52013DC0901

1. Ievads

Pēc tam, kad Komisija publicēja savu 2013. gada pavasara prognozi un novērtēja dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas, Padome 2013. gada 21. jūnijā nolēma, ka attiecībā uz Beļģiju, Spāniju, Franciju, Maltu, Nīderlandi, Portugāli un Slovēniju ir nepieciešami vairāki pasākumi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (Līguma 126. pants)[1].

Jo īpaši Padome izvērtēja esošo pārmērīgo budžeta deficītu Spānijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē un Slovēnijā. Tā uzskatīja, ka šīs dalībvalstis bija veikušas efektīvu rīcību, lai izpildītu Padomes ieteikumu atbilstoši Līguma 126. panta 7. punktam, un ka pēc sākotnējo ieteikumu pieņemšanas bija notikuši negaidīti nelabvēlīgi ekonomiski notikumi ar būtiskām nelabvēlīgām sekām uz valsts finansēm. Tāpēc Padome (saskaņā ar Komisijas ieteikumiem) uzskatīja, ka attiecībā uz šīm dalībvalstīm bija izpildīti Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi, lai varētu pieņemt jaunus ieteikumus atbilstoši Līguma 126. panta 7. punktam. Attiecībā uz Nīderlandi Padome pagarināja termiņu pārmērīga deficīta novēršanai līdz 2014. gadam, attiecībā uz Franciju, Portugāli un Slovēniju – līdz 2015. gadam un attiecībā uz Spāniju – līdz 2016. gadam. Padome noteica 1. oktobri kā termiņu, līdz kuram šīm valstīm jāveic efektīva rīcība un (izņemot Portugāli[2]) jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas paredzēta mērķu sasniegšanai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97[3] 3. panta 4.a punktu.

Turklāt, balstoties uz Komisijas ieteikumu, Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu nolēma, ka Beļģija nebija veikusi efektīvu rīcību, lai izpildītu Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu novērst savu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2012. gadam, un saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu Padome pieprasīja, lai Beļģija līdz 2013. gadam novērš pārmērīgo budžeta deficītu. Beļģijai noteica 15. septembri kā termiņu, līdz kuram tai jāziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šo lēmumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1.a punktu.

Visbeidzot, Padome (pēc Komisijas priekšlikumiem) nolēma sākt jaunu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Maltu saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu un pieņēma ieteikumu atbilstoši 126. panta 7. punktam, saskaņā ar kuru Maltai līdz 2014. gadam jānovērš pārmērīgais budžeta deficīts. Padome noteica 1. oktobri kā termiņu, līdz kuram Maltai jāveic efektīva rīcība un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas paredzēta mērķu sasniegšanai.

2. Veiktās rīcības novērtējums

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97 un pārskatīto rīcības kodeksu[4] ir uzskatāms, ka dalībvalsts ir veikusi efektīvu rīcību, ja tā ir rīkojusies atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktā paredzētajam ieteikumam. Rīcības kodeksā ir noteikts, ka rīcības efektivitātes novērtējumā īpaši jāņem vērā tas, vai attiecīgā dalībvalsts ir sasniegusi Padomes sākotnēji ieteiktos gada budžeta mērķus un tajos paredzēto cikliski koriģētās bilances uzlabojumu, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Ja novērtētā budžeta bilance ir sliktāka nekā ieteiktā vai ja cikliski koriģētās bilances uzlabojums, no kura atskaitīti vienreizēji un citi pagaidu pasākumi, ir mazāks nekā mērķa pamatā esošā korekcija, rūpīgi jāanalizē iemesli, kāpēc notikusi šāda atpalikšana no mērķa rādītājiem. Vairāku gadu ilgas korekcijas gadījumā rīcības kodeksā ir noteikts, ka novērtējumam galvenokārt jāattiecas uz pasākumiem, kas jau izziņoti vai veikti, lai Padomes noteiktajā termiņā nodrošinātu pienācīgu progresu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai.

