52012PC0738

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pasākumi, kas attiecas uz Grieķijas budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību un ekonomikas politikas pamatnostādņu noteikšanu Grieķijai, ir definēti Padomes Lēmumā 2011/734/ES, pamatojoties uz LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu. Grieķijai tika ieteikts veikt pasākumus, lai tā vēlākais līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgu deficītu, nodrošinot strukturālās bilances uzlabojumus vismaz 10 procentpunktu apmērā no IKP laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam.

Lēmuma ievērošana ir svarīga ne tikai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā, bet arī saistībā ar euro zonas dalībvalstu finansējumu Grieķijai, izmantojot Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānismu un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI).

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2012. gadā būs sasniedzis EUR 13,4 miljardus, tādējādi nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo deficīta apjomu EUR 14,8 miljardus, kas noteikts Padomes lēmumā. Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds sasniegs 6,9 % no IKP, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo valdības budžeta deficīta apjomu 2012. gadam – 7,3 % no IKP. Primārais mērķis attiecībā uz šāgada deficītu netiks sasniegts par aptuveni 0,5 % no IKP. Kopējie rezultāti atspoguļo mazākus procentu maksājumus, nekā plānots pēc parādu konvertācijas 2012. gada martā.

Grieķija 11. novembrī pieņēma 2013. gada budžetu, kas nodrošina fiskālās konsolidācijas turpinājumu ar pasākumiem, kuru mērķis ir panākt ietaupījumus aptuveni 5 % apmērā no IKP. 7. novembrī tā pieņēma arī vidēja termiņa fiskālo stratēģiju, tostarp pasākumus, kas nodrošina turpmāku deficīta samazināšanu nākamajos gados. Grieķija ir efektīvi rīkojusies atbilstoši Padomes Lēmumam 2011/734/ES. Grieķija 2009.–2012. gadā ir nodrošinājusi strukturālās bilances uzlabojumus, kas jau pārsniedz Padomes ieteiktos vismaz 10 procentpunktus no IKP laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam. Tiek lēsts, ka Grieķija būs uzlabojusi situāciju attiecībā uz strukturālo deficītu par 13,9 procentpunktiem no IKP – no 14,7 % deficīta 2009. gadā līdz 1,5 % deficītam, kas paredzams 2012. gadā.

Pašlaik tiek prognozēts, ka ekonomiskā darbība būs daudz vājāka nekā tika gaidīts, kad 2012. gada martā tika pieņemts Lēmums 2012/734/ES. Grieķijas ekonomika pašlaik piedzīvo piekto recesijas gadu pēc kārtas. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2012. gada rudens prognozi sagaidāms, ka 2012. gadā faktiskais IKP būs sarucis par 6 % un 2013. gadā par 4,2 % – salīdzinājumā ar attiecīgi 4,7 % un 0,0 % iepriekšējā Padomes lēmumā –, un pēc tam gaidāms tikai 0,6 % pieaugums 2014. gadā. Turpretim Padomes 2012. gada marta lēmuma pamatā bija prognoze, kas paredzēja pieaugumu jau līdz 2013. gadam. Ievērojamā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās saistās ar politisko nedrošību Grieķijā laikposmā, kad notikušas divas vēlēšanas, ārējā pieprasījuma pavājināšanos un programmas īstenošanas kavēšanās un publiskā un privātā finansējuma izmaksāšanas sekām.

Ja netiks veiktas izmaiņas politikā, ekonomiskās situācijas ievērojamā pasliktināšanās negatīvi ietekmēs arī publisko finanšu situāciju, un padarīs sarežģītu pārmērīgā deficīta korekcijas pabeigšanu līdz 2014. gadam, kā savā Lēmumā 2011/734/ES prasījusi Padome. Ņemot vērā nelabvēlīgos ekonomiskos nosacījumus, ir pamatota korekcijas laikposma pagarināšana. Konkrētāk, termiņu, kas Padomes lēmumā tika noteikts pārmērīga deficīta korekcijai Grieķijā, nepieciešams pagarināt par 2 gadiem līdz 2016. gadam. Fiskālie mērķi virzībā uz pārmērīga deficīta korekciju būtu nosakāmi, pamatojoties uz vispārējās valdības primāro bilanci nominālā izteiksmē. 2012. gadā primārajam deficītam vajadzētu būt EUR 2925 miljoniem (1,5 % no IKP), 2013. gadam primārajai bilancei vajadzētu būt EUR 0 (0 % no IKP), 2014. gadam – EUR 2775 miljoniem (1,5 % no IKP), 2015. gadam – EUR 5700 miljoniem (3 % no IKP) un 2016. gadam – EUR 9000 miljoniem (4,5 % no IKP).

