EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.1.2013

COM(2012) 797 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas skolu sistēma 2011. gadā

SATURS

1.Ievads3

2.Situācija skolās3

2.1.Alikante4

2.2.Bergena4

2.3.Brisele4

2.4.Kalema4

2.5.Frankfurte5

2.6.Karlsrūe5

2.7.Luksemburga5

2.8.Mola6

2.9.Minhene6

2.10.Varēze6

3.Izmaiņas budžetā un galvenie uzdevumi6

4.Politiskie notikumi un uzdevumi8

4.1.Sistēmas atvērtība–akreditētās skolas8

4.2.Norīkoto skolotāju/par stundām atbildīgo skolotāju pamatalgu tabulas pārskatīšana9

4.3.Pārblīvētība / infrastruktūra9

4.4.Izmaksu dalīšana dalībvalstu starpā10

4.5.Tiesas prāvas10

5.Pedagoģiskā un organizatoriskā situācija11

5.1.Eiropas vidusskolas diploma reforma11

5.2.Pasākumi skolēnu ar īpašām vajadzībām (SEN) atbalstam11

5.3.Stundu organizēšana un mācību struktūra11

6.Turpmākie uzdevumi11

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas skolu sistēma 2011. gadā

1.Ievads

Eiropas skolu sistēma turpināja darboties smagā ekonomikas un budžeta kontekstā Eiropā; tā rezultātā tai bija jāierobežo savi izdevumi, vienlaikus saglabājot izglītības kvalitāti.

Eiropas skolu Valde (CSEE) 2010. gada aprīlī apstiprināja Eiropas skolu 2011. gada budžetu, kurā ES iemaksa bija par 11 % lielāka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo īpaši skolnieku skaita palielināšanās dēļ (+2,6 %). CSEE pieņēma šo budžetu ar nosacījumu, ka Eiropas skolas pieņem pasākumus, lai nākotnē labāk kontrolētu budžeta izmaiņas.

Pēc Padomes un Eiropas Parlamenta apspriešanās tika pieņemts ES vispārējais budžets 2011. gadam, kurā ietverta iemaksa Eiropas skolām 164 miljonu euro apmērā. Lai gan šī iemaksa bija mazāka nekā CSEE pieņemtais Eiropas skolu budžets, tā joprojām bija lielāka nekā 2010. gada iemaksa, kas bija 154 miljonu euro apmērā.

Parlamenta un Padomes lēmums veikt pielāgojumus budžetā, ko pieprasīja Komisija 1 attiecībā uz Eiropas skolām, lika Eiropas skolām steidzamā kārtā veikt taupības pasākumus, kas izraisīja vairākas reakcijas, jo īpaši no Eiropas skolu vecāku asociāciju puses un no Personāla komitejas. Komisija atbalstīja šos pasākumus, ja tie neapdraud Eiropas skolu mācību programmas pamatprincipus. 

CSEE 2011. gada aprīlī pieņēma būtiskus racionalizācijas lēmumus.

Turklāt, ņemot vērā skolēnu skaita nepārtraukto palielināšanos un grūtības, ar kurām saskaras noteiktas dalībvalstis, lai pildītu savas saistības attiecībā uz infrastruktūru un norīkotu skolotājus, Eiropas skolu sistēmai tas bija nopietns pārbaudījums.

2.Situācija skolās

Kopējais skolēnu skaits 14 Eiropas skolās nepārtraukti palielinās, 2010. gadā skolās mācījās 22 778 skolēni, 2011. gadā – 23 367 skolēni. Lielākā daļa Eiropas skolu sistēmas skolēnu (63 %) mācās Briseles Eiropas skolās (44 %) un Luksemburgas Eiropas skolās (19 %). Pirmās kategorijas skolēni 2 , kuri ir galvenokārt ES iestāžu un Eiropas skolu darbinieku bērni un Eiropas Patentu biroja darbinieku bērni Minhenes Eiropas skolā, veido 74 % (17 396) no kopējā skolēnu skaita, taču dažās mazās Eiropas skolās šīs kategorijas skolēnu skaits ir ļoti neliels. Otrās kategorijas skolēnu 3 skaits veido 5,12 % no kopējā skolēnu skaita, un šo kategoriju ietekmēja ekonomikas krīze, jo tika noslēgs mazāks skaits nolīgumu ar Eiropas skolām attiecībā uz šīs kategorijas skolēniem. Visbeidzot, trešajā kategorijā 4 , kurā ir skolēni, kuru vecāki maksā skolas maksu, ir 4774 skolēni (20 %).

