PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Par vienu no lielākajiem draudiem mūsdienu sportā tiek uzskatīta spēļu rezultātu sarunāšana. Tā grauj tādas vērtības sportā kā godīgums, spēlēšana pēc noteikumiem un savstarpēja cieņa.  Spēļu rezultātu sarunāšana draud atsvešināt līdzjutējus no organizētā sporta. Turklāt tajā bieži iesaistīti organizēti noziedzīgi tīkli, kas darbojas pasaules mērogā.  Šī problēma patlaban ir kļuvusi par vienu no publisko iestāžu, sporta kustības un tiesībaizsardzības iestāžu prioritātēm visā pasaulē.  Lai reaģētu uz šīm problēmām, Eiropas Padome aicināja Eiropas Kultūras konvencijas dalībniekus 2012. gada vasarā uzsākt sarunas par Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem.  Sarunas sākās 2012. gada oktobrī, kad notika Eiropas Padomes dokumentu izstrādes grupas pirmā sanāksme.

2012. gada 13. novembrī Komisija pieņēma "Ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem"[1].  Komisijas ieteikums 2012. gada 15. novembrī tika nosūtīta Padomes Sporta jautājumu darba grupai.  Pēc diskusijām Padomes darba grupā Padome sadalīja Padomes lēmuma projektu divos lēmumos, ņemot vērā Padomes pievienoto materiālo juridisko pamatu, tostarp juridisko pamatu, kas izriet no LESD V sadaļas 3. daļas[2].  Vienu lēmumu par jautājumiem, kas saistīti ar derībām un sportu, Padome pieņēma 2013. gada 10. jūnijā[3].  Otru lēmumu Padome pieņēma 2013. gada 23. septembrī, un tas attiecās uz jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību[4].

Komisija saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem piedalījās sarunās, kas beidzās 2014. gada 9. jūlijā, kad ministru vietnieki pieņēma Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām[5].  Pēcāk 2014. gada 18. septembrī Eiropas Padomes par sportu atbildīgo ministru konferencē Konvencija tika atvērta parakstīšanai. Saskaņā ar tās 32. panta 3. punktu Konvencija Eiropas Savienībai ir pieejama parakstīšanai.  Kopš tā laika vairākas puses, tostarp dažas dalībvalstis, ir parakstījušas Konvenciju.

Ņemot vērā spēļu rezultātu sarunāšanas starptautisko dimensiju, Konvencija ir pieejama valstīm, kas ir ārpus Eiropas. Šim aspektam ir būtiska nozīme, jo sadarbība pasaules mērogā, jo īpaši ar valstīm, kurās sporta derības ir plaši izplatītas, piemēram, ar Dienvidaustrumāzijas valstīm, ir uzskatāma par būtisku elementu, lai efektīvi apkarotu starptautiskās organizētās noziedzības tīklu, kas iesaistīts spēļu rezultātu sarunāšanā un kas darbojas dažādos kontinentos.  Komisija uzskata, ka Konvencija var būt efektīvs instruments cīņā pret spēļu rezultātu sarunāšanu.

LESD 165. pantā ir noteikts, ka Savienības rīcības mērķis ir attīstīt Eiropas dimensiju sportā, inter alia, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu.  Turklāt LESD 165. pantā Eiropas Savienība un dalībvalstis ir aicinātas sekmēt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām sporta jomā, jo īpaši ar Eiropas Padomi.   ES rīcība var palīdzēt risināt starptautiskas Eiropas sporta problēmas, piemēram, spēļu rezultātu sarunāšanu, kuru risināšanai nepieciešama saskaņota rīcība un cieši koordinēta pieeja. 

Viens no galvenajiem Konvencijas mērķiem ir veicināt valstu un starptautisko sadarbību, III nodaļā izklāstot vairākus noteikumus informācijas apmaiņas atvieglošanai starp visām ieinteresētajām personām.  Cīņa pret spēļu rezultātu sarunāšanu prasa ciešu sadarbību starp sporta kustību, valdībām, derību operatoriem, tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskām organizācijām.  Šādam plašam ieinteresēto personu lokam ir arī savas problēmas; ES var palīdzēt satuvināt un nodrošināt saskaņotu pieeju.

Cīņā pret spēļu rezultātu sarunāšanu dalībvalstis ir sasniegušas dažādus attīstības posmus.  Spēļu rezultātu sarunāšanas starptautiskā būtība, visticamāk, paredz darbu ar dalībvalstīm ar atšķirīgu pieredzi, radot nepieciešamību pēc labas prakses apmaiņas un kompetenču attīstības.  Šeit ES ir svarīga nozīme – veidojot spēju, sekmējot sadarbību un tādējādi palīdzot īstenot Konvenciju.

Šīs Konvencijas parakstīšana ir daļa no Komisijas centieniem piedalīties cīņā pret spēļu rezultātu sarunāšanu kopā ar citiem instrumentiem, piemēram, gaidāmo Komisijas iniciatīvu attiecībā uz spēļu rezultātu sarunāšanu saistībā ar derībām saskaņā ar Komisijas 2012. gada paziņojumu par tiešsaistes azartspēlēm[6], ES ekspertu grupas darbu attiecībā uz spēļu rezultātu sarunāšanu un sagatavošanas darbībām un projektiem, kas veltīti spēļu rezultātu sarunāšanai[7].

Saskaņā ar Padomes lēmumiem, ar ko atļauj sākt sarunas, pirms Savienības pievienošanās ir jāveic kompetences analīze, norādot, ka “konvencijas juridiskā būtība un pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm un Savienību tiks noteikts atsevišķi sarunu beigās, pamatojoties uz analīzi par atsevišķu noteikumu precīzu piemērošanas jomu”.

Minētā kompetences analīze ir šāda.

Savienības kompetences būtība un darbības joma

Saskaņā ar Konvencijas 1. pantu tās mērķis ir “apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām, lai aizsargātu godīgumu sportā un sporta ētiku, ievērojot sporta autonomijas principu”.  Galvenais uzdevums šī mērķa sasniegšanai ir “aizsargāt godīgumu sportā un sporta ētiku”.  Tas tiek panākts, veicot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir novērst, atklāt un sodīt manipulācijas ar sporta sacensībām. Ņemot vērā šo mērķi, Konvencijā tiek arī veicināta starptautiskā sadarbība un izveidots uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu Konvencijā paredzēto noteikumu ievērošanu.

Tādējādi Konvencijā ietverta daudzšķautņaina pieeja, kas paredzēta, lai novērstu manipulācijas ar sporta sacensībām.  Attiecīgi pieņemamie pasākumi atšķiras pēc būtības un skar dažādas tiesību aktu jomas, saglabājot novēršanas aspekta prevalējošo lomu[8].  Citas attiecīgās tiesību jomas ir materiālo krimināltiesību joma, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, datu aizsardzība, kā arī noteikumi par derību slēgšanu.

Novēršana (II-III nodaļa, 4.-14. pants)

Uz lielāko daļu noteikumu par novēršanu Konvencijā varētu attiekties LESD 165. panta 4. punkta pirmais ievilkums attiecībā uz atbalsta pasākumiem sporta jomā[9].  Tomēr šim kompetences veidam ir ierobežota darbības joma, jo tā izslēdz jebkādu dalībvalstu tiesību un normatīvo aktu saskaņošanu.  LESD 165. pantā ir atsauce uz "veicināšanas", "sadarbības" vai "stimulēšanas" pasākumiem. Tā rezultātā Savienības kompetence neaizstāj dalībvalstu kompetenci šajā jomā[10].

Savukārt pasākumi saistībā ar derību pakalpojumiem var skart iekšējā tirgus brīvības attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, ciktāl derību operatori veic saimniecisko darbību. Attiecībā uz 3. panta 5. punkta a) apakšpunktu un jo īpaši 11. pantu jēdziena “nelikumīgas sporta derības” definīcija attiecas uz jebkādām sporta derībām, kuru veids vai operators nav atļauts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem Puses jurisdikcijā, kurā atrodas azarta spēļu spēlētājs. Termins “piemērojamie tiesību akti” ietver ES tiesību aktus.  Tas nozīmē, ka visas tiesības, kas piešķirtas ar ES tiesību aktiem, arī ir jāņem vērā, un dalībvalstu tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar ES tiesību aktiem, jo īpaši ar iekšējā tirgus noteikumiem.

No 9. līdz 11. pantam paredzēti pasākumi, ar kuriem varētu panākt konkrētu tiesību aktu saskaņošanas līmeni.  Piemēram, Konvencijas 9. pantā ir ierosināts orientējošs saraksts ar pasākumiem, ko varētu piemērot attiecīgā derības reglamentējošā iestāde “vajadzības gadījumā”, lai apkarotu manipulācijas ar sporta sacensībām saistībā ar sporta derībām.  Konvencijas 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka „Puses veic tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai novērstu interešu konfliktus un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic fiziskas vai juridiskas personas, kas iesaistītas sporta derību produktu nodrošināšanā (...)” (izcēlums pievienots).  Konvencijas 10. panta 3. punkta nolūks ir noteikt pienākumu ziņot, nosakot, ka: "Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai sporta derību operatoriem uzliktu pienākumu bez kavēšanās ziņot derības reglamentējošajai iestādei (..) par nestandarta vai aizdomīgu derību noslēgšanu" (izcēlums pievienots).  Visbeidzot 11. pants Konvencijā par nelikumīgām sporta derībām sniedz Pusēm vēl lielāku rīcības brīvību. Tajā noteikts, ka: "(..) Puses meklē vispiemērotāko veidu nelikumīgu sporta derību operatoru apkarošanai un apsver pieņemt pasākumus saskaņā ar attiecīgajā jurisdikcijā piemērojamajām likuma normām, (..)".