Ņemot vērā iepriekš minēto, kas pastiprina nepieciešamību pēc tā, lai valdība iesniegtu vērienīgu reformu kopumu, politikas nosacījumus saprašanās memorandā par Grieķijas ekonomikas korekcijas programmu nepieciešams atjaunināt. Nosacījumi attiecas ne tikai uz fiskālās konsolidācijas pasākumiem, bet arī uz nepieciešamību veicināt šo pasākumu labvēlīgumu izaugsmei un samazināt to negatīvo sociālo ietekmi.

Ņemot vērā euro zonas dalībvalstu pieņemtās iniciatīvas uzlabot parāda atmaksājamību un dažus parāda samazināšanas pasākumus, ko izskatījusi Grieķija, kā arī budžeta deficīta pieaugumu un spēcīgāku nominālu IKP pieaugumu, kas ir strukturālu politikas pasākumu rezultāts, sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP 2013. gadā sasniegs augstāko robežu. Parāda attiecība pret IKP sāks samazināties no 2014. gada, līdz 2016. gadā tā sasniegs līmeni zem 160 % no IKP. Tam vajadzētu uzlabot parāda atmaksājamības līkni, negatīvi neietekmējot fiskālo procesu virzībā uz primāro pārpalikumu.

Komisija ir pieņēmusi ieteikumu Padomes Lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 2011/734/ES, un ir to iesniegusi Padomē.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru groza Lēmumu 2011/734/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       LESD 136. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēta iespēja attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pieņemt īpašus pasākumus, lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(2)       LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(3)       Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)       Padome 2010. gada 10. maijā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu pieņēma Lēmumu 2010/320/ES[1], kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasīja veikt tādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2014. gadam. Padome noteica 2014. gadu kā galīgo termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kā arī noteica valdības budžeta deficīta gada mērķus.

(5)       Padomes Lēmums 2010/320/ES ir vairākkārt būtiski grozīts. Tā kā bija vajadzīgi jauni grozījumi, skaidrības labad 2011. gada 12. jūlijā ar Padomes Lēmumu 2011/734/ES[2] tika pārstrādāta tā redakcija. Šis lēmums pirmoreiz tika grozīts 2011. gada 8. novembrī[3].

(6)       2012. gada 13. martā[4] pēc Komisijas ieteikuma tika vēlreiz grozīti vairāki Padomes Lēmuma 2011/734/ES aspekti, tostarp fiskālo korekciju plāns, vienlaikus saglabājot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu[5]. Lēmumā tika apstiprināts ieteikums, ka Grieķijai vēlākais līdz 2014. gadam vajadzētu pieņemt pasākumus pārmērīga budžeta deficīta korekcijai, nodrošinot strukturālās bilances uzlabojumus vismaz 10 procentpunktu apmērā no IKP laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam.

(7)       Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 2. punktu, ja dalībvalsts ir veikusi efektīvus pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

(8)       Pašlaik tiek prognozēts, ka ekonomiskā darbība būs daudz vājāka, nekā tika gaidīts, kad 2012. gada martā tika pieņemts Padomes Lēmuma 2011/734/ES pēdējais grozījums. Sagaidāms, ka gan faktiskais, gan nominālais IKP 2012. un 2013. gadā būs daudz zemākā līmenī. Nesenā Grieķijas valsts kontu pārskatīšana 2012. gada oktobrī apliecināja krasu reālā IKP samazinājumu salīdzinājumā ar skaitliskajiem rādītājiem Padomes lēmumā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2012. gada rudens prognozi sagaidāms, ka 2012. gadā faktiskais IKP būs sarucis par 6 % un 2013. gadā vēl par 4,2 % – salīdzinājumā ar 4,7 % un 0,0 % pieaugumu attiecīgi 2012. un 2013. gadam Padomes lēmumā –, un pēc tam gaidāms 0,6 % pieaugums 2014. gadā. Ja netiks veiktas izmaiņas politikā, šī ekonomiskās situācijas ievērojamā pasliktināšanās negatīvi ietekmēs arī publisko finanšu prognozes.

