EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.9.2022

COM(2022) 463 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem piemērošanu

{SWD(2022) 291 final}

Satura rādītājs

Satura rādītājs    

1.    Ievads    

2.    Pārvaldības un kontroles pasākumi    

2.1    Pārskats    

2.2    Ražošana, laišana tirgū, izmantošana un izpildes panākšana    

2.3    Krājumi    

2.4    Atkritumu apsaimniekošana un uzglabāšana    

3.    Emisija vidē un koncentrācija vidē    

4.    Pasākumi zināšanu apmaiņas veicināšanai    

5.    Secinājumi    

Tabulas

1. tabula. Polihlorbifenilu (PHB) emisiju samazināšanās pēc datiem, kas sniegti saskaņā ar ANO EEK NOP protokolu (negatīva procentuālā vērtība liecina par pieaugumu)    

Attēli

1. attēls. Kopsavilkums par galvenajiem to vielu avotiem, uz kurām attiecas emisiju samazināšanas noteikumi (III pielikums), saskaņā ar ANO EEK datiem par 2013.–2015. gadu (emisijas gaisā)    

2. attēls. EMEP monitoringa kartes Eiropai: a diagrammā attēlota koncentrācija gaisā 1990. gadā, b diagrammā — koncentrācija gaisā 2014. gadā    

3. attēls. EMEP monitoringa kartes Eiropai: a diagrammā attēlota koncentrācija gaisā 1990. gadā, b diagrammā — koncentrācija gaisā 2014. gadā    

1.1.    Ievads

Noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP) rada bažas visā pasaulē, jo tās ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas ķimikālijas, kas var tikt pārnestas lielā attālumā, līdz ar to nosēžas un uzkrājas tālu no ražošanas un izmantošanas vietas. NOP regulē divi starptautiski nolīgumi, kuru mērķis ir cilvēka veselību un vidi aizsargāt pret šo piesārņotāju kaitīgo ietekmi, izbeidzot vai samazinot šo vielu ražošanu, izmantošanu un emisiju vidē. 1998. gadā tika pieņemts Orhūsas Protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kurš ietilpst ANO EEK Konvencijā par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP), un 2001. gadā tika pieņemta Stokholmas Konvencija (“Konvencija”) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kura stājās spēkā 2004. gadā.

Eiropas Savienība (“Savienība”) ir Orhūsas protokola un Konvencijas līgumslēdzēja puse, un, lai īstenotu Konvenciju, tā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (“NOP regula”). Regula (EK) Nr. 850/2004 ir atcelta un no 2019. gada 15. jūlija (datums, kad stājās spēkā Regula (ES) 2019/1021) aizstāta ar Regulu (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem.

Būtu jāņem vērā, ka Regulas (EK) Nr. 850/2004 12. panta 6. punktā Komisijai bija noteikts īpašs ziņošanas pienākums, kas vairs nepastāv, jo Regulā (ES) 2019/1021 atbilstoša noteikuma nav. Tomēr Komisija uzskata par lietderīgu par periodu no 2013. līdz 2015. gadam pieņemt ziņojumu, kura pamatā būtu dalībvalstu ziņojumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, jo šāds ziņojums atbilst Regulas (ES) 2019/1021 mērķiem sekot līdzi progresu virzībā uz NOP izmantošanas izbeigšanu un emisijas novēršanu.

NOP regula tika regulāri atjaunināta, lai Savienības tiesību aktos ieviestu Konvencijas un protokola grozījumus (lielākoties tā ir jaunu vielu iekļaušana attiecīgajos pielikumos), un tā operatoriem visās ES dalībvalstīs nosaka konkrētus pienākumus. Šajos pienākumos ir iekļautas sīkas norādes par to, kā NOP, kuri minēti trīs pielikumos (I pielikums — aizliegtie NOP, II pielikums — ierobežotie NOP, III pielikums — nejauši emitētie NOP), ražojami, laižami tirgū un izmantojami. NOP regula arī reglamentē šo vielu krājumu pārvaldību, emisiju vidē un monitoringu, kurā apseko to koncentrāciju vidē, turklāt tajā ir iekļautas normas par atkritumu apsaimniekošanu. Viena no NOP regulas prasībām ir dalībvalstīm izstrādāt nacionālos īstenošanas plānus un rīcības plānus, kā apzināt un pārvaldīt NOP avotus savā teritorijā.

