27.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 232/14

---

Reģionu komitejas Perspektīvas atzinums “Kohēzijas politikas nākotne”

(2010/C 232/03)

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Ievads

1.   pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija, 2007. gada maijā publicējot ceturto kohēzijas ziņojumu, 2008. gada septembrī publicējot Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, 2009. gada aprīlī publicējot Barca kga ziņojumu, kā arī publicējot progresa ziņojumus par ekonomisko un sociālo kohēziju, savlaicīgi sākusi viedokļu apmaiņu par turpmāko Eiropas kohēzijas politiku laikposmā pēc 2013. gada;

2.   ir gandarīta, ka Eiropas Komisija lūgusi Reģionu komitejai izstrādāt perspektīvas atzinumu par to, kādai jābūt kohēzijas politikai, lai tā arī turpmāk būtu efektīvs instruments, kas veicina Eiropas Savienības saskanīgu un stabilu attīstību, un sekmētu to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar ES rīcībpolitikas īstenošanu;

3.   uzsver, ka saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem ES prioritāram mērķim arī turpmāk jābūt tādas politikas izstrādei, kas stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tādējādi veicinot visas Eiropas Savienības saskanīgu attīstību. Tāpēc īpaši svarīgs mērķis ir mazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Sevišķa uzmanība jāvelta lauku reģioniem, rūpniecības pārmaiņu skartajiem reģioniem un reģioniem, kurus ilgstoši ietekmē ļoti neizdevīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, ziemeļu reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, salām, pārrobežu un kalnu reģioniem. Jāņem vērā arī problēmas pilsētu teritorijās (mazpilsētās un lielpilsētās), kuras jau ilgstoši grimst nabadzībā;

4.   tādēļ uzskata, ka Eiropas kohēzijas politika ir jāpilnveido, lai arī turpmāk sekmētu ilgtspējīgus pūliņus mazināt attīstības līmeņa atšķirības, veicinātu gan ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību Eiropas reģionos, gan sociālo iekļaušanu un konkurētspēju visās dalībvalstīs un reģionos, ievērotu subsidiaritātes principu, nodrošinātu finansiālo stabilitāti un vēl vairāk paaugstinātu Kopienas politikas efektivitāti;

5.   atzīmē, ka debatēm par Eiropas kohēzijas politikas nākotni jānotiek pirms debatēm par Eiropas finanšu sistēmas pārskatīšanu, ņemot vērā, ka politiskie mērķi jānosaka pirms lēmuma par līdzekļu piešķiršanu. Tādēļ šajā atzinumā nav aplūkoti jautājumi, kas skar finansējumu turpmākajai kohēzijas politikai. Atbildes uz tiem jārod, veicot paredzēto finanšu sistēmas pārskatīšanu, un sarunās par nākamo finanšu plānu. Reģionu komiteja tomēr jau šobrīd rosina būtisku daļu ES budžeta līdzekļu arī turpmāk paredzēt strukturālās politikas atbalsta pasākumiem vietējās un reģionālajās pašvaldībās.

Kohēzijas politikas uzdevumi laikposmā pēc 2013. gada

6.   piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā būs jārisina jauni uzdevumi, vienlaikus ņemot vērā konkrētās teritorijas attīstības iezīmes, pieejamos resursus un attīstības stratēģiju. Reģionālo un strukturālo politiku īpaši raksturo spēja pielāgoties, kad mainās problēmsituācijas un iespējas. Tādēļ Reģionu komiteja ir pārliecināta, ka reģionālais un vietējais līmenis, iesaistot vietējās struktūras un cieši sadarbojoties ar augstākstāvošajiem pārvaldes līmeņiem, var īpaši sekmēt tādu problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņas, stabila energopolitika, demogrāfiskā attīstība un globalizācija. Ir svarīgi piemērot daudzlīmeņu pārvaldības pamatprincipus un nodrošināt dažādu pārvaldības līmeņu sadarbību;

7.   norāda, ka minētās problēmas ir saistītas ar kohēzijas politiku, ja tās palielina ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas reģionos. Tādēļ būtu jāizvērtē, kā kohēzijas politikas izstrādē lielāku uzmanību veltīt arī šīm jaunajām problēmām. Jāanalizē, vai tās nav arī jārisina, veicot izmaiņas tiesību aktos vai īstenojot vispārējās politikas pasākumus;

8.   uzsver, ka Eiropas kohēzijas politika, stiprinot reģionu konkurētspēju un palielinot to pievilcību, var sekmēt arī jauno problēmu risināšanu. Kohēzijas politika, piemēram, veicinot ekoloģiskus jauninājumus un pasākumus, kuru mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana un plašāka atjaunojamu enerģijas avotu izmantošana, jau sekmē klimata pārmaiņu ierobežošanu, to dažādo seku pārvarēšanu un energoapgādes nodrošināšanu. Šī Eiropas strukturālās politikas elastība jau agrāk ļāva rast risinājumus problēmām, kas bija radušās. Strukturālā politika to spēs arī turpmāk;

9.   neuzskata, ka jaunās problēmas jārisina, ieviešot pilnīgi jaunus strukturālās politikas instrumentus vai izvirzot jaunus papildu mērķus. Neraugoties uz jaunām problēmām, nav jāmaina strukturālās politikas svarīgākie mērķi, proti, uzlabot konkurētspēju un paaugstināt nodarbinātības līmeni visos Eiropas reģionos, kā arī paātrināt līdz šim mazāk attīstīto reģionu konverģenci. Lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un varētu mazināt teritoriālās atšķirības reģionos un starp reģioniem, Eiropas struktūrfondi visos Eiropas reģionos jāizmanto arī pēc 2013. gada;

