52011DC0037

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 7.2.2011

COM(2011) 37 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

TREŠAIS GADA ZIŅOJUMS PAR EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA LĪDZEKĻU IZMANTOŠANU (2009) SEC(2011) 139 galīgā redakcija

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS TREŠAIS GADA ZIŅOJUMS PAR EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA LĪDZEKĻU IZMANTOŠANU (2009) 1

1. IEVADS 3

2. ZIŅOJUMS PAR 2009. GADU 3

2.1. Galvenie notikumi, tendences un problēmas saistībā ar darbības programmu īstenošanu 3

2.1.1. Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguve dalībvalstīs 3

2.1.2. Budžeta izpilde Komisijā 5

2.2. Ekonomiskais stāvoklis zvejas sektorā 5

2.3. EZF finansējuma apguves saskaņošana ar struktūrfondu un ELFLA finansējuma apguvi 6

2.4. Tehniskā palīdzība 6

2.4.1. Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums dalībvalstīs 6

2.4.2. Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums Komisijā 6

3. Stāvoklis revīzijas stratēģiju, vadības un kontroles sistēmu un gada kontroles ziņojumu jomā 6

4. Finansiālā izpilde dalībvalstīs 6

I EVADS

Saskaņā ar EZF regulas[1] 68. pantu Komisija ik gadus līdz 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par EZF līdzekļu faktisko apguvi. Ziņojuma pamatā jābūt dalībvalstu gada ziņojuma un jebkuras citas pieejamas informācijas pārbaudei un izvērtējumam, ko veic Komisija.

Šis trešais Komisijas gada ziņojums attiecas uz EZF līdzekļu izmatošanu 2009. gadā, t. i., uz EZF plānošanas perioda (2007–2013) trešo gadu. Šim ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā ietverts īss kopsavilkums par EZF līdzekļu apguvi katrā dalībvalstī, kā arī četras tabulas ar sīku informāciju par finansiālo izpildi[2].

ZIŅOJUMS PAR 2009. GADU

Galvenie notikumi, tendences un problēmas saistībā ar darbības programmu īstenošanu

Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguve dalībvalstīs

Tā kā EZF regula tika pieņemta ar novēlošanos, aizkavējās arī darbības programmu pieņemšana dalībvalstīs. Rezultātā līdz 2008. gada beigām Komisija bija apstiprinājusi tikai nelielu skaitu vadības un kontroles sistēmu (VKS) un revīzijas stratēģiju. Tādēļ 2007. un 2008. gada ziņojumos galvenā vērība bija pievērsta plānošanai, nevis faktiskai izpildei.

Lielākā daļa dalībvalstu EZF līdzekļus būtībā sāka izmantot 2009. gadā. Šā trešā gada beigās vispārējā EZF līdzekļu apguve bija 18,4 % (EUR 793 894 729) saistību izteiksmē un 4,1 % (EUR 175 029 780) maksājumu izteiksmē. No minētā 4,1 % starpmaksājumu summa sasniedza EUR 66 208 380, atlikušo daļu veidoja priekšfinansējuma maksājumi.

Lēnajam līdzekļu izmantošanas tempam ir vairāki iemesli, kurus dalībvalstis nespēja ietekmēt. Ievērojami aizkavējās plānošanas posms; papildus jau minētajai EZF regulas novēlotajai pieņemšanai vēl viens iemesls bija darbības programmu papildu pārskatīšana, kas bija vajadzīga tajās dalībvalstīs, kuras izvēlējās īstenot Pārstrukturēšanas regulu[3]. Turklāt dalībvalstīm bija jāpiešķir prioritāte lielāku ES fondu VKS plānošanai un izveidei. Rezultātā EZF paredzēto VKS pieņemšana aizkavējās. Īpaši svarīgi bija tas, ka pirmoreiz izveidot atbilstošu VKS bija sarežģīts uzdevums samērā nelielajām zivsaimniecības pārvaldēm, kurām vienlaicīgi bija jāpabeidz 2000.–2006. gadam izveidotā Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) līdzekļu apguve. Tāpēc, lai arī daudzas dalībvalstis 2009. gadā bija veikušas maksājumus saņēmējiem, Komisija šos maksājumus tām nevarēja atmaksāt pirms VKS pieņemšanas. Tās 10 darbības programmas, attiecībā uz kurām VKS nebija pieņemtas līdz 2009. gada decembrim, veidoja apmēram 75 % no visam periodam paredzētā EZF budžeta. Tā kā šie kavēšanās cēloņi vairs nepastāv, paredzams, ka līdzekļu izmantošanas temps visā atlikušajā programmas laikā būs straujāks.