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 dalībvalstīm un Eiropas Komisijai noteiktās ziņošanas prasības bija izklāstītas 12. pantā. Dalībvalstīm ik gadu bija jāiesniedz ziņojums ar statistikas datiem par I un II pielikumā minēto vielu ražošanu un laišanu tirgū. Tāpat dalībvalstīm reizi trijos gados bija Komisijai jāziņo par NOP regulas noteikumu īstenošanu. Komisijai bija pienākums reizi trijos gados sagatavot kopsavilkuma ziņojumu, kurā sniegts pārskats par dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī pamatojošu informāciju, kas pieejama Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā (E-PRTR) un CORINAIR emisiju pārskatos, kuri sagatavoti programmā EMEP (sadarbības programma, ar ko veic Eiropā notiekošas gaisa piesārņotājvielu izplatības lielos attālumos monitoringu un novērtēšanu). Komisijai bija pienākums arī nosūtīt Eiropas Parlamentam un Padomei īsu pārskatu par šo kopsavilkuma ziņojumu.

Līdz šim ir publicēti trīs kopsavilkuma ziņojumi par Savienības un dalībvalstu rīcību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004. Pirmais kopsavilkuma ziņojums, kas tika publicēts 2009. gadā, attiecas uz periodu no 2004. gada, kad NOP regula stājās spēkā, līdz 2006. gadam. Otrais kopsavilkuma ziņojums, kas tika publicēts 2011. gadā, attiecas uz periodu no 2007. līdz 2009. gadam. Trešais kopsavilkuma ziņojums, kas tika publicēts 2021. gadā, attiecas uz periodu no 2010. līdz 2013. gadam. Ceturtais Savienības kopsavilkuma ziņojums attiecas uz periodu no 2013. līdz 2015. gadam, un šajā dokumentā sniegtais pārskats ir minētā galvenā ziņojuma saīsināta versija, kurā norādīti galvenie konstatējumi. Lai iepazītos ar izklāstīto konstatējumu sīkāku analīzi, būtu jāskata pilnais ziņojuma teksts.

2.2.    Pārvaldības un kontroles pasākumi

2.12.1    Pārskats

NOP pārvaldība aptver vairākus vielas aprites cikla elementus. Šeit ietilpst ķimikāliju ražošana, laišana tirgū un izmantošana, kā arī novecojušu preču krājumi, atkritumu apsaimniekošanas jautājumi un pašas regulas izpildes panākšana.

2.22.2    Ražošana, laišana tirgū, izmantošana un izpildes panākšana

Balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju par I un II pielikumā norādīto vielu ražošanu un laišanu tirgū, periodā no 2013. līdz 2015. gadam tiks ražots tikai viens NOP, proti, perfluoroktānsulfonskābe (PFOS), turklāt attiecībā uz PFOS bija spēkā vairāki izņēmumi (to galvenokārt lietoja hromēšanā par miglas supresantu). Turklāt tika importētas divas I un II pielikumā minētās vielas (saskaņā ar izņēmumiem), proti, heksabromciklododekāns (HBCDD) un īsās ķēdes hlorparafīni (ĪĶHP).

Balstoties uz iesniegto informāciju, ir šādas ziņas:

·par HBCDD importu ziņoja divas dalībvalstis (DK, FI). Dānija ziņoja par importu tikai 2014. gadā 1,4 tonnu apmērā, bet Somija minēja tikai importa faktu un to, ka tas samazinās;

·par ĪĶHP importu ziņoja Dānija (15 tonnas 2013. gadā un 5 tonnas 2014. gadā) un Zviedrija (2,8 tonnas gadā);

·PFOS ražošana Savienībā notika tikai vienā dalībvalstī — Vācijā. Ražošanas apjoms samazinājās no 9 tonnām gadā 2013. gadā līdz 2,4 tonnām 2015. gadā. Aptuveni 50 % no saražotā PFOS daudzuma tika eksportēts vai nosūtīts uz ES dalībvalstīm (galvenokārt BE, DK, NL, AT, FI, SE). Atlikušo saražoto PFOS daudzumu izmantoja Vācijā, galvenokārt hromēšanā par miglas supresantu.

Neliels skaits dalībvalstu izmantoja arī 4. panta normas par NOP izmantošanu pētniecībā vai analīzē. Piecas dalībvalstis (BE, ES, FR, AT, PL) paziņoja, ka pētniecības vai analīzes vajadzībām eksportējušas nelielus NOP daudzumus. Tie galvenokārt eksportēti uz Āfrikas un Āzijas valstīm, un tajos ietilpa NOP pesticīdi un PHB.

Četras dalībvalstis (BE, BG, NL, SE) ir sākušas izpildes panākšanas procedūras par NOP nelikumīgu tirdzniecību Savienībā. Turklāt Spānija ziņoja par ilgstošu tiesvedību (kas sākta 1989. gadā) sakarā ar zemes kontamināciju ar lindānu.

Konkrētās izpildes panākšanas procedūras ir cita starpā šādas.