10.   tādēļ atbalsta ES Teritoriālās attīstības programmas mērķus un svarīgākos secinājumus, kas izskanēja, apspriežot Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, un liecina, ka uz potenciāla izmantošanu vērstas un integrētas reģionālās attīstības stratēģijas ir instruments, kurš varētu efektīvi veicināt kohēziju Eiropā. Tā kā Eiropai arī turpmāk būs jārisina problēmas, tā nevar atteikties no vienotas politikas īstenošanas dažādos līmeņos un dažādās nozarēs. Jaunās problēmas var efektīvi risināt, tikai kopīgi un saskaņoti īstenojot Eiropas, valstu un reģionālā līmeņa politiku;

11.   tādēļ rosina rūpīgi apsvērt, kā līdztekus citiem instrumentiem pēc iespējas efektīvāk pielietot ES struktūrfondu instrumentus, lai izmantotu ar jaunajiem problēmjautājumiem saistītās iespējas ātrāk panākt konverģenci Eiropā, uzlabot tās konkurētspēju pasaulē un pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju. Jāanalizē arī kohēzijas politikas un Lisabonas stratēģijas mijiedarbība 2007.–2013. gadā, kā arī jautājums, vai struktūrfondu piemērošana minētās stratēģijas mērķiem ir veicinājusi kohēziju. Pēc šādas pārbaudes varētu pārorientēt kohēzijas politikas stratēģiskās pamatnostādnes, ja tas būtu vajadzīgs;

12.   norāda, ka ES struktūrfondi pašreizējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam būtiski veicinājuši Lisabonas stratēģijas īstenošanu, šajā procesā ciešāk iesaistot reģionus, un tādēļ uzskata, ka Eiropas strukturālās politikas potenciāls ir jāizmanto arī atjauninātās Lisabonas stratēģijas īstenošanā un kohēzijas politikas mērķiem arī turpmāk jābūt saskaņotiem ar atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķiem, vienlaikus saglabājot Kohēzijas politikas sākotnējo mērķi — attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES. Kohēzijas politikas efektivitāte un ietekme lielā mērā ir atkarīga no makroekonomiskajiem apstākļiem. Lai reģionu ekonomikas izaugsmi nevarētu ietekmēt ārēji faktori, ļoti svarīgi ir radīt labvēlīgus ekonomiskos pamatnosacījumus, kas veicina konkurētspēju un nodarbinātību reģionos. Tāpēc kohēzijas politika ir nozīmīgākā papildinošā politika mazāk attīstīto reģionu konkurētspējas paaugstināšanai;

13.   uzsver arī, ka kohēzijas politikas efektivitāte un ietekme lielā mērā ir atkarīga no makroekonomiskajiem apstākļiem. Lai reģionu ekonomikas izaugsmi nevarētu ietekmēt ārēji faktori, ļoti svarīgi ir radīt labvēlīgus ekonomiskos pamatnosacījumus, konkurētspēju un nodarbinātību reģionos. Tāpēc kohēzijas politika ir nozīmīgākā papildinošā politika mazāk attīstīto reģionu konkurētspējas paaugstināšanai;

14.   tādēļ piekrīt Eiropas Komisijas paziņojumā par stratēģiju “Eiropa 2020” paustajam viedoklim, ka ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai arī turpmāk jābūt vienai no stratēģijas prioritātēm. Kohēzijas politika un struktūrfondi ir ne tikai svarīgi ES politikas instrumenti, bet arī nozīmīgi dzinuļi dalībvalstu un reģionu inovatīvai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Lai minēto stratēģiju veiksmīgi īstenotu, cieši jāsaista ekonomikas politikas, sociālās politikas un vides politikas mērķi. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka ierosinātās iniciatīvas sašaurina Eiropas kohēzijas politikas darbības jomu. Struktūrfondiem arī turpmāk jābūt reģionāla līmeņa problēmu risināšanas instrumentam, un nav pieļaujams, ka to funkcija ir tikai konkrētu nozaru uzdevumu izpilde;

15.   uzsver, ka Eiropas kohēzijas politika būtiski sekmē gan sociālās kohēzijas veicināšanu, gan arī sociālo atšķirību mazināšanu Eiropas Savienībā. Reģionu komiteja tādēļ norāda, ka — jo īpaši finanšu un ekonomikas krīzes sociālās ietekmes dēļ — politikas izstrādei sociālās kohēzijas jomā jābūt cieši saistītai ar ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanu un arī turpmāk pietiekama uzmanība jāvelta sociālajai kohēzijai. Tomēr jāņem vērā, ka kohēzijas politikai jābūt ilgtermiņa politikai, kam jāspēj reaģēt arī uz īslaicīgām pārmaiņām, kuru cēlonis ir ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās;

16.   ir pārliecināta, ka turpmāk vēl lielāka nozīme būs uz nodarbinātību vērstai Eiropas kohēzijas stratēģijai, jo finanšu un ekonomikas krīze ir skārusi darba tirgu. Šādas stratēģijas īstenošanā nepārvērtējama nozīme ir Eiropas Sociālajam fondam (ESF) — Kopienas svarīgākajam darba tirgus un nodarbinātības politikas atbalsta instrumentam. Eiropas Sociālajam fondam arī turpmāk jābūt kohēzijas politikas finanšu instrumentam, kas izmantojams, lai sasniegtu sociālās kohēzijas mērķi. Struktūrfondu izmantošanai Eiropas reģionos arī turpmāk jāpiemēro integrēta pieeja. Eiropas Sociālajam fondam jāpiešķir pietiekami finanšu līdzekļi, lai nerastos šaubas par spēju sasniegt Kopienas darba tirgus, nodarbinātības politikas un sociālās integrācijas mērķus;

17.   uzskata, ka par Eiropas kohēzijas politikas īpašo vērtību jāspriež, novērtējot sasniegtos rezultātus, un tāpēc norāda uz Reģionu komitejas atzinumu par kohēzijas politikas sviras efektu. Eiropas struktūrfondi ir svarīgs instruments, lai visiem reģioniem pavērtu iespēju izmantot to iekšējo potenciālu ilgtspējīgas izaugsmes, augsta nodarbinātības līmeņa un labklājības sasniegšanai. Uz kopējām Eiropas prioritātēm vērsto programmu pamatā ir saskaņotas attīstības stratēģijas, un minēto programmu īstenošana — decentralizēta. Tāpēc tās būtiski palielina vietējo un reģionālo pašvaldību izaugsmes iespējas;

