    ir būtiski, lai nodrošinātu kopumā vai vietējā līmenī trūkstošu ražojumu iegādi vai izplatīšanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi atbilst principam, kurš paredz, ka ES vai EAC partnervalsts(-is) ir tiesīga(-as) saņemt vienlīdzīgu daļu no šādu izstrādājumu starptautiskās piegādes, un ka jebkurš šāds pasākums, kas neatbilst citiem šā nolīguma noteikumiem, tiek pārtraukts, tiklīdz izzūd apstākļi, kuru dēļ šie pasākumi tika pieņemti.



129. PANTS

Drošības izņēmumi

1.    Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā:

a)    prasību ES vai EAC partnervalstij(-īm) sniegt jebkādu informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par tādu, kas ir pretrunā ar tās drošības interesēm, vai

b)    liegumu ES vai EAC partnervalstij(-īm) veikt jebkuru pasākumu, ko tā uzskata par vajadzīgu būtisku savu drošības interešu aizsardzībai, jo tas:

i)    attiecas uz kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

ii)    attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā inventāra pārvadāšanu un citu preču un materiālu pārvadāšanu, kāda tiek veikta (tieši vai netieši) militāra formējuma apgādes nolūkā;

iii)    attiecas uz valsts iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām;

iv)    veikts kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c)    liegumu ES vai EAC partnervalstij(-īm) veikt jebkuru pasākumu, lai izpildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem starptautiskā miera un drošības saglabāšanas nolūkos.



2.    Vecāko amatpersonu komiteja saņem visplašāko iespējamo informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un par to izbeigšanu.

130. PANTS

Nodokļu sistēma

1.    Neko šajā nolīgumā vai jebkurā vienošanās dokumentā, kas pieņemts saskaņā ar šo nolīgumu, neinterpretē tā, ka Pusei, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, liedz atsevišķi nošķirt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu vai vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2.    Neko šajā nolīgumā vai jebkurā vienošanās dokumentā, kas pieņemts saskaņā ar šo nolīgumu, neinterpretē tā, ka tas liedz noteikt vai izpildīt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu apiešanu vai nodokļu nemaksāšanu, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultuzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu režīmos vai iekšzemes nodokļu tiesību aktos.

3.    Šā nolīguma noteikumi neietekmē Pušu tiesības un pienākumus atbilstīgi nodokļu konvencijai. Ja rodas neatbilstība starp šā nolīguma un jebkuru šādu konvenciju, prevalē minētā konvencija, ciktāl tā attiecas uz attiecīgo neatbilstību.


IX DAĻA.

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

131. PANTS

Maksājumu bilances grūtības

1.    Ja kādai no Pusēm ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču tirdzniecību

2.    Puses cenšas izvairīties no 1. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas.

3.    Visi saskaņā ar šo pantu noteiktie vai saglabātie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši un noteikti uz ierobežotu laiku un nepārsniedz maksājumu bilances un ārējo finanšu stāvokļa koriģēšanai nepieciešamo. Tie atbilst attiecīgi PTO nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem un ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Statūtiem.

4.    Puse, kas saglabā vai pieņem ierobežojošus pasākumus vai to grozījumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai Pusei un iespējami īsā laikā iesniedz EPN Padomei to atcelšanas grafiku.



5.    Apspriešanās EPN Padomē notiek nekavējoties, un tajā izvērtē attiecīgās Puses maksājumu bilances stāvokli un ierobežojumus, ko pieņem vai saglabā saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā cita starpā šādus faktorus:

a)    maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un apjoms;

b)    ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide;

c)    alternatīvi korektīvie pasākumi, kas varētu būt pieejami.

6.    Apspriedēs izskata jebkuru ierobežojošo pasākumu atbilstību 3. un 4. punktam. Akceptē visus Starptautiskā Valūtas fonda iesniegtos statistikas un citādus faktus attiecībā uz ārvalstu valūtām, valūtas rezervēm un maksājumu bilanci un pamato secinājumus ar minētā fonda sniegto attiecīgās Puses, kas pieņem vai saglabā pasākumu, maksājumu bilances un ārējā finanšu stāvokļa novērtējumu.

132. PANTS

Pušu definīcija un saistību izpilde

1.    Šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir Kenijas Republika un jebkuras citas Austrumāfrikas valstu kopienas dibināšanas līgumu Līgumslēdzējas puses, kas pievienojas šim nolīgumam saskaņā ar 144. pantu, turpmāk “EAC partnervalsts(-is)”, no vienas puses, un Eiropas Savienība, turpmāk “ES”, no otras puses.

2.    Šā nolīguma vajadzībām apzīmējums “Puse” nozīmē attiecīgi EAC partnervalsti(-is) vai ES. Apzīmējums “Puses” nozīmē EAC partnervalstis, kas rīkojas kolektīvi, un ES.



3.    EAC partnervalsts(-is) var pilnvarot vienu no saviem pārstāvjiem rīkoties to uzdevumā visos jautājumos atbilstīgi šim nolīgumam, kurā tās ir vienojušās rīkoties kolektīvi.

4.    Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas tām jāveic, lai izpildītu savas saistības kas uzliktas ar šo nolīgumu, un nodrošina, ka pasākumi atbilst šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

133. PANTS

Kontaktpunkti

1.    Lai veicinātu saziņu saistībā ar šā nolīguma efektīvu īstenošu, Puses ieceļ kontaktpunktu informācijas apmaiņai pēc šā līguma stāšanās spēkā. Informācijas apmaiņas kontaktpunkta iecelšana neskar kompetento iestāžu konkrētu norīkošanu atbilstīgi šā nolīguma konkrētiem noteikumiem.

2.    Pēc informācijas apmaiņas kontaktpunktu pieprasījuma katra Puse norāda biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu, lai atvieglotu saziņu ar pieprasītāju Pusi.

3.    Attiecīgos gadījumos viena Puse pēc otras Puses pieprasījuma un tādā apmērā, kāds ir juridiski iespējams, sniedz informāciju un nekavējoties atbild uz jebkuru otras Puses jautājumu par jebkuru faktisku vai ierosinātu pasākumu, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.



134. PANTS

Pārredzamība un konfidencialitāte

1.    Puses nodrošina, ka visi vispārpiemērojamie tiesību akti, noteikumi, procedūras un administratīvie nolēmumi, kā arī starptautiskas saistības, kas attiecas uz tirdzniecības jautājumiem, kuri ietverti šajā nolīgumā, tiek nekavējoties publicēti vai nodoti atklātībai un paziņoti otrai Pusei.

2.    Neskarot konkrētus šā nolīguma noteikumus par pārredzamību, šajā pantā minēto informāciju uzskata par sniegtu, kad tā ir darīta pieejama EAC partnervalsts(-u) valdībai un Eiropas Komisijai vai PTO, vai Pušu oficiālā publiski pieejamā bezmaksas tīmekļa vietnē.

3.    Nekas šajā nolīgumā neuzliek kādai Pusei pienākumu sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesībaizsardzībai vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kas ierobežotu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgās komerciālās intereses, izņemot tiktāl, ciktāl tās izpaušana nepieciešama saistībā ar strīdu izšķiršanas procedūru atbilstīgi šā nolīguma VII daļai. Ja šādu izpaušanu par nepieciešamu uzskata atbilstīgi VII daļas 113. pantam izveidota šķīrējtiesa, tā nodrošina konfidencialitātes pilnīgu aizsardzību.



