52011PC0657

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vispārējais konteksts

Šī iniciatīva ir saistīta ar stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[1], kas priekšplānā izvirza digitālo infrastruktūru kā daļu no pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai"[2]. Tajā uzsvērta vajadzība nodrošināt platjoslas izvēršanu un visiem iespēju to izmantot ar arvien lielāku ātrumu, izmantojot fiksētās un bezvadu tehnoloģijas, un veicināt ieguldījumus jaunos ļoti ātros atvērtos un konkurētspējīgos interneta tīklos, kas būs nākotnes ekonomikas artērijas. ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz platjoslas izvēršanu un izmantošanu līdz 2020. gadam.

Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma paziņojumu "Eiropas budžets 2020" par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2014.-2020.)[3], kurā ierosina izveidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), lai sekmētu prioritāras enerģētikas, transporta un digitālās infrastruktūras pabeigšanu; tā kopējie līdzekļi ir EUR 40 miljardi, no kuriem EUR 9,2 miljardi ir paredzēti digitālajiem tīkliem un pakalpojumiem.

Priekšlikuma mērķis

Šīs regulas mērķis ir izveidot vairākas vadlīnijas, kas nosaka mērķus un prioritātes, kas paredzētas platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūrai telekomunikāciju jomā saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Vadlīniju pielikumā noteikti kopējas ieinteresētības projekti saistībā ar platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras izvēršanu. Šie projekti palīdzēs uzlabot Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspēju, veicinās valstu tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju, kā arī pieeju šādiem tīkliem un atbalstīs digitālā vienotā tirgus izveidošanu. Tie ir tiesīgi saņemt ES finansiālu atbalstu no instrumentiem, kas pieejami saskaņā ar regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas pievienota šai regulai.

Šīs regulas pieeja ir censties novērst šaurās vietas, kas kavē digitālā vienotā tirgus pabeigšanu, t. i., nodrošināt savienojumu ar tīklu un piekļuvi publisko digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, tostarp pāri robežām. Darbības ziņā telekomunikāciju tīklu blokādes atšķirībā no, piemēram, apvedceļa ap galvaspilsētu finansējuma, kas ir būtisks līdzsvarota transporta koridors, attiecas gan uz piedāvājuma, gan pieprasījuma aspektiem. Attiecībā uz piedāvājumu, ierobežojumi lielā mērā saistīti ar ieguldījumu platjoslas tīklos un sabiedrībai būtiski svarīgu pakalpojumu tirgus nepilnībām un vienlaikus vājām uzņēmējdarbības iespējām (piemēram, e-veselība, e-identitāte, e-iepirkumi un to pārrobežu sadarbspēja). No pieprasījuma viedokļa, digitālais vienotais tirgus savu nozīmīgo izaugsmes potenciālu balsta uz to, ka visi iedzīvotāji pievienojušies digitālajiem tīkliem.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķis ir stimulēt ieguldījumus infrastruktūrā, samazināt ieguldījumu risku un nodrošināt ilgtermiņa finansējumu alternatīvajiem un vēsturiskajiem ieguldītājiem, izmantojot novatoriskus finanšu instrumentus. Novatoriski finanšu instrumenti ievērojami ietekmē privātos un citus publiskos ieguldījumus, vienlaikus joprojām paļaujoties uz tirgus mehānismiem. Ja infrastruktūras ieguldījumu uzņēmējdarbības iespējas ir īpaši vājas, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā paredzēta arī iespēja piedāvāt līdzfinansējumu, izmantojot dotācijas.

Platjoslas tīklu jomā darbības, kas sekmē platjoslas kopējas ieinteresētības projektus, atbalsta ieguldījumus tādos tīklos, kuros līdz 2020. gadam var sasniegt Digitālās programmas Eiropai mērķi — vispārēju pārklājumu 30 Mb/s vai ka vismaz 50 % mājsaimniecību abonē pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mb/s. Tiks izveidots sabalansēts 30 un 100 Mb/s projektu portfelis un pienācīgi ņems vērā arī dalībvalstu ieguldījumu vajadzības, kas ir provizoriski novērtētas EUR 270 miljardu apjomā.

Attiecībā uz digitālo pakalpojumu infrastruktūru, pakalpojuma ieviešanas šaurās vietas sadarbspējīgās sistēmās tiek risinātas, izmantojot tiešo dotāciju shēmas, noteiktos gadījumos ar lielu līdzfinansējuma likmi, jo sadarbspējīgai Eiropas pakalpojumu infrastruktūrai nav pašsaprotamu īpašnieku. Patiešām, ne dalībvalstis, ne privātie ieguldītāji vieni paši nevarētu nodrošināt pakalpojumu ieviešanu sadarbspējīgās sistēmās. Tādējādi ES pievienotā vērtība ir augsta.

Kopējas ieinteresētības projekti digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā, kā uzskaitīts pielikumā, ietver Eiropas ātrgaitas pamattīklu, kas savieno valsts pārvaldes iestādes, pārrobežu e-pārvaldības pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz sadarbspējas identifikāciju un autentifikāciju (piemēram, Eiropas mēroga elektroniskās procedūras: uzņēmuma izveidošanu, pārrobežu iepirkumus, e-tiesiskumu, pārrobežu e-veselības pakalpojumus), kas nodrošina piekļuvi publiskā sektora informācijai, tostarp, Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem, data.eu un daudzvalodu resursiem, drošumam un drošībai (drošāks internets un kritisko pakalpojumu infrastruktūras) un viedo enerģiju pakalpojumus. Kopējas ieinteresētības projekti var ietvert arī elektronisko publisko pakalpojumu nodrošināšanu, ko īsteno saskaņā ar citām Kopienas programmām, piemēram, Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu programmu ISA ("Interoperability solutions for European public administrations”").

Darbības, kas veicina kopējas ieinteresētības projektus, ir tiesīgas saņemt ES finansiālu atbalstu saskaņā ar regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu[4]. Šis priekšlikums ir jāskata saistībā ar minētās regulas priekšlikumu. Regulā ir arī paredzēti kritēriji jaunu kopējas ieinteresētības projektu identificēšanai, pamatojoties uz Komisijas veikto mainīgo politisko prioritāšu novērtējumu, tehnoloģiskajiem sasniegumiem vai situāciju attiecīgajos tirgos.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Attiecībā uz platjoslas pakalpojumu izmantošanu ir notikušas daudzas apspriedes ar dalībvalstīm, nozari un sociāli ieinteresētajām personām. Proti, tās ietvēra priekšsēdētāja vietnieces Kroes apaļo galdu ar satura pakalpojumu nodrošinātāju, iekārtu ražotāju, ieguldītāju un pasaules vadošo uzņēmumu telekomunikāciju operatoru vadītājiem, piemēram, no Nokia, Alcatel Lucent, Google, Ericsson, News Corp utt., un pirmo Digitālās programmas asambleju, kura notika Briselē 2011. gada 16. un 17. jūnijā un kurā piedalījās vairāk nekā 1000 ieinteresēto personu no privātā un valsts sektora, kā arī pilsoniskās sabiedrības. Šajā un daudzos citos gadījumos ieinteresētās personas atbalstīja Komisijas vērtējumu, ka pašreizējais telekomunikāciju ieguldījumu modelis ir nepietiekams, lai nodrošinātu pieejamu, kvalitatīvu platjoslas infrastruktūru visiem Eiropas iedzīvotājiem, kā arī atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu izmantot mērķtiecīgus publiskos ieguldījumus, piemēram, izmantojot novatoriskus finanšu instrumentus, lai piesaistītu nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā, kas atbalstītu alternatīvus un ilgtspējīgus ieguldījumu modeļus.

Eiropas Parlaments ziņojuma projektā par turpmāko daudzgadu finanšu shēmu (DFS) atzina, cik svarīgi ir izmantot budžetu, lai veicinātu ieguldījumus platjoslā.

Attiecībā uz pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūru Komisija daudzus gadus ir strādājusi ar dažādām ieinteresēto personu grupām. Kopumā ir jāturpina un jāpaplašina novērtējumi un ekspertu konsultācijas par pašreizējām darbībām, piemēram, Europeana (kultūras mantojumam) vai drošāka interneta programmas.