Tas liecina, ka Konvencijas 9. pants, 10. panta 1. un 3. punkts veido pamatu iespējamai saskaņošanai atbilstīgi LESD 114. pantam, ciktāl derību operatori veic saimniecisko darbību.  11. pantā, kurā ietverts vēl brīvāks formulējums, joprojām paredzēta zināma tādu noteikumu tuvināšana, uz kuriem var attiekties arī LESD 114. pants par iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Turklāt Konvencijas 11. pants var ietekmēt arī pakalpojumus, kas sniegti no kādas trešās valsts.  Uz konkrētiem pasākumiem, kas attiecas uz tiešu “piekļuvi” šādiem pakalpojumiem, attiektos Savienības kopējās tirdzniecības politika atbilstoši LESD 207. pantam.

Konvencijas 14. pants par datu aizsardzību ir Savienības kompetencē saskaņā ar LESD 16. pantu.

Tiesībaizsardzība (IV-VI nodaļa, 15.-25. pants)

IV nodaļa attiecas uz krimināltiesībām un sadarbību attiecībā uz izpildi (15.-18. pants).  Konvencijas 15. pants neparedz vispārēju apsūdzību celšanu pret manipulācijām ar sporta sacensībām, bet tikai pret atsevišķiem tās veidiem (ja rīcība saistīta ar korupciju, spaidiem vai krāpšanu).  Gadījumos, kad šajā rīcībā iesaistīta organizēta noziedzība vai noziedzīga prakse, uz to varētu attiekties LESD 83. panta 1. punkts[11].  Tomēr 15. pants neattiecas vienīgi uz organizēto noziedzību, un tajā ietverta arī piespiedu un krāpnieciska prakse bez korumpētas rīcības.  Šajā kontekstā attiecīgie ES acquis ir ierobežoti .

16. pants attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.  Savienības līmenī to regulē ar Padomes Pamatlēmumu 2001/500/TI[12], kā arī ar Direktīvu 2014/42/ES[13].  Konvencijas 16. panta 3. punkts ir ES kompetencē, un uz to attiecas LESD 114. pants; Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, ir balstīta uz LESD 114. pantu[14].  Tā kā direktīva neattiecas īpaši uz sporta sacensībām, tā neskar Konvencijas 16. panta 3. punktu, kas attiecas vienīgi uz “sporta derību operatoriem”.  Kompetence attiecībā uz Konvencijas 17., 18., 22. un 23. pantu (IV un VI nodaļā) ir saistīta ar kompetenci saskaņā ar Konvencijas 15. un 16. pantu.

V nodaļā par jurisdikciju, kriminālprocesu un izpildes pasākumiem un VI nodaļā par sankcijām un pasākumiem ir ietverti noteikumi, kas papildina materiālo krimināltiesību noteikumus, kas ietverti Konvencijas 15. līdz 18. pantā.  Konvencijas 19. pants (jurisdikcija) ir palīgnoteikums krimināltiesību noteikumu noteikšanā.  Konvencijas 20., 21. un 25. pants (izmeklēšanas pasākumi, aizsardzības pasākumi, izņemšana un konfiskācija) ir kriminālprocesuāli pasākumi, uz kuriem var attiekties LESD 82. panta 2. punkts a) un b) apakšpunkts).

Starptautiskā sadarbība (VII nodaļa, 26.-28. pants)

VII nodaļa attiecas uz starptautisko sadarbību tieslietās un citos jautājumos.  Ir svarīgi norādīt, ka Konvencija nesatur nekādu tiesisko regulējumu, kas varētu aizstāt spēkā esošos noteikumus, un tādējādi tā neskar instrumentus, kas jau pastāv attiecībā uz savstarpējo palīdzību krimināllietās un attiecībā uz izdošanu[15].  Šajā sakarā Eiropas līmenī ir visaptverošs instrumentu kopums, kas paredzēts, lai atvieglotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas varētu attiekties uz spēļu rezultātu sarunāšanas citu modi operandi vai uz krimināli sodāmu spēļu rezultātu sarunāšanu kā uz jaunu pārkāpumu dalībvalstu iekšējā tiesiskajā kārtībā[16].  Uz to attiektos Konvencijas 26. pants.

Konvencijas 27. un 28. pantā ir vispārīgi noteikumi par sadarbību, uz ko attiecas LESD 165. pants.

Secinājumi

Patlaban uz dažiem nodarījumiem neattiecas LESD 83. panta 1. punkts.  Pārējie ir Savienības kompetencē, bet ekskluzīvi tikai attiecībā uz diviem noteikumiem — 11. pants (ciktāl tas attiecas uz pakalpojumiem no trešām valstīm un uz tām) un 14. pants par datu aizsardzību (daļēji)[17].  Uz atlikušajiem attiecas dalīta vai “atbalsta” kompetence.

2.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ciktāl tas attiecas uz juridisko pamatu, no iedibinātās judikatūras izriet, ka ES pasākuma juridiskajam pamatam jābalstās uz objektīviem faktoriem, ko ir iespējams pārbaudīt tiesā; šo faktoru vidū ir pasākuma mērķis un saturs[18].  Ja Eiropas Savienības tiesību akta analīze parāda, ka tam ir divi mērķi, vai ka tam ir divas sastāvdaļas, un ja vienu no tām var atzīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad pasākums ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa.  Ja izņēmuma kārtā ir noteikts, ka pasākumam ir vairāki mērķi, kas ir cieši saistīti, un neviens no tiem nav sekundārs un netiešs attiecībā uz citiem, pasākumi ir jābalsta uz dažādiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem[19].

Potenciāli attiecināmie juridiskie pamati ir: LESD 16. pants (datu aizsardzība), LESD 82. panta 1. un 2. punkts (tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās), LESD 83. panta 1. punkts (materiālās krimināltiesības), LESD 114. pants (iekšējā tirgus izveide un darbība), LESD 165. pants (sports) un LESD 207. pants (kopējās tirdzniecības politika).

Kopumā mērķis apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām ietver novēršanas un sadarbības elementus, uz kuriem attiecas galvenokārt LESD 165. pants, un sadarbības un tiesību aktu tuvināšanas elementus, uz kuriem attiecas 114. pants (ar krimināltiesībām nesaistītiem noteikumiem), LESD 207. pants (ciktāl šie noteikumi attiecas uz trešo valstu derību operatoru piekļuvi) un LESD  82. panta 1. punkts un 83. pants (krimināllietās).

Uz derību pakalpojumiem var attiecināt LESD 114. un 207. pantu atkarībā no tā, vai pakalpojumi ir “ES iekšienē” vai ne.  Šķiet, ka Konvencijā kopumā lielāka nozīme ir iekšējā tirgus aspektam, bet kopējās tirdzniecības politikas aspekts ir atspoguļots tikai Konvencijas 11. pantā.  Tomēr, pat ja LESD 207. pants nav minēts un tiek uzskatīts par papildinošu iekšējā tirgus aspektiem, dalībvalstis nav kompetentas attiecīgajos aspektos, kuri ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā.

Datu aizsardzība nav Konvencijas galvenais mērķis, un tās noteikumiem ir tikai pakārtota nozīme.  Mūsdienās daudzās Eiropas Padomes konvencijās tiek atgādināts, ka datu aizsardzība ir jārespektē, pat ja šādas saistības var izrietēt no citām konvencijām (piemēram, Konvencija Nr. 108 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi), ciktāl katras konvencijas puses var nebūt identiskas.

Tādējādi, lai ES pilnībā izmantotu savu kompetenci attiecībā uz visu Konvenciju (izņemot elementus, attiecībā uz kuriem tai nebūtu kompetences), galvenais juridiskais pamats ir LESD 82. panta 1. punkts, 83. panta 1. punkts, 114. un 165. pants.

No Konvencijas cieši savstarpēji saistītās būtības, kā arī no fakta, ka tajā ietvertas kompetences, kas var būt ES ekskluzīvas kompetences, un kompetences, kas ES nav piešķirtas, izriet, ka Savienībai vai dalībvalstīm nav iespējams noslēgt Konvenciju vienām pašām. 

2015/0043 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām attiecībā uz lietām, kas saistītas ar materiālajām krimināltiesībām un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 83. panta 1. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padome 2013. gada 10. jūnijā pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām (turpmāk "Konvencija"), izņemot lietas, kas saistītas ar sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību.

(2)       Padome 2013. gada 23. septembrī pieņēma otro pilnvarojumu Komisijai Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par konvenciju attiecībā uz lietām, kas saistītas ar sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību. [20]

(3)       Sarunu sekmīgā nobeigumā 2014. gada 9. jūlijā Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma Konvenciju.