2.1.Alikante

Alikantes skolas skolēnu skaits ir stabils – 1034 skolēni 2011. mācību gada sākumā, no kuriem 48 % ir 1. kategorijas skolēni, kuri galvenokārt ir ITSB (Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja) darbinieku bērni. Kā tas parasti ir Eiropas skolās, visvairāk skolēnu ir uzņēmējas valsts valodas plūsmā. Šajā gadījumā spāņu valodas plūsmā ir 37 % no kopējā skolēnu skaita.

2.2.Bergena

Skolēnu skaits Bergenas skolā ir nedaudz samazinājies, t.i., no 608 skolēniem 2010./2011. mācību gadā līdz 581 skolēnam 2011./2012. mācību gadā, no kuriem 109 skolēni (18 %) bija 1. kategorijas skolēni un 472 skolēni (81 %) bija 3. kategorijas skolēni.

Infrastruktūras darbi tika veikti 2011. gadā, t.i., sporta zāles un gaisa kondicionēšanas sistēmas atjaunināšanas darbi.

2.3.Brisele

Briseles Eiropas skolās situācija saistībā ar pārāk lielo skolēnu skaitu turpināja pasliktināties. Reģistrācijas pieteikumu skaita palielināšanās rezultātā skolēnu skaits četrās Briseles Eiropas skolās no 9847 skolēniem 2010./2011. mācību gadā palielinājās līdz 10 285 skolēniem 2011./2012. mācību gada sākumā.

Eiropas skola Brisele I reģistrēja skolēnu skaita palielināšanos par sešdesmit skolēniem laikposmā no 2010./2011. līdz 2011./2012. mācību gadam, no 3074 skolēniem līdz 3131 skolēnam. Viena no Eiropas skolas prioritātēm joprojām ir nepārtraukta drošības uzlabošana (identitātes karšu sistēma, video novērošana), ņemot vērā skolas teritorijas izmēru un 14 atsevišķās ēkas.

Šobrīd visvairāk skolēnu ir Eiropas skolā Brisele II; 2011./2012. mācību gada sākumā tajā mācījās 3176 skolēni. Šis ļoti lielais skolēnu skaits rada organizatoriskus uzdevumus katru dienu. Jaunā autobusu stāvlaukuma būvniecības darbi tika uzsākti, un tas tiks oficiāli atklāts 2012. gadā. Tas ļaus uzlabot drošību skolas spēļlaukumā, kur pašlaik divreiz dienā apstājas piecdesmit skolas autobusu.

Skolēnu skaits Eiropas skolā Brisele III arī palielinājās, un 2011. mācību gada sākumā tajā bija 2919 skolēni. Līdzīgi kā Brisele I un Brisele II skolās pārāk lielais skolēnu skaits rada praktiskas grūtības saistībā ar kopējo telpu izmantošanu.

Eiropas skolā Brisele IV skolēnu skaits atkal ievērojami palielinājās (31%), no 809 skolēniem līdz 1059 skolēniem. Ņemot vērā telpu trūkumu pagaidu skolā Berkendālē, tika izvietotas saliekamās būvkonstrukcijas, lai uzņemtu 7 papildu klases.

2.4.Kalema

Saskaņa ar CSEE 2007. gada aprīļa lēmumu Kalemas Eiropas skola tiks pakāpeniski slēgta līdz 2017. gadam, ņemot vērā Kopīgā Eiropas Tora (JET) pārvietošanu uz Kadarašu (Francija). Tātad 2011. mācību gada sākumā vairs netika atvērta neviena jauna bērnudārza klase.

Turklāt Lielbritānijas iestādes iesniedza jaunu projektu valsts skolas ("free school") atvēršanai tagadējā skolas atrašanās vietā; tas aizstās sākotnēji paredzēto "Academy" projektu. "Free school" darbības sākšana ir paredzēta 2012. gada septembrī, pakāpeniski atverot klašu līmeņus, tiklīdz tie vairs nebūs pieejami Eiropas skolā.

Eiropas skola un jaunā "free school" vienlaicīgi izmantos Kalemas skolas telpas līdz 2017. gada jūnijam. Pedagoģiskie, administratīvie un finanšu aspekti būs atbilstoši nodalīti, taču tām būs kopīgi jāizmanto infrastruktūra un kopīgi jāuzņemas darbības izmaksas, kas saistītas ar skolu. Komisija atbalsta šo projektu, kurš ļaus turpināt skolas dzīvi Kalemas skolas telpās pēc 2017. gada.