Turklāt ārējie, ar ekonomikas krīzi saistītie faktori dalībvalstīm fonda līdzekļu apgūšanu padarīja vēl grūtāku. Ekonomikas un finanšu krīze kavēja privātus ieguldījumus un tādējādi palēnināja ienesīgus ieguldījumu projektus. Tajā pašā laikā valstīs īstenotie taupības pasākumi ierobežoja valstu līdzfinansējuma iespējas. Kreditēšanas krīze visvairāk skāra privātos saņēmējus zvejniecības, akvakultūras un apstrādes jomā, un tas vairoja ekonomisko nedrošību visā zivsaimniecības nozarē.

Tāpēc līdz 2009. gada beigām 1. prioritārā virziena līdzekļi (kurā darbības izbeigšanas vai pagaidu pārtraukšanas pasākumi apvienojumā ar augstu atbalsta intensitāti veicina finanšu līdzekļu apguvi) veidoja lielāko daļu dalībvalstu apstiprināto maksājumu (56 % jeb EUR 66 432 494), savukārt 2. un 3. prioritārā virziena līdzekļi — attiecīgi 17 % (EUR 20 622 766) un 25 % (EUR 29 489 870).

Tomēr rādītājs 18,4 %, kas raksturo kopējo EZF līdzekļu piešķīrumu konkrētiem projektiem (dažās dalībvalstīs šis rādītājs pat pārsniedz 30 %), liecina par gaidāmu līdzekļu izmantošanas uzlabošanos. Saistību sadalījums atkarībā no prioritārā virziena bija šāds: 7,7 % (EUR 333 489 343) 1. prioritārajam virzienam, 5,3 % (EUR 226 739 180) 2. prioritārajam virzienam, 4,7 % (EUR 200 252 175) 3. prioritārajam virzienam un 0,4 % (EUR 15 872 583) 4. prioritārajam virzienam. Šie rādītāji liecina par nelielu progresu ne tikai attiecībā uz 1. prioritāro virzienu, bet arī attiecībā uz 2. un 3. prioritāro virzienu. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz finanšu un ekonomikas krīzi, privāto un kolektīvo ieguldījumu projektu īstenošana var uzlaboties.

4. prioritārā virziena īstenošana aizsākās gausi, jo bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai izveidotu vietējās partnerības un pieņemtu vietējās attīstības stratēģijas. Šī aizkavēšanās galvenokārt skaidrojama ar to, ka tiek izmantota jauna augšupēja pieeja, ar kuru darbības programmās, kas tradicionāli vērstas uz sektorālu atbalstu, tiek ieviesta teritoriāla dimensija. Tomēr līdz 2009. gada beigām vairāk nekā 90 zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (VRG) bija izveidotas deviņās no divdesmit vienas dalībvalsts, kas īsteno 4. prioritāro virzienu. Kopumā līdz 2011. gada vidum paredzēts izveidot 245 zivsaimniecības VRG.