(4)       Konvencijas 15. pants neparedz vispārēju apsūdzību celšanu pret manipulācijām ar sporta sacensībām, bet tikai pret atsevišķiem tās veidiem (ja rīcība saistīta ar korupciju, spaidiem vai krāpšanu). Uz rīcību, kurā ietilpst manipulācijas ar sporta sacensībām, tikai daļēji attiecas LESD 83. panta 1. punktā skaidri norādītās noziegumu jomas gadījumos, ja šāda rīcība ietver organizētu noziedzību vai krāpšanu.[21]

(5)       Konvencijas 16. pantā ir paredzēts, ka Puses pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai klasificētu kā noziedzīgus nodarījumus darbības, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja predikatīvs nodarījums, kura rezultātā tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi, minēts šīs Konvencijas 15. un 17. pantā "un jebkurā gadījumā, ja notikusi izspiešana, korupcija un krāpšana”. "Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" ir minēta LESD 83. panta 1. punktā.  Savienības līmenī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek regulēta ar Padomes Pamatlēmumu 2001/500/TI.[22]

(6)       Kompetence attiecībā uz Konvencijas 17., 18., 22. un 23. punktu (IV un VI nodaļā) ir saistīta ar kompetenci saskaņā ar Konvencijas 15. un 16. pantu.

(7)       V nodaļā par jurisdikciju, kriminālprocesu un izpildes pasākumiem un VI nodaļā par sankcijām un pasākumiem ir ietverti noteikumi, kas papildina materiālo krimināltiesību noteikumus, kas ietverti Konvencijas 15. līdz 18. pantā. Konvencijas 19. pants (jurisdikcija) ir palīgnoteikums krimināltiesību noteikumu noteikšanā.

(8)       VII nodaļa attiecas uz starptautisko sadarbību tieslietās un citos jautājumos. Ir svarīgi norādīt, ka Konvencija nesatur nekādu tiesisko regulējumu, kas varētu aizstāt spēkā esošos noteikumus, un tādējādi tā neskar instrumentus, kas jau pastāv attiecībā uz savstarpējo palīdzību krimināllietās un attiecībā uz izdošanu.[23] Šajā sakarā Eiropas līmenī ir visaptverošs instrumentu kopums, kas paredzēts, lai atvieglotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas varētu attiekties uz manipulāciju ar sporta sacensībām citu modi operandi vai uz krimināli sodāmām manipulācijām ar sporta sacensībām kā uz jaunu pārkāpumu dalībvalstu iekšējā tiesiskajā kārtībā.[24]

(9)       Eiropas Savienība veicina to, lai parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām kā ieguldījumu Eiropas Savienības centienos apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām nolūkā aizsargāt godīgumu sportā un sporta ētiku, ievērojot sporta autonomijas principu.

(10)     Tādēļ Konvencija būtu jāparaksta Eiropas Savienības vārdā, paredzot tās noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Padomes Konvencijas pret manipulācijām ar sporta sacensībām parakstīšana, paredzot minētās Konvencijas noslēgšanu.

Parakstāmās Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo instrumentu, ar ko personu vai personas, ko izraudzījies Konvencijas sarunu vadītājs, pilnvaro parakstīt Konvenciju, paredzot tās noslēgšanu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā   dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]       COM(2012) 655 final.

[2]       Komisija sniedza paziņojumu attiecībā uz Padomes protokolu, kurā tā nepiekrita materiālā juridiskā pamata iekļaušanai, skatīt Padomes dokumentu Nr. 10509/13.

[3]       Padomes 2013. gada 10. jūnija Lēmums 2013/304/ES, ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem, izņemot lietas, kas saistītas ar sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību, OV L 170, 22.6.2013., 62. lpp.

[4]       Padomes lēmums, ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem attiecībā uz lietām, kas saistītas ar sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību, Padomes dokuments Nr. 10180/13.

[5]       Malta balsoja pret Konvenciju un 2014. gada 11. jūlijā iesniedza Eiropas Savienības Tiesā lūgumu sagatavot atzinumu par Konvenciju saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu (Atzinums 1/14).

[6]       http://ec.europa.eu/internal_market/gambling/communication/index_en.htm.

[7]       Nesens piemērs: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/financing/fundings/security-and-safeguarding-liberties/other-programmes/cooperation-between-public-private/index_en.htm.

[8]       Novēršana tiek apskatīta II un III nodaļā, kā arī Konvencijas 27. un 28. pantā.

[9]       Jo īpaši Konvencijas 4. pants, 5. panta 1. punkts, 6., 7. pants par sporta organizāciju noteiktu darbību veicināšanu un Konvencijas 8. pants, kā arī daži Konvencijas 9. panta, 10. panta 2. punkta, 12. un 13. panta aspekti.

[10]      Skatīt LESD 2. panta 5. punktu: "Dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās."

[11]      Padomes pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā, OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.

[12]      Padomes pamatlēmums 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju, OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.

[13]      Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā.

[14]      Direktīvā ir noteikta sistēma, kas izstrādāta, lai aizsargātu kredītiestāžu un finanšu iestāžu drošību, integritāti un stabilitāti, kā arī uzticēšanos finanšu sistēmai kopumā, pret riskiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

[15]      Paskaidrojuma ziņojuma 21. punkts.

[16]      Padomes 2000. gada 29. maija Akts, ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.; Padomes pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, OV L 190, 18.7.2002., 20. lpp.; Padomes pamatlēmums 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus, OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.; Padomes pamatlēmums 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem; Padomes Pamatlēmums 2008/978/TI par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu nolūkā iegūt priekšmetus, dokumentus un datus, ko izmantot tiesvedībai krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008.; Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā, OV L 328, 15.12.2009., 42. lpp.; Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.; Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā, OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.

[17]      Attiecīgajos leģislatīvajos aktos var ietvert Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.), Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.) un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

[18]      Lieta C-377/12, Komisija/Padome, 34. punkts.

[19]      Turpat, Nolēmuma 34. punkts.

[20]             Padomes dokuments Nr. 10180/13.

[21]             Padomes pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).

[22]             OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp. Skatīt arī Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp. 

[23]             Paskaidrojuma ziņojuma 21. punkts.

[24]             Padomes 2000. gada 29. maija Akts, ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.; Padomes pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, OV L190, 18.7.2002., 20.lpp.; Padomes pamatlēmums 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus, OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.; Padomes pamatlēmums 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem; Padomes Pamatlēmums 2008/978/TI par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu nolūkā iegūt priekšmetus, dokumentus un datus, ko izmantot tiesvedībai krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008.; Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā, OV L 328, 15.12.2009., 42. lpp.; Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.; Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā, OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.

                                                                       

Eiropas Padomes līgumu sērija, Nr. 215.

Eiropas Padomes Konvencija

pret manipulācijām

ar sporta sacensībām

Magglingen/Macolin, 18.IX 2014.

              Preambula

              Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās Konvencijas parakstītājas Puses,

              ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību tās dalībvalstu starpā,

              ņemot vērā Eiropas Padomes Valstu un valdību vadītāju trešajā samitā (Varšavā 2005. gada 16.–17. maijā) pieņemto rīcības plānu, kurā ieteikts turpināt Eiropas Padomes darbības, kas kalpo par atsaucēm sporta jomā,

              ņemot vērā nepieciešamību turpināt izstrādāt kopēju Eiropas un pasaules mēroga satvaru sporta attīstībai, pamatojoties uz plurālistisku demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un sporta ētiku,

              apzinoties, ka katru valsti un katru sporta veidu pasaulē potenciāli var skart manipulācijas ar sporta sacensībām, un uzsverot, ka šai parādībai kā pasaules mēroga draudiem godīgumam sportā vajadzīga pasaules mēroga rīcība, kas jāatbalsta arī valstīm, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis,

              paužot bažas par noziedzīgu darbību un jo īpaši organizētās noziedzības iesaistīšanos manipulācijās ar sporta sacensībām, kā arī par to starptautisko raksturu,

              atgādinot Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (1950, ETS Nr. 5) un tās protokolus, Eiropas Konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā (1985, ETS Nr. 120), Antidopinga konvenciju (1989, ETS Nr. 135), Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (1999., ETS Nr. 173) un Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005, CETS Nr. 198),

              atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000) un tās protokolus,

              atgādinot arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (2003),

              atgādinot, cik svarīgi ir efektīvi, bez liekas kavēšanās izmeklēt noziedzīgu nodarījumu tā jurisdikcijā,

              atgādinot Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpol) būtisko nozīmi efektīvas sadarbības sekmēšanā starp tiesībaizsardzības iestādēm papildus tiesu iestāžu sadarbībai,

              uzsverot, ka sporta organizācijas ir atbildīgas par to, lai konstatētu manipulācijas ar sporta sacensībām un sodītu to pakļautībā esošās personas par to veikšanu,

              atzīstot panākumus, kas jau gūti cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām,

              pārliecībā, ka efektīvai cīņai pret manipulācijām ar sporta sacensībām ir vajadzīga uzlabota, ātra, ilgtspējīga un pienācīgi darboties spējīga sadarbība valsts un starptautiskā mērogā,

