52010DC0620

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 5.11.2010

COM(2010) 620 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Sestais ziņojumspar vīzas prasības spēkā uzturēšanu, ko, pārkāpjot savstarpības principu, veic atsevišķas trešās valstis

SATURS

1. Ievads 3

2. Kopš Komisijas piektā ziņojuma par savstarpību sasniegtie rezultāti 3

2.1. Austrālija 3

2.2. Brazīlija 5

2.3. Bruneja Darusalama 6

2.4. Kanāda 6

2.5. Japāna 9

2.6. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) 9

3. Secinājums 12

IEVADS

Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (regulas I pielikums, „negatīvais saraksts”), kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (regulas II pielikums, „pozitīvais saraksts”)[1], ir mūsu kopējās vīzu politikas galvenais tiesību akts, kurā ir paredzēts savstarpības mehānisms gadījumos, kad kāda pozitīvajā sarakstā iekļauta trešā valsts, saglabā vai ievieš vīzas prasību vienas vai vairāku dalībvalstu pilsoņiem[2].

Pirmie četri ziņojumi[3] liecināja par pakāpeniskiem panākumiem nesavstarpības jautājumu risināšanā. 2009. gada 19. oktobrī publicētais piektais ziņojums par vīzu savstarpību[4] liecināja, ka tikai piecas trešās valstis, kas iekļautas pozitīvajā sarakstā, joprojām turpināja pieprasīt vīzas vienas vai vairāku dalībvalstu pilsoņiem.

Tajā pašā dienā Komisija pieņēma ad hoc ziņojumu par Kanādas vīzas prasības atkārtoto ieviešanu attiecībā uz Čehijas pilsoņiem[5]. Pirmo reizi kopš jaunā vīzu savstarpības mehānisma ieviešanas 2005. gadā trešā valsts, kas iekļauta pozitīvajā sarakstā, bija atjaunojusi vīzas prasību dalībvalsts pilsoņiem. Komisija secināja, ka gadījumā, ja Kanāda neveiks labvēlīgus pasākumus, lai Čehijas pilsoņiem, kas vēlas apmeklēt Kanādu, atvieglotu formalitāšu kārtošanu, un nenoteiks pasākumus, lai līdz 2009. gada beigām vīzas prasību atceltu, Komisija ieteiks ieviest vai atjaunot vīzas prasību dažām Kanādas pilsoņu kategorijām.

Abus ziņojumus iesniedza TI padomei 2009. gada 23. oktobrī. Padome aicināja Komisiju turpināt centienus, lai panāktu pilnīgu savstarpību to trešo valstu gadījumā, kas, pārkāpjot savstarpības principu, turpina piemērot vīzas prasību, tostarp jo īpaši attiecībā uz Kanādu panāktu bezvīzu ieceļošanas režīma atjaunošanu Čehijas pilsoņiem.

Šajā sestajā ziņojumā par vīzu savstarpību tiek izvērtēti kopš 2009. gada 19. oktobra veikto centienu rezultāti.

KOPš KOMISIJAS PIEKTā ZIņOJUMA PAR SAVSTARPīBU SASNIEGTIE REZULTāTI

Austrālija

Pašreizējā situācija

Kopš 2008. gada 27. oktobra visu dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu pilsoņiem ir tiesības izmantot eVisitors sistēmu neatkarīgi no to iepriekšējā statusa (t. i., ETA vai e-vīza)[6]. ,,eVisitor” ir atļauja apmeklēt Austrāliju tūrisma vai darījumu nolūkā uz laiku līdz trim mēnešiem katrā ieceļošanas reizē. eVisitor atļauja ir derīga 12 mēnešus no tās izsniegšanas datuma.

eVisitor pieprasījumu apstrāde

Kopš eVisitor sistēmas ieviešanas Austrālija Komisijai ir sniegusi regulārus ziņojumus par eVisitors piemērošanas statistiku visās dalībvalstīs. Trešais ziņojums, kas aptver laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. oktobrim, tika iesniegts 2010. gada 18. janvārī. Šajā laikposmā piešķīra 132 036 eVisitor atļaujas, no kurām 88,54 % tika piešķirtas automātiski. Izņemot Rumānijas (28,99 %), Bulgārijas (40,95 %) un Slovākijas (69,92 %) pilsoņus, atļauju automātiskās piešķiršanas īpatsvars pārsniedz 82 %, Grieķijas pilsoņu gadījumā tas bija visaugstākais, proti, 95,59 %. Godprātības problēmu dēļ attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem no dažām dalībvalstīm Austrālija nolēma manuāli apstrādāt vairāk pieteikumu no šīm valstīm un tos rūpīgāk pārbaudīt. Tika atteikti 745 pieteikumi, no kuriem 263 bija iesnieguši Rumānijas pilsoņi. Turklāt statistika liecina, ka vidējais modificētais rādītājs par personām, kuras neatgriežas ( Modified Non-Return Rate , MNRR )[7], bija 0,71 %; visaugstākais tas bija Latvijas pilsoņu gadījumā, proti, 5,63 %.