2.5.Frankfurte

Frankfurtes Eiropas skolas skolēnu skaits palielinājās par gandrīz 5 %, un tas ir viens no vislielākajiem skolēnu skaita pieaugumiem, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas darbinieku skaita palielināšanos. 2011. gada septembrī skolā bija reģistrēti 1136 skolēni, no kuriem 780 ir 1. kategorijas skolēni. Šajā skolā ir pārāk liels skolēnu skaits, un Vācijas iestādēm ir pieprasīta papildu infrastruktūra. Tomēr Vācijas iestādes vēl nav precizējušas, vai izmaksas nodrošinās Hesenes federālā zeme vai Ārlietu ministrija. Turklāt skola gatavojas svētku pasākumiem 2012. gadā, kas saistīti ar skolas izveides 10. gadadienu.

2.6.Karlsrūe

Karlsrūes Eiropas skolā reģistrēto skolēnu skaits pēdējos gadus pakāpeniski samazinās, no 979 skolēniem 2008. gadā samazinoties līdz 933 skolēniem 2011. gada septembrī, no kuriem 173 skolēni (18,5 %) ir 1. kategorijas skolēni, 1267 skolēni – 2. kategorijas, un vairāk nekā puse skolēnu (493) ir 3. kategorijas skolēni.

Šī skola ir piemērs vietējā līdzfinansējuma izmantošanai un saņem Karlsrūes pilsētas subsīdiju (165 000 euro 2011. gadā), kas tiek pielietota ekonomista un pašvaldības asistenta norīkošanai, kuri strādā Eiropas skolā. Bādenes-Virtembergas federālā zeme arī finansiāli atbalsta skolu un 2011. gada tai ir pārskaitījusi 732 200 euro.

2.7.Luksemburga

Eiropas skola Luksemburga I atrodas Luksemburgā Kiršbergā un šobrīd savās telpās izmitina Luksemburgas II Eiropas skolu, kura pārcelsies uz savām pastāvīgajām telpām Bertranžā/Mamērā 2012./2013. mācību gada sākumā.

2011. gadā skolā bija reģistrēti aptuveni 4500 skolēni (3579 skolēni Luksemburgas I skolā un 957 skolēni Luksemburgas II skolā), un tā saskārās ar situāciju, kad skolā ir pārāk liels skolēnu skaits. Tādēļ tika izveidota ierobežojoša reģistrēšanās politika attiecībā uz bērniem, kuru vecāki nestrādā ES iestādēs.

Luksemburgas iestādes īsteno nozīmīgus centienus, lai atvieglotu skolas transportu. Skolas transportu daļēji organizē Luksemburgas iestādes un skola, kā arī daļēji – skolas Luksemburga I skolas transporta asociācija (ATSEE). Turklāt mobilitātes plāns attiecībā uz Luksemburgas II skolu Bertranžā/Mamērā tika izstrādāts sadarbībā ar Luksemburgas iestādēm. Notiek sagatavošanās darbi Luksemburgas II skolas pastāvīgo telpu atklāšanai Mamērā 2012. gadā.

2.8.Mola

Skolēnu skaits Molas Eiropas skolā ir diezgan nemainīgs; 2011./2012. mācību gada sākumā tajā bija 767 skolēni, no kuriem 614 (80 %) bija 3. kategorijas skolēni, un 138 (18 %) bija 1. kategorijas skolēni. Visvairāk skolēnu ir holandiešu un angļu valodas plūsmās. Savukārt vācu valodas plūsmā ir tikai 72 skolēni pa visiem līmeņiem kopā.

2.9.Minhene

Minhenes Eiropas skolas skolēnu skaits pēdējo gadu laikā strauji palielinās, jo ir palielinājies Eiropas Patentu iestādes darbinieku skaits, un šīs iestādes darbinieku bērni veido lielāko daļu skolēnu skolā. Joprojām tiek piemērota ierobežojoša reģistrēšanas politika, līdz tiks īstenota skolas paplašināšana, kas ir paredzēta 2016. gadā.

2.10.Varēze

Šajā skolā skolēnu skaits saglabājas stabils, 2011./2012. mācību gada sākumā skolā mācījās 1366 skolēni. Nedaudz vairāk nekā puse skolēnu ir 1. kategorijas skolēni. 2. kategorijas skolēnu skaits ir samazinājies laikposmā no 2008. gada (235) līdz 2011. gadam (177), ņemot vērā ekonomisko situāciju.

