52010PC0326

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 22.6.2010

COM(2010)326 galīgā redakcija

2010/0181 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti noslēgtu nolīgumu, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos ir iekļauti noteikumi, ar kuriem liberalizē preču tirdzniecību, savukārt strīdu izšķiršanas kārtība, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz šiem noteikumiem, galvenokārt balstās uz diplomātisku pieeju, tādēļ atbildētājs strīdu izšķiršanu var viegli bloķēt.

2. Saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības attiecību paplašināšanu un uzlabošanu bija iespēja izveidot tirdzniecības strīdiem piemērojamu strīdu izšķiršanas mehānismu, kura pamatā ir racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem, un kas ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz PTO vienošanos par strīdu izšķiršanu (PTO VSI). Šāds mehānisms palielinās mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un prognozējamību. Šajā nolūkā saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas ES un Marokas rīcības plānu puses vienojās izstrādāt strīdu izšķiršanas reglamentu.

3. Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem (dokuments 6489/06 MED 4 WTO 37).

4. Komisija reģionālā mērogā ir risinājusi divpusējas sarunas ar vairākiem Vidusjūras reģiona partneriem. Sarunas risinājās, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar LESD 207. pantu, saskaņā ar Padomes izdotajiem sarunu norādījumiem.

5. Sarunas ar Maroku raiti virzījās uz priekšu, un sarunu noslēgumā pieņēma nolīguma projektu, ko parafēja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru konferencē, kas notika 2009. gada 9. decembrī Briselē. Šis nolīgums izveidots, par paraugu ņemot Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) pašreizējo sarunu nodaļu par strīdu izšķiršanu, un tā pamatā ir divpusējam kontekstam pielāgota PTO vienošanās par strīdu izšķiršanu. Strīdu izšķiršanas mehānisma darbības joma ietver ES un Marokas Asociācijas nolīguma II sadaļu, kā parasti, izņemot pantu par antidempingu. Pēc tam, kad stāsies spēkā 2009. gada 14. decembrī parafētais nolīgums par lauksaimniecības produktu liberalizāciju, saistībā ar minēto nolīgumu radušos strīdus risinās saskaņā ar šo nolīgumu. Tekstā ir paredzētas arī racionālas un efektīvas procedūras (arī attiecībā uz kolēģijas sastāvu un tās nolēmumu izpildi) ar skaidri noteiktiem termiņiem. Turklāt tajā ir paredzētas iespējas noregulēt strīdus pirms kolēģijas izveidošanas, izmantojot apspriešanos un mediāciju. Visbeidzot, tekstā ir ietverti noteikumi par atklātību un pārredzamību (atklāta uzklausīšana, amicus curiae rezumējumi, kolēģijas ziņojuma publicēšana), kā arī pants par saistību ar PTO VSI.

6. Komisija tiek aicināta pieņemt pievienoto Padomes lēmuma priekšlikumu par to, lai noslēgtu šo nolīgumu.

7. Ir iesniegts arī atsevišķs priekšlikums par šā nolīguma parakstīšanu.

2010/0181 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti noslēgtu nolīgumu, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

tā kā:

(1) Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem.

(2) Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar LESD 207. pantu, saskaņā ar Padomes izdotajiem sarunu norādījumiem.

(3) Šīs sarunas ir noslēgušās, un 2009. gada 9. decembrī starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti tika parafēts nolīgums, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu (turpmāk “nolīgums”).

(4) Ņemot vērā nolīguma noslēgšanu vēlāk, nolīgums Savienības vārdā ir parakstīts [..] saskaņā ar Padomes Lēmumu [..].