Beļģija, Spānija, Francija, Malta, Nīderlande un Slovēnija iesniedza Komisijai ziņojumus par rīcību, kas veikta, lai izpildītu Padomes 21. jūnija ieteikumus un Padomes lēmumu. Portugāle, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, saskaņā ar 2013. gada 30. maijā spēkā stājušās Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2. punktu ziņojumus par savu budžeta stratēģiju sniedz minētās programmas ietvaros. Beļģija, Spānija, Francija, Malta, Nīderlande un Slovēnija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[5] iesniedza Komisijai un Eurogrupai arī savus budžeta plānu projektus nākamajam gadam.

Komisija izskatīja dalībvalstu iesniegtos ziņojumus par efektīvu rīcību un veica efektīvās rīcības novērtējumu, ņemot vērā Komisijas 2013. gada rudens prognozi, kas publicēta 2013. gada 5. novembrī. Attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm Beļģiju, Spāniju, Franciju, Maltu, Nīderlandi un Slovēniju šis novērtējums ir arī atspoguļots Komisijas 2013. gada 15. novembra atzinumā par šo dalībvalstu budžeta plānu projektiem[6]. Galvenie šā novērtējuma secinājumi ir izklāstīti šā paziņojuma pielikumā.

3. Eurozonas dalībvalstis, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu

Kopš 2013. gada 30. maija, kad spēkā stājās Regula (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības, uzraudzība attiecībā uz to, vai eurozonas dalībvalstis, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, izpilda atbilstoši pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai tām adresētos ieteikumus, ietver makroekonomikas korekciju programmas gada budžeta mērķus saskaņā ar minētās regulas 10. panta 2.b punktu un notiek saskaņā ar tās pašas regulas 7. panta 4. punktā paredzēto regulāro programmas uzraudzību.

Šajā pantā ir noteikts, ka Komisija uzrauga dalībvalsts progresu, īstenojot makroekonomikas korekciju programmu, un reizi trijos mēnešos informē EKF par šādu progresu. Atbilstoši Komisijas pastāvīgajai praksei galvenā uzmanība, uzraugot attiecīgās dalībvalsts panākto progresu budžeta jomā, tiek veltīta tam, vai ir pienācīgi īstenoti korektīvie pasākumi, kas saskaņoti ar dalībvalsti. Tāpēc pierādījumus, kas apliecina, ka programmā izklāstītie pasākumi budžeta mērķu sasniegšanai ir efektīvi īstenoti, uzskata par pietiekamiem, lai secinātu, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi efektīvu rīcību ar mērķi novērst pārmērīgo budžeta deficītu Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. un 5. panta nozīmē.

Ar šo metodiku – kas aizstāj rīcības kodeksā aprakstīto metodi – ņem vērā tādas ekonomiskās un budžeta disciplīnas specifiku, ko piemēro dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma. Jo īpaši ar šo metodiku ņem vērā faktu, ka par ekonomikas scenāriju un veicamajiem pasākumiem ir panākta vienošanās un tie ir sīki izklāstīti.

4. Secinājumi

Komisija ir novērtējusi budžeta situāciju un jo īpaši rīcību, kas veikta, lai izpildītu Padomes ieteikumus (vai Beļģijas gadījumā – pieprasījuma lēmumu). Komisija uzskata, ka Beļģija, Spānija, Francija, Malta, Nīderlande un Slovēnija ir veikušas efektīvu rīcību un ka attiecībā uz šīm dalībvalstīm šobrīd nav vajadzīgi turpmāki pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā. Sīkāka informācija par Komisijas novērtējumu ir iekļauta Komisijas atzinumos par šo dalībvalstu budžeta plānu projektiem. Visbeidzot, Komisija atgādina, ka attiecībā uz Portugāli pēdējais programmas nosacījumu izpildes pārskats tika pabeigts 2013. gada 3. oktobrī un tā rezultāts bija pozitīvs.

Komisija atbilstīgi Līgumam un SIP turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta situācijas attīstību.

[1]               Visi dokumenti saistībā ar dalībvalstu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/corrective_arm/index_en.htm.