Lai paātrinātu EZF līdzekļu izmantošanu un nodrošinātu EZF palīdzību saņēmējiem zvejniecības, akvakultūras un apstrādes jomā, dalībvalstīm ir jārīkojas pēc iespējas drīzāk, ievērojot noteikto finanšu disciplīnu. Komisija palīdzēs dalībvalstīm veicināt programmu īstenošanu, labāk izstrādājot pasākumus, vienkāršojot pieteikumu administrēšanu, izmantojot koordinatorus vai finanšu inženieriju, vai pat darbības programmu grozījumus, ja tie atbilst EZF mērķiem. Šajā ziņā īpaši saistoši ir ZVFI retrospektīvā novērtējuma ieteikumi, tādi kā ieinteresēto personu labāka iesaiste projektu atlasē un uzraudzībā, uzlabota saziņa par EZF, tehniskās palīdzības sniegšana projektu īstenotājiem, pieteikuma iesniegšanas un atlases procedūru vienkāršošana un labāka uzraudzība. Dažas valstis jau sekmīgi piemēro pasākumus, lai uzlabotu situāciju ar garantiju, aizdevumu fondu un citu finanšu instrumentu palīdzību. Citas izmanto vienkāršotas procedūras attiecībā uz maziem projektiem, lai paātrinātu pieteikumu iesniegšanas un novērtēšanas procesu. Komisija pastiprinās dialogu ar dalībvalstīm, lai panāktu šīs prakses labāku izskaidrošanu un izplatīšanu.

Saskaņā ar EZF regulu dalībvalstīm līdz 2011. gada 30. jūnijam jāiesniedz Uzraudzības komitejai un Komisijai darbības programmu starpposma novērtējums. EZF komiteja 2009. gada 16. oktobra sanāksmē apstiprināja Komisijas ierosinājumu izveidot vērtētāju tīklu, lai izstrādātu vienotas novērtēšanas metodes un standartus ar mērķi vērtētājiem dalībvalstīs nodrošināt vadlīnijas, kas ļautu veikt saskaņotus un augstas kvalitātes starpposma novērtējumus visās dalībvalstīs. Šo novērtējumu svarīgākais mērķis būs pārbaudīt darbības programmu efektivitāti, lai turpmāk uzlabotu EZF palīdzības kvalitāti un līdzekļu apgūšanu.

Budžeta izpilde Komisijā

No 2007.−2013. gadam paredzētā kopējā saistību apropriāciju apjoma (EUR 4 304 949 019) 2009. gadā tika izpildīti 14,56 % (EUR 626 982 387), no tiem EUR 476 025 821 attiecās uz konverģences reģioniem un EUR 150 956 566 — uz nekonverģences reģioniem. No 2007.−2013. gada kopējā maksājumu apropriāciju apjoma 2009. gadā tika izpildīts 4,1 % (EUR 175 029 780), no tiem 61,93 % (EUR 108 408 149) attiecās uz konverģences reģioniem un 38,06 % — uz nekonverģences reģioniem (EUR 66 621 631). Šie maksājumi daļēji tika veikti otra priekšfinansējuma maksājuma veidā (EUR 108 821 400), izmantojot ar Pārstrukturēšanas regulu ieviesto iespēju, ko 2009. gadā bija pieprasījušas 7 dalībvalstis. Pārējie maksājumi tika veikti starpposma maksājumu veidā, un to kopējais apjoms bija EUR 66 208 380. Sīkāka informācija sniegta šā ziņojuma 4. punktā (tabulā, kurā norādīta finansiālā izpilde dalībvalstīs) un Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam (I, II, III un IV tabula).

Nevienai no dalībvalstīm 2009. gada beigās nebija saistību neizpildes riska. 2007. gada saistības tika pilnībā segtas ar priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem.

Ekonomiskais stāvoklis zvejas sektorā

Zvejas jaudas samazināšanās un ekonomiskās darbības rādītāju pasliktināšanās

Līdz šim dalībvalstis ir pieņēmušas 52 zvejas jaudas koriģēšanas plānus, kas paredzēti EZF regulas 22. pantā. Turklāt 2009. gadā pēc Pārstrukturēšanas regulas pieņemšanas 7 darbības programmas tika grozītas ar mērķi pastiprināt un palielināt Kopienas līdzfinansējuma likmi 1. prioritārajam virzienam. Kopumā dalībvalstis pieņēma 13 flotes sabalansēšanas shēmas, ar kurām bija paredzēts nodot sadalīšanai 367 kuģus, kuru zvejas jauda ir 32 448 GT un 50 934 kW.

