2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/8

—

ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 13. un 14. decembra sanāksmes galīgos secinājumus;

—

ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy un Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju kopīgi sagatavoto ziņojumu “Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību” (2012. gada 5. decembrī);

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu “Plāns padziļinātas un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei” (COM(2012) 777/2);

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju un Komisijas ieteikumus Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju ziņojumam “Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”;

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par publiskajām finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā 2011. un 2012. gadā;

1.

uzsver, ka ekonomisko un monetāro savienību (EMS) dalībvalstīs ir svarīgi nostiprināt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, sabiedrības attīstību un politiskās integrācijas turpināšanos ES teritorijā;

2.

pauž nožēlu, ka daudzi budžeta un ekonomikas politikas jautājumi, kas bija izvirzīti Eiropas Komisijas “Plānā padziļinātas un patiesas EMS izveidei” un Eiropadomes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju kopīgi izstrādātajā ziņojumā, netika iekļauti Eiropadomes galīgajos secinājumos un to izskatīšana atlikta līdz Eiropadomes 2013. gada jūnija sanāksmei;

3.

aicina nodrošināt, ka Eiropas pusgada procedūrā dalībvalstu līmenī ir iesaistītas reģionālās un vietējās pašvaldības, bet ES iestāžu līmenī — RK, jo fiskālā pārvaldība nozīmē arī ekonomikas pārvaldību vietējā un reģionālajā līmenī. Lai fiskālā pārvaldība būtu efektīva, jābūt skaidram un nepārprotamam atbildības sadalījumam starp ES, dalībvalstīm un vietējo un reģionālo līmeni;

4.

uzsver, ka ES lēmumi saistībā ar EMS būtiski ietekmē ne tikai valstu, bet arī vietējā un reģionālā līmeņa finanses. Šajā sakarā RK uzsver, ka fiskālo autonomiju vietējā un reģionālajā līmenī garantē citstarp Līguma par Eiropas Savienību 4. pants, un tāpēc aicina nodrošināt lielāku sinerģiju starp ES, dalībvalstu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību budžetu;

5.

šajā saistībā atgādina, ka Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju (1) tās nākamajā gada izaugsmes pētījumā “pilnībā aplūkot (…) budžeta lomu Eiropas pusgada norisē, sniedzot faktiskus un konkrētus datus par tā rosinošo, katalītisko, sinerģisko un papildinošo ietekmi uz vispārējiem valsts izdevumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī”;

6.

vēlreiz uzsver, ka tā atbalsta dalībvalstīm adresēto Eiropas Parlamenta aicinājumu apsvērt tāda Sociālo ieguldījumu pakta parakstīšanu, kura pamatā būtu pakta “Euro plus” modelis. Tādējādi tiktu izvirzīti mērķi attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem, kas jāveic dalībvalstīm, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības, sociālajā un izglītības jomā;

7.

uzsver, ka ekonomikas krīzes risināšanas centieni šobrīd jāorientē uz to jauno mehānismu izstrādi, par kuriem jau panākta vienošanās, to pareizas darbības nodrošināšanu, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa iesaistīšanu Eiropas pusgada procesā;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropadomes secinājumos (2) uzsvērts, ka “tās iespējas, ko sniedz ES pastāvošā fiskālā sistēma, lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību pēc produktīviem publiskiem ieguldījumiem un fiskālās disciplīnas mērķiem”, būtu arī turpmāk jāizmanto Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Šāds uzdevums vēl aktuālāks kļuvis pēc nesenajiem Starptautiskā Valūtas fonda secinājumiem, ka tā sauktie fiskālie multiplikatori, pēc kuriem var spriest par negatīvu budžeta konsolidācijas ietekmi uz izaugsmi, ir bijuši “ievērojami lielāki”, nekā analītiķi lēsa parādu krīzes laikā. Tāpēc Komiteja cer, ka šo jautājumu Komisija sīkāk iztirzās gaidāmajā paziņojumā par publisko izdevumu kvalitāti un ka minētajā paziņojumā tā aplūkos arī jautājumu par pašreizējo izdevumu un ieguldījumu nodalīšanu budžeta deficīta aprēķinos, lai neapdraudētu tādus publiskos ieguldījumus, kas var dot ilgtermiņa neto labumu;