135. PANTS

Eiropas Savienības tālākie reģioni

1.    Ņemot vērā Eiropas Savienības tālāko reģionu un EAC partnervalsts(-u) ģeogrāfisko tuvumu un lai nostiprinātu ekonomiskās un sociālās saiknes starp minētajiem reģioniem un EAC partnervalsti(-īm), Puses cenšas veicināt sadarbību starp ES tālākajiem reģioniem un EAC partnervalsti(-īm) visās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

2.    Šā panta 1. punktā deklarētos mērķus arī īsteno, kad vien iespējams, veicinot EAC partnervalsts(-u) un ES tālāko reģionu kopīgu dalību ES pamatprogrammās un īpašajās programmās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

3.    ES cenšas nodrošināt koordināciju starp dažādajiem ES kohēzijas un attīstības politikas finansēšanas instrumentiem, lai veicinātu sadarbību starp EAC partnervalsti(-īm) un ES tālākajiem reģioniem šā nolīguma aptvertajās jomās.

4.    Nekas šajā nolīgumā neliedz ES piemērot esošos pasākumus nolūkā risināt jautājumus saistībā ar konkrēta tālākā reģiona strukturālo sociālo un ekonomisko situāciju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantam.



136. PANTS

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.    Izņemot Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļā ietvertos noteikumus par sadarbību attīstības jomā vai tā pēctecīgā nolīguma atbilstošos noteikumus, šā nolīguma un Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļas noteikumu vai tā pēctecīgā nolīguma atbilstošo noteikumu neatbilstības gadījumā prevalē šā nolīguma noteikumi.

2.    Ja rodas neatbilstība starp šā nolīguma V daļas un Kotonū nolīguma vai tā pēctecīgā nolīguma noteikumiem, prevalē Kotonū nolīguma vai tā pēctecīgā nolīguma atbilstošie noteikumi.    

3.    Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tas liedz kādai no Pusēm pieņemt jebkādus atbilstīgus pasākumus, kas savienojami ar šo nolīgumu un atbilst Kotonū nolīguma vai tā pēctecīgā nolīguma atbilstošajiem noteikumiem.

137. PANTS

Saistība ar PTO nolīgumiem

Puses vienojas, ka nekas šajā nolīgumā neprasa tām rīkoties veidā, kas neatbilst PTO nolīgumiem.



138. PANTS

Paziņojumi

Šajā nolīgumā paredzētos paziņojumus sagatavo rakstveidā un nosūta attiecīgi EAC partnervalsts(-u) valdībai vai Eiropas Komisijai.

139. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Šo nolīgumu paraksta un ratificē vai apstiprina saskaņā ar attiecīgo Pušu piemērojamiem konstitucionālajiem vai iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

2.    Šis nolīgums stājas spēkā tā otrā mēneša pirmajā dienā, kurš seko mēnesim, kad Puses paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas 1. punktā minētās iekšējās juridiskās procedūras.

3.    Paziņojumus par stāšanos spēkā EAC partnervalsts(-is) nosūta attiecīgajiem šā nolīguma depozitāriem EAC partnervalstī(-īs), un ES Puse – Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kuri ir šā nolīguma kopīgi depozitāri. Pēc pēdējā ratificēšanas instrumenta saņemšanas depozitāri paziņo viens otram to, ka ir pabeigtas iekšējās juridiskās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.



140. PANTS

Denonsēšana

1.    Katra EAC partnervalsts vai ES var iesniegt otrai Pusei rakstisku paziņojumu par nodomu denonsēt šo nolīgumu.

2.    Denonsēšana stājas spēkā vienu mēnesi pēc paziņošanas otrai Pusei.

141. PANTS

Teritoriālā piemērošanas joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un, no otras puses, EAC partnervalsts(-u) teritorijā. Šajā nolīgumā atsauces uz “teritoriju” jāsaprot šajā nozīmē.

142. PANTS

Pārskatīšanas klauzula

1.    Šo nolīgumu pārskata ik pēc pieciem (5) gadiem no tā spēkā stāšanās dienas.



2.    Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu Puse var ierosināt koriģēt ar tirdzniecību saistīto sadarbību, ņemot vērā šā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

3.    Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem Puses vienojas, ka šo nolīgumu var pārskatīt, ņemot vērā Kotonū nolīguma vai tā pēctecīgā nolīguma termiņa beigas.

143. PANTS

Grozījumu klauzula

1.    Puses var rakstveidā vienoties par šā nolīguma grozījumiem. Puse var iesniegt priekšlikumus šā nolīguma grozījumiem izskatīšanai EPN Padomē. Otra Puse var izteikt piezīmes par grozījumu priekšlikumiem deviņdesmit (90) dienās no priekšlikuma saņemšanas dienas.
2.
   Ja EPN Padome apstiprina grozījumus šajā nolīgumā, šos grozījumus iesniedz Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai atbilstoši to konstitucionālajām vai iekšējām normatīvajām prasībām.

3.    Grozījums stājas spēkā pēc tam, kad Puses apmainās ar rakstiskiem paziņojumiem, apliecinot, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesiskās prasības un procedūras, dienā, par kuru Puses vienojas.



144. PANTS

Līgumslēdzēju pušu pievienošanās Austrumāfrikas valstu kopienas dibināšanas līgumu

1.    Šim nolīgumam var pievienoties jebkura valsts, kas ir Austrumāfrikas valstu kopienas dibināšanas līgumu līgumslēdzēja puse. Pievienošanās pieteikumu iesniedz EPN padomei.

2.    Puses izskata jaunu valstu pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. EPN Padome var lemt par pārejas laika pasākumiem vai grozījumiem, kas varētu būt vajadzīgi.

145. PANTS

Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai

1.    ES paziņo EAC partnervalstij(-īm) par jebkuru trešās valsts lūgumu pievienoties ES.

2.    Risinot sarunas starp ES un 1. punktā minēto trešo valsti, ES cenšas:

a)    pēc EAC partnervalsts(-u) lūguma sniegt, ciktāl tas iespējams, informāciju par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un

b)    ņemt vērā EAC partnervalsts(-u) paustās bažas.



3.    ES paziņo EAC partnervalstij(-īm) par jebkuru nolīgumu, kas stājas spēkā attiecībā uz jebkuras trešās valsts pievienošanos ES.

4.    EPA Padome pietiekamu laiku pirms dienas, kad kāda trešā valsts pievienojas ES, izskata minētās pievienošanās iespējamo ietekmi uz šo nolīgumu. Puses ar EPA Padomes lēmumu var īstenot nepieciešamos šā nolīguma pielāgojumus vai pārejas pasākumus.

146. PANTS

Tekstu autentiskums

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un svahili valodā, un visi minētie teksti ir vienlīdz autentiski.