Papildus tika sniegts pārskats par pirmo pilno eVisitor darbības gadu (no 2008. gada 27. oktobra līdz 2009. gada 31. oktobrim). Šā gada laikā tika iesniegti 358 273 pieteikumi, no kuriem automātiskās piešķiršanas īpatsvars bija 86,94%. Tika atteikti 1863 pieteikumi, no kuriem 761 bija Rumānijas pilsoņu pieteikums. Vidējais MNRR bija 0,59 %, Rumānijas pilsoņu gadījumā šis rādītājs bija visaugstākais, proti, 4,83 %. Austrālija ir paziņojusi, ka, kaut arī pirmā gada laikā nav radušās papildu godprātības problēmas, tomēr ir jāturpina pārbaudīt Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pieteikumus.

Austrālija 2010. gada 4. aprīlī iesniedza ceturto ziņojumu, kas aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. janvārim. Šajā laikposmā piešķīra 255 178 eVisitor atļaujas, no kurām 87,69 % tika piešķirtas automātiski. Atļauju automātiskās piešķiršanas īpatsvars viszemākais bija Rumānijas (25,63 %) un Bulgārijas (36,61 %) gadījumā. Visaugstākais MNRR bija Rumānijas gadījumā (6,23 %), Bulgārijas gadījumā šis rādītājs bija 3,72 %, savukārt vidējais rādītājs bija 0,75 %.

Austrālija 2010. gada 10. jūnijā iesniedza piekto ziņojumu, kas aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. aprīlim un no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. aprīlim. Šo abu laikposmu salīdzinājums liecina, ka atļauju automātiskās piešķiršanas īpatsvars ir palielinājies no 85,32 % līdz 87,09 %. Tomēr atļauju automātiskās piešķiršanas īpatsvars ir ievērojami samazinājies Bulgārijas un Rumānijas pieteikumu iesniedzēju gadījumā, proti, attiecīgi no 87,30 % līdz 35,38 % un no 78,57 % līdz 27,94 %. Tas izskaidrojams ar to, ka godprātības problēmu dēļ Austrālija arvien vairāk pieteikumu no šīm valstīm apstrādā manuāli. Turklāt Austrālija ir paziņojusi, ka arī Latvijas pilsoņu pieteikumi izraisa pieaugošas bažas par godprātību.

Pašlaik tiek pabeigts novērtējums par to, vai eVisitor sistēma ir pielīdzināma Šengenas vīzu pieteikumu procesam, un drīzumā tas tiks publicēts atsevišķā dokumentā.

Novērtējums

Principā eVisitor sistēma nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visu dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu pilsoņiem. Turklāt vidējais atļauju automātiskās piešķiršanas īpatsvars joprojām ir augsts. Tomēr ziņojumi liecina, ka bažu dēļ, kas Austrālijai ir attiecībā uz godprātību, dažu dalībvalstu pilsoņu pieteikumi tiek apstrādāti galvenokārt manuāli, lai varētu tos rūpīgāk pārbaudīt. Tāpēc Komisija turpinās stingri uzraudzīt eVisitor pieprasījumu apstrādi.

Brazīlija

Pašreizējā situācija

Četru dalībvalstu (Kipras, Igaunijas, Latvijas un Maltas) pilsoņiem joprojām ir vajadzīga vīza ieceļošanai Brazīlijā.

Veiktie pasākumi savstarpības ieviešanai

Pēdējā sarunu kārtā, kas notika Braziljā no 2009. gada 29. septembra līdz 1. oktobrim, tika pabeigts Eiropas Savienības un Brazīlijas nolīguma teksts par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem, un tādējādi sarunas tika noslēgtas. Sarunas par nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem pabeidza 2009. gada 19. novembrī.

Neatrisinātais jautājums, proti, Eiropas Savienības vienpusēja deklarācija, kas paziņojama Brazīlijai, lai garantētu pašreizējos divpusējos nolīgumus (kuros paredzēta vīzu režīma atcelšana tām ceļotāju grupām, uz kurām neattiecas ES un Brazīlijas nolīgums), ir atrisināts, laikposmā no 2010. gada februāra līdz aprīlim apmainoties ar vēstulēm starp Komisiju un Brazīliju. Eiropas Komisija savā vēstulē paziņoja, ka Eiropas Savienība var apturēt nolīgumu attiecībā uz parasto pasu turētājiem, ja Brazīlija sāktu denonsēt pašreizējos divpusējos nolīgumus. Brazīlija savā atbildē ņēma vērā ES deklarāciju un atkārtoti apliecināja savu nodomu sadarbībā ar otru pusi uzsākt atkārtotas sarunas par dažiem divpusējiem nolīgumiem, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu.

Abus nolīgumus oficiāli parafēja 2010. gada 28. aprīlī.