              ņemot vērā Ministru komitejas ieteikumus dalībvalstīm Nr. Rec (92) 13. rev par pārskatīto Eiropas Sporta hartu, CM/Rec (2010) 9 par Sporta ētikas kodeksu, Rec (2005) 8 par labas pārvaldības principiem sportā un CM/Rec (2011) 10 par godīguma veicināšanu sportā, lai apkarotu manipulācijas ar rezultātiem, jo īpaši spēļu rezultātu sarunāšanu,

              ņemot vērā šādās konferencēs paveikto darbu un secinājumus:

              –     Eiropas Padomes Par sportu atbildīgo ministru 11. konference, kas notika Atēnās 2008. gada 11. un 12. decembrī,

              -      Eiropas Padomes Par sportu atbildīgo ministru 18. neoficiālā konference (Baku 2010. gada 22. septembrī) par godīguma veicināšanu sportā pret manipulācijām ar sporta rezultātiem (spēļu rezultātu sarunāšana),

              –       Eiropas Padomes Par sportu atbildīgo ministru 12. konference (Belgradā 2012. gada 15. martā), jo īpaši attiecībā uz jaunu starptautisko juridisko instrumentu izstrādi pret manipulācijām ar sporta rezultātiem,

              –       UNESCO Par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un augstākā līmeņa amatpersonu (MINEPS V) 5. starptautiskā konference,

              paužot pārliecību, ka, lai meklētu efektīvus kopējus risinājumus problēmām, ko rada manipulācijas ar sporta sacensībām, ir būtiski veidot dialogu un sadarbību starp publiskajām iestādēm, sporta organizācijām un sporta pasākumu organizētājiem, sporta derību operatoriem valsts un starptautiskā līmenī, pamatojoties uz abpusēju cieņu un uzticību,

              atzīstot, ka, pamatojoties uz godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, sports pēc dabas nav prognozējams un šo argumentu apgāzt ir iespējams tikai ar neētisku rīcību, pret ko sportā būtu jāvēršas asi un efektīvi,

              uzsverot pārliecību, ka konsekventa labas pārvaldības un ētikas principu piemērošana sportā ir būtisks faktors, lai palīdzētu izskaust korupciju, manipulācijas ar sporta sacensībām un cita veida nelikumīgu darbību sportā,

              atzīstot, ka saskaņā ar sporta autonomijas principu sporta organizācijas ir atbildīgas par sportu un pašregulāciju tajā, un tām ir disciplinārā atbildība cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām, bet publiskās  iestādes vajadzības gadījumā aizsargā godīgumu sportā,

              atzīstot, ka sporta derību attīstība, jo īpaši nelikumīgo sporta derību attīstība, palielina šādu manipulāciju risku,

              ņemot vērā, ka manipulācijas ar sporta sacensībām var būt saistītas vai nesaistītas ar sporta derībām, un saistītas vai nesaistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem, un ka šī problēma būtu jārisina visos gadījumos,

              ņemot vērā dalībvalstu rīcības brīvību piemērojamo tiesību aktu ietvaros, lemjot par sporta derību politiku,

              ir vienojušās par šo:

              I nodaļa — Mērķis, pamatprincipi, definīcijas

              1. pants — Mērķis un galvenie uzdevumi

       1      Šīs Konvencijas mērķis ir apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām, lai aizsargātu godīgumu sportā un sporta ētiku, ievērojot sporta autonomijas principu.

       2        Galvenie uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir:

              a      novērst, atklāt un sodīt valsts vai starpvalstu manipulācijas ar valsts un starptautiskām sporta sacensībām;

              b      veicināt valsts un starptautisku sadarbību starp attiecīgām publiskajām iestādēm cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām, kā arī sadarbību ar organizācijām, kas ir iesaistītas sportā un sporta derībās.

              2. pants — Pamatprincipi

       1        Cīņa pret manipulācijām ar sporta sacensībām  nodrošina, inter alia, šādu principu ievērošanu:

              a        cilvēktiesības,

              b       likumīgums,

              c      samērīgums,

              d      privātās dzīves un personas datu aizsardzība.

              3. pants — Definīcijas

              Šajā Konvencijā izmanto šādas definīcijas:

       1        “Sporta sacensības” ir jebkurš sporta pasākums, ko organizē saskaņā ar noteikumiem, kurus noteikusi sporta organizācija, kas saskaņā ar 31. panta 2. punktu minēta Konvencijas koordinācijas komitejā un ko atzinusi starptautiska sporta organizācija vai attiecīgā gadījumā cita kompetenta sporta organizācija.

 

       2        “Sporta organizācija” ir organizācija, kura reglamentē sportu vai kādu konkrētu sporta veidu un kura ir iekļauta sarakstā, ko saskaņā ar 31. panta 2. punktu pieņēmusi Konvencijas koordinācijas komiteja, kā arī vajadzības gadījumā tās saistītās kontinentālās un valsts organizācijas.

       3        “Sacensību organizētāji” ir jebkura tāda sporta organizācija vai jebkura cita tāda persona neatkarīgi no tās juridiskās formas, kura organizē sporta sacensības.

       4        “Manipulācijas ar sporta sacensībām” ir tīša vienošanās, darbība vai bezdarbība, kuras mērķis ir nelikumīgas izmaiņas sporta sacensību rezultātos vai to gaitā, lai pilnībā vai daļēji novērstu iepriekšminēto sporta sacensību neparedzamību nolūkā gūt nepamatotas priekšrocības sev vai citiem.

       5        “Sporta derības” ir jebkāda naudas izteiksmes likmes likšana nolūkā iegūt balvas naudas izteiksmē, ņemot vērā kādu tikai nākotnē paredzamu un iespējamu notikumu saistībā ar sporta sacensībām. Konkrētāk:

              a        “nelikumīgas sporta derības” ir jebkāda veida sporta derību darbība, kas nav atļauta vai kuras operators nav atļauts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem jurisdikcijā, kurā atrodas patērētājs;

              b       “nestandarta sporta derības” ir jebkāda veida sporta derību darbība, kas neatbilst parastajiem vai paredzamajiem attiecīgā tirgus modeļiem vai ir saistīta ar derībām par sporta sacensībām, kuru gaitai ir neparastas iezīmes;

              c        “aizdomīgas sporta derības” ir jebkāda veida sporta derību darbība, kas, atsaucoties uz uzticamiem un konsekventiem pierādījumiem, šķietami ir saistīta ar manipulācijām ar sporta sacensībām, attiecībā uz kuru tā tiek rīkota.

       6        “Sacensībās ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieder pie vienas no šādām kategorijām:

              a        “sportists” ir jebkurš cilvēks vai cilvēku grupa, kas piedalās sporta sacensībās;

              b       “sportistu atbalsta personāls” ir jebkurš treneris, instruktors, menedžeris, aģents, komandas personāls, medicīniskais vai neatliekamās palīdzības personāls, kas strādā vai aprūpē sportistus, kuri piedalās sporta sacensībās vai gatavojas tām, un visas pārējās personas, kas strādā ar sportistiem;

              c        “amatpersona” ir jebkura persona, kas ir sporta sacensības organizējošās un veicinošās struktūras īpašnieks, akcionārs, vadītājs vai darbinieks, kā arī tiesneši, žūrijas locekļi un jebkuras citas akreditētas personas. Termins attiecas arī uz starptautisku sporta organizāciju vai attiecīgos gadījumos citu kompetento sporta organizāciju, kas atzīst sacensības, vadītājiem un darbiniekiem.

 

       7        “Iekšējā informācija” ir informācija, kas attiecas uz sacensībām un ir personas rīcībā atbilstoši šīs personas statusam attiecībā uz sportu vai sacensībām, izņemot jau publicētu vai vispārēji zināmu informāciju, kas ir viegli pieejama sabiedrības ieinteresētajiem pārstāvjiem vai kura atklāta saskaņā ar attiecīgās sacensības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

II nodaļa  — Novēršana, sadarbība un citi pasākumi

              4. pants — Iekšējā sadarbība

       1        Puses koordinē visu attiecīgo publisko iestāžu, kas saistītas ar cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām, politiku un rīcību.

       2        Puses savā jurisdikcijā mudina sporta organizācijas, sacensību organizētājus un sporta derību operatorus sadarboties cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām un attiecīgā gadījumā uztic tiem īstenot attiecīgos šīs Konvencijas noteikumus.

              5. pants — Riska novērtēšana un pārvadība

       1        Puses vajadzības gadījumā sadarbībā ar sporta organizācijām, sporta derību operatoriem, sacensību organizētājiem un citām attiecīgām organizācijām nosaka, analizē un novērtē riskus, kas saistīti ar manipulācijām ar sporta sacensībām.

       2        Puses mudina sporta organizācijas, sporta derību operatorus, sacensību organizētājus un citas attiecīgās organizācijas izstrādāt procedūras un noteikumus, lai apkarotu manipulācijas ar sporta sacensībām, un attiecīgā gadījumā pieņem šim nolūkam vajadzīgos leģislatīvos vai citus pasākumus.

              6. pants — Izglītība un izpratnes veicināšana

       1        Puses veicina izpratnes veidošanas pasākumus, izglītību, apmācību un pētniecību, lai stiprinātu cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām.