18.   norāda, ka viens no daudziem Eiropas kohēzijas politikas nozīmīgajiem panākumiem ir tās pozitīvā ietekme uz pētniecību un inovāciju, kā arī pakalpojumiem, kuru sniegšanai vajadzīgas plašas zināšanas. Kā mazāk attīstītajos, tā arī parējos Eiropas reģionos daudzus strukturālajai attīstībai svarīgus projektus, tostarp tādās jomās kā zinātniski tehniskā infrastruktūra un novatorisku risinājumu izstrāde darba tirgus un nodarbinātības politikā, varēja īstenot tikai ar ES struktūrfondu atbalsta līdzekļiem. Šādi visā Eiropā jau ir īstenota virkne projektu, kas spilgti liecina par pievienoto vērtību, ko Eiropai sniedz no ES struktūrfondiem piešķirtais atbalsts. Reģionu interesēs īstenotā kohēzijas politika papildina izcilības veicināšanas pasākumus un nodrošina Eiropas inovācijas politikas visaptverošu ietekmi, lai stratēģijas “ES 2020” īstenošana būtu sekmīga. Lai maksimāli palielinātu un pastiprinātu pētniecības un inovācijas ietekmi un rezultātus reģionos, svarīgi ir nodrošināt to programmu un instrumentu koordinēšanu, kas paredzēti inovācijas un pētniecības politikas un kohēzijas politikas finansēšanai;

19.   vienlaicīgi arī norāda, ka Eiropas struktūrfondu ietekme izpaužas, ne tikai piešķirot atbalsta līdzekļus. Tiem arī ir būtiska nozīme, lai dažādos līmeņos panāktu kopīgu mērķu iekļaušanu iesaistīto personu izstrādātajās reģionālās un strukturālās politikas stratēģijās. Reģionu komiteja tādēļ ir pārliecināta, ka tādējādi ievērojami palielinās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai ieguldīto Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo līdzekļu efektivitāte. Daudzlīmeņu pārvaldības sistēma ar decentralizētu atbildību par programmu īstenošanu atbalsta reģionos nodrošina to, ka kopīgus mērķus Eiropā sasniedz ar saskaņotiem pasākumiem, un vienlaikus paver iespēju noteikt vietējās un reģionālās prioritātes. Reģionu komiteja uzskata, ka līdztekus finansiālajai solidaritātei tas ir vēl viens piemērs, kas liecina par Eiropas strukturālās politikas pievienoto vērtību;

20.   uzskata, ka, veicot pēdējā plānošanas perioda pastāvīgu novērtējumu un vēlāk gatavojot starpposma novērtējumu, jānorāda uz struktūrfondu sniegtā atbalsta labvēlīgo ietekmi un pavērtajām iespējām.

Kohēzijas politikas principi pēc 2013. gada

21.   piekrīt Barca kga ziņojumā izteiktajam secinājumam, ka strukturālajai politikai jābūt saistītai arī ar Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem — stiprināt izaugsmi, vairot labklājību, veicināt kohēziju un nodrošināt mieru, un uzskata, ka šī politika arī turpmāk jāīsteno visos ES reģionos, īpašu uzmanību pievēršot vājāk attīstītajiem reģioniem. Strukturālā politika ir viens no Eiropas integrācijas procesa stūrakmeņiem, un tā palīdz iedzīvotājiem labāk izprast “Eiropas projekta” nozīmību. Tādēļ turpmāk Eiropas kohēzijas politikas koncepcija varētu būt šāda — ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju nodrošina Eiropas atbalsta programmas ar stratēģiskām pamatnostādnēm un problēmu risināšana vietējā un reģionālā līmenī saskaņā ar tam piešķirtajām pilnvarām;

22.   uzskata, ka jāapsver tādas metodes izstrāde, kas novērtētu to projektu ietekmi uz oglekļa dioksīda emisiju, kas finansēti no struktūrfondiem, un iesaka nākamajā plānošanas periodā paredzēt, ka kopējai oglekļa emisijai jābūt neitrālai. Kā tas jau noteikts vairākās dalībvalstīs, kopumā investīcijas nedrīkst izraisīt siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju;

23.   tāpēc norāda, ka decentralizēta pieeja kohēzijas politikas īstenošanā ir bijis veiksmīgs risinājums un tā būtu jārīkojas arī turpmāk. Jāanalizē tomēr, kuru procedūru vienkāršošanu varētu turpināt, lai mazinātu ar kohēzijas politikas pārvaldību saistīto birokrātiju;

24.   uzskata, ka, novērtējot kohēzijas politiku, diferencēti jāizmanto rūpīgi izvēlēti un būtiski rādītāji, lai varētu panākt finansējuma izlietošanu saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem un visaptveroši informēt par strukturālās politikas ietekmi;

25.   norāda, ka ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ietekmē arī citas ES politikas jomas, un tādēļ rosina Eiropas Komisiju, pirms tā publicē leģislatīvus un neleģislatīvus priekšlikumus jomās, kurām ir skaidra teritoriāla dimensija (sabiedriskie pakalpojumi, transports, enerģētika, vide, konkurence, lauksaimniecība utt.), izpētīt šo priekšlikumu teritoriālo ietekmi. Turklāt RK aicina Eiropas Komisiju šim apstāklim pievērst īpašu uzmanību, izstrādājot piekto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Reģionu komiteja ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus veidot ciešāku kohēzijas politikas saikni ar citām rīcībpolitikām, kas tieši ietekmē reģionus, un tādējādi panākt to sinerģiju;