Piezīme: Padome 21. jūnijā pieņēma arī jaunus ieteikumus Polijai saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Polijas iestādes iesniedza Komisijai ziņojumu par veikto rīcību, lai izpildītu ieteikumu. Šā ziņojuma novērtējums ir priekšnoteikums Komisijas ieteikumam Padomes lēmumam saskaņā ar 126. panta 8. punktu; šis lēmums arī tika pieņemts 2013. gada 15. novembrī.

[2]               Portugāle sniegs ziņojumu savas makroekonomikas korekciju programmas ietvaros. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2.a punktu uz Portugāli neattiecas pienākums iesniegt atsevišķus ziņojumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros.

[3]               OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[4]               „Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formu un saturu” ir pieejamas šādā tīmekļa vietnē:      http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/index_en.htm.

[5]               Polijai (kas nav eurozonas dalībvalsts) un Portugālei (kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu) nav jāiesniedz budžeta plāna projekts.

[6]               Komisijas dienestu analīze, kas ir šā novērtējuma pamatā, tiek publicēta Komisijas atzinumiem pievienotajos Komisijas dienestu darba dokumentos.

Pielikums – valsts veiktās rīcības novērtējums 1. Beļģija

Budžeta plāna projektā plānotā kopējā bilance 2013. gadā ir mazāka nekā budžeta deficīta atsauces vērtība, kas ir 3 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada rudens prognozi šobrīd paredzams, ka kopējais deficīts nedaudz pārsniegs Padomes 2013. gada 21. jūnija pieprasījuma lēmumā noteikto mērķi, proti, 2,7 % no IKP. Padomes pieprasījuma lēmuma pieņemšanas laikā fiskālo pasākumu apmērs 2013. gadā tika lēsts ¾ % apmērā no IKP. Kopš minētā lēmuma pieņemšanas gan federālā valdība, gan apakšfederālās struktūras ir veikušas papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeti sasniedz deficīta mērķi. Pašlaik tiek lēsts, ka fiskālo pasākumu apmērs sasniedz 0,8 % no IKP. Tomēr, veicot korekciju, lai ņemtu vērā potenciālās izaugsmes pārskatīšanu samazinājuma virzienā kopš Padomes lēmuma pieņemšanas laika, kā arī mazākus ieņēmumus salīdzinājumā ar Padomes lēmuma pamatā esošo prognozi, koriģētais strukturālais uzlabojums tiek lēsts 1 % apmērā no IKP, kas atbilst Padomes pieprasītajam fiskālo pasākumu apmēram, proti, 1 % no IKP. Tāpēc var uzskatīt, ka Beļģija ir veikusi efektīvu darbību, lai izpildītu Padomes 2013. gada 21. jūnija lēmumu. Šo secinājumu apstiprina augšupējs novērtējums (ar to tiek lēsts papildu fiskālo pasākumu apmērs 2013. gadā, balstoties uz diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem un valdības kontrolēto izdevumu[1] izmaiņām laikposmā starp Padomes lēmuma pamatā esošā standarta scenārija izstrādi un Komisijas rudens prognozi), kas liecina, ka Beļģija 2013. gadā ir veikusi papildu pasākumus, kuri kopā sasniedz vairāk par ¼ % no IKP, kas atbilst pasākumu apmēram, kuru uzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu Padomes lēmumā noteikto strukturālo mērķi.