              7. pants — Sporta organizācijas un sacensību organizētāji

       1        Puses mudina sporta organizācijas un sacensību organizētājus pieņemt un īstenot noteikumus, lai apkarotu manipulācijas ar sporta sacensībām, kā arī īstenot labas pārvaldības principus, kas, inter alia, saistīti ar:

              a        interešu konfliktu novēršanu, tostarp:

                     – aizliedz sacensībās ieinteresētajām personām noslēgt derības par sporta sacensībām, kurās tās iesaistītas;

                     – aizliedz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai izplatīšanu;

              b       sporta organizāciju un to saistīto dalībnieku atbilstību visām līgumiskajām vai citām saistībām;

              c        prasību sacensībās ieinteresētajām personām nekavējoties ziņot par jebkuru aizdomīgu darbību, stimulu vai pieeju, kuru varētu uzskatīt par tādu noteikumu, kas vērsti pret manipulācijām ar sporta sacensībām, pārkāpumu.

       2        Puses mudina sporta organizācijas pieņemt un īstenot attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu:

              a        uzlabotu un efektīvu tādu sporta sacensību gaitas uzraudzību, kas ir pakļautas manipulāciju riskam;

              b       kārtību, kas paredz bez kavēšanās ziņot attiecīgajām publiskajām iestādēm vai valsts platformai par aizdomīgu darbību, kas saistīta ar manipulācijām ar sporta sacensībām;

              c        efektīvu mehānismu, lai veicinātu jebkādas informācijas izpaušanu par potenciāliem vai faktiskiem manipulāciju gadījumiem ar sporta sacensībām, tostarp pienācīgu aizsardzību ziņotājiem;

              d       izpratni sacensībās ieinteresēto personu, tostarp jaunu sportistu, vidū par manipulāciju risku ar sporta sacensībām un centieniem to apkarot, izmantojot izglītību, apmācību un informācijas izplatīšanu;

              e      attiecīgo sporta sacensību amatpersonu, īpaši tiesnešu un arbitru, iecelšanu pēc iespējas vēlāk.

       3        Puses mudina sporta organizācijas un ar to starpniecību starptautiskās sporta organizācijas piemērot konkrētas, efektīvas, samērīgas un preventīvas disciplinārās sankcijas un pasākumus iekšējo noteikumu pārkāpumiem pret manipulācijām ar sporta sacensībām, it īpaši tos, kas minēti šā panta 1. punktā, kā arī nodrošināt citu sporta organizāciju, īpaši citās valstīs, uzlikto sankciju savstarpēju atzīšanu un izpildi.

       4        Sporta organizāciju disciplinārā atbildība neizslēdz krimināltiesisko, civiltiesisko vai administratīvo atbildību.

              8. pants — Pasākumi saistībā ar sporta organizāciju finansēšanu

       1        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību attiecībā uz tādu sporta organizāciju finansēšanu, ko Puse finansiāli atbalsta.

       2        Puses apsver iespēju palīdzēt sporta organizācijām apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām, tostarp finansējot atbilstīgus mehānismus.

       3        Puses vajadzības gadījumā apsver uz sankciju laiku apturēt finanšu atbalstu vai aicināt sporta organizācijas apturēt finanšu atbalstu no sacensībās ieinteresētajām personām, kurām noteiktas sankcijas par manipulācijām ar sporta sacensībām.

       4        Vajadzības gadījumā Puses veic pasākumus, lai daļēji vai pilnībā apturētu finanšu vai citu ar sportu saistītu atbalstu no jebkuras sporta organizācijas, kas neefektīvi piemēro noteikumus manipulāciju ar sporta sacensībām  apkarošanai.

              9. pants —    Pasākumi saistībā ar derības reglamentējošo iestādi vai citu atbildīgo iestādi vai iestādēm

       1        Puses norāda vienu vai vairākas atbildīgās iestādes, kurām saskaņā ar Puses tiesisko kārtību ir uzticēts īstenot sporta derību reglamentēšanu un piemērot attiecīgus pasākumus, lai apkarotu manipulācijas ar sporta sacensībām saistībā ar sporta derībām, tostarp vajadzības gadījumā:

              a        informācijas savlaicīga apmaiņa ar citām attiecīgām iestādēm vai valsts platformu par nelikumīgām, nestandarta vai aizdomīgām sporta derībām, kā arī šajā Konvencijā minēto noteikumu vai saskaņā ar šo Konvenciju noteikto noteikumu pārkāpumiem;

              b       sporta derību piedāvājumu ierobežojumi pēc apspriešanās ar valsts sporta organizācijām un sporta derību operatoriem, jo īpaši izņemot sporta sacensības:

                     –kuras ir paredzētas tiem, kas jaunāki par 18 gadiem, vai

                     –ja organizatoriski nosacījumi un/vai likmes sporta izpratnē ir neadekvātas;

              c        informācijas iepriekšēja sniegšana sacensību organizētājiem par sporta derību produktu veidiem un objektiem, atbalstot viņu centienus identificēt un pārvaldīt sporta manipulāciju riskus šajās sacensībās;

              d       sistemātiska tādu maksāšanas līdzekļu izmantošana  sporta derībām, kas ļauj izsekot tādas finanšu plūsmas, kas pārsniedz Pušu noteiktu robežvērtību, jo īpaši nosūtītājus, saņēmējus un summas;

              e        mehānismi sadarbībā ar un starp sporta organizācijām un vajadzības gadījumā sporta derību operatoriem, lai atturētu sacensībās ieinteresētās personas no dalības derībās par sporta sacensībām, kas pārkāpj attiecīgos sporta noteikumus vai piemērojamos tiesību aktus;

              f      derību apturēšana saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem par sacensībām, attiecībā uz kurām ir izdots attiecīgs brīdinājums.

       2        Puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adresi.

              10. pants — Sporta derību operatori

       1        Puses veic tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai novērstu interešu konfliktus un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic fiziskas vai juridiskas personas, kas iesaistītas sporta derību produktu nodrošināšanā, jo īpaši piemērojot ierobežojumus attiecībā uz:

              a        fiziskām vai juridiskām personām, kas iesaistītas sporta derību produktu sniegšanā, noslēdzot derības par saviem produktiem;

              b       sponsora vai sporta organizācijas daļēja īpašnieka stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai veicinātu manipulācijas ar sporta sacensībām vai ļaunprātīgi izmantotu iekšējo informāciju;

              c        sacensībās ieinteresēto personu iesaisti derību izredžu sastādīšanā attiecībā uz sacensībām, kurās tie iesaistīti;

              d       jebkuru sporta derību operatoru, kurš kontrolē sacensību organizatoru vai ieinteresēto personu, kā arī sporta derību operatoru, kuru kontrolē šāds sacensību organizators vai ieinteresētā persona, piedāvājot slēgt derības par sacensībām, kurās šis sacensību organizators vai ieinteresētā persona ir iesaistīta. 

       2        Puses mudina sporta derību operatorus un ar to starpniecību sporta derību operatoru starptautiskās organizācijas vairot izpratni to īpašnieku un darbinieku vidū par sekām un cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām, izmantojot izglītību, apmācību un informācijas izplatīšanu.

       3        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai sporta derību operatoriem uzliktu pienākumu bez kavēšanās ziņot derības reglamentējošajai iestādei, citai atbildīgajai iestādei vai iestādēm vai valsts platformai par nestandarta vai aizdomīgu derību noslēgšanu.

              11. pants — Cīņa pret nelikumīgām sporta derībām

       1        Nolūkā apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām Puses meklē vispiemērotāko veidu nelikumīgu sporta derību operatoru apkarošanai un apsver pieņemt pasākumus saskaņā ar attiecīgajā jurisdikcijā piemērojamajām likuma normām, piemēram:

              a        piekļuves slēgšanu vai tiešu un netiešu piekļuves ierobežošanu nelikumīgiem attālinātiem sporta derību operatoriem un nelikumīgu sauszemes sporta derību operatoru slēgšanu Puses jurisdikcijā;

              b       finanšu plūsmu bloķēšanu starp nelikumīgiem sporta derību operatoriem un patērētājiem;

              c        reklāmas aizliegumiem nelikumīgiem sporta derību operatoriem;

              d       patērētāju informētības palielināšanu par riskiem, kas saistīti ar nelikumīgām sporta derībām.

III nodaļa — Informācijas apmaiņa

              12. pants —  Informācijas apmaiņa starp kompetentajām publiskajām iestādēm, sporta organizācijām un sporta derību operatoriem

       1        Neskarot 14. pantu, Puses gan valsts, gan starptautiskā līmenī un saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem veicina informācijas apmaiņu starp attiecīgajām publiskajām iestādēm, sporta organizācijām, sporta sacensību organizētājiem, sporta derību operatoriem un valstu platformām. Jo īpaši Puses apņemas izveidot mehānismus attiecīgās informācijas apmaiņai, ja šāda informācija varētu palīdzēt veikt 5. pantā minēto riska novērtējumu, un, proti, uzlabotu informācijas iepriekšēju sniegšanu sacensību organizētājiem par derību produktu veidiem un objektiem, kā arī izmeklēšanas vai tiesvedības par manipulācijām ar sporta sacensībām ierosināšanu vai veikšanu.