Komisija 2010. gada 6. augustā pieņēma lēmumu projektus par divu ES un Brazīlijas nolīgumu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parakstīšanu un noslēgšanu. TI padomes sanāksmē 2010. gada 7. un 8. oktobrī Padome pieņēma lēmumus par parakstīšanu, kā rezultātā ES var oficiāli parakstīt nolīgumus ar Brazīliju.

Novērtējums

Komisija atzinīgi vērtē to, ka ir parafēti attiecīgie nolīgumi par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem, kā arī diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem. Komisija cer, ka abas līgumslēdzējas puses, izmantojot savas iekšējās procedūras, pēc iespējas ātrāk varēs ratificēt abus nolīgumus, lai tādējādi nodrošinātu, ka visu dalībvalstu pilsoņi varēs ceļot uz Brazīliju bez vīzas.

Bruneja Darusalama

Pašreizējā situācija

Visu dalībvalstu pilsoņiem piemēro bezvīzu režīmu ieceļošanai uz 30 dienām. Šo bezvīzu režīmu var uz vietas pagarināt divas reizes, katru reizi uz 30 dienām, nepārsniedzot 90 dienu ilgu uzturēšanos bez vīzas. Tomēr ASV pilsoņiem piemēro preferenciālu tūlītēju 90 dienu uzturēšanos bez vīzas, ja viņiem ir parasta, mašīnlasāma pase.

Veiktie pasākumi savstarpības ieviešanai

Komisijai tehniskā līmenī bija turpmākas apspriedes ar Brunejas Darusalamas pārstāvniecību Eiropas Savienībā, lai apspriestu iespējas pilnībā atcelt vīzu režīmu ES pilsoņiem ieceļošanai uz 90 dienām. Brunejas Darusalamas ministriju starpā ir norisinājušās iekšējas apspriedes par iespējām pagarināt bezvīzu režīmu ieceļošanai līdz 90 dienām. Tomēr Brunejas Darusalamas iestādes lūdz ES iesniegt oficiālu pieprasījumu pagarināt bezvīzu režīmu ieceļošanai līdz 90 dienām. Komisija 2010. gada 24. jūnijā oficiāli lūdza Brunejas Darusalamas iestādēm atcelt ES pilsoņiem vīzu režīmu ieceļošanai uz 90 dienām.

Novērtējums

Pirms noteikt iespējamos turpmākos pasākumus, Komisija sagaidīs Brunejas Darusalamas reakciju uz savu oficiālo lūgumu.

Kanāda

Pašreizējā situācija

Tiek saglabāta vīzas prasība attiecībā uz Bulgārijas, Čehijas un Rumānijas pilsoņiem.

Pašreizējā situācija attiecībā uz Čehiju

Pēc tam, kad Kanāda 2009. gada 14. jūlijā atkārtoti ieviesa vīzas prasību attiecībā uz Čehijas pilsoņiem, Komisija 2009. gada 19. oktobrī pieņēma ad-hoc ziņojumu par šo atkārtoto ieviešanu. Komisija norādīja divus nosacījumus, kas Kanādai apmierinošā veidā jāizpilda līdz 2009. gada beigām, proti, jāatjauno iespēja saņemt vīzu Čehijā un jānosaka pasākumi, lai nākotnē atjaunotu bezvīzu ceļošanas režīmu attiecībā uz Čehijas pilsoņiem. Ja Kanāda šos divus nosacījumus neizpildīs, Komisija ieteiks ieviest vai atjaunot vīzas prasību dažām Kanādas pilsoņu kategorijām.

Ar 2009. gada 10. decembra vēstuli Kanāda informēja Komisiju, ka no 2009. gada 21. decembra Čehijas pilsoņi Kanādas vēstniecībā Prāgā varēs iesniegt vīzu pieteikumus, runāt ar vīzu biroja darbinieku un saņemt vīzas. Tieslietu un iekšlietu padomes 2010. gada 25. februāra sanāksmē Komisija norādīja, ka, no 2009. gada 21. decembra Prāgā atverot vīzu birojus, ir izpildīts pirmais no diviem ad-hoc ziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2010. gada 15. martā Prāgā notika Kanādas un Čehijas ekspertu darba grupas otrā sanāksme, kurā piedalījās arī Komisija. Sanāksme ļāva risināt padziļinātu diskusiju par to pasākumu kopuma iespējamo saturu, kuru rezultātā Kanāda varētu nolemt nākotnē atcelt vīzas prasību Čehijas pilsoņiem. Balstoties uz šo diskusiju, Komisija izstrādāja pasākumu kopuma pārskatu, ko veido divas daļas. Pirmkārt, pasākumi, kas ir jau uzsākti un kam ilgtermiņā jānovērš līdzīga situācija tai, kuras rezultātā Kanāda atkārtoti ieviesa vīzas prasību Čehijas pilsoņiem. Otrkārt, pasākumi, kas ļautu Kanādai lemt par vīzas prasības atcelšanu vēl pirms pirmo pasākumu pilnīgas īstenošanas. Gan Kanāda, gan Čehija piekrita šim pasākumu kopuma pārskatam.