26.   uzskata, ka ES kohēzijas politikas īstenošana ir cieši saistīta arī ar ES spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Tādēļ vienlaikus ar ES kohēzijas politikas reformu būtu jāpārskata arī ES tiesiskais regulējums valsts atbalsta jomā. Diferencēti risinājumi var būt lietderīgi, jo īpaši tāpēc, ka pasaulē vērojama konkurence starp ražotņu atrašanās vietām un centieni vairāk ieguldīt “nākotnes nozarēs”. Attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem RK aicina Komisiju izmantot jauno tiesisko pamatu, ko paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pants, lai precizētu šo pakalpojumu finansēšanas mehānismu atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem;

27.   piekrīt, ka veiksmīgs risinājums ir partnerības principa ievērošana un ar to saistītā ekonomikas un sociālo partneru, kā arī citu vietējo un reģionālo struktūru iesaistīšana visos struktūrfondu atbalsta pasākumu posmos, lai panāktu lielāku sabiedrības atbalstu šiem pasākumiem un to atbilstību izvirzītajiem mērķiem, un tāpēc iesaka vairāk atbalstīt reģionu paraugprakses apmaiņu, kas stiprinātu partnerību. Reģionu komiteja tomēr uzskata, ka tālejošāks tiesiskais regulējums nav vajadzīgs, lai Eiropas līmenī veidotu partnerību;

28.   uzskata, ka — jo īpaši arī finanšu līdzekļu trūkuma dēļ — regulāri jāpārbauda Eiropas kohēzijas politikas efektivitāte un lietderība. Papildu iespējas īstenot kohēzijas politiku pavērtu plašāka privāto līdzekļu piesaistīšana. Privāto līdzekļu izmantošanai vajadzētu būt tikai stimulam, bet ne aizstājējam kohēzijas politikas jomā;

29.   tādēļ uzsver, ka kohēzijas politikas jomās, kur tas būtu lietderīgi, jāatvieglo apgrozības fondu izmantošana un kohēzijas politikas īstenošanā vairāk nekā līdz šim jāizmanto aizdevuma instrumenti, un šajā sakarā atzīmē, ka uz aizdevumiem balstītu programmu izstrādē un īstenošanā būtiska nozīme ir Eiropas Investīciju bankai un tādiem instrumentiem kā JEREMIE un JASPERS;

30.   uzsver, ka kohēzijas politikā stingrāk jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. Šos principus tomēr nedrīkst uzskatīt tikai par efektivitātes nodrošināšanas instrumentiem. Sekmīgi darbojas Eiropas kohēzijas politikā līdz šim izmantotā decentralizētā sistēma — darbības programmu izstrāde valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, iesaistoties uz partnerattiecībām balstītā dialogā ar Eiropas Komisiju, un šo darbības programmu īstenošana, ko patstāvīgi veic valstu, reģionālās un vietējās iestādes. Tā jāsaglabā un jāpilnveido, lai vairotu reģionu un vietējā līmeņa atbildību par Eiropas kohēzijas politikas praktisko īstenošanu;

31.   ļoti atzinīgi vērtē to, ka plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam vairāk uzmanības veltīts ES strukturālās politikas stratēģiskajai vadībai. Politikas vadība, kuras pamatā ir izvirzītie mērķi un nevis noteikumi par atbilstību atbalsta saņemšanai, sniedz reģioniem iespēju izvēlēties un vajadzības gadījumā pielāgot tiem visatbilstošākos pasākumus un instrumentus, nodrošinot arī to saskaņotību ar ES vispārējiem mērķiem;

32.   atkārto iepriekš jau izteikto prasību KLP 2. pīlāra ietvaros paredzētos lauku attīstības pasākumus labāk saskaņot ar reģionālo politiku, lai nodrošinātu lauku un pilsētas attīstības savstarpējo papildināmību. Šādu saskaņošanu varētu veikt ar Eiropas līmeņa stratēģisku dokumentu, proti, gan struktūrfondiem, gan ELFLA piemērojamām stratēģiskajām Kopienas pamatnostādnēm;

33.   ir pārliecināta, ka pārskati par Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšanu un kontrole, kuras mērķis ir novērtēt progresu un dalībvalstu kontroles un revīzijas sistēmu uzticamību, lai varētu veikt mazāku, bet kvalitatīvāku kontroli, noteikti ļautu sekmīgāk īstenot šādu stratēģisku pieeju. Tā varētu izvairīties no nevajadzīga birokrātiskā sloga;

34.   uzskata, ka veiksmīgas ir arī viena fonda finansētās programmas, kuras ieviesa, lai piešķirtu līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF). Ieviešot no viena fonda finansētas programmas, ir izdevies panākt, ka apstiprināšanas un izmaiņu procedūras ir daudz vienkāršākas nekā agrāk īstenotajās programmās, kuras finansē no dažādiem fondiem. Atļaujot programmās noteiktā apjomā īstenot arī no citiem fondiem finansētus pasākumus, ir nodrošināta vajadzīgā elastība. Koordinācija starp fondiem un attiecīgajām darbības programmām ir vēl vairāk jāuzlabo, lai vietējā un reģionālajā līmenī nodrošinātu labāku ESF un ERAF sinerģiju;

35.   uzsver, ka pastāvīgi jāmazina birokrātija un konsekventi jāvienkāršo administratīvās procedūras, kas paredzētas ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai, izlietošanai, atskaišu iesniegšanai un kontroles pasākumu īstenošanai. Tas jāņem vērā, izstrādājot arī turpmāko programmu noteikumus;

36.   secina, ka pašreizējā plānošanas periodā stingrākas ir kļuvušas ieviešanas prasības un finanšu kontroles noteikumi. Ar iecerētajiem vienkāršojumiem daļēji ir panākta pretēja ietekme. Tāpēc ir radies nesamērīgs slogs. Pārbaudes rezultāti liecina, ka mazinās arī attīstības pasākumu efektivitāte. Reģionu komiteja tādēļ rosina ieviest vienkāršas un pārredzamas, taču efektīvas kontroles procedūras. Komiteja uzskata — lai to panāktu, katrā plānošanas periodā nav jāveic pilnīga procedūru atbilstības pārbaude. Piemērotāks risinājums būtu atzīt jau valstu ieviestos noteikumus par dotāciju piešķiršanu. Vienkāršošanas gaitā jāpārskata arī revīzijas iestāžu struktūra, kontroles standarti un pieļaujamo kļūdu definīcija un noteikšanas kārtība. Jau vairākkārt ar atpakaļejošu datumu veiktā noteikumu un standartu ieviešana sarežģī situāciju un būtiski apgrūtina pareizu pārvaldību, tāpēc turpmāk šāda rīcība nav pieļaujama. Papildus būtu jāpēta vispārēja proporcionalitātes principa piemērošana, kas paredzētu pārbaužu normatīvās prasības pielāgot struktūrfondu finansēto projektu apjomam;