(9)       Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2012. gadā sasniegs 6,9 % no IKP, labi iekļaujoties maksimāli pieļaujamajā valdības budžeta deficīta (ESA95 bāze) apjomā 2012. gadam – 7,3 % no IKP, kā noteikts Padomes lēmumā. Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds nominālā izteiksmē 2012. gadā būs sasniedzis EUR 13,4 miljardus salīdzinājumā ar EUR 14,8 miljardu maksimāli pieļaujamā deficīta apjomu, kas noteikts Padomes lēmumā. Tomēr sagaidāms, ka primārais deficīts būs nedaudz lielāks nekā par mērķi izvirzītais 1,0 % no IKP, jo recesija bijusi dziļāka, nekā paredzēts. Tiek lēsts, ka Grieķija būs uzlabojusi situāciju attiecībā uz strukturālo deficītu par 13,9 procentpunktiem no IKP – no 14,7 % deficīta 2009. gadā līdz 1,5 % deficītam, kas paredzams 2012. gadā. Tādējādi Grieķija 2009.–2012. gadā ir panākusi strukturālās bilances uzlabojumus, kas jau pārsniedz Padomes ieteiktos vismaz 10 procentpunktus no IKP laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam. 2012. gada 11. novembrī Grieķijas parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurš paredz ietaupījumus vairāk nekā EUR 9,2 miljardu apmērā, kas ir 5 % no IKP. 2013. gada budžets ir daļa no vidēja termiņa fiskālās stratēģijas 2013.–2016. gadam, kuru pieņēma Grieķijas parlaments dažas dienas agrāk 2012. gada 7. novembrī. Vidēja termiņa fiskālajā stratēģijā un attiecīgajos tiesību aktos tās īstenošanai noteikta ļoti liela un uz sākumposmu orientēta fiskālās konsolidācijas summa vairāk nekā 7 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam līdztekus visaptverošam pasākumu kopumam, kas pastiprina būtisko fiskālo konsolidāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatjaunina politikas nosacījumi saprašanās memorandā par Grieķijas ekonomikas korekciju programmu. Grieķijas pieņemtās saistības attiecas ne tikai uz fiskālās konsolidācijas pasākumiem, bet arī uz nepieciešamību veicināt šo pasākumu labvēlīgumu izaugsmei un samazināt to negatīvo sociālo ietekmi. Tomēr kopumā Grieķija 2012. gadā ir efektīvi rīkojusies, lai samazinātu deficītu atbilstoši Padomes Lēmumam 2011/734/ES.

(10)     Sagaidāms, ka vispārējās valdības konsolidētais parāds 2012. gadā būs samazinājies par EUR 11,1 miljardu, turpretī Padomes lēmumā noteikts samazinājums par EUR 26,95 miljardiem. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no privatizācijas, nekā gaidīts, mazāka valdības parāda konsolidācija, nekā gaidīts, un sliktāka uzkrājumu un citu procentu maksājumu korekcija, nekā gaidīts. Tā kā statistikas datu pārskatīšana uzrādīja zemāku nominālo IKP un ņemot vērā sliktākas makroekonomiskās prognozes, parāda attiecība pret IKP 2012. gadā, iespējams, būs pieaugusi līdz 162,5 %. Euro zonas dalībvalstu pieņemtajām iniciatīvām parāda atmaksājamības uzlabošanai un dažiem Grieķijas izskatītajiem parāda samazināšanas pasākumiem vajadzētu uzlabot parāda līknes saglabāšanu atmaksājamā līmenī, nelabvēlīgi neietekmējot fiskālo procesu virzībā uz primāro pārpalikumu. Ņemot vērā arī budžeta deficīta samazinājumu un spēcīgāku nominālā IKP pieaugumu, kas ir strukturālu politikas pasākumu rezultāts, sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP 2013. gadā sasniegs maksimumu. Parāda attiecībai pret IKP vajadzētu sākt samazināties no 2014. gada, līdz 2016. gadā tā sasniegs līmeni zem 160 % no IKP.