Ietekmes novērtējuma ziņojumā aplūkoti divi varianti. Pirmkārt, sākotnējais variants paredz, ka platjoslai nepiešķir ES finansējumu, izņemot varbūt no struktūrfondiem un turpinot digitālo pakalpojumu infrastruktūras konkurētspējas un jauninājumu programmu tikai izmēģinājumu projektu līmenī. Šajā scenārijā nesasniegtu ne kritisko masu, ne digitālo pakalpojumu izvietošanu, ieguldījumi platjoslā daudzos reģionos joprojām būtu nepietiekami, jo trūktu konkurences spiediena un būtu augsts komerciālais risks. Tāpat sagaidāms, ka publiskie tiešsaistes pakalpojumi netiks pietiekami attīstīti un nebūs sadarbspējīgi pāri robežām centienu un tehnisko risinājumu sadrumstalotības, kritiskās masas trūkuma, augstu izmaksu pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem dēļ. Tādējādi šis risinājums nepalīdzētu sasniegt digitālo vienoto tirgu, un daudzi eiropieši joprojām nesaņemtu digitālās priekšrocības.

Otrs variants paredz finansēšanas instrumentu, kas papildinātu saskaņā ar pirmo variantu pieejamos finansējuma resursus. Tas ir darbības virziens, kas iekļauts DFS priekšlikumā, ko Eiropas Komisija publicēja 2011. gada 29. jūnijā, radot "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu" infrastruktūras finansēšanai. Jaunais instruments finansēs infrastruktūras projektus ar augstu ES pievienoto vērtību, ne tikai tehnisko infrastruktūru, bet arī programmatūras infrastruktūru un pārvaldības struktūras, lai īstenotu transporta "pamattīklu", enerģijas "prioritātes koridorus", kā arī digitālo infrastruktūru. Šā instrumenta mērķis būs projekti ar augstu Eiropas pievienoto vērtību, piemēram, pārrobežu savstarpējo savienojumu vai ES mēroga sistēmu izvēršana, kas jāīsteno līdz 2020. gadam. Lai palielinātu ietekmi, attiecīgi noteikumi nodrošinās tirgus instrumentu un ES tiešā atbalsta apvienojumu, lai veicinātu specializētas infrastruktūras ieguldītāju līdzdalību. Attiecībā uz dotācijām Komisija joprojām būs atbildīga par vispārējo plānošanu un projektu atlasi ar iespējamu izpildaģentūras atbalstu, savukārt projektu īstenotāji nodrošinās fizisko īstenošanu uz vietas. Attiecībā uz finanšu instrumentiem īstenošana tiks uzticēta specializētām finanšu iestādēm, bet Komisija noteiks to tiesīgumu. Dalībvalstis atbalstīs centienus, attīstot valsts ātrgaitas interneta plānus saskaņā ar platjoslas mērķiem, bet platjoslas infrastruktūras un pakalpojumu kartēšana (ES un valsts/reģionālā mērogā) apzinās pārklājuma trūkumus un veicinās dažādu privāto un publisko ieguldītāju iniciatīvas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Ar ierosināto regulu atceļ un aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 17. jūnija Lēmumu Nr. 1336/97/EK par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem.

Ierosinātā intervence notiks saskaņā ar LESD 172. pantu, kas nodrošina juridisko pamatu ES intervencei, kas atbalsta Eiropas komunikāciju tīklu izveidošanu un attīstību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Eiropas telekomunikāciju tīklu koordinētai attīstībai, lai vienotajā Eiropas tirgū atbalstītu platjoslas infrastruktūras izvēršanu un veicinātu pakalpojumus, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir nepieciešama rīcība Eiropas Savienības līmenī, jo dalībvalstis atsevišķi to nevar paveikt.

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam un paliek Eiropas telekomunikāciju tīklu darbības jomas ietvaros, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 170. pantā.

Juridiskā instrumenta izvēle

Pašreizējās telekomunikāciju vadlīnijas ir ierosinātas un pieņemtas kā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, kas ir īpaši adresēts dalībvalstīm, padarot vadlīnijas kopumā saistošas visām dalībvalstīm.

Tomēr instruments jo īpaši atbalstīs telekomunikāciju infrastruktūras izvēršanu un veicinās privāto uzņēmumu (tostarp operatoru, komunālo pakalpojumu sniedzēju, iekārtu ražotāju utt.) un reģionālo un vietējo iestāžu sniegtos pakalpojumus. Kad līdztekus dalībvalstīm digitālo telekomunikāciju tīklu plānošanā, attīstībā un darbībā iesaistās vairāk dalībnieku, ir svarīgi nodrošināt, ka vadlīnijas ir saistošas visiem. Tādēļ Komisija attiecībā uz šo priekšlikumu kā juridisku instrumentu ir izvēlējusies regulu.

Finansējums

Kopējas ieinteresētības projekti ir tiesīgi saņemt ES finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulu [XX/20012], ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Finansiālu atbalstu sniedz saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām, kurus Savienība pieņēmusi, finansējuma prioritātēm un resursu pieejamību.

Pilnvaru deleģēšana

Telekomunikāciju tīkli strauji attīstās un kopējas ieinteresētības projektu saraksts nākotnē var būt jāgroza, lai atspoguļotu šo straujo attīstību. Lai to paveiktu, tiek ierosināts skaidri deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neradīs papildu izmaksas ES budžetā.

Priekšlikums regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkla īstenošanai ir saistīts ar priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), kas nodrošinās tiesisko un finansiālo struktūru. EISI ietvaros telekomunikācijām ir piešķirts finansējums EUR 9,2 miljardi[5] gadā.

2011/0299 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi arvien vairāk kļūst par tādām infrastruktūrām, kas balstās uz internetu, un platjoslas tīkli un digitālie pakalpojumi ir savstarpēji cieši saistīti. Internets kļūst par dominējošo platformu komunikācijai, pakalpojumiem un uzņēmējdarbībai. Tāpēc piekļuve ātram internetam visā Eiropā un digitālie pakalpojumi sabiedrības labā ir būtiski svarīgi ekonomikas izaugsmei un vienotajam tirgum.

(2) Eiropas Padome 2010. gada 26. martā atbalstīja Komisijas priekšlikumu uzsākt stratēģiju "Eiropa 2020". Viena no "Eiropa 2020" trim prioritātēm ir gudra izaugsme, attīstot uz zināšanām un inovācijām balstītu ekonomiku. Ieguldījumi telekomunikācijās, jo īpaši platjoslas tīklos un digitālo pakalpojumu infrastruktūrās, ir nepieciešams nosacījums gudras, bet arī iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmei Savienībā.

(3) Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā atbalstīja Digitālo programmu Eiropai[8] un aicināja visas iestādes iesaistīties tās pilnīgā īstenošanā. Digitālās programmas mērķis ir nospraust kursu, lai palielinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sociālo un ekonomisko potenciālu, it īpaši, izmantojot ātrgaitas platjoslas tīklu izvēršanu, cenšoties nodrošināt, lai līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu pieejams internets ar ātrumu virs 30 Mb/s un 50 % vai vairāk no Eiropas mājsaimniecībām abonētu interneta pieslēgumu virs 100 Mb/s. Digitālās programmas mērķis ir izveidot stabilu tiesisko regulējumu, lai veicinātu ieguldījumus atvērta un konkurētspējīga ātrgaitas interneta infrastruktūrā un saistītos pakalpojumos, patiesu tiešsaistes satura un pakalpojumu vienoto tirgu, aktīvu atbalstu Eiropas bagātā kultūras mantojuma digitalizācijai, kā arī veicināt piekļuvi internetam un tā izmantošanu visiem, jo īpaši atbalstot digitālās prasmes un pieejamību. Turklāt dalībvalstīm būtu jāīsteno operatīvi valsts plāni par ātrgaitas internetu, virzot publisko finansējumu uz jomām, ko pilnībā neaptver privāti ieguldījumi interneta infrastruktūrā, kā arī jāveicina modernu un pieejamu tiešsaistes pakalpojumu izvēršana un izmantošana.

(4) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Platjosla Eiropā" par ieguldījumiem digitāli virzītā izaugsmē[9] secināts, ka interneta izšķirošā loma nozīmē, ka ieguvums sabiedrībai kopumā, šķiet, ir daudz lielāks nekā privātais stimuls ieguldīt ātrākos tīklos. Tāpēc publiskais atbalsts šai jomā ir nepieciešams, bet nedrīkstētu nevajadzīgi izkropļot konkurenci.