2. Spānija

Komisijas 2013. gada rudens prognozē paredzēts, ka kopējais deficīts 2013. gadā samazināsies līdz 6,8 % no IKP (6,5 %, neskaitot banku rekapitalizācijas izmaksas finanšu nozares programmas ietvaros), kas pārsniedz mērķi, ko Padome ieteica 2013. gada 21. jūnijā, un ka tas vēl vairāk samazināsies 2014. gadā – līdz 5,9 % no IKP, kas ir nedaudz vairāk nekā Padomes ieteiktais mērķis. Attiecīgais strukturālās bilances uzlabojums (kas koriģēts, lai ņemtu vērā potenciālā izlaides pieauguma pārskatīšanu un negaidīti lielākus / mazākus ieņēmumus), ir mazāks par Padomes ieteiktajiem fiskālajiem pasākumiem, jo īpaši 2014. gadā. Pamatojoties uz augšupēju novērtējumu (ar to tiek lēsts papildu fiskālo pasākumu apmērs 2013. gadā, balstoties uz diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem un valdības kontrolēto izdevumu izmaiņām laikposmā starp Padomes ieteikuma pamatā esošā standarta scenārija izstrādi un Komisijas rudens prognozi), 2013. gadā netika veikti papildu neto konsolidācijas pasākumi atbilstīgi tam, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai sasniegtu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) ieteikumā noteiktos strukturālos mērķus. Augšupēja fiskālo pasākumu aplēse 2014. gadam ir aptuveni 1¾ % no IKP, kas būtu nedaudz mazāk par to, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai sasniegtu EDP ieteikumā noteiktos strukturālos mērķus. Tādējādi, kaut gan šķiet, ka Spānija 2013. gadā izpildīs Padomes EDP ieteikumu (ja tiks novērsti budžeta mērķi apdraudošie riski), novērtējums par 2014. gadu norāda uz neatbilstības riskiem.

Attiecībā uz 2015. un 2016. gadu Spānija vēl nav precizējusi pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts kopējais deficīts atbilst Padomes ieteiktajiem mērķiem. Turklāt sakarā ar to, ka 2015. gadā, iespējams, beidzas iepriekšējos gados veiktie pagaidu pasākumi, palielinās starpība ar EDP mērķi. Tomēr budžeta korekcija 2015. un 2016. gadā ir mazāka par pārskatītajā EDP ieteikumā noteikto apmēru.

3. Francija

Saskaņā ar Komisijas prognozi nominālais deficīts gan 2013., gan 2014. gadā būs lielāks nekā ieteikts. Strukturālās bilances izmaiņas, kas ir prognozētā kopējā deficīta pamatā, tiek lēstas attiecīgi 0,9 % un 0,7 % apmērā no IKP. Tomēr, veicot korekciju, lai ņemtu vērā potenciālās IKP izaugsmes aplēšu pārskatīšanu un mazākus nodokļu ieņēmumus salīdzinājumā ar prognozi Padomes ieteikuma pieņemšanas laikā, strukturālie pasākumi sasniedz 1,3 % un 0,8 % no IKP. Attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildi jaunākie dati par rezultātiem norāda uz ieņēmumu ievērojamu samazinājumu salīdzinājumā ar pavasari. Tam par iemeslu varētu būt mazāki nodokļu ieņēmumi no ekonomiskās darbības, bet arī tas, ka diskrecionāro pasākumu ietekme uz budžetu ir mazāka nekā sākotnēji prognozēts. Tomēr šo pasākumu paredzamā ietekme uz budžetu līdz šim vēl nav būtiski pārskatīta, jo iestādes uzskata, ka šāda pārskatīšana nebūtu pamatota tik ilgi, kamēr nav pieejami dati par visu 2013. gadu. Šajā saistībā Komisijas prognozē ir iekļauti nedaudz sliktāki skaitļi nekā oficiālajās aplēsēs, taču nevar izslēgt, ka rezultāts būs vēl sliktāks. Arī koriģētie strukturālie pasākumi 2014. gadam, šķiet, atbilst Padomes ieteikumam. Tomēr attiecībā uz izdevumu samazināšanas pasākumu veidu pastāv zināmas atšķirības starp Komisijas prognozi un budžeta plāna projektu. Budžeta plāna projekta mērķis ir samazināt izdevumus 80 % apmērā no kopējā korekcijas apjoma (ko mēra kā strukturālās bilances uzlabojumu), savukārt Komisijas prognozē ir paredzēts, ka ietaupījumi veidos mazāk par pusi no šā apjoma – jo īpaši gaidāmās izdevumu pārsniegšanas dēļ un saistībā ar to, ka pastāv dažāda attieksme pret vienreizējiem pasākumiem ieņēmumu jomā. Augšupējs novērtējums liecina, ka kopējais 2013. gadā īstenoto pasākumu apmērs ir nedaudz mazāks par Padomes ieteikumā minētajiem 1½ % no IKP. Saskaņā ar augšupējo analīzi fiskālo pasākumu apmērs 2014. gadā būs nedaudz mazāks par pasākumu apmēru, kas „pārsniedz 1 % no IKP” un kuru uzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu ieteikumā noteikto strukturālo mērķi; šī ir vēl viena norāde uz neskaidrībām saistībā ar fiskālajām prognozēm. Attiecībā uz 2015. gadu budžeta plāna projektā paredzēts, ka deficīts sasniegs 2,8 % no IKP, kas atbilst Padomes ieteikumam. Tomēr Komisijas prognozē tiek paredzēts, ka deficīts būs 3,7 % no IKP, kā parasti pieņemot, ka politika nemainīsies, kas nozīmē to, ka papildus jau precizētajiem pasākumiem būs vajadzīgi nozīmīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts 2015. gada mērķis. Kaut arī attiecībā uz gaidāmo budžeta rezultātu un tādējādi attiecībā uz strukturālās bilances uzlabojumu, kas ar to saistīts, pastāv gan pozitīvi, gan negatīvi riski, kopumā var uzskatīt, ka Francija ir veikusi efektīvu rīcību, lai izpildītu Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu.