147. PANTS

Pielikumi un protokoli

Turpmāk minētie šā nolīguma pielikumi un protokoli un kopīgie paziņojumi ir tā neatņemama daļa:

I pielikums

EAC partnervalsts(-u) izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

II pielikums

ES izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

IIIa pielikums

EAC EPN attīstības plāns

IIIb pielikums

Attīstības kritēriji, mērķi un rādītāji

IV pielikums

Kopīgā deklarācija par valstīm, kas izveidojušas muitas savienību ar Eiropas Savienību

V pielikums

VI pielikums

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Pušu kopīgā deklarācija par sadarbību ekonomikas un attīstības jomā saskaņā ar šo nolīgumu 

1. Protokols

1. Kopīgais paziņojums

2. Kopīgais paziņojums

Par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās

Kopīgais paziņojums par izcelsmes noteikumiem

Kopīgais paziņojums par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību

 

(1)      Lielākai noteiktībai — nosakot pasākuma atbilstību šim nolīgumam saskaņā ar VII daļas II sadaļu, šķīrējtiesa attiecīgā gadījumā var uzskatīt par faktisku apstākli kādas Puses tiesību aktus. Rīkojoties šādi, šķīrējtiesa ievēro prevalējošo interpretāciju, ko par tiesību aktiem sniegušas minētās Puses tiesas vai iestādes, un jebkāda šķīrējtiesas sniegta Puses tiesību aktu interpretācija minētās Puses tiesām vai iestādēm nav saistoša.
(2)      Uz EAC partnervalsts(-u) izcelsmes ražojumiem, ko importē Seūtā vai Meliljā, visādā ziņā attiecina to pašu muitas režīmu, ko piemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir ES muitas teritorijā saskaņā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos 2. protokolu. (OV ES L 302, 15.11.1985., 23–465. lpp.). EAC partnervalsts(-is), importējot Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tiem piešķir to pašu muitas režīmu, ko piemēro ražojumiem, kurus importē no ES un kuriem ir ES izcelsme.
(3)    Šim aprēķinam izmanto PTO oficiālos datus par vadošajiem eksportētājiem pasaules preču tirdzniecībā (izņemot ES iekšējo tirdzniecību).
(4)    Šajā pantā lauksaimniecības produkti ir produkti, uz kuriem attiecas PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikums.
(5)    Šā panta nolūkiem oficiālās valodas ir tās, kas uzskaitītas 146. pantā.
(6)    Šajā apakšpunktā noteiktais izņēmums attiecas uz jebkuru nolīgumu par patēriņa precēm, kurš atbilst Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1947. gada 28. marta Rezolūcijā Nr. 30 (IV) apstiprinātajiem principiem.
Top

Briselē, 28.9.2023

COM(2023) 559 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Kenijas Republiku (Austrumāfrikas valstu kopienas locekli), no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses


I PIELIKUMS


EAC PARTNERVALSTS(-U) IZCELSMES RAŽOJUMIEM PIEMĒROJAMIE MUITAS NODOKĻI

1.    Neskarot 4. punktu, ES muitas nodokļus pilnībā atceļ visiem Harmonizētās sistēmas 1. līdz 97. nodaļas ražojumiem, kuru izcelsme šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ir kādā EAC partnervalstī, izņemot 93. nodaļas ražojumus. 93. nodaļas ražojumiem ES turpina noteikt piemērojamo lielākās labvēlības režīma nodokļa likmi ("MFN nodokļa likme").

2.    Tarifa pozīcijas 1701 ražojumu, kuru izcelsme ir kādā EAC partnervalstī, ko ANO atzinusi par vismazāk attīstītu valsti, importam turpina piemērot 50. panta noteikumus 1 .

3.    No 2015. gada 1. oktobra, piemērojot 50. panta noteikumus, var uzskatīt, ka tarifa pozīcijas 1701 ražojumu tirgus darbības traucējumi rodas tad, ja baltā cukura ES tirgus cena divus mēnešus pēc kārtas ir mazāka par 80 % no baltā cukura ES tirgus cenas, kas bijusi spēkā iepriekšējā tirdzniecības gadā.



4.    Tarifa pozīcijas 1701 un 0803 0019 ražojumiem, kā izcelsme ir EAC partnervalstī(-s) un kas laisti brīvā apgrozībā Francijas aizjūras departamentos, 1. punkta noteikumus nepiemēro. Šis noteikums ir spēkā desmit (10) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Šo periodu pagarina vēl uz desmit (10) gadiem, ja vien Puses nevienojas citādi.

________________

II PIELIKUMS – 1. DAĻA

MUITAS NODOKĻI ES IZCELSMES RAŽOJUMIEM

1.    Stājoties spēkā šim nolīgumam, atceļ muitas nodokļus, kuri piemērojami IIa pielikumā uzskaitītajiem ES izcelsmes ražojumiem, ko importē EAC partnervalsts(-u) teritorijā.

2.    Muitas nodokļus, kuri piemērojami IIb pielikumā uzskaitītajiem ES izcelsmes ražojumiem, ko importē EAC partnervalsts(-u) teritorijā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

   pēc septiņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

   pēc astoņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 70 % no pamatnodokļa,

   pēc deviņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,



   pēc desmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 50 % no pamatnodokļa,

   pēc vienpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

   pēc divpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 30 % no pamatnodokļa,

   pēc trīspadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 20 % no pamatnodokļa,

   pēc četrpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 10 % no pamatnodokļa,

   pēc piecpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās atlikušos nodokļus atceļ.



3.    Muitas nodokļus, kuri piemērojami IIc pielikumā uzskaitītajiem ES izcelsmes ražojumiem, ko importē EAC partnervalsts(-u) teritorijā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

   pēc divpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 95 % no pamatnodokļa,

   pēc trīspadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 90 % no pamatnodokļa,

   pēc četrpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 85 % no pamatnodokļa,

   pēc piecpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

   pēc sešpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 70 % no pamatnodokļa,

   pēc septiņpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 65 % no pamatnodokļa,



   pēc astoņpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

   pēc deviņpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 55 % no pamatnodokļa,

   pēc divdesmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 50 % no pamatnodokļa,

   pēc divdesmit viena gada no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

   pēc divdesmit diviem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 30 % no pamatnodokļa,

   pēc divdesmit trīs gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 20 % no pamatnodokļa,

   pēc divdesmit četriem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 10 % no pamatnodokļa,



   pēc divdesmit pieciem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās atlikušos nodokļus atceļ.

4.    Uz muitas nodokļiem, kuri piemērojami IId pielikumā uzskaitītajiem ES izcelsmes ražojumiem, ko importē EAC partnervalsts(-u) teritorijā, neattiecina nevienu no šajā pielikumā ietvertajiem tarifu pakāpeniskas samazināšanas režīmiem.

IIa PIELIKUMS – 2. DAĻA

MUITAS NODOKĻI ES IZCELSMES RAŽOJUMIEM

Astoņciparu HS kods

Sešciparu HS kods

Apraksts

Nodokļa likme

Saistību gads attiecībā pret ES

01012100

010121

-- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01013010

010130

--- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01022100

010221

-- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01023100

010231

-- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01029010

010290

-- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01031000

010310

- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01041010

010410

--- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

01042010

010420

--- tīršķirnes vaislas lopi

0 %

T0

05111000

051110

- buļļu sperma

0 %

T0

05119110

051191

--- zivju ikri un pieņi

0 %

T0

05119120

051191

--- zivju atkritumi

0 %

T0

05119910

051199

--- dzīvnieku sperma, izņemot buļļu spermu

0 %

T0

06011000

060110

- sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, vainagi un sakneņi, neizdīguši