No 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim ES flotes apjoms ir samazināts no 1 970 860 GT līdz 1 797 292 GT un no 7 168 605 kW līdz 6 627 994 kW. No dalībvalstu ziņojumiem par 2007.–2009. gadam paredzēto EZF līdzekļu izmantošanu iegūtie un apkopotie dati liecina, ka šajā laikposmā ar EZF palīdzību plānotais flotes samazinājums ir 138 427 GT un 442 232 kW. Šie rādītāji liecina, ka ir izpildīts laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam paredzētais vidējā termiņa mērķis līdz 2010. gadam sasniegt 7 % samazinājumu GT izteiksmē (~ 140 000 GT) un 15 % samazinājumu kW izteiksmē. Bažas, kas šajā sakarībā paustas par kW pareizu mērīšanu, tiks novērstas, ieviešot Kontroles īstenošanas regulu.

Saskaņā ar “Ziņojumu par 2009. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām” ar ES palīdzību ir panākts mazāk nekā 50 % no vispārējā ES flotes samazinājuma. Šķiet, tas norāda uz to, ka flotes apjoms samazinās ekonomikas problēmu un pārzvejoto krājumu dēļ. Rezultātā bez publiskā sektora atbalsta no flotes ir izslēgts ievērojams zvejas jaudas apjoms, kas netiek aizstāts.

Saskaņā ar jaunāko ikgadējo ekonomikas pārskatu par Eiropas zvejas floti 2009. gadā gaidāma turpmāka ES flotu ekonomiskās darbības rādītāju pasliktināšanās. 2008. gadā ES flotes darbība kopumā liecināja par samērā mazu peļņu (apmēram 4 % no kopējiem ienākumiem) un ievērojamu bruto pievienotās vērtības kritumu (par 20 % salīdzinājumā ar 2007. gadu). Kopumā 2009. gadā degvielas cenas bija zemākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tādējādi gaidāms neliels apkalpes ieņēmumu un peļņas palielinājums salīdzinājumā ar 2008. gadu. Tomēr globālā ekonomikas krīze turpināja ietekmēt pieprasījumu pēc jūras veltēm, un tas savukārt radīja negatīvu ietekmi uz zivju cenām un tādējādi arī uz ES flotu ekonomiskās darbības rādītājiem 2009. gadā. Visbeidzot, paredzams, ka dažās svarīgās flotēs samazināsies darbavietu skaits, jo īpaši tajās, kurās ir augsts degvielas patēriņš, un citos flotes segmentos rentabilitāti būs mērena vai zema, kas savukārt varētu ierobežot pieejamos privātos ieguldījumus.

Inovācijas zvejas sektorā — EZF labākās prakses piemēri

Ņemot vērā zvejniecības un akvakultūras jomas atkarību no ierobežotajiem dabas resursiem un konkurences ar trešām valstīm, tās nākotni īpaši ietekmē spēja ieviest jauninājumus un pievienot lielāku vērtību saviem produktiem, lai veicinātu ilgtspēju un rentabilitāti. Tādējādi arvien lielākā daļā EZF līdzfinansēto projektu tiek uzsvērta ekoinovāciju nozīme. Daži projekti ir saistīti ar IKT lietojumiem zvejniecības nozarē, piemēram, zvejas rīku aprīkošanu ar novatoriskām elektroniskām ierīcēm, kas samazina gan nejaušu nozveju, gan roņu radītos postījumus. Inovācijas tiek ieviestas arī akvakultūrā, piemēram, tiek izmēģinātas jaunas tehnoloģijas, kuru mērķis ir palielināt akvakultūras produktu uzturvērtību. Vēl viens piemērs ir Zivsaimniecības inovāciju platforma, kas izveidota ar mērķi ietaupīt izmaksas un enerģiju, paaugstināt produktu kvalitāti un rentabilitāti un samazināt zvejas ietekmi uz ekosistēmu.