(5) Nolīgums ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgumu, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

NOLīGUMS, AR KURU IZVEIDO STRīDU IZšķIRšANAS MEHāNISMU, STARP EIROPAS SAVIENīBU UN MAROKAS KARALISTI

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, no vienas puses, un

MAROKAS KARALISTE, turpmāk “Maroka”, no otras puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir novērst un atrisināt visus tirdzniecības strīdus starp pusēm, lai, cik vien iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. pants

Nolīguma piemērošana

1. Šā nolīguma noteikumus piemēro jebkuram strīdam par varbūtējiem pārkāpumiem, kuri attiecas uz II sadaļas noteikumiem (izņemot 24. pantu) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, (turpmāk “Asociācijas nolīgums”)[2] vai uz “Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par savstarpēju pasākumu liberalizēšanu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivīm un zivju produktiem, par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, grozījumiem un 1., 2. un 3. protokola un to pielikumu aizstāšanu”[3]. Šajā nolīgumā noteiktā kārtība jāpiemēro tad, ja 60 dienu laikā no dienas, kad strīds saskaņā ar Asociācijas nolīguma 86. pantu tika iesniegts Asociācijas padomei, tai nav izdevies izšķirt strīdu.

2. Asociācijas nolīguma 86. pants attiecas uz strīdiem par to, kā jāpiemēro un jāinterpretē citi Asociācijas nolīguma noteikumi.

3. Šā panta 1. punkta mērķiem strīdu uzskata par atrisinātu, ja Asociācijas padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Asociācijas nolīguma 86. panta 2. punktu vai ja tā ir paziņojusi, ka strīds vairs nepastāv.

II NODAĻA

APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

3. pants

Apspriešanās

1. Domstarpības, kas attiecas uz 2. pantā minēto noteikumu interpretēšanu un piemērošanu, puses cenšas atrisināt, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu. Šajās apspriedēs puses turklāt izskata varbūtējā pārkāpuma iespējamo ietekmi uz to tirdzniecību.

2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija jāiesniedz Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un 2. pantā minēto nolīgumu noteikumus, kas pēc tās domām ir pārkāpti.

3. Apspriešanos rīko 40 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētāja teritorijā, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa izpaustā informācija un pušu nostāja šajā procesā, ir slepena un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.

4. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un to uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

5. Ja puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu 20 darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā minētajos termiņos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītājs saskaņā ar 5. pantu var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

4. pants

Mediācija

1. Ja apspriežoties nav izdevies panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu, puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatora palīdzību. Mediācijas pieprasījums jāiesniedz rakstiski atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, un tajā jānorāda pasākums, kas ir bijis apspriešanās priekšmets, kā arī savstarpēji saskaņotā mediācijas kompetence. Katra puse apņemas ar izpratni izturēties pret mediācijas pieprasījumiem.

2. Ja vien puses nevienojas par mediatoru desmit darba dienu laikā no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izlozē mediatoru no personām, kuras ir iekļautas 19. pantā minētajā sarakstā un kuras nav pušu valstspiederīgie. To veic 15 darba dienu laikā no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Mediators ne vēlāk kā 30 dienu laikā no viņa izraudzīšanas dienas sasauc sanāksmi ar pusēm. Mediators ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes saņem katras puses pieteikumus un pēc vajadzības var pieprasīt papildu informāciju pusēm, ekspertiem vai tehniskajiem konsultantiem. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Mediators ne vēlāk kā 45 dienu laikā no viņa izraudzīšanās dienas sniedz atzinumu.

3. Mediatora atzinumā var būt viens vai vairāki ieteikumi par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi 2. pantā minētajiem noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

4. Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Turklāt mediators pēc jebkuras puses pieprasījuma var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5. Procesos, kuros izmanto mediāciju, īpaši mediatora atzinums un visa izpaustā informācija, un pušu nostāja šajos procesos ir slepeni un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.

6. Ja puses vienojas, mediāciju var turpināt arī tad, ja noris šķīrējtiesas procedūra.

7. Mediatora nomaiņa notiek vienīgi reglamenta 18.–21. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši minētajos punktos noteiktajai kārtībai.

III NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

I IEDAĻA. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

5. pants

Šķīrējtiesas procedūras uzsākšana

1. Ja pusēm nav izdevies atrisināt strīdu, izmantojot apspriešanos saskaņā ar 3. pantu vai izmantojot mediāciju saskaņā ar 4. pantu, prasītājs var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju rakstiski iesniedz atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Prasītājs savā pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 2. pantā minēto noteikumu pārkāpums. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana jāpieprasa ne vēlāk kā 18 mēnešus no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas dienas, neskarot prasītāja tiesības turpmāk pieprasīt jaunu apspriešanos par šo pašu jautājumu.

6. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit darba dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3. Ja puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu, jebkura no pusēm var pieprasīt Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu: vienu personu no tām personām, ko ir ierosinājis prasītājs, vienu personu no tām personām, ko ir ierosinājis atbildētājs, un vienu personu no tām personām, ko puses ir izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos dalībniekus izraugās tādā pašā kārtībā.

4. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir iesniegts 3. punktā minētais pieprasījums.

5. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

6. Šķīrējtiesnešu nomaiņa notiek vienīgi reglamenta 18.–21. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši minētajos punktos noteiktajai kārtībai.

7. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 120 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Jebkura puse 15 dienu laikā no paziņošanas dienas var iesniegt rakstisku pieprasījumu šķīrējtiesas kolēģijai, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumos iekļauj apsvērumus par starpposma pārskata posmā iesniegtajiem paskaidrojumiem.

8. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1. Šķīrējtiesas kolēģija 150 dienu laikā no tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 75 dienu laikā no tās izveidošanas dienas. Jebkurā gadījumā minētais nolēmums jāpaziņo ne vēlāk kā 90 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija desmit dienu laikā no tās izveidošanas dienas sniedz pirmstiesas nolēmumu par to, vai tā uzskata šo lietu par steidzamu.

3. Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu pieprasījuma jebkurā brīdī aptur savu darbību uz laikposmu, par kuru puses ir vienojušās, bet kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, un pēc prasītājas puses pieprasījuma šā saskaņotā laikposma beigās atjauno savu darbību. Ja prasītāja puse pirms saskaņotā apturēšanas laikposma beigām nelūdz atjaunot šķīrējtiesas kolēģijas darbu, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar nevienas puses tiesības piedalīties citā procesā par šo pašu jautājumu.

II IEDAĻA. NOLĒMUMA IZPILDE

9. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde

Katra puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde.

10. pants

Pieņemamais termiņš nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesas kolēģija ir paziņojusi nolēmumu pusēm, paziņo prasītājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, cik daudz laika tam būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemamais termiņš), ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama.

2. Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei, prasītājs 20 dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir sniedzis paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

11. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei.

2. Ja pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 90 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

12. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 11. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 2. pantā minētajiem noteikumiem, atbildētājs iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītājs.

2. Ja vienošanās par kompensāciju nav panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma saskaņā ar 11. pantu par to, ka pieņemtais izpildes pasākums nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs pēc tam, kad tas paziņojis otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, ir tiesīgs apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 2. pantā minētā noteikuma, tādā mērā, kas atbilst pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam. Prasītājs var apturēt saistību izpildi pēc 10 darba dienām no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis paziņojumu, ja vien atbildētājs nav pieprasījis strīda izšķiršanu saskaņā ar 3. punktu.

3. Ja atbildētājs uzskata, ka saistību izpildes apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam, tas var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms 2. punktā minētā 10 darba dienu perioda beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija, vajadzības gadījumā uzklausot ekspertu atzinumu, 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un par tirdzniecības jautājumiem atbildīgajai struktūrai savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšanai jābūt saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 13. pantu, vai tik ilgi, kamēr puses nav vienojušās atrisināt strīdu.

13. pants

To nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana, kas pieņemti pēc saistību izpildes apturēšanas

1. Atbildētājs paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu pārtraukt saistību izpildes apturēšanu, ko piemēro prasītājs.

2. Ja puses 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 2. pantā minētajiem noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

III IEDAĻA. KOPĪGIE NOTEIKUMI

14. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā saskaņā ar šo nolīgumu strīdā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tās par šādu risinājumu paziņo Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņotu risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un procedūra tiek izbeigta.