·Beļģija ziņoja par izpildes panākšanas procedūru, kas sākta 2013. gadā sakarā ar heksahlorbenzola (HHB) klātbūtni uguņošanas ierīcēs. Turklāt eglīšu lampiņu virteņu paraugos tika konstatēta ĪĶHP klātbūtne, taču izpildes panākšanas procedūra šajā gadījumā sākta netika.

·Bulgārija norādīja, ka ir sākta izpildes panākšanas procedūra, taču sīkāku informāciju nesniedza.

·Nīderlande norādīja, ka 2012. gadā pret diviem uzņēmumiem tika sāktas izpildes panākšanas procedūras par to, ka ugunsdzēsības putās tika konstatēta PFOS, kas pārsniedza regulā noteiktās robežkoncentrācijas vielām vai maisījumiem 1 . Tāpat izpildes panākšanas pasākumi tika sākti sakarā ar uguņošanas ierīcēs konstatētu HHB.

·Zviedrija norādīja, ka 2013. gadā tika sākta izpildes panākšanas procedūra sakarā ar ĪĶHP klātbūtni rotaļlietās. Turklāt 2014. un 2015. gadā HHB un ĪĶHP klātbūtne tika konstatēta vairākās mājsaimniecības precēs, kas importētas Savienībā.

2.32.3    Krājumi

NOP krājumus, par kuriem ziņots attiecībā uz periodu no 2013. līdz 2015. gadam, parasti veidoja trīs veidu preces, proti, uz PHB vai ar PHB kontaminēts dielektriskais aprīkojums, novecojuši pesticīdi un tādus NOP saturošu vielu, maisījumu vai izstrādājumu krājumu atlikumi, kas konvencijā un regulā iekļauti nesen. Daudzas dalībvalstis jau ir veikušas būtiskus pasākumus ceļā uz tāda aprīkojuma apzināšanu un izņemšanu no ekspluatācijas, kura sastāvā ir PHB.

2017. gadā veiktā apsekojumā dalībvalstis sniedza aplēses par atlikušo PHB krājumu apmēru 2015. gadā, salīdzinot ar 1990. gada bāzes līmeni. Trīspadsmit dalībvalstu sniegtās aplēses bija robežās no 0,3 % līdz 49 %. Vienpadsmit dalībvalstis (BE, CZ, DK, DE, IE, LT, NL, PT, FI, SE, UK) sniedza aplēses, ka atlikušie krājumi 2015. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu ir zem 10 %, un informēja, ka tiek īstenoti ievērojami centieni tos pavisam izņemt no apgrozības un iznīcināt. Pārējās divas dalībvalstis (HR, RO) apgalvoja, ka atlikušie krājumi ir attiecīgi 30 % un 49 % salīdzinājumā ar 1990. gada bāzes līmeni.

Attiecībā uz novecojušu pesticīdu NOP vairākas dalībvalstis ziņoja, ka šīs vielas nekad nav ražojušas vai izmantojušas vai jau agri ir sākušas to izskaušanu, tāpēc šajās valstīs šādu krājumu 2013. gadā vairs nebija.

To vielu, maisījumu vai izstrādājumu galvenie krājumi, kuru sastāvā ir NOP, kas regulas sarakstā pievienoti pēc 2009. gada, satur PFOS. Četras dalībvalstis (DE, ES, LU, UK) ziņoja par esošiem PFOS krājumiem, kuri jāapsaimnieko un kurus galvenokārt veido ugunsdzēsības putas.

2.42.4    Atkritumu apsaimniekošana un uzglabāšana

Kaut arī liela daļa dalībvalstu ir ieviesušas novecojušu pesticīdu savākšanas un likvidēšanas programmas, tās arī uzsvēra kontaminētas zemes problēmu, jo īpaši minēto vielu agrāko ražotņu tuvumā. Dati no Nīderlandes un Somijas vērsa uzmanību uz to, ka, iespējams, ir daudz teritoriju, kas varētu būt kontaminētas, savukārt Spānija atsaucās arī uz kontaminēto zemi, kas saistīta ar agrāko lindāna ražošanu un heksahlorcikloheksāna blakusproduktu atkritumiem. Šādos gadījumos parasti izmanto tādu remediācijas metodi kā izrakšana, taču tajā tiek iegūts liels daudzums kontaminētas augsnes, kas ir jāuzskata par bīstamajiem atkritumiem.

3.3.    Emisija vidē un koncentrācija vidē

Regulas (EK) Nr. 850/2004 6. panta 1. punktā dalībvalstīm bija noteikts pienākums divos gados pēc regulas stāšanās spēkā izveidot pārskatus par III pielikumā minēto vielu emisijām gaisā, zemē un ūdenī. Emisiju pārskati ir svarīgs resurss, no kura rīcībpolitikas veidotāji gūst nacionālo īstenošanas plānu izstrādei vajadzīgo informāciju. Pārskati jo īpaši palīdz identificēt svarīgākos avotus, kuriem jāpievēršas emisiju samazināšanas nolūkā, vai neskaidrās jomas, kurās ir jāturpina veikt izpēti, lai varētu labāk raksturot avotu.

