Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 306/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“VADEHAVSLAM”

EK Nr.: DK-PGI-0005-0771-25.03.2009

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Vadehavslam”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Dānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums 1. punktā:

“Vadehavslam” ir norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā dzimušu un audzētu jēru liemeņi un izcirtņi.

Jēru ieguvei izmanto Tekselas šķirnes aitas vai Tekselas un citas šķirnes krustojumus (reizumis Tekselas šķirnes māti pirmajam metienam lecina ar Safolkas vai Gotlandes vilnas aitu šķirnes teķi), ko tradicionāli audzē jūrmalas pļavās.

Ciltsdarba mērķis gadu gaitā ir bijis izveidot aitu šķirni, kas ne tikai ir piemērota vietējiem audzēšanas apstākļiem, bet arī dod lielus jērus ar labiem gaļīguma rādītājiem. Šādas īpašības un sasāļotās jūrmalas pļavas, kurās šie jēri ganās, padara tos atšķirīgus no citās valsts daļās audzētajiem jēriem.

Kvalitātes prasības

Kaušanas laiks (jēra vecums kaušanas brīdī) ir atkarīgs no jēra svara, kam jābūt robežās no 19 līdz 25 kg. Turklāt kaušanas uzņēmumam kautuvē vizuāli jānorāda tauku saturs. (Agrāk pietika, ka par jēriem izdarīja paziņojumu, līdzīgi kā “Danish Crown” dara ar liellopiem. Tagad tā vairs nav, un tāpēc kaušanas uzņēmumam ir kautuvē vizuāli jānorāda tauku saturs.)

3.3.   Izejvielas:

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Ziemā vismaz 50 % dzīvnieku barības jābūt no norādītā ģeogrāfiskā apgabala. Ziemas mēnešos jērus baro ar zāli, kukurūzu, skābbarību un, ziemas perioda beigās, ar sienu, kam pievienoti mieži.

Vismaz 4,5 mēnešus gadā dzīvniekiem jābarojas norādītā ģeogrāfiskā apgabala jūrmalas pļavās un piekrastes zonā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Visus kautķermeņus apzīmogo ar “Vadehav, Marsk og Mad” zīmi (logotipu).

Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, logotips jānorāda uz galaprodukta iepakojuma un – ar zīmoga nospiedumu – uz kautķermeņa.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals ir Vatu jūras reģions (Vadehavsregionen) Dānijas dienvidrietumos. Vatu jūras reģionā ietilpst Rømø, Mandø un Fanø sala un arī tā cietzemes daļa, kur Vatu jūras reģiona Dānijas daļa dienvidos robežojas ar Vāciju. Apgabala ziemeļu robeža vienlaikus ir arī Vatu jūras nacionālā parka ziemeļu robeža. Apgabala austrumu robeža ir valsts nozīmes A11 autoceļš.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ribe (Ribe), kas izveidojās par tirdzniecības pilsētu, dibināta 710. gadā; arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots, kādas preces tur pārdotas. Jau izsenis tur tirgojušies ar aitām un jēriem. Šīs aitas un jēri bija no tuvējiem jūrmalciemiem, kas izkaisīti sasāļotajās Vatu jūras piekrastes pļavās, un tas nozīmē, ka vietējie lauksaimnieki aitas un jērus audzējuši jau dzelzs laikmetā.

“Vadehavslam” ražošanā mūslaiku izpausmi guvusi jūrmalas pļavās ganītu aitu un jēru audzēšanas senā tradīcija. Katru gadu vētru dēļ lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūda. Atkāpjoties jūra atstāja aiz sevis auglīgas dūņas, radot bagātīgus, sasāļotu purvainu pļavu veidotus ganību apgabalus, kur vasarā ganījās dzīvnieki, bet ziemā to vajadzībām ieguva lopbarību.

Rakstā “Jordbundsundersøgelser i marsken” (Jūrmalas pļavu augsnes izpēte), kas 1968. gadā publicēts augkopības žurnālā “Tidskrift for planteavl”, autors Lorens Hansens (Lorens Hansen) apskata šajās pļavās ņemtus augsnes paraugus. Viņš apgalvo, ka jūrmalas pļavu augsne ir dabīgi bagāta ar kāliju gan augstā māla satura, gan arī augsnes veidošanās īpatnību dēļ. Nātrija saturu aramzemju augsnēs nosaka tikai retumis, jo tas ir tik zems, ka nekādi neietekmē augsnes struktūru. Taču jūrmalas pļavu augsne bieži vien satur ļoti daudz nātrija, kas tur nonācis, jūras sālij izgulsnējoties pļavu veidošanās laikā.

Jūrmalas pļavās lekni augošās savvaļas graudzāles nav sevišķi piemērotas tradicionālajai lauksaimniecībai, toties tās ir praktiski ideālas ganībām. Savvaļas graudzāles, kas labi pielāgojušās jūrmalas pļavu augsnes apstākļiem, ir barības vielām bagātas un izturīgas pret laikapstākļu maiņu. Faktiski tas, kas šīs ganības dara unikālas, ir Vatu jūras skarbums un jūras sāls. Piekrastē aug galvenokārt šādi augi un zālaugi:

5.2.   Produkta specifika:

Jēri tiek audzēti tā, lai tie varētu dzīvot skarbajos jūrmalas pļavu un piekrastes apstākļos. Ciltsdarbā iegūti par parastajiem lielāki un gaļīgāki jēri, turklāt to gaļa ir liesa. “Vadehavslam” garša ir izteikti sāļa.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:

Skarbā vide un īpašie audzēšanas apstākļi no Vatu jūras reģiona aitkopjiem prasa lielu darbu. Vietējo lauksaimnieku zinātība un pieredze dabīgajos Vatu jūras reģiona apstākļos ļauj izaudzēt stiprus, izturīgus jērus.

Jēri ir lieli un gaļīgi, un apgabala īpašo audzēšanas apstākļu dēļ to gaļai ir izteikti sāļa garša. Kad zemi applūdina jūras ūdens, augsnē izgulsnējas sāls un minerālvielas. Jēri ganās sasāļotajās jūrmalas pļavās, kurās augošo graudzāļu augstais kālija un nātrija saturs ietekmē šo jēru gaļas garšu un piešķir “Vadehavslam” tā raksturīgās īpašības un tipisko sāļo garšu.

Jau gadiem ilgi “Vadehavslam” ir visā Dānijā labi zināms produkts.

Vatu jūras reģionam un Vatu jūras nacionālajam parkam veltītajā tūrisma informācijā “Vadehavslam” ražošana aprakstīta kā šim apgabalam svarīga un raksturīga nodarbošanās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://www.foedevarestyrelsen.dk/SiteCollectionDocuments/25_PDF_word_filer%20til%20download/06kontor/Maerkning/Oprindelsesmaerkning_af_foedevarer/Varespecifikation%20for%20Vadehavslam.pdf

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.