(5) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas budžets 2020"[10] atzīta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidošana saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu, lai risinātu infrastruktūras vajadzības transporta, enerģētikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Sinerģija starp šīm nozarēm, kā arī ar citām Eiropas Savienības ieguldījumu programmām ir nozīmīga, jo rodas līdzīgas problēmas, kas prasa risinājumus, kas atraisa izaugsmi, cīnās pret sadrumstalotību, nostiprina kohēziju, atbalsta inovatīvus finanšu instrumentus un risina tirgus nepilnības, kā arī likvidē šaurās vietas, kas kavē pabeigt vienotā tirgus izveidi.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regulā (ES) Nr. [.../...], ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu[11], paredzēti nosacījumi, metodes un procedūras, lai nodrošinātu Savienības finanšu palīdzību visas Eiropas komunikāciju tīkliem, kas atbalstītu projektus transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras jomā.

(7) Pasākumi platjoslas tīklu jomā būs saskaņā ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, regulējumu un norādījumiem. Te ietverts noteikumu un vadlīniju kopums attiecībā uz telekomunikāciju tirgiem un jo īpaši reglamentējoši noteikumi par elektroniskajiem sakariem, kas pieņemti 2009. gadā un kas nodrošina saskaņotu, uzticamu un elastīgu pieeju elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu regulējumam strauji mainīgajā tirgū. Šos noteikumus īsteno valsts pārvaldes iestādes un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācija (BEREC). NGA ieteikuma[12], ko pieņēma 2010. gadā, mērķis ir sekmēt vienota tirgus attīstību, uzlabojot tiesisko noteiktību un veicinot ieguldījumus, konkurenci un inovācijas platjoslas pakalpojumu tirgū, jo īpaši pārejas laikā uz nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem.

(8) Šīm darbībām jābūt saskaņā arī ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 106. pantu, kā arī ar Kopienas vadlīnijām par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu, ko pieņēma 2009. gadā, kas nodrošina pamatu ieinteresētajām personām un dalībvalstīm paātrināt un paplašināt platjoslas ieviešanu. ES vadlīnijas par investīciju modeļiem NGA ES pārvaldes iestādēm un citām attiecīgajām aģentūrām (publicēts 2011. gada oktobrī) nodrošina pakāpenisku pieeju dažādu modeļu īstenošanai, kas nodrošina godīgu konkurenci starp visiem piegādātājiem, un to mērķis ir kohēzijas un lauku attīstības politikas uzdevumu īstenošana.

(9) Atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmas ietvaros intervence ES līmenī ir nepieciešama tur, kur ir jāpārvar tirgus nepilnības. Sniedzot finansiālu atbalstu un papildus nepieciešamā finansējuma sviras infrastruktūras projektiem Savienībā, var veicināt Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju jomā, tādējādi radot lielāku ieguvumu tirgus ietekmes, administratīvās efektivitātes un resursu izmantošanas ziņā.

(10) Nozīmīgi ekonomiski un sociāli ieguvumi, ko ieguldītāji nevar apgūt vai izteikt naudā, saistīti ar lielāku platjoslas ātrumu. Ātrgaitas un ļoti ātra platjosla ir digitālo pakalpojumu izstrādes un ieviešanas galvenā veicinošā infrastruktūra, kas balstās uz pieejamību, ātrumu, uzticamību un fizisko tīklu noturību. Ātrāku tīklu ieviešana un apgūšana paver ceļu novatoriskiem pakalpojumiem, kas izmanto lielāku ātrumu. Rīcība Savienības līmenī ir vajadzīga, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un mijiedarbību starp šiem diviem digitālo telekomunikāciju tīklu komponentiem.

(11) Īpaši ātras platjoslas piekļuves izvēršana būs īpaši labvēlīga maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri bieži nevar gūt labumu no tīmekļa pakalpojumiem, piemēram, "mākoņdatošanas", jo trūkst atbilstošas savienojamības un esošo platjoslas savienojumu ātruma. Tas atvērs būtisku MVU produktivitātes pieauguma potenciālu.

(12) Atverot uzņēmējdarbības iespējas, platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras izvietošana veicinātu darbavietu radīšanu Savienībā. Platjoslas tīklu būvniecībai būs tūlītēja ietekme uz nodarbinātību, jo īpaši inženiertehnikas nozarē.

(13) Platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība ļaus sasniegt Savienības mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot energoefektīvus risinājumus daudzām Eiropas ekonomikas nozarēm. Šo pozitīvo ietekmi ierobežos, bet tikai zināmā mērā, pieaugošais enerģijas un resursu pieprasījums, kas galvenokārt saistīts ar platjoslas tīklu būvniecību un digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbību.

(14) Platjoslas tīklu sadarbspēja un digitālo komunikāciju infrastruktūru saistīšana ar enerģijas tīklu ļauj apvienot komunikācijas, lai izvērstu energoefektīvus, uzticamus un rentablus digitālos tīklus. Turklāt konverģence būs plašāka par savienojumu, lai enerģētikas un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji varētu nodrošināt apvienotus enerģētikas un telekomunikāciju pakalpojumus.

(15) Sadarbspējīgu pārrobežu e-pārvaldības pakalpojumu izstrāde, ieviešana un ilgtermiņa nodrošināšana uzlabo vienotā tirgus darbību. Valdības var sniegt publiskos tiešsaistes pakalpojumus, kas palīdz palielināt publiskā un privātā sektora efektivitāti un lietderību.

(16) Kopējo elektronisko publisko pakalpojumu darbība, kas īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu 922/2009/EK[13], atbalstīs kopējo pakalpojumu pieejamību, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē[14] nodrošina tiesisko regulējumu pārrobežu veselības aprūpei, tostarp e-veselības pakalpojumiem, Eiropā. Paredzēts, ka to izvēršana uzlabos aprūpes kvalitāti un pacientu drošību, samazinās medicīniskās izmaksas, veicinās valsts veselības aprūpes sistēmu modernizēšanu un palielinās to efektivitāti, un tās labāk pielāgos iedzīvotāju, pacientu, veselības aprūpes speciālistu individuālajām vajadzībām un risinās sabiedrības novecošanas problēmas.

(18) Paplašinot un saglabājot piekļuvi Eiropas bagātajam un daudzveidīgajam kultūras mantojumam un datiem, ko glabā publiskā sektora iestādes, un tos atverot atkalizmantošanai, pilnībā ievērojot autortiesības un blakustiesības, tiks audzināta radoša pieeja un stimulēti jauninājumi un uzņēmējdarbība. Netraucēta pieeja atkalizmantojamiem daudzvalodu resursiem palīdzēs pārvarēt valodas barjeras, kas apdraud iekšējā tirgus tiešsaistes pakalpojumus un ierobežo pieeju zināšanām.

(19) Drošības un aizsardzības jomā, informācijas sistēmu un programmatūras rīku apmaiņas ES mēroga platforma veicinās tiešsaistes drošību, radot drošāku vidi bērniem tiešsaistē. Tas ļaus centriem, kas apstrādā simtiem tūkstošu pieprasījumu un brīdinājumu gadā, darboties visā Eiropā. Informācijas kritiskās infrastruktūras veicinās Savienības mēroga gatavību, informācijas apmaiņu, koordināciju un reakciju uz kiberdrošības draudiem.

(20) Paredzams, ka radīsies komerciāla rakstura novatoriskas lietojumprogrammas, kas izmantos digitālo pakalpojumu infrastruktūras. To pētniecību un testēšanu var līdzfinansēt kā daļu no programmas "Apvārsnis 2020" pētniecības un inovāciju projektiem un to izvietošanu — saskaņā ar kohēzijas politiku.

(21) Lai ņemtu vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas attīstību, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir deleģētas Komisijai attiecībā uz šīs regulas pielikuma grozīšanu. Īpaši svarīgi, lai sagatavošanās darba laikā Komisija veiktu attiecīgas apspriedes, tostarp ekspertu līmenī. Šīs deleģēšanas mērķis ir ņemt vērā jaunu tehnoloģiju un tirgus attīstību, jaunas politiskās prioritātes vai iespējas izmantot sinerģijas starp dažādām infrastruktūrām, tostarp transporta un enerģētikas jomā. Deleģēšana attiecas tikai uz kopējas ieinteresētības projektu apraksta grozīšanu, pievienojot kopējas ieinteresētības projektu vai svītrojot novecojušu kopējas ieinteresētības projektu saskaņā ar iepriekš noteiktiem, skaidriem un pārskatāmiem kritērijiem.