4.           Malta

Balstoties uz Komisijas 2013. gada rudens prognozi, ir paredzams, ka kopējais deficīts 2013. gadā atbilst EDP ieteikumā iekļautajam mērķim. Tomēr fiskālo pasākumu apmērs ir 0,3 % no IKP. Pēc korekcijas veikšanas, lai ņemtu vērā potenciālā izlaides pieauguma pārskatīšanu samazinājuma virzienā kopš EDP ieteikuma pieņemšanas laika un ekonomikas izaugsmes struktūras ietekmi uz ieņēmumiem, strukturālās bilances koriģētās izmaiņas (0,5 % no IKP) ir nedaudz mazākas par ieteikto ikgadējo strukturālo pasākumu apmēru (0,7 % no IKP). Tāpēc, kaut arī var uzskatīt, ka Malta līdz šim ir izpildījusi Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, pastāv risks, ka deficīta novēršana var netikt sasniegta, ņemot vērā, ka acīmredzami trūkst pietiekamu centienu šo novēršanu atbalstīt. Situācija būs atkārtoti jānovērtē, izmantojot 2014. gada pavasarī paziņotos datus. Turpretim, kamēr nav veikts novērtējums par nākamo 2014. gada budžetu, jāatzīmē, ka EDP prasības attiecībā uz 2014. gadu nav izpildītas gan nominālā, gan strukturālā izteiksmē, jo saskaņā ar Komisijas prognozēm deficīts saglabāsies virs EDP mērķa līmeņa (2,7 % no IKP) un koriģētā strukturālā bilance (0,34 % no IKP) ir mazāka par ieteikto ikgadējo strukturālo pasākumu apmēru 2014. gadā (0,7 % no IKP). Tomēr prognozētajā 2014. gada deficītā (3,4 % no IKP pretstatā ieteiktajiem 2,7 % no IKP) nav iekļauti 2014. gada budžetā paredzētie konsolidācijas pasākumi, par kuriem līdz attiecīgajam datumam nebija pieejama sīkāka informācija. Jāatzīmē, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā paredzētie pasākumi nominālā izteiksmē samazinātu prognozēto deficītu par 0,2 % no IKP. Tas joprojām būtu nepietiekami, lai izpildītu EDP ieteikumu.