9.

uzsver, ka banku nozares nestabilitāte daudzās dalībvalstīs un Savienībā kopumā apdraud publisko finansējumu un sevišķi ietekmē vietējo un reģionālo līmeni, un pauž nožēlu, ka banku krīzes risināšanas izmaksas tika uzveltas galvenokārt nodokļu maksātāju pleciem un ka tās kaitē izaugsmei un reālajai ekonomikai;

10.

uzsver, ka līdztekus pasākumiem, kas saistīti ar banku savienību, būtu jāuzlabo pārredzamība un pārskatatbildība, jo šie pasākumi var nopietni ietekmēt publiskās finanses — gan dalībvalstu, gan vietējā un reģionālajā līmenī —, kā arī bankas un iedzīvotājus;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par vienotu uzraudzības mehānismu, kas ļaus veikt banku regulēšanu Eiropas Savienībā, un šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir reģionālajām bankām, kas nodrošina kapitālu MVU un publisko ieguldījumu projektiem, kuri paredzēti teritoriālajai attīstībai;

12.

atbalsta Sanācijas un noregulējuma direktīvas priekšlikumu un Noguldījumu garantiju sistēmas direktīvas priekšlikumu un piekrīt, ka tie būtu jāpieņem prioritārā kārtā; tomēr uzsver, ka noteikumiem, ko ievieš ar minētajiem tiesību aktiem, un, konkrēti, uzraudzības un kontroles sistēmai, jābūt proporcionāliem;

13.

uzskata: lai sasniegtu ilgtermiņā izvirzīto vienotā Eiropas noguldījumu garantiju režīma mērķi, nepieciešamas vienādas, kopīgas un stingras prasības, kurās ir pietiekami ņemti vērā apstākļi konkrētās valsts finanšu nozarē;

14.

aicina Eiropas Komisiju drīzumā iesniegt likumdošanas iniciatīvu, kas izstrādāta, pamatojoties uz Liikanen  (3) ziņojumu par dažu īpaši riskantu finanšu darbību juridisku nošķiršanu no noguldījumu banku darbības attiecīgās banku grupas ietvaros;

15.

vēlas zināt, kāpēc Komisija ir atlikusi ieceri publicēt ziņojumu par neatkarīgas Eiropas Reitingu aģentūras izveidošanu līdz 2016. gada beigām;

16.

piekrīt viedoklim, ka EMS ir nepieciešami atbilstīgi budžeta politikas noteikumi, un šajā sakarā atzīst par pareizu, ka ir ātri pieņemts divu tiesību aktu kopums budžetārās uzraudzības jomā, lai papildinātu sešu tiesību aktu kopumu par ekonomikas pārvaldību un 2013. gada sākumā spēkā stājušos Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (fiskālais pakts);

17.

atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu dalībvalstīm “precizēt dažāda līmeņa (valsts, reģionālo un vietējo) valdības iestāžu atbildību un lomu, noteikt ar tām saistītos fiskālos pārvedumus un ienākumu avotus, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu publisko finanšu sistēmu, jo īpaši ņemot vērā to, kā Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekmē vietējo un reģionālo fiskālo neatkarību”. Tāpēc saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu RK iesaka minēto noteikumu pilnveidošanā un īstenošanā pienācīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības;

18.

pauž nožēlu, ka Eiropadomes secinājumos nav minēta vajadzība pēc fiskālajām spējām, kas ļautu atbalstīt ekonomikas reformas valstīs un mazināt asimetriskus satricinājumus. RK ir pārliecināta, ka šādas fiskālās spējas ir nepieciešamas, lai izveidotu padziļinātu un patiesu EMS;

19.

uzskata, ka fiskālo spēju ieviešanas gadījumā par tām būtu kopīgi jālemj un tās jāīsteno EMS līmenī, taču vajadzētu būt arī iespējai šo instrumentu brīvprātīgi izmantot dalībvalstīs, kas nepieder eurozonai;

20.

atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai iespējami drīz ierosināt rīcības plānu kopīgai valsts parāda instrumentu emisijai;

21.