(22) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 17. jūnija Lēmums Nr. 1336/97/EK par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem[15] ietver mērķus, prioritātes un vispārīgas nostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Eiropas komunikāciju tīklos telekomunikāciju infrastruktūras jomā. Ņemot vērā nesenos notikumus, minētais lēmums būtu jāaizstāj.

(24) Tādēļ Lēmums 1336/97/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Šī regula paredz vadlīnijas, kas nosaka, kuri Eiropas telekomunikāciju tīkli saņems atbalstu saskaņā ar Regulu XXX (EISI regula) to izstrādei, ieviešanai, izvēršanai, savstarpējiem savienojumiem un sadarbspējai.

Šīs vadlīnijas paredz mērķus un prioritātes kopējas ieinteresētības projektiem, identificē kopējas ieinteresētības projektus un paredz kritērijus jaunu kopējas ieinteresētības projektu identificēšanai.

2. pants Mērķi

Kopējas ieinteresētības projekti:

(1) veicina ekonomisko izaugsmi un atbalsta vienotā tirgus izveidošanu, kas uzlabo Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspēju,

(2) sekmē iedzīvotāju, uzņēmumu un valdību ikdienas uzlabojumus, veicinot valstu telekomunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju, kā arī piekļuvi tādiem tīkliem,

(3) sekmē ātrgaitas un īpaši ātru platjoslas tīklu izvēršanu Eiropas mērogā, kas savukārt veicina visas Eiropas digitālo pakalpojumu attīstību un ieviešanu,

(4) veicina Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru ilgtspējīgu izvēršanu, to savstarpējo sadarbspēju un koordināciju Eiropas līmenī, to ekspluatāciju, apkopi un modernizāciju,

(5) sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī aizsargā un uzlabo vidi.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

1. "telekomunikāciju tīkli" ir platjoslas tīkli un digitālo pakalpojumu infrastruktūras,

2. "platjoslas tīkli" ir vadu un bezvadu (tostarp satelītu) piekļuves tīkli, papildu infrastruktūra un pamattīkli, kas spēj nodrošināt ļoti ātrdarbīgu savienojumu,

3. "digitālo pakalpojumu infrastruktūras" ir tīkla pakalpojumi, kas sniegti elektroniski, parasti internetā, nodrošinot Eiropas mēroga sadarbspējīgu pakalpojumu sabiedrības interesēs, un kura īpašības padara to pieejamu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un/vai valdībām,

4. "Eiropas pievienotā vērtība" ir vērtība, kas izriet no ES intervences, kas ir papildus tai vērtībai, ko sasniegtu ar dalībvalstu rīcību vien, vai ar dalībvalstu grupas rīcību.  Šajā regulā piemēro arī definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. XXXX/XXXX (EISI regula).

4. pants Kopējas ieinteresētības projektu prioritāte

Ņemot vērā mērķus, kas izklāstīti 2. pantā, kopējas ieinteresētības projektiem noteiktas šādas prioritātes:

(a) īpaši ātru platjoslas tīklu izvēršana, kuri nodrošina datu pārraides ātrumu 100 Mb/s un ātrāk;

(b) platjoslas tīklu izvēršana, kuri saista salas, nošķirtus un nomaļus reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem, nodrošinot, ka datu pārraides ātrums ir pietiekams 30 Mb/s un ātrākam platjoslas savienojumam;

(c) atbalsts pamatpakalpojumu platformām digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā;

(d) pasākumi, kas ļauj panākt sinerģiju un sadarbspēju starp dažādiem kopējas ieinteresētības projektiem telekomunikāciju jomā, starp kopējas ieinteresētības projektiem, kas attiecas uz dažāda veida infrastruktūru, ietverot transporta enerģētiku, starp kopējas ieinteresētības projektiem telekomunikāciju jomā un struktūrfondu un kohēzijas fondu atbalstītiem projektiem, kā arī attiecīgajām pētniecības infrastruktūrām.

5. pants Kopējas ieinteresētības projekti

1. Kopējas ieinteresētības projekti, kas norādīti pielikumā, veicina to mērķu sasniegšanu, kas noteikti 2. pantā.

2. Kopējas ieinteresētības projekts var ietvert visu tā ciklu, tostarp priekšizpēti, īstenošanu, nepārtrauktu darbību, koordināciju un novērtēšanu.

3. Dalībvalstis un/vai citas struktūras, kas atbild par kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu vai veicina to īstenošanu, veic nepieciešamos juridiskos, administratīvos, tehniskos un finansiālos pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

4. Savienība var atvieglot kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu, izmantojot regulatīvus pasākumus, ja vajadzīgs, veicot koordināciju, atbalsta pasākumus un sniedzot finansiālu atbalstu, lai stimulētu to izvēršanu un uzsākšanu, kā arī valsts un privātos ieguldījumus.

5. Darbības, kas veicina kopējas ieinteresētības projektus, ir tiesīgas saņemt ES finansiālu atbalstu saskaņā ar noteikumiem un instrumentiem, kas pieejami saskaņā ar Regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu [REF]. Finansiālu atbalstu sniedz saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām, kurus Savienība pieņēmusi, finansējuma prioritātēm un resursu pieejamību.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza kopējas ieinteresētības projektu aprakstu, kas iekļauti pielikumā, pievienot pielikumam jaunus kopējas ieinteresētības projektus vai svītrot novecojušus kopējas ieinteresētības projektus no pielikuma saskaņā ar 7., 8. un 9. punktu un saskaņā ar 8. pantu.

7. Pieņemot deleģēto aktu, kas minēts 6. punktā, Komisija izvērtē, vai kopējas ieinteresētības projekta apraksta maiņa vai jauna kopējas ieinteresētības projekta pievienošana atbilst vajadzībām, ko rada:

(a) jauna tehnoloģiju un tirgus attīstība; vai

(b) jaunas politiskās prioritātes; vai

(c) jaunas iespējas izmantot sinerģijas starp dažādām infrastruktūrām, tostarp transporta un enerģētikas jomā.

8. Papildus kritērijiem, kas noteikti 7. punktā, ja deleģētais tiesību akts attiecas uz jauna kopējas ieinteresētības projekta pievienošanu, Komisija arī izvērtē, vai šāds projekts kumulatīvi atbilst šādiem kritērijiem:

(a) veicina mērķu sasniegšanu, kas izklāstīti 2. pantā;

(b) pamatojas uz nobriedušu tehnoloģiju, kas ir gatava ieviešanai;

(c) tam ir Eiropas pievienotā vērtība.

9. Pieņemot deleģētu aktu, ar ko svītro novecojušu kopējas ieinteresētības projektu no pielikuma, Komisija izvērtē, vai šāds projekts vairs neatbilst vajadzībām, kas izklāstītas 7. punktā, vai vairs neatbilst kritērijiem, kas noteikti 8. punktā.

6. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1. Savienība var veidot kontaktus, apspriesties, apmainīties ar informāciju un sadarboties ar valsts iestādēm vai citām organizācijām trešās valstīs, lai sasniegtu jebkuru šo vadlīniju mērķi, ja šāda sadarbība rada Eiropas pievienoto vērtību. Starp citiem mērķiem šī sadarbība tiecas veicināt sadarbspēju starp Eiropas telekomunikāciju tīkliem un trešo valstu telekomunikāciju tīkliem.

2. Savienība var veidot kontaktus, apspriesties, apmainīties ar informāciju un sadarboties ar starptautiskām organizācijām un juridiskām personām, kas reģistrētas trešās valstīs, lai sasniegtu šo vadlīniju mērķus.

7. pants Informācijas apmaiņa, uzraudzība un pārskatīšana

1. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar Regulas XXX, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 21. pantu dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju par progresu, kas panākts šo vadlīniju īstenošanā.

2. Komisijai palīdz ekspertu grupa, kuras sastāvā ir pārstāvis no katras dalībvalsts un kura uzrauga šo vadlīniju īstenošanu, palīdz plānošanā, izmantojot valstu stratēģijas attiecībā uz ātrgaitas internetu un infrastruktūru kartēšanu, un apmainoties ar informāciju. Ekspertu grupa var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz Eiropas telekomunikāciju tīklu attīstību.