Kanādas valdība 2010. gada 30. martā iesniedza parlamentā likuma projektu par līdzsvarotām reformām bēgļu jomā ( Bill C-11 ). Likumprojektā ir paredzētas izmaiņas Imigrācijas un bēgļu padomē ( Immigration and Refugee Board , IRB ) un drošu izcelsmes valstu noteikšanas iestādē, paredzēti ierobežojumi attiecībā uz pirms izraidīšanas veicamajiem riska novērtējumiem un citām procedūrām pēc pieteikuma iesniegšanas, kā arī paredzēta to patvēruma meklētāju ātra izraidīšana, kuru pieteikumi ir noraidīti. Šo pasākumu rezultātā lēmumu pieņemšanai jākļūst ātrākai, jānodrošina to personu aizsardzība, kurām tā ir vajadzīga, un ātrāk jāizraida personas, kuru pieteikumi ir noraidīti. Pēc Apakšnama un Senāta piekrišanas ģenerālgubernators 2010. gada 29. jūnijā piešķīra likumprojektam karalisko apstiprinājumu ( Royal Assent ). Karaliskais apstiprinājums ir likumprojekta īstenošanas laikposms, kurā būs jāizstrādā papildu noteikumi un darbības vadlīnijas un jāpieņem darbā papildu darbinieki un tie jāapmāca. 2010. gada 14. maijā Otavā notika Kanādas un Čehijas ekspertu darba grupas trešā sanāksme, kurā piedalījās arī Komisija. Diskusijas pamatā bija pasākumu kopuma pārskats, par kuru vienojās pēc sanāksmēm Prāgā. Tika apspriests katrs pārskata punkts, un attiecībā uz katru punktu tika noteikti pasākumi un termiņi. Tika panākta vienošanās par Čehijas izstrādāto dokumentu ,,Pasākumi, kas attiecas uz vīzu režīmu starp Čehiju un Kanādu (par ko vienojās ekspertu darba grupas sanāksmē Otavā 2010. gada 14. maijā)”.

2010. gada 20. septembrī Prāgā notika Kanādas un Čehijas ekspertu darba grupas ceturtā sanāksme, kurā atkal piedalījās Komisija. Sanāksmē izvērtēja panākumus, kas gūti, īstenojot pasākumus, par kuriem vienojās dokumentā ,,Pasākumi, kas attiecas uz vīzu režīmu starp Čehiju un Kanādu”. Tika panākta vienošanās, ka savas vīzu politikas pārskatīšanas ietvaros Kanāda 2010. gada novembrī vai decembra sākumā nosūtīs uz Čehiju datu vākšanas ekspertu misiju. Kanāda paziņoja, ka jāpieņem likums par līdzsvarotām reformām bēgļu jomā īstenošanas noteikumi un ka tam jāstājas spēkā līdz 2011. gada beigām.

Pašreizējā situācija attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju

Jautājums par visu ES pilsoņu bezvīzu ceļošanu uz Kanādu tika apspriests vairākas reizes, jo īpaši ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada 5. maijā, kad Eiropas Savienība stingri iestājās par kopīgo mērķi, proti, visu ES pilsoņu bezvīzu ceļošanu uz Kanādu. Kanāda atkārtoti apstiprināja savu apņēmību pārvarēt atlikušos šķēršļus, lai panāktu šo kopīgo mērķi pēc iespējas ātrāk.

Pēc Kanādas amatpersonu 2008. gada aprīļa tehniskajiem apmeklējumiem Bulgārijā un Rumānijā Kanāda 2009. gada martā dalījās savu pārskatu galvenajos rezultātos ar Bulgāriju un Rumāniju. Abas dalībvalstis ir iesniegušas atjauninātu informāciju saistībā ar pārskata secinājumiem. Kanāda abām dalībvalstīm pauda savas joprojam pastāvošās bažas, izteica savu nodomu turpināt sadarbību un paziņoja, ka tā labprāt saņemtu turpmāku atjauninātu informāciju par bažas raisošajām jomām.

Kopš pēdējā ziņojuma Kanādas amatpersonas ir vairākkārt tikušās ar Rumānijas vēstniecības amatpersonām Otavā, lai apspriestu vīzu un migrācijas jautājumus. Kanāda ir paziņojusi Rumānijas iestādēm, ka tā šobrīd neplāno atcelt vīzas prasību. Turklāt Kanāda ir paziņojusi abām dalībvalstīm, ka tā turpinās uzraudzīt apstākļus Rumānijā un Bulgārijā, kā arī šo valstu gūtos panākumus, lai izpildītu Kanādas noteiktos vīzu atcelšanas kritērijus.

Novērtējums

Attiecībā uz situāciju ar Čehiju Komisija ir noteikusi divus nosacījumus, kas jāizpilda Kanādai. Pirmais nosacījums tika izpildīts, no 2010. gada 21. decembra atverot vīzu birojus Prāgā.