0 %

T0

06012000

060120

- sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes

0 %

T0

06021000

060210

- neapsakņoti spraudeņi un potzari

0 %

T0

06022000

060220

- koki, krūmi un krūmveidīgie, arī potēti, kas ražo pārtikas augļus un riekstus

0 %

T0

06023000

060230

- rododendri un acālijas, potētas vai nepotētas

0 %

T0

06024000

060240

- rozes, potētas vai nepotētas

0 %

T0

06029000

060290

- citādi

0 %

T0

10011100

100111

-- sēklai

0 %

T0

10011900

100119

-- citādi

0 %

T0

10019100

100191

-- sēklai

0 %

T0

10021000

100210

- sēklai

0 %

T0

10029000

100290

- citādi

0 %

T0

10031000

100310

- sēklai

0 %

T0

10041000

100410

- sēklai

0 %

T0

10049000

100490

- citādi

0 %

T0

12091000

120910

- cukurbiešu sēklas

0 %

T0

12092100

120921

-- lucernas sēklas

0 %

T0

12092200

120922

-- āboliņa (Trifolium spp.) sēklas

0 %

T0

12092300

120923

-- auzeņu sēklas

0 %

T0

12092400

120924

-- pļavas skareņu (Poa pratensis L.) sēklas

0 %

T0

12092500

120925

-- aireņu (Lolium multiflorum Lam., Lolium perenne L.) sēklas

0 %

T0

12092900

120929

-- citādas

0 %

T0

12093000

120930

- galvenokārt ziedu iegūšanai audzējamo zālaugu sēklas

0 %

T0

12099100

120991

-- dārzeņu sēklas

0 %

T0

12099900

120999

-- citādas

0 %

T0

12101000

121010

- apiņu rogas, kas nav smalcinātas, ne arī pulverī vai granulās

0 %

T0

12102000

121020

- apiņu rogas, sasmalcinātas, pulverī vai granulās; lupulīns

0 %

T0

12119010

121190

-- farmaceitiskiem nolūkiem, piemēram, Cinchona Bark

0 %

T0

13012000

130120

- gumiarābiks

0 %

T0

13019000

130190

- citādi

0 %

T0

13021100

130211

-- opijs

0 %

T0

13021200

130212

-- lakricas

0 %

T0

13021300

130213

-- apiņu

0 %

T0

13021900

130219

-- citādi

0 %

T0

13022000

130220

- pektīni, pektināti un pektāti

0 %

T0

13023100

130231

-- agars

0 %

T0

13023200

130232

-- recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām

0 %

T0

13023900

130239

-- citādi

0 %

T0

15029000

150290

- citādi

0 %

T0

15050000

150500

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)

0 %

T0

15071000

150710

- neapstrādāta eļļa, attīrīta vai neattīrīta no līmvielām

0 %

T0

15081000

150810

- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15091000

150910

- neapstrādāta

0 %

T0

15111000

151110

- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15131100

151311

-- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15132100

151321

-- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15141100

151411

-- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15149100

151491

-- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15151100

151511

-- neapstrādāta eļļa

0 %

T0

15200000

152000

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi

0 %

T0

15220000

152200

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas

0 %

T0

18031000

180310

- neattaukota

0 %

T0

18032000

180320

- pilnīgi vai daļēji attaukota

0 %

T0

18040000

180400

Kakao sviests, tauki un eļļa

0 %

T0

18050000

180500

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

0 %

T0

19053210

190532

--- dievmaizītes

0 %

T0

19059010

190590

--- oblātas farmācijai

0 %

T0

25020000

250200

Neapdedzināti dzelzs pirīti

0 %

T0

25030000

250300

Visu veidu sērs, izņemot sublimēto, nogulsnēto un koloidālo sēru

0 %

T0

25041000

250410

- pulvera vai granulu veidā

0 %

T0

25049000

250490

- citāds

0 %

T0

25051000

250510

- silīcijsmilts un kvarca smilts

0 %

T0

25059000

250590

- citādas

0 %

T0

25061000

250610

- kvarcs

0 %

T0

25062000

250620

- kvarcīts

0 %

T0

25081000

250810

- bentonīts

0 %

T0

25083000

250830

- ugunsizturīgs māls

0 %

T0

25084000

250840

- citādi māli

0 %

T0

25085000

250850

- andaluzīts, kianīts un silimanīts

0 %

T0

25086000

250860

- mulīts

0 %

T0

25087000

250870

- šamots vai dinasa zemes

0 %

T0

25090000

250900

Krīts

0 %

T0

25101000

251010

- nemalti

0 %

T0

25102000

251020

- malti

0 %

T0

25111000

251110

- dabiskais bārija sulfāts (barīts)

0 %

T0

25112000

251120

- dabiskais bārija karbonāts (viterīts)

0 %

T0

25120000

251200

Infuzoriju silīcijzemes (piemēram, kalnu milti, trepelis, diatomīts) un analoģiskas silīcijzemes, nekarsētas vai karsētas, ar īpatnējo svaru 1 vai mazāku

0 %

T0

25131000

251310

- pumeks

0 %

T0

25132000

251320

- smirģelis, dabiskais korunds, dabiskais granāts un citādi dabiskie abrazīvie materiāli

0 %

T0

25140000

251400

Slāneklis, rupji apstrādāts vai neapstrādāts, sazāģēts vai nesazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

0 %

T0

25151100

251511

-- neapstrādāts vai rupji apstrādāts

0 %

T0

25151200

251512

-- tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

0 %

T0

25152000

251520

- ekausīns un citi kaļķa ieži pieminekļiem vai būvniecībai; sīkgraudainais ģipsis

0 %

T0

25161100

251611

-- neapstrādāts vai rupji apstrādāts

0 %

T0

25161200

251612

-- tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

0 %

T0

25162000

251620

- smilšakmens

0 %

T0

25169000

251690

- citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai

0 %

T0

25201000

252010

- ģipšakmens; anhidrīts

0 %

T0

25202000

252020

- ģipsis

0 %

T0

26011100

260111

-- neaglomerētie

0 %

T0

26011200

260112

-- aglomerētie

0 %

T0

26012000

260120

- apdedzinātie dzelzs pirīti

0 %

T0

26020000

260200

Mangāna rūdas un koncentrāti, ieskaitot dzelzi saturošas mangāna rūdas, un koncentrāti, kas sausnā satur 20 % no svara vai vairāk mangānu

0 %

T0

26030000

260300

Vara rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26040000

260400

Niķeļa rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26050000

260500

Kobalta rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26060000

260600

Alumīnija rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26070000

260700

Svina rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26080000

260800

Cinka rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26090000

260900

Alvas rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26100000

261000

Hroma rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26110000

261100

Volframa rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26121000

261210

- urāna rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26122000

261220

- torija rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26131000

261310

- apdedzināti

0 %

T0

26139000

261390

- citādi

0 %

T0

26140000

261400

Titāna rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26151000

261510

- cirkonija rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26159000

261590

- citādi

0 %

T0

26161000

261610

- sudraba rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26169000

261690

- citādi

0 %

T0

26171000

261710

- antimona rūdas un koncentrāti

0 %

T0

26179000

261790

- citādi

0 %

T0

26180000

261800

Dzelzs vai tērauda ražošanas procesā iegūstamie granulētie sārņi (sārņu smilts)

0 %

T0

26190000

261900

Izdedži, sārņi (izņemot granulētos sārņus), plāva un citādi dzelzs vai tērauda ražošanas atkritumi