(11)     Lai gan tika uzsākta efektīva rīcība, ja netiks veiktas izmaiņas politikā, ekonomiskās situācijas ievērojamā pasliktināšanās negatīvi ietekmēs arī publisko finanšu situāciju un padarīs sarežģītu pārmērīgā deficīta korekcijas pabeigšanu līdz 2014. gadam, kā savā Lēmumā 2011/734/ES prasījusi Padome. Ņemot vērā nelabvēlīgos ekonomiskos nosacījumus, ir pamatota pielāgošanas laikposma pagarināšana. Konkrētāk, Padomes lēmumā noteiktais termiņš ir jāpagarina par diviem gadiem līdz 2016. gadam. Saskaņā ar pārskatīto ekonomikas korekciju programmas gaitu par primārās bilances mērķiem būtu jānosaka 0 %, 1,5 %, 3 % un 4,5 % no IKP četru gadu periodā no 2013. līdz 2016. gadam. Pārskatītā gaita paredz, ka vispārējās valdības budžeta bilance 2016. gadā nokritīsies zemāk par 3 % no IKP. Tomēr, neskarot pagarinājumu, 2013.–2014. gadā jāpieliek ļoti lielas un uz sākumposmu orientētas pūles fiskālajā jomā, lai sasniegtu šo mērķi. Tā kā tiek ņemta vērā konsolidācijas ekonomiskā un sociālā ietekme un nepieciešamība saglabāt uzticēšanos valdības spējai risināt fiskālās problēmas, šī termiņa pārskatīšana saglabās programmas ticamību.

(12)     Ikviens pasākums, kas prasīts šajā lēmumā, ir svarīgs līdzeklis prasītās budžeta korekcijas sasniegšanai. Dažiem pasākumiem ir tieša ietekme uz Grieķijas budžeta stāvokli, savukārt citi ir strukturāli pasākumi, kas uzlabos fiskālo pārvaldību un panāks stabilāku budžeta stāvokli vidējā termiņā.

(13)     Ņemot vērā Grieķijas valdības finanšu stāvokļa kraso pasliktināšanos, euro zonas dalībvalstis ir nolēmušas papildus daudzpusējai palīdzībai, ko piešķīris Starptautiskais Valūtas fonds, sniegt Grieķijai stabilitātes nodrošināšanai paredzētu atbalstu, lai visā euro zonā saglabātu finanšu stabilitāti. Kopš 2012. gada marta euro zonas dalībvalstu sniegtais atbalsts tiek sniegts gan no divpusējā Grieķijai paredzētā aizdevumu mehānisma, gan no Eiropas Finanšu satbilitātes instrumenta. Aizdevēji ir nolēmuši, ka atbalsts būs atkarīgs no tā, vai Grieķija ievēros ar šo lēmumu grozīto Lēmumu 2011/734/ES. Jo īpaši no Grieķijas tiek gaidīts, ka tā īstenos šajā lēmumā norādītos pasākumus saskaņā ar tajā minēto grafiku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmumu 2011/734/ES groza šādi:

1.         Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“(1)   Grieķija pēc iespējas ātri un, vēlākais, līdz noteiktajam 2016. gada termiņam novērš pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu.