uzskata: ja tiktu ieviestas fiskālās spējas, tās īstermiņā būtu jāskata šķirti no daudzgadu finanšu shēmas un ilgtermiņā būtu vajadzīga atsevišķa EMS budžeta procedūra, taču ar noteikumu, ka tiek ievērotas Līgumā noteiktās procedūras, kas nodrošina pārredzamību un demokrātisku uzraudzību;

22.

uzskata, ka stratēģija “Eiropa 2020” ir stūrakmens, kas nostiprina EMS ekonomisko aspektu, taču pēdējos gados galvenā uzmanība pievērsta EMS monetārajai dimensijai;

23.

uzsver, ka vienotā tirgus noteikumu īstenošana paver nozīmīgu izaugsmes potenciālu vienīgi tad, ja vienotā tirgus darbība ir atbilstīga un vērsta uz svarīgām jomām, kurās pastāv inovācijas un darba vietu radīšanas iespējas;

24.

atzinīgi vērtē tāda mehānisma izveidi, ar ko nodrošinātu stingrāku struktūrpolitikas koordināciju, konverģenci un izpildi un kas būtu balstīts uz dalībvalstu un ES iestāžu līgumisku vienošanos, ja vien tiktu ņemts vērā demokrātiskās pārskatatbildības princips. Komiteja piekrīt, ka šādas vienošanās būtu jāslēdz atkarībā no katra gadījuma, un atzinīgi vērtē laika ziņā ierobežota, mērķorientēta un elastīga finansiālā atbalsta piešķiršanu šādu vienošanos vajadzībām. Šajā sakarā Komiteja uzsver, ka īpaša nozīme ir vietējam un reģionālajam finansējumam, kas paredzēts ieguldījumiem, un tāpēc aicina līgumisko vienošanos izstrādē iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, atbilstīgi ievērojot valstu tiesību aktus;

25.

pilnībā piekrīt, ka ekonomikas politika ir jāvērš uz spēcīgas, noturīgas un iekļaujošas ekonomikas izaugsmes veicināšanu, konkurētspējas uzlabošanu un nodarbinātības palielināšanu, lai Eiropa arī turpmāk būtu ļoti pievilcīga sociāla tirgus ekonomika un lai saglabātu Eiropas sociālo modeli. Komiteja uzsver, ka svarīgākie instrumenti šā mērķa sasniegšanai ir stratēģija “Eiropa 2020” un gada izaugsmes pētījums;

26.

atzinīgi vērtē ierosinājumu, ka visas svarīgākās ekonomikas politikas reformas, ko plāno veikt dalībvalstis, būtu iepriekš jāapspriež un vajadzības gadījumā jāsaskaņo starp dalībvalstīm. Komiteja uzsver, ka ES līmenī šādās debatēs būtu jāiesaista ES iestādes un konsultatīvās iestādes, bet dalībvalstu līmenī — vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī citas interesētās personas;

27.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2012. gada ziņojumā par publiskajām finansēm ekonomiskajā un monetārajā savienībā viena sadaļa veltīta vietējā un reģionālā līmeņa publiskajām finansēm, un aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos saglabāt savu fiskālās decentralizācijas analīzes spēju;

28.

atzinīgi vērtē gada izaugsmes pētījumā minēto priekšlikumu, ka jāsaglabā 2012. gada martā noteiktās piecas prioritātes, un atbalsta turpmāk minēto aspektu iekļaušanu:

29.

uzsver, ka EMS izveides procesam jābūt demokrātiskam un leģitīmam. Tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Parlamentam paredzēto svarīgo lomu, valstu parlamentu iesaistīšanu un aicinājumu šajā procesā piedalīties vietējam un reģionālajam līmenim, it īpaši reģioniem ar likumdošanas pilnvarām un to parlamentiem;

30.

vēlas, lai t.s. trijotnes demokrātiskās pārskatatbildības līmenis paaugstinātos, pamatojoties uz tās locekļu uzklausīšanu no Eiropas Parlamenta puses;

31.

norāda, ka debates par EMS ir cieši saistītas ar vispārīgajām debatēm par ES nākotni, un vēlas aktīvi piedalīties šajās debatēs, lai pārstāvētu ES vietējo un reģionālo pašvaldību uzskatus;

32.

uztic Reģionu komitejas priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam un ES Padomes pašreizējai prezidentvalstij Īrijai un nākamajai prezidentvalstij Lietuvai.