3. Kopā ar Regulas XXX, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, vidusposma novērtējumu un ex-post novērtējumu un pēc apspriešanās ar ekspertu grupu Komisija publicē ziņojumu par panākumiem šo vadlīniju īstenošanā. Šis ziņojums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

4. Šajos ziņojumos Komisija izvērtē arī to, vai kopējas ieinteresētības projekta joma turpina atspoguļot politiskās prioritātes, tehnoloģiju attīstību vai situāciju attiecīgajos tirgos. Par galvenajiem projektiem šajos ziņojumos iekļauj ietekmes uz vidi analīzi, ņemot vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās vajadzības un noturību katastrofu gadījumā. Šādu pārskatīšanu var veikt arī jebkurā citā laikā, kad to uzskata par lietderīgu.

8. pants           Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 5. panta 6. punktā, ir jāuztic Komisijai uz nenoteiktu laika periodu no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģējumu, kas minēts 5. panta 6. punktā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 6. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Šo periodu pagarina par diviem mēnešiem pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas.

9. pants Atcelšana

Lēmums Nr. 1336/97/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1376/2002/EK, tiek atcelts.

10. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

KOPĒJAS IEINTERESĒTĪBAS PROJEKTI

Kopējas ieinteresētības projektu mērķis ir novērst šaurās vietas, kas kavē digitālā vienotā tirgus pabeigšanu, t. i., nodrošināt savienojumu ar tīklu un piekļuvi digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, arī pāri robežām.

Eiropas telekomunikāciju tīklu (platjoslas tīkli un digitālo pakalpojumu infrastruktūras) izvēršana un attīstība sniedz ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, radot darba vietas un izveidojot plaukstošu digitālo vienoto tirgu. Jo īpaši to izvēršana nodrošinās ātrāku piekļuvi internetam, informācijas tehnoloģijas uzlabos iedzīvotāju, tostarp bērnu un jauniešu, uzņēmumu un valdību ikdienu, palielinās sadarbspēju un atvieglos saskaņošanu vai konverģenci ar kopīgi pieņemtiem standartiem.

1. iedaļa. Horizontālās prioritātes

Eiropas telekomunikāciju tīklu izvēršanu, kas palīdzēs novērst šaurās vietas pašreizējā digitālā vienotā tirgū, atbalsta pētījumi un programmu atbalsta pasākumi. Tie ir:

(a) Inovatīva pārvaldība, kartēšana un pakalpojumi. Tehniskās palīdzības pasākumi, ja tie vajadzīgi ieviešanai un pārvaldībai, ietvers projektu un ieguldījumu plānošanu un priekšizpēti, atbalstot ieguldījumu pasākumus un finanšu instrumentus. Eiropas mēroga platjoslas infrastruktūru kartēšana attīstīs attiecīgo teritoriju pastāvīgu detalizētu fizisko uzmērīšanu un dokumentāciju, analizēs piekļuves tiesības, novērtēs potenciālu uzlabot esošās iekārtas utt. Jāievēro Direktīvas 2007/2/EK (INSPIRE direktīvas) principi un ar to saistītās standartizācijas darbības. Tehniskās palīdzības pasākumi var atbalstīt arī veiksmīgu ieguldījumu un ieviešanas modeļu atkārtotu izmantošanu.           Šīs darbības var ietvert arī klimata pārmaiņu aspektu pārbaudi, lai novērtētu ar klimatu saistītos riskus un nodrošinātu infrastruktūras noturību katastrofu gadījumā saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas ES vai valstu tiesību aktos.

(b) Atbalsta darbības un citi tehniskā atbalsta pasākumi. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai sagatavotu vai palīdzētu īstenot kopējas ieinteresētības projektus vai paātrināt to uzsākšanu. Digitālo pakalpojumu jomā atbalsta darbības arī stimulē un veicina jauno digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbības uzsākšanu, kas var izrādīties vajadzīgas vai lietderīgas, pamatojoties uz tehnoloģiju attīstību, izmaiņām attiecīgajos tirgos vai jaunām politiskajām prioritātēm.

2. iedaļa. Platjoslas tīkli

Visi ieguldījumi platjoslā Savienības teritorijā palielina tīkla jaudu un rada priekšrocības visiem potenciālajiem lietotājiem, tostarp arī tajās dalībvalstīs, kas nav ieguldītājas. Ieguldījumi šajos tīklos radīs lielāku konkurenci un inovācijas ekonomikā, nodrošinās lietderīgus un efektīvus publiskos pakalpojumus, palīdzēs īstenot ES mērķus attiecībā uz zemas oglekļa dioksīda emisijas ekonomiku un kopējo ES konkurētspēju un ražīgumu.

Ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā galvenokārt veic privātie ieguldītāji, un ir sagaidāms, ka tā arī paliks. Tomēr Digitālās programmas mērķu sasniegšanai būs nepieciešami ieguldījumi jomās, kurās nav izdevīga uzņēmējdarbība vai kur izdevīgumu jāpalielina mērķa sasniegšanas laikā. Pamatojoties uz iespējamiem ieguldījumiem, var raksturot šāda veida jomas.

Piepilsētas/teritorijas ar vidēju iedzīvotāju blīvumu parasti apkalpo vidēja ātruma savienojumi, bet parasti trūkst lielāku ātrumu. Ja ir pierādīts, ka ieguldījumi modernās tehnoloģijās īstermiņā privāto ieguldītāju uzņēmējdarbībai nav pietiekami izdevīgi, finansiālais atbalsts varētu radīt rentablus ieguldījumus ilgākā termiņā, izlīdzinot dzīvotspējas atšķirības un veicinot konkurenci.

Laukus un apgabalus ar zemu iedzīvotāju blīvumu parasti apkalpo maza ātruma savienojumi, un dažos gadījumos pat tos neapkalpo vispār. Maz ticams, ka ieguldījumu izdevīgums būs dzīvotspējīgs, un maz ticams, ka Eiropas mērķi tiks sasniegti līdz 2020. gadam. Ieguldījumiem šajos apgabalos vajadzīgs lielāks finansiālais atbalsts, ko sniedz dotācijas, iespējams, apvienojumā ar finanšu instrumentiem. Šie apgabali aptver attālākos un mazapdzīvotos reģionus, kur ieguldījumu izmaksas ir vai nu ļoti augstas vai ienākumi ir zemi. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts šajos apgabalos var papildināt pieejamos kohēzijas fondus un lauku attīstības un citu tiešo publisko atbalstu.

Biezi apdzīvota/pilsētu teritorijas — izņemot dažus apgabalus, kur ienākumi ir zemi, — parasti labi apkalpo vidēji ātri līdz ātri savienojumi, ko bieži nodrošina konkurējoši kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru piedāvājumi. Tomēr šīs relatīvi apmierinošās situācijas dēļ ir ierobežoti tirgus stimuli ieguldīt ļoti ātros tīklos, piemēram, optiskās šķiedras kabeļu līnijās līdz lietotājam. Tādējādi finansiālo atbalstu var arī paredzēt ieguldījumiem blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās, kas nepiesaista pietiekamu ieguldījumu, neraugoties uz ieguvumiem sabiedrībai, ko tie radītu, ar nosacījumu, ka tas ir pilnīgā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 106. pantu, kā arī, ja nepieciešams, ar Kopienas pamatnostādnēm valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu.

Mazāk attīstītos apgabalos atbalstu platjoslas tīklu izvēršanai nodrošina pirmkārt struktūrfondu un Kohēzijas fonda instrumenti. Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ja nepieciešams, šādu atbalstu var papildināt dotācijas un/vai finanšu instrumenti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Sinerģijas starp EISI darbībām šajos reģionos un struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalstu var pastiprināt, izmantojot atbilstošu koordinācijas mehānismu[16].

Reģionu iedalījums iepriekš minētajās kategorijās orientējoši sniegts kartē.

Darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus platjoslas tīklu jomā, veido sabalansētu portfeli, ietverot projektus, kas vērsti uz Digitālās programmas 30 Mb/s un 100 Mb/s mērķu sasniegšanu, jo īpaši ietverot projektus piepilsētas un lauku apgabalos, kā arī apgabalus visā Eiropas Savienībā.

Darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus platjoslas jomā, neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas:

(a) atbalsta ieguldījumus platjoslas tīklos, kas spēj līdz 2020. gadam sasniegt Digitālās programmas mērķi par vispārējo pārklājumu ar 30 Mb/s ātrumu; vai

(b) atbalsta ieguldījumus platjoslas tīklos, kas spēj līdz 2020. gadam sasniegt Digitālās programmas mērķi par vismaz 50 % mājsaimniecību, kas abonē pieslēgumu, kura ātrums ir virs 100 Mb/s;

(c) atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši konkurences tiesību aktiem;

un sastāv jo īpaši no viena vai vairākiem šādiem pasākumiem:

(a) pasīvās fiziskās infrastruktūras vai apvienotas pasīvās un aktīvās fiziskās infrastruktūras un saistīto infrastruktūras elementu izvēršanu līdz ar šādas infrastruktūras izmantošanai nepieciešamajiem pakalpojumiem;

(b) saistītas iekārtas un saistīti pakalpojumi, piemēram, ēku elektroinstalācijas, antenas, torņi un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu šahtas, cauruļvadi, stabi, kabeļu akas un sadales punkti;

(c) potenciālo sinerģiju starp platjoslas tīklu izveidošanu un citiem inženierkomunikāciju tīkliem (enerģija, transports, ūdens, kanalizācija utt.) izmantošana, jo īpaši saistībā ar viedu elektroenerģijas sadali.

Tādu platjoslas tīklu izvēršanu, kas savieno salas, nošķirtus un nomaļus reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem, tostarp gadījumos, kur vajadzīgi zemūdens kabeļi, atbalstīs, ja ir svarīgi izolētajām iedzīvotāju grupām nodrošināt piekļuvi platjoslai ar 30 Mb/s vai lielāku ātrumu. Šis atbalsts papildinātu citus fondus, gan ES, gan valstu, kas pieejami šim mērķim.

Lai novērstu šaubas, pakalpojumi, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas tiek pārraidīts, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus un informācijas sabiedrības pakalpojumus, kā definēts Direktīvas 98/34/EK 1. pantā, kas nesastāv pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, neietilpst to darbību jomā, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektu platjoslas tīklu jomā.

ES atbalsta saņēmēji par kopējas ieinteresētības projektiem platjoslas jomā ietver, bet neaprobežojas ar:

(a) telekomunikāciju operatori (vēsturiskie, kas iegulda tieši vai izmantojot meitasuzņēmumu, vai jaunpienācēji tirgū), kas uzsāk ieguldījumus īpaši ātros platjoslas tīklos;

(b) komunālo pakalpojumu uzņēmumi (piemēram, ūdens, kanalizācija, enerģija, transports), kas atsevišķi vai sadarbībā ar operatoriem, paredzams, ieguldīs pasīvos platjoslas tīklos;

(c) reģionālie lēmumu pieņēmēji, ietverot pašvaldības, kas var izveidot koncesijas platjoslas infrastruktūrai; iekārtu piegādātāji var būt ieinteresēti par šādu vienošanos, izveidojot īpašam nolūkam dibinātu uzņēmumu;

(d) partnerības starp vairākiem operatoriem, kas nodarbojas ar vadu un bezvadu tirgu, lai izveidotu jaunas paaudzes infrastruktūru.

Veidojot portfeli, pienācīgi ņem vērā dalībvalstu ieguldījumu vajadzības, rēķinot mājsaimniecību skaitu, kas jāpieslēdz tīklam ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu.

Turklāt jāatbalsta arī pieslēguma punkti ļoti ātram publiskajam internetam, jo īpaši tādās publiskās vietās kā skolas, slimnīcas, vietējo pārvaldības iestāžu biroji un bibliotēkas.

3. iedaļa. Digitālo pakalpojumu infrastruktūras

Digitālo pakalpojumu infrastruktūras īstenošana veicina digitālā vienotā tirgus izveidi, likvidējot pastāvošās šaurās vietas, kas saistītas ar pakalpojumu izvēršanu. Tas tiks panākts, izveidojot un/vai veicinot sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformas, līdz ar būtisku digitālo pakalpojumu pamata infrastruktūru. Tai pamatā ir divu līmeņu pieeja:

(1) Pamatpakalpojumu platformas ir digitālo pakalpojumu infrastruktūras centrālais elements(i) vai mezgls(i), kas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas komunikāciju pieslēgumu, piekļuvi un sadarbspēju. Tas var ietvert arī fiziskās iekārtas, piemēram, serverus, specializētus tīklus un programmatūras rīkus. Pamatpakalpojumu platformas ir pieejamas uzņēmumiem visās dalībvalstīs.

(2) Pamatpakalpojumi nodrošina digitālo pakalpojumu infrastruktūras funkcionalitāti un saturu. Tie var būt savstarpēji savienoti, izmantojot pamatpakalpojumu platformu.

Vispārējas ieinteresētības projekti digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā ir šādi:

Eiropas ātrgaitas pamatstruktūra valsts pārvaldei

Publiska Eiropas pamatstruktūras pakalpojumu infrastruktūra nodrošinās ļoti lielu ātrumu un savienojumus starp ES valsts iestādēm tādās jomās kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība un veselība. Šī pamata infrastruktūra veicinās sabiedrisko pakalpojumu Eiropas vērtību, izmantojot kontrolētu pakalpojumu kvalitāti un drošu piekļuvi. Tādējādi tā garantē sabiedrisko pakalpojumu digitālo nepārtrauktību, kas sniedz vislielāko ieguvumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm. Tas ļaus koncentrēt pieprasījumu pēc savienojamības, sasniedzot kritisko masu un samazinot izmaksas.

Pamatpakalpojumu platforma:

Infrastruktūras pamatā būs esošā interneta pamatstruktūra un, ja nepieciešams, tiks izvērsti jauni tīkli. Savienojumi tiks veikti tieši vai izmantojot reģiona vai valsts mērogā pārvaldītas infrastruktūras. Jo īpaši tā nodrošinās savienojamību ar citiem Eiropas komunikāciju pakalpojumiem, inter alia, tiem, kas minēti šajā pielikumā. Šī infrastruktūra tiks pilnībā integrēta internetā kā Eiropas sabiedrisko pakalpojumu galvenā kapacitāte un atbalstīs jauno standartu pieņemšanu (piemēram, tādus interneta protokolus, kā IPv6[17]). Var apsvērt specializētu pamata infrastruktūru, kas savieno valsts iestādes, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.

Pamatpakalpojumi:

Pamatplatformas integrēšana Eiropas sabiedriskajos pakalpojumos sekmēs pamatpakalpojumu izvēršanu: atļaujas, autentificēšanu, domēna iekšējo drošību un joslas platumu pēc pieprasījuma, pakalpojumu federāciju, mobilitātes vadību, kvalitātes kontroli un izpildes kontroli, valsts infrastruktūru integrāciju.

Sadarbspējīgs "mākoņdatošanas" pakalpojums nodrošinās pamata infrastruktūru funkcionalitāti, kur var piedāvāt mākoņus Eiropas sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas ietver tīkla tipa Eiropas pakalpojumus, piemēram, videokonferences, virtuālu uzglabāšanu un atbalsta intensīvu datošanu izmantojošas programmas, tostarp saistībā ar citiem kopējas ieinteresētības projektiem.

E-pārvaldības pakalpojumu sniegšana pāri robežām

E-pārvaldība attiecas uz digitālo mijiedarbību starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem un organizācijām, kā arī starp dažādu valstu valsts iestādēm. Standartizētas, pārrobežu, un lietotājam draudzīgas mijiedarbības platformas radīs efektivitātes pieaugumu visā ekonomikā un publiskajā sektorā un veicinās vienoto tirgu.