(2)     Korekcijas gaita pārmērīga budžeta deficīta novēršanai ir vērsta uz to, lai panāktu vispārējās valdības primāro budžeta deficītu (t. i., deficītu, neieskaitot procentu maksājumus), kas 2012. gadā nepārsniedz EUR 2925 miljonus (1,5% no IKP), vispārējās valdības primāro budžeta pārpalikumu vismaz EUR 0 miljonu apmērā (0,0% no IKP) 2013. gadā, EUR 2775 miljonu apmērā (1,5 % no IKP) 2014. gadā, EUR 5700 miljonu apmērā (3,0 % no IKP) 2015. gadā un EUR 9000 miljonu apmērā (4,5 % no IKP) 2016. gadā. Šie primārā deficīta/ pārpalikuma mērķi nozīmē, ka vispārējais valdības budžeta deficīts pēc EKS metodikas ir 6,9 % no IKP 2012. gadā, 5,4 % no IKP 2013. gadā, 4,5 % no IKP 2014. gadā, 3,4 % no IKP 2015. gadā un 2,0 % no IKP 2016. gadā. Šos skaitļus var aptuveni pārvērst cikliski koriģētās primārās bilances attiecībā pret IKP, rādītājam uzlabojoties no 4,1 % no IKP 2012. gadā līdz 6,2 % 2013. gadā un līdz vismaz 6,4 % no IKP 2014., 2015. un 2016. gadā, un cikliski koriģēta valdības budžeta deficīta attiecībā pret IKP, kur rādītājs ir -1,3 % no IKP 2012. gadā, 0,7 % no IKP 2013. gadā, 0,4 % no IKP 2014. gadā, 0,0 % no IKP 2015. gadā un -0,4 % 2016. gadā, kas atspoguļo procentu maksājumu ietekmi. Ieņēmumi no finanšu un nefinanšu aktīvu privatizācijas, darījumi saistībā ar banku rekapitalizāciju un pārskaitījumi saistībā ar Eurogrupas 2012. gada 21. februāra lēmumu attiecībā uz eurozonas valstu centrālo banku, tostarp Grieķijas Bankas (BoG), ieguldījumu portfeļa ienākumiem, kas rodas no to turējumā esošajām Grieķijas valdības obligācijām, nesamazina nepieciešamās fiskālās konsolidācijas apmēru, un tos neietver minēto mērķu sasniegšanas novērtējumā.

(3)     Šā panta 2. punktā minētā korekcijas gaita ir atbilstoša vispārējās valdības konsolidētā parāda rādītājam 172,5 % apmērā no IKP 2013. gadā, 171,4 % apmērā no IKP 2014. gadā, 166,2 % apmērā no IKP 2015. gadā un 157,3 % apmērā no IKP 2016. gadā.”

2.         Lēmuma 2. pantā aiz 10. punkta pievieno šādu:

“10.a  Grieķija nekavējoties un ne vēlāk kā [date of adoption of the decision] pieņem šādus pasākumus:

(a)     budžetu 2013. gadam, vidēja termiņa fiskālo stratēģiju (MTFS) līdz 2016. gadam, un pasākumus, kas raksturoti šā lēmuma I.A pielikumā, un arī attiecīgos īstenošanas tiesību aktus. MTFS veidojas uz pastāvīgo fiskālās konsolidācijas pasākumu pamata, ar kuriem nodrošina, ka ar Padomes lēmumu noteiktais deficīta maksimālais pieļaujamais apjoms 2012.–2016. gadam netiek pārsniegts un ka parāda attiecība pret IKP tiek ievirzīta ilgtspējīgā pakāpeniskas samazināšanās gultnē;

(b)     Parlamentā iesniedz atjauninātu privatizācijas plānu un publicē aktīvu attīstības plāna pusgada atjauninājumu;

(c)     īsteno Egnatia autoceļa un Elefsina, Lavrio, Igoumenitsa, Alexandropolis, Volos, Kavala, Corfu, Patras, Heraklion un Rafina reģionālo ostu pilnu un tiešu īpašumtiesību (akcijas vai koncesijas) pārcelšanu uz HRADF privatizācijas aktīvu portfeli;

(d)     garantē, ka nozaru ministrijas un citas atbilstošās struktūras Valsts īpašuma ģenerālsekretariātam nodrošina pilnīgu pieeju visu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzskaitei;

(e)     groza un/vai atceļ valsts uzņēmumu (PPC, OLP un OLTH ostu pārvaldes, HELPE, EYATH un EYDAP, ostas utt.) statūtus, kuri ir pretrunā ar uzņēmējdarbības privāttiesībam attiecībā uz jebkuriem privāto akcionāru balsstiesību ierobežojumiem;