Tā kā zivsaimniecības VRG pakāpeniski sāk īstenot savas integrētās vietējās stratēģijas saskaņā ar EZF, 4. prioritārajam virzienam tiek gatavoti novatoriski projekti, kuros risinātas problēmas, ar ko nākas saskarties zvejas reģionos. Svarīgi, ka ar spēcīgo uzsvaru uz dažādošanu 4. prioritārais virziens piedāvā unikālu iespēju sievietēm, kurām ir liela loma alternatīvu saimniecisku darbību un inovāciju realizēšanā zvejnieku ciematos, piemēram, zvejas tūrisma projektos, tradicionālās zvejas kultūras un dzīvesveida popularizēšanā. Daudzos zvejas reģionos sievietes un sieviešu organizācijas ir iesaistījušās partnerībās ar zivsaimniecības VRG un saņem atbalstu par vērtības pievienošanu vietējiem zvejas produktiem un ienākumu avotu dažādošanu. EZF dotācijas ļauj gliemju un vēžveidīgo vācējām paaugstināt produktu vērtību: iepirkt aprīkojumu, kas nepieciešams gliemju un vēžveidīgo tiešai pārdošanai, un organizēt grupu braucienus un degustācijas, lai vairotu izpratni par darbību, produktiem un vidi, kurā viņas strādā.

EZF finansējuma apguves saskaņošana ar struktūrfondu un ELFLA finansējuma apguvi

Kā liecina darbības programmas, visas dalībvalstis apzinās to, ka jānodrošina EZF līdzekļu apguves saderība un saskaņošana ar struktūrfondu (ERAF un ESF) un ELFLA līdzekļu apguvi. Darbības programmās ir iekļautas ziņas par dalībvalstu izveidotajām (vai tapšanas stadijā esošajām) sistēmām ar mērķi novērst finansējuma dublēšanos, kā paredzēts EZF regulas 6. pantā.

Jaunais 4. prioritārais virziens tika īstenots ciešā sadarbībā ar ELFLA paredzēto LEADER programmu, jo šīm divām vietējās attīstības daļām ir daudz kopīgu iezīmju (vietēja partnerība, integrēta vietējā stratēģija, teritoriālā pieeja, kontaktu dibināšana utt.). Šī sadarbība izpaužas vairākos veidos, piemēram, viena partnerība abu finansējuma daļu izmantošanai vienā un tajā pašā teritorijā: to parasti piemēroja dalībvalstis, kas 4. prioritārajam virzienam nolēmušas piešķirt nelielu budžetu (Somija, Francija, Zviedrija u. c.). Dalībvalstis, kas paredzējušas lielāku budžetu (Polija, Rumānija, Bulgārija u. c.), parasti izvēlas izveidot īpašas grupas 4. prioritārā virziena pasākumu realizēšanai. Ir izveidojusies laba sadarbība arī starp Lauku attīstības tīklu un FARNET tīklu gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

Te hniskā palīdzība

Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums dalībvalstīs

Līdz šim saņemtie un apstiprinātie gada ziņojumi rāda, ka tehniskās palīdzības budžetā līdzekļus ir piesaistījušas 18 dalībvalstis. Vislielākos līdzekļus tehniskajai palīdzībai piesaistījušas šādas dalībvalstis: Spānija (EUR 5 904 139), Rumānija (EUR 1 896 429), Portugāle (EUR 1 599 693), Lietuva (EUR 1 511 932) un Itālija (EUR 1 128 831). Finansēto pasākumu mērķis ir administratīvās kapacitātes uzlabošana, IT izstrāde, pētījumu uzsākšana, publicitātes palielināšana un informatīvi pasākumi un atbalsts darbības programmu pārvaldībai un īstenošanai.

Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums Komisijā

2009. gadā Komisija no EZF tehniskās palīdzības budžeta ir izmantojusi EUR 3 564 291 turpmāk minētajām vajadzībām.

Informācijas tehnoloģija

Komisija ir piesaistījusi EUR 527 322 datorpakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar EZF līdzekļu izmantošanai vajadzīgo Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD informācijas sistēmu uzturēšanu un izstrādi.

Eiropas zvejas reģionu tīkla ( FAR-NET ) atbalsta vienība

EUR 1 979 992 tika piesaistīti zvejas reģionu tīkla ( FARNET ) atbalsta vienībai, kuru Komisija izveidoja 2009. gada maijā, lai sniegtu palīdzību EZF 4. prioritārā virziena īstenošanā. FARNET atbalsta vienība darbojas kā platforma kontaktu dibināšanai un apmaiņai ar labas prakses piemēriem starp zivsaimniecības VRG. Atbalsta vienība 2009. gadā lielāko daļu resursu veltīja tieši zivsaimniecības VRG un dalībvalstu administrācijas kapacitātes palielināšanai, lai palīdzētu tām sākt īstenot iniciatīvu, kas tik radikāli atšķiras no iepriekšējām programmām.Plašākai informācijai skatīt www.farnet.eu.

Pētījumi

Saskaņā ar Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD pamatlīgumu sociālekonomiskiem pētījumiem Komisija ir piesaistījusi EUR 399 953 zvejas reģionu sociāli ekonomiskās analīzes pētījumam. Šā pētījuma galvenais mērķis ir izvērtēt 24 ES zvejas reģionu (NUTS-4, NUTS-5) statistikas datus un sociāli ekonomiskos rādītājus, kā arī atbalstīt diskusijas par turpmāko KZP, jo īpaši attiecībā uz valsts intervences pamatprincipiem zvejas reģionos. Pētījumu pabeigs un darīs pieejamu sabiedrībai līdz 2010. gada beigām.

Saskaņā ar Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD pamatlīgumu pētījumiem par EZF līdzekļu izmantošanu Komisija ir piesaistījusi EUR 395 864 Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (2000–2006) retrospektīvajam novērtējumam. Šis pētījums ir pieejams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/fifg_evaluation/index_en.htm.

Saskaņā ar Budžeta ĢD pamatlīgumu par revīziju un kontroļu veikšanu Komisijas dienestu uzdevumā Komisija ir piesaistījusi EUR 261 160, lai pārbaudītu īpašo pagaidu darbību, kuras mērķis ir veicināt ekonomikas krīzes skartās ES flotes pārstrukturēšanu (Pārstrukturēšanas regula).

Pagaidu darbinieki

Komisija ir piesaistījusi EUR 850 000 to EZF izpildē iesaistīto pagaidu darbinieku algām, jo īpaši, lai panāktu pienācīgu valodu nodrošinājumu un tādējādi vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm.

STāVOKLIS REVīZIJAS STRATēģIJU, VADīBAS UN KONTROLES SISTēMU UN GADA KONTROLES ZIņOJUMU JOMā

Vienu gadu pēc darbības programmu apstiprināšanas dalībvalstīm izskatīšanai Komisijā jāiesniedz vadības un kontroles sistēmas. Revīzijas stratēģijas jāiesniedz 9 mēnešu laikā pēc apstiprināšanas. Ņemot vērā darbības programmu vēlīno pieņemšanu, līdz 2008. gada beigām Komisija bija apstiprinājusi pavisam nelielu skaitu vadības un kontroles sistēmu un revīzijas stratēģiju. Līdz 2009. gada beigām 18 dalībvalstis bija iesniegušas revīzijas stratēģijas, no kurām 17 ir apstiprinātas, bet 1 vēl tiek izskatīta. Līdz 2009. gada beigām tika iesniegtas visas 26 vadības un kontroles sistēmas, no kurām 13 ir apstiprinātas, 10 tika noraidītas vai tika pārtraukta to izskatīšana, bet 3 vēl tiek izskatītas. Ņemot vērā to, ka programmu izpilde ir tikko sākusies, lielākajai daļai revīzijas iestāžu savos gada kontroles ziņojumos nācās iekļaut atrunu par atzinuma sniegšanas neiespējamību revidējamo darbību nepietiekamā apjoma dēļ.