15. pants

Reglaments

1. Šā nolīguma III nodaļā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru regulē šim nolīgumam pievienotais reglaments.

2. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien puses nevienojas citādi.

16. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc kādas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju, kuru tā uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Turklāt šķīrējtiesas kolēģijai pēc saviem ieskatiem ir arī tiesības lūgt attiecīgu ekspertu viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās šķīrējtiesas kolēģija apspriežas ar pusēm. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Ja vien puses nevienojas citādi, ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu šķīrējtiesas kolēģijām ir tiesīgas iesniegt rakstisku informāciju. Šāda informācija skar vienīgi attiecīgā strīda faktus, nevis tiesību aktu normas.

17. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 2. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 2. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

18. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi.

2. Visi šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, 2. pantā minēto nolīgumu attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumam un secinājumiem. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja dara šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu pilnībā publiski pieejamu, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

19. pants

Šķīrējtiesnešu saraksti

1. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad šis nolīgums ir stājies spēkā, izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Katra puse šķīrējtiesneša amatam ierosina vismaz piecas personas. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecus šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājus, kas nav pušu valstspiederīgie. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu saglabāts šis skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro šim nolīgumam pievienoto ētikas kodeksu.

3. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja var izveidot papildu sarakstus ar vismaz 15 personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas 2. pantā minētie nolīgumi. Katra puse šķīrējtiesneša amatam ierosina vismaz piecas personas. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecus šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājus, kas nav pušu valstspiederīgie. Izmantojot 6. panta 2. punktā izklāstīto izraudzīšanās procedūru, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji pēc abu pušu vienošanās var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.

20. pants

Saistība ar PTO saistībām

1. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz PTO nolīgumā noteiktajām saistībām, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus.

2. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ir šā nolīguma darbības jomā, piemēro šā nolīguma noteikumus un procedūras.

3. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ir šā nolīguma darbības jomā un kuras pēc būtības atbilst saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus, izņemot gadījumu, kad puses vienojas citādi.

4. Ja strīda izšķiršanas procedūras ir uzsāktas, jāizmanto vienīgi tā tiesa, kas izraudzīta saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem, ja vien minētā tiesa nav lēmusi par to, ka konkrētais strīds tai nav pakļauts.

5. Šā nolīguma noteikumi neliedz pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu.

21. pants

Termiņi

1. Visus šajā nolīgumā noteiktos termiņus, ieskaitot termiņus, kuros šķīrējtiesas kolēģijām ir jāpaziņo savi nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2. Jebkuru šajā nolīgumā minēto termiņu var mainīt, pusēm savstarpēji vienojoties. Puses apņemas labvēlīgi izskatīt pieprasījumus par termiņu pagarināšanu, ja kāda no pusēm nevar ievērot šajā nolīgumā noteiktās procedūras. Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses pieprasījuma var mainīt procesos piemērojamos termiņus, ievērojot pušu dažādo attīstības pakāpi.

22. pants

Nolīguma pārskatīšana un grozīšana

1. Asociācijas padome pēc šā nolīguma un tā pielikumu stāšanās spēkā var jebkurā laikā pārskatīt to īstenošanu, lai lemtu par to darbības turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

2. Šajā pārskatīšanā Asociācijas padome var izskatīt iespēju izveidot vairākiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem kopīgu apelācijas iestādi.

3. Asociācijas padome var lemt par šā nolīguma un tā pielikumu grozīšanu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Puses apstiprinās šo nolīgumu saskaņā ar savām procedūrām. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka šajā pantā minētās procedūras ir pabeigtas.