37.   norāda, ka Lisabonas līguma jaunie noteikumi par dalībvalstu iesaistīšanu ES budžeta izpildē, varētu pavērt plašākas iespējas veikt vienkāršošanu. RK arī norāda, ka vienkāršošanu varētu turpināt, ja Komisija izanalizētu dalībvalstīs noteiktās revīzijas procedūras, lai noskaidrotu, vai ar reģioniem nevar noslēgt “uzticēšanās līgumus”, kas ļautu izvairīties no revīzijas procedūru dublēšanās. Lai mazinātu izdevumus, mazu projektu noteikumos būtu jāievēro proporcionalitātes princips.

Kohēzijas politikas pamatprincipi pēc 2013. gada

38.   atzinīgi vērtē to, ka ES strukturālajā politikā, atsakoties no sākotnēji ļoti daudzajiem mērķiem un vairākām īpašām Kopienas iniciatīvām, atbalsta sistēma kopš 2000. gada ir reformēta un kļuvusi daudz skaidrāka un vienkāršāka. Šos panākumus nedrīkst atkal apdraudēt;

39.   uzskata, ka mērķu skaita ierobežošana, visu Eiropas reģionu iesaistīšana, īpašu uzmanību veltot mazāk attīstītajiem reģioniem, un kompetenču sadale vairākiem līmeņiem, reģionus pilnvarojot veikt programmu decentralizētu izstrādi un īstenošanu, kopumā bija veiksmīgs risinājums;

40.   tomēr uzskata, ka ar Eiropas kohēzijas politikas palīdzību jāturpina uzlabot Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un palielināt konkurētspēju, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni, sociālo iekļaušanu un kvalitatīvus un efektīvus sabiedriskos pakalpojumus, un uzsver, ka visā Eiropā jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem reģioniem. Īpaša uzmanība jāvelta mazāk attīstītiem reģioniem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī attiecīgais reģions atrodas. Kohēzijas politika ir nozīmīgs faktors, lai vietējā un reģionālajā līmenī iesaistītu iedzīvotājus Eiropas Savienības visaptverošajās politikas stratēģijās;

41.   uzskata, ka Eiropas kohēzijas politika lielā mērā kļuvusi par politiku arī inovācijas, konkurētspējas un izaugsmes un līdz ar to arī ilgtspējīgas nodarbinātības veicināšanai;

42.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropas kohēzijas politikā arī turpmāk īpaša uzmanība jāvelta jauno dalībvalstu vājāk attīstīto reģionu pūliņiem mazināt ekonomisko atpalicību. Tādēļ Komiteja atbalsta kohēzijas politikas instrumentu atbilstošu izmantošanu jaunajās dalībvalstīs un to reģionos. Ar kohēzijas politiku jāpalīdz izmantot iekšējā tirgus un Eiropas integrācijas sniegtās iespējas. Taču ES kohēzijas politika nedrīkst kļūt tikai par “līdzekļu piešķiršanas” instrumentu;

43.   uzskata, ka kohēzijas stiprināšanai Eiropā arī turpmāk svarīgi būs lielāko daļu atbalsta līdzekļu no Eiropas struktūrfondiem piešķirt mazāk attīstītiem reģioniem, lai varētu turpināt mazināt lielākās reģionālas atšķirības. Lai noteiktu, kuri ir mazāk attīstītie reģioni, par piemērotu uzskatāms līdz šim izmantotais kritērijs atbalstāmo reģionu izvēlei — 75 % no ES vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju NUTS II reģionu līmenī. Lai izvērtētu kohēzijas politiku, vajadzētu izstrādāt rādītājus līmenim, kas zemāks par NUTS II līmeni, lai labāk atspoguļo reģionu īpatnības un situāciju tajos;

44.   uzskata, ka arī tie reģioni, kuri vairs neatbilst maksimālā atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir jāturpina atbalstīt ar uzticamiem, piemērotiem, visaptverošiem un šo reģionu īpašajiem apstākļiem atbilstošiem instrumentiem, lai tie spētu — arī visas ES kopīgajās interesēs — ilgtermiņā izmantot savu potenciālu. Tikai tā šajos apgabalos var nodrošināt ar struktūrfondu palīdzību sniegtā atbalsta līdzšinējo panākumu ilgtspēju. Šiem reģioniem (ieskaitot arī reģionus, kuri pieskaitāmi tā dēvētā statistiskā efekta ietekmē) tādēļ jāparedz piemēroti un taisnīgi pārejas noteikumi izvirzītā konverģences mērķa sasniegšanai, lai novērstu tūlītēju atbalsta pārtraukšanu, tiklīdz sasniegta noteiktā robežvērtība — 75 %, un attiecīgie reģioni varētu būt pārliecināti, ka viņu konkurētspēja tiks stiprināta arī turpmāk. Jebkurā gadījumā finansiāls atbalsts tiem reģioniem, uz kuriem pirmo reizi vairs neattieksies konverģences mērķis, jānodrošina neatkarīgi no reģionālās politikas turpmākās virzības un mērķiem;

45.   atzinīgi vērtē, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija ir nepārprotami atzinusi to reģionu īpašo stāvokli, kuri pēc 2013. gada vairs nebūs tiesīgi saņemt maksimālo atbalstu konverģences mērķa sasniegšanai;