Divdesmit viena dalībvalsts (no 28) savos ziņojumos norādīja emisiju aplēses. Šo datu pilnīgums atšķīrās: tikai aplēses par emisijām gaisā (14 dalībvalstis), tikai aplēses par emisijām gaisā un ūdenī (3 dalībvalstis) vai aplēses par emisijām gaisā, ūdenī un zemē (4 dalībvalstis). Šīs atšķirības norāda uz būtisku datu iztrūkumu pieejamo datu kopā. Lai iegūtu pilnīgāku ainu, tika izmantoti arī dati no EMEP emisiju datubāzes (WebDab) 2 . Datubāzē ir iekļauti dati par attiecībā uz 2013.–2015. gada periodu ziņotajām emisijām, cita starpā informācija par datiem, kas iesniegti ANO EEK Orhūsas protokola ietvaros (emisijas gaisā). Lai apstiprinātu emisiju tendences, dati turklāt tika salīdzināti ar E-PRTR vietnē publicētajiem datiem un EMEP MSC-E un Arktikas monitoringa un novērtēšanas programmas (AMAP) vides monitoringa datiem.

Divdesmit septiņas no 28 dalībvalstīm izstrādāja un ziņojumā iekļāva dioksīnu, furānu, PHB un HHB emisiju aplēses, un visas 28 dalībvalstis ziņojumā iekļāva PAO emisiju aplēses. Svarīgi atzīmēt, ka ANO EEK dati attiecas tikai uz emisijām gaisā un saskaņā ar 12. pantu iesniegtajos ziņojumos galvenokārt dominēja emisijas gaisā. Aplēses par emisijām ūdenī un zemē sniedza daudz mazāks skaits dalībvalstu (7 no 28 dalībvalstīm).

Izmantojot ANO EEK datus par III pielikumā norādītajām vielām 3 , katram NOP tika izstrādāts galveno emisiju avotu kopsavilkums par emisijām gaisā (1. attēls).

Dioksīni un furāni

Dioksīnus un furānus neražo komerciāli, un tie parasti rodas nepilnīgas sadegšanas procesos (piem., atklātā degšanā) vai metalurģijā. Galvenais to avots, kas tika identificēts Savienībā, kā redzams 1. attēlā, bija enerģijas ražošanas nozare (arī naftas rafinēšanas operācijas), kas radīja 27 % no visām emisijām. Tas bija tikai nedaudz lielāks avots (proporcionāli) nekā cietā kurināmā izmantojums mājokļos, kas radīja 23 % no visām emisijām. Kaut arī elektroenerģijas ražošanas nozare patērē lielu daudzumu cietā fosilā kurināmā, augstā darba temperatūra un progresīvie pretpiesārņojuma pasākumi, ko prasa Savienības rūpniecisko emisiju rīcībpolitika, dod iespēju panākt daudz mazākas emisijas uz ogļu tonnu nekā ar mājokļu sektorā. Citi lielākie emisiju avoti pēc kurināmā izmantošanas mājokļos bija atkritumu incinerācija (enerģija no atkritumiem) (19 %), cita fosilā kurināmā sadedzināšana rūpniecībā (10 %) un metālu ražošana (9 %). Salīdzinot ar E-PRTR datiem, var gūt apstiprinājumu secinājumam, ka 82 % punktveida avotu emisiju ir saistītas ar elektrostacijām un vēl 10 % — ar metālu ražošanas kompleksiem.

Dalībvalstis, kas bija sniegušas aplēses arī par pārējiem vektoriem, ne tikai gaisu, galvenokārt atzina, ka emisijas gaisā kopumā sakrīt ar emisijām atlikumos 4 . Kopš Atkritumu sadedzināšanas direktīvas (2000/76/EK) 5 ieviešanas ir uzlabojušies pretpiesārņojuma pasākumi, kas piemērojami emisijām gaisā, un tehnoloģisko procesu plānojums, un laikā no 1990. līdz 2015. gadam ir ievērojami samazinājušās rūpniecības radītās dioksīnu un furānu emisijas gaisā.