Pārskaitījums skolai 400 000 euro apmērā, par kuru paziņoja Itālijas iestādes, lai finansētu papildu infrastruktūru, vēl nav izdarīts, neraugoties uz Itālijas pastāvīga pārstāvja Eiropas Savienībā apstiprinājumu Komisijas priekšsēdētaja vietniekam M. Šefčovičam.

Varēzes skola 2011. gadā svinēja savu 50 gadadienu.

3.Izmaiņas budžetā un galvenie uzdevumi

Eiropas skolu sistēmā reģistrēto skolēnu skaits laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam ir palielinājies par 2,6 %, no 22 778 skolēniem līdz 23 367 skolēniem. Gandrīz 75 % no kopējā skolēnu skaita ir 1. kategorijas skolēni (17 396 skolēni). Nedaudz vairāk nekā 5 % skolēnu ir 2. kategorijas skolēni, un šo kategoriju skāra ekonomikas krīzes sekas (ar Eiropas skolām tika noslēgts mazāks skaits līgumu). Visbeidzot, 3. kategorijā ir kopā 4774 skolēni, t.i., nedaudz vairāk nekā 20 %.

Vidējās ikgadējās izmaksas uz vienu skolēnu visās Eiropas skolās kopā 2011. gadā ir 
11 918 euro. Ekonomikas situācijas rezultātā ir samazinājušās dalībvalstu iemaksas, dažas dalībvalstis norīko mazāk skolotāju. Tādējādi 2011. mācību gada sākumā dalībvalstis nebija aizpildījušas 88 norīkoto skolotāju amata vietas, tas ir par 24 amata vietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tādējādi palielinājās Eiropas budžeta subsīdijas daļa Eiropas skolām.

Budžeta iemaksas (bez pārnestā atlikuma un rezerves līdzekļu izmantošanas):

2011. gadā (kopā: 275 318 397 euro):

2010. gadā (kopā: 265 383 975 euro):

CSEE 2010. gada aprīlī pieņēma 2011. gada budžeta projektu 171 miljona euro apmērā, ko atbalstīja Komisija. Tomēr CSEE apstiprināja šo summu ar nosacījumu, ka tiek ieviesti taupības pasākumi, t.i., tiek pārskatīta Eiropas skolu norīkoto darbinieku pamatalgu tabula, tiek reorganizētas stundas un izvēles priekšmeti, tiek precizēta SEN ("special educational needs") skolēniem paredzēto līdzekļu izmantošana. Komisija budžeta lēmējinstitūcijai (Padome un Eiropas Parlaments) iesniegtajā budžeta projektā iekļāva šo summu 171 miljona euro apmērā.

Budžeta lēmējinstitūcija 2010. gada decembrī noteica Eiropas budžeta iemaksas summu 2011. gadam 164 miljonu euro apmērā. Komisija brīdināja Eiropas skolu ģenerālsekretariātu un lūdza Eiropas skolas nekavējoties veikt taupības pasākumus, lai ievērotu budžeta satvaru. Administratīvajās padomēs 2011. gada sākumā Komisija arī lūdza Eiropas skolas norādīt konkrētus ietaupījumus, ko tās varētu veikt. CSEE 2011. gada aprīlī pieņēma svarīgus racionalizēšanas lēmumus jo īpaši attiecībā uz mācībām un mācību stundām, kā arī iekšējo organizāciju – piemēram, profesionālās orientācijas koordinatoru stundu samazināšana, mācību atbalstam, skolēniem ar īpašam vajadzībām (SEN), SWALS skolēniem veltītā koordinēšanas laika aprēķina metodes pārskatīšana 5 . Eiropas skolu skolotāju un par stundām atbildīgo darbinieku pamatalgu tabula arī tika pārskatīta, lai to pielāgotu Eiropas ierēdņu Civildienesta noteikumu, kas piemērojami kopš 2004. gada reformas, pamatalgu tabulai.