(f)      tiesību aktus, ar ko nosaka nodokļu administrācijas ģenerālsekretāra lomu un kvalifikāciju un ar ko Finanšu ministrijai paredz ģenerālsekretāram deleģēt lēmumu pieņemšanas pilnvaras;

(g)     izmanto pieredzējušu nodokļu revidentu pakalpojumus nolūkā sasniegt tuvākos ienākumu mērķus, nodrošinot, ka pilnvērtīgi darbojas būtiskākās nodokļu sistēmas daļas, piemēram, lielo nodokļu maksātāju nodaļa, ko panāktu, pārceļot darbā 100 revidentus, izveidojot vienu funkcionālo nodaļu darbam ar ļoti turīgām privātpersonām un pašnodarbinātajiem ar augstiem ienākumiem un tajā nodarbinot 50 pieredzējušus nodokļu revidentus, kas būtu tieši atbildīgi nodokļu administrācijas ģenerālsekretāram;

(h)     Ministru padomes tiesību aktu (ar ko aizstāj 2012. gada 29. oktobrī pieņemto tiesību aktu), kas vērsts uz budžeta izpildes pastiprināšanu un saprātīgas nodokļu pārvaldības sekmēšanu un kurā papildus sākotnējā Ministru padomes tiesību akta noteikumiem iekļaujami tādi, kas paredz: i) sadarbības memoranda noslēgšanu katru gadu līdz decembra beigām starp Finanšu ministriju un citām ministrijām vai starp ministrijām un uzraudzīto iestāžu vadītājiem (tādējādi aptverot visu vispārējās valdības sektoru), ii) pašreizējo sabalansēta budžeta ierobežojumu pastiprināšanu attiecībā uz pašvaldībām nolūkā palielināt darbības efektivitāti, tostarp ieviešot korektīvos un sankciju mehānismus, iii) ciešākas uzraudzības noteikšanu valsts uzņēmumiem (VU), izveidojot izpildes panākšanas mehānismu, kas iedarbināms, ja nav sasniegti katram VU noteiktie konkrētie mērķi, un iv) sistēmas izveidošanu nolūkā noteikt konkrētus mērķus, lai līdz katra gada decembrim būtu iespējams izveidot pašvaldību un VU darbības saistību reģistrus; tajā iekļauj arī sistēmu nolūkā koriģēt centrālās valdības transfertus, kas paredzēti, lai segtu novirzes no plānotajiem mērķiem gada laikā un, iespējams, arī turpmākajos gados, vienlaikus nodrošinot, ka parādu apjoms nepalielinās; līdz ar to ir nepārprotami skaidrs, ka ienākumus no valdības aktīvu privatizācijas tieši iemaksā īpaši nodalīta kontā, lai kontrolētu naudas plūsmas, izvairītos no oficiālā finansējuma novirzīšanas citur un nodrošinātu savlaicīgu parādu apkalpošanu; ar to nosaka automātiskus izdevumu samazinājumus, ko pēc definīcijas piemēro, ja nav sasniegti attiecīgie mērķi, vienlaikus nodrošinot, ka parādu apjoms nepalielinās;

(i)      pasākumu kopumu nolūkā uzlabot pašreizējo Valsts veselības pakalpojumu organizācijas (EOPYY) finansiālo stāvokli un nodrošināt, ka budžeta izpilde 2012. un 2013. gadā ir tuvāk sabalansētam budžetam, tostarp: i) pabalstu vienkāršošanu, ii) privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izmaksu dalīšanas palielināšanu, iii) sarunas ar privātajiem partneriem par liela apjoma iepirkumu līgumu nosacījumiem un pacientu ārstēšanas finansējuma līgumu pārskatīšanu, iv) nolūkā 2013. gadā samazināt attiecīgās izmaksas par vismaz EUR 80 miljoniem – maksājumu pārskatīšanu attiecībā uz vairākiem diagnostikas un fizioterapijas pakalpojumiem, par ko EOPYY noslēgts līgums ar privātajiem partneriem, v) atsauces cenu sistēmas ieviešanu medicīnas ierīču iegādes izdevumu kompensācijai, un (vi) progresīvu OGA dalībnieku iemaksu palielināšanu līdz vidējam citu EOPYY dalībnieku maksājumu līmenim;