Attiecībā uz otro nosacījumu par pasākumu kopumu nolūkā atjaunot bezvīzu ceļošanas režīmu Čehijas pilsoņiem Komisija uzskata, ka arī šis nosacījums šobrīd ir izpildīts. Pēc Kanādas un Čehijas ekspertu darba grupas trešās sanāksmes Kanāda un Čehija vienojās par Čehijas izstrādāto dokumentu. Kaut arī dokumenta nosaukums ir ,,Pasākumi, kas attiecas uz vīzu režīmu starp Čehiju un Kanādu (par ko vienojās ekspertu darba grupas sanāksmē Otavā 2010. gada 14. maijā)”, Komisija atzīmē, ka šajā dokumentā ir iekļauts ,,pasākumu kopums”, tādējādi ir izpildīts otrais nosacījums. Tāpēc Komisija uzskata, ka Kanāda ir izpildījusi abus ad-hoc ziņojumā izklāstītos nosacījumus.

Kanādas un Čehijas ekspertu darba grupas ceturtajā sanāksmē, kas notika Prāgā 2010. gada 20. septembrī, tika gūti turpmāki panākumi pasākumu kopuma īstenošanā; jo īpaši tika panākta vienošanās, ka savas vīzu politikas pārskatīšanas ietvaros Kanāda līdz 2010. gada beigām nosūtīs uz Čehiju datu vākšanas misiju, kā rezultātā varētu rasties konkrētas izredzes, ka Kanāda pieņem lēmumu atjaunot bezvīzu režīmu attiecībā uz Čehijas pilsoņiem. Tādēļ Komisija šajā posmā uzskata, ka nav nepieciešams ieteikt jebkādus pret Kanādu vērstus pasākumus. Tomēr Komisija rūpīgi uzraudzīs pasākumu kopuma īstenošanā gūtos panākumus, jo īpaši to, vai Kanāda līdz 2010. gada beigām ātri un piemērotā veidā apstrādās informāciju, ko savākusi uz Čehiju nosūtītā datu vākšanas misija. Turklāt Komisija atzīmē, ka, lai atkārtoti atceltu vīzas prasību Čehijas pilsoņiem, nav jāgaida, kamēr Kanādā būs īstenota reforma patvēruma jomā; 2010. gada 15. martā notikušās ekspertu darba grupas otrās sanāksmes protokolā Čehija, Kanāda un Komisija vienojās, ,,ka Kanādas jauno patvēruma jomas tiesību aktu pieņemšanai – kurus, iespējams, neīstenos pirms 2013. gada – nav jābūt priekšnoteikumam vīzas prasības atcelšanai; pārējo pasākumu kopuma īstenošana ļautu Kanādai pieņemt lēmumu par vīzas prasības atcelšanu pirms šo Kanādas jauno patvēruma jomas tiesību aktu īstenošanas dienas”; Kanāda to apstiprināja ekspertu darba grupas ceturtajā sanāksmē, kas notika 2010. gada 20. septembrī.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Komisija apzinās, ka abas valstis pagaidām neizpilda visus Kanādas noteiktos kritērijus atbrīvojumam no vīzas prasības. Tomēr Komisija rūpīgi uzraudzīs situāciju un turpinās risināt sarunas ar Kanādu, lai gūtu panākumus ar mērķi atcelt vīzas prasību Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem.

Japāna

Pašreizējā situācija

Visu dalībvalstu pilsoņi var ceļot uz Japānu bez vīzas. Tomēr bezvīzu ceļošanas režīms Rumānijas pilsoņiem ir piešķirts tikai pagaidu kārtā, proti, no 2009. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. decembrim.

Vīzu režīma pagaidu atcelšana Rumānijas pilsoņiem

Japāna ir paziņojusi, ka tā izvērtēs vīzu režīma pagaidu atcelšanu Rumānijas pilsoņiem vienu gadu pēc šīs pagaidu atcelšanas stāšanās spēkā. Japānas Tieslietu ministrijas Imigrācijas birojs no 2010. gada septembra līdz decembrim ievāks un izvērtēs attiecīgo informāciju, tostarp informāciju par uzturēšanās ilguma pārsniegšanu.

No Rumānijas Pārvaldes un iekšlietu ministrijas uz Rumānijas vēstniecību Japānā nosūtītais atašejs (viens no nosacījumiem vīzas prasības pagaidu atcelšanai) ir izveidojis ciešas sadarbības attiecības ar Japānas Imigrācijas biroju.

Novērtējums

Komisija sagaidīs Japānas imigrācijas biroja veikto izvērtējumu par vīzu režīma pagaidu atcelšanas Rumānijas pilsoņiem pirmo gadu un cer, ka šā izvērtējuma rezultātā vīzu režīma pagaidu atcelšana kļūs pastāvīga.

Amerikas Savienotās Valstis (ASV)

Pašreizējā situācija

Tiek saglabāta vīzas prasība attiecībā uz Bulgārijas, Kipras, Polijas un Rumānijas pilsoņiem.