4.Politiskie notikumi un uzdevumi

4.1.Sistēmas atvērtība–akreditētās skolas

Eiropas skolu sistēmas atvēršana valstu sistēmām ir viens no galvenajiem aspektiem reformā, ko Eiropas skolu Valde pieņēma Stokholmā 2009. gada aprīlī. Šī atvēršana ietver valstu skolu akreditēšanu, lai tās varētu piedāvāt Eiropas izglītības programmu un Eiropas vidusskolas diploma nodrošināšanu. Šīs, tā sauktās II tipa Eiropas skolas (EET2), ļauj nodrošināt skolu ES darbinieku bērniem ES vietās, kur nav Eiropas skolas. Šis akreditētās skolas, kas tiek finansētas valsts sistēmas ietvaros, var saņemt finansiālu iemaksu no ES budžeta proporcionāli Savienības darbinieku bērnu skaitam, kuri attiecīgajā skolā mācās. Komisija 2010. gada 8. decembrī pieņēma lēmumu par ES iemaksas piešķiršanu. 

Izglītības iestādes akreditācijas lūgums tiek veikts pēc dalībvalstu iniciatīvas. Akreditācijas procedūra notiek, izglītības iestādes likumīgajam pārstāvim un Eiropas skolu ģenerālsekretāram, kurš pārstāv Eiropas skolu Valdi, parakstot konvenciju.

Piecas no sešām valstu skolām, kuras ir apstiprinājusi CSEE, 2011. gadā ir parakstījušas iemaksu nolīgumu un ir saņēmušus pirmos Komisijas maksājumus par 2009./2010., 2010./2011. un 2011./2012. mācību gadu. ES iemaksas summa par šiem trim mācību gadiem ir 7 419 967 euro.

Sešas akreditētās skolas ir: "Scuola per l’Europa" Parmā (Itālija), kas atrodas netālu no EFSA aģentūras (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde); "Centre for European Schooling" Danshauglinā (Īrija), kas atrodas netālu no Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja; "School of European Education" Heraklionā (Grieķija), kas atrodas netālu no ENISA aģentūras (Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra); "European Schooling" Helsinkos (Somija), kas atrodas netālu no aģentūras ECHA (Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra); "Ecole Européenne de Strasbourg" (Francija), kas atrodas netālu no Eiropas iestādēm (Eiropas Parlaments un Ombuds); un visbeidzot "Ecole Internationale Provence-Alpes-Côte d’Azur" Manoskā (Francija), kas atrodas netālu no Pētniecības centra ITER Kadarašā.

Apstiprināšanas process notiek attiecībā uz trīs citām skolām: Eiropas izglītības skola Hāgā (Nīderlande), kuras atvēršana ir paredzēta 2012. gada augustā; Tallinn European Schooling (Igaunija); "European School of Copenhagen" (Dānija).

Turklāt sistēmas atvērtība ļauj arī izmēģinājuma projekta ietvaros piešķirt akreditāciju mācību iestādēm, kurās ES iestāžu darbinieku bērni nemācās, bet kurās tiek mācīta Eiropas izglītības programma, un kuras tādējādi kļūst par tā sauktajām III tipa Eiropas skolām. Tādējādi Vācija ir iesniegusi dokumentus attiecībā uz mācību iestādi, kas 2012. gada septembrī tiks atvērta Badvilbelā.

4.2.Norīkoto skolotāju/par stundām atbildīgo skolotāju pamatalgu tabulas pārskatīšana

Eiropas skolās norīkoto darbinieku civildienesta noteikumi zināmā mērā atbilst Eiropas iestāžu darbinieku Civildienesta noteikumiem. Pēc ES iestāžu darbinieku Civildienesta noteikumu reformas 2004. gadā un jo īpaši pēc pamata atalgojuma tabulas pārskatīšanas, Eiropas skolās norīkoto darbinieku Civildienesta noteikumi netika attiecīgi pielāgoti. Eiropas skolu valde 2010. gada decembrī pieņēma pārskatīto pamatalgu tabulu, lai tā atbilstu ES Civildienesta noteikumos ietvertajai pamatalgu tabulai.

Šos jaunos noteikumus piemēro darbiniekiem, kuri uzsāka darbu Eiropas skolu sistēmā, sākot ar 2011. gada 1. septembri. Attiecīgi tika grozīti Eiropas skolās norīkoto darbinieku Civildienesta noteikumi.

4.3.Pārblīvētība / infrastruktūra

Ņemot vērā 1. kategorijas skolēnu reģistrācijas pieteikumu skaita nepārtraukto palielināšanos, ir nepieciešamas papildu telpas. Dažas Eiropas skolas saskaras ar loti nopietnu pārblīvētības situāciju, un tas rada praktiska rakstura grūtības ikdienā. Tas jo īpaši attiecas uz skolām Briselē, Luksemburgā, Frankfurtē un Varēzē.