(j)      šādus pasākumus saistībā ar zāļu iegādes izdevumu kompensāciju: i) tiesību aktus nolūkā kontrolēt izdevumus par zālēm, ar kuriem aktivizē ārkārtas pasākumu izmantošanu (tostarp, piemēram, vispārēju cenu pazemināšanu), ja ar atgūšanas mehānismu neizdodas panākt mērķi. Šie pasākumi rada līdzvērtīgu ietaupījumu apjomu, ii) ministrijas normatīvu, kurā noteikts jauns līdzekļu atgūšanas apjoma līmenis 2013. gadam (EUR 2,4 miljardi ambulatorajiem pacientiem), iii) cenrāža atjaunināšanu un kompensējamo zāļu saraksta atjaunināšanu, paredzot kompensēt tikai rentablās zāļu paketes hronisku slimību gadījumā, pārceļot zāles no kompensējamā uz nekompensējamo sarakstu un bezrecepšu sarakstu un ieviešot atsauces cenu sistēmu, ko izveidojusi Valsts Zāļu organizācija (EOF); šie saraksti atjaunināmi vismaz divas reizes gadā saskaņā ar noteikumiem Padomes Direktīvā 89/105/EEK, un iv) aptiekās nodrošina izrakstīto zāļu aizvietošanu ar vislētāko attiecīgās atsauces kategorijas produktu, kam ir tāda pati aktīvā viela (obligāta "aizvietošana ar ģenērisku produktu").”;

3.         Regulas 2. panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.   Līdz 2012. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

(a)     īsteno iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu, kas vērsta uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodokļa bāzes paplašināšanu un atbrīvojumu un preferenciālo režīmu likvidēšanu;

(b)     pieņem vajadzīgos primāros un sekundāros tiesību aktus ar mērķi nodrošināt ātru privatizācijas plāna īstenošanu;

(c)     izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz ūdensapgādes uzņēmumiem;

(d)     īsteno pasākumus nolūkā uzlabot nodokļu administrēšanu, ieviešot darbības novērtējumus, paplašinot riska novērtēšanas paņēmienu izmantošanu, un izveidojot un palielinot specializētas parādu pārvaldības nodaļas;

(e)     sagatavo un publisko plānu, kas paredzēts, lai segtu publiskā sektora struktūru parādus piegādātājiem un nodokļu atmaksas parādus;

(f)      pabeidz īstenot sekundāro/papildu publisko pensiju fondu darbības reformu un visu publiskā sektora fondu apvienošanu;

(g)     pieņem tiesību aktus nolūkā 5 % atlaidi farmaceitiskajiem uzņēmumiem (ko pašlaik piemēro zālēm, kurām cenu nosaka slimnīca) attiecināt uz visiem EOPYY aptiekās pārdodamajiem produktiem;

(h)     palielina ģenērisko zāļu daļu līdz 35 % no kopējā aptiekās pārdoto zāļu apjoma;

(i)      visās slimnīcās norīko iekšējos kontrolierus un izveido saistību reģistrus.”;

4.         Regulas 2. pantā pievieno šādus punktus:

“12.   Līdz 2013. gada marta beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

(a)     izdod ministrijas normatīvu par zemsprieguma tīkla galapatērētajiem noteikto cenu pielāgošanu;

(b)     atjaunina MTFS, tostarp nosakot saistošus 3 gadu izdevumu griestus valdības apakšsektoros;

(c)     pieņem personāla komplektēšanas plānu nozaru ministrijām;

(d)     izveido ievērojami autonomāku nodokļu administrāciju un nosaka autonomijas pakāpi, pārvaldības sistēmu, pārskatatbildību, nodokļu administrācijas vadītāja juridiskās pilnvaras un organizācijas sākotnējo personāla apjomu;

(e)     izdod un publisko jaunu visaptverošu civildienesta pretkorupcijas plānu, tajā iekļaujot īpašus noteikumus attiecībā uz nodokļu un muitas administrāciju;

(f)      Kapitāla nodokļu direkcijas vadībā izveido pilnvērtīgi izmantojamu standarta procedūru nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pārskatīšanai nolūkā tās labāk salāgot ar tirgus vērtībām;