1. attēls. Kopsavilkums par galvenajiem to vielu avotiem, uz kurām attiecas emisiju samazināšanas noteikumi (III pielikums), saskaņā ar ANO EEK datiem par 2013.–2015. gadu (emisijas gaisā)

Dioksīni un furāni

Polihlorbifenili

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

Heksahlorbenzols (HHB)

Tomēr tā rodas gaisa piesārņojuma kontroles atlikumi, ko reizēm dēvē par vieglajiem pelniem un kas var būt stipri kontaminēti ar tādiem piesārņotājiem kā dioksīni un furāni. Dati ir jāinterpretē piesardzīgi, jo emisijas gaisā, zemē un ūdenī ir tieša izplūde vidē nekontrolētā veidā, savukārt atlikumi ir kontaminētie cietie atkritumi, kurus parasti likvidē kontrolētā veidā un kuri ne vienmēr pilnībā izplūst vidē.

Polihlorbifenili (PHB)

Polihlorbifenilus savulaik komerciāli lietoja dažādām vajadzībām, jo īpaši dielektriskajā aprīkojumā. Pateicoties lielajai ķīmiskajai stabilitātei un noturībai, tie bija šai vajadzībai ideāli piemēroti siltumpārneses fluīdi. PHB var arī rasties nejaušā ceļā, īpaši degšanas procesā. 1. attēlā ir redzams, ka galvenais emisiju avots bija dielektriskais aprīkojums, kas radīja 52 % no visām emisijām gaisā. Tas ir daudz lielāks īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējā pārskata perioda (2010–2012) datiem (32 %).

Sīkāks pārskats par to PHB emisiju tendencēm laika un nozaru griezumā, par kurām ziņots EMEP WebDab datu kopā, liecina, ka viens no lielākajiem PHB emisiju avotiem Eiropā 2000. gadā bija dzelzs un tērauda ražošana (2285 kg — 33 % no kopējā apjoma). Kopš tā laika šā avota kopējais daudzums un īpatsvars ir būtiski samazinājies — 2015. gadā tas bija 428 kg (12 %). Tas liecina, ka pēdējos 20 gados PHB emisijas no rūpnieciskajiem avotiem ir samazinājušās, jo ir ieviesti efektīvāki sadedzināšanas un emisiju mazināšanas procesi, savukārt emisijas no elektroaprīkojuma un atkritumiem ir samazinājušās daudz lēnāk, līdz ar to šā avota īpatsvars Savienības kopējā apjomā ir palielinājies.

Citi galvenie avoti PHB emisijām gaisā pašreizējā pārskata periodā ir kurināmā (it sevišķi cietā kurināmā, piem., ogļu un koksnes atkritumu) sadedzināšana mājokļos (15 %), kā arī metālu ražošana (13 %). Tālāk dotajā 1. tabulā ir sniegts kopsavilkums par ziņotajām emisijām 2015. gadā.

Salīdzinājumam ar pārskatu aplēsēm 2. attēlā ir parādītas kartes ar pieejamajiem apkārtējās vides monitoringa datiem, kas par 1990. un 2014. gadu iegūti no EMEP MSC-E. Gan EMEP dati par Eiropu 2. attēlā, gan AMAP Arktikas monitoringa dati nepārprotami liecina par atmosfēras koncentrāciju un emisiju samazinājumu kopš 1990. gada.

Attiecībā uz PHB emisiju dati par pārējiem vektoriem, izņemot gaisu, ir ierobežoti. Astoņas dalībvalstis (BE, CZ, IE, ES, FR, NL, SE, UK) savos ziņojumos saskaņā ar 12. pantu sniedza aplēses arī par citiem vektoriem, taču no tiem nevar izsecināt skaidru tendenci. Dažādas dalībvalstis atšķirīgā mērā izcēla, cik svarīgas ir emisijas ūdenī, emisijas zemē un atkritumu atlikumi.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

PAO ir tādu ķimikāliju grupa, kas var dabiski veidoties vidē, sadegot veģetācijai, piemēram, meža ugunsgrēku laikā, bet PAO rodas arī no antropogēniskiem avotiem, jo īpaši no fosilā kurināmā sadedzināšanas. Iepriekš 1. attēlā atainotie dati liecina, ka PAO emisiju dominējošais avots bija kurināmā, jo īpaši ogļu, lietošana mājokļos, kas kopumā veido 77 % no visām emisijām 2013.–2015. gadā.

Citi svarīgi avoti, no kuriem radās PAO emisijas gaisā, bija dzelzs un tērauda ražošana (ieskaitot fosilā kurināmā izmantošanu) (7 %), dabiskie ugunsgrēki (3 %) un citāda fosilo degvielu sadedzināšana, arī autotransportā, kas veido 1 % no kopējām emisijām gaisā. Aplēses liecina, ka laikā no 1990. līdz 2015. gadam vidējās gada emisijas ir samazinājušās par vairāk nekā 90 % (pēc datiem, kas iesniegti EMEP). Šis samazinājums kopumā līdzinās dioksīnu, furānu un PHB samazinājumam, lai gan dažās dalībvalstīs emisijas kopš 1990. gada ir pieaugušas. EMEP vides monitoringa dati liecina, ka laikā no 1990. līdz 2015. gadam PAO koncentrācija gaisā ir samazinājusies par 40 %, salīdzinot ar PHB samazinājumu par 60 % un dioksīnu un furānu samazinājumu par 85 %.