Ņemot vērā ES iestāžu darbinieku bērnu skaita palielināšanos un paredzamo skolēnu skaitu tuvākajos gados, Eiropas skolu Valde 2010. gada aprīlī nolēma pieprasīt Beļģijas iestādēm ierosināt vietu piektajai Eiropas skolai Briselē. Skaitliskās aplēses parāda, ka, neraugoties uz Lākenas skolas atvēršanu 2012. gada septembrī, no 2015. gada Briselē būs nepieciešama piektā Eiropas skola.

Eiropas skolu ģenerālsekretārs vairākas reizes ir nosūtījis vēstules Beļģijas iestādēm 2011. gadā, lūdzot ierosināt vietas, kas varētu atbilst piektās Eiropas skolas Briselē vajadzībām. Komisija visa 2011. gada laikā uzstāja Beļģijas iestādēm par sarunu uzsākšanu attiecībā uz piektās Eiropas skolas atrašanās vietu un par to, ka šai vietai ir jābūt darbinieku galveno dzīvošanas zonu un Eiropas iestāžu darbinieku biroju tuvumā. Beļģijas premjerministra Elio Di Rupo iecelšanas laikā 2011. gada decembrī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Šefčovičs nosūtīja viņam vēstuli, kurā lūdza jo īpaši uzsākt sarunas nolūkā ierosināt piektās Eiropas skolas atrašanās vietas. Notika divpusēja saziņa ar Beļģijas iestādēm, pēc kuras Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Beļģijas premjerministram nosūtīja otru vēstuli, taču joprojām vēl nav saņemta oficiāla atbilde, kurā būtu norādīts priekšlikums.

Luksemburgas II Eiropas skola, kura spēs uzņemt 3000 skolēnus, pārcelsies uz pastāvīgo atrašanās vietu Bertranžā/Mamērā 2012. mācību gada sākumā. Šīs lielās skolas, kurā ir moderns aprīkojums, atvēršana ievērojami uzlabos ikdienas dzīvi visām ar skolu saistītām personām, kuras līdz šim atradās vienas skolas telpās.

Briseles IV Eiropas skola, kura varēs uzņemt apmēram 2800 skolēnus, arī pārcelsies uz pastāvīgajam telpām Lākenā 2012. gada septembrī. Atjaunināšanas un būvniecības darbi šajā vietā virzās saskaņā ar paredzēto grafiku; šie darbi ir ievērojams arhitektūras projekts.

Briseles IV Eiropas skolas skolēni, kas pagaidu kārtā atrodas Berkendāles skolas telpās, tiks pārcelti uz Lākenas skolu 2012. mācību gada sākumā. Skola pieliek lielas pūles gan praktisko aspektu ziņā, gan skolēnu iesaistīšanas ziņā, lai šīs pārmaiņas notiktu pēc iespējas labākos apstākļos.

4.4.Izmaksu dalīšana dalībvalstu starpā

2011. gadā ES finanšu iemaksa Eiropas skolu sistēmā 164 miljonu euro apmērā veidoja gandrīz 60 % no kopējā budžeta.

ES iemaksa ir līdzsvarojoša subsīdija, un tā ir atkarīga no dalībvalstu ieguldījuma norīkoto skolotāju veidā, kuri turpina saņemt savu valsts algu. Jau dažus gadus dalībvalstu neaizpildīto norīkoto skolotāju amata vietu skaits palielinās, un tā rezultātā palielinās ES finanšu iemaksa. Komisijas priekšsēdētaja vietnieks M. Šefčovičs teica runu par izglītību atbildīgo ministru padomes sanāksmē un 2011. gada septembrī ir nosūtījis dalībvalstīm vēstuli, lai tām atgādinātu par viņu saistību izpildi šajā jautājumā.

Tā kā Apvienotā Karaliste bija Eiropas skolu sistēmas prezidējošā valsts 2011./2012. mācību gadā, tā nolēma atsākt sarunas par sloga sadalījumu dalībvalstu starpā un nolēma, ka šim jautājumam ir jābūt prioritātei tās prezidentūras gada laikā. Apvienotā Karaliste un Īrija vēlas pārskatīt savu norīkoto skolotāju skaitu; tās uzskata, ka tas ir īpaši augsts, ņemot vērā lielo pieprasījumu nodrošināt izglītību angļu valodā. Ņemot vērā budžeta grūtības, ar kurām saskaras dalībvalstis, tām ir arvien grūtāk norīkot skolotājus darbam Eiropas skolās. Tas rada papildu finanšu slogu Eiropas Savienībai, kurai ir jāfinansē par stundām atbildīgie skolotāji.

