52011SC0822

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Latvijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas atjaunināto konverģences programmu 2011.-2014. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1) Eiropas Savienības (ES) Padome 2009. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu (2009/290) darīt pieejamu Latvijai vidēja termiņa finansiālo palīdzību trīs gadu laikposmam saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotajā saprašanās memorandā, kas parakstīts 2009. gada 28. janvārī, un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tiek piešķirta finansiālā palīdzība. Padomes lēmums tika grozīts 2009. gada 13. jūlijā. Pēdējo saprašanās memoranda papildinājumu parakstīja 2011. gada jūnijā.

(2) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kuras pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(3) Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.)[1], bet 2010. gada 21. oktobrī — lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(4) Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju „Eiropa 2020”.

(5) Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Eiropadome uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi.    Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6) Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā „Euro plus”, nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās. Īpašas saistības un darbības 2011. gadam nav skaidri izklāstītas Latvijas konverģences programmā un valsts reformu programmā, bet plānots, ka tās iesniedz Eiropadomei.

(7) Latvija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8) Laikposmā no 2000. gada līdz 2007. gadam Latvijas ekonomikas izaugsme bija straujāka nekā citās ES dalībvalstīs, atspoguļojot konverģences perspektīvas, ārvalstu finanšu plūsmas un ļoti spēcīgu patēriņa pieprasījumu. Tomēr vismaz daļēji ekspansīvas makroekonomikas politikas rezultātā ekonomika pārkarsa. Uzkrājās ievērojamas nelīdzsvarotības, ko atainoja tekošā konta deficīts, kas 2007. gadā bija 22,3 % no IKP un 2008. gadā — 13,1 %, tādēļ 2008.–2009. gadā ekonomikā bija straujākais sarukums ES. Minētajā laikposmā reālais IKP krasi samazinājās par 25 %, tā kā iekšējā pieprasījuma sabrukumu pastiprināja lejupslīde pasaules tirdzniecībā. Nodarbinātības līmenis Latvijā, kas iepriekš bija viens no augstākajiem ES (75,8 % 2008. gadā), saruka par vairāk nekā 10 procentu punktiem, un patlaban bezdarba līmenis pārsniedz 18 %, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Valsts budžeta deficīts bija 9,7 % 2009. gadā, bet fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazinājās līdz 7,7 % 2010. gadā. Šis rezultāts ietver ievērojamus finanšu nozares stabilizācijas pasākumus, kuru apjoms bija 1,1% no IKP 2009. gadā un 2,3 % no IKP 2010. gadā.

(9) Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm minētajā programmā, šķiet ticams. Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumā noteiktajam termiņam valsts kopbudžeta deficīts būtu zemāks par 3 % atsauces vērtību. Ņemot vērā pasākumus, kuri īstenoti, kopš izdots ieteikums attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršanu, un papildu konsolidāciju, uz ko norādīts atjauninātajā konverģences programmā, plānotie fiskālie pasākumi 2011.–2012. gadam atbilst nepieciešamajai korekcijai. Ņemot vērā sākotnējo situāciju, programmā nav paredzēts sasniegt vidēja termiņa mērķi līdz programmas perioda beigām, turpretim plānotos fiskālos pasākumus, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi pēc pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršanas, varētu paātrināt īpaši 2013. gadā. Programmā paredzētā fiskālā konsolidācija ir galvenokārt balstīta uz izdevumiem. Budžeta mērķi ir pakļauti negatīviem riskiem, jo programmā nav sniegta pilnīga informācija par pasākumiem, ar kuriem paredzēts sasniegt noteiktos mērķus. Gaidāms, ka minētos pasākumus izklāstīs turpmākajos budžetos. Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts programmā, palīdzētu samazināt tos riskus, kuri apdraud valsts finanšu ilgtspējīgumu.

(10) Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu[2]. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Latvijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā saistībā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Padomes Lēmumu (2009/290),

AR ŠO IESAKA Latvijai:

Īstenot minētos pasākumus, kuri noteikti Padomes Lēmumā 2009/290/EK, kurā grozījumi veikti ar Padomes Lēmumu 2009/592/EK, un sīkāk izklāstīti 2009. gada 20. janvāra saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos [īpaši 2011. gada jūnija pēdējā papildinājumā].

Briselē,

                                                                       Padomes vardā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               Saglabātas 2011. gadam ar Padomes 2011. gada 19. maija Lēmumu 2011/308/ES.

[2]               Skatīt SEC(2011) 722.