This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0161
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Council Regulation (EC) No 207/2009 on the Community trade mark
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi
/* COM/2013/0161 final - 2013/0088 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi /* COM/2013/0161 final - 2013/0088 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Vispārīgais konteksts un
priekšlikuma pamatojums Dalībvalstu tiesību aktus par preču zīmēm
daļēji saskaņoja ar Padomes Direktīvu 89/104/EEK (1988. gada
21. decembris), kas kodificēta kā Direktīva 2008/95/EK (turpmāk
“direktīva”). Līdztekus un saistībā ar valstu preču zīmju sistēmām ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas
preču zīmi, kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009 (turpmāk “regula”),
tika ieviesta autonoma sistēma vienotu tiesību reģistrēšanai, kurai ir vienāda
ietekme visā ES. Šajā saistībā tika izveidots Iekšējā tirgus saskaņošanas
birojs (turpmāk “ITSB”), kas ir atbildīgs par Kopienas preču zīmju reģistrēšanu
un pārvaldību. Preču zīme ir paredzēta, lai atšķirtu uzņēmuma
preces un pakalpojumus. Ar šīs zīmes palīdzību uzņēmums var piesaistīt un
saglabāt klientu lojalitāti, radīt vērtības un panākt izaugsmi. Tādējādi zīme
ir inovāciju dzinējspēks: nepieciešamība saglabāt preču zīmes nozīmīgumu
veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, un tā rezultātā produkts
nepārtraukti tiek uzlabots un attīstīts. Šis dinamiskais process arī labvēlīgi
ietekmē nodarbinātību. Pieaugošas konkurences apstākļos pastāvīgi pieaug ne
tikai preču zīmju svarīgā loma, lai gūtu panākumus tirgū, bet arī to komerciālā
vērtība un skaits. 2012. gadā tika reģistrēts rekordliels Kopienas preču
zīmes pieteikumu skaits (vairāk nekā 107 900, salīdzinājumā ar
2010. gadu, kad šis skaits bija 98 217, bet pirms desmitgades –
49 503). ITSB 2011. gadā saņēma pēc skaita miljono pieteikumu, kopš
birojs sāka darbu 1996. gadā. Līdz ar šo attīstību pieauga arī
ieinteresēto personu gaidas attiecībā uz racionālākām un kvalitatīvām preču
zīmju reģistrēšanas sistēmām, kas būtu saskaņotākas, publiski pieejamas un
tehnoloģiskā ziņā mūsdienīgas. Risinot jautājumu par ITSB finanšu plānu
2007. gadā, Padome[1]
uzsvēra, ka ITSB izveide ir liels panākums un tas ir sniedzis būtisku
ieguldījumu ES konkurētspējas stiprināšanā. Tā atgādināja, ka Kopienas preču
zīmju sistēma ir izstrādāta tā, lai tā pastāvētu līdztekus valstu preču zīmju
sistēmām, kas joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuri nevēlas, lai viņu
preču zīmes būtu aizsargātas ES līmenī. Turklāt Padome norādīja, ka ir svarīgs
valstu preču zīmju biroju veiktais papildu darbs, un aicināja ITSB paplašināt
sadarbību ar tiem, lai sekmētu Kopienas preču zīmju sistēmas vispārējo darbību.
Visbeidzot tā atzina, ka kopš Kopienas preču zīmes izveides ir pagājusi vairāk
nekā desmitgade, un uzsvēra, ka ir vajadzīgs Kopienas preču zīmju sistēmas
darbības vispārējais novērtējums. Padome aicināja Komisiju sākt attiecīgo
pētījumu, jo īpaši lai pastiprinātu un paplašinātu pašreizējos instrumentus
ITSB un valstu preču zīmju biroju sadarbībai. Mazās uzņēmējdarbības aktā[2] 2008. gadā Komisija
apņēmās atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi Kopienas preču zīmju
sistēmai. Turklāt 2008. gada paziņojumā par Eiropas rūpnieciskā īpašuma
tiesību stratēģiju[3]
ir uzsvērta Komisijas apņemšanās nodrošināt efektīvu preču zīmju aizsardzību un
kvalitatīvu preču zīmju sistēmu. Komisija secināja, ka ir pienācis brīdis veikt
vispārēju izvērtējumu, kas varētu būt par pamatu preču zīmju sistēmas Eiropā
turpmākajai pārskatīšanai un sadarbības starp ITSB un valstu birojiem
uzlabošanai. Paziņojumā par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu
“Inovācijas savienība” 2010. gadā Komisija apņēmās modernizēt regulējumu
par preču zīmēm, lai uzlabotu uzņēmējdarbības pamatnosacījumus inovāciju
ieviešanai[4].
Visbeidzot, savā 2011. gada paziņojumā par IĪT stratēģiju Eiropā[5] Komisija paziņoja par preču
zīmju sistēmas Eiropā pārskatīšanu, lai sistēmu modernizētu gan ES, gan valstu
līmenī, padarot to kopumā efektīvāku, lietderīgāku un saskaņotāku. 1.2. Priekšlikuma mērķis Šā priekšlikuma un paralēlā priekšlikuma direktīvas
pārstrādātajai versijai, kas uzskatāmi par vienu tiesību aktu kopumu, galvenais
kopējais mērķis ir veicināt inovācijas un ekonomikas izaugsmi, padarot preču
zīmju reģistrēšanas sistēmas visā Eiropas Savienībā uzņēmumiem pieejamākas un
efektīvākas, t.i., samazinot izmaksas un sarežģītību, palielinot ātrumu,
uzlabojot paredzamību un juridisko noteiktību. Šie pielāgojumi saskan ar
centieniem nodrošināt Savienības un valstu preču zīmju sistēmu
līdzāspastāvēšanu un komplementaritāti. Šajā priekšlikumā pārskatīt regulu Komisija
neierosina jaunu sistēmu, bet gan spēkā esošo noteikumu mērķtiecīgu
modernizēšanu, kuras galvenie mērķi ir šādi: ·
pielāgot terminoloģiju Lisabonas līgumam un
noteikumus kopējai pieejai decentralizētajām aģentūrām
(sk. 5.1. sadaļu); ·
vienkāršot Eiropas preču zīmju pieteikšanas un
reģistrēšanas procedūras (sk. 5.2. sadaļu); ·
palielināt juridisko noteiktību, precizējot
noteikumus un novēršot neskaidrības (sk. 5.3. sadaļu); ·
izveidot piemērotu regulējumu ITSB un valstu biroju
sadarbībai, lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējos instrumentus
(sk. 5.4. sadaļu); ·
saskaņot regulējumu ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (turpmāk „LESD”) 290. pantu
(sk. 5.5. sadaļu). 2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM
UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI 2.1. Sabiedriskā apspriešana Šis priekšlikums balstās uz novērtējumu par
to, kā Eiropā darbojas preču zīmju sistēma kopumā, un plašām apspriedēm ar
galvenajām ieinteresētajām personām. Novērtējuma galvenais komponents bija
pētījums, ko pēc Komisijas pasūtījuma veica Maksa Planka Intelektuālā īpašuma
un konkurences tiesību institūts (Max Planck Institute for Intellectual
Property and Competition Law). Pētījums tika veikts laikposmā no
2009. gada novembra līdz 2011. gada februārim[6]. Papildus ekspertu analīzei
pētījumā tika veiktas apspriedes ar dažādām ieinteresētajām personām. Tajā
ietverta Kopienas preču zīmju sistēmas lietotāju aptauja, to organizāciju
viedokļi, kas pārstāv preču zīmju lietotājus valstu, Eiropas un starptautiskā
līmenī, un uzklausīšana, kura notika 2010. gada jūnijā un kurā piedalījās
minētās organizācijas. Visbeidzot minētais institūts apspriedās ar visu
dalībvalstu birojiem un ITSB. Nobeiguma ziņojumā secināts, ka Eiropas preču
zīmju sistēmas pamati ir stabili. Jo īpaši procedūras, ko ievēro ITSB, kopumā
atbilst uzņēmumu vajadzībām un tam, ko sagaida uzņēmumi. Vienprātīgi tika
atzīts arī tas, ka Kopienas un valstu preču zīmju tiesību līdzāspastāvēšana ir
ļoti svarīga un nepieciešama tādas preču zīmju sistēmas efektīvai darbībai,
kura atbilst dažāda lieluma uzņēmumu un tirgu prasībām un dažādu reģionu
vajadzībām. Tomēr ziņojumā secināts, ka ir nepieciešama tiesību aktu par preču
zīmēm un prakses ES turpmāka konverģence. Tajā apstiprināts, ka daudzi
pašreizējās Kopienas preču zīmju sistēmas aspekti darbojas labi, un sniegti
daudzi priekšlikumi uzlabošanai. Tika noteiktas konkrētas jomas, kurās ITSB un
valstu biroji varētu pastiprināt sadarbību. Reaģējot uz pētījuma starprezultātiem, Padome
2010. gada 25. maijā pieņēma secinājumus[7]. Tie apstiprināja
2008. gada septembrī panākto vienošanos starp ITSB vadības struktūrām
(Administratīvo valdi un Budžeta komiteju) par budžeta pasākumu kopumu, kas
paredzēti, lai turpmāk labāk līdzsvarotu ITSB budžetu. Padome piekrita, ka
minētie budžeta pasākumi arī sekmēja preču zīmju sistēmas modernizēšanu,
vienkāršošanu, saskaņošanu un stiprināšanu Eiropā kopumā. Tā aicināja Komisiju,
veicot pārskatīšanu, ieviest konkrētu noteikumu, lai definētu regulējumu ITSB
un valstu biroju sadarbībai. Tajā būtu skaidri jānorāda, ka visiem ES preču
zīmju birojiem būtu jāveic prakses saskaņošana un ITSB būtu jāsekmē viņu
centieni šajā sakarībā. Tā arī aicināja ieviest juridisko pamatu, lai valstu
birojiem izsniegtu summu, kas atbilst 50 % no ITSB maksas par atjaunošanu
un kas paredzēta izmantošanai preču zīmju aizsardzībai, veicināšanai un/vai
stiprināšanai. Pēc pētījuma Komisijas dienesti
2011. gada 26. maijā rīkoja lietotāju asociāciju uzklausīšanu. Gūtie
rezultāti tika iekļauti Komisijas sākotnējā analīzē un apstiprināja to. 2.2. Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā tika identificēta viena
galvenā problēma, kas jārisina pārskatītajā regulā, proti, Eiropas preču zīmju
biroju zemais sadarbības līmenis. Kā paskaidrots ietekmes novērtējumā, starp
Kopienas preču zīmju un valstu preču zīmju sistēmām pastāv daudzas saiknes, kas
tieši ietekmē gan preču zīmju lietotājus, gan intelektuālā īpašuma birojus.
Tādēļ starp abām sistēmām ir nepieciešams zināms komplementaritātes līmenis.
Lai to panāktu un nodrošinātu, ITSB un valstu birojiem būtu cieši jāsadarbojas.
Efektīvu sadarbību starp preču zīmju birojiem
Eiropā pašlaik ļoti kavē daudzi šķēršļi: ·
trūkst skaidra juridiskā pamata sadarbībai
attiecībā uz ES tiesību aktiem par preču zīmēm; ·
valstu birojos trūkst tehnisku iekārtu; ·
trūkst stabila finansējuma vidējā termiņā un
ilgtermiņā. Lai risinātu minētās problēmas un sasniegtu
trīs attiecīgos mērķus, tika apsvērtas šādas iespējas. 1. Piemērota juridiskā pamata
sadarbībai nodrošināšana. (a)
Risinājums Nr. 1: konkrēta juridiskā pamata
Eiropas intelektuālā īpašuma biroju sadarbībai neesamība. (b)
Risinājums Nr. 2: juridiskais pamats, kas
ļautu valstu birojiem un ITSB sadarboties savā starpā (sadarbība pēc izvēles). (c)
Risinājums Nr. 3: juridiskais pamats, kas
valstu birojiem un ITSB uzliek pienākumu sadarboties savā starpā (obligāta
sadarbība). 2. Tehniskās kapacitātes izveide
valstu birojos. (a)
Risinājums Nr. 1: katrs birojs iegādājas un
attīsta nepieciešamās iekārtas un instrumentus. (b)
Risinājums Nr. 2: piekļuve rīkiem pēc
izvēles – nepieciešamās iekārtas un rīki IĪ birojiem ir pieejami
brīvprātīgas sadarbības ietvaros. (c)
Risinājums Nr. 3: obligāta piekļuve
rīkiem – nepieciešamās iekārtas ir pieejamas obligātas sadarbības
ietvaros. Šī iespēja pārklājas ar iepriekš minēto risinājumu nr. 3 par piemērotu
juridisko pamatu un turpmāk minēto risinājumu nr. 3 par ilgtermiņa
finansējumu sadarbības pasākumiem. 3. Ilgtermiņa finansējuma
nodrošināšana sadarbības pasākumiem. (a)
Risinājums Nr. 1: finansējums no dalībvalstīm. (b)
Risinājums Nr. 2: finansējums no ES budžeta. (c)
Risinājums Nr. 3: finansējums no ITSB budžeta. Ietekmes novērtējumā secināts, ka
3. risinājums visos gadījumos būtu samērīgs un vislabāk piemērots
izvirzīto mērķu sasniegšanai. 3. JURIDISKAIS PAMATS UN SUBSIDIARITĀTE Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību
LESD 118. panta 1. punktā paredzēti pasākumi, ar ko ieviest Eiropas
intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu
intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā ES, tostarp centralizētas atļauju
piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā. Kopienas preču zīme ir atsevišķs ES
intelektuālā īpašuma tiesību veids, kas ieviests ar ES regulu. Ietekmes
novērtējuma ietvaros veiktajā analīzē secināts, ka regulas daļas ir jāmaina,
lai uzlabotu un vienkāršotu Kopienas preču zīmju sistēmu. Nepieciešamo
grozījumu izdarīšana ir vienīgi ES likumdevēja kompetencē. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Šis priekšlikums neietekmēs Eiropas Savienības
budžetu, līdz ar to tam nav pievienots Finanšu regulas 31. pantā
paredzētais finanšu pārskats (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK,
Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu
noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas
(EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu). 5. SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA SKAIDROJUMS Ierosinātie regulas grozījumi ir izklāstīti
saskaņā ar iepriekš 1.2. sadaļā noteiktajiem mērķiem. 5.1. Terminoloģijas un kopējās
pieejas Savienības decentralizētajām aģentūrām pielāgošana Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir
atjaunināta regulā lietotā terminoloģija. Tas nozīmē, ka jēdziens “Kopienas
preču zīme” ir aizstāts ar “Eiropas preču zīme”. Ir daudzi pasākumi, lai uzlabotu esošo
aģentūru un aģentūru, kas vēl jāizveido saskaņā ar kopējo pieeju
decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas
Parlaments, Padome un Komisija, pārvaldību un efektivitāti. Regula ir
jāpielāgo, lai attiecībā uz noteikumiem par ITSB ņemtu vērā kopējo pieeju.
Saistībā ar aģentūras nosaukumu ir ierosināts to pārdēvēt par Eiropas
Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūru (turpmāk „Aģentūra”), lai
uzlabotu tās Valdes darbību, saskaņotu augstāko amatpersonu atlases procedūras
un nodrošinātu gada un daudzgadu darba programmas un regulārus novērtējumus. 5.2. Procedūru vienkāršošana - Pieteikumu iesniegšana (25. pants) Valstu biroji vairs gandrīz nesaņem
pieteikumus Eiropas preču zīmēm. Gandrīz visi pieteikumi (2012. gadā –
96,3 %) tagad tiek tieši iesniegti ar ITSB elektroniskās pieteikumu
iesniegšanas sistēmas palīdzību. Ņemot vērā šo situāciju un to, ka pieteikumus
tagad var vienkārši iesniegt tiešsaistē, ir jāatceļ iespēja tos iesniegt valstu
birojos. - Iesniegšanas datums (27. pants) Vairums Eiropas preču zīmju pieteikumu tagad
tiek pārbaudīti pirms vienu mēnesi ilgā laikposma beigām, līdz kuram pieteikuma
iesniedzējam ir jāsamaksā reģistrācijas nodeva. Tas sniedz iespēju pieteikuma
iesniedzējiem iesniegt “izmēģinājuma pieteikumus” un nemaksāt nodevu, ja
Aģentūra konstatē nepilnības vai ceļ iebildumus. Maksājumi ar norēķinu kontu
palīdzību ir uzskatāmi par veiktiem mēneša pēdējā dienā, ja pieteikuma
iesniedzēji to vēlas. Tādēļ 27. pants ir grozīts, lai atceltu viena mēneša
laikposmu un sasaistītu pienākumu maksāt nodevu ar pieteikuma iesniegšanu, lai
pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz pierādījumi par to, ka, iesniedzot
pieteikumu, viņi iesniedza maksājuma uzdevumu vai veica maksājumu. - Meklēšana (38. un 155. pants) Pašreizējā regulējumā par meklēšanu nav
paredzēts ne uzticams preču zīmju pārbaudes rīks, ne arī ļoti vispusīga
reģistra uzraudzība. Laika gaitā meklēšanas trūkumi valstu un ES līmenī ir
kļuvuši aktuālāki, kaut gan IT priekšrocības mūsdienās sniedz lietotājiem
iespēju piekļūt labākām, ātrākām un lētākām alternatīvām. Pieteikuma
iesniedzējiem pašlaik ir maza interese par meklēšanas valstu līmenī rezultātu
iegūšanu no valstu birojiem, kas piedalās izvēles sistēmā. Aģentūra kopā ar
valstu birojiem pašlaik attīsta vairākus daudzsološus rīkus, kas sniedz daudz
labākas iespējas veikt prioritāro zīmju meklējumus un uzraudzīt pārkāpumu
reģistru. Tādēļ ir atcelti pašreizējie regulējumi par meklēšanu. - Pieteikuma publicēšana (39. pants) Meklēšanas sistēmas atcelšana ļaus atcelt arī
pašreizējo viena mēneša laikposmu no brīža, kad Aģentūra informē pieteikuma
iesniedzēju par meklēšanas rezultātiem, līdz pieteikuma publicēšanai. Tas
paātrinās reģistrēšanas procedūru. - Trešo personu apsvērumi (40. pants) Lai veicinātu trešo personu apsvērumu
iesniegšanu, 40. pants ir grozīts un ir pagarināts termiņš, kura laikā var
iesniegt apsvērumus. Atsauce uz publicēšanas datumu ir svītrota, ņemot vērā, ka
Eiropas preču zīmju pieteikumi jau pāris dienu laikā pēc pieteikuma
iesniegšanas ir publiski pieejami Aģentūras preču zīmju datubāzē “CTM online”.