1. tabula. Polihlorbifenilu (PHB) emisiju samazināšanās pēc datiem, kas sniegti saskaņā ar ANO EEK NOP protokolu (negatīva procentuālā vērtība liecina par pieaugumu)

Attiecībā uz PAO dati par pārējiem vektoriem, ne gaisu, ir ierobežoti. Tomēr, balstoties uz datiem, ko iesniegušas četras dalībvalstis (CZ, ES, NL, UK), būtiski PAO emisiju vektori ir arī ūdens un atlikumi. Šos datus salīdzinot ar E-PRTR datiem, var secināt, ka galvenais avots PAO emisijām ūdenī bija naftas rafinēšanas procesi, savukārt būtiski atlikumu avoti bija sadedzināšanas, metalurģijas un automobiļu remonta atkritumi.

Hlorbenzoli (heksahlorbenzols un pentahlorbenzols)

Heksahlorbenzols (HHB) regulas III pielikumā tika iekļauts 2004. gadā, savukārt pentahlorbenzols (PeHB) regulas I un III pielikumā tika iekļauts 2010. gadā, pēc tam, kad tas tika iekļauts Stokholmas konvencijā. HHB un PeHB agrāk komerciāli izmantoja par pesticīdiem, bet tie ir arī blakusprodukti, kas rodas citos rūpnieciskos procesos, it sevišķi hlororganisko šķīdinātāju ražošanā. PeHB tika izmantoti arī PHB viskozitātes mazināšanai dielektriskajā aprīkojumā. Gan HHB, gan PeHB var veidoties cietā fosilā kurināmā, atkritumeļļu un atkritummateriālu degšanas laikā.

Attiecībā uz PeHB aplēses ir ļoti ierobežotas, jo tās sniedza tikai piecas dalībvalstis (CZ, ES, NL, AT, UK). Ziņojumos iekļautās aplēses ir robežās no nepilna 0,01 kg līdz 50 kg, un tas atkal liecina par krasām atšķirībām starp dalībvalstīm.

Iepriekš 1. attēlā atainotie iesniegtie dati par HHB emisijām gaisā liecina, ka 33 % no visām šīm emisijām rada metalurģija, kas ir galvenais avots. Tomēr līdztekus metālu ražošanai ievērojami dominē fosilā kurināmā (it sevišķi ogļu) sadedzināšana — fosilā kurināmā rūpnieciska sadedzināšana (25 %) un kurināmā sadedzināšana mājokļos (18 %), elektrostacijās (12 %) un lauksaimniecībā (1 %) kopumā veido vairāk nekā pusi no visām emisijām gaisā (56 % no visām emisijām).

2. attēls. EMEP monitoringa kartes Eiropai: a diagrammā attēlota koncentrācija gaisā 1990. gadā, b diagrammā — koncentrācija gaisā 2014. gadā

Dioksīni un furāni             Polihlorbifenili

3. attēls. EMEP monitoringa kartes Eiropai: a diagrammā attēlota koncentrācija gaisā 1990. gadā, b diagrammā — koncentrācija gaisā 2014. gadā

Poliaromātiskie ogļūdeņraži             Heksahlorbenzols

EMEP monitoringa dati liecināja, ka HHB koncentrācija gaisā ir samazinājusies — no 1990. līdz 2015. gadam tā ir kritusies par 85 %. Tomēr AMAP gaisa temperatūras monitorings Arktikas reģionā uzrādīja atšķirīgu ainu — bija novērojams, ka HHB koncentrācija gaisā samazinājusies pavisam nedaudz.

Ir pieejamas ļoti ierobežoti dati emisiju aplēsēm par pārējiem vektoriem, izņemot gaisu, jo tikai astoņas dalībvalstis (BE, CZ, IE, ES, FR, NL, SE, UK) ziņojumos saskaņā ar 12. pantu iekļāva šādu informāciju par HHB. Papildus Čehija, Spānija, Austrija un Apvienotā Karaliste sniedza provizoriskos datus par PeHB emisijām citos vektoros. Balstoties uz šiem datiem, emisijas ūdenī un atlikumos ir nākamie lielākie HHB emisiju vektori aiz gaisa, savukārt lielākās PeHB emisijas ir emisijas ūdenī un zemē.