Pamatpakalpojumu platforma:

Sadarbspējīga elektroniska identificēšana un autentificēšana visā Eiropā. Tiks izvērsta savienotu un drošu autentifikācijas serveru un protokolu sistēma, kas nodrošinās dažādu autentifikācijas un identifikācijas un atļauju piešķiršanas sistēmu, kas pastāv Eiropā, savietojamību. Šī platforma ļaus iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzības gadījumā piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem, piemēram, lai mācītos, strādātu, ceļotu, saņemt veselības aprūpi vai veiktu uzņēmējdarbību ārvalstīs. Tas būs visu to digitālo pakalpojumu pamatslānis, kuriem ir nepieciešama elektroniskā identifikācija un autentifikācija: piemēram, elektroniskajam iepirkumam, tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumiem, standartizētām uzņēmējdarbības atskaitēm, tiesu informācijas elektroniskajai apmaiņai, Eiropas uzņēmumu reģistrācijai tiešsaistē, e-pārvaldes pakalpojumiem uzņēmumiem, tostarp saziņai starp uzņēmumu reģistriem attiecībā uz pārrobežu apvienošanos un ārvalstu filiālēm. Šī platforma var izmantot arī daudzvalodības pamatplatformas resursus un rīkus.

Pamatpakalpojumi:

(a) Elektroniskās procedūras uzņēmējdarbības izveidei un darbībai citā Eiropas valstī: Šis pakalpojums ļaus veikt visas nepieciešamās administratīvās procedūras elektroniski pāri robežām, izmantojot vienotos kontaktpunktus. Šis pakalpojums ir arī Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū prasība.

(b) Sadarbspējīgi pārrobežu elektronisko iepirkumu pakalpojumi. Šis pakalpojums ļaus jebkuram uzņēmumam ES reaģēt uz Eiropas publiskajiem konkursu piedāvājumiem no jebkuras dalībvalsts, aptverot elektronisko iepirkumu darbības pirms un pēc līguma piešķiršanas, integrējot tādas darbības kā elektroniska piedāvājumu iesniegšana, virtuālo uzņēmumu dokumentācija, e-katalogi, e-pasūtījumi un e-rēķini.

(c) Sadarbspējīgi pārrobežu e-tiesiskuma pakalpojumi. Šis pakalpojums iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām un praktizējošiem juristiem piedāvā pārrobežu piekļuvi juridiskiem līdzekļiem/dokumentiem un tiesas procedūrām. Tas ļauj īstenot tiešsaistes pārrobežu mijiedarbību (izmantojot datu un dokumentu apmaiņu tiešsaistē) starp tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs un tā uzlabot spēju efektīvāk risināt pārrobežu tiesas prāvas.

(d) Sadarbspējīgi pārrobežu e-veselības pakalpojumi. Šie pakalpojumi ļauj īstenot mijiedarbību starp iedzīvotājiem/pacientiem un veselības aprūpes sniedzējiem, datu pārraidi starp iestādēm un starp organizācijām, vai vienādranga komunikāciju starp iedzīvotājiem/pacientiem un/vai veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm. Infrastruktūrai, kas tiks izvērsta, jāatbilst datu aizsardzības principiem, jo īpaši Direktīvā 95/46/EK un 2002/58/EK noteiktajiem, kā arī starptautiskajiem un valstu ētikas noteikumiem, kas saistīti ar pacienta veselības dokumentu un citu personas datu izmantošanu. Šie pakalpojumi ietver pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem veselības dokumentiem un elektroniskajiem recepšu pakalpojumiem, kā arī attālinātiem veselības/automatizētas dzīves vides tālpakalpojumiem, pārrobežu daudzvalodu semantiskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar daudzvalodu pamatplatformu, pieeju sociālās drošības informācijai, pamatojoties uz EESSI (sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa) infrastruktūru utt.

(e) Eiropas platforma Eiropas uzņēmumu reģistru savienošanai. Šis instruments nodrošinās svarīgu rīku un pakalpojumu komplektu, kas ļauj uzņēmumu reģistriem visās dalībvalstīs apmainīties ar informāciju par reģistrētiem uzņēmumiem, to filiālēm, uzņēmumu apvienošanos un darbības izbeigšanu. Tas nodrošinās arī daudzvalstu un daudzvalodu meklēšanas pakalpojumu lietotājiem, kas izmanto centrālo piekļuves punktu, kas pieejams no e-tiesiskuma portāla.

Piekļuves nodrošināšana publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumiem

Piekļuve Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem

Šīs infrastruktūras mērķis ir padarīt pieejamas lielas Eiropas kultūras resursu kolekcijas digitālā formātā, un veicināt, lai trešās puses to atkalizmantotu, pilnībā ievērojot autortiesības un blakustiesības.

Pamatpakalpojumu platforma:

Pamata pakalpojumu platformas attīstība balstīsies uz esošo Europeana portālu. Platforma, kas prasa dalītas datošanas attīstību, darbību un pārvaldību, datu glabāšanas iekārtas un programmatūru, nodrošinās vienotu piekļuves punktsu Eiropas kultūras mantojumam satura vienības līmenī, saskarņu specifikāciju kopumu, kas mijiedarbojas ar infrastruktūru (datu meklēšana, datu lejupielādēšana), atbalstīs metadatu pielāgošanu un jauna satura uzņemšanu, kā arī infrastruktūrā pieejamus satura atkalizmantošanas nosacījumus.

Tā arī nodrošinās līdzekļus, lai izveidotu mijiedarbību ar satura nodrošinātājiem, lietotājiem (iedzīvotāji, kas piekļūst portālam) un atkalizmantotājiem (radošās nozares), lai popularizētu platformu, koordinētu attiecīgos tīklus un informācijas apmaiņu.

Pamatpakalpojumi:

(a) Dalībvalstu kultūras iestāžu un privāto materiālu īpašnieku turētā satura apkopošana;

(b) liela cilvēku skaita radošo talantu izmantošana veicina savstarpēju sadarbību un ļauj lietotājiem aktīvi piedalīties vietnes veidošanā;

(c) portāla lietotājam draudzīgi pakalpojumi risina tādus jautājumus kā meklēšanas un pārlūkošanas uzlabojumi, kā arī piekļuve saturam dažādās valodās;

(d) informācijas apmaiņa par tiesībām un licencēšanas infrastruktūras;

(e) digitalizācijas kompetenču centri un digitālā kultūras mantojuma saglabāšana;

(f) kultūras iestāžu satura krātuves un lietotāju radīts saturs un to ilgtermiņa saglabāšana.

Piekļuve atkalizmantojamai publiskā sektora informācijai

Šī digitālā pakalpojumu infrastruktūra nodrošinās piekļuvi ES publiskā sektora atklātas informācijas atkalizmantošanai.

Pamatpakalpojumu platforma:

Dalīta datošana, datu glabāšana un programmatūras iespējas nodrošina: vienotu piekļuves punktu daudzvalodu (visās oficiālajās ES valodās) datu kopai, ko glabā ES publiskās iestādes Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, vaicājumu un vizualizācijas rīku datu kopu; pārliecību, ka pieejamās datu kopas ir licencētas publicēšanai un atkalizplatīšanai, tostarp datu izcelsmes revīzijas liecības, lietojumprogrammu programmēšanas saskarņu kopu, lai programmatūras klienti mijiedarbotos ar infrastruktūru (meklē datus, apkopo statistiku, lejupielādē datus), lai izstrādātu trešo personu lietojumprogrammas. Tā arī ļauj vākt un publicēt statistiku par portāla darbību, datu un lietojumprogrammu pieejamību un veidu, kādā tos izmanto.

Pamatpakalpojumi:

Pakāpeniska piekļuves paplašināšana visām datu kopām, kuras tur un publisko praktiski visas valsts pārvaldības iestādes ES, tostarp daudzvalodu meklēšanai, ko panāks šādi:

(a) starptautisko/ES/valsts/reģionālo/vietējo datu kopu apvienošana;

(b) datu kopu sadarbspēja, ieskaitot juridiskos un licencēšanas jautājumus, lai nodrošinātu labāku atkalizmantošanu;

(c) saskarne datu infrastruktūru atvēršanai trešās valstīs;

(d) datu krātuves un ilgtermiņa saglabāšanas pakalpojumi.

Daudzvalodu piekļuve tiešsaistes pakalpojumiem

Šī pakalpojumu infrastruktūra ļaus visiem esošajiem un nākamajiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savu saturu un pakalpojumus plašā ES valodu klāstā visrentablākajā veidā.