Sagatavots …………. divos eksemplāros 2010. gada .......................... bulgāru, spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, zviedru un arābu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Savienības vārdā Marokas Karalistes vārdā

[…] […]

PIELIKUMI

I PIELIKUMS. ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

II PIELIKUMS. ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS

REGLAMENTS

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Šajā nolīgumā un šajos noteikumos:

“konsultants” ir puses nolīgta persona, kura attiecīgo pusi konsultē vai palīdz tai saistībā ar šķīrējtiesas procesu;

“prasītājs” ir jebkura puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu;

“atbildētājs” ir puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj šā nolīguma 2. pantā minētos noteikumus;

“šķīrējtiesas kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota atbilstīgi šā nolīguma 6. pantam;

“puses pārstāvis” ir puses valdības departamenta vai aģentūras, vai citas publiskas iestādes nodarbināta vai iecelta persona;

“diena” ir kalendārā diena, ja vien nav norādīts citādi.

2. Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētāja pārziņā ir strīda izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši uzklausīšanas organizēšana. Tomēr Eiropas Savienība sedz izdevumus, kas radušies visos organizatoriskajos jautājumos saistībā ar apspriešanos, mediāciju un strīdu izšķiršanu, izņemot mediatoru un šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus, kas tiek segti kopīgi.

PAZIŅOJUMI

3. Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pieteikumus vai citus dokumentus pa elektronisko pastu, tajā pašā dienā nosūtot kopiju pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu vai ar citiem telekomunikāciju līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu. Ja vien netiek pierādīts citādi, pa elektronisko pastu vai pa faksu nosūtīta vēstule tiek uzskatīta par saņemtu tās nosūtīšanas dienā.

4. Puse iesniedz katra sava rakstiskā pieteikuma elektronisku kopiju otrai pusei un katram šķīrējtiesnesim. Ir jānodrošina arī drukāts dokumenta eksemplārs.

5. Visi paziņojumi jāadresē attiecīgi Marokas Ārlietu ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

6. Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos pieteikumos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

7. Ja dokumenta iesniegšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir Marokas vai Savienības oficiāla svētku diena vai brīvdiena, dokumentu var iesniegt nākamajā darba dienā. Puses ik gadu decembra pirmajā pirmdienā apmainās ar sarakstiem, kuros norādītas to oficiālās svētku dienas un brīvdienas nākamajā gadā. Neviens dokuments, paziņojums vai jebkāda veida pieprasījums netiek uzskatīts par saņemtu oficiālā svētku dienā vai brīvdienā. Turklāt, lai aprēķinātu visus šajā nolīgumā noteiktos termiņus, kas izteikti darba dienās, ņem vērā tikai tās darba dienas, kas pusēm ir kopīgas.

8. Atkarībā no strīdīgo noteikumu priekšmeta visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai saskaņā ar šo nolīgumu, nosūta arī pārējām attiecīgajām apakškomitejām, kas izveidotas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu.

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SĀKŠANA

9. a) Ja saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu vai šā reglamenta 19., 20. vai 49. punktu šķīrējtiesas kolēģijas locekļus izvēlas lozējot, abu pušu pārstāvji piedalās lozēšanā.

b) Ja vien puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu darba dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tostarp par šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumiem, kam jāatbilst PTO normām. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi un pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

10. a) Ja vien puses piecu darba dienu laikā no šķīrējtiesnešu izraudzīšanās dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas kompetencē ir:

“ņemot vērā attiecīgos strīdu izšķiršanas nolīguma 2. pantā minēto nolīgumu noteikumus, izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar strīdu izšķiršanas nolīguma 2. panta noteikumiem un sagatavot lēmumu saskaņā ar strīdu izšķiršanas nolīguma 8. pantu.”

b) Pusēm piecu darba dienu laikā no vienošanās dienas jāpaziņo šķīrējtiesas kolēģijai saskaņotā kompetence.

SĀKOTNĒJIE PIETEIKUMI

11. Prasītājs iesniedz sākotnējos rakstiskos pieteikumus ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Atbildētājs atsauksmi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnējā rakstiskā pieteikuma iesniegšanas dienas.

ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU DARBĪBA

12. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visu sanāksmju darbu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

13. Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tālruni, faksu vai datorsakarus.

14. Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija drīkst atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

15. Nolēmumu sagatavošanu veic vienīgi šķīrējtiesas kolēģija, un šo pienākumu nedrīkst deleģēt.

16. Ja rodas procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šā nolīguma un tā pielikumu noteikumi, apspriedusies ar pusēm, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt šiem noteikumiem atbilstošu procedūru.

17. Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu grozīt kādu procesā piemērojamu termiņu vai veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šādas izmaiņas vai grozījumus pēc apspriešanās ar pusēm. Netiek mainīti šā nolīguma 8. panta 2. punktā paredzētie termiņi.

AIZSTĀŠANA

18. Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atkāpjas no amata vai viņš ir jānomaina, viņa aizstājēju izvēlas saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

19. Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš ir jānomaina, šī puse par to informē otru pusi 15 dienu laikā no dienas, kad kļuvuši zināmi apstākļi, kas apliecina šķīrējtiesneša izdarīto ētikas kodeksa būtisko pārkāpumu.

Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina šķīrējtiesnesi un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā nolīguma 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm var pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi, lozējot no personām sarakstā, kas minēts šā nolīguma 19. panta 1. punktā un no kura bija izlozēts arī sākotnējais šķīrējtiesnesis. Ja sākotnējo šķīrējtiesnesi puses izvēlējās atbilstīgi nolīguma 6. panta 2. punktam, viņa aizstājēju izvēlas lozējot no personām, kuras prasītājs un atbildētājs ir ierosinājuši atbilstīgi šā nolīguma 19. panta 1. punktam. Jauno šķīrējtiesnesi izraugās piecu darba dienu laikā no dienas, kad šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam iesniegts pieprasījums.

20. Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina priekšsēdētāju un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā nolīguma 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

Ja puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm drīkst pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādam no atlikušajiem locekļiem, kuri izraudzīti par priekšsēdētājiem atbilstoši šā nolīguma 19. panta 1. punktam. Attiecīgo personu izlozē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai priekšsēdētāju pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību nomainīt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kuras var būt par priekšsēdētājiem un ir iekļautas šā nolīguma 19. panta 1. punktā minētajā sarakstā. Jauno priekšsēdētāju izraugās piecu darba dienu laikā no šajā punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

21. Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras.

UZKLAUSĪŠANA

22. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, nosaka uzklausīšanas dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Turklāt, ja uzklausīšana ir atklāta, šo informāciju publiski pieejamu dara puse, kuras pārziņā ir procesa loģistikas vadība. Ja vien kāda no pusēm pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija drīkst izlemt uzklausīšanu neveikt.

23. Ja vien puses nevienojas citādi, uzklausīšana notiek Briselē, ja prasītājs ir Maroka, un Rabatā – ja prasītājs ir Savienība.

24. Vienīgi ārkārtas apstākļos šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu uzklausīšanu. Papildu uzklausīšana netiek sasaukta attiecībā uz procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā nolīguma 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam.

25. Visi šķīrējtiesneši ir klāt visās uzklausīšanās.

26. Neatkarīgi no tā, vai process ir atklāts vai slēgts, uzklausīšanā drīkst piedalīties šādas personas:

a) pušu pārstāvji;

b) pušu konsultanti;

c) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti, un

d) šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģijā drīkst vērsties vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti.

27. Katra puse ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms uzklausīšanas dienas šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz to personu sarakstu, kuras attiecīgās puses vārdā uzklausīšanā sniegs mutiskus paskaidrojumus vai liecības, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies uzklausīšanā.

28. Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšana ir atklāta, ja vien puses nenolemj citādi. Ja puses nolemj, ka uzklausīšanai jābūt slēgtai, daļa no tās tomēr var būt atklāta, ja uz pušu iesnieguma pamata tā nolemj šķīrējtiesas kolēģija. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtas sanāksmes, ja kādas puses iesniegtais pieteikums un paskaidrojumi ietver konfidenciālu komercinformāciju.

29. Šķīrējtiesas kolēģija notur uzklausīšanu šādā veidā.

Paskaidrojumi:

a) prasītāja paskaidrojumi,

b) atbildētāja paskaidrojumi.

Atspēkojums:

a) prasītāja paskaidrojumi,

b) atbildētāja replika.