       2        Šādas informācijas saņēmējs pēc pieprasījuma saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem un bez kavēšanās informē organizāciju vai iestādi, kas dalās ar informāciju par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šo paziņojumu.

       3        Puses meklē iespējas izstrādāt vai uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar cīņu pret nelikumīgām sporta derībām, kā noteikts šīs Konvencijas 11. pantā.

              13. pants — Valsts platforma

       1        Puses izraugās valsts platformu, kas attiecas uz manipulācijām ar sporta sacensībām. Valsts platforma saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, inter alia:

              a        kalpo par informācijas centru, vācot un izplatot attiecīgajām organizācijām un iestādēm informāciju saistībā ar cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām;

              b       koordinē cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām;

              c        saņem, centralizē un analizē informāciju par nestandarta un aizdomīgām derībām, kas noslēgtas par sporta sacensībām, kuras notiek tās Puses teritorijā, un vajadzības gadījumā izdod brīdinājumus;

              d       pārsūta publiskajām iestādēm vai sporta organizācijām un/ vai sporta derību operatoriem informāciju par šajā Konvencijā minēto sporta tiesību aktu un noteikumu iespējamiem pārkāpumiem;

              e        sadarbojas ar visām organizācijām un attiecīgajām iestādēm valsts un starptautiskā līmenī, tostarp citu valstu valsts platformām.

       2        Puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram valsts platformas nosaukumu un adresi.

              14. pants —Personas datu aizsardzība

       1        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu visu pret manipulācijām ar sporta sacensībām vērsto darbību atbilstību attiecīgajiem valsts un starptautiskiem personas datu aizsardzības tiesību aktiem un standartiem, jo īpaši attiecībā uz šajā Konvencijā ietverto informācijas apmaiņu.

       2        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes un organizācijas, uz kurām attiecas šī Konvencija, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad personas dati tiek vākti, apstrādāti vai apmainīti, neatkarīgi no apmaiņas veida tiek pievērsta pienācīga uzmanība tiesiskuma principiem, atbilstībai, piemērotībai un precizitātei, kā arī datu drošībai un datu subjektu tiesībām.

       3        Puses savos tiesību aktos nosaka, ka publiskās iestādes un organizācijas, uz kurām attiecas šī Konvencija, nodrošina, ka datu apmaiņa šīs Konvencijas vajadzībām nepārsniedz nepieciešamo minimumu, kas vajadzīgs apmaiņai noteikto mērķu sasniegšanai.

       4        Puses aicina dažādas publiskās iestādes un organizācijas, uz kurām attiecas šī Konvencija, sniegt vajadzīgos tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu drošu datu apmaiņu un lai garantētu to uzticamību un integritāti, kā arī datu apmaiņas sistēmu pieejamību un integritāti un to lietotāju identifikāciju.

IV nodaļa  — Materiālās krimināltiesības un sadarbība attiecībā uz izpildi

              15. pants —Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar manipulācijām ar sporta sacensībām

       1        Puses nodrošina, ka to valsts iekšējie tiesību akti ļauj krimināli sodīt manipulācijas ar sporta sacensībām, ja tajās ietverta vai nu piespiedu, korumpēta, vai krāpnieciska prakse, kā noteikts valsts iekšējos tiesību aktos.

              16. pants —  Noziedzīgos nodarījumos saistībā ar manipulācijām ar sporta sacensībām iegūtu līdzekļu legalizēšana

       1        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to iekšējos tiesību aktos kvalificētu kā noziedzīgus nodarījumus tādas darbības, kas minētas Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005, CETS Nr. 198) 9. panta 1. un 2. punktā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000) 6. panta 1. punktā vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (2003) 23. panta 1. punktā saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem, ja predikatīvs nodarījums, kura rezultātā tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi, ir minēts šīs Konvencijas 15. un 17. pantā, un jebkurā gadījumā, ja notikusi izspiešana, korupcija un krāpšana.

       2        Lemjot par nodarījumiem, ko uzskatīt par 1. punktā minētajiem predikatīviem nodarījumiem, Puses var lemt saskaņā ar savas valsts iekšējiem tiesību aktiem, kā definēt šos nodarījumus un visus tos konkrētos elementus, kas šos nodarījumus padara par smagiem.

       3        Puses apsver iekļaut manipulācijas ar sporta sacensībām savā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā, pieprasot sporta derību operatoriem piemērot klienta uzticamības pārbaudi, uzskaites un ziņošanas prasības.

              17. pants — Līdzdalība noziedzīgā nodarījumā

       1        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai savos iekšējos tiesību aktos kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu ar nodomu izdarītu līdzdalību jebkura šīs Konvencijas 15. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanā.

              18. pants — Uzņēmumu atbildība

       1        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības par šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem, ko viņas labā izdarījusi fiziska persona, darbojoties individuāli vai arī kā tāda juridiskās personas struktūras daļa, kurai ir vadoša ietekme šajā juridiskajā personā, pamatojoties uz kādu no šādiem faktoriem:

              a        pilnvaras pārstāvēt juridisko personu;

              b       pilnvaras pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

              c        pilnvaras veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

       2        Ņemot vērā Puses tiesību principus, juridiskas personas atbildība var būt krimināltiesiska, civiltiesiska vai administratīvi tiesiska.

       3        Papildus 1. punktā paredzētajiem gadījumiem Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja 1. punktā minētās fiziskās personas pārraudzības vai kontroles trūkums darījis iespējamu šīs Konvencijas 15.–17. pantā minēta nodarījuma veikšanu šīs juridiskās personas labā, ko veikusi tai pakļauta fiziska persona.

       4        Šāda atbildība neskar tās fiziskās personas kriminālatbildību, kura ir izdarījusi nodarījumu.

V nodaļa — Jurisdikcija, kriminālprocess un izpildes pasākumi

              19. pants — Jurisdikcija

       1        Puses pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem, ja nodarījums ir izdarīts:

              a        tās teritorijā; vai

              b       uz kuģa, kas kuģo ar tās karogu; vai

              c        gaisa kuģī, kas reģistrēts saskaņā ar tās tiesību aktiem; vai

              d       to ir izdarījis tās valstspiederīgais vai persona, kas pastāvīgi uzturas tās teritorijā.

       2        Valstis vai Eiropas Savienība var, parakstīšanas laikā vai iesniedzot tās ratifikācijas pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu glabāšanai, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju paziņot, ka tā patur tiesības nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos vai apstākļos šā panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos jurisdikcijas noteikumus.

       3        Puses veic leģislatīvus vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem gadījumos, kad iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs atrodas attiecīgās Puses teritorijā un nevar tikt izdots citai Pusei, pamatojoties uz viņa vai viņas valstspiederību.

       4        Ja vairāk nekā viena Puse pieprasa jurisdikciju pār iespējamo nodarījumu, kas minēts šīs Konvencijas 15.–17. pantā, iesaistītās Puses vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanas nolūkā.

       5        Neskarot starptautisko tiesību vispārīgos noteikumus, šī Konvencija neizslēdz kriminālprocesa, civilo un administratīvo jurisdikciju, ko Puse piemēro saskaņā ar savas valsts iekšējiem tiesību aktiem.

              20. pants — Pasākumi elektronisku pierādījumu nodrošināšanai

       1        Puses pieņem leģislatīvus vai citus pasākumus, lai nodrošinātu elektroniskus pierādījumus, inter alia, izmantojot datorā saglabāto datu paātrinātu saglabāšanu, datu plūsmu paātrinātu saglabāšanu un izpaušanu, ražošanas pasūtījumus, datorā saglabātu datu kratīšanu un izņemšanu, reāllaikā veiktu datu plūsmas datu vākšanu un satura datu pārtveršanu saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem, izmeklējot šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētus noziedzīgus nodarījumus.

              21. pants — Aizsardzības pasākumi

       1        Puses apsver iespēju pieņemt tādus tiesiskus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību:

              a        personām, kas godprātīgi un balstoties uz saprātīgu pamatojumu, sniedz informāciju par šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem vai citādi sadarbojas ar izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas iestādēm;

              b       lieciniekiem, kas ir snieguši liecības saistībā ar šādiem nodarījumiem;

              c        ja vajadzīgs, a) un b) apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļiem.

VI nodaļa — Sankcijas un pasākumi

              22. pants — Kriminālsods fiziskām personām

       1        Puses pieņem leģislatīvus vai citus pasākumus,  kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētos nodarījumus ir izdarījušas fiziskas personas, tās ir sodāmas, piemērojot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, tostarp naudas sodus, ņemot vērā nodarījumu smagumu. Šīs sankcijas ietver brīvības atņemšanu, kas var būt izdošanas iemesls, kā noteikts valsts iekšējos tiesību aktos.

              23. pants — Sankcijas juridiskām personām

       1        Puses pieņem leģislatīvus vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskām personām, kuras sauc pie atbildības saskaņā ar 18. pantu, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, tostarp naudas sodus un, iespējams, citus pasākumus, piemēram:

              a        aizliegumu uz laiku vai pastāvīgi veikt komercdarbību;

              b       pakļaušanu tiesas uzraudzībai;

              c        likvidāciju ar tiesas rīkojumu.