Lai vienkāršotu procedūras, trešajām personām būs iespēja iesniegt apsvērumus,
tiklīdz viņas būs informētas par pieteikumu. Apsvērumu iesniegšanas termiņš būs
termiņš, līdz kura beigām var celt iebildumus, vai līdz iebildumu procesa
beigām saskaņā ar Aģentūras pašreizējo praksi. - Lēmumu pārskatīšana inter partes
lietās (62. pants) Izrādās, ka 62. pantam nav praktiskas
nozīmes. Līdz šim nav pārskatīts neviens lēmums inter partes lietā
saskaņā ar šo noteikumu. Tā galvenais cēlonis ir tas, ka citas puses nav
ieinteresētas sniegt apstiprinājumu, kas ir paredzēts 62. panta
2. punktā. Ņemot vērā, ka ir pietiekami tiesiskās aizsardzības līdzekļi
kļūdaina inter partes lēmuma labošanai, 62. pants ir svītrots.
- Procesa turpināšana (82. pants) Regulas 82. panta piemērošanas rezultātā
praksē ir radušās dažas problēmas, un tā rezultātā tika publicēts Aģentūras
priekšsēdētāja paziņojums Nr. 06/05[8].
Regulas 82. pants ir grozīts, lai vienkāršotu tā piemērošanu un iestrādātu
tajā minētā paziņojuma saturu. Tā kā ir svītrots 25. panta 3. punkts
un 62. pants, norādes uz tiem arī ir svītrotas no izslēgto termiņu
saraksta. Norāde uz 42. pantu arī ir svītrota, lai ļautu turpināties
visiem termiņiem iebildumu procesā, izņemot 41. panta 1. punktā
paredzēto iebildumu iesniegšanas termiņu un 41. panta 3. punktā
paredzēto nodevas par iebildumu iesniegšanu maksājuma termiņu. - Iebildumu par starptautisku reģistrāciju
iesniegšanas termiņš (156. pants) Tā kā nav nepieciešams saglabāt pašreiz
paredzēto sešu mēnešu laikposmu, 156. pants ir grozīts, lai līdz vienam
mēnesim saīsinātu laikposmu starp publicēšanu saskaņā ar 152. panta
1. punktu un iebildumu par starptautisku reģistrāciju iesniegšanas termiņa
sākumu. 5.3. Juridiskās noteiktības
palielināšana - Eiropas preču zīmes definīcija
(4. pants) Regulas 4. pants ir grozīts, lai atceltu
prasību par grafisko attēlu. Piemērojamais priekšnosacījums, ka ir jābūt
iespējai grafiski attēlot apzīmējumu, ir novecojis. Tas rada samērā lielu
juridisko nenoteiktību attiecībā uz noteiktām netradicionālām zīmēm, piemēram,
tikai skaņām. Tādos gadījumos atveidojumam, kas nav grafisks (piemēram, skaņu
datnei), varētu būt pat priekšrocības, salīdzinot ar grafisku atveidojumu, ja
tas ļauj precīzāk identificēt zīmi un tādējādi ļauj sasniegt mērķi par lielāku
juridisko noteiktību. Atbilstoši ierosinātajai jaunajai definīcijai var brīvi
izvēlēties, ko reģistrēt kā preču zīmi, kuru var atveidot ar tehnoloģiskiem
līdzekļiem, nodrošinot pietiekamas garantijas. Tās mērķis ir nevis neierobežoti
paplašināt veidus, kādos atļauts atveidot zīmes, bet gan ieviest vairāk
elastības šajā saistībā, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību. - Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un
tradicionālo apzīmējumu aizsardzība (7. pants) Regulas 7. panta 1. punkta
j) un k) apakšpunktos paredzētie noteikumi nenodrošina tādu pašu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmeni, kā tas ir paredzēts šādās
tiesību normās: ·
Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada
21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu
kvalitātes shēmām[9]
13. un 14. pantā; ·
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada
22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un
paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, kura grozīta ar
Regulu (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs)[10] 118.l un
118.m pantā; ·
Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada
15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu aizsardzību[11]
16. pantā. Lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti par
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek pilnībā ievēroti procedūrās saistībā ar
Eiropas preču zīmju reģistrēšanu, attiecīgie absolūtie atteikuma pamatojumi ir
pilnībā saskaņoti ar ES tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un
racionalizēti šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību, atteikuma
pamatojumi ir paplašināti, lai tos attiecinātu arī uz aizsargātiem
tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām
īpatnībām. - Tiesības, ko piešķir Eiropas preču zīme
(9. un 9.a pants) 1. Tiesības, kas piešķirtas, neskarot
pirmtiesības Ne regulā, ne direktīvā nav iekļauts skaidrs
noteikums, kas paredzētu, ka preču zīmes īpašnieks nedrīkst izmantot savas
tiesības attiecībā uz identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu, uz kuru jau
attiecas agrākas tiesības. Saskaņā ar Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību
komercaspektiem[12]
16. panta 1. punktu regulas 9. pants ir grozīts, lai precizētu,
ka prasības par pārkāpumiem neskar agrākas tiesības. 2. Lietas saistībā ar divkāršu
identitāti Preču zīmju papildu funkciju atzīšana,
ievērojot direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu (regulas
9. panta 1. punkta a) apakšpunktu), ir radījusi juridisko
nenoteiktību. Jo īpaši saistība starp lietām par divkāršo identitāti un
paplašināto aizsardzību, ko sniedz direktīvas 5. panta 2. punkts
(regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts), un preču zīmēm,
kurām ir reputācija, ir kļuvusi neskaidra[13].
Juridiskās noteiktības un konsekvences labad ir precizēts, ka lietās par
divkāršo identitāti saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu
un par līdzību saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir
ņemama vērā vienīgi izcelsmes norādes funkcija. 3. Izmantošana par uzņēmuma nosaukumu
vai komercnosaukumu Saskaņā ar Tiesas judikatūru[14] direktīvas 5. panta
1. punkts ir piemērojams gadījumos, kad sabiedrība uzskatīs, ka uzņēmuma
nosaukuma lietošana ir (arī) saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, ko piedāvā
uzņēmums. Tādēļ pret aizsargātas preču zīmes izmantošanu par tirdzniecības
nosaukumu ir jāattiecas kā pret pārkāpumu, ja ir izpildītas prasības
izmantošanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem. 4. Izmantošana salīdzinošajā reklāmā Direktīva 2006/114/EK (2006. gada
12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[15] regulē nosacījumus, saskaņā ar
kuriem ir atļauta reklāma, kas tieši vai netieši identificē konkurentu vai
konkurenta piedāvātās preces vai pakalpojumus. Minētā tiesību akta saistība ar
tiesību aktiem par preču zīmēm ir radījusi šaubas. Tādēļ ir lietderīgi
precizēt, ka preču zīmes īpašnieks var novērst savas preču zīmes izmantošanu
salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma neatbilst
Direktīvas 2006/114/EK 4. pantā paredzētajām prasībām. 5. Sūtījumi no komercpiegādātājiem Ir ierosināti grozījumi, lai precizētu, ka
preces nedrīkst importēt ES pat tad, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā
nolūkā. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka preču zīmju īpašniekiem ir
tiesības novērst, ka uzņēmumi (neatkarīgi no tā, vai tie atrodas ES vai ārpus
tās) importē preces, kas atrodas ārpus ES un kas tiek pārdotas, piedāvātas,
reklamētas vai nosūtītas privātajiem patērētājiem, un novērst viltotu preču
pasūtīšanu un pārdošanu internetā. 6. Muitas teritorijā ievestās preces Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietās par Philips/Nokia[16] ārpuskopienas preču ievešana,
atrašanās un pārvietošana ES muitas teritorijā, kurām piemēro atlikšanas
procedūru, saskaņā ar spēkā esošo acquis nav pārkāpums attiecībā uz
intelektuālā īpašuma tiesībām, kas piešķirtas ar ES un tās dalībvalstu
materiālo tiesību normām. Šādas preces var klasificēt kā viltotas vienīgi tad,
ja ir pierādījumi, ka ar tām tiek veikts komercdarījums, kas ir vērsts uz ES
patērētājiem, piemēram, pārdošana, pārdošanas piedāvājums vai reklāma.
Sprieduma Philips/Nokia lietā sekas asi kritizē ieinteresētās personas,
jo tas tiesību īpašniekiem uzliek nesamērīgi lielu slogu saistībā ar
pierādīšanas pienākumu un kavē cīņu pret viltojumiem. Ir acīmredzams, ka ir
steidzami nepieciešams ieviest Eiropas tiesisko regulējumu, kas ļautu efektīvāk
cīnīties pret preču viltošanu, kas strauji attīstās. Tādēļ ir ierosināts
novērst esošos trūkumus, dodot tiesību īpašniekiem tiesības aizliegt trešajām
personām ievest no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā preces, kas bez
atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir
reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, neatkarīgi no tā, vai minētās preces ir
laistas brīvā apgrozībā. 7. Sagatavošanās darbi Ne regulā, ne direktīvā nav paredzēti
noteikumi, kas ļautu veikt procesus pret etiķešu un iepakojumu vai līdzīgu
vienību, kuras vēlāk varētu izmantot kopā ar nelikumīgām precēm, izplatīšanu un
pārdošanu. Dažos valstu tiesību aktos ir paredzēti skaidri noteikumi par šādu
darbību. Tāda noteikuma iekļaušana šajā regulā un direktīvā ir lietderīga, lai
sniegtu vēl vienu praktisku, svarīgu un efektīvu ieguldījumu cīņā pret
viltojumiem. - Eiropas preču zīmes spēka ierobežojums
(12. pants) Ierobežojums, kas paredzēts 12. panta
1. punkta a) apakšpunktā, attiecas vienīgi uz personu vārdu
izmantošanu saskaņā ar Kopīgo Padomes un Komisijas deklarāciju[17]. Lai nodrošinātu konsekvenci,
12. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais ierobežojums ir
paplašināts, lai attiecinātu to uz apzīmējumu vai norāžu bez atšķirīgām
īpašībām izmantošanu. Ir uzskatāms par lietderīgu 12. panta 1. punkta
c) apakšpunktā paredzēt skaidru ierobežojumu, kas attiecas uz izmantošanu
atsaucēs kopumā. Visbeidzot, atsevišķā punktā precizēti nosacījumi, saskaņā ar
kuriem preču zīmes izmantošana nav uzskatāma par atbilstīgu godīgai
uzņēmējdarbības praksei. - Preču un pakalpojumu apzīmējumi un
klasifikācija (28. pants) Regulas 28. pants ir grozīts, lai regulā
paredzētu būtiskus noteikumus par preču un pakalpojumu apzīmējumiem un
klasifikāciju. Šie noteikumi ir iekļauti direktīvā. Tie atbilst Tiesas
ieviestajiem principiem[18],
saskaņā ar kuriem pieteikuma iesniedzējam pietiekami skaidri un precīzi ir
jāidentificē preces un pakalpojumi, kuriem pieprasa aizsardzību, lai
attiecīgajām iestādēm un uzņēmumiem sniegtu iespēju noteikt preču zīmei
piešķirtās aizsardzības apmēru. Preču vai pakalpojumu identificēšanai var
izmantot Nicas klasifikācijas klašu nosaukumu vispārējos apzīmējumus, ja vien
šāda identificēšana ir pietiekami skaidra un precīza. Grozījumos precizēts, ka
vispārējo terminu lietojums ir jāinterpretē tā, lai iekļautu visas preces un
pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. Visbeidzot,
grozījumi ļauj to Eiropas preču zīmju īpašniekiem, kuras iesniegtas pirms
Aģentūras jaunās klasifikācijas prakses publicēšanas datuma[19], pieņemt preču un pakalpojumu
specifikācijas saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai nodrošinātu, ka reģistra saturs
atbilst prasītajam skaidrības un precizitātes standartam. - Eiropas sertifikācijas zīmes (74.b –
74.k pants) Lai gan dažādās valstu sistēmās ir paredzēta
iespēja aizsargāt sertifikācijas zīmes, Eiropas preču zīmju sistēmā pašlaik ir
paredzēta vienīgi individuālu un kolektīvu zīmju reģistrēšana. Dažām valsts un
privātām struktūrām, kas neatbilst nosacījumiem, lai varētu iegūt kolektīvas
preču zīmes aizsardzību, ir nepieciešama sistēma, lai aizsargātu sertifikācijas
zīmes ES līmenī. Šāda sistēma arī novērstu pašreizējo nelīdzsvarotību starp
valstu sistēmām un Eiropas preču zīmju sistēmu. Ir ierosināts papildināt regulu
ar īpašu noteikumu kopumu par Eiropas sertifikācijas zīmju reģistrēšanu. - Aģentūras uzdevumi (123.b pants) Lai nodrošinātu visaptverošu segumu, juridisko
noteiktību un labāku pārredzamību, visi Aģentūras uzdevumi ir noteikti jaunajā
123.b pantā, tostarp tie uzdevumi, kas izriet no citiem tiesību aktiem un
nav saistīti ar ES preču zīmju sistēmu. 5.4. Sadarbības regulējums
(123.c pants) Regulas 123.c pantā ir paredzēts skaidrs
regulējums par obligātu sadarbību starp Aģentūru un dalībvalstu intelektuālā
īpašuma birojiem, kuras mērķis ir veicināt prakses konverģenci un attīstīt
kopējos instrumentus. Tajā paredzēts, ka Aģentūrai un dalībvalstu birojiem ir
pienākums sadarboties, un noteiktas galvenās sadarbības jomas un īpaši kopīgi
Savienības nozīmes projekti, ko koordinēs Aģentūra. Turklāt ar minēto pantu ir
ieviests finansēšanas mehānisms, kas ļauj Aģentūrai ar dotāciju palīdzību
finansēt minētos kopīgos projektus. Finansēšanas shēma ir juridiski un
finansiāli iespējama alternatīva pieejai, ko Padome ierosināja savos
2010. gada maija secinājumos. 5.5. Saskaņošana ar LESD
290. pantu Ar regulu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras
konkrētu noteikumu pieņemšanai. Minētie noteikumi pašlaik ir paredzēti
Komisijas Regulā (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada
13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par
Kopienas preču zīmi[20],
Komisijas Regulā (EK) Nr. 2869/95 (1995. gada
13. decembris) par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam[21], un Komisijas Regulā (EK)
Nr. 216/96 (1996. gada 5. februāris), ar ko paredz Iekšējā
tirgus saskaņošanas biroja Apelācijas padomes procesuālos noteikumus[22]. Līdz ar Lisabonas līguma
stāšanos spēkā ir nepieciešams saskaņot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas
saskaņā ar šo regulu, ar Līguma 290. pantu (jaunie panti 24.a, 35.a, 45.a,
49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a). 2013/0088 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Padomes Regulu (EK)
Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības
darbību un jo īpaši tā 118. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas
valstu parlamentiem, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: (1) Ar Padomes Regulu (EK)
Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi[23], kas 2009. gadā
kodificēta kā Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada
26. februāris) par Kopienas preču zīmi[24],
īpaši Eiropas Savienībai tika radīta preču zīmju aizsardzības sistēma, kurā
paredzēta preču zīmju aizsardzība Eiropas Savienības līmenī paralēli preču
zīmju aizsardzībai, kas ir pieejama dalībvalstu līmenī saskaņā ar valstu preču
zīmju sistēmām, kuras saskaņotas ar Padomes Pirmo Direktīvu 89/104/EEK
(1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus
attiecībā uz preču zīmēm[25],
kura kodificēta kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK
(2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus
attiecībā uz preču zīmēm[26].
(2) Pēc Lisabonas līguma stāšanās
spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā
terminoloģija. Tas nozīmē jēdziena “Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu
“Eiropas preču zīme”. Saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par
ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija,
nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)”
būtu jāaizstāj ar nosaukumu „Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu
aģentūra” (turpmāk „Aģentūra”). (3) Pēc Komisijas paziņojuma
„Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (2008. gada
16. jūlijs)[27]
Komisija veica vispusīgu novērtējumu par preču zīmju sistēmas vispārējo darbību
Eiropā kopumā, kas attiecās uz Savienības un dalībvalstu līmeņa sistēmām un to
savstarpējo mijiedarbību. (4) Savos 2010. gada
25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku
pārskatīšanu[28]
Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK)
Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. (5) Pieredze, kas gūta kopš
Kopienas preču zīmju sistēmas ieviešanas, liecina, ka uzņēmumi no Savienības un
no trešām valstīm ir akceptējuši sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un
dzīvotspējīgu alternatīvu preču zīmju aizsardzībai dalībvalstu līmenī. (6) Tomēr valstu preču zīmes
joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kas nevēlas savu preču zīmju
aizsardzību Savienības līmenī vai kas nevar iegūt Savienības mēroga
aizsardzību, kamēr aizsardzībai valsts līmenī nav nekādu šķēršļu. Lēmums par
to, vai pieprasīt aizsardzību tikai kā vienas vai vairāku dalībvalstu zīmei vai
tikai kā Eiropas preču zīmei, vai arī abu veidu aizsardzību, būtu jāatstāj
katras personas ziņā, kas vēlas iegūt preču zīmes aizsardzību. (7) Lai gan novērtējumā par
Kopienas preču zīmju sistēmas vispārējo darbību tika apstiprināts, ka vairāki
sistēmas aspekti, tostarp pamatprincipi, uz kuriem tā balstās, ir izturējuši
laika pārbaudījumu un joprojām atbilst uzņēmējdarbības vajadzībām un cerībām,
Komisija savā 2011. gada 24. maija paziņojumā „Intelektuālā īpašuma
tiesību vienotais tirgus”[29]
secināja, ka ir nepieciešams modernizēt preču zīmju sistēmu Savienībā, padarot
to kopumā efektīvāku, lietderīgāku un saskaņotāku un pielāgojot to interneta
laikmetam. (8) Paralēli Kopienas preču zīmju
sistēmas uzlabojumiem un grozījumiem būtu jāturpina saskaņot valstu tiesību
aktus un praksi attiecībā uz preču zīmēm un pielāgot tos Savienības preču zīmju
sistēmai, ciktāl tas iespējams, lai visā Savienībā radītu pēc iespējas līdzīgus
preču zīmju reģistrēšanas un aizsardzības nosacījumus. (9) Lai sniegtu vairāk elastības,
vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju
atveidojumu veidiem, Eiropas preču zīmes definīcijā būtu jāsvītro prasība par
grafisko attēlu. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, kam
nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums ļauj kompetentajām
iestādēm un sabiedrībai precīzi un skaidri noteikt precīzu aizsardzības
objektu. (10) Pašreizējie Regulas (EK)
Nr. 207/2009 noteikumi nenodrošina tādu pašu cilmes vietas nosaukumu un
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmeni, kā tas ir paredzēts citos
Savienības tiesību aktos. Tādēļ ir nepieciešams precizēt absolūtos atteikuma
pamatojumus attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes
norādēm, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību
aktiem, kuros paredzēta minēto intelektuālā īpašuma tiesību veidu aizsardzība.
Lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem Savienības tiesību aktiem, absolūtu
atteikumu pamatojuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, lai to attiecinātu arī
uz aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām
tradicionālajām īpatnībām. (11) Preču zīmes, kas pieteiktas
rakstībā vai valodā, kura Savienībā nav saprotama, nebūtu jāaizsargā, ja to
reģistrēšana būtu jāatsaka absolūtu atteikuma pamatojumu dēļ gadījumā, ja tās
tiktu tulkotas vai transkribētas vienā no dalībvalstu oficiālajām valodām. (12) Ir lietderīgi padarīt preču
zīmju iegūšanu negodīgā veidā grūtāku, paplašinot iespējas iebilst pret Eiropas
preču zīmju pieteikumiem, kas iesniegti ļaunprātīgi. (13) Lai saglabātu to cilmes vietas
nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuras ir aizsargātas Savienības
līmenī, tiesību stingru aizsardzību, ir nepieciešams precizēt, ka minētās
tiesības ļauj celt iebildumus pret vēlākas Eiropas preču zīmes reģistrēšanu
neatkarīgi no tā, vai pārbaudītājam ex officio ir jāņem vērā
atteikuma pamatojums. (14) Lai nodrošinātu juridisko
noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru agrāk
reģistrētai preču zīmei ir prioritāte pār vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir
nepieciešams paredzēt, ka tiesību, kas piešķirtas ar Eiropas preču zīmi,
īstenošanai nebūtu jāskar tās preču zīmes īpašnieka tiesības, kas iegūtas pirms
minētās Eiropas preču zīmes iesniegšanas vai prioritātes datuma. Tas atbilst
1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām
intelektuālā īpašuma tiesībām[30]
16. panta 1. punktam. (15) Lai nodrošinātu juridisko
noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības
gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām
precēm vai pakalpojumiem, Eiropas preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai
tad un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta Eiropas preču zīmes
galvenā funkcija – garantēt preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi. (16) Gadījumā, ja kāds uzņēmums kā
tirdzniecības nosaukumu izmanto tādu pašu vai līdzīgu apzīmējumu tādā veidā, ka
rodas saikne starp uzņēmumu ar šādu nosaukumu un minētā uzņēmuma precēm vai
pakalpojumiem, var rasties maldīgs priekšstats par preču un pakalpojumu
komerciālo izcelsmi. Tādējādi pārkāpumi attiecībā uz Eiropas preču zīmi ietver
arī apzīmējuma izmantošanu kā tirdzniecības nosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja
šāda izmantošana notiek nolūkā atšķirt preces un pakalpojumus pēc to
komerciālās izcelsmes. (17) Lai nodrošinātu juridisko
noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir
lietderīgi paredzēt, ka Eiropas preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām
aizliegt trešajām personām izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda
salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvai 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu
un salīdzinošu reklāmu[31].
(18) Nolūkā stiprināt preču zīmju
aizsardzību un efektīvāk apkarot viltošanu, Eiropas preču zīmes īpašniekam
vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām ievest Savienības muitas
teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, ja tās ir ievestas no trešām
valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska
Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm. (19) Lai efektīvāk novērstu
pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam
vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja
vienīgi preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. (20) Lai ļautu Eiropas preču zīmju
īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, viņiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt
marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un veikt sagatavošanās darbus pirms
marķēšanas. (21) Ekskluzīvajām tiesībām, ko
piešķir Eiropas preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt izmantot
apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto godīgi un saskaņā ar godīgu praksi
rūpnieciskās un komerciālās lietās. Lai konfliktu gadījumā radītu vienlīdzīgus
nosacījumus tirdzniecības nosaukumiem un preču zīmēm, ņemot vērā, ka tirdzniecības
nosaukumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču
zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda izmantošana attiecas vienīgi uz sava personvārda
lietošanu. Turklāt tajā būtu jāiekļauj aprakstošu apzīmējumu vai norāžu vai
apzīmējumu vai norāžu bez atšķirtspējas izmantošana kopumā. Īpašniekam
nevajadzētu būt tiesībām novērst vispārēju taisnīgu un godīgu Eiropas preču
zīmes izmantošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem,
kas pieder īpašniekam. (22) Lai nodrošinātu juridisko
noteiktību un aizsargātu tiesiski iegūtu preču zīmju tiesības, ir lietderīgi un
nepieciešams paredzēt, neskarot principu, saskaņā ar kuru ar agrāku preču zīmi
nevar vērsties pret vēlāku preču zīmi, ka Eiropas preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu
būt tiesībām iebilst pret vēlākas preču zīmes izmantošanu, ja šī vēlākā preču
zīme tika iegūta laikā, kad ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāku
preču zīmi. (23) Vienlīdzības un juridiskās
noteiktības labad Eiropas preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas atšķiras
zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu no tās formas, kādā
tā tikusi reģistrēta, vajadzētu būt pietiekamai, lai paturētu piešķirtās
tiesības neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā, kā tā tika izmantota, arī
ir reģistrēta. (24) Ar Regulu (EK)
Nr. 207/2009 Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras, lai pieņemtu noteikumus
minētās regulas īstenošanai. Lisabonas līgums ir stājies spēkā, un pilnvaras,
kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, jāsaskaņo
ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. (25) Ir jo sevišķi būtiski, lai
Komisija sagatavošanās darba laikā veiktu atbilstīgas apspriešanās, tostarp
ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu
jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (26) Lai nodrošinātu, ka tiesību
akti par Eiropas preču zīmi kā par īpašuma objektu tiek efektīvi reģistrēti, un
nodrošinātu pilnīgu Eiropas preču zīmju reģistra pārredzamību, Komisijai būtu
jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu,
lai precizētu konkrētas pieteikuma iesniedzēja saistības attiecībā uz īpašām
preču zīmēm, detaļas par procedūrām Eiropas preču zīmju nodošanas reģistrēšanai,
tiesību in rem ieviešanu un nodošanu, izpildes panākšanu,
iesaistīšanos maksātnespējas procesā un licences piešķiršanu vai nodošanu
reģistrā un attiecīgo ierakstu anulēšanu vai mainīšanu. (27) Ņemot vērā pakāpenisko
samazinājumu un nelielo Kopienas preču zīmju pieteikumu skaitu, kas iesniegti
dalībvalstu centrālajos intelektuālā īpašuma birojos (turpmāk „dalībvalstu
biroji”), Eiropas preču zīmju pieteikumus būtu jāļauj iesniegt vienīgi
Aģentūrā. (28) Eiropas preču zīmes
aizsardzība tiek piešķirta saistībā ar konkrētām precēm vai pakalpojumiem, kuru
veids un skaits nosaka preču zīmes īpašniekam piešķirto aizsardzības apmēru.
Tādēļ ir būtiski Regulā (EK) Nr. 207/2009 ieviest noteikumus par
preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikāciju un nodrošināt juridisko
noteiktību un pareizu pārvaldību, pieprasot, ka pieteikuma iesniedzējs skaidri
un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, lai
kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties
vienīgi uz pieteikumu, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. Vispārējo
terminu lietojumu būtu jāinterpretē tā, lai iekļautu tikai tās visas preces un
pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. Eiropas preču
zīmju, kuras Aģentūras iepriekšējās prakses dēļ ir reģistrētas saistībā ar visu
Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, īpašniekiem būtu jādod iespēja
pielāgot viņu preču un pakalpojumu specifikācijas, lai nodrošinātu, ka reģistra
saturs atbilst prasītajam skaidrības un precizitātes standartam saskaņā ar
Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. (29) Lai paredzētu efektīvu
regulējumu Eiropas preču zīmju pieteikumu iesniegšanai, tostarp pretendēšanai
uz prioritāti un agrāku izcelsmi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču
zīmes pieteikuma iesniegšanas līdzekļus un kārtību, detaļas par Eiropas preču
zīmes pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, pieteikuma saturu, reģistrācijas
nodevas veidu un detaļas par procedūrām, kādās nosaka savstarpību, pretendē uz
iepriekšēja pieteikuma prioritāti, izstādīšanas prioritāti un valsts preču
zīmes agrāku izcelsmi. (30) Pašreizējais regulējums par
Eiropas preču zīmi un meklēšanu valsts līmenī nav uzticams un efektīvs. Tādēļ
tas būtu jāaizstāj, sadarbības starp Aģentūru un dalībvalstu birojiem ietvaros
darot pieejamas visaptverošas, ātras un jaudīgas meklētājprogrammas, ko
sabiedrība varētu lietot bez maksas. (31) Lai nodrošinātu, ka
pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Aģentūra ātri un efektīvi
pārbauda un reģistrē Eiropas preču zīmju pieteikumus, Komisijai būtu jādeleģē
pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai
precizētu detaļas par procedūrām, kas saistītas ar pārbaudi par atbilstību prasībām
par iesniegšanas datumu un pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, procedūras
pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva par kategoriju, un absolūta atteikuma
pamatojuma pārbaudei, detaļas par pieteikuma publicēšanu, procedūras
neprecizitāšu un kļūdu labošanai pieteikumu publikācijās, detaļas par
procedūrām saistībā ar trešo personu apsvērumiem, detaļas par iebildumu
procedūrām, detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un pārbaudei un
procedūrām pieteikumu grozīšanai un dalīšanai, ziņas, kas, reģistrējot Eiropas
preču zīmi, jānorāda reģistrā, kārtību, kādā publicē reģistrēšanu, un
reģistrācijas apliecības saturu un izsniegšanas kārtību. (32) Lai Eiropas preču zīmes varētu
efektīvi pagarināt un droši praksē piemērot noteikumus par Eiropas preču zīmju
izmaiņām un dalīšanu, neapdraudot juridisko noteiktību, Komisijai būtu jādeleģē
pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai
precizētu Eiropas preču zīmju pagarināšanas kārtību un procedūras, kas
reglamentē Eiropas preču zīmju izmaiņas vai dalīšanu. (33) Lai ļautu Eiropas preču zīmes
īpašniekam vienkāršā veidā atteikties no Eiropas preču zīmes, ievērojot to
trešo pušu tiesības, kas iekļautas reģistrā saistībā ar minēto preču zīmi, un
lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās
Eiropas preču zīmi var efektīvā veidā atcelt vai atzīt par spēkā neesošu, un
lai ņemtu vērā šajā regulā paredzētos principus, Komisijai būtu jādeleģē
pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai
precizētu procedūras, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas preču zīmes, un
atcelšanas un spēkā neesamības procedūras. (34) Lai Apelācijas padomēm ļautu
pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās, kurās ņemti vērā
Regulā (EK) Nr. 207/2009 paredzētie principi, efektīvi un pilnīgi
pārskatīt Aģentūras lēmumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par
paziņojuma par apelāciju saturu, procedūrām apelācijas iesniegšanai un
pārbaudei, Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu un atlīdzību par
apelācijas nodevu. (35) Papildinot esošos noteikumus
par Kopienas kolektīvajām preču zīmēm un lai novērstu pašreizējo
nelīdzsvarotību starp valstu sistēmām un Eiropas preču zīmju sistēmu, ir
nepieciešams pievienot īpašu noteikumu kopumu, kuru mērķis ir paredzēt Eiropas
sertifikācijas zīmju aizsardzību, kas sniedz iespēju sertifikācijas iestādei
vai organizācijai atļaut sertifikācijas sistēmas dalībniekiem lietot minēto
zīmi kā apzīmējumu precēm un pakalpojumiem, kuri atbilst sertifikācijas
prasībām. (36) Lai ļautu efektīvi lietot
Eiropas kolektīvās un sertifikācijas zīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu
termiņu, kādā jāiesniedz noteikumi, kas regulē minēto zīmju lietošanu, un
noteikumu saturs. (37) Pašreizējās Kopienas preču
zīmju sistēmas piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir iespējams uzlabot
konkrētus procedūras aspektus. Tādēļ būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai
vajadzības gadījumā vienkāršotu un paātrinātu procedūras un, ja nepieciešams,
palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību. (38) Lai nodrošinātu Eiropas preču
zīmju sistēmas vienmērīgu un efektīvu darbību, Komisijai būtu jādeleģē
pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai
precizētu prasības par lēmumu formu, detaļas par procesa mutisko daļu un
pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūru tiesību zaudējuma
konstatēšanai, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās
veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu,
procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, un acīmredzamu
kļūdu lēmumos un Aģentūras pieļauto kļūdu labošanai, procedūru pārtraukšanas
kārtību un procedūras par izmaksu sadalījumu un noteikšanu, reģistrā norādāmās
ziņas, detaļas par dokumentu pārbaudi un glabāšanu, publicēšanas Eiropas Preču
Zīmju Biļetenā un Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī kārtību, nosacījumus par
sadarbību administratīvajā jomā starp Aģentūru un dalībvalstu iestādēm un
detaļas par pārstāvību Aģentūrā. (39) Juridiskās noteiktības un
labākas pārredzamības labad ir lietderīgi skaidri noteikt visus Aģentūras
uzdevumus, tostarp tos, kas nav saistīti ar Savienības preču zīmju sistēmas
pārvaldību. (40) Lai veicinātu prakses
konverģenci un attīstītu kopējus instrumentus, ir nepieciešams ieviest
piemērotu regulējumu sadarbībai starp Aģentūru un dalībvalstu birojiem, skaidri
nosakot sadarbības jomas un ļaujot Aģentūrai koordinēt attiecīgus kopīgus
Savienības nozīmes projektus un ar dotāciju palīdzību, nepārsniedzot maksimālo
summu, finansēt minētos kopīgos projektus. Uzņēmumiem, kas izmanto preču zīmju
sistēmas Eiropā, no minētās sadarbības būtu jāgūst labums. Kopīgajiem
projektiem, jo īpaši datubāzēm, ko izmanto meklēšanas un informācijas iegūšanas
nolūkā, šajā regulā paredzētā Savienības režīma lietotājiem būtu jāsniedz
papildu, iekļaujoši, efektīvi un bezmaksas rīki atbilstoši īpašām prasībām, kas
izriet no Eiropas preču zīmes vienotības. (41) Konkrēti principi par
Aģentūras pārvaldību būtu jāpielāgo kopējai pieejai decentralizētām aģentūrām,
ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņēma 2012. gada jūlijā. (42) Lielākas juridiskās
noteiktības un pārredzamības labad ir nepieciešams atjaunināt dažus noteikumus
par Aģentūras organizāciju un darbību. (43) Pareizas finanšu pārvaldības
interesēs būtu jāizvairās no ievērojama budžeta pārpalikuma uzkrāšanas. Tam
nebūtu jāskar Aģentūras rezerves, kas sedz darbības izmaksas viena gada garumā,
lai nodrošinātu tās darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi. (44) Lai ļautu Eiropas preču zīmes
pieteikumu vai reģistrāciju efektīvi pārvērst par valsts preču zīmes
pieteikumu, nodrošinot attiecīgo prasību rūpīgu pārbaudi, Komisijai būtu
jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu,
lai precizētu oficiālos nosacījumus, kuriem jāatbilst pārvēršanas
pieprasījumam, un detaļas par tā pārbaudi un publicēšanu. (45) Lai nodrošinātu efektīvu
strīdu risināšanas metodi, atbilstību valodu režīmam, kas paredzēts
Regulā (EK) Nr. 207/2009, ātru lēmumu pieņemšanu vienkāršos
jautājumos un Apelācijas padomju efektīvu organizēšanu, un garantētu piemērotu
un saprātīgu Aģentūras iekasēto nodevu līmeni, vienlaikus ievērojot budžeta
principus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 207/2009, Komisijai būtu
jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu,
lai precizētu detaļas par Aģentūrā lietojamajām valodām, gadījumus, kad lēmumi
par iebildumiem un anulēšanu būtu jāpieņem vienam dalībniekam, detaļas par
Apelācijas padomju organizēšanu, Aģentūrai maksājamās nodevu summas un detaļas
par minēto maksājumu veikšanu. (46) Lai nodrošinātu starptautisku
preču zīmju efektīvu reģistrēšanu, pilnīgi ievērojot Madrides nolīguma par
preču zīmju starptautisko reģistrāciju Protokolā paredzētos noteikumus,
Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma
290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām saistībā ar preču zīmju
starptautisko reģistrāciju. (47) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza
Regula (EK) Nr. 207/2009, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (EK) Nr. 207/2009 groza šādi: (1)
nosaukumā „Kopienas preču zīmi” aizstāj ar „Eiropas
preču zīmi”; (2)
visā regulā vārdus „Kopienas preču zīme” aizstāj ar
vārdiem „Eiropas preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; (3)
visā regulā vārdus „Kopienas preču zīmju tiesa”
aizstāj ar vārdiem „Eiropas preču zīmju tiesa” un veic nepieciešamās
gramatiskās izmaiņas; (4)
visā regulā vārdus „Kopienas kolektīvā preču zīme”
aizstāj ar vārdiem „Eiropas kolektīvā preču zīme” un veic nepieciešamās
gramatiskās izmaiņas; (5)
visā regulā, izņemot 2., 3. un 4. punktā
minētos gadījumus, vārdus „Kopiena”, „Eiropas Kopiena” un „Eiropas Kopienas”
aizstāj ar vārdu „Savienība” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; (6)
visā regulā vārdu „Birojs”, ja tas attiecas uz
regulas 2. pantā paredzēto Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču
zīmes, paraugi un modeļi), aizstāj ar vārdu „Aģentūra” un veic nepieciešamās
gramatiskās izmaiņas; (7)
visā regulā vārdu „priekšsēdētājs” aizstāj ar vārdu
„izpilddirektors” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; (8)
regulas 2. pantu aizstāj ar šādu: „2. pants
Aģentūra 1. Ar šo tiek nodibināta Eiropas Savienības Preču
zīmju un dizainparaugu aģentūra, turpmāk „Aģentūra”. 2. Savienības tiesību aktos visas atsauces uz
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) uzskata par
atsaucēm uz Aģentūru.”; (9)
regulas 4. pantu aizstāj ar šādu: „4. pants
Apzīmējumi, kas var būt Eiropas preču zīmes Eiropas preču zīmi var izveidot no apzīmējumiem,
jo īpaši no vārdiem, tostarp personvārdiem, modeļiem, burtiem, cipariem, krāsām
pašām par sevi, preču vai to iepakojuma formas vai skaņām, ja šādi apzīmējumi a) ir atšķirami starp dažādu uzņēmumu precēm
vai pakalpojumiem; b) ir atveidoti tādā veidā, kas ļauj
kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt precīzu zīmes īpašniekam
piešķirtās aizsardzības objektu.”; (10)
regulas 7. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punkta j) un
k) apakšpunktus aizstāj ar šādiem: „j) preču zīmes, kas nav reģistrējamas un ko
neturpina izmantot saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai
starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, kas paredz
cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību; k) preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā
ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros
Savienība ir līgumslēdzēja puse, kas paredz tradicionālo apzīmējumu attiecībā
uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzību; l) preču zīmes, kas attiecībā uz tāda paša
veida produktu satur vai ko veido agrākas šķirnes nosaukums saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par
Kopienas augu šķirņu aizsardzību.”; (b)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja
pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv a) tikai kādā Savienības daļā; b) tikai tad, ja preču zīme svešvalodā vai
svešā rakstībā ir tulkota vai transkribēta kādā dalībvalsts rakstībā vai
oficiālajā valodā.”; (11)
regulas 8. pantu groza šādi: (a)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ja preču zīmes īpašnieks iebilst, preču zīmi
nereģistrē gadījumos, kad a) preču zīmes īpašnieka starpnieks vai
pārstāvis iesniedz pieteikumu tās reģistrācijai savā vārdā bez īpašnieka
atļaujas, ja vien starpnieks vai pārstāvis neattaisno savu rīcību; b) preču zīmi iespējams sajaukt ar agrāku
preču zīmi, kas aizsargāta ārpus Savienības, ar nosacījumu, ka pieteikuma
iesniegšanas brīdī agrākā preču zīme joprojām tika faktiski izmantota un
pieteikuma iesniedzējs rīkojās ļaunprātīgi.”; (b)
panta 4. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “4. Ja
nereģistrētas preču zīmes vai citas plašākā nekā tikai vietējas nozīmes
tirdzniecībā izmantotas zīmes īpašnieks iebilst, tad preču zīmi, par kuru
iesniegts pieteikums, nereģistrē, ja atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kas
paredz cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vai
tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz šo zīmi:”; (c)
panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Ja 2. punkta nozīmē agrāk reģistrētās
preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir
identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai
pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tā ir pieprasīta, ir identiski, līdzīgi vai
nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta
agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Eiropas preču zīmi tā ir Savienībā
pazīstama vai attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā
dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla
varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai
atpazīstamības vai tai kaitēt.”; (12)
regulas 9. pantu aizstāj ar šādu: „9. pants
Tiesības, ko piešķir Eiropas preču zīme 1. Eiropas preču zīmes reģistrēšana piešķir
īpašniekam ekskluzīvas tiesības. 2. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms
Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, Eiropas
preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa
piekrišanas darījumos izmantot jebkādu apzīmējumu saistībā ar precēm vai
pakalpojumiem, ja (a)
apzīmējums ir identisks Eiropas preču zīmei un tiek
izmantots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem,
attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, un ja šāda izmantošana
ietekmē vai var ietekmēt Eiropas preču zīmes funkciju garantēt patērētājiem preču
vai pakalpojumu izcelsmi; (b)
apzīmējums ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču
zīmei un tiek izmantots precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi
precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme,
ja pastāv iespēja maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja
ar agrāko preču zīmi; (c)
apzīmējums ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču
zīmei, neatkarīgi no tā, vai tas tiek lietots saistībā ar precēm vai
pakalpojumiem, kas ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, attiecībā uz
kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, ja šī pēdējā ir Savienībā pazīstama un
ja minētā apzīmējuma izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt
labumu no Savienības preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt. 3. Atbilstoši 2. punktam jo īpaši var
aizliegt: (a)
piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam; (b)
piedāvāt preces, laižot tās tirgū vai uzglabājot
tās šim nolūkam ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt vai sniegt ar to pakalpojumus; (c)
importēt vai eksportēt preces ar šo apzīmējumu; (d)
izmantot apzīmējumu kā tirdzniecības vai uzņēmuma
nosaukumu vai kā daļu no tirdzniecības vai uzņēmuma nosaukuma; (e)
izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un
reklāmā; (f)
izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā
veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK. 4. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības
aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces, ja vienīgi
šo preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. 5. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības
aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas
teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir
ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir
būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām
precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes.”; (13)
pievieno šādu 9.a un 9.b pantu: „9.a pants
Īpašnieka tiesību pārkāpums, izmantojot apdari, iepakojumu vai citus
līdzekļus Ja pastāv bažas, ka apdare, iepakojums vai citi
līdzekļi, pie kuriem piestiprināta zīme, tiks izmantoti precēm un pakalpojumiem
un šāda izmantošana saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem būs
īpašnieka tiesību pārkāpums saskaņā ar 9. panta 2. un 3. punktu,
Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt: (a)
darījumos piestiprināt uz apdares, iepakojuma vai
citiem līdzekļiem, uz kuriem var piestiprināt zīmi, apzīmējumu, kas ir
identisks vai līdzīgs Eiropas preču zīmei; (b)
piedāvāt, laist tirgū vai šim nolūkam uzglabāt, vai
importēt vai eksportēt apdari, iepakojumu vai citus līdzekļus, uz kuriem ir
piestiprināta zīme. 9.b pants
Diena, no kuras var izmantot tiesības pret trešajām personām 1. Tiesības, ko piešķir Eiropas preču zīme, var
izmantot attiecībā uz trešajām personām kopš preču zīmes reģistrācijas
publikācijas dienas. 2. Var pieprasīt atbilstošu kompensāciju attiecībā
uz darbībām, kas veiktas pēc Eiropas preču zīmes pieteikuma publikācijas
dienas, ja šīs darbības būtu aizliegtas pēc preču zīmes reģistrācijas
publikācijas. 3. Tiesa, kam iesniegta prasība šādā jautājumā
nevar lemt par lietas būtību pirms reģistrācijas publikācijas.”; (14)
regulas 12. pantu aizstāj ar šādu: „12. pants
Eiropas preču zīmes spēka ierobežojums 1. Eiropas preču zīme tās īpašniekam nedod
tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot (a)
tās personvārdu vai adresi; (b)
apzīmējumus vai norādes, kam nav atšķirtspējas vai
kas attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto
nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu
sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības; (c)
preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm
vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes izmantošana
ir nepieciešama ražojuma vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par
piederumiem vai rezerves daļām. Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja trešā persona
izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās. 2. Uzskata, ka trešā persona minēto izmanto
neatbilstīgi godīgai praksei jo īpaši kādā no šādiem gadījumiem: (a)
tas rada iespaidu, ka pastāv komerciāla saikne
starp trešo personu un preču zīmes īpašnieku; (b)
bez pietiekama iemesla netaisnīgi tiek gūts labums
no preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēts.”; (15)
regulas 13. panta 1. punktā vārdu
„Kopienā” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Ekonomikas zonā”; (16)
pievieno šādu 13.a pantu: „13.a pants
Vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašnieka iesaistīšanās tiesības aizstāvībai
lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu 1. Lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz
pārkāpumu Eiropas preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāk
reģistrētu Eiropas preču zīmi, ja šī vēlākā preču zīme nav atzīta par spēkā
neesošu saskaņā ar 53. panta 3. un 4. punktu, 54. panta
1. un 2. punktu un 57. panta 2. punktu. 2. Lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz
pārkāpumu Eiropas preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāk
reģistrētu valsts preču zīmi, ja šī vēlāk reģistrētā valsts preču zīme nav
atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar Direktīvas [xxx] 8. pantu,
9. panta 1. un 2. punktu un 48. panta 3. punktu. 3. Ja Eiropas preču zīmes īpašniekam nav tiesību
aizliegt izmantot vēlāk reģistrētu Eiropas preču zīmi saskaņā ar 1. un
2. punktu, šīs vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību
aizliegt izmantot minēto agrāko Eiropas preču zīmi lietas izskatīšanas procesā
attiecībā uz pārkāpumu.”; (17)
regulas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar
šādu: „Pirmā punkta izpratnē par izmantošanu tiek
uzskatīta arī: (a)
Eiropas preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas
atšķiras zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu no tās
formas, kādā tā tikusi reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā,
kā tā tika izmantota, arī ir reģistrēta; (b)
Eiropas preču zīmes piestiprināšana precēm vai to
iepakojumam Savienībā vienīgi eksportam.”; (18)
regulas 16. panta 1. punkta ievadfrāzi
aizstāj ar šādu: “1. Ja vien 17. līdz 24. pantā nav
noteikts citādi, ar Eiropas preču zīmi kā īpašumtiesību objektu rīkojas visā
tās kopumā un visā Savienības teritorijā kā ar valsts preču zīmi, kas
reģistrēta dalībvalstī, kurā saskaņā ar Eiropas Preču zīmju reģistru (turpmāk
„reģistrs”):”; (19)
regulas 17. panta 4. punktu svītro; (20)
regulas 18. pantu aizstāj ar šādu: „18. pants
Tādas preču zīmes nodošana, kas reģistrēta uz starpnieka vārda 1. Ja Eiropas preču zīme ir reģistrēta uz tās
personas starpnieka vai pārstāvja vārda, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks, bez
īpašnieka atļaujas, pēdējam ir tiesības pieprasīt Eiropas preču zīmes nodošanu
savā labā, ja vien starpnieks vai pārstāvis neattaisno savu rīcību. 2. Īpašnieks saskaņā ar 1. punktu var
iesniegt nodošanas pieprasījumu: (a)
Aģentūrā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu
vietā, pamatojoties uz 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu; (b)
Eiropas preču zīmju tiesā, kas minēta 95. pantā,
pretprasības par spēkā neesamības atzīšanu vietā, pamatojoties uz
100. panta 1. punktu.”; (21)
regulas 19. pantu groza šādi: (a)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Pēc vienas puses lūguma tiesības, kas
piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, vai šādu tiesību nodošanu ievada reģistrā
un publicē.”; (b)
pantā pievieno šādu 3. punktu: “3. Reģistrā saskaņā ar 2. punktu veikto
ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”; (22)
regulas 20. pantam pievieno šādu
4. punktu: “4. Reģistrā saskaņā ar 3. punktu veikto
ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”; (23)
regulas 22. pantam pievieno šādu
6. punktu: “6. Reģistrā saskaņā ar 5. punktu veikto
ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”; (24)
II sadaļā pievieno šādu 5. iedaļu: „5. IEDAĻA
Pilnvaru deleģēšana 24.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
pieteikuma iesniedzēja pienākumu sniegt
7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto tulkojumu vai
transkripciju pieteikuma valodā; (b)
procedūru nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts
17. panta 5. punktā; (c)
procedūru in rem tiesību ieviešanas vai
nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 19. panta 2. punktā; (d)
procedūru izpildes ievadīšanai reģistrā, kā minēts
20. panta 3. punktā; (e)
procedūru, lai reģistrā ievadītu iesaistīšanos
maksātnespējas procesā, kā minēts 21. panta 3. punktā; (f)
procedūru licences piešķiršanas vai nodošanas
ievadīšanai reģistrā, kā minēts 22. panta 5. punktā; (g)
procedūru reģistra ieraksta par in rem
tiesībām, izpildi vai licenci anulēšanai vai mainīšanai, kā minēts attiecīgi
19. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā un 22. panta
6. punktā.”; (25)
regulas 25. pantu aizstāj ar šādu: „25. pants
Pieteikumu iesniegšana Pieteikumu par Eiropas preču zīmi iesniedz
Aģentūrā.”; (26)
regulas 26. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar
šādu: „d) zīmes atveidojumu, kas atbilst
4. panta b) punktā paredzētajām prasībām.”; (b)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Papildus 1. un 2. punktā minētajām
prasībām Eiropas preču zīmes pieteikums atbilst oficiālajiem nosacījumiem, kas
ieviesti saskaņā ar 35.a panta b) punktu. Ja minētajos nosacījumos
paredzēts, ka preču zīmi atveido elektroniski, Aģentūras izpilddirektors var
noteikt šādas elektroniskās datnes formātus un maksimālo lielumu.”; (27)
regulas 27. pantu aizstāj ar šādu: „27. pants
Iesniegšanas datums Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums
ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā dokumentus ar
26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, par ko iekasē
reģistrācijas nodevu, par kuras maksāšanu, vēlākais, minētajā datumā ir dots
maksājuma rīkojums.”; (28)
regulas 28. pantu aizstāj ar šādu: „28. pants
Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija 1. Preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir
pieteikta reģistrācija, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, ko ieviesa
ar Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču
zīmju reģistrācijas vajadzībām (1957. gada 15. jūnijs) (turpmāk
„Nicas klasifikācija”). 2. Pieteikuma iesniedzējs pietiekami skaidri un
precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa preču zīmes
aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu
iespēju, pamatojoties vienīgi uz minēto, noteikt pieprasītās aizsardzības
apmēru. Preču un pakalpojumu sarakstam jāsniedz iespēja katru pozīciju
klasificēt tikai vienā Nicas klasifikācijas kategorijā. 3. Šā panta 2. punkta nolūkā var izmantot
vispārējus apzīmējumus, kas iekļauti Nicas klasifikācijas kategoriju
nosaukumos, vai citus vispārējus terminus, ja vien tie atbilst prasītajiem
skaidrības un precizitātes standartiem. 4. Aģentūra
noraida pieteikumu neskaidru vai neprecīzu norāžu vai terminu dēļ, ja
pieteikuma iesniedzējs nepiedāvā pieņemamu formulējumu laikposmā, ko Aģentūra
ir noteikusi šajā nolūkā. 5. Vispārējo
terminu lietojumu, tostarp Nicas klasifikācijas kategoriju nosaukumu vispārējos
apzīmējumus, interpretē tā, lai iekļautu visas preces un pakalpojumus, uz ko
skaidri attiecas apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu terminu vai apzīmējumu lietojumu neinterpretē tā, lai
iekļautu prasījumu par precēm vai pakalpojumiem, kas nav saprotami. 6. Ja pieteikuma iesniedzējs prasa reģistrēt
vairāk nekā vienu kategoriju, preces un pakalpojumus grupē atbilstoši Nicas
klasifikācijas kategorijām, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru,
pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārtojot tās
kategoriju secībā. 7. Preču un pakalpojumu klasifikācija kalpo tikai
administratīviem nolūkiem. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji
līdzīgiem, pamatojoties uz faktu, ka tie iekļauti vienā un tajā pašā Nicas
klasifikācijas kategorijā, un preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji
atšķirīgiem, pamatojoties uz faktu, ka tie iekļauti dažādās Nicas
klasifikācijas kategorijās. 8. To Eiropas preču zīmju īpašnieki, kas
pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas vienīgi
saistībā ar visu Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, var paziņot, ka
viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai
pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās kategorijas nosaukuma burtiskā nozīme,
ar nosacījumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs
kategorijas alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija
spēkā iesniegšanas dienā. Šādu paziņojumu iesniedz Aģentūrā četru mēnešu
laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un tajā skaidri, precīzi un
konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas kategoriju
nosaukumu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka
nolūks. Aģentūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Šī
iespēja neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta
1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta
piemērošanu. Uzskata, ka Eiropas preču zīmes, par kurām otrajā
daļā minētajā laikposmā nav iesniegts paziņojums, pēc šī laikposma beigām
attiecas tikai uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko skaidri attiecas to
apzīmējumu burtiskā nozīme, kuri iekļauti attiecīgās kategorijas nosaukumā.”; (29)
regulas 29. panta 5. punktam pievieno
šādu teikumu: „Ja nepieciešams, Aģentūras izpilddirektors
pieprasa Komisijai apsvērt iespēju uzzināt, vai valsts pirmā teikuma nozīmē
nodrošina minēto līdzvērtīgo režīmu.”; (30)
regulas 30. pantu aizstāj ar šādu: „30. pants
Prasība par prioritātes tiesībām 1. Prasības
par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu, un
tajās iekļauj iepriekšējā pieteikuma datumu, numuru un valsti. 2. Aģentūras
izpilddirektors var noteikt, ka papildu informācijā un dokumentos, kas
jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu prasību par prioritātes
tiesībām, var iekļaut mazāk informācijas, nekā vajadzīgs atbilstoši
noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 35.a panta d) punktu, ja
nepieciešamā informācija Aģentūrai ir pieejama no citiem avotiem.”; (31)
regulas 33. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punktam pievieno šādu teikumu: „Prasību par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar
Eiropas preču zīmes pieteikumu.”; (b)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas pretendēt uz
prioritāti atbilstoši 1. punktam, iesniedz apliecinājumu par preču vai
pakalpojumu izstādīšanu zem pieteiktās preču zīmes.”; (32)
regulas 34. panta 3. punktu aizstāj ar
šādu: “3. Agrāka
izcelsme, uz kuru pretendē attiecībā uz Eiropas preču zīmi, zaudē spēku, ja
agrāko preču zīmi, uz kuras agrāku izcelsmi atsaucas, atzīst par spēkā neesošu
vai atceltu. Ja agrāka preču zīme ir atcelta, agrāka izcelsme zaudē spēku, ar
nosacījumu, ka atcelšana stājas spēkā pirms Eiropas preču zīmes pieteikuma
iesniegšanas vai prioritātes datuma.”; (33)
III sadaļā pievieno šādu 5. iedaļu: „5. IEDAĻA
Pilnvaru deleģēšana 35.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas
Aģentūrā līdzekļus un kārtību saskaņā ar 25. pantu; (b)
detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma saturu,
kas minēts 26. panta 1. punktā, 26. panta 2. punktā minēto
nodevu, kuras jāmaksā par pieteikumu, veidu, tostarp preču un pakalpojumu
kategoriju skaitu, uz ko attiecas minētās nodevas, un pieteikuma oficiālos
nosacījumus, kuri minēti 26. panta 3. punktā; (c)
procedūras savstarpības noteikšanai saskaņā ar
29. panta 5. punktu; (d)
procedūru un noteikumus par informāciju un
dokumentiem pretendēšanai uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti saskaņā ar
30. pantu; (e)
procedūru un noteikumus par pierādījumiem
pretendēšanai uz izstādīšanas prioritāti saskaņā ar 33. panta
1. punktu; (f)
procedūru pretendēšanai uz valsts preču zīmes
agrāku izcelsmi saskaņā ar 34. panta 1. punktu un 35. panta
1. punktu.”; (34)
regulas 36. panta 1. punkta
b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: „b) Eiropas preču zīmes pieteikums atbilst
nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, un 26. panta 3. punktā
minētajiem oficiālajiem nosacījumiem.”; (35)
regulas 37. panta 2. punktu svītro; (36)
IV sadaļas 2. iedaļu svītro; (37)
regulas 39. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Ja ievēroti nosacījumi, kādiem jāatbilst
Eiropas preču zīmes pieteikumam, pieteikumu publicē 42. panta mērķiem, ja
tas nav noraidīts atbilstoši 37. pantam. Pieteikuma publicēšana neskar
informāciju, kas jau citādi ir publiski pieejama saskaņā ar šo regulu vai
deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.”; (b)
pantā pievieno šādu 3. punktu: “3. Aģentūra labo neprecizitātes vai kļūdas
pieteikuma publikācijā.”; (38)
regulas 40. pantu aizstāj ar šādu: „40. pants
Trešo personu apsvērumi 1. Jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa
vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus,
tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt Aģentūrai rakstiskus apsvērumus,
norādot pamatojumu atbilstoši 5. un 7. pantam, kādēļ preču zīmi nedrīkstētu
reģistrēt ex officio. Minētās personas nav puses lietas izskatīšanā
Aģentūrā. 2. Trešo personu apsvērumus iesniedz pirms
iebildumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja pret preču zīmi ir iesniegts
iebildums, pirms galīgā lēmuma par iebildumu pieņemšanas. 3. Šā panta 1. punktā minētā iesniegšana
neskar Aģentūras tiesības pēc savas iniciatīvas jebkurā laikā pirms
reģistrēšanas atsākt absolūta pamatojuma pārbaudi, ja nepieciešams. 4. Šā panta 1. punktā minētos apsvērumus
nosūta pieteikuma iesniedzējam, kas tos var komentēt.”; (39)
regulas 41. panta 3. punktu aizstāj ar
šādiem: “3. Iebildumu formulē rakstveidā, un tajā norāda
iebilduma pamatojumu. Iebildumu neuzskata par iesniegtu līdz brīdim, kamēr nav
samaksāta nodeva par iebildumu iesniegšanu. 4. Aģentūras noteiktā termiņā persona, kas
iebilst, var iesniegt faktus, pierādījumus un argumentus, lai pamatotu savu
nostāju.”; (40)
regulas 42. panta 2. punkta pirmajā
teikumā frāzi „piecu gadu laikā pirms (..) publicēšanas” aizstāj ar frāzi
„piecu gadu laikā pirms (..) pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma”; (41)
regulas 44. pantu groza šādi: (a)
panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar
šādu: „b) pirms Aģentūra ir atzinusi 27. pantā
minēto iesniegšanas datumu un 41. panta 1. punktā paredzētā iebildumu
iesniegšanas termiņa laikā.”; (b)
panta 3. punktu svītro; (42)
regulas 45. pantu aizstāj ar šādu: „45. pants
Reģistrācija 1. Ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un
ja 41. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iebildumi nav iesniegti vai
ja iebildumi ir noraidīti ar galīgu lēmumu, preču zīmi reģistrē kā Eiropas
preču zīmi. Reģistrāciju publicē. 2. Aģentūra izsniedz reģistrācijas apliecību.