SGEE sagatavoja kopsavilkuma dokumentu, kas iesniegts CSEE 2011. gada decembrī. Īpašai darba grupai, kas izveidota šā jautājuma izskatīšanai, būs jāanalizē situācija un jāierosina risinājumi.

4.5.Tiesas prāvas

Tika paziņoti divi spriedumi attiecībā uz prasībām, kas iesniegtas Tiesā.

Pirmā prasība bija attiecībā uz Komisiju un Apvienoto Karalisti (C-545/09). Komisija uzskatīja, ka Apvienotā Karaliste nepildīja savas noteikumos paredzētās saistības un pārkāpa Konvenciju par Eiropas skolu statūtiem, Eiropas skolās norīkotajiem skolotājiem nepiemērojot algu korekciju (karjeras un paaugstināšanas iespējas), kas tiek piešķirta skolotājiem, kas nodarbināti valsts skolās viņu norīkojuma laikā. Tā bija pirmā prasība saskaņā ar Eiropas skolu konvencijas 26. pantu. Tiesa 2012. gada februārī ņēma vērā ģenerāladvokāta atzinumu un secināja par labu Komisijai.

Otrā lieta attiecās uz prejudiciālu jautājumu, ko bija iesniegusi Eiropas skolu Apelācijas padome, attiecībā uz angļu skolotāju atalgojuma korekciju valūtas maiņas kursa svārstību gadījumā (C-196/09). Tiesa paziņoja, ka nav kompetenta, ņemot vērā, ka Apelācijas padome nav valsts struktūra, bet ir "starptautiskas organizācijas" daļa.

Visbeidzot, attiecībā uz prasību, kurā spriedums tika gaidīts 2011. gadā, joprojām spriedums nav pieņemts. Runa ir par vietēji darbā pieņemtu skolotāju, kurš ir iesniedzis prasību Beļģijas valsts tiesā, lai pieprasītu atvaļinājuma pabalsta maksāšanu pirms 2004. gada. Par maksājumu ka tādu ir jau spriests, to atzīstot par likumīgu, taču spriedums par tā atpakaļejošu spēku vēl tiek gaidīts. Šis spriedums attiecīgajā gadījumā varētu radīt lielas izmaksas Eiropas skolu budžetam.

5.Pedagoģiskā un organizatoriskā situācija

5.1.Eiropas vidusskolas diploma reforma

2009. gada reformas un Eiropas skolu sistēmas atvēršanas kontekstā CSEE vēlējās vienkāršot un samazināt Eiropas vidusskolas diploma izmaksas, vienlaikus saglabājot tā augsto kvalitātes līmeni. CSEE 2011. gada aprīlī pieņēma lēmumus, kuru mērķis ir vienkāršot eksāmena organizēšanu, samazināt tā izmaksas un pārskatīt tā saturu. Turklāt Valde 2011. gada decembrī pieņēma Eiropas vidusskolas diploma rakstisko pārbaudījumu labošanas kārtības pārskatīto versiju (jo īpaši darbu anonimitāte), kā arī attiecībā uz rakstisko un mutisko pārbaudījumu veidu, skaitu un svērumu.

Šī kārtība būs jāietver Eiropas vidusskolas diploma regulējumā un tā piemērošanas kārtībā pirms tās stāšanās spēkā no 2014. gada eksāmenu sesijas.

5.2.Pasākumi skolēnu ar īpašām vajadzībām (SEN) atbalstam

2010./2011. mācību gadā Eiropas skolu sistēmā bija 619 SEN skolēni; salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šis skaitlis ir palielinājies (477 skolēni 2008./2009. mācību gadā, 574 skolēni 2009./2010. mācību gadā). Eiropas skolu Valdes 2011. gada lēmumi par jaunas darbinieku kategorijas "SEN asistents" izveidi un par skolnieku, kuriem ir vienāda veida grūtības, sagrupēšanu SEN palīgstundām ļāva racionalizēt SEN skolēniem paredzēto līdzekļu izmantošanu un ierobežot SEN atbalsta kopējās izmaksas 4 526 927 euro apmērā 2011. gadā, kas ir par 180 988 euro mazāk nekā 2010. gadā.