              24. pants — Administratīvās sankcijas

       1        Puses attiecīgā gadījumā pieņem tādus leģislatīvus vai citus pasākumus attiecībā uz rīcību, kas ir sodāma saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, kas var būt vajadzīgi, lai sodītu par pārkāpumiem, kas noteikti saskaņā ar šo Konvenciju, ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām un pasākumiem pēc tiesvedības, ko ierosinājušas administratīvas iestādes, ja uz lēmuma pamata var sākt tiesvedību tiesā, kurai ir jurisdikcija.

       2        Puses nodrošina administratīvo pasākumu piemērošanu. To var izdarīt derības reglamentējošā iestāde vai cita atbildīgā iestāde vai iestādes saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem.

              25. pants — Izņemšana un konfiskācija

       1        Puses pieņem leģislatīvus vai citus pasākumus saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, lai ļautu izņemt un konfiscēt:

              a        preces, dokumentus un citus instrumentus, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot, lai izdarītu kādu no šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem;

              b       ieņēmumus no šiem nodarījumiem vai īpašumu vērtībā, kas atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai.

VII nodaļa — Starptautiska sadarbība tieslietās un citos jautājumos

       26. pants — Pasākumi, lai nodrošinātu starptautisku sadarbību krimināllietās

       1        Puses savstarpēji sadarbojas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem un kārtību, par kuru panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem vai savstarpējiem tiesību aktiem, un saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem pēc iespējas plašākā izmeklēšanā, saukšanā pie atbildības un tiesvedībā attiecībā uz šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem, tostarp paredzot izņemšanu un konfiskāciju.

       2        Puses sadarbojas pēc iespējas plašāk saskaņā ar attiecīgiem piemērojamiem starptautiskiem, reģionāliem un divpusējiem līgumiem par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās un saskaņā ar saviem valsts iekšējiem tiesību aktiem attiecībā uz šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem.

       3        Ja dubultā sodāmība ir uzskatāma par prasību, starptautiskās sadarbības lietās tiek uzskatīts, ka tā ir izpildīta neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos noziedzīgo nodarījumu klasificē tādā pašā kategorijā, vai nodarījuma apzīmēšanai tiek izmantots tas pats jēdziens kā pieprasījuma saņēmējā valstī, ja rīcība, kas ir pamatā nodarījumam, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta savstarpēja tiesiskā palīdzība vai izdošana, ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar abu Pušu tiesību aktiem.

       4        Ja Puse, kura izdošanai vai savstarpējai juridiskai palīdzībai krimināllietās izvirza nosacījumu – tikai saskaņā ar spēkā esošu līgumu –, saņem izdošanas pieprasījumu vai tiesiskās palīdzības pieprasījumu krimināllietās no Puses, ar ko tai nav šāda līguma, tā, pilnībā ievērojot savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās valsts iekšējos tiesību aktos, var uzskatīt šo Konvenciju par juridisko pamatu izdošanai un savstarpējai tiesiskajai palīdzībai krimināllietās attiecībā uz šīs Konvencijas 15.–17. pantā minētajiem nodarījumiem.

              27. pants — Citi starptautiskas sadarbības pasākumi attiecībā uz novēršanu

       1        Puses apņemas pielikt visas pūles, lai attiecīgā gadījumā manipulāciju novēršanu ar sporta sacensībām un cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām integrētu palīdzības programmās trešo valstu labā.

              28. pants — Starptautiskā sadarbība ar starptautiskām sporta organizācijām

       1        Puses saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem sadarbojas ar starptautiskām sporta organizācijām cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām.

VIII nodaļa — Turpmāki pasākumi

              29. pants — Informācijas sniegšana

       1        Puses vienā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram visu attiecīgo informāciju par leģislatīvajiem un citiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai nodrošinātu atbilstību šīs Konvencijas noteikumiem.

              30. pants — Konvencijas koordinācijas komiteja

       1        Šīs Konvencijā nolūkā ar šo tiek izveidota Konvencijas koordinācijas komiteja.

       2Puses var tikt pārstāvētas Konvencijas koordinācijas komitejā ar vienu vai vairākiem delegātiem, tostarp par sportu atbildīgo, tiesībaizsardzības vai derības reglamentējošo publisko iestāžu pārstāvji. Katrai Pusei ir viena balss.

       3        Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību komitejas katra ieceļ pārstāvi Konvencijas koordinācijas komitejā, lai veicinātu daudznozaru un daudzdisciplināru pieeju. Konvencijas koordinācijas komiteja var, ja nepieciešams, ar vienprātīgu lēmumu uzaicināt jebkuru valsti, kura nav Konvencijas Puse, jebkuru starptautisku organizāciju vai struktūru ar novērotāja starpniecību būt pārstāvētai tās sanāksmēs. Saskaņā ar šo punktu ieceltie pārstāvji piedalās Konvencijas koordinācijas komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām.

       4        Konvencijas koordinācijas komitejas sanāksmes sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā sanāksme notiek, tiklīdz tas ir praktiski iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena gada laikā no dienas, kad šī Konvencija stājas spēkā. Pēc tam Konvencijas koordinācijas komitejas sanāksmes tiks sasauktas pēc sanāksmes pieprasījuma, ko izteikusi vismaz viena trešdaļa no Pusēm vai ģenerālsekretārs.

       5        Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Konvencijas koordinācijas komiteja sagatavo un vienprātīgi pieņem tās reglamentu.

       6        Konvencijas koordinācijas komitejai uzdevumu izpildē palīdz Eiropas Padomes sekretariāts.

              31. pants — Konvencijas koordinācijas komitejas funkcijas

       1        Konvencijas koordinācijas komiteja ir atbildīga par šīs Konvencijas īstenošanas koordināciju.

       2        Konvencijas koordinācijas komiteja pieņem un groza 3. panta 2. punktā minēto sporta organizāciju sarakstu, vienlaikus nodrošinot, ka tas ir atbilstoši publicēts.

       3        Konvencijas koordinācijas komiteja jo īpaši var:

              a        sniegt Pusēm ieteikumus par pasākumiem, kas veicami šīs Konvencijas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz starptautisko sadarbību;

              b       vajadzības gadījumā sniegt Pusēm ieteikumus, pēc  paskaidrojuma dokumentu publicēšanas un pēc iepriekšējas apspriešanās ar sporta organizāciju un sporta derību operatoru pārstāvjiem, jo īpaši attiecībā uz:

                     –kritērijiem, kas sporta organizācijām un sporta derību operatoriem jāievēro, lai gūtu labumu no informācijas apmaiņas, kas minēta šīs Konvencijas 12. panta 1. punktā;

                     –citiem viediem, kā uzlabot operatīvo sadarbību starp attiecīgajām publiskajām iestādēm, sporta organizācijām un derību operatoriem, kā minēts šajā Konvencijā;

              c        informēt attiecīgās starptautiskās organizācijas un sabiedrību par šīs Konvencijas ietvaros veiktām darbībām;

              d       sagatavot atzinumu Ministru komitejai par jebkuras Eiropas Padomes trešās valsts lūgumu tikt uzaicinātai  Ministru komitejā parakstīt Konvenciju saskaņā ar 32. panta 2. punktu.

       4        Lai izpildītu savas funkcijas, Konvencijas koordinācijas komiteja pēc savas iniciatīvas var organizēt ekspertu sanāksmes.

       5        Konvencijas koordinācijas komiteja, saņemot iepriekšēju piekrišanu no attiecīgās Puses, var organizēt vizīti pie Pusēm.

IX nodaļa — Nobeiguma noteikumi

              32. pants — Parakstīšana un stāšanās spēkā

       1        Šī Konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām valstīm, kas ir Eiropas Kultūras konvencijas puses, Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras piedalījušās tās izstrādē vai kurām Eiropas Padomē ir novērotāja statuss.

       2        Šī Konvencija ir pieejams parakstīšanai arī jebkurai citai Eiropas Padomes trešai valstij pēc Ministru komitejas uzaicinājuma. Lēmumu uzaicināt trešo valsti parakstīt Konvenciju pieņem ar vairākumu, kas noteikts Eiropas Padomes Statūtu 20. paragrāfa d) punktā, un ar tādu līgumslēdzēju valstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kuriem ir tiesības piedalīties Ministru komitejā, pēc apspriegšanās ar Konvencijas koordinācijas komiteju, tiklīdz tā būs izveidota.

       3        Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram glabāšanai.

       4        Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājas valstis, tai skaitā vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, izteikušas piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1., 2. un 3. punkta nosacījumiem.

       5        Attiecībā uz visām parakstītājām valstīm vai Eiropas Savienību, kas piekrīt atzīt Konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā tās saskaņā ar 1., 2. un 3. punkta noteikumiem izteikušas piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu.

       6        Līgumslēdzēja puse, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, sniedz ieguldījumu Konvencijas koordinācijas komitejas finansēšanā tādā veidā, kā nolemj Ministru komiteja pēc apspriešanās ar minēto Pusi.