0 %

T0

26201100

262011

-- tehnisko cinku

0 %

T0

26201900

262019

-- citādas

0 %

T0

26202100

262021

-- etilēta benzīna nosēdumi un etilēta antidetonācijas savienojuma nosēdumi

0 %

T0

26202900

262029

-- citādi

0 %

T0

26203000

262030

- kas satur galvenokārt varu

0 %

T0

26204000

262040

- kas satur galvenokārt alumīniju

0 %

T0

26206000

262060

- kas satur arsēnu, dzīvsudrabu, talliju vai to maisījumus un ko izmanto arsēna vai minēto metālu ieguvei vai to ķīmisko savienojumu ražošanā

0 %

T0

26209100

262091

-- kas satur antimonu, beriliju, kadmiju, hromu vai to maisījumus

0 %

T0

26209900

262099

-- citādi

0 %

T0

26211000

262110

- pelni un atliekas, kas rodas, sadedzinot sadzīves atkritumus

0 %

T0

26219000

262190

- citādi

0 %

T0

27090000

270900

Neapstrādātas naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

0 %

T0

27101210

271012

--- benzīns - parastais

0 %

T0

27101220

271012

--- benzīns - augstākas klases (premium)

0 %

T0

27101230

271012

--- aviācijas benzīns

0 %

T0

27101240

271012

--- benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela

0 %

T0

27101250

271012

--- detilāti ar konkrētu viršanas punktu un vaitspirts

0 %

T0

27101290

271012

--- citādas vieglās eļļas un produkti

0 %

T0

27101910

271019

--- daļēji rafinētas (ieskaitot jēlnaftu, kurai destilētas tikai vieglākās frakcijas)

0 %

T0

27101921

271019

---- petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela

0 %

T0

27101922

271019

---- lampu petroleja

0 %

T0

27101929

271019

---- citādas vidējās eļļas un produkti

0 %

T0

27101931

271019

---- gāzeļļa (automašīnām, vieglā, dzintarkrāsas, ātrgaitas dzinējiem)

0 %

T0

27101932

271019

---- dīzeļeļļa (rūpnieciskā, smagā, melnā, lēngaitas kuģu un stacionārajiem dzinējiem)

0 %

T0

27101939

271019

---- citādas gāzeļļas

0 %

T0

27101941

271019

---- mazuts (kuģu dzinēju, krāšņu un tamlīdzīgs mazuts), kā kinemātiskā viskozitāte ir 125 centistoksi

0 %

T0

27101942

271019

---- mazuts (kuģu dzinēju, krāšņu un tamlīdzīgs mazuts), kā kinemātiskā viskozitāte ir 180 centistoksi

0 %

T0

27101943

271019

---- mazuts (kuģu dzinēju, krāšņu un tamlīdzīgs mazuts), kā kinemātiskā viskozitāte ir 280 centistoksi

0 %

T0

27101949

271019

---- citāds mazuts

0 %

T0

27101955

271019

---- transformatoru eļļa

0 %

T0

27101957

271019

---- baltā eļļa (tehniskā)

0 %

T0

27102000

271020

- Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas (izņemot neapstrādātas), un citur neminēti un neiekļauti naftas produkti, kas satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir produktu pamata sastāvdaļas, un kas satur biodīzeli, izņemot eļļas atkritumus

0 %

T0

27122000

271220

- parafīna vasks, kura eļļas saturs ir mazāks par 0,75 % no kopējās masas

0 %

T0

27129000

271290

- citādi

0 %

T0

27131200

271312

-- kalcinēts

0 %

T0

28011000

280110

- hlors

0 %

T0

28012000

280120

- jods

0 %

T0

28013000

280130

- fluors; broms

0 %

T0

28020000

280200

Sērs, sublimēts vai izgulsnēts; koloidālais sērs

0 %

T0

28030000

280300

Ogleklis (sodrēji un citādi oglekļa veidi, kas citur nav minēti)

0 %

T0

28041000

280410

- ūdeņradis

0 %

T0

28042100

280421

-- argons

0 %

T0

28042900

280429

-- citādas

0 %

T0

28043000

280430

- slāpeklis

0 %

T0

28045000

280450

- bors; telūrs

0 %

T0

28046100

280461

-- kas satur silīciju ne mazāk kā 99,99 % no kopējās masas

0 %

T0

28046900

280469

-- citāds

0 %

T0

28047000

280470

- fosfors

0 %

T0

28048000

280480

- arsēns

0 %

T0

28049000

280490

- selēns

0 %

T0

28051100

280511

-- nātrijs

0 %

T0

28051200

280512

-- kalcijs

0 %

T0

28051900

280519

-- citādi

0 %

T0

28053000

280530

- retzemju metāli, skandijs un itrijs, atsevišķi vai maisījumos vai sakausējumos

0 %

T0

28054000

280540

- dzīvsudrabs

0 %

T0

28061000

280610

- hlorūdeņradis (sālsskābe)

0 %

T0

28062000

280620

- hlorsulfoskābe

0 %

T0

28080000

280800

Slāpekļskābe; sulfoslāpekļskābes

0 %

T0

28091000

280910

- Fosfora (V) oksīds

0 %

T0

28092000

280920

- fosforskābe un polifosforskābes

0 %

T0

28100000

281000

Bora oksīdi; borskābes

0 %

T0

28112200

281122

-- silīcija dioksīds

0 %

T0

28112900

281129

-- citādi

0 %

T0

28121000

281210

- hlorīdi un hlora oksīdi

0 %

T0

28129000

281290

- citādi

0 %

T0

28131000

281310

- oglekļa disulfīds (sērogleklis)

0 %

T0

28139000

281390

- citādi

0 %

T0

28141000

281410

- bezūdens amonjaks

0 %

T0

28142000

281420

- amonjaka ūdens šķīdums

0 %

T0

28151100

281511

-- cietais

0 %

T0

28151200

281512

-- ūdens šķīdumā (nātrija sārms jeb šķidrā soda)

0 %

T0

28152000

281520

- kālija hidroksīds (kaustiskais potašs)

0 %

T0

28153000

281530

- nātrija vai kālija peroksīdi

0 %

T0

28161000

281610

- magnija hidroksīds un peroksīds

0 %

T0

28164000

281640

- stroncija un bārija oksīdi, hidroksīdi un peroksīdi

0 %

T0

28170010

281700

--- cinka oksīds

0 %

T0

28170020

281700

--- cinka peroksīds

0 %

T0

28181000

281810

- mākslīgais korunds, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu

0 %

T0

28182000

281820

- alumīnija oksīdi, kas nav mākslīgais korunds

0 %

T0

28183000

281830

- alumīnija hidroksīds

0 %

T0

28191000

281910

- hroma trioksīds

0 %

T0

28199000

281990

- citādi

0 %

T0

28201000

282010

- mangāna dioksīds

0 %

T0

28209000

282090

- citādi

0 %

T0

28211000

282110

- dzelzs oksīdi un hidroksīdi

0 %

T0

28212000

282120

- krāszemes

0 %

T0

28220000

282200

Kobalta oksīdi un hidroksīdi; tehniskie kobalta oksīdi

0 %

T0

28230000

282300

Titāna oksīdi

0 %

T0

28241000

282410

- svina monoksīds (glets, svina oksīds)