4.4.    Pasākumi zināšanu apmaiņas veicināšanai

Astoņpadsmit dalībvalsts (BE, BG, CY, CZ, DK, DE, EE, IE, LV, LU, NL, AT, PL, PT, RO, SI, SE, UK) 12. panta ziņošanas ietvaros iesniedza pilnīgus trīsgadu ziņojumus. Četras dalībvalstis (EL, IT, HU, MT) neiesniedza nevienu gada vai trīsgadu ziņojumu. Tāpēc bija grūti komentēt dažu dalībvalstu pasākumus attiecībā uz zināšanu apmaiņu, sabiedrības iesaisti un informētību.

Iesniegtajos ziņojumos bija norādīts, ka ir ieviestas zināšanu apmaiņas un informācijas izplatīšanas sistēmas. Deviņas dalībvalstis (BG, CZ, DE, FR, NL, PL, SI, RO, UK) komentēja, ka ir savus zināšanu apmaiņas tīklus izmantojušas, lai pilnā mērā sadarbotos ar ieinteresētajām personām nacionālo īstenošanas plānu izstrādē, tā šajā procesā iesaistot nozari, akadēmiskās aprindas, nevalstiskās organizācijas un plašu sabiedrību, kam bija iespēja paust viedokli par paveikto.

Piecpadsmit dalībvalstis (BE, CZ, DK, DE, IE, ES, FR, LV, LU, NL, PL, SI, SK, FI, SE) periodā no 2013. līdz 2015. gadam sniedza arī finansiālu vai tehnisku atbalstu. Lielā mērā tās šo atbalstu sniedza, izmantojot organizētas shēmas, piemēram, Pasaules Vides fondu (GEF) vai stratēģisko pieeju starptautiskajai ķimikāliju pārvaldībai (SAICM).

Daudzas dalībvalstis informēja ne vien par atbalstu pasaules mēroga shēmām, bet arī par īstenotām nacionālām iniciatīvām, kuru vidū ir šādas:

§darbsemināru un konferenču rīkošana starptautiskajiem ekspertiem,

§pētniecības programmu finansēšana attiecībā uz atkritumu NOP Āfrikā,

§Arktikas monitoringa pētniecības programmu finansēšana,

§divpusējā saziņa un zināšanu uzkrāšana sadarbībā ar trešām valstīm, kā arī

§pētniecības programmas par NOP klātbūtni bijušajās Padomju Savienības valstīs.

Dalībvalstis arī sniedza komentārus par darbu tādās jomās kā sabiedrības informētības vairošana un sabiedrības uzrunāšana. Informētības vairošanas pasākumi dažādos NOP jautājumos ieviesti, izmantojot dažādas iniciatīvas, piemēram,

§informācijas sagatavošanu nolūkā to izplatīt plašai sabiedrībai;

§darbseminārus un seminārus ieinteresētajām organizācijām;

§sabiedrības informētības kampaņas un aptaujas ar mērķi uzzināt plašas sabiedrības viedokli.

5.5.    Secinājumi

Ceturtajā kopsavilkuma ziņojumā ir aplūkoti visi NOP regulā minētie obligātie aspekti un tās īstenošana Savienības un dalībvalstu līmenī. Šajā sadaļā ir īsi izklāstīti daži secinājumi par paveikto darbu un panākto progresu NOP izskaušanā Savienībā.

Ķimikāliju ražošana, laišana tirgū un izmantošana

NOP ražošana aprobežojās tikai ar PFOS, un PFOS ražošanas apjoms laikā no 2013. līdz 2015. gadam strauji samazinājās (no 9 tonnām gadā līdz 2,4 tonnām gadā). Turklāt neliels skaits dalībvalstu joprojām importēja HBCDD un ĪĶHP. Dažas dalībvalstis izmantoja atkāpi attiecībā uz NOP importu/eksportu pētniecības vai analīzes nolūkos.

Trijās valstīs izpildes panākšanas procedūrās tika identificētas iespējamās problēmas ar HHB klātbūtni uguņošanas ierīcēs, konkrētāk, šīs problēmas bija saistītas ar uguņošanas ierīču importu. Minētais galvenokārt attiecas uz uguņošanas ierīcēm, kas ražotas Āzijā, jo īpaši Ķīnā. Citās izpildes panākšanas lietās tika identificētas iespējamas problēmas ar ĪĶHP klātbūtni rotaļlietās un citos izstrādājumos (jo īpaši eglīšu lampiņu virtenēs). PFOS tika identificēta arī atlikušajos ugunsdzēsības putu krājumos.