Bezvīzu programmai ( VWP ) 2010. gada 5. aprīlī pievienojās Grieķija.

Veiktie pasākumi savstarpības ieviešanai

Komisija turpināja risināt jautājumu par savstarpības trūkumu ar ASV iestādēm tehniskā un politiskā līmenī, jo īpaši ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru trijotnes sanāksmē 2009. gada 28. oktobrī, ES un ASV darba grupas sanāksmēs 2009. gada 10. decembrī un 2010. gada 10. martā, ES un ASV augstākā līmeņa neoficiālās tieslietu un iekšlietu sanāksmēs 2010. gada janvārī un 2010. gada jūlijā, kā arī ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē 2010. gada 8. un 9. aprīlī. 2009. gada 2. novembrī ASV Federālajā reģistrā (74. sējums, Nr. 210) tika publicēti galīgie noteikumi par ārvalstnieku medicīnisko apskati, kuri stājās spēkā 2010. gada 4. janvārī. Šajos noteikumos HIV/AIDS ir svītrots no lipīgo slimību saraksta. Tas nozīmē, ka personas, kas ir inficētas ar HIV/AIDS, no 2010. gada 4. janvāra ir tiesīgas ceļot saskaņā ar bezvīzu programmu.

2010. gada 20. janvārī ASV Muitas un robežu aizsardzības birojs ( CBP ) sāka 60 dienu pārejas posmu, lai panāktu, ka gaisa pārvadātāji ievēro Elektronisko ceļošanas atļaujas sistēmu ( ESTA ). Lidsabiedrības drīkst atteikt iekāpšanu lidmašīnā tiem VWP ceļotājiem, kuriem nav ESTA atļaujas.

Prezidents Obama 2010. gada 4. martā parakstīja un izsludināja par likumu ,, H.R. 1299, the United States Capitol Police Administrative Technical Corrections Act of 2009 ”, kurā ir iekļauts 2009. gada Ceļošanas veicināšanas likums ( TPA ). Ar TPA tiek grozīts Imigrācijas un pilsonības likums tajā nozīmē, ka ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc TPA stāšanās spēkā Tēvzemes drošības sekretārei ir jānosaka maksa par ESTA izmantošanu un jāuzsāk šo maksu noteikt un iekasēt. Sākotnējā maksa ir USD 10 par ceļošanas atļauju, un summa, kas ļaus vismaz pilnībā atgūt ESTA nodrošināšanas un pārvaldības izmaksas, ir jānosaka Tēvzemes drošības sekretārei. Bažas par maksu tika paustas vairākkārt, arī vēstuļu veidā (sīkākai informācijai par dažādos demaršos paustajām bažām skatīt piekto ziņojumu par vīzu savstarpību)[8]. Turklāt bažas atkārtoti tika paustas 2009. gada 23. decembrī kopīgajās Eiropas Savienības un Japānas vēstulēs Valsts sekretārei Klintonei un Tēvzemes drošības sekretārei Napolitāno.

Tēvzemes drošības sekretāre Napolitāno 2010. gada 20. maijā paziņoja par VWP ceļotājiem piemērojamās ieceļošanas/izceļošanas papīra veidlapas (I-94W veidlapa) atcelšanu. Līdz šīs vasaras beigām nevienā lidostā vairs netiks izmantota I-94W papīra veidlapa. Tas nozīmē, ka ceļotājiem tikai jāpieprasa ESTA ceļošanas atļauja internetā un nav vairs papildus jāaizpilda I-94W veidlapa. Ievērojot Ceļošanas veicināšanas likumā noteikto termiņu, ASV Muitas un robežu aizsardzības birojs 2010. gada 6. augustā paziņoja par to, ka tiek publicēti pagaidu galīgie noteikumi par ceļošanas veicināšanas maksu un Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas ( ESTA ) izmantošanas maksu; šie noteikumi stājās spēkā 2010. gada 8. septembrī. Saskaņā ar šiem noteikumiem ceļotājiem, kas izmanto ESTA , jāmaksā USD 14; šo summu veido USD 10 par ceļošanas atļauju atbilstoši Ceļošanas veicināšanas likumam un Tēvzemes drošības sekretāres noteiktā maksa USD 4 apmērā, kas paredzēta, lai pilnībā atgūtu ESTA sistēmas nodrošināšanas un pārvaldības izmaksas. Maksu USD 4 apmērā iekasē no visām personām, kuras pieprasa elektronisko ceļošanas atļauju, savukārt USD 10 maksu iekasē tikai par apstiprinātajiem ESTA pieteikumiem.

ESTA maksa tiek iekasēta par jaunām reģistrācijām, sākot no 2010. gada 8. septembra. Ja ceļotājs jau ir reģistrējies ESTA , viņam principā nav atkārtoti jāreģistrējas un pēc 2010. gada 8. septembra nav jāmaksā attiecīgā maksa.

Maksājums jāveic, izmantojot izvēlētas kredītkartes vai debetkartes. Valsts drošības departaments šobrīd izvērtē citas maksājumu iespējas nākotnē.