              33. pants — Konvencijas ietekme un attiecības ar citiem starptautiskiem instrumentiem

       1        Šī Konvencija neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām daudzpusējām konvencijām attiecībā uz konkrētām tēmām. Jo īpaši šī Konvencija nemaina Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem nolīgumiem, kas iepriekš noslēgti attiecībā uz cīņu pret dopingu un ir saskaņā ar šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi.

       2        Šī Konvencija papildina, jo īpaši, vajadzības gadījumā, piemērojamos daudzpusējos vai divpusējos starp Pusēm noslēgtos līgumus, tostarp šādu dokumentu noteikumus:

              a        Eiropas Konvencija par izdošanu (1957, ETS Nr. 24);

              b       Eiropas Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās (1959, ETS Nr. 30);

              c        Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1990, ETS Nr. 141);

              d       Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005, ETS Nr. 198).

       3        Konvencijas Puses var savā starpā noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija, lai papildinātu vai pastiprinātu šīs Konvencijas noteikumus vai atvieglotu tajā izvirzīto principu piemērošanu.

       4        Ja divas vai vairākas Puses jau ir noslēgušas līgumu par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija, vai citādi nodibinājuši attiecības attiecībā uz šādiem jautājumiem, tām arī ir tiesības piemērot minēto līgumu vai attiecīgi reglamentēt šīs attiecības. Tomēr, ja Puses nodibina attiecības saistībā ar jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija, savādāk nekā Konvencijā paredzēts, tās to dara tādā veidā, kas nav pretrunā Konvencijas uzdevumiem un principiem.

       5        Nekas šajā Konvencijā neietekmē citas Pušu tiesības, ierobežojumus, pienākumus un atbildību.

              34. pants — Nosacījumi un aizsardzības pasākumi

       1        Puses nodrošina, ka II līdz VII nodaļā paredzēto pilnvaru un procedūru noteikšana, īstenošana un piemērošana ir saskaņā ar nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti tās valsts iekšējos tiesību aktos, kas nodrošina cilvēktiesību un brīvību pienācīgu aizsardzību, tostarp to tiesību  aizsardzību, kas izriet no saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī citiem piemērojamiem starptautiskiem cilvēktiesību instrumentiem un kas savā iekšējā tiesību sistēmā ietver proporcionalitātes principu.

       2        Šādos nosacījumos un aizsardzības pasākumos, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgās procedūras vai pilnvaras būtību, inter alia, iekļauj tiesas vai citu neatkarīgu uzraudzību, pieteikumu pamatojumu, kā arī tādu pilnvaru vai procedūru darbības jomas un ilguma ierobežojumus.

       3        Ciktāl tas atbilst sabiedrības interesēm, jo īpaši pareizas tiesvedības nodrošināšanai, Puses apsver šo nodaļu pilnvaru un procedūru ietekmi uz trešo personu tiesībām, atbildību un likumīgajām interesēm.

              35. pants — Teritoriālā piemērošana

       1        Valstis vai Eiropas Savienība var, parakstīšanas laikā vai iesniedzot tās ratifikācijas pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu glabāšanai, noteikt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām piemērojama šī Konvencija.

       2        Puses var jebkurā turpmākā brīdī ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju paziņot, ka tās paplašina šīs Konvencijas piemērošanu jebkurai citai teritorijai, kas norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties atbildību. Šādā teritorijā Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

       3        Jebkuru saskaņā ar abiem iepriekšējiem punktiem sagatavotu deklarāciju attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāda atsaukšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

              36. pants — Federālā klauzula

       1        Pavalsts var paturēt tiesības uzņemties saistības saskaņā ar šīs Konvencijas II, IV, V un VI nodaļu atbilstoši pamatprincipiem, kas reglamentē attiecības starp tās centrālo valdību un pavalstīm vai citām līdzīgām teritoriālām vienībām, ar nosacījumu, ka tā joprojām varēs sadarboties saskaņā ar III un VII nodaļu.

       2        Nosakot 1. punktā minēto atrunu, pavalsts nevar piemērot šādas atrunas nosacījumus, lai izslēgtu vai būtiski samazinātu savas saistības nodrošināt III un VII nodaļā izklāstītos pasākumus. Kopumā tā nodrošina plašas un efektīvas izpildes spējas attiecībā uz šiem pasākumiem.

       3        Attiecībā uz tādiem šīs Konvencijas nosacījumiem, kuru piemērošana ir katras pavalsts vai citas līdzīgas teritoriālās vienības jurisdikcijā, kurām federācijas konstitucionālajā sistēmā nav noteikts pienākums īstenot leģislatīvus pasākumus, federālā valdība informē šādu pavalstu kompetentās iestādes par minētajiem noteikumiem ar labvēlīgu atzinumu, aicinot tās veikt atbilstīgus pasākumus to īstenošanai.

              37. pants — Atrunas

       1        Valstis vai Eiropas Savienība var ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu rakstisku paziņojumu, parakstīšanas laikā vai iesniedzot tās ratifikācijas pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu glabāšanai, paziņot, ka tā izmanto 19. panta  2. punktā un 36. panta 1. punktā noteiktās atrunas. Nekādas citas atrunas noteikt nevar.

       2        Puse, kas noteikusi atrunu saskaņā ar 1. punktu, var to pilnīgi vai daļēji atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāda atsaukšana stājas spēkā dienā, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu. Ja paziņojumā ir norādīts, ka atrunas atsaukšana stājas spēkā paziņojumā norādītajā datumā, un šāds datums ir vēlāks par dienu, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu, atruna stājas spēkā vēlākajā datumā.

              3Puse, kura noteikusi atrunu, pilnībā vai daļēji atsauc šādu atrunu tiklīdz apstākļi to atļauj.

       4        Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski pieprasīt Pusēm, kuras ir noteikušas vienu vai vairākas atrunas, informāciju par šādas atrunas vai atrunu atsaukšanas plāniem.

              38. pants — Grozījumi

       1        Šīs Konvencijas noteikumu grozījumus var ierosināt jebkura Puse, Konvencijas koordinācijas komiteja vai Eiropas Padomes Ministru komiteja.

       2        Ierosināto grozījumu nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurš vismaz divus mēnešus pirms sanāksmes, kurā to izskatīs, to pārsūta Pusēm, Eiropas Padomes dalībvalstīm, trešām valstīm, kas piedalījušās šīs Konvencijas izstrādē vai kurām Eiropas Padomē ir novērotāja statuss, Eiropas Savienībai, jebkurai valstij, kas tikusi aicināta parakstīt šo Konvenciju, un Konvencijas koordinācijas komitejai. Konvencijas koordinācijas komiteja iesniedz savu atzinumu par ierosināto grozījumu Ministru komitejai.

       3        Ministru komiteja apsver ierosināto grozījumu un Konvencijas koordinācijas komitejas iesniegto  atzinumus un var pieņemt grozījumu ar vairākumu, kas noteikts Eiropas Padomes Statūtu 20. paragrāfa d) punktā.

       4        Ministru komitejas grozījuma redakciju, kas pieņemta saskaņā ar šā panta 3. punktu, pārsūta Pusēm pieņemšanai.

       5        Jebkurš saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemts grozījums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kad visas Puses informējušas ģenerālsekretāru, ka tās šo labojumu pieņem pēc to attiecīgās iekšējās procedūras.

       6        Ja Ministru komiteja grozījumu apstiprinājusi, bet tas vēl nav stājies spēkā saskaņā ar 5. punkta noteikumiem, valsts vai Eiropas Savienība nevar izteikt piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu, tajā pašā laikā nepieņemot arī šo grozījumu.

              39. pants — Strīdu izšķiršana

       1        Konvencijas koordinācijas komiteja ciešā sadarbībā ar attiecīgajām Eiropas Padomes starpvaldību komitejām saņem informāciju par jebkādām grūtībām, kas saistītas ar šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.

       2        Ja starp Pusēm rodas strīdi par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tās meklē domstarpību risinājumu sarunu ceļā, samierināšanā vai šķīrējtiesā, vai ar jebkuriem citiem miermīlīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles.

       3        Eiropas Padomes Ministru komiteja var noteikt strīdu izšķiršanas procedūras, ko var izmantot strīdā iesaistītās Puses, ja tās devušas piekrišanu.

              40. pants — Denonsēšana

       1        Puses var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

       2        Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

              41. pants —Paziņošana

       1        Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Pusēm, Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām valstīm, kas ir Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis, trešām valstīm, kuras piedalījās šīs Konvencijas izstrādē vai kurām Eiropas Padomē ir novērotāja statuss, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas tikusi aicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar 32. pants noteikumiem, par:

              a        katru parakstīšanu;

              b       katru glabāšanai iesniegto ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas paziņojumu;

              c        dienu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 32. pantu;

              d       jebkuru atrunu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 37. pantu;

              e        jebkuru deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 9. un 13. pantu;

              f        jebkādu citu darbību, paziņojumu vai informāciju saistībā ar šo Konvenciju.

              To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo Konvenciju.

              Konvencija parakstīta 2014. gada 18. septembrī Magglingen/Macolin angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, ko nodod glabāšanai Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, trešām valstīm, kuras piedalījušās šīs Konvencijas izstrādē vai kurām Eiropas Padomē ir novērotāja statuss, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas tikusi aicināta parakstīt šo Konvenciju.