46.   aicina Komisiju kopā ar Eiropas Parlamentu “(..) ieviest vispusīgāku palīdzības sistēmu tādu reģionu pakāpeniskai pārejai, kuri drīzumā pārsniegs 75 % IKP robežu, lai nodrošinātu tiem skaidrāku statusu un lielāku drošību to attīstībai (..)”;

47.   uzsver, ka reģioniem, kuros izvirzīts “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķis, arī pēc 2013. gada jāsniedz visaptverošs Eiropas kohēzijas politikas atbalsts, jo šajos reģionos ir diezgan daudz nabadzīgu teritoriju un visā Eiropā šajos reģionos ir palielinājušās sociālās un teritoriālās atšķirības. Šie reģioni sniedz būtisku ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Ilgstoši sekmēt sadarbību un konkurētspēju minētie reģioni spēs tikai gadījumā, ja konkurētspējas, inovācijas un augstas nodarbinātības mērķus izdosies nepārtraukti pielāgot ilgtspējas vajadzībām;

48.   atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas piektajā progresa ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju ietverto informāciju, ka lielākā daļa dalībvalstu apņēmušās arī turpmāk censties sasniegt “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķi un ka tas paredzēts arī iepriekšējā Komisijas sastāva reģionālās politikas komisāres Danuta Hübner 2009. gada aprīļa darba dokumentā un Fabrizio Barca pētījumā par Eiropas kohēzijas politikas reformu;

49.   piekrīt Komisijai, ka arī strukturāli attīstītākajiem reģioniem, kuriem šobrīd izvirzīts struktūrfondu otrais mērķis — “reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība” —, jāpalielina investīcijas radošumā un inovācijā, kā arī jāpaātrina jaunu ieceru izmantošana jaunās precēs, pakalpojumos un procedūrās;

50.   pieņem, ka, ievērojot ES jaunajā līgumā iekļautos noteikumus par teritoriālo kohēziju, turpmākajā kohēzijas politikā svarīgāki kļūs tieši teritoriālie aspekti. Komiteja rosina Eiropas Komisiju, nosakot kohēzijas politikas turpmāko virzību, ņemt vērā 400 ieteikumus, kuri izskanēja Zaļās grāmatas par teritoriālo kohēziju apspriešanā (skatīt RK atzinumu). Šajā nolūkā pašiem reģioniem būtu jāapzinās savas priekšrocības un jāizstrādā konkrētajām vajadzībām pielāgotas stratēģijas. Teritoriālā attīstība arī turpmāk būs ES dalībvalstu uzdevums, un šajā ziņā pietiekami jāņem vērā valstu iekšējo kompetenču sadalījums. Iesaistot vietējo un reģionālo līmeni, jānodrošina uz rezultātiem vērsta, saturiski un ģeogrāfiski vienota teritoriālā attīstība un efektīvs finansējuma izmantojums;

51.   ierosina Eiropas kohēzijas politikā arī turpmāk pietiekamu uzmanību veltīt pilsētu dimensijai. Pilsētas un arī lielpilsētu teritorijas ir svarīgs izaugsmes un jauninājumu virzītājspēks. Tomēr, lai tās varētu pildīt šo uzdevumu, arī turpmāk ir jāīsteno pilsētu un piepilsētu mazāk attīstīto teritoriju sociālās un ekonomiskās stabilizācijas pasākumi, it īpaši mazāk attīstītajos ES reģionos. Pilsētas un lielpilsētas arī veicina apkārtējās vides attīstību. Turklāt tās nodrošina piekļuvi zināšanām, pakalpojumiem un precēm pietiekami augstā līmenī. Veidojot pilsētu politiku, jāveicina endogēni pilsētu teritoriju attīstības faktori un saikne un attiecības starp pilsētu teritorijām;

52.   ierosina, ka kohēzijas politikā vairāk jāņem vērā pilsētu un lauku rajonu mijiedarbība lielākos funkcionālos ekonomikas reģionos. Kohēzijas politika ir piemērots līdzeklis, lai īstenotu integrētu pieeju, kas ļauj risināt attīstības problēmas visdažādākajos pilsētu un lauku rajonos un starp tiem. Tādēļ vajadzīga Eiropas struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) mērķu un instrumentu lielāka koordinācija. Tā kā dažādos reģionos, ņemot vērā to īpatnības, problēmas ir atšķirīgas, priekšroka jādod risinājumam, ka katrs reģions zināmās kompetences robežās nosaka tā pamatmērķus un darbību, lai veicinātu izaugsmi, izmantojot ES atbalstu;

53.   uzskata, ka pietiekami liela uzmanība jāvelta arī lauku teritoriju atbalstam un lauku teritoriju mazāko un vidējo pilsētu lomai. Tikai tā var risināt strukturālo nepilnību un izceļošanas tendences, kā arī demogrāfiskās novecošanās izraisītās problēmas daudzās Eiropas Savienības lauku teritorijās. Tādēļ vairāk jāsaskaņo Eiropas struktūrfondos un Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai iekļautie instrumenti un mērķi;

54.   norāda, ka, ievērojot ar Lisabonas līgumu ieviesto teritoriālās kohēzijas principu, sevišķa uzmanība jāvelta arī rūpniecības pārmaiņu ietekmētajiem reģioniem un tiem reģioniem, kurus ilgstoši nelabvēlīgi ietekmē būtiski neizdevīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, ziemeļu reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, salām, kā arī pārrobežu, kalnu un nomaļiem reģioniem;