5.           Nīderlande

Paredzams, ka 2013. gadā kopējais deficīts būs mazāks par Padomes EDP ieteikumā noteikto mērķi (3,6 % no IKP). Saistībā ar 2013. gadu EDP prasības ir izpildītas gan attiecībā uz kopējā deficīta, gan strukturālā deficīta mērķiem, un ir veikta efektīva rīcība, lai izpildītu Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu. Prognozējams, ka 2014. gadā kopējais deficīts paliks virs ieteiktā nominālā mērķa (2,8 % no IKP). Saskaņā ar 2013. gada rudens prognozi paredzams, ka strukturālās bilances izmaiņas (kas koriģētas, lai ņemtu vērā potenciālās izaugsmes izmaiņas un ieņēmumu negaidītu samazināšanos) ir 0,5 % no IKP, kas ir mazāk par ieteikto pasākumu apmēru EDP ieteikumā (aptuveni 0,7 % no IKP). Augšupējs novērtējums (ar to tiek lēsts fiskālo pasākumu apmērs 2014. gadā, balstoties uz papildu pasākumiem ieņēmumu jomā un valdības kontrolēto izdevumu izmaiņām laikposmā starp EDP scenārija izstrādi un Komisijas 2013. gada rudens prognozi) liecina, ka Nīderlande attiecībā uz 2014. gadu ir veikusi papildu pasākumus aptuveni 1 % apmērā no IKP, kas atbilst pasākumu apmēram, kuru uzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu EDP ieteikumā noteiktos strukturālos mērķus.

6.           Slovēnija

Budžeta plāna projektā paredzētie kopējā deficīta mērķi – 2013. un 2014. gadā attiecīgi 5,6 % un 6,7 % no IKP – pārsniedz EDP ietvaros noteiktos kopējā deficīta mērķus, kas šajos abos gados attiecīgi ir 4,9 % un 3,3 % no IKP. Arī Komisijas 2013. gada rudens prognozē paredzēts, ka deficīti pārsniegs mērķus, kurus Padome ieteica 2013. gada jūnijā. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada rudens prognozi strukturālās bilances izmaiņas 2013. un 2014. gadā tiek lēstas -0,1 % un 0,7 % apmērā no IKP. Tomēr pēc korekcijas, lai ņemtu vērā ieņēmumu samazinājumu un potenciālās izaugsmes aprēķinu pārskatīšanu, koriģētais strukturālais uzlabojums gan 2013., gan 2014. gadā tiek lēsts 0,6 % apmērā no IKP. Kaut gan tas ir nedaudz mazāk par ikgadējo strukturālo pasākumu apmēru, kas ieteikts 2013. gadam, proti, 0,7 % no IKP, tas nedaudz pārsniedz 2014. gadam ieteikto apmēru (0,5 % no IKP). Saskaņā ar augšupēju novērtējumu (ar to tiek lēsts papildu fiskālo pasākumu apmērs, balstoties uz diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem un valdības kontrolēto izdevumu izmaiņām laikposmā starp Padomes ieteikuma pamatā esošā standarta scenārija izstrādi un Komisijas 2013. gada rudens prognozi) ir paredzams, ka kopējais fiskālo pasākumu apmērs 2013. gadā būs aptuveni 1,1 % no IKP, t. i., nedaudz pārsniedzot papildu konsolidācijas pasākumu līmeni 1 % apmērā no IKP, kas 2013. gada jūnija EDP ieteikumā minēts kā atbilstošs tam, lai sasniegtu 2013. gada strukturālo mērķi. Kopējais to konsolidācijas pasākumu apmērs, kuri pieņemti pēc 2013. gada jūnija EDP ieteikuma, saskaņā ar augšupējo analīzi 2014. gadā būs aptuveni 1,4 % no IKP. Tas ir nedaudz mazāk par papildu konsolidācijas pasākumu līmeni 1½ % apmērā no IKP, kas 2013. gada jūnija EDP ieteikumā minēts kā atbilstošs tam, lai sasniegtu 2014. gada strukturālo mērķi. Ņemot vērā iepriekš minēto un balstoties uz pašreizējo informāciju, šķiet, ka Slovēnija 2013. gadā ir veikusi efektīvu rīcību un ir uz pareizā ceļa, lai 2014. gadā panāktu (kaut arī bez rezerves) ieteikto strukturālo uzlabojumu.

[1] Izņemot jo īpaši bezdarbnieka pabalsta maksājumus, kas saistīti ar bezdarbnieku skaita izmaiņām, un procentu izdevumu izmaiņas, kas saistītas ar procentu un valūtas kursa izmaiņām.