Pamatpakalpojumu platforma:

Platforma ļaus iegūt, saglabāt un padarīt pieejamu dzīvu valodas datu lielu kolekciju un atkalizmantojamus valodas apstrādes rīkus. Tajā būs aptvertas visas ES valodas, un tā atbildīs attiecīgiem standartiem un nolīgtajiem pakalpojumiem un juridiskajām prasībām. Platforma ļaus dalībniekiem elastīgi papildināt, pārzināt un atjaunot valodas datus un instrumentus un nodrošinās vieglu, godīgu un drošu piekļuvi un ļaus organizācijām šos resursus pārveidot, piedāvājot vai izstrādājot pakalpojumus, kas pamatojas uz valodu. Platforma atbalstīs arī sadarbību un mijiedarbību ar līdzīgām iniciatīvām un datu centriem, esošiem vai topošiem, ES un ārpus tās.

Pamatpakalpojumi:

Platformā atradīsies daudz dažādi atkalizmantojami dati un programmatūras resursi, kas aptvers visas ES valodas. Tā apkopos, saskaņos un integrēs šādus datus un programmatūras elementus izplatītās pakalpojumu infrastruktūras ietvaros. Tā darīs pieejamus un dažās jomās attīstīs vai paplašinās datu un programmatūras resursus, ko izmantos kā būvblokus, lai attīstītu, pielāgotu un sniegtu daudzvalodu pakalpojumus vai nodrošinātu daudzvalodu izeju uz tiešsaistes pakalpojumiem.

Drošība un aizsardzība

Drošākas interneta pakalpojumu infrastruktūras

Atbalsts nodrošinās integrētus un sadarbspējīgus pakalpojumus Eiropas līmenī, pamatojoties uz vienotu izpratni, resursiem, rīkiem un praksi, un tā mērķis būs dot iespēju bērniem, viņu vecākiem un aprūpētājiem, kā arī skolotājiem labāk izmantot internetu.

Pamatpakalpojumu platforma:

Pamatpakalpojumu platforma ļaus iegūt, izmantot un uzturēt kopīgas datošanas iekārtas, datubāzes un programmatūras rīkus drošāka interneta centros (SIC) dalībvalstīs, kā arī veikt tehniskus pasākumus, lai apstrādātu ziņojumus par ļaunprātīgas seksuālas izmantošanas saturu, tostarp nodrošinās saikni ar policiju, ieskaitot tādas starptautiskās organizācijas kā Interpols un, attiecīgā gadījumā, šā satura slēgšanu attiecīgajās tīmekļa vietnēs. To atbalstīs kopīgas datubāzes.

Pamatpakalpojumi:

(a) Palīdzības līnijas bērniem, vecākiem un aprūpētājiem par labāko veidu, kā bērniem lietot internetu, izvairoties no kaitējoša vai nelikumīga satura un uzvedības draudiem, un atbalstot tehnisko pasākumu infrastruktūru;

(b) līnijas ziņošanai par nelegālu bērnu seksuālas izmantošanas saturu internetā;

(c) rīki, kas nodrošina piekļuvi vecumam atbilstošam saturam un pakalpojumiem;

(d) programmatūra, kas ļauj vienkārši un ātri ziņot par nelegālu saturu un to slēgt, kā arī ziņot par psiholoģisko manipulāciju un iebiedēšanu;

(e) programmatūras sistēmas, kas ļautu labāk identificēt bērnu seksuālas izmantošanas saturu internetā (par kuru nav ziņots), kā arī tehnoloģijas, kas atbalstītu policijas izmeklēšanu, jo īpaši, lai identificētu cietušos bērnus, vainīgos un šāda satura komerciālo tirdzniecību.

Informācijas kritiskās infrastruktūras

Tiks izstrādāti un ieviesti sakaru kanāli un platformas, lai veicinātu ES mēroga spēju gatavībai, informācijas apmaiņai, koordinācijai un reaģēšanai.

Pamatpakalpojumu platforma:

Pamatpakalpojumu platforma sastāv no valstu vai valdību datorapdraudējumu reaģēšanas komandas (CERT) tīkla, kas pamatojas uz minimālo sākotnējo spēju kopuma. Sistēma nodrošinās pamatstruktūru Eiropas informācijas apmaiņas un brīdināšanas sistēmai (EISAS) ES pilsoņiem un MVU.

Pamatpakalpojumi:

(a) Proaktīvi pakalpojumi — tehnoloģiju uzraudzība un izplatīšana un ar drošību saistītās informācijas apmaiņa; drošības novērtējumi; drošības konfigurācijas vadlīnijas; ielaušanās atklāšanas pakalpojumi;

(b) reaģēšanas pakalpojumi — starpgadījumu novēršana un reakcija; trauksmju un brīdinājumu izplatīšana; neaizsargātības analīze un novēršana, datņu apstrāde (izplatot kvalitatīvus brīdinājumus par jaunu kaitīgu programmatūru un citām datnēm).

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu izvēršana viedas enerģijas tīklos un viedu enerģijas pakalpojumu nodrošināšana

Viedu enerģijas pakalpojumi izmanto modernas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju (kuri var būt gan enerģijas ražotāji, gan patērētāji), enerģijas piegādātāju un publisko iestāžu vajadzības. Viedi enerģijas pakalpojumi ietver mijiedarbību starp iedzīvotājiem un enerģijas piegādātājiem, datu pārraidi starp organizācijām un vienādranga komunikāciju starp iedzīvotājiem. Tie paver iespējas esošajiem un jaunajiem dalībniekiem telekomunikāciju un enerģijas tirgos (piemēram, energopakalpojumu uzņēmumiem — ESCO). Tie var arī palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem uzzināt to paredzēto pirkumu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

Pamatpakalpojumu platforma:

Sakaru infrastruktūra, ko parasti izvērš inženierkomunikāciju uzņēmumi sadarbībā ar telekomunikāciju operatoriem, kā arī nepieciešamās IT iekārtas ietver enerģijas komponentēs (piemēram, apakšstacijās). Tās ietver arī pamatpakalpojumus, kas ļauj uzraudzīt aktīvus, kontrolēt enerģijas pārvaldību, veikt automatizāciju un datu pārvaldību, kā arī komunikāciju starp dažādiem dalībniekiem (pakalpojumu sniedzējiem, tīkla operatoriem un citiem inženierkomunikāciju uzņēmumiem, patērētājiem utt.).

Pamatpakalpojumi:

Pamatpakalpojumus parasti piegādās plašs klāsts jaunu un inovatīvu dalībnieku, piemēram, energopakalpojumu sniedzēji, EAPU, enerģijas iepirkumu grupēšana (agregatori) īpaši atvieglos dažādu vietējo MVU ienākšanu tirgū un novērsīs mazumtirdzniecības tirgus monopolizāciju.

Tie ļaus klientiem pārvaldīt savu enerģijas pieprasījumu, to atjaunojamās enerģijas avotus un to uzglabāšanas jaudu, ar mērķi optimizēt to enerģijas patēriņu, samazinot rēķinus par enerģiju, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus nodrošinot datu konfidencialitāti un drošību.

(a) Viedās uzskaites infrastruktūra, kas novērtē un paziņo informāciju par enerģijas patēriņu. Pamatpakalpojumi ietver arī enerģijas pārvaldības iekārtu klienta telpās, piemēram, IT iekārtas, kas saistītas ar mājas zonas tīkliem, kas pievienoti viedajam skaitītājam.

(b) Lietojumprogrammas, kas spēj izlemt, kad pirkt/pārdot enerģiju, kad ieslēgt/izslēgt ierīces, ņemot vērā signālus par cenu no enerģijas piegādātāja, laika prognozi, datu pārvaldību un komunikāciju, kontroles un automatizācijas ierīces un to tīkla risinājumus.

[1]               COM(2010) 2020.

[2]               COM(2010) 245.

[3]               COM(2011) 500/I galīgā redakcija un COM(2011) 500/II galīgā redakcija (Faktu lapas).

[4]               Pievienot atsauci.

[5]               Skaitļi doti, ņemot vērā 2011. gada cenas.

[6]               OV C […], […], […]. lpp.

[7]               OV C […], […], […]. lpp.

[8]               COM(2010) 245 galīgā redakcija/2.

[9]               COM(2010) 472.

[10]             COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[11]             OV […]., […]., […]. lpp.

[12]             L 251, 25.9.2010., 35. lpp.

[13]             OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.

[14]             OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

[15]             OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.

[16]             Kā norādīts 11. panta e) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006. COM(2011) 615 galīgā redakcija.

[17]             Atsauce uz paziņojumu par ipv6: COM(2008) 313, “Rīcības plāns interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā”.