Tajā dienā, kad ASV paziņoja par pagaidu galīgajiem noteikumiem par ESTA maksu, Komisija publicēja publisku paziņojumu, paužot, no vienas puses, izpratni par to, ka šis lēmums ir pieņemts atbilstoši no Ceļošanas veicināšanas likuma izrietošajām juridiskajām saistībām, bet, no otras puses, dziļi nožēlojot maksas ieviešanu. Tika vēlreiz paustas ES un Komisijas bažas, ka šīs jaunās prasības, kas attiecas tikai uz VWP ceļotājiem, neatbilst ASV apņēmībai atvieglināt transatlantisko mobilitāti un būs papildu slogs Eiropas pilsoņiem, kas ceļo uz ASV.

ASV noteiktās sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros Komisija 2010. gada 7. oktobrī nosūtīja Amerikas Savienotajām Valstīm rakstiskas atsauksmes par šiem pagaidu galīgajiem noteikumiem, atkārtoti norādot uz savām bažām par transatlantiskās mobilitātes šķēršļiem, ko izraisa šīs jaunās prasības, un izsakot īpašas piezīmes par šo pagaidu noteikumu prasībām, piemēram, maksājumu veidiem un datu aizsardzības aspektiem.

Galīgie noteikumi par ESTA nav vēl publicēti ASV Federālajā reģistrā. Tiklīdz tie būs publicēti, Komisija iesniegs galīgo novērtējumu, ņemot vērā visas iespējamās izmaiņas, tostarp ESTA maksas ieviešanu.

Saskaņā ar divpusējo pieeju, par kuru Pastāvīgo pārstāvju komiteja ( Coreper ) vienojās 2008. gada 12. martā, īpaši jāņem vērā ārējās kompetences izpilde atbilstoši Lisabonas līgumam. Šo aspektu Komisija izvērtēs rūpīgāk. Tomēr, kaut arī ES savu darbu šajā saistībā vēl nav pabeigusi, ASV ir atļāvušas vēl vairākām dalībvalstīm pievienoties VWP , piemēram, Grieķija pievienojās 2010. gada aprīlī. Turklāt jāatzīmē, ka pāris dalībvalstis vēl neizpilda dažas tās ASV juridiskās prasības par (turpmāku) dalību bezvīzu programmā, kuras ir ES kompetencē un kuras ES un ASV vēstuļu apmaiņas ietvaros būtu jānosauc par izpildītām, piemēram, biometrisko pasu izsniegšana.

Novērtējums

Komisija atzinīgi vērtē to, ka arī Grieķija ir pievienojusies VWP . Tā kā biometriska izceļošanas kontroles sistēma, ar kuru var kontrolēt vismaz 97 % ārvalstu pilsoņus, kuri izceļo caur ASV lidostām, vēl nav ieviesta (tas ir viens no 11. septembra likuma nosacījumiem), vīzu atteikuma līmeņa robežvērtība joprojām ir 3 %. Tas nozīmē, ka, balstoties uz jaunākajiem rādītājiem par vīzu atteikuma līmeni to četru dalībvalstu gadījumā, kas vēl nepiedalās VWP , tikai Kipra atbilst šai robežvērtībai. Tomēr Kipra neizpilda citus ASV noteiktos juridiskos kritērijus dalībai bezvīzu programmā. Komisija turpinās izvirzīt nesavstarpības jautājumu savā saskarsmē ar ASV, lai pēc iespējas ātrāk panāktu vīzu pilnīgu savstarpību.

Attiecībā par jautājumu par HIV/AIDS Komisija atzinīgi vērtē to, ka HIV/AIDS ir svītrots no lipīgo slimību saraksta un personas, kas ir inficētas ar HIV/AIDS, tagad ir tiesīgas ceļot bezvīzu programmas ietvaros.

Attiecībā uz pagaidu galīgajiem noteikumiem par ESTA maksu Komisija izprot, ka šis lēmums ir pieņemts atbilstoši Ceļošanas veicināšanas likuma saistībām, tomēr vienlaikus tā dziļi nožēlo, ka ASV ir ieviesusi šo jauno maksu. Komisija ir atkārtoti izteikusi dažādos demaršos ES līmenī jau paustās bažas, ka maksas ieviešana par ESTA ir papildu slogs Eiropas pilsoņiem, kas ceļo uz ASV, un neatbilst bieži atkārtotajai apņēmībai veicināt transatlantiskos kontaktus un sadarbību. ASV izveidotās sabiedriskās apspiešanas procedūras ietvaros Komisija 2010. gada 7. oktobrī nosūtīja Amerikas Savienotajām Valstīm rakstiskas piezīmes par pagaidu galīgajiem noteikumiem par ESTA maksu. Savā saziņā ar ASV Komisija turpinās paust bažas par ESTA maksu.