30. Uzklausīšanas laikā šķīrējtiesas kolēģija drīkst jebkurai pusei jebkurā laikā uzdot jautājumus.

31. Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras uzklausīšanas protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsākā laikā.

32. Katra puse 10 darba dienu laikā no uzklausīšanas dienas drīkst iesniegt papildu rakstisku pieteikumu par jebkuru uzklausīšanas laikā radušos jautājumu.

RAKSTISKIE JAUTĀJUMI

33. Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā drīkst rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai abām pusēm. Abas puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas.

34. Turklāt puse iesniedz otrai pusei uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei ir iespēja sniegt rakstisku atsauksmi par otras puses atbildi piecu darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

KONFIDENCIALITĀTE

35. Ja uzklausīšana tiek noturēta slēgtā sēdē saskaņā ar 28. punktu, puses nodrošina konfidenciālu uzklausīšanu šķīrējtiesas kolēģijā. Katra puse tur slepenībā informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidenciālo raksturu minētā otra puse ir norādījusi. Ja puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai rakstiskus pieteikumus konfidenciālā redakcijā, tai pēc otras puses lūguma ne vēlāk kā 15 dienu laikā no pieprasījuma vai pieteikuma dienas, izvēloties vēlāko no datumiem, ir jānodrošina arī pieteikumos ietvertās informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Šie noteikumi neliedz pusei izpaust plašākai sabiedrībai savu nostāju.

EX PARTE SAKARI

36. Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm otras puses prombūtnē.

37. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi nedrīkst apspriest procesa priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

AMICUS CURIAE PIETEIKUMI

38. Ja vien puses piecu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus pieteikumus ar noteikumu, ka tie ir iesniegti desmit dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas un ka tie ir īsi un nekādā gadījumā nepārsniedz 15 lapas mašīnrakstā, ieskaitot pielikumus, un ka tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijā izskatāmo faktisko jautājumu.

39. Pieteikumā norāda informāciju par tā iesniedzēju, kas ir fiziska vai juridiska persona, norāda iesniedzēja darbības veidu un finansējuma avotu un precizē, kā to skar konkrētais šķīrējtiesas process. Pieteikums jāsagatavo kādā no valodām, ko puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. punktu.

40. Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus pieteikumus, ko tā ir saņēmusi un kuri atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt šādos pieteikumos ietvertos paskaidrojumus. Katrs pieteikums, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo punktu, jānodod pusēm komentāru izteikšanai.

STEIDZAMI GADĪJUMI

41. Šajā nolīgumā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, pēc vajadzības pielāgo šajos noteikumos minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo pusēm.

RAKSTISKĀ UN MUTISKĀ TULKOŠANA

42. Šā nolīguma 6. panta 2. punktā minēto apspriežu laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 9. punkta b) apakšpunktā minētajā sanāksmē puses cenšas vienoties par kopīgu procesa darba valodu šķīrējtiesas kolēģijā.

43. Ja puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra puse organizē savu rakstisko pieteikumu tulkošanu otras puses izvēlētajā valodā un sedz ar to saistītās izmaksas.

44. Atbildētājs organizē mutisko pieteikumu tulkošanu pušu izvēlētajās valodās.

45. Šķīrējtiesas nolēmumus paziņo pušu izvēlētajā valodā vai izvēlētajās valodās.

46. Jebkura puse drīkst iesniegt komentārus par tulkoto dokumentu, kas sagatavots saskaņā ar šiem noteikumiem.

TERMIŅU APRĒĶINĀŠANA

47. Ja, piemērojot šā reglamenta 7. punktu, kāda no pusēm saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šādas saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

CITAS PROCEDŪRAS

48. Šis reglaments ir jāpiemēro arī procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā nolīguma 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam. Tomēr šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši īpašiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās.

49. Ja sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija vai daži tās locekļi nevar piedalīties šā nolīguma 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā noteiktajās procedūrās, jāpiemēro šā nolīguma 6. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām.

II PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā ētikas kodeksā

a) “loceklis” jeb “šķīrējtiesnesis” ir šā nolīguma 6. pantā paredzētajā kārtībā izveidotas šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

b) “mediators” ir persona, kas veic mediāciju saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu;

c) “kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts šā nolīguma 19. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesas kolēģijas locekli saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu;

d) “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar locekļa pilnvarām veic lietas izpēti vai palīdz loceklim;

e) “process”, ja vien nav noteikts citādi, ir process, ko veic šķīrējtiesas kolēģija saskaņā ar šo nolīgumu;

f) locekļa “personāls” ir personas, kas strādā locekļa vadībā un pakļautībā un kuras nav locekļa palīgi.

Procesuālie pienākumi

2. Kandidāti un locekļi izvairās no profesionālās ētikas normu pārkāpumiem un šķietamiem profesionālās ētikas normu pārkāpumiem, ir neatkarīgi un objektīvi, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu nodrošināta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Bijušajiem locekļiem ir jāievēro šā ētikas kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Informēšanas pienākumi

3. Līdz apstiprinājuma saņemšanai par savas kandidatūras izvēli šķīrējtiesas kolēģijā šajā nolīgumā noteiktajā kārtībā kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai apstākļiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu, ka procesā netiek ievērota profesionālā ētika vai process nav objektīvs. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un apstākļu iespējamību.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā ētikas kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai loceklis dara zināmus vienīgi Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu veicināšanas apakškomitejai, lai puses tos izskatītu.

5. Pēc iecelšanas loceklis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā ētikas kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai apstākļu iespējamību, un informē par tiem. Informēšanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas uzliek loceklim par pienākumu informēt par šādas ieinteresētības, attiecību un apstākļu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādu ieinteresētību, attiecībām un apstākļiem loceklis rakstiski informē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteju, lai puses to izskatītu.

Locekļu pienākumi

6. Pēc iecelšanas loceklis visā procesa gaitā pilda savus pienākumus godprātīgi un centīgi, rūpīgi un bez kavēšanās.

7. Loceklis izskata tikai tos jautājumus, kas ierosināti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

8. Loceklis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka locekļa palīgs un personāls ir informēts par šā ētikas kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punkta noteikumiem un tos ievēro.

9. Loceklis neiesaistās ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Locekļu neatkarība un godprātīgums

10. Loceklim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam, un viņš nedrīkst radīt iespaidu, ka netiek ievērota profesionālā ētika vai ka viņš nav objektīvs; viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas.

11. Loceklis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un negūst labumu, kas jebkādā veidā šķietami vai faktiski varētu ietekmēt attiecīgā locekļa pienākumu pienācīgu izpildi.

12. Loceklis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no tādām darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds var attiecīgo locekli ietekmēt.

13. Loceklis neļauj finanšu, uzņēmējdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14. Loceklim jāatturas no iesaistīšanās tādās attiecībās vai jebkādām tādām finansiālām interesēm, kas varētu iespaidot viņa vai viņas godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt aizdomas par profesionālās ētikas pārkāpumiem vai objektivitātes trūkumu.

Bijušo locekļu saistības

15. Visiem bijušajiem locekļiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt aizdomas par to, ka viņi nav bijuši objektīvi savu pienākumu izpildē vai ir guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16. Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekādā gadījumā neizpauž un neizmanto slepeno informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta procesa gaitā, citādi, kā tikai attiecīgā procesa vajadzībām, un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

17. Loceklis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šo nolīgumu.

18. Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekad neizpauž informāciju par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm vai par kāda locekļa viedokli.

Izdevumi

19. Ikviens loceklis ved uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis šai procedūrai, un par saviem izdevumiem.

Mediatori

20. Šajā ētikas kodeksā izklāstītā disciplīna, kas piemērojama locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

* *

*

[1] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[2] Šā nolīguma noteikumi neskar 34. pantu Protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

[3] [Precīzs nolīguma nosaukums angļu valodā vēl jāapstiprina.]