Apliecību var izsniegt elektroniski. 3. Reģistrētas Eiropas preču zīmes īpašniekam ir
tiesības saistībā ar precēm un pakalpojumiem, uz ko attiecas reģistrācija,
tieši blakus preču zīmei izmantot simbolu, kurš apliecina, ka preču zīme ir
reģistrēta Savienībā, kamēr reģistrācija ir spēkā. Par simbola precīzu
konfigurāciju lemj Aģentūras izpilddirektors. 4. Reģistrētas preču zīmes simbolu neizmanto personas,
kas nav preču zīmes īpašnieks, vai bez īpašnieka piekrišanas. Preču zīmes
īpašnieks neizmanto preču zīmes simbolu pirms preču zīmes reģistrēšanas vai pēc
tās atcelšanas, atzīšanas par spēkā neesošu, reģistrācijas beigām vai
atteikšanos no preču zīmes.”; (43)
IV sadaļā pievieno šādu 7. iedaļu: „7. IEDAĻA
Pilnvaru deleģēšana 45.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
procedūru pārbaudei par atbilstību prasībām par
iesniegšanas datumu, kas minēta 36. panta 1. punkta
a) apakšpunktā, un oficiālajiem nosacījumiem, kuri minēti 26. panta
3. punktā, un procedūru pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva par kategoriju,
kas minēta 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā; (b)
procedūru absolūta atteikuma pamatojuma pārbaudei,
kas minēta 37. pantā; (c)
detaļas, kas jāiekļauj 39. panta
1. punktā minētajā pieteikuma publikācijā; (d)
procedūru neprecizitāšu un kļūdu labošanai Eiropas
preču zīmes pieteikumu publikācijās, kas minēta 39. panta 3. punktā; (e)
procedūru trešo personu apsvērumu iesniegšanai, kas
minēta 40. pantā; (f)
detaļas par iebildumu iesniegšanas un pārbaudes
procedūru, kas paredzēta 41. un 42. pantā; (g)
procedūru pieteikumu grozīšanai saskaņā ar
43. panta 2. punktu un pieteikumu dalīšanai saskaņā ar
44. pantu; (h)
ziņas, kas, reģistrējot Eiropas preču zīmi,
jānorāda reģistrā, un kārtību, kādā publicē reģistrēšanu, kura minēta
45. panta 1. punktā, 45. panta 2. punktā minētās
reģistrācijas apliecības saturu un izsniegšanas kārtību.”; (44)
regulas 49. panta 3. punktu svītro; (45)
pievieno šādu 49.a pantu: „49.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
procedūras kārtību Eiropas preču zīmju
pagarināšanai saskaņā ar 47. pantu, tostarp maksājamo nodevu veidu; (b)
procedūru, kas reglamentē 48. panta
2. punktā minētās Eiropas preču zīmes reģistrācijas izmaiņas; (c)
procedūru, kas reglamentē 49. pantā minēto
Eiropas preču zīmes dalīšanu.”; (46)
regulas 50. panta 2. un 3. punktu
aizstāj ar šādiem: “2. Par atteikšanos preču zīmes īpašnieks rakstveidā
paziņo Aģentūrai. Atteikšanās nav spēkā līdz brīdim, kamēr tā ievadīta
reģistrā. Atteikšanās no Eiropas preču zīmes, par ko ir paziņots Aģentūrai pēc
pieteikuma par minētās preču zīmes atcelšanu iesniegšanas saskaņā ar
56. panta 1. punktu, ir spēkā tad, ja pieteikums par atcelšanu ar
galīgu lēmumu ir noraidīts vai atsaukts.”; “3. Atteikšanos ievada reģistrā tikai ar tiesību
īpašnieka, kas ievadītas reģistrā, piekrišanu. Ja pastāv reģistrēta licence,
atteikšanos reģistrā ievada tikai tad, kad preču zīmes īpašnieks pierāda, ka ir
informējis licenciātu par nodomu atteikties; šos datus ievada pēc termiņa
beigām, kas noteikts saskaņā ar 57.a panta a) punktu.”; (47)
regulas 53. panta 1. punktam pievieno
šādu daļu: „Šā punkta a), b) un c) apakšpunktos
minētos nosacījumus izpilda Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai
prioritātes datumā.”; (48)
regulas 54. panta 1. un 2. punktā
svītro vārdus „vai iebilst pret vēlākās preču zīmes izmantošanu”; (49)
regulas 56. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punkta c) apakšpunktā vārdus „atbilstoši
attiecīgās dalībvalsts likumiem” aizstāj ar vārdiem „atbilstoši Savienības
tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem”; (b)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības
atzīšanu nepieņem, ja pieteikums saistībā ar to pašu jautājumu un prasības
priekšmetu, kurā iesaistītas tās pašas puses, ir ticis pēc būtības izskatīts
Aģentūrā vai Eiropas preču zīmju tiesā, kas minēta 95. pantā, un aģentūras
vai minētās tiesas lēmums par minēto pieteikumu ir galīgs.”; (50)
regulas 57. panta 2. punkta otrajā
teikumā vārdus „publicēšanas brīdī” aizstāj ar vārdiem „iesniegšanas datumā vai
Eiropas preču zīmes pieteikuma prioritātes datumā”; (51)
VI sadaļā pievieno šādu 6. iedaļu: „6. IEDAĻA
Pilnvaru deleģēšana 57.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
procedūru, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas
preču zīmes, kura paredzēta 50. pantā, tostarp minētā panta 3. punktā
paredzēto termiņu; (b)
procedūras, kas reglamentē 56. un
57. pantā minēto Eiropas preču zīmes atcelšanu un spēkā neesamību.”; (52)
regulas 58. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Apelāciju var iesniegt par 130. panta
a) līdz d) punktā minēto Aģentūras lēmējiestāžu lēmumiem. Gan
apelāciju iesniegšanas termiņam, kas paredzēts 60. pantā, gan apelācijas
iesniegšanai ir apturošs efekts.”; (53)
regulas 62. pantu svītro; (54)
regulas 64. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Apelācijas padomju lēmumi stājas spēkā tikai
no 65. panta 5. punktā minētā termiņa beigām vai, ja šajā laika
periodā ir celta prasība Vispārējā tiesā, kopš šīs prasības noraidīšanas brīža
vai no Tiesā iesniegtas apelācijas par Vispārējās tiesas lēmumu noraidīšanas
brīža.”; (55)
regulas 65. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Pret Apelācijas padomju lēmumiem attiecībā uz
apelācijām var celt prasības Vispārējā tiesā.”; (b)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai
grozīt apstrīdēto lēmumu.”; (c)
panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem: “5. Prasību Vispārējā tiesā ceļ divu mēnešu laikā
no Apelāciju padomes lēmuma izziņošanas brīža. 6. Aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai
ievērotu Vispārējās tiesas spriedumu, vai gadījumā, ja par minēto spriedumu
iesniegta apelācija, Tiesas spriedumu.”; (56)
pievieno šādu 65.a pantu: „65.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
regulas 60. pantā minētā paziņojuma apelāciju
saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un pārbaudei; (b)
regulas 64. pantā minēto Apelācijas padomes
lēmumu saturu un formu; (c)
atlīdzību par apelācijas nodevu, kas minēta
60. pantā.”; (57)
VIII sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: „ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIROPAS KOLEKTĪVAJĀM PREČU
ZĪMĒM UN SERTIFIKĀCIJAS ZĪMĒM”; (58)
starp VIII sadaļas nosaukumu un 66. pantu
iekļauj šādu virsrakstu: „1. IEDAĻA
Eiropas kolektīvās preču zīmes”; (59)
regulas 66. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Regulas I līdz VII un IX līdz
XIV sadaļas piemēro Eiropas kolektīvajām preču zīmēm, ja šajā iedaļā nav
noteikts citādi.”; (60)
regulas 67. panta 1. punktā vārdus
„noteiktā termiņā” aizstāj ar vārdiem „termiņā, kas noteikts saskaņā ar
74.a pantu”; (61)
regulas 69. pantu aizstāj ar šādu: „69. pants
Trešo personu apsvērumi Ja Aģentūrā saskaņā ar 40. pantu ir iesniegti
rakstveida apsvērumi par Eiropas kolektīvo preču zīmi, tie var būt balstīti uz
attiecīgu pamatojumu par to, kādēļ pieteikums par Eiropas kolektīvo preču zīmi
ir jānoraida atbilstoši 68. pantam.”; (62)
pievieno šādu 74.a pantu: „74.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot 67. panta 1. punktā minēto
termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas kolektīvās
preču zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts
67. panta 2. punktā.”; (63)
VIII sadaļā pievieno šādu 2. iedaļu: „2. IEDAĻA
Eiropas sertifikācijas zīmes 74.b pants
Eiropas sertifikācijas zīmes 1. Eiropas sertifikācijas zīme ir Eiropas preču
zīme, kuru tā raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kura sniedz iespēju
nošķirt preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā
uz ģeogrāfisko izcelsmi, materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas
veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, no tādām precēm un
pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti. 2. Jebkura juridiska persona, tostarp
institūcijas, iestādes un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, var
iesniegt Eiropas sertifikācijas zīmes pieteikumu, ja (a)
juridiska persona neveic uzņēmējdarbību, kas
saistīta ar sertificētu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu; (b)
juridiska persona ir kompetenta sertificēt preces
vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrē zīmi. 3. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta
c) apakšpunkta, Eiropas sertifikācijas zīmes 1. punkta nozīmē var būt
apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai
pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Sertifikācijas zīme nedod tiesības tās
īpašniekam aizliegt trešajām personām šādus apzīmējumus vai norādes izmantot
tirdznieciskos darījumos ar nosacījumu, ka trešās personas tos izmanto saskaņā
ar godīgu praksi rūpnieciskās un komerciālās lietās. Sertifikācijas zīmi nevar
izmantot pret trešo personu, kam piešķirtas tiesības lietot ģeogrāfisku
nosaukumu. 4. Regulas I līdz VII un IX līdz
XIV sadaļas piemēro Eiropas sertifikācijas zīmēm, ja šajā iedaļā nav
noteikts citādi. 74.c pants
Noteikumi, kas reglamentē zīmes izmantošanu 1. Eiropas sertifikācijas zīmes pieteicējs
termiņā, kas noteikts saskaņā ar 74.k pantu, iesniedz noteikumus, kuri
reglamentē sertifikācijas zīmes izmantošanu. 2. Noteikumos, kas reglamentē izmantošanu, precizē
personas, kurām atļauts izmantot zīmi, īpašības, ko sertificē zīme, veidu, kādā
sertifikācijas iestāde pārbauda minētās īpašības un uzrauga zīmes izmantošanu,
kā arī zīmes izmantošanas nosacījumus, tostarp sankcijas. 74.d pants
Pieteikuma noraidīšana 1. Papildus 36. un 37. pantā
paredzētajam pamatojumam Eiropas preču zīmes pieteikuma noraidīšanai pieteikumu
par Eiropas sertifikācijas zīmi noraida, ja nav izpildīti 74.b vai
74.c panta noteikumi vai ja noteikumi, kas reglamentē tās izmantošanu, ir
pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem. 2. Pieteikumu par Eiropas sertifikācijas zīmi
noraida arī, ja sabiedrību iespējams maldināt attiecībā uz preču zīmes raksturu
vai nozīmi, jo īpaši – ja to būtu iespējams uztvert citādi nekā
sertifikācijas zīmi. 3. Pieteikumu nenoraida, ja iesniedzējs pēc
noteikumu, kas reglamentē izmantošanu, grozīšanas izpilda 1. un
2. punkta prasības. 74.e pants
Trešo personu apsvērumi Ja Aģentūrā saskaņā ar 40. pantu ir iesniegti
rakstveida apsvērumi par Eiropas sertifikācijas zīmi, tie var būt balstīti uz
attiecīgu pamatojumu par to, kādēļ pieteikums par Eiropas sertifikācijas zīmi
ir jānoraida atbilstoši 74.d pantam. 74.f pants
Noteikumu, kas reglamentē zīmes izmantošanu, grozīšana 1. Eiropas sertifikācijas zīmes īpašniekam
jāiesniedz Aģentūrā visi grozītie noteikumi, kas reglamentē zīmes izmantošanu. 2. Grozījumus reģistrā nemin, ja grozītie
noteikumi neatbilst 74.c pantam vai ir saistīti ar kādu no 74.d pantā
minētajiem noraidījuma iemesliem. 3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas
reglamentē zīmes izmantošanu, piemēro 74.e pantu. 4. Šīs regulas piemērošanai grozījumi noteikumos,
kas reglamentē zīmes izmantošanu, stājas spēkā tikai no brīža, kad datus par
grozījumiem ievada reģistrā. 74.g pants
Nodošana Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta,
Eiropas sertifikācijas zīmi var nodot vienīgi juridiskai personai, kas atbilst
74.b panta 2. punktā paredzētajām prasībām. 74.h punkts
Personas, kam ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem 1. Vienīgi Eiropas sertifikācijas zīmes īpašniekam
vai personai, kuru viņš šajā nolūkā ir īpaši pilnvarojis, ir tiesības celt
prasību par pārkāpumiem. 2. Eiropas sertifikācijas zīmes īpašniekam ir
tiesības prasīt kompensāciju to personu vārdā, kurām ir tiesības izmantot preču
zīmi, ja šīs personas ir cietušas zaudējumus zīmes neatļautas izmantošanas
rezultātā. 74.i pants
Pamats atcelšanai Papildus 51. pantā paredzētajiem atcelšanas
iemesliem Eiropas sertifikācijas zīmes īpašnieka tiesības atceļ, ja Aģentūra
saņem attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas
procesu attiecībā uz pārkāpumu, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem: (a)
īpašnieks vairs neatbilst 74.b panta
2. punktā paredzētajām prasībām; (b)
īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu
zīmes izmantošanu tādā veidā, kurš nav savienojams ar izmantošanas
nosacījumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri reglamentē zīmes izmantošanu un
kuru grozījumi attiecīgi ir minēti reģistrā; (c)
veids, kādā īpašnieks zīmi izmanto, ir radījis
iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 74.d panta 2. punktā
minētajā veidā; (d)
noteikumu, kas reglamentē zīmes izmantošanu,
grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 74.f panta 2. punktu, ja vien
zīmes īpašnieks, tālāk grozot izmantošanas noteikumus, nepanāk atbilstību
minētā panta prasībām. 74.j pants
Spēkā neesamības pamats Papildus 52. un 53. pantā paredzētajiem
spēkā neesamības pamatiem Eiropas sertifikācijas zīmi, kas ir reģistrēta,
pārkāpjot 74.d pantu, atzīst par spēkā neesošu, Aģentūrai saņemot
attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas
procesu attiecībā uz pārkāpumu, ja vien zīmes īpašnieks, grozot izmantošanas
noteikumus, nepanāk atbilstību 74.d pantam. 74.k pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot 74.c panta 1. punktā minēto
termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas
sertifikācijas zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts
74.c panta 2. punktā.”; (64)
regulas 75. pantu aizstāj ar šādu: „75. pants
Aģentūras lēmumu un paziņojumu forma 1. Aģentūras lēmumos norāda to pamatojumu. To
pamatā ir tikai tādi iemesli vai pierādījumi, par kuriem attiecīgajām pusēm ir
bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus. 2. Visos Aģentūras lēmumos, paziņojumos vai
brīdinājumos norāda Aģentūras struktūrvienību vai nodaļu, kā arī atbildīgās
amatpersonas vai atbildīgo amatpersonu vārdu vai vārdus. Minētos dokumentus
paraksta Aģentūras amatpersona vai amatpersonas, vai arī paraksta vietā uz tiem
var būt iespiests vai uzspiests Aģentūras zīmogs. Izpilddirektors var noteikt,
ka gadījumos, kad Aģentūras lēmumus, paziņojumus vai brīdinājumus pārraida pa
telefaksu vai jebkuriem citiem tehniskiem sakaru līdzekļiem, atbildīgās
Aģentūras struktūrvienības vai nodaļas un amatpersonas vai amatpersonu vārdu
identificēšanai var izmantot arī citus līdzekļus, nevis zīmogu.”; (65)
regulas 76. panta 1. punktam pievieno
šādu teikumu: „Lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību
saskaņā ar 52. pantu Aģentūra pārbauda tikai pušu iesniegtos pamatojumus
un argumentus.”; (66)
regulas 78. pantam pievieno šādu
5. punktu: “5. Aģentūras izpilddirektors nosaka maksājamo
izdevumu summas, tostarp avansa maksājumus, attiecībā uz pierādījumu iegūšanas
izmaksām, kas minētas 93.a panta b) punktā.”; (67)
regulas 79. pantu aizstāj ar šādu: „79. pants
Paziņošana 1. Aģentūra tieši informē attiecīgās personas par
lēmumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu informāciju, uz
ko attiecināms termiņa ierobežojums vai par ko attiecīgās personas jāinformē
atbilstoši šīs regulas vai deleģēto aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar
šo regulu, vai kuru izziņošanu norīkojis Aģentūras izpilddirektors. 2. Izpilddirektors var noteikt, kādus dokumentus,
izņemot lēmumus, uz ko attiecas apelācijas iesniegšanas termiņš, un pavēstes,
paziņo ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par piegādi. 3. Paziņošanu var veikt elektroniski, precīzākas
norādes par to nosaka izpilddirektors. 4. Ja paziņošana jāveic ar publisku paziņojumu,
izpilddirektors nosaka veidu, kādā veic publisku paziņojumu, un nosaka vienu
mēnesi gara laikposma sākumu, pēc kura beigām dokumentu uzskata par paziņotu.”; (68)
pievieno šādu 79.a, 79.b, 79.c un 79.d pantu: „79.a pants
Tiesību zaudēšanas konstatācija Ja Aģentūra konstatē, ka tiesības ir zaudētas,
pamatojoties uz šo regulu vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo
regulu, un nepieņemot nekādu lēmumu, tā informē attiecīgo personu saskaņā ar
79. pantu. Minētā persona var pieprasīt lēmumu attiecīgajā lietā. Aģentūra
pieņem šādu lēmumu, ja tā nepiekrīt personai, kas to pieprasa; pretējā gadījumā
Aģentūra groza savu atzinumu un informē par to personu, kura pieprasa lēmumu. 79.b pants
Aģentūrai sniedzamie paziņojumi Paziņojumus Aģentūrai var iesniegt elektroniskā
veidā. Izpilddirektors nosaka apmēru un tehniskus nosacījumus, atbilstoši
kuriem minētos paziņojumus var iesniegt elektroniski. 79.c pants
Termiņi 1. Uz termiņu aprēķināšanu un ilgumu attiecas
noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 93.a panta f) punktu. 2. Aģentūras izpilddirektors pirms katra kalendārā
gada sākuma nosaka dienas, kurās Aģentūrā nepieņem dokumentus vai kurās
Aģentūras atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu. 3. Izpilddirektors nosaka pārtraukuma perioda
ilgumu gadījumā, ja pasta piegāde dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūra, vispārēji
ir pārtraukta vai ja ir pārtraukta Aģentūras piekļuve pieļaujamajiem
elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. 4. Ja labu saziņu starp pusēm un Aģentūru vai
otrādi pārtrauc vai traucē ārkārtas notikumi, tādi kā dabas katastrofa vai
streiks, Aģentūras izpilddirektors var noteikt, ka personām, kuru pastāvīgā
dzīvesvieta vai biroja juridiskā adrese atrodas attiecīgajā valstī vai kuras
iecēlušas pārstāvi, kura darbavieta ir attiecīgajā valstī, visi termiņi, kas
citos apstākļos būtu beigušies izpilddirektora noteikto notikumu sākšanās dienā
vai pēc tās, tiek pagarināti līdz viņa noteiktai dienai. Nosakot minēto dienu,
viņš novērtē, kad ārkārtas notikumi beigsies. Ja notikumi skar Aģentūras
atrašanās vietu, izpilddirektora paziņojumā par traucējumu tiek norādīts, ka
tas attiecas uz visām pusēm, kas piedalās procedūrā. 79.d pants
Kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošana Aģentūra labo lingvistiskas vai transkripcijas
kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās Aģentūras lēmumos vai tehniskas kļūdas, ko
Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju.”; (69)
regulas 80. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punkta pirmajā teikumā vārdus
„lēmumu, kurā ir acīmredzama procesuāla kļūda” aizstāj ar vārdiem „lēmumu, kurā
ir acīmredzama kļūda”; (b)
panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: „Reģistra ieraksta anulēšana vai lēmuma atsaukšana
notiek viena gada laikā no dienas, kurā ir izdarīts ieraksts vai pieņemts
minētais lēmums, pēc apspriešanās ar pusēm lietas izskatīšanā un īpašniekiem,
kam ir attiecīgās Eiropas preču zīmes tiesības, kuras ir iekļautas reģistrā.”; (c)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Šis pants neskar pušu tiesības iesniegt
apelāciju saskaņā ar 58. un 65. pantu vai iespēju labot kļūdas un
acīmredzamas pārskatīšanās saskaņā ar 79.d pantu. Ja par Aģentūras lēmumu,
kurā ir kļūda, ir iesniegta apelācija, apelācijas procesam zūd priekšmets, ja
Aģentūra atceļ savu lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.”; (70)
regulas 82. pantu groza šādi: (a)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šo pantu nepiemēro termiņiem, kas paredzēti
29. panta 1. punktā, 33. panta 1. punktā, 36. panta
2. punktā, 41. panta 1. un 3. punktā, 47. panta
3. punktā, 60. pantā, 65. panta 5. punktā, 81. pantā.