(g)     pārceļ četrdesmit jaunus nekustamā īpašuma aktīvus (privatizācijas plānā apzīmēti kā "nekustamā īpašuma aktīvu 2. un 3. daļa") uz HRDAF.”;

“13.   Līdz 2013. gada jūnija beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

(a)     panāk, ka, atbilstoši noteiktajam mērķim, pilnvērtīgi strādā 2000 nodokļu revidentu;

(b)     pieņem jaunu nodokļu procedūru kodeksu;

(c)     nodrošina, ka visas centralizēto iepirkumu struktūras izmanto savās iepirkuma procedūrās e-iepirkumu sistēmu.”;

“14.   Līdz 2013. gada septembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

(a)     valdība pieņems vajadzīgos tiesību aktus nolūkā ieviest budžeta strukturālās bilances noteikumu, kam ir automātisks korekcijas mehānisms.”;

5.         Šā lēmuma pielikumu Lēmumam 2011/734/ES pievieno kā pielikumu I.A.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

Pielikums:

I.A pielikums:

Vidēja termiņa fiskālās stratēģijas pasākumi 2013.–2016. gadam

Papildpasākumi, kas iekļauti vidēja termiņa fiskālajā stratēģijā (MTFS) laikposmā līdz 2016. gadam, ir šādi:

1.           Darba algu racionalizēšana, ietaupot vismaz EUR 1100 miljonus 2013. gadā un vēl EUR 247 miljonus, sākot no 2014. gada.

2.           Pensiju izdevumu ietaupījumi vismaz EUR 4800 miljonu apmērā 2013. gadā un vēl EUR 423 miljonu apmērā, sākot no 2014. gada.

3.           Valsts darbības izdevumu samazināšana par vismaz EUR 239 miljoniem 2013. gadā un vēl EUR 285 miljoniem, sākot no 2014. gada.

4.           Izglītībai paredzēto izdevumu racionalizēšanas un efektivitātes uzlabojumu rezultātā gūtie ietaupījumi vismaz EUR 86 miljonu apmērā 2013. gadā un vēl EUR 37 miljonu apmērā, sākot no 2014. gada.

5.           Valsts uzņēmumu ietaupījumi vismaz EUR 249 miljonu apmērā 2013. gadā un vēl EUR 123 miljonu apmērā, sākot no 2014. gada.

6.           Valsts aizsardzībai veltīto darbības izdevumu samazināšana par vismaz EUR 303 miljoniem 2013. gadā un vēl EUR 100 miljoniem, sākot no 2014. gada.

7.           Veselības aprūpes un zāļu izdevumu ietaupījumi vismaz EUR 455 miljonu apmērā 2013. gadā un vēl EUR 620 miljonu apmērā, sākot no 2014. gada.

8.           Sociālo pabalstu racionalizācijas radīti ietaupījumi vismaz EUR 217 miljonu apmērā 2013. gadā un vēl EUR 78 miljonu apmērā, sākot no 2014. gada.

9.           Samazināti valsts transferti pašvaldībām par vismaz EUR 50 miljoniem 2013. gadā un vēl EUR 160 miljoniem, sākot no 2014. gada.

10.         Publiskā sektora investīciju budžeta izdevumu samazināšana (publiskā sektora investīcijas no iekšzemes finansējuma) par EUR 150 miljoniem 2013. gadā un vēl EUR 150 miljoniem, sākot no 2014. gada.

11.         Ieņēmumu palielinājums par vismaz EUR 1 668 miljoniem 2013. gadā un vēl EUR 1 820 miljoniem, sākot no 2014. gada.

[1]               OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.

[2]               OV L 296, 15.11.2011., 38. lpp.

[3]               Padomes Lēmums 2011/791/ES (OV L 320, 3.12.2011., 28. lpp.).

[4]               Pēdējais grozījums bija Padomes 13. marta Lēmums 2012/211/ES (OV L 113, 25.4.2012., 8. lpp.).

[5]               Padomes 13. marta Lēmums 2012/211/ES (OV L 113, 25.4.2012., 8. lpp.).