Tā kā galīgie noteikumi par ESTA vēl nav publicēti ASV Federālajā reģistrā, Komisija vēl nav pabeigusi ESTA novērtējumu, kura mērķis ir noteikt, vai šī sistēma ir pielīdzināma Šengenas vīzu pieteikumu procesam. Nav šaubu, ka maksas iekasēšana būs papildu faktors šajā novērtējumā.

SECINāJUMS

Jaunā vīzu savstarpības mehānisma, ko izveidoja 2005. gadā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2005, īstenošanu var uzskatīt par apmierinošu. Austrālija un Japāna tagad nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visu dalībvalstu pilsoņiem, tomēr pieņemt galīgo lēmumu par to, vai ir panākta pilnīga vīzu savstarpība, varēs tikai pēc turpmāka eVisitor sistēmas novērtējuma un pastāvīgas vīzu režīma atcelšanas Rumānijas pilsoņiem. Ar Brazīliju Eiropas Savienība pavisam drīz parakstīs divus nolīgums par vīzu režīma atcelšanu – vienu attiecībā uz parasto pasu turētājiem, otru attiecībā uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem – kā rezultātā tiks nodrošināta vīzu savstarpība. Komisija centīsies nodrošināt, ka Eiropas Savienība drīz ratificēs šos nolīgumus, un uzraudzīs ratifikācijas procesu Brazīlijā.

Joprojām pastāv tikai ļoti nedaudzi ,,nesavstarpības” gadījumi, no kuriem diviem ir specifiskas īpatnības.

- Bruneja Darusalama atbrīvo visus ES pilsoņus no vīzas prasības, bet šis atbrīvojums tiek piešķirts tikai uz 30 dienām, kuru var pagarināt divas reizes, katru reizi uz 30 dienām. Kaut arī pašreizējā situācija nerada problēmas ES pilsoņiem, Komisija turpinās centienus panākt pilnīgu savstarpību.

- Kanāda ir atjaunojusi vīzas prasību Čehijas pilsoņiem, tomēr ir izstrādāts pasākumu kopums, lai Kanāda varētu atkal atcelt vīzas prasību Čehijas pilsoņiem pirms būs īstenoti Kanādas jaunie tiesību akti patvēruma jomā. Komisija rūpīgi uzraudzīs pasākumu kopuma īstenošanā gūtos rezultātus, jo īpaši to, vai Kanāda līdz 2010. gada beigām ātri un piemērotā veidā apstrādās informāciju, ko savākusi uz Čehiju nosūtītā datu vākšanas misija.

Runājot par pārējiem nesavstarpības gadījumiem, t. i., attiecībā uz ASV (vīzas prasība Bulgārijas, Kipras, Rumānijas un Polijas pilsoņiem) un Kanādu (vīzas prasība Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem), ES saskaras ar sava, pašreizējā acquis ietvaros noteiktā, savstarpības mehānisma ierobežojumiem. Šajos gadījumos dalībvalstis pēc trešo valstu domām patiešām neatbilst objektīviem vīzu režīma atcelšanas kritērijiem, ko šīs trešās valstis vienpusēji noteikušas savos tiesību aktos (piemēram, netiek izsniegtas biometriskās pases, netiek ievērotas vīzu atteikuma un/vai uzturēšanās laika pārsnieguma līmeņa robežvērtības).

Komisija turpinās apspriest šos jautājumus ar konkrētajām trešām valstīm visos attiecīgajos gadījumos un visos piemērotajos forumos. Vienlaikus Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis pārdomāt, kā turpmāk rīkoties šajos nesavstarpības gadījumos.

[1] OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

[2] Pašreizējais vīzu savstarpības mehānisms ir ieviests, grozot Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 ar Padomes 2005. gada 2. jūnija Regulu (EK) Nr. 851/2005 (OV L, 141, 4.6. 2005., 3. lpp.).

[3] COM(2006) 3 galīgā redakcija, 10.1.2006., COM(2006) 568 galīgā redakcija, 2.10.2006., COM(2006) 533 galīgā redakcija, 13.9.2007., COM(2008) 486 galīgā redakcija/2, 9.9.2008.

[4] COM(2009) 560 galīgā redakcija.

[5] COM(2009) 562 galīgā redakcija.

[6] Sīkāku skaidrojumu par ETA un e-vīzu skatīt pirmā ziņojuma par vīzu savstarpību (COM(2006) 3 galīgā redakcija) 2. pielikumā.

[7] Modificēto rādītāju par personām, kuras neatgriežas ( MNRR ), aprēķina kā procentuālo īpatsvaru no valstī iebraukušajām personām, kuru sākotnējo vīzu derīguma termiņš ir beidzies pārskata periodā un kuri vai nu nelikumīgi paliek Austrālijā vai izceļo no Austrālijas ar vīzu, kurai ir beidzies derīguma termiņš, vai arī iesniedz pieteikumu turpmākai vīzai, kas neatbilst Austrālijai par labvēlīgām uzskatāmajām vīzām.

[8] COM(2009) 560 galīgā redakcija, 7. un 8. lpp.