112. pantā, vai termiņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā, vai
termiņiem pretendēšanai uz agrāku izcelsmi saskaņā ar 34. pantu pēc tam,
kad pieteikums ir bijis iesniegts.”; (b)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Ja Aģentūra akceptē pieteikumu, tad uzskata,
ka termiņa nokavējuma sekas nav iestājušās. Ja lēmums ir pieņemts laikposmā
starp neievērotā termiņa beigām un pieprasījumu par procesa turpināšanu,
struktūrvienība, kas ir kompetenta lemt par nepaveikto darbību, pārskata lēmumu
un gadījumā, ja ir pietiekami izpildīt nepaveikto darbību, pieņem citu lēmumu.
Ja sākotnējais lēmums nav atceļams, to apstiprina rakstveidā.”; (71)
pievieno šādu 82.a pantu: „82.a pants
Procesa pārtraukšana Ja process tiek pārtraukts vai atsākts, Aģentūra
ievēro kārtību, kas noteikta saskaņā ar 93.a panta i) punktu.”; (72)
regulas 83. pantu aizstāj ar šādu: „83. pants
Atsauce uz vispārējiem principiem Ja šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti
saskaņā ar šo regulu, nav noteikti procesuāli noteikumi, Aģentūra ievēro
dalībvalstīs vispārēji atzītus procesa tiesību principus.”; (73)
regulas 85. panta 1. punktā vārdus „atbilstīgi
īstenošanas regulas nosacījumiem” aizstāj ar vārdiem „atbilstīgi nosacījumiem,
kuri paredzēti saskaņā ar 93.a panta j) punktu”; (74)
regulas 86. panta 2.punkta otro teikumu
aizstāj ar šādu: „Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas
atbildīga par lēmuma autentiskuma pārbaudi, un paziņo tās kontaktinformāciju
Aģentūrai, Tiesai un Komisijai. Rīkojumu par lēmuma izpildi pievieno minētās
iestādes lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude.”; (75)
regulas 87. pantu aizstāj ar šādu: „87. pants
Eiropas Preču zīmju reģistrs 1. Aģentūra uztur reģistru, kurā atrodas ziņas,
kuru reģistrācija un iekļaušana ir paredzēta šajā regulā vai deleģētajos aktos,
kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Aģentūra pastāvīgi atjaunina reģistru. 2. Reģistrs ir pieejams sabiedrības kontrolei. To
var glabāt elektroniski. 3. Aģentūra uztur elektronisku datubāzi, kurā
iekļautas ziņas par pieteikumiem Eiropas preču zīmju reģistrēšanai un ieraksti,
kas veikti reģistrā. Minētās datubāzes saturs var būt pieejams sabiedrībai. Izpilddirektors
paredz nosacījumus par piekļuvi datubāzei un veidu, kādā šīs datubāzes saturu
var padarīt pieejamu mašīnlasāmā formā, tostarp attiecīgās izmaksas.”; (76)
regulas 88. pantu groza šādi: (a)
virsrakstu „Dokumentu pārbaudes” aizstāj ar
„Dokumentu pārbaudes un glabāšana”; (b)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Pārbaudot dokumentus atbilstoši 2. vai
3. punktam, zināmus dokumentus var nepakļaut pārbaudei. Izpilddirektors
nosaka pārbaudes veikšanas līdzekļus. 5. Aģentūra glabā jebkurus dokumentus par
procedūrām saistībā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu vai Eiropas preču zīmes
reģistrēšanu. Izpilddirektors nosaka minēto dokumentu glabāšanas veidu. Ja
dokumentus glabā elektroniskā formātā, dokumentu oriģinālus, kas ir šādu
elektronisko dokumentu pamatā, iznīcina pēc noteikta laikposma, kurš pagājis
pēc to saņemšanas Aģentūrā un kuru nosaka izpilddirektors.”; (77)
regulas 89. pantu aizstāj ar šādu: „89. pants
Periodiskas publikācijas 1. Aģentūra periodiski publicē: (a)
Eiropas Preču Zīmju Biļetenu, kurā ir reģistrā
veiktie ieraksti, kā arī citas ziņas, kuru publicēšana paredzēta šajā regulā
vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu; (b)
Oficiālo Vēstnesi, kurā publicē vispārējus
paziņojumus un informāciju, ko izplata Aģentūras izpilddirektors, kā arī citu
ar šo regulu vai tās īstenošanu saistītu informāciju. Šā punkta a) un b) apakšpunktos minētās
publikācijas var veikt elektroniski. 2. Eiropas Preču Zīmju Biļetenu publicē tādā veidā
un tik bieži, kā to nosaka izpilddirektors. 3. Izpilddirektors var noteikt, ka konkrētas
vienības publicē Oficiālajā Vēstnesī visās Savienības oficiālajās valodās.”; (78)
regulas 92. pantu groza šādi: (a)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Neskarot 3. punkta otrā teikuma
noteikumus, fiziskas un juridiskas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai
galvenā uzņēmējdarbības vieta, vai reāli pastāvošs rūpniecības vai
tirdzniecības uzņēmums ir ārpus Savienības, Aģentūrā ir jāpārstāv saskaņā ar
93. panta 1. punktu visos šajā regulā noteiktajos procesos, izņemot
pieteikuma par Eiropas preču zīmi iesniegšanu. Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā minētās fiziskās
un juridiskās personas Aģentūrā nav jāpārstāv gadījumos, kas paredzēti saskaņā
ar 93.a panta p) punktu.”; (b)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti
saskaņā ar 93.a panta p) punktu, jāieceļ kopējs pārstāvis.”; (79)
regulas 93. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Fizisku vai juridisku personu pārstāvību
Aģentūrā var uzņemties tikai: (a)
dalībvalstī atzīti praktizējoši juristi, kuru
uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā, ja tiem minētajā valstī ir tiesības
darboties kā pārstāvim preču zīmju jautājumos; (b)
profesionāli pārstāvji, kuru vārdi atrodas
sarakstā, ko šim nolūkam sastāda Aģentūra. Pārstāvji, kas veic darbības Aģentūrā, pēc
Aģentūras pieprasījuma iesniedz tai parakstītu pilnvaru pievienošanai
dokumentiem.”; (b)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Aģentūras izpilddirektors var piešķirt
atbrīvojumu no: (a)
panta 2. punkta c) apakšpunkta otrajā teikumā
noteiktās prasības, ja persona, kas iesniegusi pieprasījumu, apliecina, ka tā
ir ieguvusi nepieciešamo kvalifikāciju citādā veidā; (b)
panta 2) punkta a) apakšpunktā noteiktās
prasības gadījumā, ja runa ir par augsti kvalificētiem profesionāļiem, ja ir
izpildītas 2. panta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības.”; (c)
panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Personu var svītrot no profesionālo pārstāvju
saraksta atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta
p) punktu.”; (80)
IX sadaļā pievieno šādu 5. iedaļu: „5. IEDAĻA
Kompetences piešķiršana 93.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
prasības attiecībā uz 75. pantā minēto lēmumu
formu; (b)
procesa mutiskās daļas kārtību un pierādījumu
iegūšanas kārtību, kas minētas 77. un 78. pantā; (c)
regulas 79. pantā minētās paziņošanas kārtību;
(d)
procedūru tiesību zaudēšanas konstatācijai, kas
minēta 79.a pantā; (e)
noteikumus par saziņas līdzekļiem, tostarp
elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kas minēti 79.b pantā un ko izmanto
puses lietas izskatīšanā Aģentūrā, un veidlapas, kuru pieejamību nodrošina
Aģentūra; (f)
noteikumus, kas reglamentē 79.c panta
1) punktā minēto termiņu aprēķināšanu un ilgumu; (g)
procedūru lingvistiskas vai transkripcijas kļūdu un
acīmredzamas pārskatīšanās labošanai Aģentūras lēmumos vai tehnisku kļūdu labošanai,
ko Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju,
kā minēts 79.d pantā; (h)
procedūru lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta
anulēšanai, kā minēts 80. panta 1. punktā; (i)
kārtību procesa pārtraukšanai vai atsākšanai
Aģentūrā, kā minēts 82.a pantā; (j)
procedūru saistībā ar izmaksu sadalījumu un
noteikšanu, kā minēts 85. panta 1. punktā; (k)
ziņas, kas minētas 87. panta 1. punktā; (l)
procedūru dokumentu pārbaudei, kas paredzēta
88. pantā, tostarp pārbaudē neiekļaujamās dokumentācijas daļas, un
Aģentūras dokumentu glabāšanas kārtību, kā paredzēts 88. panta
5. punktā; (m)
kārtību 89. panta 1. punkta
a) apakšpunktā minēto ziņu un ierakstu publicēšanai Eiropas Preču Zīmju
Biļetenā, tostarp informācijas veidu un valodas, kurās minētās ziņas un ieraksti
ir jāpublicē; (n)
publikāciju Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī veikšanas
biežumu, veidu un valodas, kā minēts 89. panta 1. punkta
b) apakšpunktā; (o)
kārtību informācijas apmaiņai un paziņojumiem
Aģentūras un dalībvalstu iestāžu starpā, un tiesu vai dalībvalstu iestāžu vai
ar to starpniecību veiktajām dokumentu pārbaudēm saskaņā ar 90. pantu; (p)
atkāpes no pārstāvības pienākuma Aģentūrā saskaņā
ar 92. panta 2. punktu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļ kopēju
pārstāvi atbilstoši 92. panta 4. punktam, nosacījumus, saskaņā ar
kuriem 92. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem un 93. panta
1. punktā minētajiem profesionālajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz Aģentūrā
parakstīta pilnvara, lai varētu uzņemties pārstāvību, minētās pilnvaras saturu
un nosacījumus, saskaņā ar kuriem personu var svītrot no 93. panta
5. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta.”; (81)
X sadaļā 1. iedaļas nosaukumu aizstāj ar
šādu: „Savienības noteikumu par jurisdikciju un
spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana”; (82)
regulas 94. pantu groza šādi: (a)
nosaukumu aizstāj ar šādu: „Savienības noteikumu par jurisdikciju un
spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana”; (b)
panta 1. punktā vārdus “Regulas (EK)
Nr. 44/2001 noteikumus” aizstāj ar vārdiem „Savienības noteikumus par
jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”; (c)
pantā pievieno šādu 3. punktu: “3. Šajā regulā atsauces uz Regulu (EK)
Nr. 44/2001 vajadzības gadījumā uzskata arī par atsaucēm uz Eiropas
Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu
un izpildi civillietās un komerclietās, kas noslēgts 2005. gada
19. oktobrī.”; (83)
regulas 96. panta c) punktā vārdus
„9. panta 3. punkta otrajā teikumā” aizstāj ar vārdiem
„9.b panta 2. punktā”; (84)
regulas 99. panta 3. punktu aizstāj ar
šādu: “3. Prasībās, kas minētas 96. panta a) un
c) punktā, prasība par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamību,
kas iesniegta citādi nekā pretprasības ceļā, ir pieņemama, ciktāl atbildētājs
norāda, ka Eiropas preču zīmes īpašnieka tiesības varētu atcelt tādēļ, ka tā
faktiski netika izmantota laikā, kad iesniegta prasība par pārkāpumiem.”; (85)
regulas 100. pantu groza šādi: (a)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Eiropas preču zīmju tiesa, kurā iesniegta
pretprasība par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu,
nepārbauda pretprasību, pirms ieinteresētā puse vai tiesa ir informējušas
Aģentūru par datumu, kurā iesniegta pretprasība. Aģentūra ievada minēto
informāciju reģistrā. Ja Aģentūrā ir pieteikums par Eiropas preču zīmes
atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu, Aģentūra par to informē tiesu, un
tiesa aptur lietas izskatīšanu līdz galīga lēmuma pieņemšanai par pieteikumu
vai līdz pieteikums ir atsaukts.”; (b)
panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Ja Eiropas preču zīmju tiesa pretprasībā par
Eiropas preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu ir pasludinājusi
spriedumu, kas kļuvis galīgs, tiesa vai kāda no valsts tiesvedības pusēm
nekavējoties nosūta Aģentūrai sprieduma kopiju. Aģentūra vai cita ieinteresētā
puse var pieprasīt informāciju par šādu pārsūtīšanu. Aģentūra par spriedumu
izdara ierakstu reģistrā un veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu tā
rezolutīvo daļu.”; (86)
regulas 102. panta 2. punktu aizstāj ar
šādu: “2. Eiropas preču zīmju tiesa saskaņā ar
piemērojamiem tiesību aktiem var arī piemērot pasākumus vai izdot rīkojumus, ko
tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā lietas apstākļus.”; (87)
regulas 108. pantu svītro; (88)
regulas 113. panta 3. punktā vārdus „kopā
ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti īstenošanas regulā” aizstāj ar
vārdiem „kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar
114.a pantu”; (89)
regulas 114. panta 2. punktā vārdus
„īstenošanas regulā” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtajos
deleģētajos aktos”; (90)
pievieno šādu 114.a pantu: „114.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot oficiālos nosacījumus, kuriem jāatbilst
pieprasījumam par Eiropas preču zīmes pieteikuma pārvēršanu, un detaļas par tā
pārbaudi, kā arī par tā publicēšanu.”; (91)
regulas 116. panta 2. punktu aizstāj ar
šādu: “2. Neskarot 1. punktu, Aģentūra var izmantot
norīkotus valstu ekspertus vai citu personālu, kas nav nodarbināts Aģentūrā.
Valde pieņem lēmumu, paredzot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz
Aģentūru.”; (92)
regulas 117. pantā vārdus „Uz Biroju” aizstāj
ar vārdiem „Uz Aģentūru un tās personālu”; (93)
regulas 119. pantu groza šādi: (a)
panta 6. punkta otrās daļas otro teikumu
aizstāj ar šādu: „Tulkojumu sagatavo termiņā, kas paredzēts saskaņā
ar 144.a panta b)punktu.”; (b)
pantā pievieno šādu 8. punktu: “8. Izpilddirektors nosaka veidu, kādā apliecināmi
tulkojumi.”; (94)
regulas 120. panta 1. punktā vārdus
„īstenošanas regula” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtais
deleģētais akts”; (95)
regulas 122. pantu svītro; (96)
regulas 123. pantu aizstāj ar šādu: „123. pants
Pārredzamība 1. Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem piemēro
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (*). 2. Valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par
Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu. 3. Aģentūras pieņemtie lēmumi, ievērojot
Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt ombudam iesniegtas
sūdzības vai Eiropas Savienības Tiesā iesniegtas prasības priekšmets atbilstīgi
nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi Līguma 228. un 263. pantā. 4.