5.3.Stundu organizēšana un mācību struktūra

CSEE 2011. gada budžetu pieņēma ar nosacījumu, ka tiek ieviesti pasākumi izmaksu attīstības kontrolei. Tādējādi Valde 2011. gada aprīļa sanāksmē pieņēma jaunus pasākumus, lai precizētu un detalizēti noteiktu noteikumus mācību stundu un izvēles priekšmetu 6 organizēšanai (jo īpaši grupu izmērs valodu mācīšanai, "ONL 7 ", un valodu mācīšanai SWALS skolēniem). 

Šie lēmumi ļāva nodrošināt efektīvāku mācīšanas organizēšanu un ļāva īstenot pašreizējā budžeta kontekstā nepieciešamos ietaupījumus.

6.Turpmākie uzdevumi

Budžeta ierobežošana, vienlaikus saglabājot izglītības kvalitāti, kā arī Eiropas skolu atbilstošs izmaksu sadalījums starp dalībvalstīm ir galvenie uzdevumi nākamajiem gadiem, lai nodrošinātu Eiropas skolu sistēmas ilgtspēju.

Eiropas skolām būs jāturpina ierobežot savu budžetu un jāveic ietaupījumi, vienlaikus nodrošinot izglītības kvalitāti. Komisija saprot Eiropas skolu sistēmā iesaistīto personu rūpes par pedagoģiskā satura būtiskās daļas saglabāšanu un par to, lai skolēniem tiktu nodrošināts tāds izglītības līmenis, kas viņiem ļauj mācīties viņu izvēlētā augstākajā mācību iestādē pēc vidusskolas diploma saņemšanas.

Dalībvalstīm būs jāturpina meklēt risinājumus, lai panāktu vienošanos par izmaksu segšanu, kas līdzsvarotu slogu dalībvalstu starpā. Komisija turpinās strādāt, lai varētu tikt atrasts ilgtspējīgs risinājums.

Komisija turpina arī vērsties pie Beļģijas iestādēm, lai iegūtu vietu piektajai Eiropas Skolai Briselē līdz 2015. gadam, lai tādā veidā varētu atbildēt uz skolēnu skaita izmaiņām un varētu apmierināt reģistrēšanās pieteikumus, kuru skaits nepārtraukti palielinās. Diskusijas par Lākenas Eiropas skolas atvēršanu parādīja skolas atrašanās vietas ietekmi uz līdzsvaru starp profesionālo dzīvi un ģimenes dzīvi ES darbiniekiem, kuriem ne vienmēr ir iespēja sūtīt savus bērnus vietējās skolās. Piektajai Eiropas skolai tātad būs jāatrodas netālu no galvenajām Eiropas iestāžu darbinieku dzīvošanas zonām un birojiem.

Visbeidzot Eiropas skolu sistēmas atvērtības pilnveidošana ļaus valsts skolām piedāvāt Eiropas skolu mācību programmu, kuras beigās saņemams Eiropas vidusskolas diploms. Turklāt ES finanšu iemaksai par skolēniem, kuru vecāki ir ES iestāžu darbinieki, būtu jāiedrošina dalībvalstis pieprasīt valsts skolu akreditāciju un ļaut daudziem skolēniem apgūt Eiropas skolu mācību programmu un iegūt Eiropas vidusskolas diplomu, kas ir atzīts visās dalībvalstīs.

(1) Situācija paredzēta Eiropas skolu Finanšu regulā (dokuments 2011-07-D-17-fr-3, publicēts Eiropas skolu timekļa vietnē: http://www.eursc.eu/fichiers/contenu_fichiers1/577/2011-07-D-17-fr-3.pdf).

(2) Noteikumi pieņemšanai Eiropas skolās ir norādīti Eiropas skolu valdes Lēmumu krājumā, XII nodaļa (dokuments publicēts Eiropas skolu tīmekļa vietnē: http://www.eursc.eu/fichiers/contenu_fichiers1/1794/2011-04-D-4-fr-1.pdf).

(3) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(4) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5) SWALS: skolēni, kuriem nav savas dzimtās valodas plūsmas un kuri galvenokārt ir reģistrēti angļu, franču vai vācu valodas plūsmās.

(6) Dokuments: 2011-04-D-7-fr-3 (Eiropas skolu valdes 2011. gada aprīļa sanāksmes lēmumi, IX nodaļa, B.4. punkts), kas publicēts Eiropas skolu tīmekļa vietnē: http://www.eursc.eu/fichiers/contenu_fichiers1/1664/2011-04-D-7-fr-3.pdf.

(7) ONL: Cita valsts valoda (īru, maltiešu, somu/zviedru valoda).