0 %

T0

28249000

282490

- citādi

0 %

T0

28251000

282510

- hidrazīns un hidroksilamīns un to neorganiskie sāļi

0 %

T0

28252000

282520

- litija oksīds un hidroksīds

0 %

T0

28253000

282530

- vanādija oksīdi un hidroksīdi

0 %

T0

28254000

282540

- niķeļa oksīdi un hidroksīdi

0 %

T0

28255000

282550

- vara oksīdi un hidroksīdi

0 %

T0

28256000

282560

- germānija oksīdi un cirkonija dioksīds

0 %

T0

28257000

282570

- molibdēna oksīdi un hidroksīdi

0 %

T0

28258000

282580

- antimona oksīdi

0 %

T0

28259000

282590

- citādi

0 %

T0

28261200

282612

-- alumīnija

0 %

T0

28261900

282619

-- citādi

0 %

T0

28263000

282630

- nātrija heksafluoralumināts (sintētiskais kriolīts)

0 %

T0

28269000

282690

- citādi

0 %

T0

28271000

282710

- amonija hlorīds

0 %

T0

28272000

282720

- kalcija hlorīds

0 %

T0

28273100

282731

-- magnija

0 %

T0

28273200

282732

-- alumīnija

0 %

T0

28273500

282735

-- niķeļa

0 %

T0

28273900

282739

-- citādi

0 %

T0

28274100

282741

-- vara

0 %

T0

28274900

282749

-- citādi

0 %

T0

28275100

282751

-- nātrija vai kālija bromīdi

0 %

T0

28275900

282759

-- citādi

0 %

T0

28276000

282760

- jodīdi un oksijodīdi

0 %

T0

28281000

282810

- tehniskais kalcija hipohlorīts un citādi kalcija hipohlorīti

0 %

T0

28289000

282890

- citādi

0 %

T0

28291100

282911

-- nātrija

0 %

T0

28291900

282919

-- citādi

0 %

T0

28299000

282990

- citādi

0 %

T0

28301000

283010

- nātrija sulfīdi

0 %

T0

28309000

283090

- citādi

0 %

T0

28311000

283110

- nātrija

0 %

T0

28319000

283190

- citādi

0 %

T0

28321000

283210

- nātrija sulfīti

0 %

T0

28322000

283220

- citādi sulfīti

0 %

T0

28323000

283230

- tiosulfāti

0 %

T0

28331100

283311

-- nātrija sulfāts

0 %

T0

28331900

283319

-- citādi

0 %

T0

28332100

283321

-- magnija

0 %

T0

28332200

283322

-- alumīnija

0 %

T0

28332400

283324

-- niķeļa

0 %

T0

28332500

283325

-- vara

0 %

T0

28332700

283327

-- bārija

0 %

T0

28332900

283329

-- citādi

0 %

T0

28333000

283330

- alauni

0 %

T0

28334000

283340

- peroksisulfāti (persulfāti)

0 %

T0

28341000

283410

- nitrīti

0 %

T0

28342100

283421

-- kālija

0 %

T0

28342900

283429

-- citādi

0 %

T0

28351000

283510

- fosfināti (hipofosfīti) un fosfonāti (fosfīti)

0 %

T0

28352200

283522

-- mononātrija vai dinātrija

0 %

T0

28352400

283524

-- kālija

0 %

T0

28352500

283525

-- kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts)

0 %

T0

28352600

283526

-- citādi kalcija fosfāti

0 %

T0

28352900

283529

-- citādi

0 %

T0

28353100

283531

-- nātrija trifosfāts (nātrija tripolifosfāts)

0 %

T0

28353900

283539

-- citādi

0 %

T0

28362000

283620

- nātrija karbonāts

0 %

T0

28363000

283630

- nātrija hidrogēnkarbonāts (nātrija bikarbonāts)

0 %

T0

28364000

283640

- kālija karbonāti

0 %

T0

28365000

283650

- kalcija karbonāts

0 %

T0

28366000

283660

- bārija karbonāts

0 %

T0

28369100

283691

-- litija karbonāti

0 %

T0

28369200

283692

-- stroncija karbonāts

0 %

T0

28369900

283699

-- citādi

0 %

T0

28371100

283711

-- nātrija

0 %

T0

28371900

283719

-- citādi

0 %

T0

28372000

283720

- kompleksie cianīdi

0 %

T0

28391100

283911

-- nātrija metasilikāti

0 %

T0

28391900

283919

-- citādi

0 %

T0

28399000

283990

- citādi

0 %

T0

28401100

284011

-- bezūdens

0 %

T0

28401900

284019

-- citādi

0 %

T0

28402000

284020

- citādi borāti

0 %

T0

28403000

284030

- peroksiborāti (perborāti)

0 %

T0

28413000

284130

- nātrija dihromāts

0 %

T0

28415000

284150

- citādi hromāti un dihromāti; peroksihromāti

0 %

T0

28416100

284161

-- kālija permanganāts

0 %

T0

28416900

284169

-- citādi

0 %

T0

28417000

284170

- molibdāti

0 %

T0

28418000

284180

- volframāti

0 %

T0

28419000

284190

- citādi

0 %

T0

28421000

284210

- dubultie vai kompleksie silikāti, ieskaitot alumosilikātus ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu

0 %

T0

28429000

284290

- citādi

0 %

T0

28431000

284310

- koloidālie dārgmetāli

0 %

T0

28432100

284321

-- sudraba nitrāts

0 %

T0

28432900

284329

-- citādi

0 %

T0

28433000

284330

- zelta savienojumi

0 %

T0

28439000

284390

- citādi savienojumi; amalgamas

0 %

T0

28441000

284410

- dabiskais urāns un tā savienojumi; sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur dabisko urānu vai dabiskā urāna savienojumus

0 %

T0

28442000

284420

- ar urānu-235 bagātināts urāns un tā savienojumi; plutonijs un tā savienojumi; sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur ar urānu-235 bagātinātu urānu, plutoniju vai šo produktu savienojumus

0 %

T0

28443000

284430

- urāns ar samazinātu urāna-235 saturu un tā savienojumi; torijs un tā savienojumi, sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur urānu ar samazinātu urāna-235 saturu, toriju vai šo produktu savienojumus

0 %

T0

28444000

284440

- radioaktīvie elementi, izotopi un savienojumi, izņemot apakšpozīcijās 284410, 284420 vai 284430 minētos; sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur šos elementus, izotopus vai to savienojumus; radioaktīvie atlikumi

0 %

T0

28445000

284450

- izlietotie (ar samazinātu radioaktivitāti) kodolreaktoru degvielas elementi (kasetes) (Euratom)

0 %

T0

28451000

284510

- smagais ūdens (deitērija oksīds) (Euratom)

0 %

T0

28459000

284590

- citādi

0 %

T0

28461000

284610

- cērija savienojumi

0 %

T0

28469000

284690

- citādi

0 %

T0

28470000

284700

Ūdeņraža peroksīds, arī stabilizēts ar urīnvielu

0 %

T0

28480000

284800

Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva fosfīdi, izņemot dzelzs fosforus

0 %

T0

28491000

284910

- kalcija

0 %

T0

28492000

284920

- silīcija

0 %

T0

28499000

284990

- citādi

0 %

T0

28500000

285000

Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva hidrīdi, nitrīdi, azīdi, silicīdi un borīdi, izņemot savienojumus, kas ir arī pozīcijā 2849 minētie karbīdi

0 %

T0

28521000

285210

- Ar noteiktu ķīmisko sastāvu

0 %

T0

28529000

285290

- citādi

0 %

T0

28530000

285300

Citādi neorganiskie savienojumi (ieskaitot destilēto ūdeni vai vadītspējīgu ūdeni un līdzīgas tīrības ūdeni); sašķidrināts gaiss (atbrīvots vai neatbrīvots no cēlgāzēm); saspiests gaiss; amalgamas, izņemot dārgmetālu amalgamas