55.   uzsver, ka struktūrfondu trešā mērķa — “Eiropas teritoriālā sadarbība” — izpildei līdz šim īstenotā pārrobežu, starptautiskās un starpreģionālās sadarbības veicināšana uzskatāma par sekmīgu un būtu jāturpina un jāstiprina arī pēc 2013. gada. Teritoriālā sadarbība ir ļoti svarīga Eiropas Savienības darbības efektivitātes, kā arī ekonomiskās, sociālās un, jo īpaši, teritoriālās kohēzijas stiprināšanā, jo tā palīdz izmantot papildu potenciālu, ko nodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību savstarpējā saikne. Šajā procesā turpmāk jāapvieno tādas līdzšinējās programmas kā ESPON, “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” un URBACT, kam jākļūst par tā dēvētajiem “teritoriālās sadarbības horizontālajiem pasākumiem” un kas jāizmanto visu trīs sadarbības formu efektivitātes uzlabošanai. Attiecībā uz robežreģioniem, visiem tiem reģioniem, kas atbilst prasībai par ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu, būtu joprojām jābūt tiesīgiem saņemt atbalstu teritoriālās kohēzijas mērķa ietvaros;

56.   tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieguldījumu Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) izveidē un rosina vietējās un reģionālās pašvaldības šo instrumentu vairāk nekā līdz šim izmantot teritoriālajā sadarbībā, kā arī aicina Eiropas Komisiju novērst nepilnības pašlaik spēkā esošajos noteikumos, (piemēram, attiecībā uz pārrobežu sadarbību, jo šīs nepilnības neļauj izveidot funkcionālas telpas reģionu sadarbībai jūrniecības nozarē (noteikumos paredzētā 150 km ierobežojuma dēļ)), un tās priekšlikumos par teritoriālās sadarbības turpmāko attīstību detalizētāk aprakstīt makroreģionu un tematisko stratēģiju lomu. Šo stratēģiju izstrādē un īstenošanā vairāk jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

57.   aicina izvērtēt Fabrizio Barca priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā kohēzijas politikas īstenošanai paredzētā budžeta nelielu daļu piešķirt novatoriskiem pasākumiem, par kuru vadību atbildētu tieši Eiropas Komisija, lai ar šādu pasākumu palīdzību visā Kopienā veicinātu novatorisku pieeju izmantošanu reģionālajā politikā.

Teritoriālās kohēzijas politikas īstenošanas sistēma

58.   uzskata, ka par veiksmīgu praksi atzīstama nu jau vairākos plānošanas periodos koordinācijas un partnerības ar augstākstāvošajiem līmeņiem sistēmā integrētā pieeja, proti, reģionu decentralizēta atbildība par reģionālo attīstības stratēģiju darbības programmu izstrādi un īstenošanu. Tādēļ arī turpmāk jāsaglabā dalītas finansējuma pārvaldes sistēma, plānošanu un īstenošanu veicot reģionālā līmenī. Šajā procesā jāstiprina subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. Sevišķi reģionālajā un vietējā līmenī var izmantot vēl neatklāto attīstības potenciālu, kā arī mobilizēt vietējā un reģionālajā līmenī iesaistītās personas un veicināt viņu sadarbību;

59.   tādēļ katrā ziņā aicina saglabāt reģionu kompetenci Eiropas strukturālās politikas īstenošanā un iebilst pret ieceri nodot Eiropas līmenim, piemēram, konkrētu projektu izvēles pilnvaras;

60.   piekrīt, ka jāturpina un jāaktivizē birokrātijas mazināšanas un procedūru vienkāršošanas centieni, un ierosina Komisijas izveidotās pārvaldes vienkāršošanas darba grupas pašreizējā plānošanas periodā gūtās atziņas ņemt vērā, izstrādājot turpmākās pārvaldes procedūras, un šajā turpmāko pārvaldes procedūru izstrādē savlaicīgi iesaistīt arī Reģionu komiteju. Vienkāršākas un pārredzamākas procedūras ir finansējuma efektīvas izmantošanas svarīgs priekšnoteikums;

61.   uzskata, ka arī jāapsver, vai nebūtu lietderīgi ES struktūrfondu decentralizētās sistēmas un reģionālo iestāžu pārziņā nodot atsevišķas Eiropas atbalsta politikas jomas, piemēram, atbalstu jauninājumiem, ko līdz šim vēl centralizēti pārvalda Eiropas Komisija, vēl jo vairāk tādēļ, ka atbalsts inovācijai jau šobrīd ir svarīgs ES struktūrfondu programmu elements. Tā kā reģioni savu reģionālo attīstības stratēģiju izstrādē izmanto pilsētu un apakšreģionu vietējās attīstības koncepcijas un programmu īstenošanā iekļauj nevalstiskās vietējās un reģionālās struktūras, ES strukturālās politikas īstenošanā ir aktīvi iesaistīts arī apakšreģionu līmenis;

62.   uzsver to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pēdējo gadu laikā ir guvušas ļoti plašu — lielākoties pozitīvu — pieredzi, izstrādājot attīstības stratēģijas, ieviešot reģionālu pārvaldi apakšreģionos un integrētas pilsētu attīstības koncepcijas, ko Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts nesen raksturoja ar jēdzienu “vietējās attīstības metodes”. Šī pieredze ir izmantota jau darbības programmās laikposmam no 2000. līdz 2006. un no 2007. līdz 2013. gadam, kā arī šo programmu ieviešanā;

63.   uzskata, ka, pateicoties daudzgadīgai, uz kopīgām Eiropas prioritātēm vērstai un turklāt uz reģionālu attīstības stratēģiju balstītai un reģionālā līmenī īstenotai atbalsta politikas sistēmai, ES struktūrfondi var nodrošināt papildu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valstu reģionālo politiku. Plānošana vairāku gadu periodā nodrošina visiem iesaistītajiem uzticamu pamatsistēmu un ļauj arī ieviest novatoriskas politikas pieejas. Tas arī nodrošina strukturālās politikas orientēšanu uz stratēģiskiem mērķiem un prioritātēm un novērš risku pievērsties tuvredzīgai un bezmērķīgai atbalsta politikai, kas bieži vien sekmē novecojušu struktūru saglabāšanu. Par sekmīgu risinājumu uzskatāms 2000. gadā ieviestais plānošanas periods — septiņi gadi. Šo plānošanas ciklu nekādā gadījuma nedrīkst saīsināt. Reģionālā politika ir svarīga Kopienas politikas sastāvdaļa, un jānoraida jebkurš mēģinājums šo jomu atkal nodot dalībvalstu kompetencē;

64.   ļoti atzinīgi vērtē novērtējuma praksi, ko līdz ar ES struktūrfondu ieviešanu aizvien vairāk izmanto visu reģionu atbalsta politikā un kas ir veicinājusi stratēģiju un instrumentu kvalitātes pastāvīgu paaugstināšanos. Visu reģionu iesaistīšana ar Eiropas struktūrfondiem sniegtajā atbalstā nodrošina visas Eiropas valstu un reģionu iestāžu pieredzes apmaiņu un iespēju mācīties no partneru paraugprakses piemēriem. Turklāt šis process arī rada visaptverošu un stabilu pamatu Eiropas strukturālās politikas turpmākajai attīstībai.