Uz personas datu apstrādi Aģentūrā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes
Regula (EK) Nr. 45/2001 (**). (*) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (**) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.”; (97)
pievieno šādu 123.a pantu: „123.a pants
Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas
neklasificētas informācijas aizsardzību Aģentūra
piemēro drošības principus, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos Eiropas
Savienības klasificētās informācijas (turpmāk „EUCI”) un sensitīvas
neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā paredzēts Komisijas
Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (*) pielikumā. Drošības principu
piemērošana cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu,
apstrādi un glabāšanu. (*) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.”; (98)
XII sadaļā pievieno šādu 1.a iedaļu: „1.a IEDAĻA
Aģentūras uzdevumi un sadarbība konverģences veicināšanai 123.b pants
Aģentūras uzdevumi 1. Aģentūrai ir šādi uzdevumi: (a)
ar šo regulu izveidotās Eiropas preču zīmju
sistēmas pārvaldība un veicināšana; (b)
ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (*)
izveidotās Eiropas dizainparaugu sistēmas pārvaldība un veicināšana; (c)
prakses konverģences un kopēju instrumentu
veicināšana preču zīmju un dizainparaugu jomā, sadarbojoties ar dalībvalstu
centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, tostarp ar Beniluksa Intelektuālā
īpašuma biroju; (d)
uzdevumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulā (ES) Nr. 386/2012 (**). 2. Veicot 1. punktā paredzētos uzdevumus,
Aģentūra sadarbojas ar institūcijām, iestādēm, struktūrām, rūpnieciskā īpašuma
birojiem, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām. 3. Aģentūra var sniegt brīvprātīgus mediācijas
pakalpojumus nolūkā palīdzēt pusēm panākt izlīgumu. 123.c pants
Sadarbība prakses un instrumentu konverģences veicināšanai 1. Aģentūra, dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma
biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs savstarpēji sadarbojas, lai
veicinātu prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju un dizainparaugu jomā.
Minētā sadarbība attiecas uz šādām darbību jomām: (a)
kopēju pārbaužu standartu izstrāde; (b)
kopēju vai savstarpēji saistītu datubāžu un portālu
izveide, ko visā Savienībā izmanto meklēšanas, informācijas iegūšanas un
klasifikācijas nolūkā; (c)
pastāvīga datu un informācijas sniegšana un
apmaiņa, tostarp b) apakšpunktā minēto datubāžu un portālu papildināšana; (d)
kopēju standartu un prakses izveide, lai
nodrošinātu procedūru un sistēmu savietojamību visā Savienībā un uzlabotu to
konsekvenci un efektivitāti; (e)
informācijas apmaiņa par rūpnieciskā īpašuma
tiesībām un procedūrām, tostarp savstarpējs atbalsts palīdzības dienestiem un
informācijas centriem; (f)
tehniskās pieredzes apmaiņa un palīdzība saistībā
ar a) līdz e) apakšpunktos paredzētajām jomām. 2. Aģentūra definē, izstrādā un koordinē kopīgus
Savienības nozīmes projektus 1. punktā minētajās jomās. Projekta
definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja un Beniluksa
Intelektuālā īpašuma biroja, kas piedalās, konkrētās saistības un atbildību. 3. Dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroji un
Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs aktīvi piedalās kopīgos projektos, kas
minēti 2. punktā, lai nodrošinātu to attīstību, darbību un savietojamību
un lai tie būtu pastāvīgi atjaunināti. 4.
Aģentūra sniedz finansiālu atbalstu 2. punktā minētajiem kopīgajiem
Savienības nozīmes projektiem tādā mērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu
dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja
aktīvu līdzdalību projektos 3. punkta izpratnē. Finansiālu atbalstu var
sniegt dotāciju veidā. Kopējais finansējuma apjoms nepārsniedz 10 % no
Aģentūras gada ienākumiem. Dotāciju saņēmēji ir dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma
biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs. Dotācijas var piešķirt bez
uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko
piemēro Aģentūrai, un dotāciju procedūrām, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulā (ES) Nr. 966/2012 (***) (finanšu regulā) un
Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (****). (*) OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp. (**) OV L 129, 16.5.2012., 1. lpp. (***) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (****) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.”; (99)
XII sadaļas 2. un 3. iedaļu aizstāj
ar šādām: „2. IEDAĻA
Valde 124. pants
Valdes funkcijas 1. Neskarot Budžeta komitejas funkcijas, kā
norādīts 5. iedaļā, Valdei ir šādas funkcijas: (a)
pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar
128. panta 4. punkta c) apakšpunktu iesniegto projektu, Valde
pieņem Aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, ņemot vērā Komisijas
atzinumu, un nosūta pieņemto gada darba programmu Eiropas Parlamentam, Padomei
un Komisijai; (b)
pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar
128. panta 4. punkta d) apakšpunktu iesniegto projektu, ņemot
vērā Komisijas atzinumu un pēc viedokļu apmaiņas ar izpilddirektoru un
attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju, Valde pieņem Aģentūras daudzgadu
stratēģisko programmu, tostarp Aģentūras stratēģiju starptautiskai sadarbībai,
un nosūta pieņemto daudzgadu stratēģisko programmu Eiropas Parlamentam, Padomei
un Komisijai; (c)
pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar
128. panta 4. punkta f) apakšpunktu iesniegto projektu, Valde pieņem
gada ziņojumu un nosūta pieņemto gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei,
Komisijai un Revīzijas palātai; (d)
pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar
128. panta 4. punkta g) apakšpunktu iesniegto projektu, Valde
pieņem daudzgadu plānu personāla politikas jomā; (e)
Valde pieņem noteikumus par interešu konfliktu
novēršanu un pārvaldību Aģentūrā; (f)
saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Aģentūras
personālu tā īsteno pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi piešķir iestādei,
kura ieceļ amatā, un ko Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir
iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (turpmāk „iecēlējinstitūcijas
pilnvaras”); (g)
Valde pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar
Civildienesta noteikumu 110. pantu; (h)
Valde ieceļ un var atstādināt no amata
izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku vai vietniekus saskaņā ar
129. pantu un ieceļ Apelācijas padomju prezidentu, priekšsēdētājus un
locekļus saskaņā ar 136. pantu; (i)
balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas
ziņojumos un novērtējumos, kas minēti 165.a pantā, un izmeklēšanā, ko veic
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem konstatējumiem
un ieteikumiem, Valde nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību; (j)
ar Valdi apspriežas pirms vadlīniju pieņemšanas
attiecībā uz Aģentūras veiktām pārbaudēm, kā arī pārējos šajā regulā paredzētos
gadījumos; (k)
Valde var sniegt atzinumus un lūgt informāciju
izpilddirektoram un Komisijai, ja tā to uzskata par vajadzīgu. 2. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta
Civildienesta noteikumu 110. pantā un Pārējo darbinieku nodarbināšanas
kārtības 142. pantā, Valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta
noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas
kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot
izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai.
Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras
pastarpināti deleģēt tālāk. Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu uz
laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un
izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai
deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav
izpilddirektors. 125. pants
Valdes sastāvs 1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts
un divi Komisijas pārstāvji un to aizvietotāji. 2. Atbilstīgi valdes reglamentam valdes locekļiem
var palīdzēt konsultanti vai eksperti. 3. Locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi. Šo
pilnvaru laiku var pagarināt. 126. pants
Valdes priekšsēdētājs 1. Valde no savu locekļu vidus ievēlē
priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio
aizvieto priekšsēdētāju, ja to kaut kas kavē izpildīt savus pienākumus. 2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka
amata pilnvaru laiks ir četri gadi. Pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi.
Tomēr, ja Valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē
beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata
pilnvaru termiņš. 127. pants
Sanāksmes 1. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. 2. Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien
Valde nav nolēmusi citādi. 3. Valde sanāk uz kārtējo sanāksmi vienreiz gadā.
Turklāt to sasauc pēc priekšsēdētāja ierosinājuma vai pēc Komisijas vai vienas
trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma. 4. Valde pieņem reglamentu. 5. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu
vairākumu. Tomēr to lēmumu pieņemšanai, ko Valde ir pilnvarota pieņemt saskaņā
ar 124. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,
126. panta 1. punktu un 129. panta 2. un 4. punktu, ir
nepieciešamas divu trešdaļu locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim
ir viena balss. 6. Valde var uzaicināt novērotājus piedalīties tās
sanāksmēs. 7. Aģentūra izveido Valdes sekretariātu. 2.a IEDAĻA
Izpildu komiteja 127.a pants
Izveide Valde var izveidot Izpildu komiteju. 127.b pants
Funkcijas un organizēšana 1. Izpildu komiteja palīdz Valdei. 2. Izpildu komiteja veic šādas funkcijas: (a)
sagatavo lēmumus, kas jāpieņem Valdei; (b)
balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas
ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF), norādītajiem konstatējumiem un ieteikumiem, kopā ar
Valdi nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību; (c)
neskarot izpilddirektora funkcijas, kas izklāstītas
128. pantā, palīdz izpilddirektoram un dod viņam padomus Valdes lēmumu
īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās pārvaldības uzraudzību. 3. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, Izpildu komiteja
Valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās
pārvaldības lietās, tostarp iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanā. 4. Izpildu komitejā ir Valdes priekšsēdētājs,
viens Komisijas pārstāvis Valdē un trīs citi locekļi, ko no savu locekļu vidus
ieceļ Valde. Valdes priekšsēdētājs ir arī Izpildu komitejas priekšsēdētājs.
Izpilddirektors piedalās Izpildu komitejas sanāksmēs, bet viņam nav
balsstiesību. 5. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru laiks ir
četri gadi. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru laiks beidzas, ja beidzas viņu
dalība Valdē. 6. Reizi trīs mēnešos Izpildu komiteja rīko vismaz
vienu kārtējo sanāksmi. Tā sanāk papildus pēc tās priekšsēdētāja vai locekļu
pieprasījuma. 7. Izpildu komiteja ievēro Valdes noteikto
reglamentu. 3. IEDAĻA
Izpilddirektors 128. pants
Izpilddirektora funkcijas 1. Aģentūru vada izpilddirektors. Izpilddirektors
atskaitās valdei. 2. Neskarot Komisijas, Valdes un Budžeta komitejas
pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, rīkojas neatkarīgi un
nelūdz un nepieņem instrukcijas no nevienas valdības vai citas iestādes. 3. Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais
pārstāvis. 4. Izpilddirektors veic jo īpaši šādas funkcijas: (a)
viņš veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp
iekšēju administratīvu instrukciju pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai
nodrošinātu Aģentūras darbu; (b)
īsteno Valdes pieņemtos lēmumus; (c)
sagatavo gada darba programmas projektu, kurā
norāda aplēses par to, cik personāla un finanšu resursu vajadzēs katrai
darbībai, un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz to Valdei; (d)
sagatavo daudzgadu stratēģiskās programmas
projektu, tostarp Aģentūras stratēģiju starptautiskai sadarbībai, un pēc
apspriešanās ar Komisiju un viedokļu apmaiņas ar Eiropas Parlamenta attiecīgo
komiteju iesniedz to Valdei; (e)
īsteno gada darba programmu un daudzgadu
stratēģisko programmu un ziņo Valdei par to īstenošanu; (f)
sagatavo gada ziņojumu par Aģentūras darbību un
iesniedz to apstiprināšanai Valdē; (g)
sagatavo daudzgadu plāna personāla politikas jomā
projektu un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz to Valdei; (h)
sagatavo rīcības plānu, balstoties uz iekšējas vai
ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas
Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem secinājumiem, un
divreiz gadā ziņo Komisijai un Valdei par panākumiem; (i)
aizsargā Savienības finansiālās intereses,
piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citādām
pretlikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek
atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un, vajadzības
gadījumā, uzliekot efektīvus, samērīgus un preventīvus administratīvus un
finansiālus sodus; (j)
sagatavo Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai
un iesniedz to apstiprināšanai Budžeta komitejā; (k)
lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu,
viņš var vērsties pie paplašinātās Apelācijas padomes saistībā ar juridiskiem
jautājumiem, jo īpaši tad, ja Apelācijas padomes minētajos jautājumos ir
izdevušas dažādus lēmumus; (l)
sastāda Aģentūras ienākumu un izdevumu aplēses un
īsteno budžetu; (m)
īsteno pilnvaras, ko Valde saskaņā ar
124. panta 1. punkta f) apakšpunktu viņam piešķīrusi attiecībā
uz personālu; (n)
īsteno pilnvaras, kas viņam piešķirtas saskaņā ar
26. panta 3. punktu, 29. panta 5. punktu, 30. panta
2. punktu, 45. panta 3. punktu, 75. panta 2. punktu,
78. panta 5. punktu, 79. pantu, 79.b pantu,
79.c pantu, 87. panta 3. punktu, 88. pantu, 89. pantu,
93. panta 4. punktu, 119. panta 8. punktu un
144. pantu, ievērojot kritērijus, kuri paredzēti šajā regulā un
deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu; (o)
viņš var deleģēt savas funkcijas. 5. Izpilddirektoram palīdz viens vai vairāki
izpilddirektora vietnieki. Ja izpilddirektors ir prombūtnē vai nav pieejams,
izpilddirektora vietnieks vai viens no izpilddirektora vietniekiem aizvieto
viņu saskaņā ar Valdes noteikto procedūru. 129. pants
Izpilddirektora iecelšana amatā un atcelšana no amata un viņa pilnvaru laika
pagarināšana 1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras
pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības
2. panta a) punktu. 2. Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto
kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ Valde.
Pirms iecelšanas Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu
kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu
jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes
priekšsēdētājs. Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai
pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. 3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci
gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā
izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un
problēmas. 4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma,
kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt
izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. 5. Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir
pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā
termiņa beigās. 6. Izpilddirektora vietnieku vai vietniekus ieceļ
amatā vai atceļ no amata kā paredzēts 2. punktā pēc apspriešanās ar
izpilddirektoru un attiecīgajā gadījumā iecelto izpilddirektoru.
Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde, rīkojoties
pēc Komisijas priekšlikuma, kā paredzēts 4. punktā, pēc apspriešanās ar
izpilddirektoru minēto pilnvaru laiku var vienreiz pagarināt uz laiku, kas
nepārsniedz piecus gadus.”; (100)
regulas 130. pantu groza šādi: (a)
panta c) punktu aizstāj ar šādu: „c) struktūrvienība, kas uztur reģistru;” (b)
pievieno šādu f) punktu: „f) citas vienības vai personas, ko šajā
sakarā iecēlis izpilddirektors.”; (101)
regulas 132. panta 2. punkta trešo
teikumu aizstāj ar šādu: „Īpašos gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar
144.a panta c) punktu, lēmumus pieņem viens loceklis.”; (102)
regulas 133. pantu aizstāj ar šādu: „133. pants
Struktūrvienība, kas uztur reģistru 1. Struktūrvienība, kas uztur reģistru, ir
atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz reģistra ierakstiem. 2. Tā ir arī atbildīga par 93. panta 2. punktā
minēto profesionālo pārstāvju sarakstu. 3. Šīs struktūrvienības lēmumus pieņem viens
loceklis.”; (103)
regulas 134. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Anulēšanas nodaļa ir atbildīga par lēmumu
pieņemšanu saistībā ar: (a)
pieteikumiem par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai
atzīšanu par spēkā neesošu; (b)
Eiropas preču zīmes nodošanas pieprasījumiem, kas
paredzēti 18. pantā.”; (b)
panta 2. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu: „Īpašos gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar
144.a panta c) punktu, lēmumus pieņem viens loceklis.”; (104)
pievieno šādu 134.a pantu: „134.a pants
Vispārējā kompetence Šajā regulā noteiktos lēmumus, kas nav
pārbaudītāja, iebildumu nodaļas, anulēšanas nodaļas vai struktūrvienības, kas
uztur reģistru, kompetencē, pieņem jebkura amatpersona vai vienība, ko šajā
nolūkā ir iecēlis izpilddirektors.”; (105)
regulas 135. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Apelācijas padomes ir atbildīgas par lēmumu
pieņemšanu saistībā ar apelācijām par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar
131. pantu un 134.a pantu.”; (b)
panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar
šādu: „a) regulas 136. panta 4. punkta
a) apakšpunktā minētās Apelācijas padomju iestādes lietas; vai”; (c)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Paplašinātā padome ir arī atbildīga par
pamatotu atzinumu sniegšanu par juridiskiem jautājumiem, ko tai saskaņā ar
128. panta 4. punkta k) apakšpunktu adresējis izpilddirektors.”; (d)
panta 5. punkta pēdējo teikumu svītro; (106)
regulas 136. pantu aizstāj ar šādu: „136. pants
Apelācijas padomju locekļu neatkarība 1. Apelācijas padomju prezidentu un padomju
priekšsēdētājus ieceļ uz piecu gadu termiņu saskaņā ar procedūru, kas noteikta
129. pantā izpilddirektora iecelšanai. Šā termiņa laikā viņus neatceļ no
amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietna pamata un Tiesa šajā sakarā
nepieņem lēmumu pēc tās iestādes pieteikuma, kas viņus iecēlusi. 2. Apelācijas padomju prezidenta amata termiņu pēc
iepriekšēja pozitīva viņa snieguma izvērtējuma, ko veic Valde, var vienreiz
pagarināt uz papildu piecu gadu termiņu vai līdz pensionēšanās vecuma
sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā amata termiņa laikā. 3. Padomju priekšsēdētāju amata termiņus pēc
iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic Valde, ja Apelācijas
padomju prezidents sniedz pozitīvu vērtējumu, var pagarināt uz papildu piecu
gadu termiņu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk
jaunā amata termiņa laikā. 4. Apelācijas padomju prezidentam ir šādas vadības
un organizatoriskas funkcijas: (a)
vadīt Apelācijas padomju iestādi, kas ir atbildīga
par noteikumu paredzēšanu un padomju darba organizēšanu; (b)
nodrošināt iestādes lēmumu īstenošanu; (c)
nodot lietas padomei, pamatojoties uz objektīviem
kritērijiem, ko noteikusi Apelācijas padomju iestāde; (d)
iesniegt izpilddirektoram padomju izdevumu pieprasījumus
nolūkā sagatavot izdevumu tāmes. Apelācijas padomju prezidents vada paplašināto
padomi. 5. Apelācijas padomju locekļus ieceļ Valde uz
piecu gadu termiņu. Viņu amatu termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma
izvērtējuma, ko veic Valde, ja Apelācijas padomju prezidents sniedz pozitīvu
vērtējumu, var pagarināt uz papildu piecu gadu termiņu vai līdz pensionēšanās
vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā amata termiņa laikā. 6. Apelācijas padomju locekļus neatceļ no amata,
ja vien šādai atcelšanai nav nopietna pamata un Tiesa šajā sakarā nepieņem
lēmumu pēc tam, kad Valde nodevusi tai lietu pēc Apelācijas padomju prezidenta
ieteikuma, apspriedusies ar tās padomes priekšsēdētāju, kuras sastāvā ir
attiecīgais loceklis. 7. Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas
padomju priekšsēdētāji un locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus
nesaista nekādi norādījumi. 8. Lēmumi, ko pieņem paplašinātā Apelācijas
padome, vai atzinumi par juridiskiem jautājumiem, kurus tai adresējis
izpilddirektors, saskaņā ar 135. pantu, ir saistoši Aģentūras
lēmējiestādēm, kas minētas 130. pantā. 9. Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas
padomju priekšsēdētāji un locekļi nevar būt iebildumu nodaļas,
struktūrvienības, kas uztur reģistru, vai anulēšanas nodaļas pārbaudītāji vai
locekļi.”; (107)
regulas 138. pantu aizstāj ar šādu: „138. pants
Budžeta komiteja 1. Budžeta komitejai ir funkcijas, kas tai
piešķirtas ar šo iedaļu. 2. Regulas 125. pants, 126. pants un
127. panta 1. līdz 4. punkts un 6. un 7. punkts
attiecas uz Budžeta komiteju mutatis mutandis. 3. Budžeta komiteja pieņem lēmumus ar tās locekļu
absolūtu vairākumu. Tomēr attiecībā uz lēmumiem, ko Budžeta komiteja ir
pilnvarota pieņemt atbilstoši 140. panta 3. punktam un
143. pantam, ir nepieciešams divu trešdaļu tās locekļu vairākums. Abos
gadījumos katram loceklim ir viena balss.”; (108)
regulas 139. pantā pievieno šādu
4. punktu: “4. Aģentūra divreiz gadā sagatavo ziņojumu
Komisijai par tās finansiālo stāvokli. Pamatojoties uz minēto ziņojumu,
Komisija pārskata Aģentūras finansiālo stāvokli.”; (109)
pievieno šādu 141.a pantu: „141.a pants
Krāpšanas apkarošana 1. Lai palīdzētu apkarot krāpšanu, korupciju un
citas nelikumīgas darbības, kas minētas Regulā (EK) Nr. 1073/1999,
Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par
iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF),
un, izmantojot veidlapu minētā nolīguma pielikumā, pieņem piemērotus
noteikumus, kas attiecas uz visiem Aģentūras darbiniekiem. 2. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan
dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju
saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši
Savienības līdzekļus. 3. OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp
klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas
izklāstītas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Regulā (Euratom, EK)
Nr. 2185/96, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita
nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar
Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu. 4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu,
Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām
organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt
ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF
veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci. 5. Budžeta komiteja pieņem stratēģiju krāpšanas
apkarošanai, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo
pasākumu izmaksas un ieguvumus.”; (110)
regulas 144. pantu aizstāj ar šādu: „144. pants
Nodevas 1. Papildus nodevām, kas paredzētas 26. panta
2. punktā, 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā,
41. panta 3. punktā, 44. panta 4. punktā, 47. panta
1. un 3. punktā, 49. panta 4. punktā, 56. panta
2. punktā, 60. pantā, 81. panta 3. punktā, 82. panta
1. punktā, 113. panta 1. punktā un 147. panta
5. punktā, nodevas maksā šādos gadījumos: (a)
reģistrācijas apliecības kopijas izsniegšana; (b)
licences vai citu tiesību reģistrācija attiecībā uz
Eiropas preču zīmi; (c)
licences vai citu tiesību reģistrācija attiecībā uz
Eiropas preču zīmes pieteikumu; (d)
licences vai citu tiesību reģistrācijas anulēšana; (e)
reģistrētas Eiropas preču zīmes izmaiņas; (f)
izraksta no reģistra izsniegšana; (g)
dokumentu pārbaude; (h)
dokumentu kopiju izsniegšana; (i)
apliecinātu pieteikuma kopiju izsniegšana; (j)
informācijas, kas atrodas dokumentos, nosūtīšana; (k)
atlīdzināmo procesuālo izmaksu noteikšanas
pārskatīšana. 2. Panta 1. punktā minēto nodevu apmēru
nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ienākumi principā ir
pietiekami, lai Aģentūras budžets būtu līdzsvarots, izvairoties no ievērojama
pārpalikuma uzkrāšanās. Neskarot 139. panta 4. punktu, Komisija
pārskata nodevu apmēru, ja atkārtoti veidojas ievērojams pārpalikums. Ja šādas
pārskatīšanas rezultātā nesamazinās vai nemainās nodevu apmērs, kas var novērst
turpmāku ievērojamu pārpalikumu uzkrāšanos, pēc pārskatīšanas uzkrāto
pārpalikumu pārvieto uz Savienības budžetu. 3. Izpilddirektors nosaka tos par Aģentūras
sniegtajiem pakalpojumiem iekasējamos maksājumus, kas nav minēti
1. punktā, un maksājumus par Aģentūras izdotajām publikācijām saskaņā ar
kritērijiem, kuri paredzēti saskaņā ar 144.a panta d) punktu
pieņemtajā deleģētajā aktā. Maksājumu apmērs nepārsniedz to, kas ir
nepieciešams, lai segtu Aģentūrai radušās izmaksas, sniedzot konkrēto
pakalpojumu. 4. Atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti saskaņā
ar 144.a panta d) punktu pieņemtajā deleģētajā aktā, izpilddirektors
var veikt šādus pasākumus: (a)
noteikt, kādas īpašas maksājumu metodes, kas nav
paredzētas saskaņā ar 144.a panta d) punktu, var izmantot, jo īpaši
maksājumus ar noguldījumiem Aģentūras norēķinu kontos; (b)
noteikt mazāko summu, zem kuras pārmaksātā nodevas
vai maksas summa nav atlīdzināma; (c)
neizvirzīt prasību par jebkuras pienākošās summas
piespiedu piedziņu, ja atlīdzināmā summa ir minimāla, vai šāda piedziņa ir
pārāk nenoteikta. Ja var izmantot a) apakšpunktā minētās
maksājumu metodes, izpilddirektors nosaka datumu, kurā uzskatāms, ka šādi
maksājumi Aģentūrai ir veikti.”; (111)
pievieno šādu 6. iedaļu: „6. IEDAĻA
Pilnvaru deleģēšana 144.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, lai noteiktu: (a)
konkrētus kritērijus 119. pantā minēto valodu
lietošanai; (b)
gadījumus, kad lēmumus par iebildumiem un anulēšanu
pieņem viens dalībnieks saskaņā ar 132. panta 2. punktu un
134. panta 2. punktu; (c)
detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu,
tostarp 135. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās Apelācijas
padomju iestādes izveidi un lomu, paplašinātās padomes sastāvu un noteikumus
par tai iesniedzamajiem atzinuma pieprasījumiem, kā minēts 135. panta
4. punktā, un nosacījumus, atbilstoši kuriem lēmumus pieņem viens
dalībnieks saskaņā ar 135. panta 2. un 5. punktu; (d)
to nodevu un maksu sistēmu, kas jāmaksā Aģentūrai
saskaņā ar 144. pantu, tostarp nodevu apmēru, maksājumu metodes, valūtu,
nodevu un maksu termiņu, datumu, kuru uzskata par maksājuma datumu, un sekas,
ja maksājums nav veikts vai veikts novēloti, un ja summa nomaksāta nepietiekamā
apmērā vai pārmaksāta, pakalpojumus, ko var sniegt bez maksas, un kritērijus,
atbilstoši kuriem izpilddirektors var īstenot 144. panta 3. un
4. punktā paredzētās pilnvaras.”; (112)
regulas 145. pantā vārdus „jebkuras regulas,
ar ko īsteno šo regulu” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtos
deleģētos aktus”; (113)
regulas 147. panta 4., 5. un
6. punktu aizstāj ar šādiem: “4. Lai iesniegtu starptautisko pieteikumu, ir
jāsamaksā nodeva Aģentūrai. Ja starptautiskā reģistrācija jāpamato uz Eiropas
preču zīmi, kad tā reģistrēta, tad nodevas samaksas termiņš ir Eiropas preču
zīmes reģistrācijas dienā. Pieteikumu uzskata par neiesniegtu, kamēr nav
samaksāta nepieciešamā nodeva. 5. Starptautiskajam pieteikumam jāatbilst
oficiālajiem nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 161.a panta a) punktu. 6. Aģentūra pārbauda, vai starptautiskais
pieteikums atbilst 146. pantā un šā panta 1., 3. un 5. punktā
paredzētajiem nosacījumiem. 7. Aģentūra iesniedz starptautisko pieteikumu
Starptautiskajam birojam tiklīdz iespējams.”; (114)
pievieno šādu 148.a pantu: „148.a pants
Paziņojums par pamata pieteikuma vai reģistrācijas spēkā neesamību Piecu gadu laikā pēc starptautiskās reģistrācijas
datuma Aģentūra informē Starptautisko biroju par faktiem un lēmumiem, kas
ietekmē tā Eiropas preču zīmes pieteikuma vai Eiropas preču zīmes reģistrācijas
derīgumu, uz ko pamatojās starptautiskā reģistrācija.”; (115)
regulas 149. pantā pievieno šādu teikumu: „Pieprasījumam jāatbilst oficiālajiem
nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 161.a panta c) punktu.”; (116)
regulas 154. panta 4. punktu svītro; (117)
pievieno šādu 154.a pantu: „154.a pants
Kolektīvās preču zīmes un sertifikācijas zīmes Ja starptautiskā reģistrācija ir pamatota uz
pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju saistībā ar kolektīvo preču zīmi,
sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, Aģentūra izpilda procedūras, kas
paredzētas saskaņā ar 161.a panta f) punktu.”; (118)
regulas 155. pantu svītro; (119)
regulas 156. pantu groza šādi: (a)
panta 2. punktā vārdus „sešus mēnešus” aizstāj
ar vārdiem „vienu mēnesi”; (b)
panta 4. punktu svītro; (120)
pievieno šādu 158.a, 158.b un 158.c pantu: „158.a pants
Nodošanas reģistrācijas tiesiskās sekas Starptautiskās reģistrācijas īpašumtiesību maiņas
ierakstam starptautiskajā reģistrā ir tādas pašas sekas kā nodošanas ierakstam
reģistrā saskaņā ar 17. pantu. 158.b pants
Licenču un citu tiesību reģistrācijas tiesiskās sekas Licences vai īpašnieka nodošanas tiesību
ierobežojuma attiecībā uz starptautisko reģistrāciju ierakstam starptautiskajā
reģistrā ir tādas pašas sekas kā licences, tiesību in rem, izpildes
vai maksātnespējas procesa ievadīšanai reģistrā saskaņā ar attiecīgi 19., 20.,
21. un 22. pantu. 158.c pants
Pieprasījumu reģistrēt nodošanu, licences vai īpašnieka nodošanas tiesību
ierobežojumus izvērtēšana Aģentūra gadījumos, kas precizēti saskaņā ar
161.a panta h) punktu, nodod Starptautiskajam birojam tai iesniegtos
pieprasījumus reģistrēt īpašnieka maiņu, licenci vai īpašnieka nodošanas
tiesību ierobežojumu, licences grozījumus vai anulēšanu, vai īpašnieka
nodošanas tiesību ierobežojuma atcelšanu.”; (121)
regulas 159. pantu groza šādi: (a)
panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar
šādu: „b) par attiecinājumu uz dalībvalsti, kas ir
Madrides Protokola puse, ar nosacījumu, ka dienā, kad pieprasīta pārveidošana,
bija iespējams attiecināt preču zīmi tieši uz šo dalībvalsti saskaņā ar
Madrides Protokolu. Piemēro 112., 113. un 114. pantu.”; (b)
panta 2. punktā vārdus „vai Madrides Nolīguma”
svītro; (122)
XIII sadaļā pievieno šādu 4. iedaļu: „4. IEDAĻA
Kompetences piešķiršana 161.a pants
Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 163. pantu, precizējot: (a)
oficiālos nosacījumus par starptautisko pieteikumu,
kas minēti 147. panta 5. punktā, starptautiskā pieteikuma pārbaudes
procedūru atbilstoši 147. panta 6. punktam, un kārtību starptautiskā
pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajā birojā saskaņā ar 147. panta
4. punktu; (b)
regulas 148.a pantā minētās paziņošanas
kārtību; (c)
oficiālos nosacījumus par pieprasījumu attiecināt
uz plašāku teritoriju, kas minēti 149. panta 2. punktā, procedūru
minēto nosacījumu pārbaudei un kārtību pieprasījuma attiecināt uz plašāku
teritoriju iesniegšanai starptautiskajā birojā; (d)
procedūru senioritātes pieprasījuma iesniegšanai
saskaņā ar 153. pantu; (e)
procedūras atteikuma absolūtā pamatojuma pārbaudei,
kas minēta 154. pantā, un iebildumu iesniegšanai un pārbaudei saskaņā ar
156. pantu, tostarp nepieciešamos paziņojumus, kas jāiesniedz
Starptautiskajam birojam; (f)
procedūras saistībā ar 154.a pantā minēto
starptautisko reģistrāciju; (g)
gadījumus, kad Aģentūra paziņo Starptautiskajam
birojam par starptautiskas reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām
saskaņā ar 158. pantu, un informāciju, ko iekļauj šādos paziņojumos; (h)
kārtību 158.c pantā minēto pieprasījumu
nodošanai Starptautiskajam birojam; (i)
nosacījumus, kas jāizpilda pārveidošanas
pieprasījumam saskaņā ar 159. panta 1. punktu; (j)
oficiālos nosacījumus par pārveidošanas pieteikumu,
kas minēts 161. pantā, un šādas pārveidošanas procedūras; (k)
kārtību attiecībā uz informācijas nodošanu starp
Aģentūru un Starptautisko biroju, tostarp informācijas nodošanu, kas jāveic
saskaņā ar 147. panta 4. punktu, 148.a pantu, 153. panta
2. punktu un 158.c pantu.”; (123)
regulas 162. pantu svītro; (124)
regulas 163. pantu svītro; (125)
pievieno šādu 163.a pantu: „163.a pants
Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai
piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Regulas 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a,
74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantā minētās pilnvaras deleģē uz
nenoteiktu laiku. 3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā
atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2. punktā. Ar lēmumu par
atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē
citus spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par
to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a,
74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantu pieņemtie deleģētie akti
stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots
Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši
iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome
ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas
Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.”; (126)
regulas 164. pantu svītro; (127)
pievieno šādu 165.a pantu: „165.a pants
Novērtēšana un pārskatīšana 1. Līdz 2019. gadam un turpmāk reizi piecos
gados Komisija uzdod veikt novērtējumu par šīs regulas īstenošanu. 2. Novērtējumā pārskata tiesisko regulējumu
Aģentūras un dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā
īpašuma biroja sadarbībai, īpašu uzmanību veltot finansēšanas mehānismam.
Novērtējumā izvērtē arī Aģentūras un tās darba prakses ietekmi un efektivitāti.
Novērtējumā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt Aģentūras pilnvaras un
šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. 3. Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu kopā ar
saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei.
Novērtējuma rezultātus publisko. 4. Katram otrajam novērtējumam pievieno
novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras
un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras darba turpināšana vairs
neatbilst tai noteiktajiem mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem, tā var ierosināt
atcelt šo regulu.” 2. pants Šī regula stājas spēkā [konkrēts datums,
90. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī]. Regulas 1. panta 9. punktu,
10. panta b) punktu, 21., 22., 23., 25., 26., 27., 29., 30., 31.,
34., 37., 38., 41., 44., 46., 57., 58., 59., 60., 61., 63., 64., 66., 67., 68.,
69., 70., 71., 72., 73., 75., 76., 77., 78., 79., 88., 89., 93., 94. un
99. pantu, ja vien tas neattiecas uz 128. panta 4. punkta
n) apakšpunktu, 101., 103. panta b) punktu, 105. panta
d) punktu, 112., 113., 114., 115., 117., 120., 123., un 124. pantu
piemēro no [norāda pirmo dienu pirmajā mēnesī pēc 18 mēnešiem pēc pirmajā
panta daļā minētā datuma]. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši
piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs
[1] Konkurētspējas padomes secinājumi, 2007. gada
21. un 22. maijs, Padomes dokuments 9427/07. [2] Komisijas paziņojums ““Vispirms domāt par mazākajiem”,
Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act””, COM(2008) 394
galīgā redakcija, 2008. gada 25. jūnijs. [3] COM(2008) 465 galīgā redakcija, 2008. gada
16. jūlijs. [4] COM(2010) 546 galīgā redakcija, 2010. gada 6. oktobris. [5] Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus. Radošuma
un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas
darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā,
COM(2011) 287. [6] MPI veiktā pētījuma galīgo versiju, tostarp pielikumus,
skatīt http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/tm/index_en.htm. [7] Konkurētspējas padomes 2010. gada 25. maija
secinājumi par ES preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu,
OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp. [8] OV ITSB, 2005. gads, 1402. lpp. [9] OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp. [10] OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp. [11] OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp. [12] Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem,
OV L 336, 23.12.1994., 213. lpp. [13] AG Jääskinen atzinums lietā C-323/09, Interflora,
9. punkts. [14] 2007. gada 11. septembra spriedums lietā
C-17/06, Céline, Krājums, I-07041. lpp. [15] OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp. [16] 2011. gada 1. decembra spriedums lietās C-446/09
Philips un C-495/09 Nokia. [17] Kopīgās Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas deklarācijas
iekļautas Padomes sanāksmes par Padomes Pirmo Direktīvu par dalībvalstu tiesību
aktu attiecībā uz preču zīmēm tuvināšanu, kas pieņemta 1998. gada
21. decembrī, protokolā. [18] 2012. gada 19. jūnija spriedums lietā C-307/10,
‘IP Translator’. [19] Biroja priekšsēdētāja paziņojums Nr. 2/12.
OV ITSB, 2012. gada jūlijs. [20] OV L 303, 15.12.1995.,
1. lpp. [21] OV L 303, 15.12.1995., 33. lpp. [22] OV L 28, 6.2.1996., 11. lpp. [23] OV C 146 E, 12.6.2008., 79. lpp. [24] OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp. [25] OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp. [26] OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp. [27] COM(2008) 465. [28] OV C 140, 29.5.2010.,
22. lpp. [29] COM(2011) 287. [30] OV L 336, 23.12.1994., 214. lpp. [31] OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.