FINANSIāLā IZPILDE DALīBVALSTīS

TABULA “KONVERĢENCES MĒRĶA UN NEKONVERĢENCES MĒRĶA PASĀKUMU FINANSIĀLĀ IZPILDE” |

Dalībvalsts | Iedalīts a | Saistības b | Maksājumi c | % (b) / (a) | % (c) / (a) |

Beļģija | Periods: 2007–2013 | 26 261 648,00 | 8 455 876,00 | 3 676 630,00 | 32,20 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 4 263 970,00 | 4 263 970,00 | 1 838 315,00 |

Bulgārija | Periods: 2007–2013 | 80 009 708,00 | 25 934 823,00 | 11 201 359,11 | 32,41 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 11 598 136,00 | 11 598 136,00 | 5 600 679,55 |

Čehija | Periods: 2007–2013 | 27 106 675,00 | 10 580 186,00 | 3 794 934,50 | 39,03 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 3 693 682,00 | 3 693 682,00 | 0,00 |

Dānija | Periods: 2007–2013 | 133 675 169,00 | 55 028 771,00 | 18 714 523,66 | 41,17 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 18 707 336,00 | 18 707 336,00 | 9 357 261,83 |

Vācija | Periods: 2007–2013 | 155 865 417,00 | 65 750 908,00 | 27 993 156,33 | 42,18 % | 17,96 % |

Finanšu gads: 2009 | 22 094 648,00 | 22 094 648,00 | 17 082 577,14 |

Igaunija | Periods: 2007–2013 | 84 568 039,00 | 29 992 004,00 | 10 594 324,53 | 35,46 % | 12,53 % |

Finanšu gads: 2009 | 10 889 823,00 | 10 889 823,00 | 4 674 561,80 |

Īrija | Periods: 2007–2013 | 42 266 603,00 | 13 609 245,00 | 5 917 324,00 | 32,20 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 6 862 613,00 | 6 862 613,00 | 2 958 662,00 |

Grieķija | Periods: 2007–2013 | 207 832 237,00 | 90 288 908,00 | 29 096 513,18 | 43,44 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 29 925 751,00 | 29 925 751,00 | 0,00 |

Spānija | Periods: 2007–2013 | 1 131 890 912,00 | 479 587 587,00 | 158 464 726,00 | 42,37 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 160 824 795,00 | 160 824 795,00 | 0,00 |

Francija | Periods: 2007–2013 | 216 053 084,00 | 88 940 498,00 | 52 399 052,53 | 41,17 % | 24,25 % |

Finanšu gads: 2009 | 30 235 817,00 | 30 235 817,00 | 22 151 622,53 |

Itālija | Periods: 2007–2013 | 424 342 854,00 | 175 722 574,00 | 59 407 998,00 | 41,41 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 59 569 412,00 | 59 569 412,00 | 0,00 |

Kipra | Periods: 2007–2013 | 19 724 418,00 | 8 119 763,00 | 2 761 418,52 | 41,17 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 2 760 358,00 | 2 760 358,00 | 0,00 |

Latvija | Periods: 2007–2013 | 125 015 563,00 | 44 767 413,00 | 29 139 082,74 | 35,81 % | 23,31 % |

Finanšu gads: 2009 | 16 282 146,00 | 16 282 146,00 | 20 387 993,74 |

Lietuva | Periods: 2007–2013 | 54 713 408,00 | 21 002 300,00 | 9 604 620,53 | 38,39 % | 17,55 % |