0 %

T0

29011000

290110

- piesātinātie

0 %

T0

29012100

290121

-- etilēns

0 %

T0

29012200

290122

-- propēns (propilēns)

0 %

T0

29012300

290123

-- butēns (butilēns) un tā izomēri

0 %

T0

29012400

290124

-- buta-1,3-diēns un izoprēns

0 %

T0

29012900

290129

-- citādi

0 %

T0

29021100

290211

-- cikloheksāns

0 %

T0

29021900

290219

-- citādi

0 %

T0

29022000

290220

- benzols

0 %

T0

29023000

290230

- toluols

0 %

T0

29024100

290241

-- o-ksilols

0 %

T0

29024200

290242

-- m-ksilols

0 %

T0

29024300

290243

-- p-ksilols

0 %

T0

29024400

290244

-- ksilola izomēru maisījumi

0 %

T0

29025000

290250

- stirols

0 %

T0

29026000

290260

- etilbenzols

0 %

T0

29027000

290270

- kumols

0 %

T0

29029000

290290

- citādi

0 %

T0

29031100

290311

-- hlormetāns (metilhlorīds) un hloretāns (etilhlorīds)

0 %

T0

29031200

290312

-- dihlormetāns (metilēnhlorīds)

0 %

T0

29031300

290313

-- hloroforms (trihlormetāns)

0 %

T0

29031400

290314

-- tetrahlorogleklis

0 %

T0

29031500

290315

-- etilēna dihlorīds (ISO) (1,2-dihloretāns)

0 %

T0

29031910

290319

- - - 1,1,1-trihloretāns (metilhloroforms)

0 %

T0

29031990

290319

- - - citādi

0 %

T0

29032100

290321

-- vinilhlorīds (hloretilēns)

0 %

T0

29032200

290322

-- trihloretilēns

0 %

T0

29032300

290323

-- tetrahloretilēns (perhloretilēns)

0 %

T0

29032900

290329

-- citādi

0 %

T0

29033100

290331

-- etilēna dibromīds (ISO) (1,2-dibromoetāns)

0 %

T0

29033910

290339

- - - brommetāns (metilbromīds)

0 %

T0

29033990

290339

- - - citādi

0 %

T0

29037100

290371

-- hlordifluormetāns

0 %

T0

29037200

290372

-- dihlortrifluoretāni

0 %

T0

29037300

290373

-- dihlorfluoretāni

0 %

T0

29037400

290374

-- hlordifluoretāni

0 %

T0

29037500

290375

-- dihlorpentafluorpropāni

0 %

T0

29037600

290376

-- bromhlordifluormetāns, bromtrifluormetāns un dibromtetrafluoretāni

0 %

T0

29037700

290377

-- citādi atvasinājumi, kas perhalogenēti tikai ar fluoru un hloru

0 %

T0

29037800

290378

-- citādi perhalogenētie atvasinājumi

0 %

T0

29037900

290379

-- citādi

0 %

T0

29038100

290381

-- 1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH (ISO)), ieskaitot lindānu (ISO, INN)

0 %

T0

29038200

290382

-- aldrīns (ISO), hlordāns (ISO) un heptahlors (ISO)

0 %

T0

29038900

290389

-- citādi

0 %

T0

29039100

290391

-- hlorbenzols, o-dihlorbenzols un p-dihlorbenzols

0 %

T0

29039200

290392

-- heksahlorbenzols (ISO) un DDT (ISO) (klofenotāns (INN), 1,1,1-trihloro-2,2-bis(p-hlorofenil)etāns)

0 %

T0

29039900

290399

-- citādi

0 %

T0

29041000

290410

- atvasinājumi, kas satur tikai sulfogrupas, to sāļi un etilesteri

0 %

T0

29042000

290420

- atvasinājumi, kas satur tikai nitrogrupas vai nitrozogrupas

0 %

T0

29049000

290490

- citādi

0 %

T0

29051100

290511

-- metanols (metilspirts)

0 %

T0

29051200

290512

-- propan-1-ols (propilspirts) un propan-2-ols (izopropilspirts) .

0 %

T0

29051300

290513

-- butān-1-ols (n-butilspirts)

0 %

T0

29051400

290514

-- citādi butanoli

0 %

T0

29051600

290516

-- oktanols (oktilspirts) un tā izomēri

0 %

T0

29051700

290517

-- dodekan-1-ols (laurilspirts), heksadekan-1-ols (cetilspirts) un oktadekan-1-ols (stearīnspirts)

0 %

T0

29051900

290519

-- citādi

0 %

T0

29052200

290522

-- acikliskie terpēnspirti

0 %

T0

29052900

290529

-- citādi

0 %

T0

29053100

290531

-- etilēnglikols (etāndiols)

0 %

T0

29053200

290532

-- propilēnglikols (propān-1,2-diols)

0 %

T0

29053900

290539

-- citādi

0 %

T0

29054100

290541

-- 2-etil-2-(hidroksimetil)propān-1,3-diols (trimetilolpropāns)

0 %

T0

29054200

290542

-- pentaeritrīts

0 %

T0

29054300

290543

-- mannīts

0 %

T0

29054400

290544

-- D-glicīts (sorbīts)

0 %

T0

29054500

290545

-- glicerīns

0 %

T0

29054900

290549

-- citādi

0 %

T0

29055100

290551

-- ethlorvinols (INN)

0 %

T0

29055900

290559

-- citādi

0 %

T0

29061100

290611

-- mentols

0 %

T0

29061200

290612

-- cikloheksanols, metilcikloheksanoli un dimetilcikloheksanoli

0 %

T0

29061300

290613

-- sterīni un inozitoli

0 %

T0

29061900

290619

-- citādi

0 %

T0

29062100

290621

-- benzilspirts

0 %

T0

29062900

290629

-- citādi

0 %

T0

29071100

290711

-- fenols (hidroksibenzols) un tā sāļi

0 %

T0

29071200

290712

-- krezoli un to sāļi

0 %

T0

29071300

290713

-- oktilfenols, nonilfenols un to izomēri; šo savienojumu sāļi

0 %

T0

29071500

290715

-- naftoli un to sāļi

0 %

T0

29071900

290719

-- citādi

0 %

T0

29072100

290721

-- rezorcīns un tā sāļi

0 %

T0

29072200

290722

-- hidrohinons (hinols) un tā sāļi

0 %

T0

29072300

290723

-- 4,4′-izopropilidēndifenols (bis-fenols A, difenilpropāns) un tā sāļi

0 %

T0

29072900

290729

-- citādi

0 %

T0

29081100

290811

-- pentahlorofenols (ISO)

0 %

T0

29081900

290819

-- citādi

0 %

T0

29089100

290891

-- dinosebs (ISO) un tā sāļi

0 %

T0

29089200

290892

-- 4,6-dinitro-o-krezols (DNOC (ISO)) un tā sāļi

0 %

T0

29089900

290899

-- citādi

0 %

T0

29091100

290911

-- dietilēteris

0 %

T0

29091900

290919

-- citādi

0 %

T0

29092000

290920

- ciklānu, ciklēnu vai cikloterpēnu ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29093000

290930

- aromātiskie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29094100

290941

-- 2,2′-oksidietanols (dietilēnglikols, digols)