Atkritumu apsaimniekošana un kontaminētie objekti

Lielākā daļa dalībvalstu ir guvušas labus panākumus dielektriskā aprīkojuma atbrīvošanā no PHB un PHB likvidēšanā. Saskaņā ar aplēsēm, ko iesniedza 11 no 13 dalībvalstīm, atlikušie krājumi salīdzinājumā ar 1990. gada bāzes līmeni nepārsniedz 10 %. Pārējās divas dalībvalstis komentēja, ka, iespējams, pastāv lielāki uzkrājumi (attiecīgi 30 % un 49 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni).

Lielākajā daļā dalībvalstu bija ieviesti mehānismi, kā apzināt, savākt un iznīcināt novecojušus pesticīdus, kuru sastāvā varētu būt NOP. Par novecojušu pesticīdu krājumiem ziņots nav. Tomēr četras dalībvalstis konstatēja PFOS krājumus (galvenokārt ugunsdzēsības putās), kas tika pareizi apsaimniekoti galīgas iznīcināšanas nolūkā.

Dažas dalībvalstis ir arī uzsvērušas problēmas ar kontaminētu zemi un NOP, kam nepieciešama aktīva apsaimniekošana vēl daudzus gadus pēc sākotnējās kontaminācijas.

Emisija vidē un koncentrācija vidē

Dati par III pielikumā minēto vielu emisijām liecina par to krasu samazināšanos kopš 1990. gada, un monitoringa dati par koncentrāciju gaisā (sk. 3. attēlu) liecina, ka stāvoklis nepārprotami uzlabojas.

Galvenie NOP emisiju avoti ir atkarīgi no vielas, taču ievērojams avots tipiski ir cietā kurināmā un atkritumu sadedzināšana (gan rūpnieciskos, gan sadzīves apstākļos), kā arī metālu ražošana. Dažu NOP gadījumā lielāka nozīme ir šaurākam avotu kopumam, piemēram, PHB gadījumā — noplūdei no dielektriskā aprīkojuma.

Dati par emisijām gaisā ir viegli pieejami, savukārt dati par citiem vektoriem ir daudz ierobežotāki. Konkrētāk, tikai septiņas dalībvalstis iesniedza aplēses par emisijām ūdenī un četras — par emisijām zemē, un no šiem datiem nevar izsecināt skaidras tendences salīdzinošai analīzei. Turklāt dati, kas ir šo ziņojumu pamatā, būtu jāsagatavo saskaņotā formātā, lai tos varētu viegli iekļaut platformā IPCHEM.

Zināšanu apmaiņa un finansiālā un tehniskā palīdzība

Tikai 18 no 28 dalībvalstīm iesniedza pilnīgus ziņojumus, kas nepieciešami, lai iegūtu pilnīgu kopainu. Tomēr visas valstis, kas ziņojumus iesniedza, ir izveidojušas NOP veltītus saziņas tīklus, lai veicinātu diskusijas starp rīcībpolitikas veidotājiem, nozari, akadēmiskajām aprindām un plašu sabiedrību. Lielākā daļa ir ieviesušas sistēmas nolūkā uzrunāt sabiedrību nacionālo īstenošanas plānu izstrādes ietvaros.

Savienība un dalībvalstis būtiski atbalstīja darbu saskaņā ar konvenciju, veicot obligāto iemaksu kā līgumslēdzēja puse un veicot iemaksas Īpašajā brīvprātīgajā trasta fondā. Piecpadsmit dalībvalstis norādīja, ka ir finansiāli vai tehniski atbalstījušas darbu ar NOP starptautiskā līmenī, galvenokārt — piešķirot finansējumu Pasaules Vides fondam.

(1)

NOP regulas I pielikuma A daļā ir noteiktas kritiskās sliekšņvērtības PFOS, kas vielās vai maisījumos nedrīkst pārsniegt 10 mg/kg. Turklāt PFOS koncentrācijai izstrādājumos vai to daļās ir jābūt mazākai par 0,1 masas %.

(2)

http://www.ceip.at/.

(3)

Jāņem vērā, ka aplēses par pentahlorbenzola emisijām gaisā šā dokumenta tapšanas laikā EMEP WebDab datubāzē nebija pieejamas.

(4)

Saskaņā ar Stokholmas konvenciju ir pieņemts, ka “atlikumi” ir atkritumi, kas kontaminēti ar NOP un ko likvidē kontrolētā veidā; šis termins ir atšķirīgs no termina “zeme”, kas saistīts ar tiešu materiāla izplūdi zemē nekontrolētā veidā.

(5)

Jāņem vērā, ka Atkritumu sadedzināšanas direktīva vēlāk tika aizstāta ar Rūpniecisko emisiju direktīvu. Tomēr Atkritumu sadedzināšanas direktīvas ieviešana tieši veicināja ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz incinerācijas staciju tehnoloģisko procesu kontroli un pretpiesārņojuma pasākumiem.