Vietējo un reģionālo pašvaldību un Reģionu komitejas turpmākā loma

65.   kritiski vērtē tendenci struktūrfondu programmas aizvien biežāk īstenot valstu līmenī un iesaka progresa ziņojumos par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju regulāri informēt par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu kohēzijas politikas īstenošanā, kā arī norāda uz Reģionu komitejas izveidotā Lisabonas stratēģijas īstenošanas uzraudzības foruma darbu;

66.   uzsver nepieciešamību atbilstoši subsidiaritātes un tuvības iedzīvotājiem principiem vēl vairāk nostiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu kohēzijas politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;

67.   ierosina turpināt partnerību ar Reģionu komiteju, lai turpmākajā kohēzijas politikas izstrādes un īstenošanas procesā varētu nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu Eiropas līmeņa sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Secinājumi

68.   ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis — veicināt Eiropas Savienības saskaņotu attīstību un mazināt atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību — ir viens no Lisabonas līgumā vēl vairāk nostiprinātā Eiropas integrācijas modeļa stūrakmeņiem, tāpēc šī politika jāturpina arī pēc 2013. gada;

69.   kohēzijas politika ar tajā izmantoto decentralizēto pieeju un daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu ir vienīgā Eiropas Savienības politika, ar kuras palīdzību stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildē un jauno problēmu risināšanā var iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības. Tādēļ kohēzijas politikas prioritātēm arī turpmāk ir jābūt ilgtspējīgai izaugsmei, sociālajai integrācijai, nodarbinātībai un klimata pārmaiņu ierobežošanai. Kohēzijas politika saista dažādus pārvaldības līmeņus un stiprina reģionālo un vietējo dimensiju. Kā papildu pasākumi vērtējamas septiņas pamatiniciatīvas, kas minētas stratēģijā “Eiropa 2020”;

70.   lielākā daļa kohēzijas politikas finansējuma arī turpmāk jāparedz tām Eiropas Savienības dalībvalstīm un reģioniem, kuros ir visvairāk vajadzību un problēmu, lai tādējādi palīdzētu pārvarēt to atpalicību attīstības līmeņa izpratnē un sniegtu konkrētu ieguldījumu reģionālās iespēju vienlīdzības un Eiropas solidaritātes nodrošināšanā. Atbalsta reģionu izvēlei līdz šim izmantotie kritēriji atzīstami par piemērotiem;

71.   īpašs atbalsts ir vajadzīgs arī pārejas reģioniem, lai līdz ar palīdzības sniegšanas pārtraukšanu neapdraudētu ar struktūrfondu atbalstu sasniegtos panākumus. Eiropas līmeņa pasākumu ilgtspējai jānodrošina minēto reģionu pārliecība par to attīstības stabilitāti un spēja attiecīgi reaģēt uz īpašajiem apstākļiem tajos;

72.   īstenojot “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķi, atbalsts jāturpina sniegt arī visiem pārējiem Eiropas Savienības reģioniem, jo īpaši veicinot jauninājumus, sociālo kohēziju un konkurētspēju;

73.   ņemot vērā teritoriālās sadarbības augsto pievienoto vērtību Eiropai, tai arī turpmāk ir jābūt patstāvīgam mērķim, lai veicinātu pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību ar nolūku sniegt aktīvu ieguldījumu Eiropas Savienības teritoriālajā kohēzijā;

74.   kohēzijas politikā varētu paredzēt arī iespēju izstrādāt reģionālās politikas jaunas un novatoriskas pieejas. Tādēļ Komiteja aicina izvērtēt iespēju nelielu Eiropas Komisijas finansējuma daļu turpmāk piešķirt novatorisku pasākumu veicināšanai;

75.   par piemērotiem uzskatāmi kohēzijas politikas līdzšinējie principi tādās jomās kā daudzlīmeņu pārvaldības sistēma, daudzgadu plānošana, partnerība, koncentrācija, uz rādītājiem balstīta programmu vadība un novērtējums. Tādēļ Komiteja nepiekrīt septiņgadīgā plānošanas perioda saīsināšanai;

76.   pašreizējā finansējuma pārvaldes sistēma ir pārlieku sarežģīta un nepilnīga. Tādēļ arī turpmāk visu iesaistīto kopējam mērķim jābūt pieļauto kļūdu skaita samazināšanai, kā arī finansējuma pārvaldes, norēķinu un kontroles procedūru vienkāršošanai. Lai to panāktu, jācenšas rast tādi risinājumi, kas vairāk nekā līdz šim piemēroti apstākļiem attiecīgajā valstī un tādējādi sekmētu proporcionalitātes principa ievērošanu;

77.   jāsaglabā un vēl vairāk jāpilnveido kohēzijas politikā izmantotā subsidiārā pieeja. Pirmām kārtām tas nozīmē vietējo un reģionālo pašvaldību lomas vēl lielāku nostiprināšanu kohēzijas politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas visos posmos;

78.   kohēzijas politikas vērtēšanā vairāk nekā līdz šim jāņem vērā vietējā un reģionālajā līmenī sasniegtie rezultāti. Tādēļ Reģionu komiteja atbalsta centienus kohēzijas politikas īstenošanā ņemt vērā iepriekšminēto principu.

---