0 %

T0

29094300

290943

-- etilēnglikola vai dietilēnglikola monobutilēteri

0 %

T0

29094400

290944

-- citādi etilēnglikola vai dietilēnglikola monoalkilēteri

0 %

T0

29094900

290949

-- citādi

0 %

T0

29095000

290950

- alkoksifenoli, alkoksifenolspirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29096000

290960

- spirtu, ēteru un ketonu peroksīdi un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29101000

291010

- oksirāns (etilēnoksīds)

0 %

T0

29102000

291020

- metiloksirāns (propilēnoksīds)

0 %

T0

29103000

291030

- 1-hlor-2,3-epoksipropāns (epihlorhidrīns)

0 %

T0

29104000

291040

- dīldrins (ISO, INN)

0 %

T0

29109000

291090

- citādi

0 %

T0

29110000

291100

Acetāli un pusacetāli ar vēl kādu skābekļa funkcionālo grupu vai bez tās un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29121100

291211

-- metanāls (formaldehīds)

0 %

T0

29121200

291212

-- etanāls (acetaldehīds)

0 %

T0

29121900

291219

-- citādi

0 %

T0

29122100

291221

-- benzaldehīds

0 %

T0

29122900

291229

-- citādi

0 %

T0

29124100

291241

-- vanilīns (4-hidroksi-3-metoksibenzaldehīds)

0 %

T0

29124200

291242

-- etilvanilīns (3-etoksi-4-hidroksibenzaldehīds)

0 %

T0

29124900

291249

-- citādi

0 %

T0

29125000

291250

- cikliskie aldehīdu polimēri

0 %

T0

29126000

291260

- paraformaldehīds

0 %

T0

29130000

291300

Pozīcijā 2912 minēto produktu halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29141100

291411

-- acetons

0 %

T0

29141200

291412

-- butanons (metiletilketons)

0 %

T0

29141300

291413

-- 4-metil-2-pentān-2-ons (metilizobutilketons)

0 %

T0

29141900

291419

-- citādi

0 %

T0

29142200

291422

-- cikloheksanons un metilcikloheksanoni

0 %

T0

29142300

291423

-- jononi un metiljononi

0 %

T0

29142900

291429

-- citādi

0 %

T0

29143100

291431

-- fenilacetons (fenilpropan-2-ons)

0 %

T0

29143900

291439

-- citādi

0 %

T0

29144000

291440

- ketospirti un ketoaldehīdi

0 %

T0

29145000

291450

- ketofenoli un ketoni, kas satur citas skābekļa funkcionālās grupas

0 %

T0

29146100

291461

-- antrahinons

0 %

T0

29146900

291469

-- citādi

0 %

T0

29147000

291470

- halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0 %

T0

29151100

291511

-- skudrskābe

0 %

T0

29151200

291512

-- skudrskābes sāļi

0 %

T0

29151300

291513

-- skudrskābes esteri

0 %

T0

29152100

291521

-- etiķskābe

0 %

T0

29152400

291524

-- etiķskābes anhidrīds

0 %

T0

29152900

291529

-- citādi

0 %

T0

29153100

291531

-- etilacetāts

0 %

T0

29153200

291532

-- vinilacetāts

0 %

T0

29153300

291533

-- n-butilacetāts

0 %

T0

29153600

291536

-- dinoseba (ISO) acetāts

0 %

T0

29153900

291539

-- citādi

0 %

T0

29154000

291540

- monohloretiķskābe, dihloretiķskābe vai trihloretiķskābe, to sāļi un esteri

0 %

T0

29155000

291550

- propionskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29156000

291560

- butānskābes, pentānskābes, to sāļi un esteri

0 %

T0

29157000

291570

- palmitīnskābe, stearīnskābe, to sāļi un esteri

0 %

T0

29159000

291590

- citādi

0 %

T0

29161100

291611

-- akrilskābe un tās sāļi

0 %

T0

29161200

291612

-- akrilskābes esteri

0 %

T0

29161300

291613

-- metakrilskābe un tās sāļi

0 %

T0

29161400

291614

-- metakrilskābes esteri

0 %

T0

29161500

291615

-- oleīnskābe, linolskābe vai linolēnskābe, to sāļi un esteri

0 %

T0

29161600

291616

-- binapakrils (ISO)

0 %

T0

29161900

291619

-- citādi

0 %

T0

29162000

291620

- ciklānu, ciklēnu un cikloterpēnu monokarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

0 %

T0

29163100

291631

-- benzoskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29163200

291632

-- benzoilperoksīds un benzoilhlorīds

0 %

T0

29163400

291634

-- feniletiķskābe un tās sāļi

0 %

T0

29163900

291639

-- citādi

0 %

T0

29171100

291711

-- skābeņskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29171200

291712

-- adipīnskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29171300

291713

-- azelaīnskābe un sebacīnskābe, to sāļi un esteri

0 %

T0

29171400

291714

-- maleīnskābes anhidrīds

0 %

T0

29171900

291719

-- citādi

0 %

T0

29172000

291720

- ciklānu, ciklēnu vai cikloterpēnu polikarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

0 %

T0

29173200

291732

-- dioktilortoftalāti

0 %

T0

29173300

291733

-- dinonilortoftalāti vai didecilortoftalāti

0 %

T0

29173400

291734

-- citādi ortoftalskābes esteri

0 %

T0

29173500

291735

-- ftalskābes anhidrīds

0 %

T0

29173600

291736

-- tereftalskābe un tās sāļi

0 %

T0

29173700

291737

-- dimetiltereftalāts

0 %

T0

29173900

291739

-- citādi

0 %

T0

29181100

291811

-- pienskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29181200

291812

-- vīnskābe

0 %

T0

29181300

291813

-- vīnskābes sāļi un esteri

0 %

T0

29181400

291814

-- citronskābe

0 %

T0

29181500

291815

-- citronskābes sāļi un esteri

0 %

T0

29181600

291816

-- glikonskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29181800

291818

-- hlorobenzilāts (ISO)

0 %

T0

29181900

291819

-- citādi

0 %

T0

29182100

291821

-- salicilskābe un tās sāļi

0 %

T0

29182200

291822

-- o-acetilsalicilskābe, tās sāļi un esteri

0 %

T0

29182300

291823

-- citādi salicilskābes esteri un to sāļi

0 %

T0

29182900

291829

-- citādi

0 %

T0

29183000

291830

- karbonskābes, kas satur aldehīdu vai ketonu funkcionālo grupu, bet nesatur citas skābekļa funkcionālās grupas, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

0 %

T0

29189100

291891

-- 2,4,5-T (ISO) (2,4,5-trihlorofenoksietiķskābe), tās sāļi un esteri

0 %

T0

29189900

291899

-- citādi

0 %

T0

29191000

291910

- tri(2,3-dibromopropil) fosfāts

0 %

T0

29199000

291990

- citādi

0 %

T0

29201100

292011

-- parations (ISO) un parationa-metils (ISO) (metila-parations)

0 %

T0

29201900

292019

-- citādi

0 %

T0

29209000

292090

- citādi

0 %

T0

29211100

292111

-- metilamīns, dimetilamīns vai trimetilamīns un to sāļi

0 %

T0

29211900

292119

-- citādi

0 %

T0

29212100

292121

-- etilēndiamīns un tā sāļi

0 %

T0

29212200

292122

-- heksametilēndiamīns un tā sāļi

0 %

T0

29212900

292129

-- citādi

0 %

<