Finanšu gads: 2009 | 7 086 453,00 | 7 086 453,00 | 5 774 681,97 |

Luksemburga | Periods: 2007–2013 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 % | 0,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 0,00 | 0,00 | 0,00 |

Ungārija | Periods: 2007–2013 | 34 850 860,00 | 10 774 860,00 | 4 879 120,40 | 30,92 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 5 229 751,00 | 5 229 751,00 | 2 439 560,20 |

Malta | Periods: 2007–2013 | 8 372 329,00 | 2 778 812,00 | 1 172 126,06 | 33,19 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 1 356 456,00 | 1 356 456,00 | 586 063,03 |

Nīderlande | Periods: 2007–2013 | 48 578 417,00 | 19 997 810,00 | 11 648 010,18 | 41,17 % | 23,98 % |

Finanšu gads: 2009 | 6 798 367,00 | 6 798 367,00 | 8 247 520,99 |

Austrija | Periods: 2007–2013 | 5 259 318,00 | 2 177 383,00 | 1 810 257,13 | 41,40 % | 34,42 % |

Finanšu gads: 2009 | 738 212,00 | 738 212,00 | 1 104 609,87 |

Polija | Periods: 2007–2013 | 734 092 574,00 | 241 826 781,00 | 102 772 960,36 | 32,94 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 121 825 117,00 | 121 825 117,00 | 51 386 480,18 |

Portugāle | Periods: 2007–2013 | 246 485 249,00 | 102 283 331,00 | 34 507 934,00 | 41,50 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 34 639 430,00 | 34 639 430,00 | 0,00 |

Rumānija | Periods: 2007–2013 | 230 714 207,00 | 67 440 811,00 | 32 299 988,49 | 29,23 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 30 156 234,00 | 30 156 234,00 | 0,00 |

Slovēnija | Periods: 2007–2013 | 21 640 283,00 | 8 031 420,00 | 3 029 639,62 | 37,11 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 3 921 112,00 | 3 921 112,00 | 1 514 819,81 |

Slovākija | Periods: 2007–2013 | 13 688 528,00 | 5 735 396,00 | 2 181 455,18 | 41,90 % | 15,94 % |

Finanšu gads: 2009 | 1 821 708,00 | 1 821 708,00 | 265 061,26 |

Somija | Periods: 2007–2013 | 39 448 827,00 | 16 239 518,00 | 8 427 052,63 | 41,17 % | 21,36 % |

Finanšu gads: 2009 | 5 520 715,00 | 5 520 715,00 | 5 665 634,74 |

Zviedrija | Periods: 2007–2013 | 54 664 803,00 | 22 503 333,00 | 8 172 258,21 | 41,17 % | 14,95 % |

Finanšu gads: 2009 | 7 650 134,00 | 7 650 134,00 | 4 345 722,21 |

Apvienotā Karaliste | Periods: 2007–2013 | 137 827 889,00 | 44 774 819,00 | 19 295 904,46 | 32,49 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2009 | 22 530 211,00 | 22 530 211,00 | 9 647 952,23 |

Kopā | Periods: 2007-2013 | 4 304 949 019,00 | 1 662 345 130,00 | 652 962 370,35 | 38,61 % | 15,17 % |

Finanšu gads: 2009 | 626 982 387,00 | 626 982 387,00 | 175 029 780,08 |

[1] Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 68. pants, OV L 120, 15.8.2006.

[2] I tabula. Finansiālā izpilde konverģences reģionos.

II tabula. Finansiālā izpilde nekonverģences reģionos.

III tabula. EZF plānotās summas atkarībā no prioritārā virziena un dalībvalsts.

IV tabula. EZF apstiprinātie izdevumi atkarībā no prioritārā virziena un dalībvalsts.

[3] Padomes 2008. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 744/2008, ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai, OV L 202, 31.7.2008.